VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)

2017. gada 4. jūlijā ( *1 )

“Publiski pakalpojumu līgumi — Iepirkuma procedūra — Ārējo pakalpojumu sniegšana informācijas sistēmu attīstībai Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrā — Pretendenta piedāvājuma klasificēšana — Pretendenta piedāvājuma noraidīšana — Pienākums norādīt pamatojumu — Pārmērīgi zemas cenas piedāvājums”

Lieta T‑392/15

European Dynamics Luxembourg SA , Luksemburga (Luksemburga),

Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE , Atēnas (Grieķija),

European Dynamics Belgium SA , Brisele (Beļģija),

ko sākotnēji pārstāvēja I. Ampazis, M. Sfyri, C.‑N. Dede un D. Papadopoulou, vēlāk – M. Sfyri, C.‑N. Dede un D. Papadopoulou, advokāti,

prasītājas,

pret

Eiropas Savienības Dzelzceļa aģentūru, ko sākotnēji pārstāvēja J. Doppelbauer, vēlāk – G. Stärkle un Z. Pyloridou, pārstāvji, kam palīdz V. Christianos, advokāts,

atbildētāja,

par prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu un kurā tiek lūgts atcelt Eiropas Savienības Dzelzceļa aģentūras lēmumu par prasītāju iesniegto piedāvājumu 1. un 2. daļai iepirkumā ERA/2015/01/OP “ESP EISD 5 – Ārējo pakalpojumu publiskais iepirkums [tās] informācijas sistēmu attīstībai”.

VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs S. Frimods Nilsens [S. Frimodt Nielsen], tiesneši V. Kreišics [V. Kreuschitz] (referents) un N. Pultoraka [N. Półtorak],

sekretārs E. Kulons [E. Coulon],

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

Tiesvedības priekšvēsture

1

2013. gada 28. maijāEiropas Savienības Oficiālā Vēstneša pielikumā (OV 2013/S 101‑172115) tika publicēts paziņojums par līgumu ERA/2013/16/RSU/OP “ESP EISD 4” (turpmāk tekstā – “iepirkums ESP EISD 4”). Minētā publiskā iepirkuma līguma priekšmets bija atklāta procedūra par ārējo pakalpojumu sniegšanu Eiropas Dzelzceļa aģentūras (ERA), kas kļuvusi par Eiropas Savienības Dzelzceļa aģentūru (turpmāk tekstā – “aģentūra”), informācijas sistēmu attīstībai. Tas sastāvēja no trīs daļām, un tā piešķiršanas kritērijs bija vislabākā kvalitātes un cenas attiecība. Katrā no iepirkuma daļām aģentūra noslēgtu pamatlīgumu ar trīs kandidātiem, kuru piedāvājumi būtu klasificēti augšgalā, un noslēgtu līgumus ar katru no tiem pamatlīguma izpildes laikā.

2

2013. gada 16. septembrī prasītājas – European Dynamics Luxembourg SA, Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE un European Dynamics Belgium SA – iesniedza piedāvājumu katrā no trīs iepirkuma ESP EISD 4 daļām.

3

2014. gada 12. septembrī aģentūra paziņoja prasītājām, ka katrā no trīs iepirkuma ESP EISD 4 daļām viņu piedāvājums ir klasificēts kā pirmais un ka tā piedāvā tām pamatlīgumu par katru no šīm daļām.

4

2014. gada 14. oktobrī aģentūra paziņoja prasītājām par savu lēmumu atcelt iepirkumu ESP EISD 4, pamatojoties uz to, ka nav matemātiskās formulas, kas ļautu veikt piedāvājumu finansiālo izvērtējumu. 2014. gada 29. oktobrī šis lēmums tika publicēts Oficiālā Vēstneša pielikumā.

