Lieta T-28/02
First Data Corp. u.c.
pret
Eiropas Kopienu Komisiju
Konkurence – EKL 81. pants – VISA maksājumu karšu sistēma – “Nav apkalpošanas bez izdošanas” noteikums – Negatīvs apstiprinājums – Noteikuma atcelšana tiesvedības laikā – Interese celt prasību – Tiesvedības izbeigšana
Pirmās instances tiesas rīkojums (trešā palāta) 2005. gada 17. oktobrī
Rīkojuma kopsavilkums
1. Prasība atcelt tiesību aktu – Interese celt prasību – Tās zudums tāda apstākļa dēļ, kas iestājies pēc prasības celšanas – Tiesvedības izbeigšana
2. Prasība atcelt tiesību aktu – Interese celt prasību – Komisijas lēmums, ar ko, pamatojoties uz konkurences tiesību normām, tiek piešķirts negatīvs apstiprinājums – Pieteikums par tiesību akta atcelšanu, kas daļēji saistīts ar noteikumu, ko ietver vienošanās, attiecībā uz kuru apstiprinājums rada priekšrocības – Attiecīgā noteikuma atcelšana tiesvedības procesā – Faktiskas un pastāvošas intereses turpināt prasības izskatīšanu neesamība – Interese saistībā ar nekonkrētām situācijām nākotnē – Izslēgšana
(EKL 81. panta 1. punkts, 230. un 233. pants)
1. Prasība atcelt tiesību aktu, ko cēlusi fiziska vai juridiska persona, ir pieņemama tikai tad, ja prasītājam ir interese, lai apstrīdētais akts tiktu atcelts. Šāda interese prezumē, ka šī akta atcelšanai pašai par sevi var būt tiesiskas sekas vai, citiem vārdiem sakot, ka prasības rezultātā var rasties priekšrocības lietas dalībniekam, kurš cēla prasību.
Šajā sakarā nosacījumi par prasības pieņemamību ir jānovērtē tās celšanas brīdī. Tomēr pareizas tiesvedības interesēs Pirmās instances tiesa pēc savas iniciatīvas var konstatēt, ka tiesvedība ir jāizbeidz gadījumā, ja prasītājs, kam sākotnēji bija juridiski pamatota interese celt prasību, ir zaudējis jebkādu personīgu interesi apstrīdētā lēmuma atcelšanā sakarā ar apstākli, kas iestājies pēc minētās prasības celšanas. Faktiski, lai prasītājs varētu uzturēt prasību par lēmuma atcelšanu, tam ir jābūt personīgi ieinteresētam apstrīdētā lēmuma atcelšanā.
(sal. ar 34.–38. punktu)
2. Prasītājam procesā, kura mērķis ir atcelt negatīvu apstiprinājumu, ko Komisija sniegusi trešajām personām, pamatojoties uz Regulas Nr. 17 2. pantu, vairs nav aktuālas un noteiktas juridiski pamatotas intereses celt prasību gadījumā, ja viņa prasība attiecas uz minēto apstiprinājumu tikai daļā, kas saistīta ar noteikumu, ko ietver vienošanās starp uzņēmumiem, un ja starplaikā vienošanās dalībnieki šo noteikumu ir atcēluši.
Pirmkārt, iespējamais Pirmās instances tiesas spriedums, ar ko tiktu atcelts attiecīgais lēmums, vairs nevarētu radīt EKL 233. pantā paredzētās sekas, jo Komisija vairs nevar pieņemt jaunu, atšķirīgu lēmumu attiecībā uz noteikumu, kas vairs neeksistē.
Otrkārt, iespējamība, ka nākotnē vienošanās tekstā tiks ieviests noteikums, kas līdzīgs atceltajam, nav pietiekama, lai prasītājs nolūkā panākt attiecīgā lēmuma atcelšanu varētu atsaukties uz faktisku un pastāvošu, un nevis tikai hipotētisku interesi.
