Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (pārstrādāta versija) (Dokuments attiecas uz EEZ)

02009L0138 — LV — 30.01.2027 — 813.003

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/138/EK

(2009. gada 25. novembris)

par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II)

(pārstrādāta versija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2011/89/ES (2011. gada 16. novembris),

  L 326

113

8.12.2011

►M2

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2012/23/ES (2012. gada 12. septembris),

  L 249

1

14.9.2012

►M3

PADOMES DIREKTĪVA 2013/23/ES (2013. gada 13. maijs),

  L 158

362

10.6.2013

►M4

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2013/58/ES (2013. gada 11. decembris),

  L 341

1

18.12.2013

►M5

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/51/ES (2014. gada 16. aprīlis),

  L 153

1

22.5.2014

►M6

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2016/2341 (2016. gada 14. decembris)

  L 354

37

23.12.2016

►M7

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2017/2402 (2017. gada 12. decembris),

  L 347

35

28.12.2017

►M8

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2018/843 (2018. gada 30. maijs),

  L 156

43

19.6.2018

►M9

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2019/2177 (2019. gada 18. decembris),

  L 334

155

27.12.2019

►M10

Paziņojums par to summu pielāgošanu inflācijai, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II)  2021/C 423/12

  C 423

25

19.10.2021

►M11

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2022/2556 (2022. gada 14. decembris),

  L 333

153

27.12.2022

►M12

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTIVA (ES) 2023/2864 (2023. gada 13. decembris),

  L 2864

1

20.12.2023

►M13

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2025/2  (2024. gada 27. novembris),

  L 2

1

8.1.2025

Labota ar:

►C1

Kļūdu labojums, OV L 219, 25.7.2014, lpp 66 (2009/138/EK)

▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/138/EK

(2009. gada 25. novembris)

par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II)

(pārstrādāta versija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

SATURA RĀDĪTĀJS

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI PAR TIEŠĀS APDROŠINĀŠANAS UN PĀRAPDROŠINĀŠANAS DARBĪBU UZSĀKŠANU UN VEIKŠANU

I NODAĻA

Priekšmets, piemērošanas joma un definīcijas

1. iedaļa

Priekšmets un piemērošanas joma

2. iedaļa

Izņēmumi no piemērošanas jomas

1. apakšiedaļa

Vispārīgi

2. apakšiedaļa

Nedzīvības apdrošināšana

3. apakšiedaļa

Dzīvības apdrošināšana

4. apakšiedaļa

Pārapdrošināšana

3. iedaļa

Definīcijas

II NODAĻA

Uzņēmējdarbības uzsākšana

III NODAĻA

Uzraudzības iestādes un vispārīgi noteikumi

IV NODAĻA

Uzņēmējdarbības nosacījumi

1. iedaļa

Pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras atbildība

2. iedaļa

Pārvaldes sistēma

3. iedaļa

Informācijas publiskošana

4. iedaļa

Būtiska līdzdalība

5. iedaļa

Dienesta noslēpums, informācijas apmaiņa un uzraudzības konverģences veicināšana

6. iedaļa

Revidentu pienākumi

V NODAĻA

Dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas darbības veikšana

VI NODAĻA

Noteikumi par aktīvu un pasīvu novērtēšanu, tehniskajām rezervēm, pašu kapitālu, maksātspējas kapitāla prasību, minimālā kapitāla prasību un ieguldījumiem

1. iedaļa

Aktīvu un pasīvu novērtēšana

2. iedaļa

Noteikumi par tehniskajām rezervēm

3. iedaļa

Pašu kapitāls

1. apakšiedaļa

Pašu kapitāla noteikšana

2. apakšiedaļa

Pašu kapitāla klasificēšana

3. apakšiedaļa

Pašu kapitāla atbilstības kritēriji

4. iedaļa

Maksātspējas kapitāla prasība

1. apakšiedaļa

Maksātspējas kapitāla prasības vispārīgie noteikumi, izmantojot standarta formulu vai iekšējo modeli

2. apakšiedaļa

Maksātspējas kapitāla prasība – standarta formula

3. apakšiedaļa

Maksātspējas kapitāla prasība – pilnīgi un daļēji iekšējie modeļi

5. iedaļa

Minimālā kapitāla prasība

6. iedaļa

Ieguldījumi

VII NODAĻA

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības grūtībās vai nepieļaujamā stāvoklī

VIIA NODAĻA

Makroprudenciālie instrumenti

VIII NODAĻA

Tiesības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība

1. iedaļa

Apdrošināšanas sabiedrību uzņēmējdarbība

2. iedaļa

Apdrošināšanas sabiedrību pakalpojumu sniegšanas brīvība

1. apakšiedaļa

Vispārīgi noteikumi

2. apakšiedaļa

Sauszemes mehānisko transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskā atbildība

2.A apakšiedaļa

Paziņošana, nozīmīgas pārrobežu darbības un sadarbības platformas

3. iedaļa

Uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestāžu kompetence

1. apakšiedaļa

Apdrošināšana

2. apakšiedaļa

Pārapdrošināšana

4. iedaļa

Statistiskā informācija

5. iedaļa

Filiāļu līgumu apstrāde likvidācijas procesā

IX NODAĻA

Filiāles, kas veic uzņēmējdarbību kopienā un pieder apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuru galvenie biroji atrodas ārpus kopienas

1. iedaļa

Uzņēmējdarbības uzsākšana

2. iedaļa

Pārapdrošināšana

X NODAĻA

Tādu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību meitasuzņēmumi, uz kuriem attiecas trešās valsts tiesību akti, un līdzdalības iegūšana, ko veic šādas sabiedrības

II SADAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ APDROŠINĀŠANU UN PĀRAPDROŠINĀŠANU

I NODAĻA

Piemērojamie tiesību akti un tiešo apdrošināšanas līgumu noteikumi

1. iedaļa

Piemērojamie tiesību akti

2. iedaļa

Obligātā apdrošināšana

3. iedaļa

Sabiedrības intereses

4. iedaļa

Apdrošināšanas līgumu noteikumi un prēmiju apjomi

5. iedaļa

Informācija apdrošinājuma ņēmējiem

1. apakšiedaļa

Nedzīvības apdrošināšana

2. apakšiedaļa

Dzīvības apdrošināšana

II NODAĻA

Nedzīvības apdrošināšanas īpašie noteikumi

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

2. iedaļa

Kopienas kopapdrošināšana

3. iedaļa

Palīdzība

4. iedaļa

Juridisko izdevumu apdrošināšana

5. iedaļa

Veselības apdrošināšana

6. iedaļa

Apdrošināšana pret negadījumiem darbā

III NODAĻA

Dzīvības apdrošināšanas īpašie noteikumi

IV NODAĻA

Pārapdrošināšanas īpašie noteikumi

III SADAĻA

APDROŠINĀŠANAS UN PĀRAPDROŠINĀŠANAS SABIEDRĪBU GRUPAS UZRAUDZĪBA

I NODAĻA

Grupas uzraudzība – definīcijas, piemērošanas gadījumi, piemērošanas joma un līmeņi

1. iedaļa

Definīcijas

2. iedaļa

Piemērošanas gadījumi un piemērošanas joma

3. iedaļa

Līmeņi

II NODAĻA

Finanšu stāvoklis

1. iedaļa

Grupas maksātspēja

1. apakšiedaļa

Vispārīgi noteikumi

2. apakšiedaļa

Aprēķina metodes izvēle un vispārīgi principi

3. apakšiedaļa

Aprēķina metožu piemērošana

4. apakšiedaļa

Aprēķina metodes

5. apakšiedaļa

Tādu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību grupas maksātspējas uzraudzība, kas ir apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums

6. apakšiedaļa

Grupas maksātspējas uzraudzība grupām ar centralizētu riska vadību

2. iedaļa

Riska koncentrācija un grupas iekšējie darījumi

3. iedaļa

Riska vadība un iekšējā kontrole

IIa NODAĻA

Makroprudenciālie noteikumi grupas līmenī

III NODAĻA

Pasākumi grupas uzraudzības atvieglošanai

IV NODAĻA

Trešās valstis

V NODAĻA

Jauktas darbības apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības

IV SADAĻA

APDROŠINĀŠANAS SABIEDRĪBU SANĀCIJA UN LIKVIDĀCIJA

I NODAĻA

Darbības joma un definīcijas

II NODAĻA

Sanācijas pasākumi

III NODAĻA

Likvidācijas process

IV NODAĻA

Kopīgi noteikumi

V SADAĻA

Citi noteikumi

VI SADAĻA

Pārejas un nobeiguma noteikumi

I NODAĻA

Pārejas noteikumi

1. iedaļa

Apdrošināšana

2. iedaļa

Pārapdrošināšana

3. iedaļa

Apdrošināšana un pārapdrošināšana

II NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

I PIELIKUMS

NEDZĪVĪBAS APDROŠINĀŠANAS VEIDI

A.

Risku klasifikācija atbilstīgi apdrošināšanas veidiem

B.

Vairākiem apdrošināšanas veidiem piešķirto licenču apraksts

II PIELIKUMS

DZĪVĪBAS APDROŠINĀŠANAS VEIDI

III PIELIKUMS

SABIEDRĪBU JURIDISKĀ FORMA

A.

Nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību uzņēmējdarbības forma:

B.

Dzīvības apdrošināšanas sabiedrību uzņēmējdarbības forma:

C.

Pārapdrošināšanas sabiedrību uzņēmējdarbības forma:

IV PIELIKUMS

MAKSĀTSPĒJAS KAPITĀLA PRASĪBAS STANDARTA FORMULA

1.

Pamata maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšana

2.

Nedzīvības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduļa aprēķināšana

3.

Dzīvības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduļa aprēķināšana

4.

Tirgus riska moduļa aprēķināšana

V PIELIKUMS

NEDZĪVĪBAS APDROŠINĀŠANAS VEIDU GRUPAS, PIEMĒROJOT 157. PANTU

VI PIELIKUMS

A daļa

Atcelto direktīvu un to grozījumu saraksts (saskaņā ar 310. pantu)

B daļa

Termiņu uzskaitījums transponēšanai valsts tiesību aktos (saskaņā ar 312. pantu)

VII PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI PAR TIEŠĀS APDROŠINĀŠANAS UN PĀRAPDROŠINĀŠANAS DARBĪBU UZSĀKŠANU UN VEIKŠANU

I NODAĻA

Priekšmets, piemērošanas joma un definīcijas

1. Iedaļa

Priekšmets un piemērošanas joma

1. pants

Priekšmets

Šī direktīva paredz šādus noteikumus:

1) 

patstāvīgas uzņēmējdarbības uzsākšana un veikšana Kopienā tiešās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā,

2) 

apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību grupu uzraudzība,

3) 

tiešās apdrošināšanas sabiedrību reorganizācija un likvidācija.

2. pants

Piemērošanas joma

1.  

Šo direktīvu piemēro attiecībā uz tiešās dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām, kas veic uzņēmējdarbību vai vēlas veikt uzņēmējdarbību kādas dalībvalsts teritorijā.

To piemēro arī attiecībā uz pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuras nodarbojas tikai ar pārapdrošināšanu un veic uzņēmējdarbību dalībvalsts teritorijā vai kuras vēlas uzsākt tajās savu uzņēmējdarbību, izņemot IV sadaļu.

2.  

Attiecībā uz nedzīvības apdrošināšanu, šo direktīvu piemēro I pielikuma A punktā minēto apdrošināšanās veidu nedzīvības apdrošināšanas darbībām. Panta 1. punkta pirmās daļas vajadzībām nedzīvības apdrošināšana ietver darbību, kas ir palīdzība, ko sniedz personām, kuras nokļuvušas grūtībās ceļojumu laikā, esot prom no savām mājāmvai no savas pastāvīgās dzīvesvietas. Palīdzības sniegšana nozīmē to, ka sabiedrība pret iepriekš iemaksātu prēmiju sniedz tūlītēju palīdzību apdrošināšanas atlīdzības saņēmējam saskaņā ar palīdzības līgumu, ja attiecīgā persona nonākusi grūtībās neparedzēta atgadījuma dēļ līgumā noteiktos gadījumos un saskaņā ar līguma nosacījumiem.

Palīdzība var būt atlīdzība naudā vai praktiskas palīdzības veidā. Praktisku palīdzību var sniegt arī, izmantojot palīdzības sniedzējas personas personālu un aprīkojumu.

Palīdzībā nav iekļautas tādas darbības kā apkalpe, apkope, garantijas remonts vai arī vienkārši palīdzības avota norāde, vai palīdzības sniegšana, darbojoties par starpnieku.

3.  

Attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu šo direktīvu piemēro:

a) 

šādām dzīvības apdrošināšanas darbībām, ja tās sniedz uz līguma pamata:

i) 

dzīvības apdrošināšana, kurā ietver dzīvības apdrošināšanu tikai līdz noteiktam vecumam, apdrošināšanu tikai nāves gadījumam, dzīvības apdrošināšanu līdz noteiktam vecumam vai nāves gadījumam pirms šā vecuma iestāšanās, dzīvības apdrošināšanu ar prēmiju atmaksāšanu, laulības apdrošināšanu un dzimšanas apdrošināšanu;

ii) 

mūža rentes apdrošināšana;

iii) 

papildu apdrošināšana, kas parakstīta papildus dzīvības apdrošināšanai, jo īpaši apdrošināšana pret miesas bojājumiem, kas izraisa darbaspēju zudumu, apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem, kas izraisa nāvi, un apdrošināšana pret invaliditāti, kas radusies nelaimes gadījuma vai slimības dēļ;

▼M13

iv) 

tāda veida neanulējama ilgtermiņa veselības apdrošināšana, kādu pašlaik piedāvā Īrijā, kas ir pazīstama kā neanulējama ilgtermiņa veselības apdrošināšana;

▼B

b) 

šādiem darījumiem uz līguma pamata, ciktāl uz tiem attiecas to iestāžu uzraudzība, kuras atbild par privātās apdrošināšanas uzraudzību:

i) 

darījumi, izveidojot dalībnieku apvienības nolūkā kopīgi kapitalizēt iemaksas un vēlāk sadalīt šādi uzkrātos līdzekļus dzīvajiem apvienības locekļiem vai atlīdzības saņēmējiem, kas saņem atlīdzību apdrošinātā nāves gadījumā, (tontīnas);

ii) 

kapitāla izpirkšanas darījumi, kas pamatoti ar statistikas aprēķiniem, kuros par vienreizēju vai periodisku maksājumu saskaņā ar iepriekšēju vienošanos uzņemas noteikta ilguma un apjoma saistības;

iii) 

pensiju fondu vadība, kas ietver ieguldījumu pārvaldību, un jo īpaši aktīvus no to struktūru rezervēm, kas nodrošina maksājumus nāves vai izdzīvošanas gadījumā vai darbības beigšanas vai darbības laika saīsināšanas gadījumā;

iv) 

šā apakšpunkta iii) punktā norādītie darījumi, ja to apdrošināšana saistīta ar kapitāla saglabāšanu vai obligāto procentu maksājumiem;

v) 

dzīvības apdrošināšanas sabiedrību darījumi, piemēram, Francijas “Code des assurances” IV grāmatas 4. sadaļas 1. nodaļā minētie darījumi;

c) 

darījumiem, kas saistīti ar cilvēka mūža ilgumu, kuri noteikti vai paredzēti sociālās apdrošināšanas tiesību aktos, ja dzīvības apdrošināšanas sabiedrības tos izpilda vai pārvalda uz pašu risku saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem.

2. Iedaļa

Izņēmumi no piemērošanas jomas

1. apakšiedaļa

Vispārīgi

3. pants

Tiesību aktos noteiktās sistēmas

Neskarot 2. panta 3. punkta c) apakšpunktu, šo direktīvu nepiemēro attiecībā uz apdrošināšanu, kas ietilpst tiesību aktos noteiktās sociālā nodrošinājuma sistēmās.

4. pants

Izņēmumi no piemērošanas jomas saistībā ar ieņēmumu apjomu

1.  

Neskarot 3. pantu un 5. līdz 10. pantu, šo direktīvu nepiemēro apdrošināšanas sabiedrībām, kuras ievēro visus šos nosacījumus:

▼M13

a) 

sabiedrības gada bruto ieņēmumi no parakstītām prēmijām nepārsniedz 15 000 000  EUR;

b) 

sabiedrības tehnisko rezervju kopapjoms, neatskaitot summas, kas atgūstamas no pārapdrošināšanas līgumiem un īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām, kā minēts 76. pantā, nepārsniedz 50 000 000  EUR;

c) 

ja sabiedrība iekļauta grupā, tad tehnisko rezervju kopapjoms, ko definē, neatskaitot summas, kas atgūstamas no pārapdrošināšanas līgumiem un īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām, nepārsniedz EUR 50 000 000

▼B

d) 

apdrošināšanas sabiedrības uzņēmējdarbība neietver apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas darbības, kas sedz atbildības, kredītu un galvojumu apdrošināšanas risku, ja vien tas nav papildrisks 16. panta 1. punkta nozīmē;

e) 

apdrošināšanas sabiedrības uzņēmējdarbība neietver pārapdrošināšanas darbības, kas pārsniedz ►M10  600 000 EUR ◄ no tās parakstīto prēmiju bruto ieņēmumiem vai ►M10  2 700 000 EUR ◄ no bruto tehnisko rezervju kopapjoma, neatskaitot summas, kas atgūstamas no pārapdrošināšanas līgumiem un īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām, vai arī vairāk par 10 % no tās parakstīto prēmiju bruto ieņēmumiem, vai vairāk par 10 % no tās tehniskajām rezervēm, bruto summām, bruto tehnisko rezervju kopapjoma, neatskaitot summas, kas atgūstamas no pārapdrošināšanas līgumiem un īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām.

2.   Ja jebkura no 1. punktā noradītajām summām tiek pārsniegta trīs secīgu gadu laikā, šo direktīvu piemēro no ceturtā gada. 3.   Atkāpjoties no 1. punkta, šo direktīvu piemēro visām tām sabiedrībām, kas vēlas saņemt licenci apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbību turpināšanai, un kuras paredz, ka to gada bruto ieņēmumi no parakstītām prēmijām vai tehniskās rezerves, bruto summas, bruto tehnisko rezervju kopapjoms, neatskaitot summas, kas atgūstamas no pārapdrošināšanas līgumiem un īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām, var pārsniegt kādu no 1. pantā minētajām summām turpmāko piecu gadu laikā. 4.  

Šo direktīvu neturpina piemērot apdrošināšanas sabiedrībām, ja uzraudzības iestāde ir pārbaudījusi to atbilstību visiem šiem nosacījumiem:

a) 

jebkura no 1. punktā minētajām summām nav pārsniegta pēdējo triju secīgu gadu laikā; kā arī

b) 

1. punktā noteiktās summas nav paredzēts pārsniegt nākamo piecu gadu laikā.

Šā panta 1. punktu nepiemēro tikmēr, kamēr attiecīgā apdrošināšanas sabiedrība veic darbības saskaņā ar 145. līdz 149. pantu.

5.   Šā panta 1. un 4. punkts neliedz nevienai sabiedrībai pieprasīt licenci vai saglabāt licenci saskaņā ar šo direktīvu.

2. apakšiedaļa

Nedzīvības apdrošināšana

5. pants

Darījumi

Attiecībā uz nedzīvības apdrošināšanu šī direktīva neattiecas uz šādiem darījumiem:

1) 

kapitāla izpirkšanas darījumi, kas noteikti katras dalībvalsts tiesību aktos;

2) 

sociālā nodrošinājuma un pašpalīdzības struktūru darījumi, kuru izmaksātās atlīdzības apjoms ir atkarīgs no pieejamajiem līdzekļiem un kuros dalībnieku ieguldījumu nosaka, pamatojoties uz vienotu likmi;

3) 

darījumi, ko veic organizācijas, kuras nav juridiskas personas, nolūkā nodrošināt to dalībniekiem savstarpēju apdrošināšanu bez prēmiju maksājumiem vai tehnisku rezervju izveides; vai

4) 

eksporta kredītapdrošināšanas darījumi uz valsts rēķina vai ar tās garantijām, vai arī gadījumos, kad apdrošinātājs ir valsts.

6. pants

Palīdzība

1.  

Šo direktīvu nepiemēro palīdzības darbībai, kura atbilst turpmāk minētajiem nosacījumiem:

▼M13

a) 

palīdzību sniedz ar ceļu transportlīdzekli saistītā negadījumā vai avārijā, ja negadījums vai avārija notiek sabiedrības, kura veic apdrošināšanu, dalībvalsts teritorijā vai kaimiņvalstīs;

▼B

b) 

atbildība par palīdzību attiecas tikai uz šādām darbībām:

i) 

avārijas seku novēršana notikuma vietā, ja sabiedrība, kas veic apdrošināšanu, galvenokārt izmanto savu personālu un aprīkojumu,

ii) 

transportlīdzekļa nogādāšana uz tuvāko vai arī piemērotāko vietu, kur iespējams veikt remontu, kā arī, vajadzības gadījumā, autovadītāja un pasažieru nogādāšana, parasti ar tiem pašiem palīdzības līdzekļiem, uz tuvāko vietu, no kuras viņi var turpināt pārtraukto ceļojumu citiem līdzekļiem, un

iii) 

ja to paredz sabiedrības, kas veic apdrošināšanu, piederības dalībvalsts, transportlīdzekļa nogādāšana, kas var notikt arī autovadītāja un pasažieru pavadībā, uz viņu mājām, uz izbraukšanas vietu vai uz iecerēto galamērķi tajā pašā valstī; un

c) 

palīdzību neveic sabiedrība, uz kuru attiecas šī direktīva.

▼M13

2.   Panta 1. punkta b) apakšpunkta i) un ii) punktā minētajos gadījumos nosacījums, ka negadījumam vai avārijai jābūt notikušai sabiedrības, kas veic apdrošināšanu, dalībvalsts teritorijā, nav piemērojams, ja apdrošināšanas atlīdzības saņēmējs ir sabiedrības, kas veic apdrošināšanu, dalībnieks un avārijas seku novēršanu vai transportlīdzekļa pārvešanu, pamatojoties uz savstarpēju nolīgumu, veic līdzīga struktūra attiecīgajā valstī, turklāt palīdzību sniedz, pamatojoties tikai uz dalībnieka kartes uzrādīšanu un nepieprasot papildu prēmiju.

▼M13 —————

▼B

4.   Šo direktīvu nepiemēro palīdzības darbībām, ko veic Luksemburgas Lielhercogistes Automobiļu klubs, ja transportlīdzekļa negadījums vai avārija notikusi ārpus Luksemburgas Lielhercogistes teritorijas un palīdzība ir minētajā negadījumā vai avārijā iesaistītā transportlīdzekļa nogādāšana mājās, iespējams, autovadītāja un pasažieru pavadībā.

7. pants

Savstarpējās apdrošināšanas sabiedrības

Šī direktīva neattiecas uz savstarpējās apdrošināšanas sabiedrībām, kuras veic nedzīvības apdrošināšanu un kuras ar citām savstarpējās apdrošināšanas sabiedrībām ir noslēgušas nolīgumu, kas paredz pilnīgu pārapdrošināšanu to izdotajām apdrošināšanas polisēm vai saskaņā ar kuru cesionāriem jāuzņemas cedentu saistības, kas izriet no šādām polisēm. Šādā gadījumā uz cesionāru attiecas šīs direktīvas noteikumi.

8. pants

Iestādes

Šī direktīva neattiecas uz šādām iestādēm, kas veic nedzīvības apdrošināšanu, ja vien kompetences sakarā nav grozīti to statūti vai piemērojamie tiesību akti:

1) 

Dānijā — Falck Danmark;

2) 

Vācijā — šādas iestādes ar valsts kapitāla daļu:

a) 

Postbeamtenkrankenkasse,

b) 

Krankenversorgung der Bundesbahnbeamten;

▼M13 —————

▼B

4) 

Spānijā — the Consorcio de Compensación de Seguros.

3. apakšiedaļa

Dzīvības apdrošināšana

9. pants

Darījumi un darbības

Attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu šo direktīvu nepiemēro šādiem darījumiem un darbībām:

1) 

sociālā nodrošinājuma un pašpalīdzības iestāžu darījumi, kuru izmaksātā atlīdzība ir atkarīga no tām pieejamiem līdzekļiem un kurās katram dalībniekam jāiemaksā attiecīga daļa pēc vienotas likmes;

2) 

darījumi, ko veic organizācijas, kas nav minētas 2. pantā, kuru mērķis ir nodrošināt sabiedrības vai sabiedrību grupas darbiniekiem vai aroda vai arodu grupas darbiniekiem, vai pašnodarbinātām personām atlīdzību nāves vai izdzīvošanas gadījumā vai gadījumā, kad darbību beidz vai darbības laiku saīsina, neatkarīgi no tā, vai šādu darījumu rezultātā radušās saistības vienmēr pilnīgi sedz matemātiskās rezerves;

3) 

pensiju apdrošināšanas sabiedrību darbība pensiju jomā, kas noteikta Likumā par nodarbināto personu pensijām (TyEL) un citos saistītos Somijas tiesību aktos, ja

a) 

pensiju apdrošināšanas sabiedrības, kam jau saskaņā ar Somijas tiesību aktiem jābūt atsevišķai grāmatvedības un vadības sistēmai saistībā ar darbību pensiju jomā, sākot no 1995. gada 1. janvāra, izveido atsevišķas juridiskas personas šo darbību veikšanai; un

b) 

Somijas iestādes bez diskriminācijas atļauj visu dalībvalstu valstspiederīgajiem un sabiedrībām saskaņā ar Somijas tiesību aktiem veikt darbības, kas noteiktas 2. pantā saistībā ar šo atbrīvojumu, pamatojoties uz īpašumtiesībām vai līdzdalību esošajā apdrošināšanas sabiedrībā vai sabiedrību grupā vai izveidojot jaunu apdrošināšanas sabiedrību vai sabiedrību grupu, arī pensiju apdrošināšanas sabiedrību, vai piedaloties tajās.

10. pants

Organizācijas, sabiedrības un iestādes

Attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu šo direktīvu nepiemēro attiecībā uz šādām organizācijām, sabiedrībām un iestādēm:

1) 

organizācijas, kas uzņemas izmaksāt atlīdzību vienīgi nāves gadījumā, ja atlīdzības apjoms nepārsniedz viena mirušā apbedīšanas vidējās izmaksas vai ja atlīdzība paredzēta natūrā;

2) 

“Versorgungsverband deutscher Wirtschaftsorganisationen” Vācijā, ja vien tās statūtus negroza saistībā ar tās kompetenci.

3) 

“Consorcio de Compensación de Seguros” Spānijā, ja vien tās statūtus negroza saistībā ar tās kompetenci.

4. apakšiedaļa

Pārapdrošināšana

11. pants

Pārapdrošināšana

Attiecībā uz pārapdrošināšanu šo direktīvu nepiemēro pārapdrošināšanas darbībām, ko veic vai pilnībā garantē dalībvalsts valdība, ja tā būtisku sabiedrības interešu vārdā rīkojas kā pārapdrošinātājs pēdējā instancē, tostarp apstākļos, kuros šāda funkcija tai jāuzņemas tirgus situācijā, kad pienācīga komerciāla seguma iegūšana tirgū nav iespējama.

12. pants

Pārapdrošināšanas sabiedrības, kas izbeidz savu darbību

1.   Šo direktīvu nepiemēro tādām pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas līdz 2007. gada 10. decembrim ir pārtraukušas slēgt jaunus pārapdrošināšanas līgumus un pārvalda tikai savu esošo portfeli, lai izbeigtu savu darbību. 2.   Dalībvalstis izveido attiecīgo pārapdrošināšanas sabiedrību sarakstu un dara zināmu šo sarakstu visām pārējām dalībvalstīm.