5

2014. gada 14. oktobrī prasītājas apstrīdēja aģentūras lēmuma, ar kuru atcelta līguma slēgšanas tiesību piešķiršana, pamatojumu. 2014. gada 13. novembrī aģentūra atbildēja uz šo sūdzību, precizējot, ka minētais lēmums tika pieņemts, jo aplūkotā tirgus specifikācijās nebija precizēts ekspertīzes līmeņa svērums procentos. Tā arī norādīja, ka tiks publicēts jauns paziņojums par līgumu un ka tajā tiks izskaidrota formula piedāvājumu finansiālajai izvērtēšanai.

6

2014. gada 13. novembrī prasītājas no jauna apstrīdēja iepirkuma ESP EISD 4 atcelšanas pamatojumu. 2014. gada 10. decembrī aģentūra atbildēja uz šo sūdzību, un 2014. gada 15. decembrī tā prasītājām nosūtīja ar minēto iepirkumu saistītā novērtējuma ziņojuma publicēto versiju.

7

2015. gada 28. janvārīOficiālā Vēstneša pielikumā (OV 2015/S 019‑029728) tika publicēts paziņojums par līgumu ERA/2015/01/OP “ESP EISD 5 – Ārējo pakalpojumu publiskais iepirkums [aģentūras] informācijas sistēmu attīstībai” (turpmāk tekstā – “iepirkums ESP EISD 5”). Minētā iepirkuma priekšmets bija atklāta procedūra par ārējo pakalpojumu sniegšanu aģentūras informācijas sistēmu attīstībai. Tas sastāvēja no trīs daļām, un tā piešķiršanas kritērijs bija vislabākā kvalitātes un cenas attiecība. Katrā no šī iepirkuma daļām aģentūra noslēgtu pamatlīgumu ar tīs kandidātiem, kuru piedāvājumi būtu klasificēti augšgalā. Par piedāvājumu iesniegšanas iepirkumam termiņu tika noteikts 2015. gada 6. marts, un prasītājas šajā termiņā iesniedza savus piedāvājumus kā konsorcijs.

8

2015. gada 8. maijā aģentūra paziņoja prasītājām par savu lēmumu klasificēt to piedāvājumu iepirkuma ESP EISD 5 1. daļā ar nosaukumu “Informācijas sistēmu attīstība uz vietas, balstoties uz atvēlēto laiku un līdzekļiem (ietverot izpēti un palīdzību)” (turpmāk tekstā – “1. daļa”) otrajā vietā (turpmāk tekstā – “pirmais apstrīdētais lēmums”).

9

2015. gada 11. maijā prasītājas iesniedza aģentūrai lūgumu sniegt papildu informāciju par 1. daļas piešķiršanu pretendentiem, kuru piedāvājumi tika klasificēti pirmajā un trešajā vietā.

10

2015. gada 20. maijā aģentūra atbildēja uz šo lūgumu. Savā atbildē tā sniedza informāciju par piedāvājumu, kurš tika klasificēts pirmajā vietā, kā arī par prasītāju piedāvājumu. Tā norādīja, ka novērtēšanas komiteja konsorcija Nextera1 piedāvājumu klasificēja pirmajā vietā ar 56 punktiem no 60 saistībā ar tehnisko novērtējumu un ar 38,78 punktiem no 40 saistībā ar finansiālo novērtējumu. Attiecībā uz prasītāju piedāvājumu tā to klasificēja otrajā vietā ar 57 punktiem no 60 saistībā ar tehnisko novērtējumu un ar 35,46 punktiem no 40 saistībā ar finansiālo novērtējumu.

11

2015. gada 8. jūlijā prasītājas lūdza un saņēma novērtējuma ziņojuma par 1. daļu kopiju.

12

2015. gada 1. jūlijā aģentūra paziņoja prasītājām par savu lēmumu klasificēt to piedāvājumu iepirkuma ESP EISD 5 2. daļā ar nosaukumu “Informācijas sistēmu attīstība uz vietas, balstoties uz atvēlēto laiku un līdzekļiem (ietverot izpēti un palīdzību)” (turpmāk tekstā – “2. daļa”) otrajā vietā (turpmāk tekstā – “otrais apstrīdētais lēmums”).