Visbeidzot, attiecīgā lēmuma atcelšana nav nepieciešama, lai prasītājs valsts tiesā celtu iespējamu prasību par zaudējumu atlīdzību pret vienošanās pusēm. Būtībā negatīvs apstiprinājums valsts tiesām nav saistošs, pat ja tas ir fakts, kuru jāņem vērā. Ar to vienīgi tiek pausts Komisijas viedoklis, kurai, ievērojot tās rīcībā esošo informāciju, nav jāiestājas lietā. Negatīvs apstiprinājums neizsaka galīgo vērtējumu, nedz nostāju, kas izrietētu no Komisijas īpašās kompetences. Tā kā EKL 81. panta 1. punkts ir tieši piemērojams, privātpersonas var uz to atsaukties valstu tiesās un viņām no tā izriet tiesības, un, tā kā šo tiesu rīcībā var būt arī cita informācija par katra gadījuma īpatnībām, tām, protams, ir jānonāk pašām pie sava viedokļa, ņemot vērā tām zināmos faktus par EKL 81. panta 1. punkta piemērošanu attiecībā uz konkrētiem nolīgumiem. Jebkurā gadījumā, tās var iesniegt Tiesai lūgumu sniegt prejudiciālo nolēmumu par negatīvā apstiprinājuma spēkā esamību, tādējādi iespējamās tiesvedības gadījumā valsts tiesā prasītājam nekādi netiks liegta iespēja atsaukties uz savām tiesībām.
(sal. ar 40., 42.–43., 47.–51. punktu)
PIRMĀS INSTANCES TIESAS RĪKOJUMS
(trešā palāta)
2005. gada 17. oktobrī (*)
Konkurence – EKL 81. pants – VISA maksājumu karšu sistēma – “Nav apkalpošanas bez izdošanas” noteikums – Negatīvs apstiprinājums – Noteikuma atcelšana tiesvedības laikā – Interese celt prasību – Tiesvedības izbeigšana
Lieta T‑28/02
First Data Corp., Vilmingtona [Wilmington], Delavēra
[Delaware] (Amerikas Savienotās Valstis),
FDR Ltd,
Dovera [Dover], Delavēra (Amerikas Savienotās Valstis),
First Data Merchant Services Corp., Sanraisa [Sunrise], Florida (Amerikas Savienotās Valstis),
ko sākotnēji pārstāvēja P. Boss [P. Bos] un M. Nisens [M. Nissen], un vēlāk – P. Boss, advokāti,
prasītājas,
pret
Eiropas Kopienu Komisiju, ko sākotnēji pārstāvēja R. Veinraits [R. Wainwright], V. Vilss [W. Wils] un V. Supertī [V. Superti], un vēlāk – R. Veinraits un T. Hristoforu [T. Christoforou], pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā,
atbildētāja,
par lūgumu atcelt 1. panta piekto ievilkumu Komisijas 2001. gada 9. augusta Lēmumā 2001/782/EK par EK līguma 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/29.373 – Visa International) (OV L 293, 24. lpp.).
EIROPAS KOPIENU
PIRMĀS INSTANCES TIESA
(trešā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. Jēgers [M. Jaeger], tiesneši V. Tīli [V. Tiili] un O. Cūcs [O. Czúcz],
sekretārs E. Kulons [E. Coulon],
izdod šo rīkojumu.
Rīkojums
Prāvas rašanās fakti
1 First Data Corp. ar savas meitas sabiedrības First Data Resources Inc. starpniecību ir sabiedrības FDR Ltd mātes sabiedrība. Tā ir arī sabiedrības First Data Merchant Services Corp. mātes sabiedrība ar savas meitas sabiedrības Financial Management Corp. starpniecību. Kopā šīs sabiedrības veido grupu First Data (turpmāk tekstā – “First Data”).
2 FDR savu darbību veic maksājuma karšu jomā Eiropā ar nosaukumu First Data Europe. Mātes sabiedrība First Data Resources Amerikas Savienotajās Valstīs ir viena no galvenajām pakalpojumu sniedzējām šo karšu izdevējiem. Turklāt First Data Merchant Services ir viena no svarīgākajām dalībniecēm Amerikas Savienoto Valstu tirgū maksājumu darījumos, kas saukti par “apkalpošanu”.
3 Visa International Service Association (turpmāk tekstā – “Visa”) ir privāts uzņēmums, kura mērķis ir gūt peļņu un kurš pieder apmēram 20 000 finanšu iestādēm visā pasaulē, kuras ir šī uzņēmuma dalībnieces. Tas izmanto karšu sistēmu ar tādu pašu nosaukumu (turpmāk tekstā – “Visa karšu sistēma”).
4 1977. gada 31. janvārī Visa (ar tās agrāko nosaukumu Ibanco Ltd) iesniedza Komisijai dažādus noteikumus un reglamentus, kas regulē Visa un tās dalībnieces, lai saņemtu likumīguma apliecinājumu vai pretējā gadījumā atkāpi saskaņā ar EKL 81. panta 3. punktu.