3. Iedaļa

Definīcijas

13. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1) 

“apdrošināšanas sabiedrība” ir tiešās dzīvības vai nedzīvības apdrošināšanas sabiedrība, kas saņēmusi licenci saskaņā ar 14. pantu;

2) 

“kaptīvā apdrošināšanas sabiedrība” ir apdrošināšanas sabiedrība, kura pieder vai nu citam finanšu uzņēmumam, kas nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmums, vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību grupai 210. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē, vai nefinanšu uzņēmumam, kura mērķis ir apdrošināšanas seguma nodrošināšana tikai tās sabiedrības vai to sabiedrību riskiem, pie kā tas pieder, vai grupas sabiedrībai vai sabiedrībām, kuras līdzdalībniece ir kaptīvā apdrošināšanas sabiedrība;

3) 

“trešās valsts apdrošināšanas sabiedrība” ir sabiedrība, kam būtu vajadzīga licence kā apdrošināšanas sabiedrībai saskaņā ar 14. pantu, ja tās galvenais birojs atrastos Kopienā;

4) 

“pārapdrošināšanas sabiedrība” ir sabiedrība, kam izsniegta oficiāla licence saskaņā ar 14. pantu pārapdrošināšanas darbību veikšanai;

5) 

“kaptīvā pārapdrošināšanas sabiedrība” ir pārapdrošināšanas sabiedrība, kura pieder vai nu citam finanšu uzņēmumam, kas nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmums, vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību grupai 212. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē, vai nefinanšu uzņēmumam, kura mērķis ir pārapdrošināšanas seguma nodrošināšana tikai tās sabiedrības vai to sabiedrību riskiem, pie kā tas pieder, vai grupas sabiedrībai vai sabiedrībām, kuras līdzdalībniece ir kaptīvā pārapdrošināšanas sabiedrība;

6) 

“trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrība” ir sabiedrība, kam būtu vajadzīga licence kā pārapdrošināšanas saskaņā ar 14. pantu, ja tās galvenais birojs atrastos Kopienā;

▼M6

7) 

“pārapdrošināšana” ir kāda no šādām darbībām:

a) 

apdrošināšanas sabiedrības, trešās valsts apdrošināšanas sabiedrības vai citas pārapdrošināšanas sabiedrības vai trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrības cedēto risku pieņemšana;

▼M13 —————

▼M6

c) 

pārapdrošināšanas sabiedrības veikta riska seguma nodrošināšana institūcijai, kas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/2341 ( 1 ) darbības jomā;

▼B

8) 

“piederības dalībvalsts” ir vai nu

a) 

attiecībā uz nedzīvības apdrošināšanu — dalībvalsts, kurā atrodas apdrošināšanas sabiedrības, kas sedz risku, galvenais birojs;

b) 

attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu — dalībvalsts, kurā atrodas apdrošināšanas sabiedrības, kas uzņemas saistības, galvenais birojs; vai

c) 

attiecībā uz pārapdrošināšanu — dalībvalsts, kurā atrodas pārapdrošināšanas sabiedrības galvenais birojs;

9) 

“uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kas nav piederības dalībvalsts un kurā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai ir filiāle vai kurā tā sniedz pakalpojumus; dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas nodrošināšanai dalībvalsts, kurā sniedz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus, ir attiecīgi saistību dalībvalsts un dalībvalsts, kurā atrodas risks, ja saistības vai risku sedz apdrošināšanas sabiedrība vai filiāle, kas atrodas citā dalībvalstī;

10) 

“uzraudzības iestāde” ir valsts iestāde vai valsts iestādes, kuras ar likumu vai citu normatīvu aktu pilnvarotas uzraudzīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības;

▼M13

10.a) 

“maza un nesarežģīta sabiedrība” ir apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrība, tostarp kaptīva apdrošināšanas sabiedrība vai kaptīva pārapdrošināšanas sabiedrība, kas atbilst 29.a pantā izklāstītajiem nosacījumiem un kā tāda ir klasificēta saskaņā ar 29.b pantu;

10.b) 

“maza un nesarežģīta grupa” ir grupa, kas atbilst 213.a pantā izklāstītajiem nosacījumiem un kā tāda ir klasificēta, ievērojot minētā panta 2. punktu;

10.c) 

“obligātais revidents” ir obligātais revidents Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/43/EK ( 2 ) 2. panta 2) punkta nozīmē;

10.d) 

“revīzijas uzņēmums” ir revīzijas uzņēmums Direktīvas 2006/43/EK* 2. panta 3) punkta nozīmē;

▼B

11) 

“filiāle” ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pārstāvniecība vai filiāle, kas atrodas tādas dalībvalsts teritorijā, kas nav piederības dalībvalsts;

12) 

“iestāde” ir sabiedrības galvenais birojs vai jebkura tās filiāle;

13) 

“dalībvalsts, kurā atrodas ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti”, ir jebkura no turpmāk norādītajām dalībvalstīm:

a) 

dalībvalsts, kurā atrodas īpašums, ja apdrošināšana attiecas uz ēkām vai ēkām un to piederumiem, ja piederumi ir apdrošināti tajā pašā apdrošināšanas polisē;

b) 

reģistrācijas dalībvalsts, ja apdrošināšana attiecas uz jebkura veida transportlīdzekļiem;

c) 

dalībvalsts, kurā apdrošinājuma ņēmējs izņēmis polisi, ja tā ir polise ar derīguma termiņu līdz četriem mēnešiem, kas apdrošina pret risku ceļojumos vai brīvdienās, neatkarīgi no apdrošināšanas veida;

d) 

visos gadījumos, kas nav skaidri ietverti a), b) vai c) apakšpunktā, dalībvalsts, kurā atrodas vai nu

i) 

apdrošinājuma ņēmēja pastāvīgā dzīvesvieta, vai,

ii) 

ja apdrošinājuma ņēmējs ir juridiska persona, šā apdrošinājuma ņēmēja uzņēmums, ar ko noslēgts līgums;

14) 

“saistību dalībvalsts” ir dalībvalsts, kur atrodas vai nu

a) 

apdrošinājuma ņēmēja pastāvīgā dzīvesvieta, vai,

b) 

ja apdrošinājuma ņēmējs ir juridiska persona - minētā apdrošinājuma ņēmēja uzņēmums, ar ko noslēgts līgums;

▼M13

15) 

“mātesuzņēmums” ir mātesuzņēmums, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES ( 3 ) 22. panta 1. un 2. punktā, vai uzņēmums, kuru uzraudzības iestādes uzskata par mātesuzņēmumu saskaņā ar šīs direktīvas 212. panta 2. punktu vai 214. panta 5. vai 6. punktu;

16) 

“meitasuzņēmums” ir meitasuzņēmums, kā minēts Direktīvas 2013/34/ES 22. panta 1. un 2. punktā, tostarp tā meitasuzņēmumi vai uzņēmums, kuru uzraudzības iestādēm jāuzskata par meitasuzņēmumu saskaņā ar šīs direktīvas 212. panta 2. punktu vai 214. panta 5. vai 6. punktu;

▼B

17) 

“ciešas attiecības” ir situācija, kad divas vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas saista kontrole vai līdzdalība, vai situācija, kad viena vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas ir pastāvīgi saistītas ar vienu un to pašu personu ar kontroles saistībām;

18) 

“kontrole” ir mātesuzņēmuma un meitasuzņēmuma attiecības, kā izklāstīts ►M13  Direktīvas 2013/34/ES 22. panta 1. un 2. punktā ◄ , vai līdzīgas attiecības starp fizisku vai juridisku personu un sabiedrību;

▼M13

19) 

“grupas iekšējie darījumi” ir visi darījumi, ar kuriem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, trešās valsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība tieši vai netieši paļaujas, ka citas šīs pašas grupas sabiedrības vai jebkura fiziska vai juridiska persona, kas cieši saistīta ar minētās grupas sabiedrībām, izpildīs saistības, neatkarīgi no tā, vai tās ir noteiktas līgumā un vai tas notiek par samaksu vai nē;

▼B

20) 

“līdzdalība” ir vismaz 20 % no sabiedrības balsstiesībām vai kapitāla tieša vai netieša turēšana;

21) 

“būtiska līdzdalība” ir tieša vai netieša līdzdalība sabiedrībā, kas ir vismaz 10 % no tās kapitāla vai balsstiesībām vai ļauj būtiski ietekmēt vadību minētajā sabiedrībā;

22) 

“regulēts tirgus” nozīmē vai nu:

a) 

attiecībā uz tirgu, kas atrodas dalībvalstī, regulētu tirgu, kā definēts ►M13  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES ( 4 ) 4. panta 1. punkta 21) apakšpunktā ◄ , vai

b) 

attiecībā uz tirgu, kas atrodas trešā valstī, finanšu tirgu, kurš atbilst šādiem nosacījumiem:

i) 

to ir atzinusi apdrošināšanas sabiedrības piederības dalībvalsts, un tas atbilst prasībām, kas salīdzināmas ar ►M13  Direktīvā 2014/65/ES ◄ noteiktajām; un

ii) 

finanšu instrumenti, ar kuriem šajā tirgū tirgojas, kvalitātes ziņā ir līdzvērtīgi instrumentiem, ar kuriem tirgojas piederības dalībvalsts regulētajā tirgū vai tirgos;

23) 

“valsts birojs” ir valsts apdrošinātāju apvienība, kā definēts Direktīvas 72/166/EEK 1. panta 3. punktā;

24) 

“valsts garantiju fonds” ir Direktīvas 84/5/EEK 1. panta 4. punktā minētais fonds;

25) 

“finanšu sabiedrība” ir jebkura no šādām sabiedrībām:

a) 

kredītiestāde, finanšu iestāde vai bankas pakalpojumu palīguzņēmums attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes ►M13  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 ( 5 ) 4. panta 1. punkta 1), 18) un 26) apakšpunkta ◄ nozīmē;

b) 

apdrošināšanas sabiedrība vai pārapdrošināšanas sabiedrība, vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība 212. panta 1. punkta f) apakšpunkta nozīmē;

c) 

ieguldījumu sabiedrība vai finanšu iestāde ►M13  Direktīva 2014/65/ES ◄ 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta nozīmē;

d) 

jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 15. punkta nozīmē;

26) 

“īpašam nolūkam dibināta sabiedrība” ir jebkura sabiedrība, gan sinkorporēta, gan ne, kas nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kas uzņemas riskus no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām un kas savus riska darījumus pilnībā finansē ar ieņēmumiem no parāda vērtspapīru emitēšanas vai ar kādu citu finansēšanas mehānismu, ja aizdevēja parāda maksājuma saņemšanas tiesības vai finansēšanas mehānisms ir subordinēts šādas sabiedrības pārapdrošināšanas saistībām;

27) 

“lieli riski” ir:

a) 

riski, kas klasificēti saskaņā ar I pielikuma A daļas 4., 5., 6., 7., 11. un 12. apdrošināšanas veidu;

b) 

riski, kas klasificēti saskaņā ar I pielikuma A daļas 14. un 15. apdrošināšanas veidu, ja apdrošinājuma ņēmējs ir profesionāli nodarbināts rūpniecībā vai tirdzniecībā vai ir brīvās profesijas pārstāvis un riski attiecas uz šādu darbību;

c) 

riski, kas I pielikuma A daļas klasificēti kā 3., 8., 9., 10., 13. un 16. apdrošināšanas veids, tikai tad, ja apdrošinājuma ņēmējs pārsniedz robežas vismaz divos no šādiem kritērijiem:

i) 

kopējā bilance: ►M10  6 600 000 EUR ◄ ;

▼M13

ii) 

neto apgrozījums Direktīvas 2013/34/ES 2. panta 5) punkta nozīmē ir 13 600 000  EUR;

▼B

iii) 

vidējais darbinieku skaits finanšu gada laikā — 250.

Ja apdrošinājuma ņēmējs ietilpst sabiedrību grupā, kam tiek veidots konsolidētais pārskats ►M13  Direktīvas 2013/34/ES ◄ nozīmē, pirmās daļas c) apakšpunktā minētos kritērijus piemēro, pamatojoties uz konsolidētajiem pārskatiem.

Dalībvalstis var papildināt pirmās daļas c) apakšpunktā minēto kategoriju ar riskiem, pret kuriem apdrošinās profesionālās apvienības, kopuzņēmumi vai pagaidu grupējumi.

28) 

“ārpakalpojums” ir jebkāda veida vienošanās starp apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību un pakalpojumu sniedzēju, kurš vai nu ir, vai nav uzraudzīta struktūrvienība, ar ko šis pakalpojumu sniedzējs īsteno procesu, pakalpojumu vai darbību vai nu tieši, vai ar apakšuzņēmēju starpniecību, ko citādi veiktu pati apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība;

29) 

“funkcija” pārvaldības sistēmā ir iekšēja spēja uzņemties praktisku uzdevumu veikšanu; pārvaldības sistēma iektver riska vadības funkciju, atbilstības funkciju, iekšējās revīzijas funkciju un aktuāra funkciju;

30) 

“parakstīšanas risks” ir zaudējumu vai negatīvu pārmaiņu risks apdrošināšanas saistību vērtībā, ko izraisījusi neatbilstīga cenu noteikšana un pieņēmumi rezervju aprēķinā;

31) 

“tirgus risks” ir zaudējumu vai negatīvu pārmaiņu risks finanšu stāvoklī, kas tieši vai netieši rodas aktīvu, pasīvu un finanšu instrumentu tirgus cenu līmeņa svārstību un nepastāvības rezultātā;

32) 

“kredītrisks” ir zaudējumu vai negatīvu pārmaiņu risks finanšu stāvoklī, kas rodas vērtspapīru emitentu, darījumu partneru un jebkuru debitoru kredītstāvokļa svārstību rezultātā, kam pakļautas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības un kas izpaužas kā darījumu partneru saistību nepildīšanas risks, likmju starpības risks vai tirgus riska koncentrācija;

▼M5

32.a) 

“atbilstīgais centrālais darījuma partneris” ir centrālais partneris, kurš ir vai nu apstiprināts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 648/2012 ( 6 ) 14. pantu, vai atzīts saskaņā ar minētās regulas 25. pantu;

▼B

33) 

“operacionālais risks” ir zaudējumu risks, ko rada neatbilstīgas vai kļūdainas iekšējās procedūras, personāls vai sistēmas, vai arī ārēji notikumi;

34) 

“likviditātes risks” ir risks, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības nespēs realizēt ieguldījumus un citus aktīvus, lai nokārtotu savas finansiālās saistības, iestājoties to termiņam;

35) 

“koncentrācijas risks” ir visi riska darījumi, kuru vērtībai ir tāds zaudējumu potenciāls, kas ir pietiekami liels, lai apdraudētu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību maksātspēju vai finanšu stāvokli;

36) 

“riska mazināšanas metodes” ir visas metodes, kas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām ļauj nodot daļu risku vai visus to riskus citai pusei;

37) 

“diversifikācijas efekti” ir apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību un grupu riska darījumu vērtības samazināšana saistībā ar to uzņēmējdarbības diversifikāciju, kas rodas saistībā ar faktu, ka kāda riska negatīvo rezultātu var kompensēt ar cita riska labvēlīgāku rezultātu, ja šie riski nav pilnībā savstarpēji saistīti;

38) 

“varbūtības sadalījuma prognoze” ir matemātiska funkcija, ar ko apraksta noteiktas grupas savstarpēji izslēdzošu nākotnes notikumu iespējamu realizāciju;

39) 

“riska pakāpe” ir matemātiska funkcija, ar ko izsaka dotās varbūtības sadalījuma prognozi naudas izteiksmē un kas monotoni palielinās līdz ar riska darījumu vērtības līmeni, kas ir minētās varbūtības sadalījuma prognozes pamatā;

▼M5

40) 

“ārējā kredītu novērtēšanas institūcija” vai “ĀKNI” ir kredītvērtējuma aģentūra, kas ir reģistrēta vai sertificēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1060/2009 ( 7 ), vai kredītvērtējumus sniedzoša centrālā banka, uz kuru minētā regula neattiecas;

▼M13

41) 

“regulēta sabiedrība” ir regulēta vienība Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 4) punkta nozīmē vai arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija Direktīvas (ES) 2016/2341 6. panta 1) punkta nozīmē;

42) 

“kriptoaktīvs” ir kriptoaktīvs, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/1114 ( 8 ) 3. panta 1. punkta 5) apakšpunktā;

43) 

“proporcionalitātes pasākums” ir jebkurš pasākums, kas paredzēts 35. panta 5.a punktā, 41. pantā, 45. panta 1.b punktā, 45. panta 5. punktā, 45.a panta 5. punktā, 51. panta 6. punktā, 51.a panta 1. punktā, 77. panta 8. punktā un 144.a panta 4. punktā, vai jebkurš pasākums, kas paredzēts deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu un kuri saskaņā ar 29.c pantu nepārprotami piemērojami mazām un nesarežģītām sabiedrībām;

44) 

“ilgtspējas risks” ir vides, sociālais vai pārvaldes notikums vai nosacījums, kurš, ja tas notiek, varētu radīt faktisku vai iespējamu negatīvu ietekmi uz ieguldījumu vērtību vai saistību vērtību;

45) 

“ilgtspējas faktori” ir ilgtspējas faktori, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2088 ( 9 ) 2. panta 24) punktā;

▼B

II NODAĻA

Uzņēmējdarbības uzsākšana

14. pants

Licencēšanas princips

1.   Lai sāktu darījumus tiešās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas jomā, uz ko attiecas šī direktīva, vajadzīga licence. 2.  

Panta 1.punktā minēto licenci no piederības dalībvalsts uzraudzības iestādēm lūdz:

a) 

sabiedrības, kas izveido galveno biroju minētās dalībvalsts teritorijā; vai

b) 

apdrošināšanas sabiedrības, kas ir saņēmušas licenci atbilstīgi 1. punktam un vēlas paplašināt savu uzņēmējdarbību ar visu apdrošināšanas veidu vai apdrosināšanas veidiem, kuriem tās vēl nav saņēmušas licenci.

15. pants

Licencēšanas joma

1.   Direktīvas 14. pantam atbilstīga licence ir derīga visā Kopienas teritorijā. Tā ļauj apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām veikt tur darījumdarbību, un šī licence attiecas arī uz tiesībām veikt uzņēmējdarbību un uz pakalpojumu sniegšanas brīvību. 2.  

Saskaņā ar 14. pantu licenci izsniedz kādam no tiešās apdrošināšanas veidiem, kas uzskaitīti I pielikuma A daļā vai II pielikumā. Tā attiecas uz visu apdrošināšanas veidu, ja vien pieteikuma iesniedzējs nevēlas to attiecināt tikai uz dažiem riskiem, uz ko attiecas šis apdrošināšanas veids.

Riskus, kas iekļauti kādā apdrošināšanas veidā, nevar iekļaut nevienā citā apdrošināšanas veidā, izņemot 16. pantā minētajos gadījumos.

Licenci var piešķirt darbībai divos vai vairākos apdrošināšanas veidos, ja dalībvalsts tiesību akti pieļauj vienlaicīgu darbību šajos apdrošināšanas veidos.

3.  

Attiecībā uz nedzīvības apdrošināšanu dalībvalstis var piešķirt licenci to apdrošināšanas veidu grupām, kas uzskaitīti I pielikuma B daļā.

Uzraudzības iestādes var ierobežot licenci, kas lūgta darbībai vienā apdrošināšanas veidā, līdz 23. pantā minētā darbības plānā paredzētajām darbībām.

4.   Sabiedrības, uz kurām attiecas šī direktīva, 6. pantā minēto palīdzības darbību drīkst veikt tikai tad, ja tās ir saņēmušas licenci darbībai I pielikuma A daļā minētajā 18. apdrošināšanas veidā, neskarot 16. panta 1. punktu. Tādā gadījumā attiecīgajām darbībām piemēro šo direktīvu. 5.  

Attiecībā uz pārapdrošināšanu licenci piešķir nedzīvības pārapdrošināšanai, dzīvības pārapdrošināšanai vai visa veida pārapdrošināšanai.

Licences pieteikumu izskata, ņemot vērā darbības plānu, kas iesniegts saskaņā ar 18. panta 1. punkta c) apakšpunktu, un visu nosacījumu izpildi, kurus licences saņemšanai noteikusi tā dalībvalsts, kurā licence tiek pieprasīta.

16. pants

Papildriski

1.  

Apdrošināšanas sabiedrība, kas saņēmusi licenci apdrošināt pamatrisku vienā apdrošināšanas veidā vai apdrošināšanas veidu grupā, kā izklāstīts I pielikumā, var apdrošināt arī riskus, kas ietverti citos apdrošināšanas veidos, bez vajadzības saņemt licenci minētajiem riskiem, ja riski atbilst šādiem nosacījumiem:

a) 

tie ir saistīti ar pamatrisku;

b) 

tie attiecas uz objektu, kas ir apdrošināts pret pamatrisku;

c) 

tie ir iekļauti pamatriska apdrošināšanas līgumā.

2.  

Atkāpjoties no 1. punkta, I pielikuma A daļas14., 15. un 17. apdrošināšanas veidā iekļautos riskus nedrīkst uzskatīt par citu apdrošināšanas veidu papildriskiem.

Tomēr juridisko izdevumu apdrošināšanu, kā norādīts 17. apdrošināšanas veidā, var uzskatīt par 18. apdrošināšanas veida papildrisku, ja ir izpildīti 1. punktā izklāstītie nosacījumi un viens no turpmāk izklāstītajiem nosacījumiem:

a) 

galvenais risks attiecas tikai uz palīdzību, ko sniedz personām, kam radušās grūtības ceļojuma laikā, esot prom no savām mājām vai no savas pastāvīgās dzīvesvietas; vai

b) 

apdrošināšana attiecas uz konfliktiem vai riskiem, kas izriet no jūras kuģu izmantošanas vai saistībā ar to.

17. pants

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības juridiskā forma

1.   Piederības dalībvalsts pieprasa, lai katrai sabiedrībai, kas iesniegusi licences pieteikumu saskaņā ar 14. pantu, būtu viena no III pielikumā minētajām juridiskajām formām. 2.   Dalībvalstis var izveidot sabiedrības saskaņā ar jebkuru publisko tiesību formuar noteikumu, ka to mērķis ir veikt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas darījumus saskaņā ar nosacījumiem, kas ir līdzvērtīgi nosacījumiem, saskaņā ar kuriem darbojas sabiedrības, ko reglamentē privāttiesības.

▼M5

3.   Saistībā ar III pielikumā iekļauto formu sarakstu Komisija saskaņā ar 301.a pantu var pieņemt deleģētos aktus, izņemot A, B un C daļas 28. un 29. punktu.

▼B

18. pants

Licences iegūšanas nosacījumi

1.  

Piederības dalībvalsts visām sabiedrībām, kas vēlas iegūt licenci, nosaka šādas prasības:

a) 

attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrībām – ierobežot to darbību ar darījumiem apdrošināšanas jomā un no tiem tieši izrietošām darbībām, neveicot citādu komercdarbību;

b) 

attiecībā uz pārapdrošināšanas sabiedrībām – ierobežot to darbību ar pārapdrošināšanas darījumiem un ar tiem saistītām darbībām; šī prasība var ietvert arī pārvaldītājsabiedrības funkciju un darbības attiecībā uz finanšu nozares darbībām Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 8. punkta nozīmē;

c) 

tām jāiesniedz darbības plāns saskaņā ar 23. pantu;

d) 

tām jāuztur izmantojamais pamata pašu kapitāls, ar ko segt minimālā kapitāla prasības absolūto minimālo vērtību, kas paredzēta 129. panta 1. punkta d) apakšpunktā;

e) 

jāpierāda, ka tā turpmāk spēs uzturēt izmantojamo pašu kapitālu, ar ko segt maksātspējas kapitāla prasību, kas paredzēta 100. pantā;

f) 

jāpierāda, ka tā turpmāk spēs uzturēt izmantojamo pamata pašu kapitālu, ar ko segt minimālā kapitāla prasību, kas paredzēta 128. pantā;

g) 

jāpierāda, ka tā spēs atbilst pārvaldes sistēmai, kas minēta IV nodaļas 2. iedaļā;

h) 

attiecībā uz nedzīvības apdrošināšanu paziņo visu to atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvju vārdus un adreses, kas atbilstīgi Direktīvas 2000/26/EK 4. pantam iecelti katrā dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā lūgta licence, ja apdrošinātie riski pieder pie šīs direktīvas I pielikuma A daļā norādītā 10. apdrošināšanas veida, izņemot pārvadātāju atbildību;

▼M13

i) 

norādīt, vai citā dalībvalstī ir noraidīts vai atsaukts pieteikums licencei sākt darījumus tiešās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas jomā vai uzsākt darījumus citā regulētā sabiedrībā vai apdrošināšanas izplatītājā, un atteikuma vai atsaukšanas iemeslus.

▼B

2.  

Apdrošināšanas sabiedrībai, kas vēlas iegūt licenci, lai izvērstu savu uzņēmējdarbību citos apdrošināšanas veidos vai paplašinātu piemērošanas jomu licencei, kas derīga tikai viena apdrošināšanas veida risku apdrošināšanai, jāiesniedz darbības plāns saskaņā ar 23. pantu.

Turklāt tai jāpierāda, ka tai ir izmantojamais pašu kapitāls, ar ko segt maksātspējas kapitāla prasību un minimālā kapitāla prasību, kā paredzēts 100. panta pirmajā daļā un 128. pantā.

3.  

Neskarot 2. punktu, apdrošināšanas sabiedrība, kas veic dzīvības apdrošināšanu un vēlas iegūt licenci, lai paplašinātu savu uzņēmējdarbību ar riskiem, kas uzskaitīti I pielikuma A daļas 1. vai 2. apdrošināšanas veidā, kā norādīts 72. pantā, pierāda:

a) 

ka tai ir izmantojamais pamata pašu kapitāls, ar ko segt dzīvības apdrošināšanas sabiedrību minimālā kapitāla prasības absolūto minimālo vērtību un nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību minimālā kapitāla prasības absolūto minimālo vērtību, kā norādīts 127. panta 1. punkta d) apakšpunktā;

b) 

ka tā turpmāk apņemas segt minimālās finansiālās saistības, kā norādīts 74. panta 3. punktā.

4.  

Neskarot 2. punktu, apdrošināšanas sabiedrība, kas veic nedzīvības apdrošināšanu I pielikuma A daļā 1. vai 2. apdrošināšanas veidā uzskaitītajiem riskiem un vēlas iegūt licenci, lai paplašinātu savu uzņēmējdarbību ar dzīvības apdrošināšanas riskiem, kā norādīts 73. pantā, pierāda:

a) 

ka tai ir izmantojamais pamata pašu kapitāls, ar ko segt dzīvības apdrošināšanas sabiedrību minimālā kapitāla prasības absolūto minimālo vērtību un nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību minimālā kapitāla prasības absolūto minimālo vērtību, kā norādīts 129. panta 1. punkta d) apakšpunktā;

b) 

ka tā turpmāk apņemas segt minimālās finansiālās saistības, kā norādīts 74. panta 3. punktā.

19. pants

Ciešas attiecības

Ja starp apdrošināšanas sabiedrību vai pārapdrošināšanas sabiedrību un citām fiziskām vai juridiskām personām pastāv ciešas attiecības, uzraudzības iestādes piešķir licenci tikai tad, ja šīs attiecības nekavē uzraudzības iestādēm efektīvi veikt to uzraudzības funkcijas.

Uzraudzības iestādes atsaka licences piešķiršanu, ja trešās valsts normatīvie un administratīvie akti, kas regulē to fizisko vai juridisko personu darbību, ar kurām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai ir ciešas attiecības, vai grūtības šo tiesību aktu īstenošanā kavē uzraudzības iestāžu uzraudzības funkciju efektīvu veikšanu.

Uzraudzības iestādes pieprasa, lai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības pastāvīgi sniegtu tām informāciju, ko tās pieprasa, lai uzraudzītu atbilstību pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

20. pants

Apdrošināšanas sabiedrību un pārapdrošināšanas sabiedrību galvenais birojs

Dalībvalstis pieprasa, lai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību galvenie biroji atrastos tajā pašā dalībvalstī, kurā ir to juridiskā adrese.

21. pants

Polišu noteikumi un prēmiju lielumi

1.  

Dalībvalstis nepieprasa iepriekš apstiprināt vai sistemātiski sniegt ziņas par vispārīgajiem un īpašajiem apdrošināšanas noteikumiem, prēmiju lielumiem, par metodi prēmiju un tehnisko rezervju apjoma aprēķināšanai vai par veidlapām un citiem iespiedu dokumentiem, kurus sabiedrība gatavojas izmantot darījumos ar apdrošinājuma ņēmējiem vai sabiedrībām, kas veic cesiju vai retrocesiju.

Tomēr attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu un vienīgi nolūkā pārbaudīt, vai ievēroti valsts noteikumi par aktuārprincipiem, piederības dalībvalsts drīkst pieprasīt regulārus ziņojumus par to, kāda metode tiek izmantota prēmiju un tehnisko rezervju apjoma aprēķināšanai. Šī prasība nav priekšnoteikums dzīvības apdrošināšanas sabiedrības licencēšanai.

2.   Dalībvalstis nepatur spēkā vai neievieš noteikumu par iepriekšēju ziņojumu sniegšanu vai apstiprinājuma iegūšanu prēmiju likmju paredzētajai paaugstināšanai, ja vien tas nav ietverts vispārējā cenu kontroles sistēmā. 3.   Dalībvalstis var noteikt, ka sabiedrībām, kas vēlas iegūt vai ir ieguvušas licenci 18. apdrošināšanas veidam, kurš norādīts I pielikuma A daļā, tiek pārbaudīti to tiešie vai netiešie personāla un aprīkojuma avoti, ietverot medicīniskās grupas kvalifikāciju un aprīkojuma kvalitāti, kas šīm sabiedrībām pieejami, lai tās varētu izpildīt saistības, kas rodas, veicot darījumus šajā apdrošināšanas veidā. 4.   Dalībvalstis var paturēt spēkā vai ieviest normatīvos un administratīvos aktus, kas liek apstiprināt statūtus un dibināšanas dokumentus un iesniegt citus dokumentus, kuri vajadzīgi normālai uzraudzībai.