13

2015. gada 2. jūlijā prasītājas lūdza papildu informāciju par 2. daļas piešķiršanu trīs pretendentiem, kuru piedāvājumi tika izvēlēti.

14

2015. gada 7. jūlijā aģentūra atbildēja uz šo lūgumu, nosūtot izvilkumu no Novērtējuma komitejas ziņojuma, kurā tostarp bija informācija par piedāvājumiem, kuri tika izvēlēti 2. daļai. Konkrētāk, Intrasoft piedāvājums tika klasificēts pirmajā vietā ar 51 punktu no 60 saistībā ar tehnisko novērtējumu un ar 39,04 punktiem no 40 saistībā ar finansiālo novērtējumu. Atos Belgium piedāvājums tika klasificēts otrajā vietā ar 48,5 punktiem no 60 saistībā ar tehnisko novērtējumu un ar 40 punktiem no 40 saistībā ar finansiālo novērtējumu. Nextera2 piedāvājums tika klasificēts trešajā vietā ar 52,5 punktiem no 60 saistībā ar tehnisko novērtējumu un ar 32,53 punktiem no 40 saistībā ar finansiālo novērtējumu. Runājot par prasītāju piedāvājumu, tas ieguva 52 punktus no 60 saistībā ar tehnisko novērtējumu un 26,23 punktus no 40 saistībā ar finansiālo novērtējumu.

15

2015. gada 8. jūlijā prasītājas nosūtīja aģentūrai vēstuli, kurā tās apgalvoja, ka tā ir pieļāvusi vairākas nelikumības, kas ietekmē apstrīdētos lēmumus. It īpaši tās uzskatīja, ka pretendenti, kuru piedāvājumi tika izvēlēti 1. un 2. daļai, bija prettiesiski samazinājuši savu cenu, lai iegūtu konkurētspējīgu priekšrocību. Tās arī norādīja, ka nesaprot, kā aģentūra varēja piekrist šādām cenām, kas bija mākslīgi zemas, un ka tās nožēlojot, ka aģentūra ir nolēmusi piekrist šīm cenām, neveicot izmeklēšanu vai nepieprasot skaidrojumus.

Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

16

Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 17. jūlijā, prasītājas cēla šo prasību par apstrīdētajiem lēmumiem.

17

2015. gada 23. jūlijā prasītājas norādīja aģentūrai, ka tās nav saņēmušas atbildi uz to 2015. gada 8. jūlija vēstuli, atgādināja, ka tās uzskata, ka izraudzītie piedāvājumi ir nesamērīgi lēti, un norādīja, ka tās ir cēlušas prasību par apstrīdētajiem lēmumiem.

18

2015. gada 24. jūlijā aģentūra atbildēja uz prasītāju 2015. gada 8. jūlija vēstuli, apstrīdot to izvirzītos iebildumus.

19

2015. gada 27. jūlijā prasītājas apstrīdēja aģentūras 2015. gada 24. jūlija vēstulē norādītos argumentus.

20

2015. gada 29. jūlijā Vispārējās tiesas kanceleja informēja aģentūru par prasītāju prasības pieteikumu.

21

Ar atsevišķu dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 15. oktobrī, aģentūra, pamatojoties uz to, ka prasītāju celtā prasība par otro apstrīdēto lēmumu neesot pieņemama, izvirzīja iebildi par nepieņemamību saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 130. pantu.

22

Tajā pašā dienā aģentūra Vispārējās tiesas kancelejā iesniedza iebildumu rakstu.

23

Ar atsevišķu dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 26. novembrī, aģentūra iesniedza jaunus argumentus un jaunu pierādījumu piedāvājumu.