5 1985. gada 29. aprīlī nosūtījusi šim uzņēmumam vēstuli par [sūdzības] izskatīšanas izbeigšanu, Komisija, kas bija saņēmusi sūdzību par daudzpusējām komisijas maksām par apmaiņu Visa karšu sistēmā, atsāka savu izmeklēšanu un 1992. gada 4. decembrī atsauca vēstuli par izskatīšanas izbeigšanu.
6 2000. gada 14. oktobrī Komisija publicēja paziņojumu saskaņā ar Padomes 1962. gada 6. februāra Regulas Nr. 17, Pirmā Regula par Līguma [81.] un [82.] panta īstenošanu, 19. panta 3. punktu (OV 13, 204. lpp.), uzaicinot ieinteresētās trešās personas iesniegt savus apsvērumus par Komisijas ieceri pieņemt labvēlīgu nostāju tai skaitā attiecībā uz nediskriminācijas noteikumu, uz grozītajiem noteikumiem, kas piemērojami pārrobežu pakalpojumiem un uz noteikumu “nav apkalpošanas bez izdošanas” (No‑acquiring‑without‑issuing rul e) (OV C 293, 18. lpp.). Pēc šī paziņojuma prasītājas iebildumus neiesniedza.
7 2001. gada 22. maijā First Data pārstāvji satikās ar Visa pārstāvjiem, lai tos iepazīstinātu ar savu ieceri attīstīt apkalpošanas darbību Eiropā un iegūt Visa dalībnieces statusu. Šajā sakarā Visa norādīja First Data, ka ir jāizpilda divi noteikumi, lai iegūtu dalībnieces statusu. Pirmkārt, prasītājai ir jābūt finanšu iestādei un, otrkārt, tai ir jābūt izdevējai, pirms tā uzsāk apkalpošanu.
8 2001. gada 11. jūlijā First Data uzrakstīja vēstuli Visa, lai saņemtu pieprasījuma veidlapu uzņemšanai Visa.
9 2001. gada 20. jūlijā Visa atbildēja First Data un atgādināja noteikumus, ar kuriem tā tika iepazīstināta 2001. gada 22. maija sanāksmē un kuri jāizpilda, lai iegūtu dalībnieces statusu.
10 2001. gada 9. augustā Komisija pieņēma Lēmumu 2001/782/EK par EK līguma 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/29.373 – Visa International) (OV L 293, 24. lpp., turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).
11 Apstrīdētā lēmuma rezolutīvā daļa paredz:
“Pirmais pants
Pamatojoties uz faktiem, kas ir Komisijas rīcībā, tā uzskata, ka nav iemesls iestāties lietā, piemērojot EK līguma 81. panta 1. punktu un EEZ līguma 53. pantu attiecībā uz šādiem noteikumiem un reglamentiem, kas nosaka Visa International maksājumu karšu sistēmu:
[..]
– statūtu 2.04-2.07. pantā paredzētais noteikums, kas apkalpošanu pakļauj izdošanai ([n]o‑acquiring‑without‑issuing rule) [..] (turpmāk tekstā – “attiecīgais noteikums”).
Process
12 Ar prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2002. gada 4. februārī, prasītājas cēla šo prasību.
13 Ar atsevišķu dokumentu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2002. gada 4. aprīlī, atbildētāja atbilstoši Pirmās instances tiesas Reglamenta 114. pantam cēla iebildi par nepieņemamību.
14 Ar dokumentu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2002. gada 17. jūnijā, Visa lūdza iestāties šajā lietā Komisijas prasījumu atbalstam.
15 Ar 2002. gada 4. jūlija vēstuli prasītājas atbilstoši Reglamenta 116. panta 2. punktam lūdza noteikt konfidenciālu izskatīšanu datiem, kas atrodas to iebildes par nepieņemamību 6. punkta ceturtajā līdz septītajā teikumā, 7. punkta trešajā teikumā un 13. punkta trešajā un ceturtajā teikumā, jo tie ietverot darījumu noslēpumus.
16 Ar Pirmās instances tiesas 2003. gada 7. janvāra rīkojumu iebilde par nepieņemamību tika apvienota ar lietas izskatīšanu pēc būtības un tika atlikts lēmums par tiesāšanās izdevumiem.
17 Ar 2003. gada 20. janvāra rīkojumu Visa tika atļauts iestāties lietā Komisijas prasījumu atbalstam. Tai tika nosūtītas iebildumu rakstu nekonfidenciālās versijas.
18 Ar 2003. gada 12. februārī iesniegto dokumentu Visa cēla iebildumus par pieteikumu par konfidenciālo izskatīšanu. Ar 2003. gada 10. aprīlī reģistrētu dokumentu prasītājas