22. pants

Tirgus ekonomiskās vajadzības

Dalībvalstis neparedz, ka, izskatot licences pieteikumu, tiek ņemtas vērā tirgus ekonomiskās vajadzības.

23. pants

Darbības plāns

1.  

Darbības plānā, kas minēts 18. panta 1. punkta c) apakšpunktā, ir šādi dati vai pierādījumi par turpmāk norādīto:

a) 

to risku vai saistību raksturs, kurus attiecīgā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība paredz segt;

b) 

pārapdrošināšanas līgumu veids, kurus pārapdrošināšanas sabiedrība paredz noslēgt ar cedentiem;

c) 

pārapdrošināšanas un retrocesijas pamatprincipi;

d) 

pamata pašu kapitāla posteņi, kas veido minimālā kapitāla prasības absolūto minimālo vērtību;

e) 

to izdevumu novērtējumi, kas saistīti ar administratīvo pakalpojumu ieviešanu un darījumu drošību; finanšu avoti, no kuriem paredzēts segt šīs izmaksas, un, ja apdrošināmie riski pieder pie I pielikuma A daļā norādītā 18. apdrošināšanas veida – apdrošināšanas sabiedrības rīcībā esošie avoti, kas nodrošina solītās palīdzības sniegšanu;

▼M13

f) 

dalībvalstis, trešās valstis un — ja licences sākt un veikt darījumus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas jomā ir piešķirtas valstu ģeogrāfisko apgabalu līmenī — attiecīgos minēto trešo valstu ģeogrāfiskos apgabalus, kuros attiecīgā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība plāno darboties.

▼B

2.  

Papildus 1. punktā noteiktajām prasībām pirmajiem trīs finanšu gadiem plānā norāda šādu informāciju:

a) 

paredzamā bilance;

b) 

turpmākās maksātspējas kapitāla prasības novērtējums atbilstīgi VI nodaļas 4. iedaļas 1. apakšiedaļai, pamatojoties uz paredzamo bilanci, kas minēta a) apakšpunktā, kā arī aprēķina metode, ko izmanto šo novērtējumu aprēķināšanai;

c) 

turpmākās minimālā kapitāla prasības novērtējums atbilstīgi 126. un 127. pantam, pamatojoties uz paredzamo bilanci, kas minēta a) apakšpunktā, kā arī aprēķina metode, ko izmanto šo novērtējumu aprēķināšanai;

d) 

to finanšu resursu novērtējums, ar ko paredzēts segt tehniskās rezerves, minimālā kapitāla prasību un maksātspējas kapitāla prasību;

e) 

attiecībā uz nedzīvības apdrošināšanu un pārapdrošināšanu sniedz arī šādu informāciju:

i) 

to pārvaldības izdevumu novērtējumi, kas nav uzsākšanas izmaksas, jo īpaši par kārtējiem vispārējiem izdevumiem un komisijas maksām;

ii) 

prēmiju vai maksājumu un prasību novērtējumi;

f) 

attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu - arī detalizēti ienākumu un izdevumu aprēķinu novērtējumi attiecībā uz tiešajiem darījumiem, pārapdrošināšanas līgumiem un pārapdrošināšanas cesijām.

24. pants

Akcionāri un dalībnieki, kuru līdzdalība ir būtiska

1.  

Piederības dalībvalsts uzraudzības iestādes nepiešķir sabiedrībai licenci darījumu uzsākšanai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas jomā, iekams tās nav informētas par to, kas ir tiešie vai netiešie akcionāri vai dalībnieki, kuru līdzdalība ir būtiska, un par šīs līdzdalības apjomu, neatkarīgi no tā, vai tie ir fiziskas vai juridiskas personas.

Minētās iestādes atsaka licenci, ja, ņemot vērā vajadzību nodrošināt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības stabilu un piesardzīgu vadību, tās neapmierina minēto akcionāru vai dalībnieku kvalifikācija.

2.  

Piemērojot 1. punktu, vērā ņem balsstiesības, kas minētas 9. un 10. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū ( 10 ), kā arī minētās direktīvas 12. panta 4. un 5. punktā paredzētos noteikumus par akciju summēšanu.

Dalībvalstis neņem vērā tādas balsstiesības vai kapitāla daļas, kuras ieguldījumu sabiedrības vai kredītiestādes drīkst turēt, jo ir parakstījušās uz emitētajiem finanšu instrumentiem un/vai to piedāvājumu, stingri pildot ►M13  Direktīvas 2014/65/ES ◄ I pielikuma A iedaļas 6. punktā paredzētās saistības, ar noteikumu, ka – no vienas puses – balsstiesības netiek īstenotas vai citādi izmantotas, lai iesaistītos emitenta pārvaldībā, un – no otras puses – tās viena gada laikā pēc līdzdalības iegūšanas tiek pārdotas.

25. pants

Atteikums piešķirt licenci

Visi lēmumi atteikt licenci precīzi jāpamato un jāpaziņo attiecīgajai sabiedrībai.

Katra dalībvalsts paredz tiesības griezties tiesā, ja bijis atteikums piešķirt licenci.

▼M13

Šādas tiesības paredz arī tādā gadījumā, ja uzraudzības iestādes nav izskatījušas pieteikumu piešķirt licenci sešu mēnešu laikā no tā saņemšanas vai kopīga novērtējuma gadījumā, ievērojot 26. panta 4. punktu, – astoņu mēnešu laikā no tā saņemšanas.

▼M13

Par katru licences atteikumu, tostarp pieteikuma iesniedzēja sabiedrības identifikāciju un atteikuma iemesliem, paziņo Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei) (“EAAPI”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 ( 11 ). EAAPI uztur atjauninātu datubāzi ar šādu informāciju un piešķir uzraudzības iestādēm piekļuvi datubāzei.

▼M5

25.a pants

Licences izziņošana un publicēšana vai tās atcelšana

Par visām piešķirtajām vai atceltajām licencēm paziņo ►M13  EAAPI ◄ . Sarakstā iekļauj visu to apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību nosaukumus, kurām piešķirta licence. EAFPI šo sarakstu publicē savā tīmekļa vietnē un to pastāvīgi atjaunina.

▼B

26. pants

Iepriekšēja apspriešanās ar citu dalībvalstu iestādēm

1.  

Pirms licences piešķiršanas sabiedrībai jāapspriežas ar jebkuru citu attiecīgo dalībvalstu uzraudzības iestādēm, ja minētā sabiedrība ir:

a) 

meitasuzņēmuma apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, kas licencēta minētajā dalībvalstī;

b) 

meitasuzņēmuma sabiedrībai, kas ir mātesuzņēmums apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, kas licencēta minētajā dalībvalstī; vai

c) 

sabiedrība, kuru kontrolē viena un tā pati fiziskā vai juridiskā persona, kas kontrolē apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, kas licencēta minētajā dalībvalstī.

2.  

Pirms licences piešķiršanas apdrošināšanas sabiedrībai jāapspriežas ar iesaistītās dalībvalsts iestādēm, kuras ir atbildīgas par kredītiestāžu vai ieguldījumu sabiedrību uzraudzību, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir:

a) 

meitasuzņēmuma Kopienā licencētai kredītiestādei vai ieguldījumu sabiedrībai;

b) 

meitasuzņēmuma sabiedrībai, kas ir mātesuzņēmums Kopienā licencētai kredītiestādei vai ieguldījumu sabiedrībai; vai

c) 

sabiedrība, kuru kontrolē viena un tā pati fiziskā vai juridiskā persona, kas kontrolē Kopienā licencētu kredītiestādi vai ieguldījumu sabiedrību.

3.  

Attiecīgās iestādes, kas minētas 1. un 2. punktā, jo īpaši apspriežas savā starpā, novērtējot akcionāru piemērotību un visu to personu atbilstību un piemērotību prasībām, kuras faktiski vada sabiedrību vai pilda citas pamatfunkcijas un ir iesaistītas tās pašas sabiedrības grupas citas vienības vadībā.

Tās sniedz viena otrai visu informāciju par akcionāru piemērotību un visu to personu atbilstību un piemērotību prasībām, kuras faktiski vada sabiedrību vai pilda citas pamatfunkcijas, kas ir svarīgas pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm kā licences piešķiršanai, tā arī nolūkā īstenot pastāvīgu kontroli attiecībā uz to, kā ievērota atbilstība darbības nosacījumiem.

▼M13

4.   Ja saskaņā ar 1. punktu ir jāapspriežas ar vairākām uzraudzības iestādēm, jebkura attiecīgā uzraudzības iestāde viena mēneša laikā no apspriešanās pieprasījuma saņemšanas var pieprasīt sabiedrības, kas vēlas iegūt licenci, piederības dalībvalsts uzraudzības iestādei kopīgi novērtēt pieteikumu licences saņemšanai. Pieņemot galīgo lēmumu, sabiedrības, kas vēlas iegūt licenci, piederības dalībvalsts uzraudzības iestāde ņem vērā kopīgā novērtējuma secinājumus.

▼B

III NODAĻA

Uzraudzības iestādes un vispārīgi noteikumi

27. pants

Uzraudzības galvenais mērķis

Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādēm ir sniegti vajadzīgie līdzekļi un tām ir attiecīgā pieredze un kompetence, kā arī pilnvaras, lai panāktu uzraudzības galveno mērķi, proti, apdrošinājuma ņēmēju un atlīdzības saņēmēju aizsardzību.

28. pants

Finansiālās stabilitātes saglabāšana un procikliska ietekme

Neskarot 27. pantā izklāstīto uzraudzības galveno mērķi, dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādes, pildot savus vispārējos pienākumus, pietiekami apsver savu lēmumu ietekmi uz attiecīgo finanšu sistēmu stabilitāti Eiropas Savienībā, jo īpaši ārkārtas situācijās, ņemot vērā konkrētajā laikposmā pieejamo informāciju.

Finanšu tirgu ārkārtējas nestabilitātes laikā uzraudzības iestāde ņem vērā savu darbību iespējamo prociklisko ietekmi.

29. pants

Uzraudzības vispārīgie principi

1.   Uzraudzību pamato ar perspektīvu un uz risku orientētu pieeju. Tā ietver pastāvīgu pārbaudi attiecībā uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmējdarbības pareizu darbību un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību atbilstību uzraudzības noteikumiem. 2.   Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzību veido piemērots klātienes pārbaužu un neklātienes darbību apvienojums.

▼M13

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka šajā direktīvā izklāstītās prasības piemēro proporcionāli apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības uzņēmējdarbībai raksturīgā riska veidam, apmēram un sarežģītībai, jo īpaši attiecībā uz sabiedrībām, kas klasificētas kā mazas un nesarežģītas sabiedrības. 4.   Komisijas pieņemtajos deleģētajos aktos un regulatīvajos un īstenošanas tehniskajos standartos ņem vērā proporcionalitātes principu, tādējādi garantējot šīs direktīvas proporcionālu piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz mazām un nesarežģītām sabiedrībām.

Regulatīvo tehnisko standartu projektos, kurus EAAPI ir iesniegusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu, īstenošanas tehnisko standartu projektos, kas iesniegti saskaņā ar minētās regulas 15. pantu, un pamatnostādnēs un ieteikumos, kas sniegti saskaņā ar minētās regulas 16. pantu, nodrošina šīs direktīvas proporcionālu piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz mazām un nesarežģītām sabiedrībām.

5.  

Komisija papildina šo direktīvu, saskaņā ar 301.a pantu pieņemot deleģētos aktus, kuros precizē:

a) 

kritērijus, kas noteikti 29.a panta 1. punktā, tostarp pieeju tā a) apakšpunkta iv) punktā, b) apakšpunkta v) punktā un c apakšpunkta vii) punktā minētās summas aprēķināšanai;

b) 

metodoloģiju, ko paredzēts izmantot, klasificējot sabiedrības kā mazas un nesarežģītas sabiedrības; un

c) 

nosacījumus, ar kādiem piešķir vai atsauc uzraudzības iestāžu apstiprinājumu attiecībā uz proporcionalitātes pasākumiem, kas jāveic 29.d pantā minētajām sabiedrībām, kuras nav klasificētas kā mazas un nesarežģītas sabiedrības.

▼M13

29.a pants

Kritēriji mazu un nesarežģītu sabiedrību identificēšanai

1.  

Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrības saskaņā ar 29.b pantā izklāstīto procesu tiek klasificētas kā mazas un nesarežģītas sabiedrības, ja divus secīgus finanšu gadus tieši pirms šādas klasifikācijas sabiedrības atbilst šādiem kritērijiem:

a) 

attiecībā uz sabiedrībām, kas veic dzīvības apdrošināšanas darbības, un sabiedrībām, kuras veic gan dzīvības, gan nedzīvības apdrošināšanas darbības, un kuru ar dzīvības apdrošināšanas darbībām saistītās tehniskās rezerves veido 20 % vai vairāk no kopējām tehniskajām rezervēm, neatskaitot summas, kas atgūstamas no pārapdrošināšanas līgumiem un īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām, kā minēts 76. pantā, un kuru gada bruto ieņēmumi no parakstītajām prēmijām saistībā ar nedzīvības apdrošināšanas darbībām ir mazāki nekā 40 % no kopējiem gada bruto ieņēmumiem no parakstītajām prēmijām, tiek ievēroti visi šādi kritēriji:

i) 

procentu likmju riska apakšmodulis, kas minēts 105. panta 5. punkta otrās daļas a) apakšpunktā, nepārsniedz 5 % no tehniskajām rezervēm, neatskaitot summas, kas atgūstamas no pārapdrošināšanas līgumiem un īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām, kā minēts 76. pantā;

ii) 

gada bruto parakstīto prēmiju ieņēmumi no darījumiem, kuri noslēgti dalībvalstīs, kas nav piederības dalībvalsts, kurā sabiedrība ir saņēmusi licenci saskaņā ar 14. pantu, ir zemāki par kādu no šīm robežvērtībām:

1) 

20 000 000  EUR;

2) 

10 % no tās kopējiem gada bruto parakstīto prēmiju ieņēmumiem;

iii) 

tehniskās rezerves no dzīvības apdrošināšanas darbībām, neatskaitot summas, kas atgūstamas no pārapdrošināšanas līgumiem un īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām, kā minēts 76. pantā, nepārsniedz 1 000 000 000  EUR;

iv) 

turpmāk minēto elementu summa nepārsniedz 20 % no kopējiem ieguldījumiem:

1) 

direktīvas 105. panta 5. punktā minētais tirgus riska modulis;

2) 

direktīvas 105. panta 6. punktā minētā darījumu partnera saistību nepildīšanas riska moduļa daļa, kas atbilst riska darījumiem attiecībā uz vērtspapīrošanu, atvasinātajiem instrumentiem, debitoru parādiem no starpniekiem un citiem ieguldījumu aktīviem, uz kuriem neattiecas likmju starpības riska apakšmodulis;

3) 

jebkura kapitāla prasība, kas ir piemērojama ieguldījumiem nemateriālajos aktīvos, kurus nesedz tirgus risks, un darījumu partnera saistību nepildīšanas riska moduļi;

v) 

sabiedrības akceptēto pārapdrošināšanas darījumu apjoms nepārsniedz 50 % no tās kopējiem gada bruto ieņēmumiem no parakstītajām prēmijām;

vi) 

ir ievērota maksātspējas kapitāla prasība.

b) 

Attiecībā uz sabiedrībām, kas veic nedzīvības apdrošināšanas darbības, un sabiedrībām, kuras veic gan dzīvības, gan nedzīvības apdrošināšanas darbības, un kuru gada bruto ieņēmumi no parakstītajām prēmijām saistībā ar nedzīvības apdrošināšanas darbībām ir 40 % vai vairāk no to kopējiem gada bruto ieņēmumiem no parakstītajām prēmijām un kuru ar dzīvības apdrošināšanas darbībām saistītās tehniskās rezerves veido mazāk nekā 20 % no to kopējām tehniskajām rezervēm, neatskaitot summas, kas atgūstamas no pārapdrošināšanas līgumiem un īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām, kā minēts 76. pantā, tiek ievēroti visi šādi kritēriji:

i) 

vidējais apvienotais rādītājs nedzīvības apdrošināšanas darbībām, atskaitot pārapdrošināšanu pēdējos trīs gados, ir mazāks par 100 %;

ii) 

gada bruto parakstīto prēmiju ieņēmumi no darījumiem, kuri noslēgti dalībvalstīs, kas nav piederības dalībvalsts, kurā sabiedrība ir saņēmusi licenci saskaņā ar 14. pantu, ir zemāki par kādu no šīm abām robežvērtībām:

1) 

20 000 000  EUR; vai

2) 

10 % no saviem kopējiem gada bruto parakstīto prēmiju ieņēmumiem;

iii) 

grupas gada bruto parakstīto prēmiju ieņēmumi no nedzīvības apdrošināšanas darbībām nepārsniedz 100 000 000  EUR;

iv) 

gada bruto parakstīto prēmiju summa I pielikuma A daļas 5.–7., 11., 12., 14. un 15. klasē nepārsniedz 30 % no nedzīvības apdrošināšanas darījumu gada parakstīto prēmiju kopsummas;

v) 

turpmāk minēto elementu summa nepārsniedz 20 % no kopējiem ieguldījumiem:

1) 

direktīvas 105. panta 5. punktā minētais tirgus riska modulis;

2) 

direktīvas 105. panta 6. punktā minētā darījumu partnera saistību nepildīšanas riska moduļa daļa, kas atbilst riska darījumiem attiecībā uz vērtspapīrošanu, atvasinātajiem instrumentiem, debitoru parādiem no starpniekiem un citiem ieguldījumu aktīviem, uz kuriem neattiecas likmju starpības riska apakšmodulis;

3) 

jebkura kapitāla prasība, kas ir piemērojama ieguldījumiem nemateriālajos aktīvos, kurus nesedz tirgus risks, un darījumu partnera saistību nepildīšanas riska moduļi;

vi) 

sabiedrības akceptēto pārapdrošināšanas darījumu apjoms nepārsniedz 50 % no tās kopējiem gada bruto ieņēmumiem no parakstītajām prēmijām;

vii) 

ir ievērota maksātspējas kapitāla prasība.

c) 

Attiecībā uz sabiedrībām, kuras veic gan dzīvības, gan nedzīvības apdrošināšanas darbības un kuru ar dzīvības apdrošināšanas darbībām saistītās tehniskās rezerves veido 20 % vai vairāk no to kopējām tehniskajām rezervēm, neatskaitot summas, kas atgūstamas no pārapdrošināšanas līgumiem un īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām, kā minēts 76. pantā, un kuru gada bruto ieņēmumi no parakstītajām prēmijām saistībā ar nedzīvības apdrošināšanas darbībām ir 40 % vai vairāk no to kopējiem gada bruto ieņēmumiem no parakstītajām prēmijām, ievēro visus šādus kritērijus:

i) 

procentu likmju riska apakšmodulis, kas minēts 105. panta 5. punkta otrās daļas a) apakšpunktā, nepārsniedz 5 % no tehniskajām rezervēm, neatskaitot summas, kas atgūstamas no pārapdrošināšanas līgumiem un īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām, kā minēts 76. pantā;

ii) 

vidējais apvienotais rādītājs nedzīvības apdrošināšanas darbībām, atskaitot pārapdrošināšanu pēdējos trīs gados, ir mazāks par 100 %;

iii) 

tehniskās rezerves no dzīvības apdrošināšanas darbībām, neatskaitot summas, kas atgūstamas no pārapdrošināšanas līgumiem un īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām, kā minēts 76. pantā, nepārsniedz 1 000 000 000  EUR;

iv) 

grupas gada bruto parakstīto prēmiju ieņēmumi no nedzīvības apdrošināšanas darbībām nepārsniedz 100 000 000  EUR;

v) 

gada bruto parakstīto prēmiju ieņēmumi no darījumiem, kuri noslēgti dalībvalstīs, kas nav piederības dalībvalsts, kurā sabiedrība ir saņēmusi licenci saskaņā ar 14. pantu, ir zemāki par kādu no šīm abām robežvērtībām:

1) 

20 000 000  EUR;

2) 

10 % no saviem kopējiem gada bruto parakstīto prēmiju ieņēmumiem;

vi) 

gada bruto parakstīto prēmiju summa I pielikuma A daļas 5.–7., 11., 12., 14. un 15. klasē nepārsniedz 30 % no nedzīvības apdrošināšanas darījumu gada parakstīto prēmiju kopsummas;

vii) 

turpmāk minēto elementu summa nepārsniedz 20 % no kopējiem ieguldījumiem:

1) 

direktīvas 105. panta 5. punktā minētais tirgus riska modulis;

2) 

direktīvas 105. panta 6. punktā minētā darījumu partnera saistību nepildīšanas riska moduļa daļa, kas atbilst riska darījumiem attiecībā uz vērtspapīrošanu, atvasinātajiem instrumentiem, debitoru parādiem no starpniekiem un citiem ieguldījumu aktīviem, uz kuriem neattiecas likmju starpības riska apakšmodulis;

3) 

jebkura kapitāla prasība, kas ir piemērojama ieguldījumiem nemateriālajos aktīvos, kurus nesedz tirgus risks, un darījumu partnera saistību nepildīšanas riska moduļi;

viii) 

sabiedrības akceptēto pārapdrošināšanas darījumu apjoms nepārsniedz 50 % no tās kopējiem gada bruto ieņēmumiem no parakstītajām prēmijām;

ix) 

ir ievērota maksātspējas kapitāla prasība.

Pirmās daļas a) apakšpunkta ii) un v) punktā, b) apakšpunkta ii) un vi) punktā un c) apakšpunkta v) un viii) punktā noteiktos kritērijus nepiemēro kaptīvām apdrošināšanas sabiedrībām vai kaptīvām pārapdrošināšanas sabiedrībām.

Atkāpjoties no pirmās daļas, kaptīvās apdrošināšanas sabiedrības un kaptīvās pārapdrošināšanas sabiedrības arī klasificē kā mazas un nesarežģītas sabiedrības, ja tās neatbilst pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem, ar noteikumu, ka tās atbilst abiem turpmāk minētajiem kritērijiem:

a) 

apdrošinātās personas un apdrošināšanas atlīdzības saņēmēji ir kāda no šādām personām:

i) 

tās grupas juridiskās personas, kurā ietilpst kaptīvā apdrošināšanas sabiedrība vai kaptīvā pārapdrošināšanas sabiedrība;

ii) 

fiziskas personas, kas ir tiesīgas saņemt apdrošināšanu saskaņā ar minētās grupas apdrošināšanas polisēm, ar noteikumu, ka uzņēmējdarbība, kas sedz minētās fiziskās personas, nepārsniedz 5 % no tehniskajām rezervēm;

b) 

apdrošināšanas saistības un apdrošināšanas līgumus, kas ir kaptīvās apdrošināšanas vai kaptīvās pārapdrošināšanas sabiedrības pārapdrošināšanas saistību pamatā, neveido nekāda obligātā trešās puses civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.

2.   Sabiedrībām, kurām licence saskaņā ar 14. pantu ir piešķirta uz mazāk nekā diviem gadiem, atbilstību šā panta 1. punktā izklāstītajiem kritērijiem vērtē, atsaucoties uz pēdējo finanšu gadu pirms klasifikācijas, vai, ja licence ir piešķirta pēdējo 12 mēnešu laikā, – uz 23. pantā minēto darbības plānu. 3.  

Turpmāk minētās sabiedrības nekad neklasificē kā mazas un nesarežģītas sabiedrības:

a) 

sabiedrības, kas maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai izmanto apstiprinātu daļēju vai pilnīgu iekšējo modeli saskaņā ar VI nodaļas 4. iedaļas 3. apakšiedaļā noteiktajām prasībām attiecībā uz pilnīgiem un daļējiem iekšējiem modeļiem;

b) 

sabiedrības, kas ir mātesuzņēmumi finanšu konglomerātam Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 14) punkta nozīmē vai tādai grupai šīs direktīvas 212. panta nozīmē, kurai piemēro grupas uzraudzību saskaņā ar šīs direktīvas 213. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktu, ja vien grupa nav klasificēta kā maza un nesarežģīta grupa;

c) 

sabiedrības, kas ir mātesuzņēmums sabiedrībai, kas minēta 228. panta 1. punkta a)–e) apakšpunktā;

d) 

sabiedrības, kas pārvalda grupas pensiju fondus 2. panta 3. punkta b) apakšpunkta iii) un iv) punkta nozīmē, ja grupas pensiju fondu aktīvu vērtība pārsniedz 1 000 000 000  EUR.

29.b pants

Kritērijiem atbilstošu sabiedrību klasifikācijas process

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrības, kas atbilst 29.a pantā izklāstītajiem kritērijiem, var paziņot uzraudzības iestādei par šādu atbilstību, lai tās varētu klasificēt kā mazas un nesarežģītas sabiedrības. 2.  

Šā panta 1. punktā minēto paziņojumu sabiedrība iesniedz tās dalībvalsts uzraudzības iestādei, kas piešķīrusi 14. pantā minēto iepriekšējo licenci. Minētais paziņojums ietver visu turpmāk minēto:

a) 

pierādījumus par atbilstību visiem 29.a pantā izklāstītajiem kritērijiem, kas piemērojami minētajai sabiedrībai;

b) 

paziņojumu, ka sabiedrība neplāno nekādas stratēģiskas izmaiņas, kuru rezultātā nākamo trīs gadu laikā tiktu konstatēta neatbilstība kādam no 29.a pantā izklāstītajiem kritērijiem;

c) 

tādu proporcionalitātes pasākumu identifikāciju, kurus sabiedrība ir iecerējusi īstenot, jo īpaši, ja ir paredzēts izmantot visprecīzākās aplēses vienkāršošanu, un to, vai sabiedrība plāno izmantot 77. panta 8. punktā paredzēto vienkāršoto metodi tehnisko rezervju aprēķināšanai.

3.  

Uzraudzības iestāde var iebilst pret klasificēšanu par mazu un nesarežģītu sabiedrību divu mēnešu laikā pēc pilna 1. punktā minētā paziņojuma saņemšanas, pamatojoties vienīgi uz jebkuru no turpmāk minētajiem iemesliem:

a) 

neatbilstība 29.a pantā paredzētajiem kritērijiem;

b) 

neatbilstība maksātspējas kapitāla prasībai, ko novērtē, neizmantojot kādu no pārejas pasākumiem, kas minēti 77.a panta 2. punktā, 308.c pantā, 308.d pantā vai attiecīgā gadījumā 111. panta 1. punkta otrajā daļā;

c) 

sabiedrība veido vairāk nekā 5 % no sabiedrības piederības dalībvalsts dzīvības apdrošināšanas un pārapdrošināšanas tirgus vai attiecīgā gadījumā nedzīvības apdrošināšanas un pārapdrošināšanas tirgus saskaņā ar 35.a panta 1. punkta otro daļu.

4.   Jebkurā uzraudzības iestādes lēmumā iebilst pret klasificēšanu par mazu un nesarežģītu sabiedrību rakstiski norāda šāda lēmuma iemeslus, un to dara zināmu attiecīgajai sabiedrībai.

Ja šāda lēmuma nav, beidzoties 3. punktā minētajam divu mēnešu laikposmam sabiedrību klasificē kā mazu un nesarežģītu sabiedrību.

Ja pirms 3. punktā minētā divu mēnešu laikposma beigām uzraudzības iestāde ir pieņēmusi lēmumu, ar ko apstiprina atbilstību kritērijiem, sabiedrību no šāda lēmuma pieņemšanas dienas klasificē kā mazu un nesarežģītu sabiedrību.

5.   Attiecībā uz pieprasījumiem, ko uzraudzības iestādes saņēmušas pirmajos sešos mēnešos no 2027. gada 30. janvāra, 3. punktā minēto laikposmu pagarina līdz četriem mēnešiem. 6.   Sabiedrību klasificē kā mazu un nesarežģītu sabiedrību tik ilgi, kamēr šāda klasifikācija neizbeidzas saskaņā ar šo punktu.

Ja maza un nesarežģīta sabiedrība vairs neatbilst kādam no 29.a panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, tā nekavējoties informē uzraudzības iestādi. Ja šāda neatbilstība nepārtraukti pastāv divus gadus pēc kārtas, sabiedrība par to informē uzraudzības iestādi un, sākot no nākamā finanšu gada, to pārstāj klasificēt kā mazu un nesarežģītu sabiedrību.

Ja sabiedrība, kas ir klasificēta kā maza un nesarežģīta sabiedrība, izpilda kādu no 29.a panta 3. punktā noteiktajiem izslēgšanas kritērijiem, minētā sabiedrība nekavējoties informē uzraudzības iestādi, un no nākamā finanšu gada to pārstāj klasificēt kā mazu un nesarežģītu sabiedrību.