24

2016. gada 22. februārī prasītājas Vispārējās tiesas kancelejā iesniedza repliku, kurā tās formulēja savus apsvērumus par iebildumu rakstu, iebildi par nepieņemamību, kā arī par aģentūras iesniegtajiem jaunajiem argumentiem un jaunajiem pierādījumiem.

25

2016. gada 21. aprīlī aģentūra Vispārējās tiesas kancelejā iesniedza atbildes rakstu uz repliku.

26

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

noraidīt iebildi par nepieņemamību;

—

atcelt apstrīdētos lēmumus;

—

noraidīt jaunos pamatus un jaunos pierādījumus, kurus aģentūra iesniegusi ar savu 2015. gada 26. novembra rakstu;

—

piespriest aģentūrai atlīdzināt to tiesāšanās izdevumus.

27

Aģentūras prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atzīt prasību par nepieņemamu, ciktāl tā attiecas uz otro apstrīdēto lēmumu;

—

ja prasība būtu atzīstama par pieņemamu kopumā, noraidīt prasību kā nepamatotu kopumā;

—

izņemt C 4. pielikumu no Vispārējās tiesas lietas materiāliem un neņemt vērā prasītāju argumentus, kas ir balstīti uz šo pielikumu;

—

piespriest prasītājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

28

Ar Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2016. gada 21. jūlija rīkojumu iebilde par nepieņemamību tika apvienota ar lietas izskatīšanu pēc būtības un tika atlikta lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšana.

29

Tā kā, piemērojot Reglamenta 27. panta 5. punktu, Vispārējās tiesas palātu sastāvs tika mainīts, tiesnesis referents tagad darbojas trešajā palātā, kurai attiecīgi tika nodota šī lieta.

30

Pamatojoties uz tiesneša referenta ziņojumu, Vispārējā tiesa (trešā palāta), ņemot vērā, ka lietas dalībnieki nav iesnieguši pieteikumu par tiesas sēdes noturēšanu, un piemērojot Reglamenta 106. panta 3. punktu, nolēma prasību izlemt bez tiesvedības mutvārdu daļas. Vispārējā tiesa faktiski uzskatīja, ka lietas materiāli tai sniedz pietiekamu informāciju, lai tā varētu lemt, neturpinot tiesvedību.

Juridiskais pamatojums

Par pieņemamību

Par prasības par otro apstrīdēto lēmumu pieņemamību

31

Aģentūra uzskata, ka šī prasība, ciktāl tā ir vērsta pret otro apstrīdēto lēmumu, pamatojoties uz to, ka prasītājām vairs neesot intereses lūgt atcelt šo lēmumu, ciktāl tajā neesot norādīts pamatojums, nav pieņemama. Tā norāda, ka savā 2015. gada 24. jūlija vēstulē tā prasītājām sniedza skaidrojumus par iemesliem, kuru dēļ tā uzskatīja, ka izraudzītie piedāvājumi nav nesamērīgi lēti. Šie skaidrojumi tika iesniegti pēc 2015. gada 17. jūlija, dienas, kad prasītājas iesniedza prasības pieteikumu, bet pirms 2015. gada 11. septembra, dienas, kad esot beidzies termiņš prasības celšanai par otro apstrīdēto lēmumu. Tādējādi aģentūra uzskata, ka laikā no 2015. gada 24. jūlija līdz 11. septembrim prasītājas esot varējušas celt prasību Vispārējā tiesā, jo tās zināja šo pamatojumu, un esot varējušas īstenot savas tiesības uz aizstāvību. Tā uzskata, ka izvēloties neizmantot šo iespēju, prasītājas prasības pieteikumam ir liegušas lietderīgo iedarbību un ir zaudējušas savu interesi celt prasību.

32

Turklāt aģentūra uzskata, ka prasītājas nav pierādījušas, ka prasības celšanas brīdī otrā apstrīdētā lēmuma atcelšana tās mērķa un rezultāta dēļ būtu varējusi tām radīt priekšrocības. Šī argumenta pamatojumam tā norāda, pirmkārt, ka prasītājām nebija pienākuma celt prasību par otro apstrīdēto lēmumu 2015. gada 17. jūlijā, jo termiņš prasības celšanai par šo lēmumu nebeidzās tieši pēc šī termiņa, un, otrkārt, ka nebija “pilnīgas” šī lēmuma pamatojuma neesamības, kas tām traucētu īstenot savas tiesības.

33

Prasītājas apstrīd to, ka tām vairs neesot intereses celt prasību par otro apstrīdēto lēmumu. Tās uzskata, ka to prasības iesniegšanas dienā apstrīdēto lēmumu pamatos nebija aplūkots jautājums par izraudzīto piedāvājumu nesamērīgo lētumu un ka tām bija tiesības celt prasību par minētajiem lēmumiem, negaidot pēdējo brīdi pirms termiņa prasības celšanai beigām. Katrā ziņā tās uzskata, ka aģentūras 2015. gada 24. jūlija vēstulē nebija sniegta nekāda informācija par izraudzīto piedāvājumu pārbaudi, lai noteiktu, ka tie nebija nesamērīgi lēti.

34

Vispārējā tiesa atgādina, ka interese celt prasību ir jebkuras tiesā celtās prasības galvenais un pirmais nosacījums (spriedumi, 2015. gada 17. septembris, Mory u.c./Komisija, C‑33/14 P, EU:C:2015:609, 58. punkts, un 2013. gada 10. aprīlis, GRP Security/Revīzijas palāta, T‑87/11, nav publicēts, EU:T:2013:161, 44. punkts). Tai, ņemot vērā prasības priekšmetu, ir jāpastāv prasības celšanas brīdī, un pretējā gadījumā šāda prasība nav pieņemama (spriedums, 2007. gada 7. jūnijs, Wunenburger/Komisija,C‑362/05 P, EU:C:2007:322, 42. punkts).

35

Prasība atcelt tiesību aktu, ko ir cēlusi fiziska vai juridiska persona, ir pieņemama tikai tad, ja šādai personai ir interese, lai apstrīdētais akts tiktu atcelts. Šāda interese nozīmē, ka apstrīdētā akta atcelšanai pašai par sevi var būt tiesiskas sekas un ka prasības rezultātā var rasties labums lietas dalībniekam, kurš cēlis prasību (rīkojums, 2009. gada 5. marts, Komisija/Provincia di Imperia, C‑183/08 P, nav publicēts, EU:C:2009:136, 19. punkts; spriedums, 2015. gada 17. septembris, Mory u.c./Komisija, C‑33/14 P, EU:C:2015:609, 55. punkts; rīkojums, 2007. gada 30. aprīlis, EnBW Energie Baden-Württemberg/Komisija, T‑387/04, EU:T:2007:117, 96. punkts, un spriedums, 2012. gada 22. maijs, Evropaïki Dynamiki/Komisija, T‑17/09, nav publicēts, EU:T:2012:243, 117. punkts).

36

Šādai interesei ir jāturpina pastāvēt līdz tiesas nolēmuma pasludināšanai, citādi tiesvedība tiek izbeigta pirms sprieduma taisīšanas (skat. spriedumus, 2007. gada 7. jūnijs, Wunenburger/Komisija, C‑362/05 P, EU:C:2007:322, 42. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2015. gada 17. septembris, Mory u.c./Komisija, C‑33/14 P, EU:C:2015:609, 57. punkts un tajā minētā judikatūra). Šī prasība procesuālā līmenī garantē, lai Vispārējā tiesā netiktu iesniegti lūgumi sniegt atzinumus vai jautājumi, kas ir vienīgi teorētiski (šajā ziņā skat. spriedumu, 2009. gada 19. jūnijs, Socratec/Komisija, T‑269/03, nav publicēts, EU:T:2009:211, 36. punkts).