29.c pants

Proporcionalitātes pasākumu izmantošana, ko veic sabiedrības, kuras klasificētas kā mazas un nesarežģītas sabiedrības

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrības, kas klasificētas kā mazas un nesarežģītas sabiedrības, var izmantot visus proporcionalitātes pasākumus. 2.  

Atkāpjoties no 1. punkta, ja uzraudzības iestādei ir nopietnas bažas par mazas un nesarežģītas sabiedrības riska profilu, uzraudzības iestāde var pieprasīt attiecīgajai sabiedrībai atturēties no viena vai vairāku proporcionalitātes pasākumu izmantošanas, ar noteikumu, ka pieprasījums tiek pietiekami pamatots rakstiski, atsaucoties uz konkrētajām ar sabiedrības riska profilu saistītajām bažām. Uzskata, ka nopietnas bažas pastāv tad, ja:

a) 

vairs netiek nodrošināta atbilstība maksātspējas kapitāla prasībai vai arī nākamajos trīs mēnešos pastāv šādas neatbilstības risks, ko attiecīgā gadījumā novērtē, neizmantojot nevienu no pārejas pasākumiem, kas minēti 77.a panta 2. punktā, 308.c pantā, 308.d pantā vai attiecīgā gadījumā 111. panta 1. punkta otrajā daļā;

b) 

sabiedrības pārvaldes sistēma nav efektīva 41. panta izpratnē; vai

c) 

ir būtiskas izmaiņas sabiedrības riska profilā, kas varētu novest pie būtiskas neatbilstības ar kādu no 29.a panta 1. punktā izklāstītajiem kritērijiem.

29.d pants

Proporcionalitātes pasākumu izmantošana, ko veic sabiedrības, kuras nav klasificētas kā mazas un nesarežģītas sabiedrības

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kas nav klasificētas kā mazas un nesarežģītas sabiedrības, var, iepriekš saņemot uzraudzības iestādes apstiprinājumu, izmantot tikai proporcionalitātes pasākumus, kas paredzēti 35. panta 5.a punktā, 41. pantā, 45. panta 1.b punktā, 45. panta 5. punktā, 77. panta 8. punktā un 144.a panta 4. punktā, un proporcionalitātes pasākumus, kas paredzēti saskaņā ar šo direktīvu pieņemtajos deleģētajos aktos, kuri ir gan nepārprotami piemērojami mazām un nesarežģītām sabiedrībām saskaņā ar 29.c pantu, gan ir identificēti šā panta vajadzībām.

Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība iesniedz uzraudzības iestādei rakstisku apstiprinājuma pieprasījumu. Minētajā pieprasījumā iekļauj:

a) 

sarakstu ar proporcionalitātes pasākumiem, ko paredzēts izmantot, un iemesli, kāpēc to izmantošana ir pamatota, ņemot vērā sabiedrības uzņēmējdarbībai raksturīgo risku veidu, apmēru un sarežģītību;

b) 

jebkādu citu būtisku informāciju par sabiedrības riska profilu;

c) 

paziņojumu, ka sabiedrība neplāno nekādas stratēģiskas izmaiņas, kas varētu ietekmēt sabiedrības riska profilu nākamo trīs gadu laikā.

2.   Uzraudzības iestāde divu mēnešu laikā pēc 1. punkta otrajā daļā minētā pieprasījuma saņemšanas novērtē pieprasījumu un informē sabiedrību par tā apstiprināšanu vai noraidīšanu, kā arī par izmantošanai apstiprinātajiem proporcionalitātes pasākumiem. Ja uzraudzības iestāde apstiprina proporcionalitātes pasākumu izmantošanu saskaņā ar konkrētiem noteikumiem vai nosacījumiem, apstiprinājuma lēmumā norāda minēto noteikumu un nosacījumu pamatojumu. Uzraudzības iestādes lēmumu iebilst pret viena vai vairāku pieprasījumā uzskaitīto proporcionalitātes pasākumu izmantošanu paziņo rakstiski un norāda uzraudzības iestādes lēmuma iemeslus. Šādi iemesli ir saistīti ar sabiedrības riska profilu, 3.   Uzraudzības iestāde var pieprasīt jebkādu papildu informāciju, kas vajadzīga 2. punktā minētā novērtējuma pabeigšanai. Minētajā punktā minēto laikposmu aptur uz laiku no dienas, kad uzraudzības iestādes sākotnēji pieprasa informāciju, līdz brīdim, kad ir saņemta attiecīgās sabiedrības atbilde uz to. Uzraudzības iestādes turpmākie pieprasījumi neaptur vērtēšanas laikposmu. 4.   Attiecībā uz pieprasījumiem, ko uzraudzības iestādes saņēmušas pirms 2027. gada 31. jūlija, 2. punktā minētais laikposms ir četri mēneši. 5.   Apstiprinājumu izmantot proporcionalitātes pasākumus var grozīt vai atsaukt jebkurā laikā, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības riska profils ir mainījies. Katrā uzraudzības iestādes lēmumā grozīt vai atsaukt minēto apstiprinājumu izklāsta grozīšanas vai atsaukšanas iemeslus un to rakstveidā paziņo attiecīgajai sabiedrībai.

29.e pants

Proporcionalitātes pasākumu izmantošanas uzraudzība

1.   Viena gada laikā pēc to klasificēšanas par mazām un nesarežģītām sabiedrībām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības ziņo savām uzraudzības iestādēm informāciju par izmantotajiem proporcionalitātes pasākumiem kā daļu no informācijas, ko paredzēts sniegt 35. pantā minētās uzraudzības nolūkos. Ja šādas sabiedrības plāno mainīt izmantojamo proporcionalitātes pasākumu sarakstu, tās nekavējoties par to paziņo savām uzraudzības iestādēm. 2.   Ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kas izmanto proporcionalitātes pasākumus saskaņā ar 29.d pantu, nolemj pārtraukt izmantot kādu no šādiem pasākumiem, tās par to informē savas uzraudzības iestādes. 3.   Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kas līdz 2025. gada 28. janvārim piemēro kādu no proporcionalitātes pasākumiem, kas atbilst šajā direktīvā paredzētajiem spēkā esošiem pasākumiem, var turpināt piemērot šādus pasākumus, nepiemērojot 29.b, 29.c un 29.d pantā noteiktās prasības, laikposmā, kas nepārsniedz četrus finanšu gadus.

▼B

30. pants

Uzraudzības iestādes un uzraudzības piemērošanas joma

1.   Par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību finanšu uzraudzību, ietverot darījumus, ko tās veic ar filiāļu palīdzību vai izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību, atbild vienīgi piederības dalībvalsts. 2.  

►M13  Finanšu uzraudzībā, kas paredzēta 1. punktā, ietilpst uzdevums pārbaudīt apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības visu uzņēmējdarbību, tās pārvaldes sistēmu, tās maksātspēju, tehnisko rezervju izveidošanu, tās aktīvus un izmantojamo pašu kapitālu saskaņā ar piederības dalībvalsts noteikumiem vai praksi atbilstīgi Savienības līmenī pieņemtiem noteikumiem. ◄

Ja attiecīgā apdrošināšanas sabiedrība ir licencēta apdrošināt riskus, kas pieder pie I pielikuma A daļā norādītā 18. apdrošināšanas veida, uzraudzību attiecina arī uz tehniskajiem līdzekļiem, kuri ir apdrošināšanas sabiedrības rīcībā palīdzības darbībai, ko tā uzņēmusies veikt, ja piederības dalībvalsts tiesību akti paredz šādu līdzekļu uzraudzību.

3.  

Ja dalībvalsts, kurā atrodas ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti, vai saistību dalībvalsts, vai pārapdrošināšanas sabiedrības gadījumā – uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestādēm ir iemesls uzskatīt, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbības varētu ietekmēt tās finanšu stāvokļa stabilitāti, tās informē uzraudzības iestādes minētās sabiedrības piederības dalībvalstī.

Piederības dalībvalsts uzraudzības iestādes novērtē sabiedrības darbības atbilstību šajā direktīvā paredzētajiem konsultatīvās uzraudzības principiem.

31. pants

Pārredzamība un atbildība

1.   Uzraudzības iestādes veic savus pienākumus pārredzami un atbildīgi, pienācīgi ievērojot konfidenciālās informācijas aizsardzību. 2.  

Dalībvalstis nodrošina, ka tiek atklāta šāda informācija:

a) 

normatīvo un administratīvo aktu un vispārīgo norādījumu teksti apdrošināšanas regulējuma jomā;

b) 

vispārējie kritēriji un metodes, tostarp atbilstīgi 34. panta 4. punktam izstrādātie līdzekļi, ko izmanto 36. pantā minētajā uzraudzības pārbaudes procesā;

c) 

apkopotie statistikas dati par konsultatīvās uzraudzības piemērošanas galvenajiem aspektiem;

d) 

šajā direktīvā paredzēto iespēju īstenošanas veids;

e) 

uzraudzības mērķi un galvenās funkcijas un darbības.

Pirmajā daļā norādītā atklātā informācija ir pietiekama, lai būtu iespējams salīdzināt dažādu dalībvalstu uzraudzības iestāžu pieņemtos uzraudzības veidus.

Informāciju atklāj vienotā formā un regulāri atjaunina. Šā panta pirmās daļas a) līdz e) apakšpunktos minētā informācija ir pieejama katrā dalībvalstī vienā elektroniskās piekļuves adresē.

3.   Dalībvalstis nodrošina pārredzamas procedūras attiecībā uz savu uzraudzības iestāžu pārvaldes un vadības struktūru dalībnieku iecelšanu un atbrīvošanu.

▼M5

4.   Neskarot 35. un 51. pantu, 254. panta 2. punktu un 256. pantu, Komisija saskaņā ar 301.a pantu pieņem deleģētos aktus attiecībā uz šā panta 2. punktu, lai precizētu galvenos aspektus, par kuriem jāizpauž apkopotie statistikas dati, kā arī izpaužamās informācijas satura rādītāju un publicēšanas datumu. 5.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus attiecībā uz šā panta 2. punkta piemērošanu un neskarot 35. un 51. pantu, 254. panta 2. punktu un 256. pantu, EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu šajā pantā paredzētās izpaužamās informācijas formātu un struktūru.

EAFPI iesniedz īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 30. septembrim.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

▼B

32. pants

Pārapdrošināšanas līgumu vai retrocesijas līgumu noraidīšanas aizliegums

1.   Pārapdrošināšanas līgumu ar tādu pārapdrošināšanas sabiedrību vai tādu apdrošināšanas sabiedrību, kas licencēta saskaņā ar 14. pantu, apdrošināšanas sabiedrības piederības dalībvalsts nenoraida uz tādu apsvērumu pamata, kas tieši saistīti ar minētās pārapdrošināšanas sabiedrības vai minētās apdrošināšanas sabiedrības finanšu stabilitāti. 2.   Pārapdrošināšanas sabiedrības retrocesijas līgumu ar tādu pārapdrošināšanas sabiedrību vai tādu apdrošināšanas sabiedrību, kas licencēta saskaņā ar 14. pantu, pārapdrošināšanas sabiedrības piederības dalībvalsts nenoraida uz tādu apsvērumu pamata, kas tieši saistīti ar minētās pārapdrošināšanas sabiedrības vai minētās apdrošināšanas sabiedrības finanšu stabilitāti.

33. pants

Tādu filiāļu uzraudzība, kas veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī

Dalībvalstis paredz, ka gadījumos, kad citā dalībvalstī licencēta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība veic uzņēmējdarbību ar filiāles palīdzību, piederības dalībvalsts uzraudzības iestādes, informējušas konkrētās uzņēmēja dalībvalsts uzraudzības iestādes, pašas vai ar šim nolūkam ieceltu personu starpniecību var klātienē pārbaudīt sabiedrības finanšu uzraudzības īstenošanai vajadzīgo informāciju.

Attiecīgās uzņēmēja dalībvalsts iestādes var piedalīties šajās pārbaudēs.

▼M5

Ja uzraudzības iestāde ir informējusi uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestādes par to, ka tā plāno veikt pārbaudes uz vietas saskaņā ar pirmā punkta noteikumiem, un ja šai uzraudzības iestādei tiek liegtas tiesības veikt šādas pārbaudes vai ja šīm uzraudzības iestādēm faktiski tiek liegtas tiesības piedalīties pārbaudēs saskaņā ar otro punktu, uzraudzības iestādes var vērsties ar šo jautājumu EAFPI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. pantu. Šādā gadījumā EAFPI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minēto pantu.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 21. pantu EAFPI ir tiesības piedalīties pārbaudēs uz vietas, ja tās kopīgi veic divas vai vairāk uzraudzības iestādes.

▼B

34. pants

Uzraudzības vispārējās pilnvaras

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādes ir pilnvarotas veikt preventīvus un koriģējošus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības atbilst normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kurus tām ir jāievēro katrā dalībvalstī. 2.   Uzraudzības iestādes ir pilnvarotas veikt jebkādus vajadzīgus pasākumus, tostarp, attiecīgā gadījumā, administratīvus un finanšu pasākumus, attiecībā uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām un to pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras dalībniekiem vai personām, kuras kontrolē šo struktūru. 3.   Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādes ir pilnvarotas pieprasīt visu vajadzīgo informāciju, lai veiktu uzraudzību saskaņā ar 35. pantu. 4.   Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādes, papildus maksātspējas kapitāla prasības aprēķinam vajadzības gadījumā, ir pilnvarotas izstrādāt vajadzīgos kvantitatīvos līdzekļus saskaņā ar uzraudzības pārbaudes procesu, lai novērtētu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību spēju pārvarēt tādus iespējamus notikumus vai turpmākas pārmaiņas ekonomiskajā situācijā, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt to vispārējo finanšu stāvokli. Uzraudzības iestādēm ir tiesības pieprasīt, lai attiecīgos testus veic sabiedrības. 5.   Uzraudzības iestādes ir pilnvarotas veikt izmeklēšanu klātienē apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību telpās. 6.   Uzraudzības pilnvaras piemēro savlaicīgi un samērīgi. 7.   Šā panta 1. līdz 5. punktā minētās pilnvaras attiecībā uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām ir piemērojamas arī attiecībā uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību darbībām, kas nodotas ārpakalpojumu sniedzējiem. 8.   Šā panta 1. līdz 5. un 7. punktā punktā minēto pilnvaru izpildi vajadzības gadījumā veic piespiedu kārtā un attiecīgā gadījumā– ar tiesas palīdzību.

35. pants

Uzraudzības vajadzībām sniedzamā informācija

▼M5

1.  

►M13  Dalībvalstis pieprasa apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām iesniegt uzraudzības iestādēm informāciju, kas ir vajadzīga uzraudzības nolūkos, ņemot vērā 27. un 28. pantā noteiktos uzraudzības mērķus un 29. pantā noteiktos vispārējos uzraudzības principus, jo īpaši proporcionalitātes principu. ◄ Attiecībā uz 36. pantā norādīto procesu šādā informācijā iekļauj vismaz ziņas, kas nepieciešamas šādām vajadzībām:

▼B

a) 

lai novērtētu sabiedrību izmantoto pārvaldības sistēmu, to veikto uzņēmējdarbību, maksātspējas vajadzībām izmantotos novērtēšanas principus, faktiskos riskus un riska vadības sistēmas, kā arī to kapitāla struktūru, vajadzības un vadību;

b) 

lai pieņemtu atbilstīgus lēmumus saistībā ar to uzraudzības tiesību un pienākumu veikšanu.

2.  

Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādēm ir šādas pilnvaras:

a) 

noteikt veidu, piemērošanas jomu un formu 1. punktā minētajai informācijai, ko tās pieprasa apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām iesniegt šādos laikos:

i) 

iepriekš noteiktos laikposmos;

ii) 

iestājoties iepriekš noteiktiem gadījumiem;

iii) 

ievācot ziņas par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības stāvokli;

b) 

iegūt jebkādu informāciju par līgumiem, kas ir starpnieku rīcībā, vai par līgumiem, kas ir noslēgti ar trešajām personām;

c) 

pieprasīt informāciju no neatkarīgiem ekspertiem, piemēram, revidentiem un aktuāriem.

3.  

Šā panta 1. un 2. punktā minētā informācija ietver šādus datus:

a) 

kvalitatīvie un kvantitatīvie elementi vai jebkura to piemērota kombinācija;

b) 

vēsturiskie, pašreizējie vai paredzamie elementi vai jebkura to piemērota kombinācija;

c) 

iekšējo vai ārējo avotu dati vai jebkura to piemērota kombinācija.

4.  

Šā panta 1. un 2. punktā minētā informācija atbilst šādiem principiem:

a) 

tai jāatspoguļo attiecīgās sabiedrības uzņēmējdarbības veids, apjoms un sarežģītība un jo īpaši šai uzņēmējdarbībai raksturīgie riski;

b) 

tai jābūt pieejamai, pilnīgai visos būtiskajos aspektos, salīdzināmai un ilgākā laikposmā konsekventai; un

c) 

tai jābūt atbilstīgai, ticamai un visaptverošai.

5.   Dalībvalstis pieprasa, lai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības izveidotu atbilstīgas sistēmas un struktūras, ar ko izpildīt 1. līdz 4. punktā izklāstītās prasības, kā arī rakstiska nostādne, ko apstiprinājusi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūra, ar ko nodrošina iesniegtās informācijas pastāvīgu atbilstību.

▼M13

5.a   Ņemot vērā 1., 2. un 3. punktā prasīto informāciju un 4. punktā izklāstītos principus, dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības iesniedz uzraudzības iestādēm regulāru uzraudzības pārskatu, kas ietver informāciju par sabiedrības uzņēmējdarbību un darbības rezultātiem, pārvaldes sistēmu, riska profilu, vērtēšanu maksātspējas vajadzībām un kapitāla pārvaldību pārskata periodā.

Regulāro uzraudzības pārskatu sniegšanas biežums ir:

a) 

reizi trijos gados attiecībā uz mazām un nesarežģītām sabiedrībām vai, ja to atļauj uzraudzības iestāde, – ne retāk kā reizi piecos gados;

b) 

reizi trijos gados attiecībā uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas nav mazas un nesarežģītas sabiedrības.

Otrās daļas b) apakšpunkta nolūkos, ja to uzskata par vajadzīgu, uzraudzības iestāde var pieprasīt uzraudzītajām sabiedrībām pārskatus sniegt biežāk.

▼M13 —————

▼M13

9.  

Komisija papildina šo direktīvu, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 301.a pantu, precizējot:

a) 

šā panta 1.–4. punktā minēto informāciju;

b) 

kritērijus ierobežotai uzraudzības pārskatu sniegšanai kaptīvajām apdrošināšanas sabiedrībām un kaptīvajām pārapdrošināšanas sabiedrībām, ņemot vērā šo sabiedrību risku veidu, apmēru un sarežģītību, lai pienācīgā mērā nodrošinātu uzraudzības pārskatu konverģenci.

▼M5

10.   ►M13  Lai nodrošinātu vienādus šā panta piemērošanas nosacījumus, EAAPI izstrādā regulāro uzraudzības iestādei sniedzamo pārskatu īstenošanas tehnisko standartu projektus attiecībā uz veidnēm informācijas iesniegšanai uzraudzības iestādēm, kas minētas 1. un 2. punktā, tostarp iekļaujot uz risku balstītas robežvērtības, ar kurām attiecīgā gadījumā nosaka ziņošanas prasību ievērošanu, vai jebkādus konkrētas informācijas sniegšanas atbrīvojumus attiecībā uz noteikta veida sabiedrībām, piemēram, kaptīvām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, ņemot vērā noteikta veida sabiedrību risku veidu, apmēru un sarežģītību. EAAPI izstrādā informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumus, tostarp pārskatu veidnes un norādījumus par 1. un 2. punktā minēto ziņošanu. ◄

EAFPI iesniedz minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

▼M13 —————

▼M13

12.  

Līdz 2027. gada 29. janvārim EAAPI iesniedz Komisijai ziņojumu par iespējamiem pasākumiem, tostarp izmaiņām tiesību aktos, kuru mērķis ir izstrādāt integrētu datu vākšanu, lai:

a) 

samazinātu dublēšanos un nekonsekvenci starp ziņošanas sistēmām apdrošināšanas nozarē un citos finanšu nozares sektoros;

b) 

uzlabotu datu standartizāciju un efektīvu tādu datu apmaiņu un izmantošanu, kurus kādā Savienības ziņošanas sistēmā jau ir ziņojusi kāda attiecīga Savienības vai valsts kompetentā iestāde; un

c) 

samazinātu atbilstības nodrošināšanas izmaksas.

EAAPI prioritāti piešķir informācijai saistībā ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem un ziņošanai par atvasinātajiem instrumentiem, bet neaprobežojas ar to.

Sagatavojot pirmajā daļā minēto ziņojumu, EAAPI cieši sadarbojas ar citām Eiropas uzraudzības iestādēm un Eiropas Centrālo banku (ECB) un attiecīgā gadījumā iesaista valsts kompetentās iestādes.

35.a pants

Uzraudzības iestāžu piešķirtie atbrīvojumi un ierobežojumi attiecībā uz pienākumu regulāri sniegt kvantitatīvus pārskatus uzraudzības iestādei

1.  

Neskarot 129. panta 4. punktu, ja 35. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā minētie iepriekš noteiktie laikposmi ir mazāki par vienu gadu, attiecīgās uzraudzības iestādes var ierobežot regulāro pienākumu ziņot uzraudzības iestādei gadījumā, kad:

a) 

šīs informācijas sniegšana būtu pārāk apgrūtinoša, ņemot vērā attiecīgās sabiedrības uzņēmējdarbībai raksturīgo risku veidu, apmēru un sarežģītību;

b) 

šo informāciju sniedz vismaz reizi gadā.

Minēto regulārā pienākuma ziņot uzraudzības iestādei ierobežojumu piešķir tikai sabiedrībām, kuru kopējais īpatsvars nav lielāks par 20 % no dalībvalsts attiecīgā dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas tirgus, ja dzīvības apdrošināšanas un pārapdrošināšanas tirgus daļas pamatā ir bruto tehniskās rezerves un nedzīvības apdrošināšanas tirgus daļas pamatā ir bruto parakstītās prēmijas.

Nosakot sabiedrību attiecināmību minētajiem ierobežojumiem vai atbrīvojumiem, uzraudzības iestādes dod priekšroku mazām un nesarežģītām sabiedrībām.

2.  

Attiecīgās uzraudzības iestādes var apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām piemērot ierobežojumu vai atbrīvojumu attiecībā uz regulāro pienākumu ziņot pa posteņiem uzraudzības iestādei, ja:

a) 

šīs informācijas sniegšana būtu pārāk apgrūtinoša, ņemot vērā attiecīgās sabiedrības uzņēmējdarbībai raksturīgo risku veidu, apmēru un sarežģītību;

b) 

šīs informācijas sniegšana nav vajadzīga, lai nodrošinātu sabiedrības efektīvu uzraudzību;

c) 

atbrīvojums neapdraud Savienības attiecīgo finanšu sistēmu stabilitāti; un

d) 

sabiedrība spēj sniegt informāciju pēc pieprasījuma.

Atbrīvojumu no pienākuma ziņot pa posteņiem nosaka tikai attiecībā uz sabiedrībām, kuru kopējais īpatsvars nav lielāks par 20 % no dalībvalsts attiecīgā dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas tirgus, ja dzīvības apdrošināšanas un pārapdrošināšanas tirgus daļas pamatā ir bruto tehniskās rezerves un nedzīvības apdrošināšanas un pārapdrošināšanas tirgus daļas pamatā ir bruto parakstītās prēmijas.

Nosakot sabiedrību attiecināmību minētajiem ierobežojumiem vai atbrīvojumiem, uzraudzības iestādes dod priekšroku mazām un nesarežģītām sabiedrībām.

3.  

Kaptīvās apdrošināšanas sabiedrības un kaptīvās pārapdrošināšanas sabiedrības atbrīvo no regulārā pienākumā sniegt pārskatu pa posteņiem uzraudzības iestādēm, ja 35. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā minētie iepriekš noteiktie periodi ir īsāki par vienu gadu, ar noteikumu, ka tie atbilst abiem šādiem nosacījumiem:

a) 

apdrošinātās personas un apdrošināšanas atlīdzības saņēmēji ir kāda no šādām personām:

i) 

ir tās grupas juridiskās personas, kurā ietilpst kaptīvā apdrošināšanas sabiedrība vai kaptīvā pārapdrošināšanas sabiedrība;

ii) 

ir fiziskas personas, kas ir tiesīgas saņemt apdrošināšanu saskaņā ar minētās grupas apdrošināšanas polisēm, ar noteikumu, ka uzņēmējdarbība, kas sedz minētās fiziskās personas, nepārsniedz 5 % no tehniskajām rezervēm;

b) 

apdrošināšanas saistībās un apdrošināšanas līgumos, kas ir kaptīvās apdrošināšanas sabiedrības vai kaptīvās pārapdrošināšanas sabiedrības pārapdrošināšanas saistību pamatā, nav ietverta nekāda civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana.”

4.  

Šā panta 1. un 2. punkta nolūkos uzraudzības pārbaudes procesa ietvaros attiecībā uz sabiedrībām, kas klasificētas kā mazas un nesarežģītas sabiedrības, uzraudzības iestādes novērtē, vai informācijas iesniegšana būtu pārāk apgrūtinoša attiecībā uz sabiedrības risku veidu, apmēru un sarežģītību, ņemot vērā vismaz:

a) 

sabiedrības ieguldījumu radīto tirgus risku;

b) 

riska koncentrācijas līmeni;

c) 

sabiedrības aktīvu pārvaldības iespējamo ietekmi uz finanšu stabilitāti;

d) 

sabiedrības sistēmas un struktūras, kas sniedz informāciju uzraudzības nolūkos, un 35. panta 5. punktā minēto rakstisko nostādni.

5.  

Šā panta 1. un 2. punkta nolūkos uzraudzības pārbaudes procesa ietvaros attiecībā uz sabiedrībām, kas nav klasificētas kā mazas un nesarežģītas sabiedrības, uzraudzības iestādes novērtē, vai informācijas iesniegšana būtu pārāk apgrūtinoša attiecībā uz sabiedrības risku veidu, apmēru un sarežģītību, ņemot vērā vismaz 4. punkta a)–d) apakšpunktus un šādus aspektus:

a) 

sabiedrības prēmiju, tehnisko rezervju un aktīvu apjomu;

b) 

sabiedrības segto prasību un labumu svārstīgumu;

c) 

to dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas veidu kopējo skaitu, kuriem ir piešķirta licence;

d) 

sabiedrības pārvaldes sistēmas piemērotību;

e) 

pašu kapitāla līmeni, ar ko sedz maksātspējas kapitāla prasību un minimālā kapitāla prasību;

f) 

to, vai sabiedrība ir kaptīvā apdrošināšanas sabiedrība vai kaptīvā pārapdrošināšanas sabiedrība, kas sedz tikai ar tādām rūpnieciskām vai tirdzniecības grupām saistītus riskus, kuru daļa tā ir.

6.  

Lai nodrošinātu šā panta 1. līdz 5. punkta saskaņotu un konsekventu piemērošanu, EAAPI izdod pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 16. pantu, lai sīkāk precizētu:

a) 

metodes šā panta 1. punkta otrajā daļā un 2. punkta otrajā daļā minēto tirgus daļu noteikšanai;

b) 

procesu, kas uzraudzības iestādēm jāizmanto, lai informētu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības par visiem šajā pantā minētajiem ierobežojumiem vai atbrīvojumiem.

35.b pants

Pārskatu sniegšanas termiņi

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības uzraudzības iestādēm iesniedz 35. panta 1.–4. punktā minēto informāciju reizi gadā vai retāk 16 nedēļu laikā pēc sabiedrības finanšu gada beigām. 2.   Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības uzraudzības iestādēm iesniedz 35. panta 1.–4. punktā minēto informāciju reizi ceturksnī piecu nedēļu laikā pēc katra ceturkšņa beigām. 3.   Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības uzraudzības iestādēm iesniedz 35. panta 5.a punktā minēto regulāro uzraudzības pārskatu 18 nedēļu laikā pēc sabiedrības finanšu gada beigām.

▼B

36. pants

Uzraudzības pārbaudes process

1.  

Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādes pārbauda un novērtē stratēģijas, metodes un ziņojumu sniegšanas procedūras, ko apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības izveidojušas, lai ievērotu normatīvos un administratīvos aktus, kas pieņemti atbilstīgi šai direktīvai.

Minētā pārbaude un novērtējums ietver kvalitatīvo prasību novērtējumu pārvaldes sistēmai, novērtējumu riskam, ar ko sabiedrības saskaras vai var saskarties, un novērtējumu minēto sabiedrību spējai izvērtēt šos riskus, ņemot vērā vidi, kurā sabiedrības darbojas.

2.  

Uzraudzības iestādes jo īpaši pārbauda un novērtē atbilstību šādām prasībām:

▼M13

a) 

pārvaldes sistēma, tostarp atbilstības un piemērotības prasības, kā noteikts 42. pantā, un pašu riska un maksātspējas novērtējums, kā izklāstīts IV nodaļas 2. iedaļā;

▼B

b) 

tehniskās rezerves, kā norādīts VI nodaļas 2. iedaļā;

c) 

kapitāla prasības, kā norādīts VI nodaļas 4. un 5. iedaļā;

d) 

ieguldījumu noteikumi, kā norādīts VI nodaļas 6. iedaļā;

e) 

pašu kapitāla kvalitāte un kvantitāte, kā norādīts VI nodaļas 3. iedaļā;

f) 

ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība izmanto pilnīgu vai daļēju iekšējo modeli, pastāvīga atbilstība pilnīgu un daļēju iekšējo modeļu prasībām, kā norādīts VI nodaļas 4. iedaļas 3. apakšiedaļā.

3.   Uzraudzības iestāžu rīcībā ir atbilstīgi uzraudzības līdzekļi, kas ļauj tām noteikt finanšu stāvokļa pasliktināšanos apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā un uzraudzīt, kā šī pasliktināšanās tiek novērsta. 4.  

Uzraudzības iestādes izvērtē apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību to metožu un prakses piemērotību, ar kurām paredzēts noteikt iespējamos gadījumus vai turpmākas pārmaiņas ekonomiskajā situācijā, kam varētu būt nelabvēlīga ietekme uz attiecīgās sabiedrības vispārējo finanšu stāvokli.

Uzraudzības iestādes izvērtē sabiedrību spēju izturēt iespējamos notikumus vai turpmākas pārmaiņas ekonomiskajā situācijā.

5.   Uzraudzības iestādēm ir visas vajadzīgās pilnvaras, lai pieprasītu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām novērst vājās vietas vai trūkumus, kas identificēti uzraudzības pārbaudes procesā. 6.  

Pārbaudes, novērtējumus un izvērtējumus, kas minēti 1., 2. un 4. punktā, veic regulāri.

Uzraudzības iestādes nosaka minimālo biežumu un piemērošanas jomu minētajām pārbaudēm, novērtējumiem un izvērtējumiem, ņemot vērā attiecīgās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbības veidu, apjomu un sarežģītību.

37. pants

Kapitāla palielinājums

1.  

Pēc uzraudzības pārbaudes procesa uzraudzības iestādes izņēmuma gadījumos ar lēmumu, norādot iemeslus, var noteikt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības kapitāla palielinājumu. Šāda iespēja pastāv tikai šādos gadījumos:

a) 

uzraudzības iestāde secina, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības riska profils ievērojami atšķiras no maksātspējas kapitāla prasības pamatā esošajiem pieņēmumiem, kas aprēķināti, izmantojot standarta formulu, saskaņā ar VI nodaļas 4. iedaļas 2. apakšiedaļu, un:

i) 

119. pantā paredzētais pieprasījums izmantot iekšējo modeli ir neatbilstīgs vai nav bijis efektīvs; vai

ii) 

kamēr saskaņā ar 119. pantu tiek izstrādāts daļējs vai pilnīgs iekšējais modelis;

▼M5

b) 

uzraudzības iestāde secina, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības riska profils ievērojami atšķiras no maksātspējas kapitāla prasības pamatā esošajiem pieņēmumiem, kas aprēķināti, izmantojot iekšējo modeli vai daļēji iekšējo modeli, saskaņā ar VI nodaļas 4. iedaļas 3. apakšiedaļu, jo daži aprēķināmie riski nav ietverti pietiekami un piemērotā laikposmā nav notikusi modeļa pielāgošana, kas labāk atspoguļotu doto riska profilu;

▼B

c) 

uzraudzības iestāde secina, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pārvaldes sistēma ievērojami atšķiras no IV nodaļas 2. iedaļā noteiktajiem standartiem, ka šīs novirzes aizkavē tās spēju pareizi noteikt, novērtēt, uzraudzīt, vadīt un paziņot riskus, kam tā ir vai varētu būt pakļauta, un šķiet, ka citu pasākumu piemērošana pati par sevi pietiekami nenovērsīs trūkumus piemērotā laikposmā;

▼M5

d) 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība piemēro 77.b pantā minēto atbilstības pielāgojumu, 77.d pantā minēto svārstīguma pielāgojumu vai 308.c un 308.d pantā minētos pārejas pasākumus un uzraudzības iestāde secina, ka šā uzņēmuma riska profils ievērojami atšķiras no pieņēmumiem, kas ir šo pielāgojumu un pārejas pasākumu pamatā;

▼M13

e) 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība piemēro vienu no 308.c un 308.d pantā minētajiem pārejas pasākumiem, un ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

i) 

sabiedrība, nepiemērojot pārejas pasākumu, nenodrošinātu atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai;

ii) 

sabiedrība nav iesniegusi uzraudzības iestādei ne sākotnējo pakāpeniskas ieviešanas plānu vajadzīgajā laikposmā, kas noteikts 308.e panta otrajā daļā, ne arī pieprasīto gada ziņojumu, kā noteikts minētā panta trešajā daļā.

▼M5

2.   Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta gadījumos kapitāla palielinājumu aprēķina tā, lai nodrošinātu to, ka sabiedrība atbilst 101. panta 3. punktam.

Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajos gadījumos kapitāla palielinājumam ir jābūt samērīgam ar materiālo risku, kas radās no trūkumiem, kuri bija uzraudzības iestādes lēmuma pamatā par kapitāla palielinājuma noteikšanu.

▼M13

Šā panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā izklāstītajos apstākļos kapitāla palielinājums ir samērīgs ar būtiskajiem riskiem, kas attiecīgi izriet no novirzes un neatbilstības, kas minēta minētajos apakšpunktos.

▼B

3.   Šā panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajā gadījumā uzraudzības iestāde nodrošina, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība dara visu iespējamo, lai novērstu trūkumus, kas bijuši par iemeslu tam, ka noteikts kapitāla palielinājums. 4.   Šā panta 1. punktā minēto kapitāla palielinājumu uzraudzības iestāde pārskata vismaz reizi gadā un atceļ, kad sabiedrība ir novērsusi trūkumus, kas bijuši par iemeslu minēto pasākumu piemērošanai. 5.  

Ar maksātspējas kapitāla prasību, ietverot noteikto kapitāla palielinājumu, aizstāj neatbilstīgo maksātspējas kapitāla prasību.

Neatkarīgi no šā punkta pirmās daļas maksātspējas kapitāla prasībā nedrīkst iekļaut kapitāla palielinājumu, kas noteikts saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu, 77. panta 5. punktā minētās riska rezerves aprēķināšanas nolūkiem.

▼M5

6.   Saskaņā ar 301.a pantu Komisija pieņem deleģētos aktus, sīkāk precizējot, kādos apstākļos var noteikt kapitāla palielinājumu. 7.   Saskaņā ar 301.a pantu Komisija pieņem deleģētos aktus, sīkāk precizējot kapitāla palielinājumu aprēķināšanas metodes. 8.   Lai nodrošinātu vienādus piemērošanas nosacījumus attiecībā uz šo pantu, EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus par procedūrām attiecībā uz lēmumu pieņemšanas kārtību, lai noteiktu, aprēķinātu un atceltu kapitāla palielinājumu.

EAFPI iesniedz īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 30. septembrim.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

▼B

38. pants

Ārpakalpojumiem uzticēto funkciju un darbību uzraudzība

1.  

Neskarot 49. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kuras izmanto ārpakalpojumus kādas funkcijas veikšanai vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas darbībām, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a) 

pakalpojuma sniedzējam ir jāsadarbojas ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības uzraudzības iestādēm jautājumos par ārpakalpojumiem, kas nodrošina funkciju vai darbību;

b) 

apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, to revidentiem un uzraudzības iestādēm ir jābūt faktiskai piekļuvei datiem par ārpakalpojumu nodrošinātajām funkcijām vai darbībām;

c) 

uzraudzības iestādēm ir jābūt faktiskai piekļuvei pakalpojuma sniedzēja uzņēmējdarbības telpām un jāspēj izmantot šīs piekļuves tiesības.

2.  

Dalībvalsts, kurā atrodas pakalpojuma sniedzējs, atļauj apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības uzraudzības iestādēm pašām vai ar šim nolūkam izraudzītu personu starpniecību veikt pārbaudes klātienē pakalpojuma sniedzēja telpās. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības uzraudzības iestāde pirms pārbaudes klātienē informē attiecīgo iestādi dalībvalstī, kurā atrodas pakalpojuma sniedzējs. Neuzraudzītas struktūrvienības gadījumā attiecīgā iestāde ir uzraudzības iestāde.

Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības dalībvalsts uzraudzības iestādes var deleģēt tiesības veikt šādas pārbaudes klātienē tās dalībvalsts uzraudzības iestādēm, kurā atrodas pakalpojuma sniedzējs.

▼M5

Ja uzraudzības iestāde ir informējusi pakalpojumu sniedzēja dalībvalsts attiecīgo iestādi, ka tā gatavojas veikt pārbaudi uz vietas saskaņā ar šo punktu vai ja tā veic pārbaudi uz vietas saskaņā ar pirmo daļu, ja šī uzraudzības iestāde nevar praktiski izmantot savas tiesības veikt šo pārbaudi uz vietas, uzraudzības iestāde var ar šo jautājumu vērsties EAFPI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. pantu. Šādā gadījumā EAFPI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minēto pantu.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 21. pantu EAFPI ir tiesības piedalīties pārbaudē uz vietas, ja tās kopīgi veic divas vai vairāk uzraudzības iestādes.

▼B

39. pants

Portfeļa nodošana

1.  

Saskaņā ar saviem tiesību aktiem dalībvalstis apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuru galvenais birojs atrodas to teritorijā, ļauj pilnīgi vai daļēji nodot visu to līgumu portfeli, kuri noslēgti vai nu izmantojot tiesības veikt uzņēmējdarbību, vai pakalpojumu sniegšanas brīvību, cesionāram, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā.

Šādu nodošanu atļauj tikai tad, ja cesionāra piederības dalībvalsts uzraudzības iestādes apliecina, ka, ņemot vērā nodošanu, cesionāram ir vajadzīgais izmantojamais pašu kapitāls, ar ko segt 100. panta pirmā daļā minēto maksātspējas kapitāla prasību.

2.   Apdrošināšanas sabiedrībām piemēro 3. līdz 6. punktu. 3.   Gadījumā, ja filiāle izsaka priekšlikumu pilnīgi vai daļēji nodot līgumu portfeli, jākonsultējas ar dalībvalsti, kurā atrodas filiāle. 4.   Gadījumos, kas norādīti 1. un 3. punktā, apdrošināšanas sabiedrības, kas nodod līgumu portfeli, piederības dalībvalsts uzraudzības iestādes atļauj nodošanu pēc tam, kad tam piekritušas to dalībvalstu iestādes, kurās līgumi tika noslēgti saskaņā ar uzņēmējdarbības brīvību vai pakalpojumu sniegšanas brīvību. 5.  

To dalībvalstu iestādes, ar kurām konsultējas, sniedz savu atzinumu vai piekrišanu par apdrošināšanas sabiedrību, kas veic nodošanu, piederības dalībvalsts iestādēm trīs mēnešu laikā pēc konsultāciju pieprasījuma saņemšanas.

Ja šajā laikā tās savu viedokli nav paziņojušas, to uzskata par piekrišanu klusuciešot.

6.  

Portfeļa nodošanu, kas atļauta saskaņā ar 1. līdz 5. punktu, publicē vai nu pirms vai pēc atļaujas saņemšanas, kā paredzēts piederības dalībvalsts tiesību aktos, vai dalībvalstī, kurā atrodas ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti, vai saistību dalībvalstī.

Pēc līgumu portfeļa nodošanas paliek spēkā nodotajos līgumos paredzētās apdrošinājuma ņēmēju, apdrošināto personu un citu personu tiesības vai saistības.

Šā punkta pirmā un otrā daļa neietekmē dalībvalstu tiesības dot apdrošinājuma ņēmējiem iespēju noteiktā termiņā pēc šīs nodošanas līgumu lauzt.

IV NODAĻA

Uzņēmējdarbības nosacījumi

1. iedaļa

Pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras atbildība

40. pants

Pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras atbildība

Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūra ir pilnībā atbildīga par to, lai attiecīgā sabiedrība ievērotu normatīvos un administratīvos aktus, kas pieņemti atbilstīgi šai direktīvai.

▼M13

Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pārvaldes, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem vienmēr ir laba reputācija, un viņiem kopā ir pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze, lai pildītu savus pienākumus.

Pārvaldes, vadības un uzraudzības struktūru locekļi vismaz desmit gadus pirms gada, kurā viņi veic vai veiks savus pienākumus sabiedrībā, nav bijuši notiesāti par smagiem vai atkārtotiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu, vai citiem nodarījumiem, kas varētu likt apšaubīt viņu labo reputāciju.

▼B

2. iedaļa

Pārvaldes sistēma

41. pants

Pārvaldes vispārējās prasības

1.  

Dalībvalstis pieprasa, lai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības izveidotu efektīvu pārvaldes sistēmu, kas nodrošina uzņēmējdarbības stabilu un racionālu vadību.

Šī sistēma ietver vismaz pietiekami pārskatāmu organizatorisko struktūru ar atbildību skaidru sadalījumu un atbilstīgu nodalīšanu un efektīvu sistēmu informācijas pārraides nodrošināšanai. Tā atbilst 42. līdz 49. panta prasībām.

▼M13

Pārvaldes sistēmai veic regulāru iekšēju pārskatīšanu. Šādā iekšējā pārskatīšanā iekļauj novērtējumu par pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras sastāva, efektivitātes un iekšējās pārvaldes atbilstību, ņemot vērā sabiedrības uzņēmējdarbībai piemītošo risku veidu, apmēru un sarežģītību.

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības ievieš politiku, kas veicina pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras daudzveidību, tostarp nosakot individuālus kvantitatīvus mērķus, kas saistīti ar dzimumu līdzsvaru.

EAAPI izdod pamatnostādnes par daudzveidības jēdzienu, kas jāņem vērā, izraugoties pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras locekļus.

▼B

2.   Pārvaldes sistēma ir proporcionāla apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darījumu veidam, apjomam un sarežģītībai.

▼M13

2.a   Dalībvalstis pieprasa, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības ieceļ dažādas personas riska vadības, aktuāra, atbilstības nodrošināšanas un iekšējās revīzijas pamatfunkciju veikšanai un ka katra šāda funkcija tiek veikta neatkarīgi no pārējām funkcijām, lai izvairītos no interešu konfliktiem.

Ja sabiedrība ir klasificēta kā maza un nesarežģīta sabiedrība, ievērojot 29.b pantu, un ja sabiedrība ir saņēmusi iepriekšēju uzraudzības iestāžu apstiprinājumu, ievērojot 29.d pantu, personas, kas atbild par riska vadības, aktuāra un atbilstības nodrošināšanas pamatfunkcijām, var veikt arī jebkuru citu pamatfunkciju, kas atšķiras no iekšējās revīzijas, jebkuru citu funkciju vai būt pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras loceklis, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) 

iespējamie interešu konflikti tiek pienācīgi pārvaldīti;

b) 

funkciju apvienošana vai kādas funkcijas apvienošana ar nosacījumu par dalību pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūrā neapdraud personas spēju pildīt savus pienākumus.

▼M13

3.   Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām ir rakstiskas nostādnes vismaz par riska vadību, iekšējo kontroli, iekšējo revīziju, atalgojumu un, attiecīgā gadījumā, ārpakalpojumiem. Tās nodrošina, ka minētās nostādnes tiek īstenotas.

Minētās rakstiskās nostādnes pārskata vismaz reizi gadā. Pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūra tās iepriekš apstiprina, un tās pielāgo, ņemot vērā jebkādas būtiskas pārmaiņas attiecīgajā sistēmā vai jomā. Mazas un nesarežģītas sabiedrības var veikt retāku pārskatīšanu vismaz reizi piecos gados, ja vien uzraudzības iestāde nesecina, ka, pamatojoties uz minētās sabiedrības konkrētajiem apstākļiem, pārskatīšana ir jāveic biežāk.

▼M11

4.   Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības veic vajadzīgos pasākumus darbību nepārtrauktības un regularitātes nodrošināšanai, tostarp izstrādājot ārkārtas situāciju plānus. Tālab sabiedrība izmanto atbilstīgas un samērīgas sistēmas, resursus un procedūras un jo īpaši ievieš un pārvalda tīklu un informācijas sistēmas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2554 ( 12 ).

▼B

5.  

Uzraudzības iestādēm ir atbilstīgi līdzekļi, metodes un pilnvaras pārbaudīt apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību pārvaldes sistēmu un novērtēt minēto sabiedrību konstatēto risku rašanos, kas var skart to finanšu stabilitāti.

Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādēm ir vajadzīgās pilnvaras pieprasīt pārvaldes sistēmas uzlabošanu un nostiprināšanu, nodrošinot atbilstību 42. līdz 49. pantā izklāstītajām prasībām.

42. pants

Atbilstības un piemērotības prasības personām, kuras faktiski vada sabiedrību vai pilda citas pamatfunkcijas

1.  

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības nodrošina, ka visas personas, kuras faktiski vada sabiedrību vai pilda citas pamatfunkcijas, vienmēr atbilst šādām prasībām:

a) 

viņu profesionālā kvalifikācija, zināšanas un pieredze atbilst tam, lai nodrošinātu stabilu un piesardzīgu vadību (atbilstība); un

b) 

viņām piemīt laba reputācija un godīgums (piemērotība).

▼M13

2.   Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības paziņo uzraudzības iestādēm par jebkādām pārmaiņām to personu identitātes datos, kuras faktiski vada sabiedrību vai ir atbildīgas par citām pamatfunkcijām, kā arī pārmaiņu iemeslus un visu informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu jaunu sabiedrības vadībā ieceltu personu atbilstību un piemērotību. 3.   Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības paziņo savai uzraudzības iestādei, ja kāda no 1. punktā minētajām personām vairs neatbilst 1. punktā minētajām prasībām vai ir aizstāta šā iemesla dēļ. 4.   Ja persona, kas faktiski vada sabiedrību vai pilda citas pamatfunkcijas, neatbilst 1. punktā izklāstītajām prasībām, uzraudzības iestādes ir pilnvarotas pieprasīt apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībai atbrīvot šādu personu no šī amata.

▼B

43. pants

Labas reputācijas apliecinājums

1.   Ja dalībvalsts saviem valstspiederīgajiem pieprasa apliecināt labu reputāciju, iepriekšēja bankrota neesamību vai abus, šī dalībvalsts par pietiekamu pierādījumu attiecībā uz citu dalībvalstu valstspiederīgajiem uzskata sodāmības reģistra izrakstu vai, ja tādu neizsniedz, līdzvērtīgu dokumentu, kuru izsniegusi kompetenta tiesu vai administratīva iestāde piederības dalībvalstī vai dalībvalstī, no kuras ir ārvalstnieks, un kurš apliecina šo prasību izpildi. 2.  

Ja piederības dalībvalstī vai dalībvalstī, no kuras ir attiecīgais ārvalstnieks, neizsniedz šā panta 1. punktā norādīto dokumentu, to var aizstāt ar zvērestu vai, dalībvalstīs, kurās nav paredzēti zvēresti, ar oficiālu attiecīgā ārvalstnieka paziņojumu kompetentai tiesu varas vai administratīvai iestādei vai attiecīgā gadījumā notāram piederības dalībvalstī vai dalībvalstī, no kuras ir šis ārvalstnieks.

Šī iestāde vai notārs izsniedz izziņu, kas apliecina zvēresta vai oficiālā paziņojuma autentiskumu.

Paziņojumu, kas minēts pirmajā daļā, par iepriekšēja bankrota neesamību var sniegt arī kompetentai attiecīgās dalībvalsts profesionālai vai aroda organizācijai.

3.   Dokumentus un izziņas, kas norādīti 1. un 2. punktā, uzrāda ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc to izdošanas. 4.  

Dalībvalstis norāda iestādes un organizācijas, kas ir kompetentas izsniegt 1. un 2. punktā minētos dokumentus, un par to tūlīt informē pārējās dalībvalstis un Komisiju.

Dalībvalstis arī informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par to, kurām iestādēm vai organizācijām iesniedzami 1. un 2. punktā minētie dokumenti, kas papildina lūgumu atļaut šīs dalībvalsts teritorijā veikt 2. pantā minētās darbības.

44. pants

Riska vadība

1.  

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību rīcībā ir efektīva riska vadības sistēma, kurā ietvertas stratēģijas, metodes un ziņojumu sniegšanas procedūras, kas vajadzīgas, lai noteiktu, novērtētu, pastāvīgi uzraudzītu un pārvaldītu esošos vai iespējamos atsevišķos riskus vai šādu risku apkopojumus un to mijiedarbību, kā arī ziņotu par tiem.

Minētā riska vadības sistēma ir efektīvi un labi integrēta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības organizatoriskajā struktūrā un lēmumu pieņemšanas procesos, pievēršot pienācīgu uzmanību personām, kuras efektīvi vada attiecīgo uzņēmumu vai pilda citas pamatfunkcijas.

2.  

Riska vadības sistēma attiecas uz riskiem, kas jāiekļauj maksātspējas kapitāla prasības aprēķinā, kā izklāstīts 101. panta 4. punktā, kā arī uz riskiem, kas nav vai nav pilnībā iekļauti minētajos aprēķinos.

Riska vadības sistēma attiecas vismaz uz šādām jomām:

a) 

parakstīšana un rezervju veidošana;

b) 

aktīvu un pasīvu vadība;

c) 

ieguldījumi, jo īpaši atvasinātie instrumenti un līdzīgas saistības;

d) 

likviditātes un koncentrācijas riska vadība;

▼M13

e) 

operacionālā riska vadība, tostarp kiberdrošība, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/881 ( 13 ) 2. panta 1. punktā;

▼B

f) 

pārapdrošināšana un citas riska mazināšanas metodes.

Riska vadības rakstiskā nostādne, kas minēta 41. panta 3. punktā, ietver nostādnes attiecībā uz šā punkta otrās daļas a) līdz f) apakšpunktu.

▼M5

Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām piemēro 77.b pantā minēto atbilstības pielāgojumu vai 77.d pantā minēto svārstīguma pielāgojumu, tās izveido likviditātes plānu, kurā prognozē ienākošo un izejošo naudas plūsmu saistībā ar aktīviem un saistībām, uz ko attiecas minētie pielāgojumi.

▼M13

Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības piemēro 77.d pantā minēto svārstīguma pielāgojumu, to likviditātes plānos ņem vērā svārstīguma pielāgojuma izmantošanu un novērtē, vai var rasties likviditātes ierobežojumi, kas neatbilst svārstīguma pielāgojuma izmantošanai.

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, novērtējot ilgtspējas riskus, nepārprotami ņem vērā īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa perspektīvu.

Piektajā daļā minētā novērtējuma nolūkos uzraudzības iestādes nodrošina, ka sabiedrībām to riska vadības ietvaros ir stratēģijas, politika, procesi un sistēmas ilgtspējas risku identificēšanai, mērīšanai, pārvaldībai un uzraudzībai īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā.

▼M5

2.a  

Attiecībā uz aktīvu un pasīvu pārvaldību apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības regulāri novērtē:

a) 

savu tehnisko rezervju un pašu līdzekļu jutību attiecībā uz pieņēmumiem, kas ir pamatā 77.a pantā minētās attiecīgās bezriska procentu likmju termiņstruktūras ekstrapolācijai;

b) 

ja tiek piemērots 77.b pantā minētais atbilstības pielāgojums:

▼M13

i) 

savu tehnisko rezervju un atbilstīgo pašu līdzekļu jutīgumu pret pieņēmumiem, kas ir atbilstības pielāgojuma aprēķina pamatā, tostarp 77.c panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās pamata starpības aprēķināšanu;

▼M5

ii) 

savu tehnisko rezervju un atbilstīgo pašu līdzekļu izmaiņu jūtīgumu uz izmaiņām piešķirto aktīvu portfeļa sastāvā;

▼M13 —————

▼M13

c) 

ja piemēro 77.d pantā minēto svārstīguma pielāgojumu – to tehnisko rezervju un atbilstīgo pašu līdzekļu jutīgumu pret ekonomisko apstākļu izmaiņām, kas ietekmētu 77.d panta 3. punktā minēto riska koriģēto starpību.

▼M5

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētos novērtējumus kā daļu no pārskata saskaņā ar 35 pantu katru gadu iesniedz uzraudzības iestādei. Ja atbilstības pielāgojuma vai svārstīguma pielāgojuma samazinājuma līdz nullei rezultātā netiktu ievērota maksātspējas kapitāla prasība, uzņēmums iesniedz arī analīzi par pasākumiem, ko tas varētu piemērot šādā situācijā, lai atjaunotu līmeni atbilstīgajam pašu kapitālam saskaņā ar maksātspējas kapitāla prasību vai samazinātu riska profilu, atjaunojot atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai.

▼M13

Ja piemēro 77.d pantā minēto svārstīguma pielāgojumu, 41. panta 3. punktā minētajās rakstiskajās nostādnēs par riska vadību ņem vērā svārstīguma pielāgojumu.

▼M13

2.b   Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības izstrādā un uzrauga tādu konkrētu plānu īstenošanu, kuros ir iekļauti kvantificējami mērķrādītāji un procesi, lai varētu uzraudzīt un novērst finanšu riskus, kurus īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā rada ilgtspējas faktori, tostarp riskus, kas izriet no korekciju procesa un no pārejas tendencēm attiecīgo Savienības un dalībvalstu regulatīvo mērķu un tādu tiesību aktu kontekstā, kas attiecas uz ilgtspējas faktoriem, jo īpaši tiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1119 ( 14 ).

Šā punkta pirmajā daļā minētajos plānos iekļautajos kvantificējamos mērķrādītājos un procesos ilgtspējas risku novēršanai tiek ņemti vērā jaunākie ziņojumi un pasākumi, ko noteikusi Eiropas Zinātniskā konsultatīvā padome klimata pārmaiņu jautājumos, jo īpaši saistībā ar Savienības klimata mērķrādītāju sasniegšanu. Ja sabiedrība atklāj informāciju par ilgtspējas jautājumiem saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES, šā punkta pirmajā daļā minētie plāni atbilst minētās direktīvas 19.a vai 29.a pantā minētajiem plāniem un tie jo īpaši ietver darbības saistībā ar sabiedrības uzņēmējdarbības modeli un stratēģiju, kas ir atbilstoši attiecībā uz abiem plāniem. Attiecīgā gadījumā mērķrādītāju pamatā esošās metodoloģijas un pieņēmumi un sabiedrību publiskotās saistības un stratēģiskie lēmumi atbilst metodoloģijām un pieņēmumiem, kas iekļauti šā punkta pirmajā daļā minētajos plānos.

Šā punkta pirmajā daļā minētie mērķrādītāji, procesi un darbības, kuru mērķis ir novērst šajā punktā minētajos plānos iekļautos ilgtspējas riskus, saskaņā ar 29. panta 3. punktu ir proporcionāli ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību uzņēmējdarbības modeļa ilgtspējas risku veidu, apmēru un sarežģītību.

2.c  

Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EAAPI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu:

a) 

minimālos standartus un atsauces metodoloģijas ilgtspējas risku identificēšanai, mērīšanai, pārvaldībai un uzraudzībai;

b) 

saskaņā ar šā panta 2.b un 2.e punktu sagatavojamos plānos iekļaujamos elementus, kas ietver konkrētus termiņus un starpposma kvantificējamus mērķrādītājus un atskaites punktus, lai uzraudzītu un novērstu finanšu riskus, kas izriet no ilgtspējas faktoriem, kā arī savstarpējas saiknes ar 45. un 45.a pantā noteiktajām prasībām;

c) 

uzraudzības pieejas attiecībā uz 2.b un 2.e punktā minētajiem plāniem, kvantificējamiem mērķrādītājiem un procesiem;

d) 

šā panta 2.b un 2.e punktā minēto plānu elementus, ko paredzēts publiskot saskaņā ar 51. pantu, tostarp attiecīgos kvantificējamos mērķrādītājus.

EAAPI iesniedz pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2026. gada 29. janvārim.

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. līdz 14. pantu papildināt šo direktīvu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

2.d   Sabiedrība katru gadu publisko 2.b un 2.e punktā minētajos plānos iekļautos kvantificējamos mērķrādītājus. 2.e   Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrībai, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, kuras galvenais birojs atrodas Savienībā, ir prasīts grupas līmenī izstrādāt plānu saskaņā ar šā panta 2.b punktu, dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas meitasuzņēmumi, uz kuriem attiecas minētais plāns un kuriem saskaņā ar 213. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu piemēro grupas uzraudzību, ir atbrīvoti no plāna izstrādes individuālā līmenī saskaņā ar šā panta 2.b punktu.