37

Šajā gadījumā otrais apstrīdētais lēmums prasītājām bija nelabvēlīgs prasības celšanas brīdi, jo minētajā lēmumā aģentūra bija noraidījusi viņu piedāvājumu 2. daļai un to piešķīrusi trīs citiem pretendentiem. Šī lēmuma atcelšanas rezultātā aģentūrai principā būtu no jauna jāizvērtē prasītāju piedāvājumi, kas tām varētu radīt priekšrocības, ciktāl nevar tikt izslēgts, ka, veicot jaunu novērtējumu, 2. daļa varētu tikt piešķirta prasītājām. Turklāt šī lēmuma atcelšana varētu likt aģentūrai turpmāk veikt attiecīgus grozījumus iepirkuma procedūrā (šajā ziņā skat. spriedumu, 2014. gada 23. maijs, European Dynamics Luxembourg/ECB, T‑553/11, nav publicēts, EU:T:2014:275, 95. punkts un tajā minētā judikatūra). Tādējādi prasītājām bija interese celt prasību par otro apstrīdēto lēmumu prasības celšanas brīdī, un tā tādējādi ir pieņemama.

38

Kā izriet no 36. punktā minētās judikatūras, interesei celt prasību ir jāturpina pastāvēt visā tiesvedības laikā un šīs intereses zaudēšana tiesvedības laikā neizraisa prasības nepieņemamību, bet gan tiesvedības izbeigšanu pirms sprieduma taisīšanas. Saskaņā ar Reglamenta 130. panta 2. punktu lietas dalībnieks var lūgt, lai Vispārējā tiesa konstatētu, ka tiesvedība ir jāizbeidz pirms sprieduma taisīšanas. Turklāt minētā reglamenta 131. panta 2. punktā Vispārējai tiesai ir ļauts pēc savas ierosmes konstatēt tiesvedības izbeigšanu pirms sprieduma taisīšanas gadījumā, ja prasītājs neatbild uz Vispārējās tiesas lūgumiem.

39

Ciktāl aģentūras izvirzītā iebilde par nepieņemamību var tikt uzskatīta par prasību izbeigt tiesvedību pirms sprieduma taisīšanas, ir jākonstatē, ka aģentūra kļūdaini uzskata, ka prasītājām ir zudusi interese celt prasību, pamatojoties uz to, ka 2015. gada 24. jūlijā, proti, pēc 2015. gada 17. jūlija, dienas, kad tika celta prasība, kas attiecās tikai uz pamatojuma neesamību, bet pirms 2015. gada 11. septembra, dienas, kad beidzās termiņš prasības celšanai, tās no aģentūras saņēma pilnīgu pamatojumu attiecībā uz izraudzīto piedāvājumu nesamērīgo lētumu, bet tās to pamatojumu neapstrīdēja pirms termiņa prasības celšanai iestāšanās.

40

Neatkarīgi no tā, vai aģentūra bija tiesīga iesniegt otrā apstrīdētā lēmuma pamatus pēc tam, kad prasītājas bija cēlušas prasību par minēto lēmumu, ir nepieciešams arī, lai pamatojums, kuru aģentūra sniedza 2015. gada 24. jūlijā, faktiski atbilstu LESD 296. panta otrajai daļai. Tomēr, tā kā tajā ir celta prasība atcelt aģentūras lēmumu, Vispārējai tiesai, nevis aģentūrai ir jālemj par minētajā lēmumā ietvertā pamatojuma pietiekamību.