▼B

3.   Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības uzskatāmi parāda, ka attiecībā uz ieguldījumu risku tās ir izpildījušas VI nodaļas 6. iedaļas prasības. 4.   Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības nodrošina riska vadības funkciju, kas ir strukturēta tā, lai veicinātu riska vadības sistēmas ieviešanu.

▼M5

4.a   Lai nepieļautu pārmērīga paļaušanos uz ārējām kredītu novērtēšanas institūcijām, ja tās tehnisko rezervju un maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai izmanto ārēju kredītreitinga novērtējumu, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības riska pārvaldības ietvaros šo ārējo kredīta novērtējumu lietderību izvērtē, kad vien praktiski iespējams, izmantojot papildu novērtējumus, lai nepieļautu automātisku atkarību no ārējiem novērtējumiem.

Lai nodrošinātu vienādus īstenošanas nosacījumus attiecībā uz šo punktu, EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus par procedūrām ārējos kredītu novērtējumu novērtēšanai.

EAFPI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt otrajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

▼B

5.  

Attiecībā uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuras izmanto daļēju vai pilnīgu iekšējo modeli, kas apstiprināts saskaņā ar 112. un 113. pantu, riska vadības funkcijā jāiekļauj šādi papildu uzdevumi:

a) 

izveidot un ieviest iekšējo modeli;

b) 

pārbaudīt un novērtēt iekšējo modeli;

c) 

dokumentēt iekšējo modeli un jebkuras tam turpmāk veiktas pārmaiņas;

d) 

analizēt iekšējā modeļa sniegumu un sagatavot kopsavilkuma ziņojumus par to;

e) 

informēt pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūru par iekšējā modeļa sniegumu, ierosinot jomas, kurās vajadzīgi uzlabojumi, un informējot minēto struktūru par aktuālo situāciju saistībā ar mēģinājumiem uzlabot iepriekš konstatētus trūkumus.

45. pants

Riska un maksātspējas pašu novērtējums

1.  

Kā daļu no riska vadības sistēmas katra apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība veic riska un maksātspējas pašu novērtējumu.

Šajā novērtējumā ietver vismaz šādu informāciju:

a) 

vispārējās maksātspējas vajadzības, ņemot vērā sabiedrības specifiskā riska profilu, apstiprinātos riska pielaides ierobežojumus un sabiedrības uzņēmējdarbības stratēģiju;

b) 

pastāvīga atbilstība kapitāla prasībām, ka noteikts VI nodaļas 4. un 5. iedaļā, un prasībām saistībā ar tehniskajām rezervēm, kā norādīts VI nodaļas 2. iedaļā;

c) 

apmērs, kādā attiecīgās sabiedrības riska profils atšķiras no pieņēmumiem, kas ir maksātspējas kapitāla prasības pamatā, kā norādīts 101. panta 3. punktā, aprēķinot pēc standarta formulas saskaņā ar VI nodaļas 4. iedaļas 2. apakšiedaļu vai pēc tās daļējā vai pilnīgā iekšējā modeļa saskaņā ar VI nodaļas 4. iedaļas 3. apakšiedaļu;

▼M13

d) 

makroekonomiskās situācijas un iespējamās makroekonomikas un finanšu tirgus attīstības apsvēršana un analīze;

e) 

pēc uzraudzības iestādes pamatota pieprasījuma – šādu aspektu apsvēršana un analīze:

i) 

makroprudenciālās bažas, kas var ietekmēt konkrēto riska profilu, apstiprinātos riska pielaides ierobežojumus, uzņēmējdarbības stratēģiju, parakstīšanas darbības vai lēmumus par ieguldījumiem un a) apakšpunktā minētās sabiedrības vispārējās maksātspējas vajadzības;

ii) 

sabiedrības darbības, kas var ietekmēt makroekonomikas un finanšu tirgu attīstību un var kļūt par sistēmiska riska avotiem;

f) 

sabiedrības vispārējā spēja nokārtot savas finansiālās saistības pret apdrošinājuma ņēmējiem un citiem darījumu partneriem, kad pienāk minēto saistību termiņš, pat spriedzes apstākļos.

1.a  

Šā panta 1. punkta d) un e) apakšpunkta nolūkos makroekonomikas un finanšu tirgu attīstība ietver vismaz šādus aspektus:

a) 

procentu likmju un starpību līmenis;

b) 

finanšu tirgus indeksu līmenis;

c) 

inflācija;

d) 

savstarpējā saistība ar citiem finanšu tirgu dalībniekiem;

e) 

klimata pārmaiņas, pandēmijas, citi masveida notikumi un citas katastrofas, kas var ietekmēt apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības.

Šā panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punkta nolūkos makroprudenciālās bažas ietver vismaz ticamus nelabvēlīgus nākotnes scenārijus un riskus, kas saistīti ar kredītciklu un ekonomikas lejupslīdi, rīcību vairākuma ietekmē vai pārmērīgu riska darījumu koncentrāciju nozares līmenī.

1.b   Dalībvalstis nodrošina, ka šā panta 1. punkta d) apakšpunktā prasītā analīze ir samērīga ar risku būtību, kā arī ar sabiedrību darbības mērogu un sarežģītību. Dalībvalstis nodrošina, ka mazām un nesarežģītām sabiedrībām un sabiedrībām, kuras ir saņēmušas iepriekšēju uzraudzības iestādes apstiprinājumu, ievērojot 29.d pantu, nav pienākuma veikt šā panta 1. punkta e) apakšpunktā minēto analīzi.

▼B

2.   Piemērojot 1. punkta a) apakšpunktu, attiecīgās sabiedrības rīcībā ir metodes, kas ir samērīgas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības uzņēmējdarbībai raksturīgā riska veidam, sarežģītībai un pakāpei un kas ļauj tai pareizi noteikt un novērtēt riskus, ar kuriem tā saskaras īstermiņā un ilgtermiņā un kuriem tā ir vai varētu būt pakļauta. Sabiedrība uzskatāmi parāda metodes, kas izmantotas šajā novērtējumā.

▼M13

2.a   Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība piemēro 77.b pantā minēto atbilstības pielāgojumu, 77.d pantā minēto svārstīguma pielāgojumu vai 77.a panta 2. punktā, 308.c un 308.d pantā vai attiecīgā gadījumā 111. panta 1. punkta otrajā daļā un 2.a punktā minētos pārejas pasākumus, tā atbilstību šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajām kapitāla prasībām novērtē kā ņemot, tā neņemot vērā šos pielāgojumus un pārejas pasākumus.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, novērtēšanas prasību attiecībā uz pakāpeniskas ieviešanas mehānismu, kas minēts 77.a pantā, nepiemēro valūtai, uz kuru attiecas kāds no šādiem nosacījumiem:

a) 

nākotnes naudas plūsmu daļa, kas saistīta ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistībām attiecīgajā valūtā, attiecībā pret visām nākotnes naudas plūsmām, kas saistītas ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistībām, nepārsniedz 5 %;

b) 

attiecībā uz nākotnes naudas plūsmām, kas saistītas ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistībām minētajā valūtā, nākotnes naudas plūsmu daļa, kas attiecas uz termiņiem, ja attiecīgā bezriska procentu likmju termiņstruktūra ir ekstrapolēta attiecībā pret visām nākotnes naudas plūsmām, kas saistītas ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistībām, nepārsniedz 10 %.

2.b   Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība piemēro 77.d pantā minēto svārstīguma pielāgojumu, šā panta 1. punktā minētajā novērtējumā papildus iekļauj nozīmīgumu, ar kādu attiecīgās sabiedrības riska profils atšķiras no pieņēmumiem, kas ir svārstīguma pielāgojuma pamatā.

▼B

3.   Panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajā gadījumā, ja ir izmantots iekšējais modelis, novērtēšanu veic vienlaikus ar atkārtotu kalibrēšanu, kas iekšējā riska rādītājus pārveido maksātspējas kapitāla prasības riska pakāpē un kalibrēšanā. 4.   Pašu riska un maksātspējas novērtēšana ir uzņēmējdarbības stratēģijas sastāvdaļa, un to pastāvīgi ņem vērā sabiedrības stratēģiskajos lēmumos.

▼M13

5.   Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības veic 1. punktā minēto novērtējumu katru gadu un nekavējoties pēc jebkurām būtiskām pārmaiņām to riska profilā.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības var veikt 1. punktā minēto novērtējumu vismaz reizi divos gados un bez kavēšanās pēc jebkādām būtiskām izmaiņām to riska profilā, ja vien uzraudzības iestāde, pamatojoties uz sabiedrības konkrētajiem apstākļiem, nesecina, ka novērtējums ir jāveic biežāk, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

a) 

sabiedrība ir klasificēta kā maza un nesarežģīta sabiedrība;

b) 

sabiedrība ir kaptīva apdrošināšanas sabiedrība vai kaptīva pārapdrošināšanas sabiedrība, kas atbilst visiem šādiem kritērijiem:

i) 

visas apdrošinātās personas un apdrošināšanas atlīdzības saņēmēji ir tās grupas juridiskās personas, kuras daļa ir kaptīvā apdrošināšanas sabiedrība vai kaptīvā pārapdrošināšanas sabiedrība, vai fiziskas personas, kuras ir tiesīgas saņemt apdrošināšanu saskaņā ar minētās grupas apdrošināšanas polisēm, un uzņēmējdarbība, kas attiecas uz fiziskām personām, kuras ir tiesīgas saņemt apdrošināšanu saskaņā ar grupas apdrošināšanas polisēm, joprojām ir mazāka par 5 % no tehniskajām rezervēm;

ii) 

apdrošināšanas saistības un apdrošināšanas līgumus, kas ir kaptīvās apdrošināšanas vai kaptīvās pārapdrošināšanas sabiedrības pārapdrošināšanas saistību pamatā, neveido nekāda obligātā trešās puses civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.

Atbrīvojums no ikgadējā novērtējuma neliedz sabiedrībai pastāvīgi identificēt, mērīt, pārvaldīt, uzraudzīt un ziņot par riskiem.

▼B

6.   Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības paziņo uzraudzības iestādēm katra pašu riska un maksātspējas novērtējuma rezultātus kā daļu no informācijas, kas jāpaziņo saskaņā ar 35. pantu. 7.   Pašu riska un maksātspējas novērtējumu neizmanto kapitāla prasības aprēķināšanai. Maksātspējas kapitāla prasību var koriģēt tikai saskaņā ar 37., 231. līdz 233. un 238. pantu.

▼M13

8.   Šā panta 1. punkta d) un e) apakšpunkta nolūkos, ja iestādēm, kas nav uzraudzības iestādes, ir uzticētas makroprudenciālas pilnvaras, dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādes ar attiecīgajām valsts struktūrām un iestādēm, kurām ir makroprudenciālās pilnvaras, apmainās ar konstatējumiem, kas gūti to makroprudenciālajos novērtējumos par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību veiktajiem pašu riska un maksātspējas novērtējumiem, kā minēts šajā pantā.

Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādes sadarbojas ar visām valsts struktūrām un iestādēm, kurām ir makroprudenciālas pilnvaras, lai analizētu rezultātus un attiecīgā gadījumā identificētu jebkādas makroprudenciālas bažas par to, kā sabiedrību darbības var ietekmēt makroekonomikas un finanšu tirgu attīstību.

Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādes visas makroprudenciālās bažas un ievadparametrus, kas attiecas uz novērtējumu, dara zināmus attiecīgajai sabiedrībai.

9.   Pieņemot lēmumu par to, vai pieprasīt kādu no šī panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajām analīzēm apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, kas ir meitasuzņēmums, kurš iekļauts grupas uzraudzības piemērošanas jomā saskaņā ar 213. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, uzraudzības iestāde apsver, vai kādu no minētajām analīzēm grupas līmenī veic apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kuras galvenais birojs atrodas Savienībā un darbība aptver minētā meitasuzņēmuma specifiku.

Valstu uzraudzības iestādes ik gadu EAAPI un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1092/2010 ( 15 ), paziņo sarakstu ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām un sarakstu ar grupām, attiecībā uz kurām tās pieprasa papildu makroprudenciālos pasākumus.

45 a. pants

Klimata pārmaiņu scenāriju analīze

1.   Lai identificētu un novērtētu riskus, kas minēti 45. panta 2. punktā, attiecīgā sabiedrība novērtē arī to, vai tai ir būtiski riska darījumi saistībā ar klimata pārmaiņu riskiem. Attiecīgā sabiedrība 45. panta 1. punktā minētajā novērtējumā uzskatāmi parāda, cik būtiska ir tās riska darījumi saistībā ar klimata pārmaiņu riskiem. 2.  

Ja attiecīgajai sabiedrībai ir būtiski riska darījumi saistībā ar klimata pārmaiņu riskiem, sabiedrība precizē vismaz divus ilgtermiņa klimata pārmaiņu scenārijus, tostarp šādus:

a) 

ilgtermiņa klimata pārmaiņu scenārijs, kurā globālās temperatūras pieaugums nepārsniedz 2 oC;

b) 

ilgtermiņa klimata pārmaiņu scenārijs, kurā globālās temperatūras pieaugums būtiski pārsniedz 2 oC.

3.   Regulas 45. panta 1. punktā minētajā novērtējumā regulāri iekļauj analīzi par ilgtermiņa klimata pārmaiņu scenāriju, kas noteikti saskaņā ar šā panta 2. punktu, ietekmi uz sabiedrības uzņēmējdarbību. Minētā regularitāte ir samērīga ar sabiedrības uzņēmējdarbībai raksturīgo klimata pārmaiņu risku veidu, apmēru un sarežģītību, bet nepārsniedz trīs gadus. 4.   Šā panta 2. punktā minētos ilgtermiņa klimata pārmaiņu scenārijus pārskata vismaz reizi trijos gados un vajadzības gadījumā atjaunina. Pārskatot ilgtermiņa klimata pārmaiņu scenārijus, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības ņem vērā iepriekšējos klimata pārmaiņu scenārijos izmantoto instrumentu un principu sniegumu tā, lai uzlabotu to efektivitāti. 5.   Atkāpjoties no 2., 3. un 4. punkta, mazām un nesarežģītām sabiedrībām nav pienākuma nedz precizēt klimata pārmaiņu scenārijus, nedz novērtēt to ietekmi uz sabiedrības uzņēmējdarbību.

▼B

46. pants

Iekšējā kontrole

1.  

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību rīcībā ir efektīva iekšējās kontroles sistēma.

Minētā sistēma ietver vismaz pārvaldes un grāmatvedības procedūras, iekšējās kontroles procedūru, piemērotus ziņojumu sniegšanas mehānismus visos sabiedrības līmeņos un atbilstības funkciju.

2.   Atbilstības funkcijā iekļauj pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras konsultēšanu par atbilstību normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu. Tajā iekļauj arī novērtējumu jebkuru pārmaiņu iespējamajai ietekmei tiesiskajā vidē uz attiecīgās sabiedrības darījumiem un atbilstības riska noteikšanu un novērtējumu.

47. pants

Iekšējā revīzija

1.  

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības nodrošina efektīvu iekšējās revīzijas funkcionēšanu.

Iekšējās revīzijas funkcija ietver iekšējās kontroles sistēmas un citu pārvaldes sistēmas elementu piemērotības un efektivitātes novērtēšanu.

2.   Iekšējās revīzijas funkcija ir objektīva un neatkarīga no darbības funkcijām. 3.   Jebkādus iekšējās revīzijas atklātos faktus un ieteikumus paziņo pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūrai, kura nosaka, kādas darbības jāveic saistībā ar ikvienu iekšējās revīzijas atklāto faktu un ikviena ieteikumu ievērošanu, un nodrošina, ka šīs darbības tiek veiktas.

48. pants

Aktuāra funkcija

1.  

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības nodrošina efektīvu aktuāra funkciju, lai:

a) 

koordinētu tehnisko rezervju aprēķināšanu;

b) 

nodrošinātu izmantotās metodoloģijas un pamatā esošo modeļu, kā arī tehnisko rezervju aprēķināšanā veikto pieņēmumu piemērotību;

c) 

novērtētu tehnisko rezervju aprēķināšanā izmantoto datu pietiekamību un kvalitāti;

d) 

salīdzinātu visprecīzākos novērtējumus ar pieredzi;

e) 

informētu pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūru par tehnisko rezervju aprēķina drošumu un atbilstību;

f) 

pārskatītu tehnisko rezervju aprēķinu gadījumos, kas norādīti 81. pantā;

g) 

izteiktu atzinumu par vispārīgo riska parakstīšanas nostādni;

h) 

izteiktu atzinumu par pārapdrošināšanas kārtību; un

i) 

veicinātu 44. pantā minētās riska vadības sistēmas efektīvu ieviešanu, jo īpaši attiecībā uz riska modelēšanu, kas ir VI nodaļas 4. un 5. iedaļā norādīto kapitāla prasību aprēķina pamatā, un attiecībā uz 45. pantā minēto novērtējumu.

2.   Aktuāra funkcijas pilda personas ar zināšanām aktuāra un finanšu matemātikas jomā, kas ir samērīgas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības uzņēmējdarbībai raksturīgā riska veidam, sarežģītībai un pakāpei un kas ar piemērojamiem profesionālajiem un citiem standartiem spēj uzskatāmi parādīt savu attiecīgo pieredzi.

49. pants

Ārpakalpojumi

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības paliek pilnībā atbildīgas par savu saistību izpildi saskaņā ar šo direktīvu, kad tās izmanto ārpakalpojumus funkcijām vai jebkurām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas darbībām. 2.  

Svarīgu vai izšķirīgu darbības funkciju vai darbību ārpakalpojumus neveic veidā, kas varētu novest pie kāda no šādiem rezultātiem:

a) 

būtiski tiek ietekmēta attiecīgās sabiedrības pārvaldes sistēmas kvalitāte;

b) 

pārmērīgi tiek palielināts operacionālais risks;

c) 

tiek pasliktināta uzraudzības iestāžu spēja uzraudzīt sabiedrības atbilstību savām saistībām;

d) 

tiek pasliktināta nepārtraukta un apmierinoša pakalpojumu sniegšana apdrošinājuma ņēmējiem.

3.   Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības laikus paziņo uzraudzības iestādēm par to, ka paredzēts izmantot ārpakalpojumus izšķirīgām vai svarīgām funkcijām vai darbībām, ka arī par jebkādiem sekojošiem būtiskiem pavērsieniem attiecībā uz minētajām funkcijām vai darbībām.

▼M5

50. pants

Deleģētie akti un regulatīvie tehniskie standarti

1.  

Komisija saskaņā ar 301.a pantu pieņem deleģētos aktus, lai sīkāk precizētu:

▼M11

a) 

sistēmu elementus, kas minēti direktīvas 41. pantā, 44. pantā, jo īpaši jomas, kas uzskaitītas 44. panta 2. punktā, un 46. un 47. pantā, izņemot tos, kas attiecas uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risku vadību;

b) 

funkcijas, kas minētas 44., 46., 47. un 48. pantā, izņemot funkcijas, kas saistītas ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risku vadību.

▼M5

2.  

Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz šo iedaļu, EAFPI, ievērojot 301.b pantu, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu:

a) 

prasības, kas izklāstītas 42. pantā, un funkcijas, kas uz tām attiecas;

b) 

nosacījumus, ar kādiem var izmantot ārpakalpojumus, jo īpaši, ja tos sniedz pakalpojumu sniedzēji, kas atrodas trešās valstīs.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

3.   Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz 45. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto novērtējumu, EAFPI, ievērojot 301.b pantu, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, sīkāk precizējot šā novērtējuma kritērijus.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu.

▼B

3. iedaļa

Informācijas publiskošana

▼M13

51. pants

Ziņojums par maksātspēju un finanšu stāvokli: saturs

1.   Dalībvalstis, ņemot vērā informāciju, kas prasīta, ievērojot 35. panta 3. punktu, un minētā panta 4. punktā izklāstītos principus, pieprasa apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām ik gadu publiskot ziņojumu par to maksātspēju un finanšu stāvokli.

Ziņojumā par maksātspēju un finanšu stāvokli ir divas daļas, kas ir skaidri identificētas un tiek publiskotas kopīgi. Pirmo daļu veido informācija, kuras specifiskā mērķauditorija ir apdrošinājuma ņēmēji un apdrošināšanas atlīdzības saņēmēji, savukārt otrajā daļā ir informācija, kuras mērķauditorija ir tirgus profesionāļi.

1.a  

Maksātspējas un finanšu stāvokļa ziņojuma daļā, kas ietver informāciju, kuras mērķauditorija ir apdrošinājuma ņēmēji un apdrošināšanas atlīdzības saņēmēji, ir ietverta šāda informācija:

a) 

īss sabiedrības uzņēmējdarbības apraksts un sniegums;

b) 

īss apraksts par sabiedrības kapitāla pārvaldību un riska profilu, tostarp attiecībā uz ilgtspējas riskiem; un

c) 

paziņojums par to, vai sabiedrība publisko Direktīvas 2013/34/ES 19.a vai 29.a pantā minētos plānus.

1.b  

Maksātspējas un finanšu stāvokļa ziņojuma daļā, kas ietver informāciju, kuras mērķauditorija ir tirgus profesionāļi, vai nu pilnībā vai atsaucoties uz pēc būtības un darbības jomas līdzvērtīgu informāciju, kas publiskota saskaņā ar citām juridiskām vai regulatīvām prasībām, ietver šādu informāciju:

a) 

sabiedrības uzņēmējdarbības apraksts un sniegums;

b) 

pārvaldes sistēmas apraksts;

c) 

atsevišķi aktīviem, tehniskajām rezervēm un citiem pasīviem – apraksts par to novērtēšanai izmantotajām bāzēm un metodēm;

d) 

kapitāla pārvaldības un riska profila apraksts, tostarp vismaz šāda informācija:

i) 

pašu kapitāla struktūra un apjoms un to kvalitāte;

ii) 

maksātspējas kapitāla prasības apjoms un minimālā kapitāla prasības;

iii) 

attiecībā uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas ir būtiskas Savienības finanšu sistēmu stabilitātei, – informācija par riska jutīgumu;

iv) 

304. pantā izklāstītā iespēja, kuru lieto maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai;

v) 

informācija, kas ļauj pareizi saprast galvenās atšķirības starp standarta formulas pamatā esošajiem pieņēmumiem un tiem, kuri ir pamatā jebkuram iekšējam modelim, ko sabiedrība izmanto savas maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai;

vi) 

jebkuras neatbilstības minimālā kapitāla prasībai vai jebkādas ievērojamas neatbilstības maksātspējas kapitāla prasībai apmērs pārskata sniegšanas laikposmā, pat ja tās pēc tam ir novērstas, izskaidrojot to izcelsmi un sekas, kā arī jebkurus veiktos novēršanas pasākumus;

e) 

norāde par to, vai sabiedrībai pēc 45.a panta 1. punktā minētā būtiskuma novērtējuma ir konstatēti būtiski riska darījumi saistībā ar klimata pārmaiņu riskiem un attiecīgā gadījumā vai tā ir ieviesusi jebkādas darbības;

f) 

paziņojums par to, vai sabiedrība publisko Direktīvas 2013/34/ES 19.a vai 29.a pantā minētos plānus;

g) 

direktīvas 44. panta 2.c punkta d) apakšpunktā minētie elementi.

1.c   Ja tiek piemērots 77.b pantā minētais atbilstības pielāgojums, šā panta 1.b punkta c) apakšpunkta un d) apakšpunkta i) un ii) punktā minētajā aprakstā iekļauj arī aprakstu par atbilstības pielāgojumu un saistību un piešķirto līdzekļu portfeli, kam piemēro atbilstības pielāgojumu, kā arī kvantitatīvu aplēsi par to, kā atbilstības pielāgojuma izmaiņas līdz nullei ietekmē sabiedrības finanšu stāvokli.

Šā panta 1.b punkta c) apakšpunktā, un d) apakšpunkta i) un ii) punktā minētajā aprakstā ietver arī paziņojumu par to, vai sabiedrība izmanto 77.d pantā minēto svārstīguma pielāgojumu, un, ja sabiedrība izmanto svārstīguma pielāgojumu, tā atklāj šādu informāciju:

a) 

kvantitatīva aplēse par to, kā svārstīguma pielāgojuma izmaiņas līdz nullei ietekmē sabiedrības finanšu stāvokli;

b) 

katrai attiecīgajai valūtai vai attiecīgā gadījumā valstij svārstīguma pielāgojums, kas aprēķināts saskaņā ar 77.d pantu, un atbilstošās vislabākās aplēses apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistībām.

2.   Panta 1.b punkta d) apakšpunkta i) punktā minētajā aprakstā ietver jebkuru būtisku pārmaiņu analīzi, salīdzinot ar iepriekšējo ziņojumu sniegšanas laikposmu, un jebkuru nozīmīgu atšķirību skaidrojumu saistībā ar šādu elementu vērtību finanšu pārskatos, kā arī kapitāla pārnesamības īsu aprakstu.

Atklājot informāciju par šā panta 1.b punkta d) apakšpunkta ii) punktā minēto maksātspējas kapitāla prasību, atsevišķi norāda saskaņā ar VI nodaļas 4. iedaļas 2. un 3. apakšiedaļu aprēķināto summu un jebkādu kapitāla palielinājumu, kas noteikts saskaņā ar 37. pantu, vai to konkrēto parametru ietekmi, kuri apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai ir jāizmanto saskaņā ar 110. pantu, kā arī īsu informāciju par tā pamatojumu no attiecīgās uzraudzības iestādes.

Atklājot informāciju par maksātspējas kapitāla prasību, attiecīgajā gadījumā tai pievieno norādi, ka prasības galīgo apjomu vēl novērtēs uzraudzības iestāde.

3.  

Kaptīvām apdrošināšanas sabiedrībām nav pienākuma publiskot daļu, kuras mērķauditorija ir apdrošinājuma ņēmēji un apdrošināšanas atlīdzības saņēmēji, un tām ir tikai pienākums tajā daļā, kuras mērķauditorija ir tirgus profesionāļi, iekļaut kvantitatīvus datus, kas prasīti 56. pantā minētajos īstenošanas tehniskajos standartos, ar noteikumu, ka šīs sabiedrības atbilst šādiem nosacījumiem:

a) 

apdrošinātās personas un apdrošināšanas atlīdzības saņēmēji ir tās grupas juridiskās personas, kuras daļa ir kaptīvā apdrošināšanas sabiedrība, vai fiziskas personas, kuras ir tiesīgas saņemt apdrošināšanu saskaņā ar minētās grupas apdrošināšanas polisēm, un uzņēmējdarbība, kas attiecas uz fiziskām personām, kuras ir tiesīgas saņemt apdrošināšanu saskaņā ar grupas apdrošināšanas polisēm, joprojām nepārsniedz 5 % no tehniskajām rezervēm;

b) 

kaptīvās apdrošināšanas sabiedrības apdrošināšanas saistības neietver nekādu obligātu trešās puses civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.

4.  

Kaptīvām pārapdrošināšanas sabiedrībām nav pienākuma publiskot daļu, kuras mērķauditorija ir apdrošinājuma ņēmēji un apdrošināšanas atlīdzības saņēmēji, un tām ir tikai pienākums tajā daļā, kuras mērķauditorija ir tirgus profesionāļi, iekļaut kvantitatīvus datus, kas prasīti 56. pantā minētajos īstenošanas tehniskajos standartos, ar noteikumu, ka minētās sabiedrības atbilst šādiem nosacījumiem:

a) 

apdrošinātās personas un apdrošināšanas atlīdzības saņēmēji ir tās grupas juridiskās personas, kuras daļa ir kaptīvā pārapdrošināšanas sabiedrība, vai fiziskas personas, kuras ir tiesīgas saņemt apdrošināšanu saskaņā ar minētās grupas apdrošināšanas polisēm, un uzņēmējdarbība, kas attiecas uz fiziskām personām, kuras ir tiesīgas saņemt apdrošināšanu saskaņā ar grupas apdrošināšanas polisēm, joprojām nepārsniedz 5 % no tehniskajām rezervēm;

b) 

apdrošināšanas līgumi, kas ir kaptīvās pārapdrošināšanas sabiedrības pārapdrošināšanas saistību pamatā, neattiecas uz kādu obligāto trešās puses civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu;

c) 

aizdevumi, kas izsniegti mātesuzņēmumam vai jebkuram grupas uzņēmumam, ieskaitot grupas līdzekļu kopfondus, nepārsniedz 20 % no kopējiem aktīviem, kas ir kaptīvā pārapdrošināšanas uzņēmuma turējumā; un

d) 

maksimālos zaudējumus, kas rodas no bruto tehniskajām rezervēm, deterministiski var novērtēt, neizmantojot stohastiskās metodes.

5.   Atkāpjoties no 1. punkta, pārapdrošināšanas sabiedrības var izvēlēties nepubliskot maksātspējas un finanšu stāvokļa ziņojuma daļu, kuras mērķauditorija ir apdrošinājuma ņēmēji un apdrošināšanas atlīdzības saņēmēji. 6.   Atkāpjoties no šā panta 1.b punkta, mazas un nesarežģītas sabiedrības var publiskot tikai kvantitatīvos datus, kas prasīti 56. pantā minētajos īstenošanas tehniskajos standartos, maksātspējas un finanšu stāvokļa ziņojuma daļā, kas ietver informāciju, kuras mērķauditorija ir tirgus profesionāļi, ar noteikumu, ka tās ik pēc trim gadiem publisko pilnīgu ziņojumu, kurā ietverta visa šajā pantā prasītā informācija. 7.   Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības šajā pantā minēto informāciju iesniedz reizi gadā vai retāk 18 nedēļu laikā no sabiedrības finanšu gada beigām. 8.   Šā panta 1. punktā minētā ziņojuma ietvaros apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām izvirza prasību attiecīgās bezriska procentu likmju termiņstruktūras vietā publiskot informāciju par ietekmi, ko rada tas, ka nolūkā noteikt tehniskās rezerves saskaņā ar 77. pantu tiek lietota bezriska procentu likmju termiņstruktūra, kas noteikta, nepiemērojot 77.e panta 1. punkta aa) apakšpunktā minēto pakāpeniskās ieviešanas mehānismu attiecībā uz ekstrapolāciju.

Tomēr, atkāpjoties no pirmās daļas, informācijas publiskošanas prasību nepiemēro valūtai, uz kuru attiecas jebkurš no šādiem nosacījumiem:

a) 

nākotnes naudas plūsmu daļa, kas saistīta ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistībām attiecīgajā valūtā, attiecībā pret visām nākotnes naudas plūsmām, kas saistītas ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistībām, nepārsniedz 5 %;

b) 

attiecībā uz nākotnes naudas plūsmām, kas saistītas ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistībām minētajā valūtā, nākotnes naudas plūsmu daļa, kas attiecas uz termiņiem, ja attiecīgā bezriska procentu likmju termiņstruktūra ir ekstrapolēta attiecībā pret visām nākotnes naudas plūsmām, kas saistītas ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistībām, nepārsniedz 10 %.

▼M13

51.a pants

Maksātspējas un finanšu stāvokļa ziņojums: revīzijas prasības

1.   Attiecībā uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas nav mazas un nesarežģītas sabiedrības un kaptīvās apdrošināšanas sabiedrības un kaptīvās pārapdrošināšanas sabiedrības, veic revīziju attiecībā uz bilanci, ko atklāj kā daļu no ziņojuma par maksātspēju un finanšu stāvokli saskaņā ar 51. panta 1. punktu vai attiecībā uz bilanci, ko atklāj kā daļu no vienotā ziņojuma par maksātspēju un finanšu stāvokli saskaņā ar 256. panta 2. punkta b) apakšpunktu. 2.   Atkāpjoties no 29.c panta, dalībvalstis šā panta 1. punktā noteikto prasību var attiecināt arī uz sabiedrībām, kas klasificētas kā mazas un nesarežģītas sabiedrības, kaptīvas apdrošināšanas sabiedrības un kaptīvas pārapdrošināšanas sabiedrības. 3.   Dalībvalstis 1. punktā minētās revīzijas prasības darbības jomu var attiecināt arī uz citiem maksātspējas un finanšu stāvokļa ziņojuma elementiem. 4.   Revīziju veic obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums saskaņā ar revīzijas standartiem, kas piemērojami, ievērojot Direktīvas 2006/43/EK 26. pantu. Pildot šo uzdevumu, pilnvarotie revidenti un revīzijas uzņēmumi pilda šīs direktīvas 72. pantā noteiktos revidentu pienākumus. 5.   Dalībvalstīs, kurās 2025. gada 28. janvārī reģistrētie aktuāri, ievērojot valsts tiesību aktus, ir pilnvaroti revidēt tehniskās rezerves, pārapdrošināšanas atgūstamās summas un saistītos posteņus, minētie reģistrētie aktuāri var turpināt veikt šādas revīzijas ar noteikumu, ka tie, veicot šādu revīziju un atbilstoši 72. pantā minētajiem pienākumiem, rīkojas saskaņā ar saistošiem standartiem, kas nodrošina augstas kvalitātes revīziju un aptver vismaz revīzijas prakses, neatkarības un iekšējās kvalitātes kontroles jomu. 6.   Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības kopā ar ziņojumu par maksātspēju un finanšu stāvokli uzraudzības iestādei iesniedz atsevišķu ziņojumu, tostarp aprakstu par revīzijas būtību un rezultātiem, ko sagatavojis obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums.

▼M5

52. pants

Informācija Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādei un tās ziņojumi

1.  

Neskarot Regulas (ES) Nr. 1094/2010 35. pantu, dalībvalstis pieprasa uzraudzības iestādēm ik gadu sniegt šādu informāciju EAFPI:

a) 

kapitāla vidējais palielinājums vienai sabiedrībai un uzraudzības iestādes noteikto kapitāla palielinājuma gadījumu sadalījums iepriekšējā gadā, ko aprēķina procentuāli no maksātspējas kapitāla prasības, šo rādītāju atspoguļojot atsevišķi:

i) 

apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām;

ii) 

dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām;

iii) 

nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām;

iv) 

apdrošināšanas sabiedrībām, kuras veic gan dzīvības, gan nedzīvības apdrošināšanas darbības;

v) 

pārapdrošināšanas sabiedrībām;

b) 

katrai šā punkta a) apakšpunktā norādītajai izpaustajai informācijai – attiecīgi saskaņā ar 37. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu noteiktā kapitāla palielinājuma proporcija;

c) 

to apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību skaits, kuras gūst labumu no ierobežojuma attiecībā uz regulāro pienākumu ziņot uzraudzības iestādei, un to apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību skaits, kuras gūst labumu no atbrīvojuma no ziņošanas vienību pa vienībai, kas minēta 35. panta 6. un 7. punktā, kopā ar to kapitāla apjoma prasībām, prēmijām, tehniskajām rezervēm un aktīviem, attiecīgi mērot procentuāli no dalībvalsts apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību kapitāla prasību, prēmiju, tehnisko rezervju un aktīvu kopējā apjoma;

d) 

to grupu skaits, kuras gūst labumu no ierobežojuma attiecībā uz regulāro pienākumu ziņot, to grupu skaits, kuras gūst labumu no atbrīvojuma no ziņošanas vienību pa vienībai, kas minēta 254. panta 2. punktā, kopā ar to kapitāla prasību, prēmiju, tehnisko rezervju un aktīvu apjomu, attiecīgi mērot procentuāli no visu grupu kapitāla prasību, prēmiju, tehnisko rezervju un aktīvu kopējā apjoma;

▼M13

e) 

apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību kopējais skaits, kas sadalīts pa mazām un nesarežģītām sabiedrībām un citām sabiedrībām, kuras izmanto vienkāršojumus vai proporcionalitātes pasākumus, un tādu sabiedrību skaits, kas izmanto specifiskus proporcionalitātes pasākumus;

f) 

grupu skaits, kas sadalīts pa mazām un nesarežģītām grupām un citām grupām, kuras izmanto vienkāršojumus vai proporcionalitātes pasākumus, un tādu grupu skaits, kas izmanto specifiskus proporcionalitātes pasākumus.

▼M5

2.  

EAFPI ik gadu publisko šādu informāciju:

a) 

visām dalībvalstīm kopā – kapitāla palielinājuma kopējais sadalījums, ko aprēķina procentuāli no maksātspējas kapitāla prasības; un to norāda pēc šāda iedalījuma:

i) 

apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības;

ii) 

dzīvības apdrošināšanas sabiedrības;

iii) 

nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības;

iv) 

apdrošināšanas sabiedrības, kuras veic gan dzīvības, gan nedzīvības apdrošināšanas darbības;

v) 

pārapdrošināšanas sabiedrības;

b) 

katrai dalībvalstij atsevišķi – kapitāla palielinājuma gadījumu sadalījums, ko aprēķina procentuāli no maksātspējas kapitāla prasības, aptverot visas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības katrā dalībvalstī;

c) 

katrai šā punkta a) un b) apakšpunktā norādītajai izpaustajai informācijai – attiecīgi saskaņā ar 37. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu noteikto kapitāla palielinājuma gadījumu proporcija;

d) 

par visām dalībvalstīm kopā – to apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību un grupu kopējais skaits, kuras gūst labumu no ierobežojuma attiecībā uz regulāro pienākumu ziņot uzraudzības iestādei, un to apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību un grupu skaits, kuras gūst labumu no atbrīvojuma no ziņošanas vienību pa vienībai, kas minēta 35. panta 6. un 7. punktā un 254. panta 2. punktā, kopā ar to kapitāla apjoma prasībām, prēmijām, tehniskajām rezervēm un aktīviem, attiecīgi mērot procentuāli no apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību un grupu kapitāla prasību, prēmiju, tehnisko rezervju un aktīvu kopējā apjoma;

e) 

par katru dalībvalsti atsevišķi – to apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību un grupu skaits, kuras gūst labumu no ierobežojuma attiecībā uz regulāro pienākumu ziņot uzraudzības iestādei, un to apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību un grupu skaits, kuras gūst labumu no atbrīvojuma no ziņošanas vienību pa vienībai, kas minēta 35. panta 6. un 7. punktā un 254. panta 2. punktā, kopā ar to kapitāla apjoma prasībām, prēmijām, tehniskajām rezervēm un aktīviem, attiecīgi mērot procentuāli no dalībvalsts apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību un grupu kapitāla prasību, prēmiju, tehnisko rezervju un aktīvu kopējā apjoma;

▼M13

f) 

attiecībā uz katru dalībvalsti – apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību skaits un grupu skaits, kas attiecīgi sadalīts pa mazām un nesarežģītām sabiedrībām vai grupām un citām sabiedrībām un grupām, kuras izmanto vienkāršojumus vai proporcionalitātes pasākumus, un tādu sabiedrību vai grupu skaits, kas izmanto specifiskus vienkāršojumus un citus proporcionalitātes pasākumus.

▼M13

3.   EAAPI sniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai 2. punktā norādīto informāciju, kā arī ziņojumu, kurā aprakstīta uzraudzības konverģences pakāpe, ar kādu dažādu dalībvalstu uzraudzības iestādes izmanto kapitāla palielinājumus un proporcionalitātes pasākumus. 4.   EAAPI novērtē ietekmi, ko vismaz attiecībā uz apdrošinājuma ņēmēju aizsardzības, finanšu stabilitātes un vienlīdzīgu konkurences apstākļu mērķiem rada 29.a panta 1. punktā noteikto kritēriju piemērošana mazu un nesarežģītu sabiedrību identificēšanai un 213.a panta 1. punktā noteikto kritēriju piemērošana mazo un nesarežģīto grupu identificēšanai. EAAPI līdz 2030. gada 31. janvārim iesniedz Komisijai ziņojumu par saviem konstatējumiem. Attiecīgā gadījumā ziņojumā apsver iespēju grozīt minētos kritērijus.

▼B

53. pants

Ziņojums par maksātspēju un finanšu stāvokli: piemērojamie principi

1.  

Uzraudzības iestādes ļauj apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām neatklāt informāciju šādos gadījumos:

a) 

ja, atklājot šādu informāciju, sabiedrības konkurenti gūst ievērojamas, nepelnītas priekšrocības;

b) 

ja ir saistības attiecībā pret apdrošinājuma ņēmējiem vai citas darījumu partneru saistības, kas liek sabiedrībai ievērot slepenību vai konfidencialitāti.

2.   Ja informācijas neatklāšanu ir atļāvusi uzraudzības iestāde, sabiedrības to norāda ziņojumā par maksātspējas un finanšu stāvokli un paskaidro iemeslus. 3.   Uzraudzības iestādes ļauj apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām izmantot saskaņā ar citām tiesiskajām vai reglamentējošām prasībām publiskoto informāciju vai atsaukties uz to tiktāl, ciktāl minētā informācijas atklāšana atbilst saskaņā ar 51. pantu prasītajai informācijai gan pēc veida, gan piemērošanas jomas.

▼M13

4.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro 51. panta 1.a punkta b) apakšpunktā un 51. panta 1.b punkta d) un e) apakšpunktā minētajai informācijai.

▼B

54. pants

Ziņojums par maksātspēju un finanšu stāvokli: atjaunināšana un papildu brīvprātīgā informācija

1.  

Jebkuru nozīmīgu pavērsienu gadījumā, kas nopietni skar saskaņā ar 51. un 53. pantu atklātās informācijas būtiskumu, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības atklāj attiecīgo informāciju par minēto nozīmīgo pavērsienu veidu un ietekmi.

Piemērojot pirmo daļu, par nozīmīgu pavērsienu uzskata vismaz turpmāk norādīto, ja:

a) 

ir novērota neatbilstība minimālā kapitāla prasībai un uzraudzības iestādes vai nu uzskata, ka sabiedrība nespēs iesniegt reālistisku īstermiņa finanšu shēmu, vai arī nesaņem šādu shēmu viena mēneša laikā no dienas, kad tika novērota neatbilstība;

b) 

ir novērota būtiska neatbilstība maksātspējas kapitāla prasībai un uzraudzības iestādes nesaņem reālistisku sanācijas plānu divu mēnešu laikā no dienas, kad tika novērota neatbilstība.

Attiecībā uz otrās daļas a) apakšpunktu uzraudzības iestādes attiecīgajai sabiedrībai pieprasa nekavējoši atklāt informāciju par neatbilstības apjomu, kā arī paskaidrot tās izcelsmi un sekas, tostarp norādīt jebkurus veiktos novēršanas pasākumus. Ja, neraugoties uz īstermiņa finanšu shēmu, kas sākotnēji uzskatīta par reālistisku, neatbilstība minimālā kapitāla prasībai nav novērsta trīs mēnešu laikā pēc tās konstatēšanas, to atklāj pēc minētā laikposma beigām, kā arī paskaidro tās izcelsmi un sekas, tostarp norāda jebkurus veiktos, kā arī turpmāk ieplānotos novēršanas pasākumus.

Attiecībā uz otrās daļas b) apakšpunktu uzraudzības iestādes attiecīgajai sabiedrībai pieprasa nekavējoši atklāt informāciju par neatbilstības apjomu, kā arī paskaidrot tās izcelsmi un sekas, tostarp norādīt jebkurus veiktos novēršanas pasākumus. Ja, neraugoties uz sanācijas plānu, kas sākotnēji uzskatīts par reālistisku, būtiska neatbilstība maksātspējas kapitāla prasībai nav novērsta sešu mēnešu laikā pēc tās konstatēšanas, to atklāj pēc minētā laikposma beigām, kā arī paskaidro tās izcelsmi un sekas, tostarp norāda jebkurus veiktos, kā arī turpmāk ieplānotos novēršanas pasākumus.

2.   Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības brīvprātīgi var atklāt jebkādu informāciju vai skaidrojumu par to maksātspējas un finanšu stāvokli, ko nav pieprasīts atklāt saskaņā ar 51. un 53. pantu un šā panta 1. punktu.

55. pants

Ziņojums par maksātspēju un finanšu stāvokli: nostādne un apstiprinājums

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības izveidotu atbilstīgas sistēmas un struktūras, ar ko izpildīt 51. pantā un 53. pantā, un 54. panta 1. punktā izklāstītās prasības, kā arī rakstiska nostādne, ar ko garantē jebkuras saskaņā ar 51., 53. un 54. pantu atklātās informācijas pastāvīgo atbilstību. 2.   Maksātspējas un finanšu stāvokļa ziņojumu apstiprina apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūra un publicē tikai pēc minētā apstiprinājuma saņemšanas.

▼M5

56. pants

Maksātspējas un finanšu stāvokļa ziņojums – deleģētie akti un īstenošanas tehniskie standarti

Saskaņā ar 301.a pantu Komisija pieņem deleģētos aktus, kuros sīkāk precizē izpaužamo informāciju un ikgadējās informācijas izpaušanas termiņus atbilstīgi 3. iedaļai.

Lai nodrošinātu šīs iedaļas vienādus piemērošanas nosacījumus, EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu par procedūrām, formātiem un paraugiem.

EAFPI iesniedz minētos īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt otrajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

▼M13

EAAPI izstrādā IT risinājumus otrajā daļā minētajām procedūrām, formātiem un veidnēm, tostarp norādījumiem.

▼B

4. iedaļa

Būtiska līdzdalība

57. pants

Iegāde

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai jebkura fiziska vai juridiska persona vai šādas personas, kuras rīkojas saskaņoti (potenciālais līdzdalības ieguvējs), pieņemot lēmumu iegūt būtisku līdzdalību kādā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā vai arī tieši vai netieši turpināt palielināt šādu būtisku līdzdalību kādā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā tiktāl, ka tām piederošā balsstiesību vai kapitāla daļa sasniegtu vai pārsniegtu 20 %, 30 % vai 50 % vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība kļūtu par to meitasuzņēmumu (plānotā līdzdalības iegūšana), uzraudzības iestādēm vispirms rakstveidā paziņo to, kurā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā tās vēlas iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību, norādot plānotās līdzdalības apjomu un 59. panta 4. punktā norādīto būtisko informāciju. Dalībvalstīm nav jāpiemēro 30 % robežvērtība, ja tās saskaņā ar Direktīvas 204/109/EK 9. panta 3. punkta a) apakšpunktu piemēro vienas trešdaļas robežvērtību. 2.   Dalībvalstis pieprasa jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kura pieņēmusi lēmumu tieši vai netieši piedāvāt pārdot būtisku līdzdalību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, vispirms rakstveidā paziņot par to piederības dalībvalsts uzraudzības iestādēm, norādot tām minētās personas plānotās līdzdalības apmēru. Šāda persona paziņo uzraudzības iestādēm arī to, vai tā pieņēmusi lēmumu samazināt savu būtisko līdzdalību tā, ka tās īpašumā esošo balsstiesību vai kapitāla daļa samazinātos zem 20 %, 30 % vai 50 %, vai arī tā, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vairs nebūtu tās meitasuzņēmums. Dalībvalstīm nav jāpiemēro 30 % robežvērtība, ja tās saskaņā ar Direktīvas 204/109/EK 9. panta 3. punkta a) apakšpunktu piemēro vienas trešdaļas robežvērtību.

58. pants

Vērtēšanas laikposms

1.  

Uzraudzības iestādes nekavējoties un jebkurā gadījumā divu darbdienu laikā pēc 57. panta 1. punktā prasītā paziņojuma saņemšanas, kā arī pēc 2. punktā minētās informācijas iespējamas vēlākas saņemšanas rakstveidā apstiprina saņemšanu potenciālajam līdzdalības ieguvējam.

Pēc rakstveida apstiprinājuma datuma, kas apliecina, ka ir saņemts gan paziņojums, gan visi dokumenti, kurus dalībvalsts pieprasa pievienot šim paziņojumam, pamatojoties uz 59.panta 4. punktā minēto sarakstu, kompetento iestāžu rīcībā ir ne vairāk kā sešdesmit darbdienas (vērtēšanas laikposms), lai veiktu 59. panta 1. punktā paredzēto novērtējumu (novērtējums).

Apstiprinot saņemšanu, uzraudzības iestādes potenciālajam līdzdalības ieguvējam dara zināmu vērtēšanas laikposma beigu datumu.

2.  

Vērtēšanas laikposmā, bet ne pēc vērtēšanas laikposma piecdesmitās darbdienas, uzraudzības iestādes vajadzības gadījumā var pieprasīt papildu informāciju, kas vajadzīga, lai pabeigtu novērtējumu. Šo pieprasījumu veic rakstveidā, konkrēti norādot, kāda papildu informācija ir vajadzīga.

Vērtēšanas laikposms tiek pārtraukts no dienas, kad uzraudzības iestādes pieprasa informāciju, līdz dienai, kad tiek saņemta potenciālā līdzdalības ieguvēja atbilde. Pārtraukums nedrīkst pārsniegt divdesmit darbdienas. Uzraudzības iestādes ir tiesīgas atkārtoti pieprasīt papildu vai precīzāku informāciju, taču šā iemesla dēļ vērtēšanas laikposmu pārtraukt nedrīkst.

3.  

Uzraudzības iestādes drīkst pagarināt 2. punkta otrajā daļā minēto pārtraukumu līdz trīsdesmit darbdienām, ja potenciālais līdzdalības ieguvējs:

▼M13

a) 

atrodas vai tiek regulēts ārpus Savienības; vai

b) 

ir fiziska vai juridiska persona, uz kuru neattiecas uzraudzība saskaņā ar šo direktīvu, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/65/EK ( 16 ), Direktīvu 2013/36/ES vai Direktīvu 2014/65/ES.

▼B

4.   Ja uzraudzības iestādes pēc novērtējuma pabeigšanas nolemj iebilst pret plānoto līdzdalības iegūšanu, tās, divu darbdienu laikā un nepārsniedzot vērtēšanas laikposmu, rakstveidā informē potenciālo līdzdalības ieguvēju un dara zināmu pamatojumu. Ja to paredz attiecīgās valsts tiesību akti, pēc potenciālā līdzdalības ieguvēja lūguma var publicēt attiecīgu atklātu paziņojumu par lēmuma pamatojumu. Tas neliedz dalībvalstij ļaut uzraudzības iestādei nākt klajā ar šādu paziņojumu arī tad, ja potenciālais līdzdalības ieguvējs to nav pieprasījis. 5.   Ja uzraudzības iestādes vērtēšanas laikposmā rakstveidā neiebilst pret plānoto līdzdalības iegūšanu, tad to uzskata par apstiprinātu. 6.   Uzraudzības iestādes var noteikt maksimālo termiņu, kurā jāpabeidz plānotā līdzdalības iegūšana, un vajadzības gadījumā to var pagarināt. 7.   Attiecībā uz paziņojumu sniegšanu uzraudzības iestādēm un šo iestāžu izsniegtām atļaujām balsstiesību vai kapitāla tiešai vai netiešai iegūšanai dalībvalstis nepiemēro stingrākas prasības par šajā direktīvā noteiktajām.

▼M5

8.   Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz šo iedaļu, EAFPI var izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektu, izveidojot pilnīgu sarakstu ar informāciju, kas minēta 59. panta 4. punktā un ko savā paziņojumā iekļauj ierosinātie līdzdalības ieguvēji, neskarot 58. panta 2. punktu.

Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz šo iedaļu un lai ņemtu vērā turpmāko attīstību, EAFPI, ievērojot 301.b pantu, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot 59. panta 1. punktā minēto kritēriju pielāgojumus.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā un otrajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu.

9.   Lai nodrošinātu šīs direktīvas vienveidīgu piemērošanu, EAFPI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus par procedūrām, veidlapām un formātu apspriešanās procesam attiecīgo uzraudzības iestāžu starpā, kā minēts 60. pantā.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

▼B

59. pants

Vērtēšana

1.  

Izvērtējot 57. panta 1. punktā prasīto paziņojumu un 58. panta 2. punktā minēto informāciju, uzraudzības iestādes novērtē potenciālā līdzdalības ieguvēja stabilitāti un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo pamatotību, lai nodrošinātu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, kurā plānots iegūt līdzdalību, noturīgu un rūpīgu pārvaldību un ņem vērā potenciālā līdzdalības ieguvēja iespējamo ietekmi uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību un šādus kritērijus:

a) 

potenciālā līdzdalības ieguvēja reputācija;

b) 

jebkuras personas, kura plānotās līdzdalības iegūšanas rezultātā vadīs apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbību, reputācija un pieredze;

c) 

potenciālā līdzdalības ieguvēja finanšu stabilitāte, jo īpaši saistībā ar veiktās un plānotās darījumdarbības veidu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, kurā plānots iegūt līdzdalību;

d) 

vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība spēs pildīt un turpmāk pildīs uzraudzības prasības, pamatojoties uz šo direktīvu un attiecīgā gadījumā citām direktīvām, sevišķi Direktīvu 2002/87/EK, un jo īpaši – vai uzņēmumu grupas struktūra, kuras sastāvā tas iekļausies, ļauj īstenot efektīvu uzraudzību, nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu un noteikt uzraudzības iestāžu uzraudzības pilnvaru sadalījumu;

e) 

vai nav pamats domāt, ka saistībā ar plānoto līdzdalības iegūšanu ir veikta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma finansēšana vai ir mēģināts veikt šādas darbības Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai ( 17 ), 1. panta nozīmē vai ka plānotā līdzdalības iegūšana varētu palielināt šādu risku.

2.   Uzraudzības iestādes var iebilst pret plānoto līdzdalības iegūšanu tikai tad, ja tām ir pamatots iemesls tā rīkoties, jo nav izpildīti 1. punktā norādītie kritēriji, vai ja potenciālā līdzdalības ieguvēja iesniegtā informācija ir nepilnīga. 3.   Dalībvalstis nenosaka nekādus priekšnoteikumus attiecībā uz iegūstamo līdzdalības līmeni un neļauj attiecīgās valsts uzraudzības iestādēm izvērtēt plānoto līdzdalības iegūšanu saistībā ar tirgus ekonomiskajām vajadzībām. 4.   Dalībvalstis dara zināmu atklātībai sarakstu ar informāciju, kas vajadzīga novērtējuma veikšanai un kas uzraudzības iestādēm ir jāsaņem, kad tām iesniedz 57. panta 1. punktā minēto paziņojumu. Prasītā informācija ir samērīga un atbilst potenciālā līdzdalības ieguvēja un plānotās līdzdalības iegūšanas veidam. Dalībvalstis nepieprasa informāciju, kas nav būtiska piesardzīga novērtējuma veikšanai. 5.   Neatkarīgi no 58. panta 1, 2 un 3. punkta, ja uzraudzības iestādei ir paziņots par diviem vai vairākiem priekšlikumiem iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību vienā un tai pašā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, tad uzraudzības iestāde visu potenciālo līdzdalības ieguvēju priekšlikumus izskata nediskriminējošā veidā.

60. pants

Iegāde, ko veic regulētas finanšu sabiedrības

1.  

Veicot novērtēšanu, attiecīgās uzraudzības iestādes strādā, savstarpēji pilnībā konsultējoties, ja potenciālais līdzdalības ieguvējs ir:

a) 

citā dalībvalstī vai citā, ar plānoto līdzdalības iegūšanu nesaistītā nozarē licencēta kredītiestāde, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, ieguldījumu sabiedrība vai pārvaldības sabiedrība ►M13  Direktīvas 2009/65/EK 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta ◄ nozīmē (PVKIU pārvaldības sabiedrība);

b) 

citā dalībvalstī vai citā, ar plānoto līdzdalības iegūšanu nesaistītā nozarē licencētas kredītiestādes, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, ieguldījumu sabiedrības vai PVKIU pārvaldības sabiedrības mātesuzņēmums; vai

c) 

citā dalībvalstī vai citā, ar plānoto līdzdalības iegūšanu nesaistītā nozarē licencēta fiziska vai juridiska persona, kura kontrolē kredītiestādi, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, ieguldījumu sabiedrību vai PVKIU pārvaldības sabiedrību.

2.   Uzraudzības iestādes bez nepamatotas kavēšanās sniedz cita citai jebkuru informāciju, kas ir būtiska vai noderīga novērtējumam. Šajā sakarā uzraudzības iestādes cita citai pēc pieprasījuma paziņo visu būtisko informāciju un pēc savas ierosmes – visu noderīgo informāciju. Uzraudzības iestāde, kas izsniegusi licenci apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, kurā plānots iegūt līdzdalību, savā lēmumā norāda ikvienu par potenciālo līdzdalības ieguvēju atbildīgās uzraudzības iestādes pausto viedokli vai atrunu.

61. pants

Uzraudzības iestādes informēšana, ko veic apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības

Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, tiklīdz tām tas kļūst zināms, informē savas piederības dalībvalsts uzraudzības iestādi par jebkuras līdzdalības iegūšanu vai atsavināšanu, kas rada šo daļu palielināšanos virs kādas no attiecīgi 57. un 58. panta 1. līdz 7. punktā minētajām robežvērtībām vai samazināšanos zemāk par tām.

Vismaz reizi gadā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības savas piederības dalībvalsts uzraudzības iestādei dara zināmus to kapitāldaļu turētāju un dalībnieku vārdus vai nosaukumus, kuriem ir būtiska līdzdalība, un šādas līdzdalības lielumu, kas norādīts, piemēram, informācijā, ko saņem kapitāldaļu turētāju vai dalībnieku gada pilnsapulce, vai saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro fondu biržu sarakstos iekļautiem uzņēmumiem.

62. pants

Būtiska līdzdalība, uzraudzības iestādes pilnvaras

►M13  Ja 57. pantā minēto personu ietekme varētu kaitēt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības stabilai un piesardzīgai vadībai, dalībvalstis pieprasa tādas minētās sabiedrības piederības dalībvalsts uzraudzības iestādei, kurā tiek turēta, tiek mēģināta iegūt vai ir palielināta būtiskā līdzdalība, veikt atbilstīgus pasākumus, lai novērstu minēto situāciju. ◄ Šādi pasākumi var būt, piemēram, rīkojumi, sankcijas pret direktoriem un vadītājiem vai ar attiecīgajiem kapitāldaļu turētājiem vai dalībniekiem piederošajām daļām saistīto balsstiesību izmantošanas atlikšana.