41

Turklāt, ciktāl aģentūra uzskata, ka prasītāju interese celt prasību ir atkarīga no to iebildumu pamatotības, jāatgādina, ka, lai lietas dalībniekam būtu interese celt prasību, ir nepieciešams un pietiekami, lai Eiropas Savienības tiesā celta prasība atcelt tiesību aktu ar savu iznākumu varētu radīt labumu lietas dalībniekam, kurš to ir cēlis (spriedums, 2015. gada 17. septembris, Mory u.c./Komisija, C‑33/14 P, EU:C:2015:609, 76. punkts). Tādējādi prasītāju interese celt prasību nav atkarīga no to iebilduma pamatotības. Šajā gadījumā, ja tiktu pieņemts, ka otrajā lēmumā ir pieļauta pamatojuma neesamība, šī neesamība var izraisīt minētā lēmuma atcelšanu, kas iepriekš 37. punktā norādīto iemeslu dēļ var radīt priekšrocības prasītājām.

42

Visbeidzot, aģentūra kļūdaini apgalvo, ka prasītājas nav apstrīdējušas 2015. gada 24. jūlija vēstulē ietvertos pamatus. Replikā prasītājas apstrīd tieši minētajā vēstulē ietvertā pamatojuma pienācīgumu. Tam, ka šī apstrīdēšana nav notikusi prasības celšanai noteiktajā termiņā, nav nozīmes, izvērtējot prasītāju interesi celt prasību, ciktāl šī interese netiek novērtēta nedz attiecībā uz minētā termiņa izbeigšanos, nedz attiecībā uz izvirzīto iebildumu pamatotību.

43

Pamatojoties uz visiem iepriekš minētajiem pamatiem, aģentūras argumenti, kas, kā apgalvots, ir balstīti uz prasītāju intereses celt prasību neesamību, ir jānoraida.

Par aģentūras 2015. gada 26. novembra papildu raksta pieņemamību

44

2015. gada 26. novembrī aģentūra iesniedza rakstu, kurā bija apstiprināts fakts, ka 2015. gada 30. oktobrī tā ir pieņēmusi lēmumu par iepirkuma ESP EISD 5 3. daļas piešķiršanu. Tā uzskata, ka šis jaunais fakts pierāda, ka prasītājas kļūdaini apgalvo, ka uzņēmumi, kas piedalījās iepirkuma ESP EISD 4 konkursā, precīzi zināja piedāvājumu cenas minētajā procedūrā. Aģentūra uzskata, ka šis raksts ir pieņemams, jo tajā ir iekļauti “jauni pamati” un jauni pierādījumi. Prasītājas neapstrīd šī raksta pieņemamību, bet gan tajā norādīto argumentu pamatotību.

45

Reglamenta 84. panta 1. punktā un 85. panta 2. un 3. punktā ir ļauts, pirmkārt, iesniegt jaunus pamatus tiesvedības laikā ar nosacījumu, ka tie ir saistīti ar tādiem tiesību un faktu apstākļiem, kas ir kļuvuši zināmi iztiesāšanas laikā, un, otrkārt, iesniegt novēlotus pierādījumus ar nosacījumu, ka tie ir pamatoti. Šajā gadījumā lēmums par iepirkuma ESP EISD 5 3. daļas piešķiršanu tika pieņemts 2015. gada 30. oktobrī. Tas ir uzskatāms par apstākli, kas ir kļuvis zināms iztiesāšanas laikā. Tādējādi 2015. gada 26. novembra raksts un aplūkoto pierādījumu iesniegšana ir jāuzskata par pieņemamiem (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2015. gada 29. oktobris, Vanbreda Risk & Benefits/Komisija, T‑199/14, EU:T:2015:820, 58.–62. punkts).

Par C 4. pielikuma pieņemamību

46

Aģentūra uzskata, ka replikas C 4. pielikums, kurā ir iekļauta Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) Novērtējuma komitejas ziņojuma saistībā ar publisko iepirkumu, kas aplūkots 2013. gada 15. oktobra spriedumā European Dynamics Belgium u.c./EMA (T‑638/11, nav publicēts, EU:T:2013:530), kopija, nav pieņemams, piemērojot 2009. gada 15. oktobra rīkojumu Hangzhou Duralamp Electronics/Padome (T‑459/07, EU:T:2009:403) un Vispārējās tiesas Reglamenta izpildes praktisko noteikumu (OV 2015, L 152, 1. lpp.) 25. punktu. Aģentūra uzskata, ka prasītāju rīcībā šis dokuments ir tādēļ, ka tās bija puses lietā, kurā tika pasludināts minētais spriedums. Tās tomēr neesot iesniegušas pierādījumu tam, ka tās būtu lūgušas un saņēmušas EMA atļauju iesniegt šo procesuālo dokumentu šajā lietā. Aģentūra lūdz, lai, piemērojot Reglamenta 130. panta 1. punktu, C 4. pielikums tiktu izņemts no šīs lietas materiāliem un lai netiktu ņemti vērā argumenti, kurus prasītājas izvirzījušas replikas 36. punktā saistībā ar šo pielikumu.

47

Prasītājas nav paudušas nostāju par C 4. pielikuma pieņemamību, jo aģentūra uz tā nepieņemamību norādīja atbildē uz repliku.

48

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Reglamenta izpildes praktisko noteikumu 25. punktā ir paredzēts, ka kādā lietā iesniegtu procesuālo dokumentu un tā pielikumus, kas pievienoti šīs lietas materiāliem, nevar ņemt vērā citas lietas izspriešanai. Šis noteikums tādējādi regulē lietas izspriešanu Tiesā, īstenojot tās procesa organizatoriskos pasākumus. Prasītājas iesniedza C 4. pielikumu kā pierādījuma piedāvājumu, nevis kā dokumentu, kura nolūks būtu papildināt lietas materiālus pēc tam, kad Vispārējā tiesa ir izteikusi šādu lūgumu. Tādējādi atsauce uz Reglamenta izpildes praktisko noteikumu 25. punktu nav efektīva, izvērtējot pielikuma C 4. pieņemamību.

49

Turklāt, ciktāl aģentūra atsaucas uz 2009. gada 15. oktobra rīkojumu Hangzhou Duralamp Electronics/Padome (T‑459/07, EU:T:2009:403), lai pamatotu savu argumentu, saskaņā ar kuru C 4. pielikums neesot pieņemams, jāatgādina, ka Savienības tiesībās prevalē pierādījumu brīvas novērtēšanas princips (spriedumi, 2007. gada 25. janvāris, Dalmine/Komisija, C‑407/04 P, EU:C:2007:53, 63. punkts, un 2015. gada 12. jūnijs, Health Food Manufacturers’ Association u.c./Komisija,T‑296/12, EU:T:2015:375, 42. punkts).

50

Pierādījumu brīvas novērtēšanas princips Vispārējai tiesai rada tādas sekas, ka vienīgais atbilstošais kritērijs, lai izvērtētu brīvprātīgi iesniegtus pierādījumus, ir to ticamība (spriedumi, 2007. gada 25. janvāris, Dalmine/Komisija, C‑407/04 P, EU:C:2007:53, 63. punkts, un 2013. gada 19. decembris, Siemens u.c./Komisija, C‑239/11 P, C‑489/11 P un C‑498/11 P, nav publicēts, EU:C:2013:866, 128. punkts).

51

No pierādījumu brīvas novērtēšanas principa izriet pierādījumu brīva iesniegšana (šajā ziņā skat. spriedumu, 2005. gada 14. decembris, General Electric/Komisija, T‑210/01, EU:T:2005:456, 297. punkts), kas lietas dalībniekiem sniedz iespēju Savienības tiesā iesniegt jebkurus likumīgi iegūtus pierādījumus, kurus tie uzskata par būtiskiem savas nostājas apstiprināšanai. Šī pierādījumu brīvā iesniegšana veicina to, ka lietas dalībniekiem tiek nodrošinātas tiesības uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā paredzētajām tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību.

52

T