Līdzīgus pasākumus piemēro fiziskām vai juridiskām personām, kas neievēro paziņošanas pienākumu, kas noteikts 57. pantā.

Ja līdzdalība ir iegūta pretēji uzraudzības iestāžu iebildumam, dalībvalstis neatkarīgi no visām citām sankcijām, kas jāpieņem, paredz

1) 

atlikt atbilstīgo balsstiesību izmantošanu; vai

2) 

atzīt par nederīgu jebkuru balsojumu, vai arī paredz iespēju to anulēt.

63. pants

Balsstiesības

Šīs iedaļas vajadzībām vērā ņem balsstiesības, kas minētas Direktīvas 2004/109/EK 9. un 10. pantā, kā arī minētās direktīvas 12. panta 4. un 5. punktā paredzētos noteikumus par akciju summēšanu.

Dalībvalstis neņem vērā tādas balsstiesības vai kapitāla daļas, kuras ieguldījumu sabiedrības vai kredītiestādes drīkst turēt, jo ir parakstījušās uz emitētajiem finanšu instrumentiem un/vai to piedāvājumu, stingri pildot ►M13  Direktīvas 2014/65/ES ◄ I pielikuma A iedaļas 6. punktā paredzētās saistības, ar noteikumu, ka – no vienas puses – balsstiesības netiek īstenotas vai citādi izmantotas, lai iesaistītos emitenta pārvaldībā, un – no otras puses – tās viena gada laikā pēc līdzdalības iegūšanas tiek pārdotas.

5. iedaļa

Dienesta noslēpums, informācijas apmaiņa un uzraudzības konverģences veicināšana

64. pants

Dienesta noslēpums

Dalībvalstis nodrošina, ka visām personām, kas strādā vai ir strādājušas uzraudzības iestādēs, kā arī revidentiem un ekspertiem, kas darbojas minēto iestāžu uzdevumā, ir pienākums glabāt dienesta noslēpumu.

Jebkuru konfidenciālu informāciju, ko saņem minētās personas, pildot pienākumus, neizpauž nevienai personai vai iestādei, izņemot pārskata vai apkopojuma formā tā, ka nav iespējams atpazīt konkrētas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, neskarot gadījumus, uz kuriem attiecas krimināltiesības.

Tomēr, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību izsludina par maksātnespējīgu vai likvidējamu, konfidenciālu informāciju, kas neattiecas uz trešām personām, kuras iesaistītas mēģinājumos labot minēto sabiedrību stāvokli, var izpaust, izskatot civillietas vai komerclietas.

▼M13

Šā panta pirmā, otrā un trešā daļa neliedz uzraudzības iestādēm publicēt saskaņā ar šīs direktīvas 34. panta 4. punktu vai Regulas (ES) Nr. 1094/2010 32. pantu veikto stresa testu rezultātus vai pārsūtīt stresa testu rezultātus EAAPI, lai EAAPI publicētu Savienības mēroga stresa testu rezultātus.

▼B

65. pants

Informācijas apmaiņa starp dalībvalstu uzraudzības iestādēm

Direktīvas 64. pants neliedz dažādu dalībvalstu uzraudzības iestādēm apmainīties ar informāciju. Uz šādu informāciju attiecas dienesta noslēpuma glabāšanas pienākums, kā paredzēts 64. pantā.

▼M5

65.a pants

Sadarbība ar EAFPI

Dalībvalstis nodrošina, lai šīs direktīvas piemērošanas nolūkā uzraudzības iestādes sadarbotos EAFPI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1094/2010.

Dalībvalstis nodrošina, lai uzraudzības iestādes EAFPI nekavējoties sniegtu visu informāciju, kas nepieciešama pienākumu veikšanas nolūkā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1094/2010.

▼B

66. pants

Sadarbības līgumi ar trešām valstīm

Sadarbības līgumus, kas paredz dalīties informācijā ar trešo valstu uzraudzības iestādēm vai ar trešo valstu iestādēm vai struktūrām, kas definētas 68. panta 1. un 2. punktā, dalībvalstis var slēgt tikai tad, ja uz atklājamo informāciju attiecas dienesta noslēpuma glabāšanas nosacījumu garantijas, kas ir vismaz līdzvērtīgas tām, kas minētas šajā iedaļā. Šādai informācijas apmaiņai ir jābūt vērstai uz minēto iestāžu vai struktūru uzraudzības pienākuma izpildi.

Ja informācija, kas dalībvalstij jāatklāj trešai valstij, ir nākusi no citas dalībvalsts, to neizpauž bez skaidras minētās dalībvalsts uzraudzības iestādes piekrišanas, un attiecīgā gadījumā to drīkst izpaust tikai tiem nolūkiem, kam minētā iestāde devusi piekrišanu.

67. pants

Konfidenciālas informācijas izmantošana

Uzraudzības iestādes, kas saņem konfidenciālu informāciju saskaņā ar 64. vai 65. pantu, drīkst to izmantot vienīgi savu uzdevumu izpildē un šādām vajadzībām:

1) 

pārbaudot, vai ir izpildīti nosacījumi, kas reglamentē uzņēmējdarbības uzsākšanu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas jomā, un atvieglojot šādas uzņēmējdarbības vadības uzraudzību, jo īpaši attiecībā uz tehnisko rezervju, maksātspējas kapitāla prasības, minimālā kapitāla prasības un pārvaldes sistēmas uzraudzību;

2) 

nosakot sankcijas;

3) 

pārsūdzot uzraudzības iestādes lēmumu administratīvā kārtā;

4) 

tiesvedībā saskaņā ar šo direktīvu.

▼M5

67.a pants

Eiropas Parlamenta izmeklēšanas pilnvaras

Direktīvas 64. un 67. pants neskar pilnvaras veikt izmeklēšanu, kas Eiropas Parlamentam piešķirtas ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 226. pantu.

▼B

68. pants

Informācijas apmaiņa ar citām iestādēm

1.  

Direktīvas 64. un 67. pants neaizliedz nevienu no šādām darbībām:

a) 

informācijas apmaiņa starp vairākām uzraudzības iestādēm vienā dalībvalstī, pildot to uzraudzības funkcijas;

b) 

informācijas apmaiņa, pildot uzraudzības funkcijas, starp uzraudzības iestādēm un kādu no turpmāk norādītajām iestādēm, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī:

i) 

iestādes, kas atbild par kredītiestāžu un citu finanšu organizāciju uzraudzību, un iestādes, kas atbild par finanšu tirgu uzraudzību;

ii) 

struktūras, kas iesaistītas apdrošināšanas sabiedrību vai pārapdrošināšanas sabiedrību likvidēšanā, bankrota procedūrā un tamlīdzīgās procedūrās;

iii) 

personas, kas atbild par likumā noteikto revīziju apdrošināšanas sabiedrībās, pārapdrošināšanas sabiedrībās un citās finanšu iestādēs;

▼M8

iv) 

iestādes, kas atbild par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 ( 18 ) 2. panta 1. punkta 1) un 2) apakšpunktā uzskaitīto atbildīgo subjektu uzraudzību saistībā ar atbilstību minētajai direktīvai;

▼B

c) 

pienākumu izpildei vajadzīgās informācijas atklāšana struktūrām, kas vada piespiedu likvidācijas procesu vai garantiju fondus.

Pirmās daļas b) un c) apakšpunktā norādīto informācijas apmaiņu var veikt arī starp dažādām dalībvalstīm.

Uz informāciju, ko šīs iestādes, struktūras un personas saņem, attiecas dienesta noslēpuma glabāšanas pienākums, kā norādīts 64. pantā.

▼M13

Direktīvas 64. panta pirmā daļa un 67. pants neliedz apmainīties ar informāciju starp uzraudzības iestādēm un nodokļu iestādēm tajā pašā dalībvalstī, ciktāl šāda apmaiņa ir atļauta ar valsts tiesību aktiem. Ja minētā informācija ir nākusi no citas dalībvalsts, ar to apmainās tikai tad, ja tam skaidru piekrišanu ir devusi iestāde, kas šo informāciju ir sniegusi.

▼B

2.  

Direktīvas 64. līdz 67. pants neliedz dalībvalstīm atļaut informācijas apmaiņu starp uzraudzības iestādēm un:

a) 

iestādēm, kas atbild par apdrošināšanas sabiedrību un pārapdrošināšanas sabiedrību likvidēšanā, bankrota procedūrā un tamlīdzīgās procedūrās iesaistīto struktūru pārraudzību;

b) 

iestādēm, kuras atbild par to personu pārraudzību, kas veic likumā noteikto grāmatvedības dokumentu revīziju apdrošināšanas sabiedrībās, pārapdrošināšanas sabiedrībās, kredītiestādēs, ieguldījumu sabiedrībās un citās finanšu iestādēs;

c) 

neatkarīgiem apdrošināšanas sabiedrību vai pārapdrošināšanas sabiedrību aktuāriem, kas veic šo sabiedrību juridisko uzraudzību, un struktūrām, kas pārrauga šos aktuārus.

Dalībvalstis, kuras piemēro pirmo daļu, pieprasa vismaz šādu nosacījumu izpildi:

a) 

šī informācija ir izmantojama, lai veiktu pirmajā daļā minēto pārraudzību vai juridisko uzraudzību;

b) 

uz saņemto informāciju jāattiecina dienesta noslēpuma glabāšanas pienākums, kā izklāstīts 64. pantā;

c) 

ja informācija ir nākusi no citas dalībvalsts, to nedrīkst izpaust bez skaidras tās uzraudzības iestādes piekrišanas, kas to sniegusi, un attiecīgā gadījumā tikai tiem nolūkiem, kam šī iestāde devusi piekrišanu.

Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm to iestāžu, personu un struktūru nosaukumus, kas drīkst saņemt informāciju saskaņā ar pirmo un otro daļu.

3.  

Direktīvas 64. līdz 67. pants neliedz dalībvalstīm, stiprinot finanšu sistēmas stabilitāti un vienotību, atļaut informācijas apmaiņu starp uzraudzības iestādēm un iestādēm vai struktūrām, kas atbildīgas par uzņēmējdarbības tiesību pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu.

Dalībvalstis, kuras piemēro pirmo daļu, pieprasa vismaz šādu nosacījumu izpildi:

a) 

informācijai ir jābūt paredzētai pirmajā daļā minētās atklāšanas un izmeklēšanas veikšanai;

b) 

uz saņemto informāciju jāattiecina dienesta noslēpuma glabāšanas pienākums, kā izklāstīts 64. pantā;

c) 

ja informācija ir nākusi no citas dalībvalsts, to neizpauž bez skaidras tās uzraudzības iestādes piekrišanas, kas to sniegusi, un attiecīgā gadījumā tikai tiem nolūkiem, kam šī iestāde devusi piekrišanu.

Ja dalībvalstī iestādēm vai struktūrām, kas minētas pirmajā daļā, atklāšanas vai izmeklēšanas uzdevumu palīdz pildīt tādas personas, kas šim nolūkam norīkotas, ņemot vērā viņu īpašo kompetenci, bet kas nestrādā valsts sektorā, uz šādām personām drīkst attiecināt pirmajā daļā paredzēto informācijas apmaiņas iespēju ar otrajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem.

Piemērojot otrās daļas c) apakšpunktu, pirmajā daļā minētās iestādes vai struktūras uzraudzības iestādei, kas sniegusi informāciju, paziņo to personu vārdus un precīzus pienākumus, kam tā ir jāsūta.

4.   Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm to iestāžu, personu vai struktūru nosaukumus, kas drīkst saņemt informāciju saskaņā ar 3. punktu.

69. pants

Informācijas atklāšana valsts pārvaldes struktūrvienībām, kas ir atbildīgas par tiesību aktiem finanšu jomā

Direktīvas 63. un 66. pants neliedz dalībvalstīm saskaņā ar tiesību aktos paredzētiem noteikumiem atļaut atklāt konkrētu informāciju citām valsts pārvaldes struktūrvienībām, kuras ir atbildīgas par tiesību aktiem kredītiestāžu, finanšu iestāžu, ieguldījumu pakalpojumu un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzības jomā, un inspektoriem, kas rīkojas minēto struktūru uzdevumā.

▼M5

Šādu informāciju izpauž vienīgi tad, ja tas vajadzīgs konsultatīvajai uzraudzībai. Dalībvalstis tomēr nosaka, ka informāciju, ko saņem saskaņā ar 65. pantu un 68. panta 1. punktu, un informāciju, ko iegūst 33. pantā minētajās pārbaudēs uz vietas, drīkst izpaust tikai ar tās uzraudzības iestādes nepārprotamu piekrišanu, kura šo informāciju sniegusi, vai ar tās dalībvalsts uzraudzības iestādes nepārprotamu piekrišanu, kurā veikta pārbaude uz vietas.

70. pants

Informācijas nodošana centrālajām bankām, monetārajām iestādēm, maksājumu sistēmu uzraudzības iestādēm un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai

1.  

Neskarot 64. līdz 69. pantu, uzraudzības iestāde savu pienākumu izpildei paredzēto informāciju drīkst sniegt šādām iestādēm:

a) 

centrālajām bankām, kas ietilpst ►M13  ECB ◄ sistēmā, tostarp ECB, un citām struktūrām ar līdzīgu monetāro iestāžu statusu, ja šī informācija ir būtiska šo iestāžu attiecīgo tiesību aktos noteikto uzdevumu izpildei, tostarp monetārās politikas īstenošanai un ar to saistītās likviditātes nodrošināšanai, norēķinu, mijieskaita un vērtspapīru norēķinu sistēmu uzraudzībai un finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanai;

b) 

attiecīgā gadījumā citām valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par maksājumu sistēmu pārraudzību, un

c) 

►M13  ESRK ◄ , ja konkrētā informācija ir būtiska tās uzdevumu izpildei.

2.   Ārkārtas situācijā, tostarp ārkārtas situācijā kā minēts Regulas (ES) Nr. 1094/2010 18. pantā, dalībvalstis atļauj uzraudzības iestādēm nekavējoties paziņot informāciju centrālajām bankām, kas ietilpst Eiropas Centrālo banku sistēmā, tostarp ieskaitot ECB, ja attiecīgā informācija ir būtiska to tiesību aktos noteikto uzdevumu izpildei, tostarp monetārās politikas īstenošanai un ar to saistītās likviditātes nodrošināšanai, norēķinu, mijieskaita un vērtspapīru norēķinu sistēmu uzraudzībai un finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanai, un ESRK, ja attiecīgā informācija ir būtiska tās uzdevumu izpildei. 3.   Šīs iestādes vai struktūras ir tiesīgas arī paziņot uzraudzības iestādēm šādu informāciju, kas tām var būt vajadzīga 67. panta izpildei. Uz šādu informāciju attiecas dienesta noslēpuma glabāšanas noteikumi, kas paredzēti šajā iedaļā.

▼B

71. pants

Uzraudzības konverģence

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestāžu pilnvarās atbilstīgā veidā iekļauj Eiropas Savienības aspektu.

▼M5

2.  

Dalībvalstis nodrošina, ka, veicot savus pienākumus, uzraudzības iestādes saskaņā ar šo direktīvu pieņemto likumu, noteikumu un administratīvo prasību piemērošanā ievēro konverģenci attiecībā uz uzraudzības instrumentiem un uzraudzības darbību praksi. Tālab dalībvalstis nodrošina, ka:

a) 

uzraudzības iestādes piedalās EAFPI darbībās;

b) 

uzraudzības iestādes dara visu iespējamo, lai nodrošinātu atbilstību vadlīnijām un ieteikumiem, ko EAFPI izdevusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 16. pantu, un, ja tās to nedara, tad norāda iemeslus;

c) 

dalībvalsts piešķirtais pilnvarojums uzraudzības iestādēm neattur tās pildīt pienākumus kā EAFPI loceklēm vai saskaņā ar šo direktīvu.

▼M5 —————

▼B

6. iedaļa

Revidentu pienākumi

72. pants

Revidentu pienākumi

▼M13

1.  

Dalībvalstis paredz vismaz to, ka personām, kuras ir pilnvarotas saskaņā ar Direktīvu 2006/43/EK un kuras apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā veic likumā noteikto revīziju, kas paredzēta Direktīvas 2013/34/ES 34. vai 35. pantā vai Direktīvas 2009/65/EK 73. pantā, vai jebkuru citu likumā paredzētu uzdevumu, ir pienākums nekavējoties ziņot uzraudzības iestādēm par jebkuru tādu minētā uzdevuma izpildes gaitā atklājušos faktu vai lēmumu saistībā ar šo sabiedrību, kas var izraisīt kādu no šādiem faktoriem:

▼B

a) 

tādu normatīvo un administratīvo aktu būtiska pārkāpšana, kuri paredz nosacījumus, kas reglamentē licencēšanu, vai kuri īpaši reglamentē apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību darbību;

b) 

nelabvēlīga ietekme uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbības nepārtrauktību;

c) 

atteikums apstiprināt pārskatus vai izteikt iebildumus;

d) 

neatbilstība maksātspējas kapitāla prasībai; vai

e) 

neatbilstība minimālā kapitāla prasībai.

Pirmajā daļā minētās personas arī ziņo par jebkuriem faktiem vai lēmumiem, kas, tām pildot pirmajā daļā aprakstīto uzdevumu, atklājušies kādā sabiedrībā, kurai ir no kontroles attiecībām izrietošas ciešas attiecības ar to apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, kurā tās pilda minēto uzdevumu.

2.   Kāda 1. punktā minēta fakta vai lēmuma labticīga atklāšana uzraudzības iestādēm, ko izdara personas, kas pilnvarotas Direktīvas 84/253/EEK nozīmē, nav līgumā vai kādā normatīvā un administratīvā aktā paredzēta informācijas atklāšanas ierobežojuma pārkāpums, un šādām personām neuzliek nekādu atbildību.

V NODAĻA

Dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas darbības veikšana

73. pants

Dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas darbības veikšana

1.   Apdrošināšanas sabiedrības nav licencētas vienlaicīgi dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas darbību veikšanai. 2.  

Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var noteikt, ka

a) 

sabiedrības, kurām piešķirta licence veikt dzīvības apdrošināšanu, var iegūt licenci nedzīvības apdrošināšanai attiecībā uz tiem 1. un 2. apdrošināšanas veida riskiem, kas norādīti I pielikuma A daļā;

b) 

sabiedrības, kurām piešķirta licence tikai I pielikuma A daļā norādītajiem 1. un 2. apdrošināšanas veida riskiem, var iegūt licenci dzīvības apdrošināšanas veikšanai.

Tomēr atbilstīgi 74. pantam katru apdrošināšanu veic atsevišķi.

3.   Dalībvalstis var noteikt, ka 2. punktā minētajām sabiedrībām visā to darbībā jāievēro grāmatvedības noteikumi, kas attiecas uz dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām. Līdz šā jautājuma saskaņošanai dalībvalstis var arī noteikt, ka likvidācijas sakarā minēto sabiedrību darbību, kas saistīta ar I pielikuma A daļā minētajiem 1. un 2. apdrošināšanas veida riskiem, reglamentē noteikumi, kas attiecas uz dzīvības apdrošināšanu. 4.   Ja nedzīvības apdrošināšanas sabiedrība ir finansiāli, komerciāli vai administratīvi saistīta ar dzīvības apdrošināšanas sabiedrību, piederības dalībvalstu uzraudzības iestādes gādā, lai šo sabiedrību vienošanās vai citi pasākumi, kas var ietekmēt izdevumu un ienākumu sadalījumu, nevēlami neietekmētu attiecīgo sabiedrību finanses. 5.  

Sabiedrības, kuras turpmāk minētajos datumos vienlaikus veica gan dzīvības, gan nedzīvības apdrošināšanu, uz ko attiecas šī direktīva, var turpināt vienlaikus veikt minētās darbības, ja katru darbību vada saskaņā ar 73. pantu:

a) 

1981. gada 1. janvāris – attiecībā uz sabiedrībām, kam licence izsniegta Grieķijā;

b) 

1986. gada 1. janvāris – attiecībā uz sabiedrībām, kam licence izsniegta Spānijā un Portugālē;

c) 

1995. gada 1. janvāris – attiecībā uz sabiedrībām, kam licence izsniegta Austrijā, Somijā un Zviedrijā;

d) 

2004. gada 1. maijs – attiecībā uz sabiedrībām, kam licence izsniegta Čehijā Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Maltā, Polijā, Slovākijā un Slovēnijā;

e) 

2007. gada 1. janvāris – attiecībā uz sabiedrībām, kam licence izsniegta Bulgārijā un Rumānijā;

▼M3

ea) 

2013. gada 1. jūlijs – attiecībā uz sabiedrībām, kam licence izsniegta Horvātijā;

▼B

f) 

1979. gada 15. marts – attiecībā uz visām pārējām sabiedrībām.

Piederības dalībvalsts var pieprasīt apdrošināšanas sabiedrībām minētās dalībvalsts noteiktā termiņā pārtraukt vienlaicīgi veikt dzīvības un nedzīvības apdrošināšanu darbības, kurās tās bija iesaistītas pirmajā daļā norādītajā laikā.

74. pants

Dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas darbību vadības nodalīšana

1.  

Atsevišķo vadību, kas minēta 73. pantā, organizē tā, lai dzīvības apdrošināšana būtu šķirta no nedzīvības apdrošināšanas.

Nav pieļaujama nelabvēlīga ietekme uz dzīvības un nedzīvības apdrošinājuma ņēmēju attiecīgajām interesēm, un jo īpaši jānodrošina, lai dzīvības apdrošināšanas peļņa dotu labumu dzīvības apdrošinājuma ņēmējiem tāpat kā tad, ja dzīvības apdrošināšanas sabiedrība nodarbotos tikai ar dzīvības apdrošināšanu.

2.  

Neskarot 100. un 128. pantu, 73. panta 2. un 5. punktā minētās apdrošināšanas sabiedrības aprēķina:

a) 

nosacītā dzīvības apdrošināšanas minimālā kapitāla prasību attiecībā uz to dzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas darbību, kas aprēķināta tā, it kā attiecīgā sabiedrība būtu veikusi tikai minēto darbību, pamatojoties uz atsevišķiem pārskatiem, kas minēti 6. punktā; un

b) 

nosacītā nedzīvības apdrošināšanas minimālā kapitāla prasību attiecībā uz to nedzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas darbību, kas aprēķināta tā, it kā attiecīgā sabiedrība būtu veikusi tikai minēto darbību, pamatojoties uz atsevišķiem pārskatiem, kas minēti 6. punktā.

3.  

Šīs direktīvas 73. panta 2. punktā un 5. punktā minētās apdrošināšanas sabiedrības ar izmantojamā pamata pašu kapitāla posteņu ekvivalenta summu sedz vismaz šādas prasības:

a) 

nosacītā dzīvības apdrošināšanas minimālā kapitāla prasība – attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu;

b) 

nosacītā nedzīvības apdrošināšanas minimālā kapitāla prasība – attiecībā uz nedzīvības apdrošināšanu.

Minimālās finansiālās saistības, kas minētas pirmajā daļā, attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu un nedzīvības apdrošināšanu netiek pildītas uz otras darbības rēķina.

4.   Ja ir izpildītas minimālās finansiālās saistības, kas minētas 3. punktā, un ir informēta uzraudzības iestāde, sabiedrība var izmantot izmantojamā pašu kapitāla noteiktos posteņus, kas tās rīcībā vēl ir vienas vai otras darbības veikšanai, lai segtu maksātspējas kapitāla prasību, kas minēta 100. pantā. 5.   Uzraudzības iestādes izvērtē dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas darbību rezultātus, lai pārliecinātos par 1. līdz 4. punkta prasību ievērošanu. 6.  

Pārskatus veido, atsevišķi norādot rezultātu avotus attiecībā uz dzīvības un nedzīvības apdrošināšanu. Visus ienākumus, jo īpaši prēmijas, pārapdrošinātāju maksājumus un ienākumus no ieguldījumiem, kā arī izdevumus, jo īpaši apdrošināšanas maksājumus, tehnisko rezervju papildinājumus, pārapdrošināšanas prēmijas un darbības izdevumus, kas saistīti ar apdrošināšanas uzņēmējdarbību, sadala pēc to izcelsmes. Abām darbībām kopīgos posteņus iegrāmato saskaņā ar sadalījuma metodēm, kuras apstiprina uzraudzības iestāde.

Izmantojot pārskatus, apdrošināšanas sabiedrības sagatavo ziņojumu, skaidri uzrādot izmantojamā pamata pašu kapitāla posteņus, kas sedz katru nosacīto minimālā kapitāla prasību, kas norādīta 2. punktā, saskaņā ar 98. panta 4. punktu.

7.  

Ja izmantojamā pamata pašu kapitāla posteņu summa attiecībā uz vienu no darbībām ir nepietiekama, lai segtu minimālās finansiālās saistības, kas minētas 3. punkta pirmajā daļā, uzraudzības iestādes darbībai ar nepietiekamo rādītāju piemēro pasākumus, kas paredzēti šajā direktīvā, neatkarīgi no otras darbības rezultātiem.

Atkāpjoties no 3. punkta otrās daļas, šādi pasākumi var būt atļauja pārnest no vienas darbības uz otru izmantojamā pamata pašu kapitāla noteiktus posteņus.

VI NODAĻA

Noteikumi par aktīvu un pasīvu novērtēšanu, tehniskajām rezervēm, pašu kapitālu, maksātspējas kapitāla prasību, minimālā kapitāla prasību un ieguldījumiem

1. Iedaļa

Aktīvu un pasīvu novērtēšana

75. pants

Aktīvu un pasīvu novērtēšana

1.  

Dalībvalstis nodrošina, ka, ja vien nav norādīts citādi, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības aktīvus un pasīvus novērtē šādi:

a) 

aktīvus novērtē pēc summas, par kādu varētu veikt to maiņu darījumā starp informētām, ieinteresētām un neatkarīgām pusēm;

b) 

pasīvus novērtē summā, par kādu tos varētu nodot vai izpildīt darījumā starp informētām, ieinteresētām un neatkarīgām pusēm;

Novērtējot pasīvus saskaņā ar b) apakšpunktu, neveic korekcijas, ņemot vērā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pašas kredītstāvokli.

▼M5

2.   Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 301.a pantu, nosakot 1. punktā norādītajā aktīvu un pasīvu novērtēšanā izmantojamās metodes un pieņēmumus. 3.  

Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz aktīvu un pasīvu novērtēšanu, EAFPI, ievērojot 301.b pantu, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot:

a) 

ciktāl 2. punktā minētie deleģētie akti prasa izmantot starptautiskos grāmatvedības standartus, ko pieņēmusi Komisija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002, – atbilstību starp šiem grāmatvedības standartiem un aktīvu un pasīvu novērtēšanas pieeju, kas noteikta 1. un 2. punktā;

b) 

metodes un pieņēmumi, kas jāizmanto, ja kotētās tirgus cenas vai nu nav pieejamas, vai ja starptautiskie grāmatvedības standarti, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002, noteiktā laikposmā vai pastāvīgi neatbilst 1. un 2. punktā noteiktajai aktīvu un pasīvu novērtēšanas pieejai;

c) 

panta 1. punktā norādītajā aktīvu un pasīvu novērtēšanā izmantojamās metodes un pieņēmumus, ja 2. punktā minētie deleģētie akti ļauj izmantot alternatīvas novērtēšanas metodes.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. līdz 14. pantu.

▼B

2. Iedaļa

Noteikumi par tehniskajām rezervēm

76. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības izveido tehniskās rezerves attiecībā uz visām savām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistībām pret apdrošinājuma ņēmējiem un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumu apdrošināšanas atlīdzības saņēmējiem. 2.   Tehnisko rezervju vērtība atbilst summai, kas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām būtu jāmaksā, ja tām būtu nekavējoties jānodod apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības citai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai. 3.   Tehnisko rezervju aprēķināšanā izmanto un aprēķinus veic saskaņā ar finanšu tirgos iegūtu informāciju un vispārīgi pieejamiem datiem par parakstīšanas riskiem (tirgus konsekvence). 4.   Tehniskās rezerves tiek aprēķinātas piesardzīgi, ticami un objektīvi. 5.   Ievērojot principus 2., 3. un 4. punktā, kā arī ņemot vērā principus 75. panta 1. punktā, tehnisko rezervju aprēķinu veic atbilstīgi 77. līdz 82. un 86. pantam.

77. pants

Tehnisko rezervju aprēķināšana

1.   Tehnisko rezervju vērtība atbilst 2. un 3. punktā norādītā visprecīzākā novērtējuma un riska rezerves summai. 2.  

Labākā aplēse atbilst nākotnes naudas plūsmu ar varbūtību svērtajam vidējam aritmētiskajam, ņemot vērā naudas laika vērtību (nākotnes naudas plūsmas sagaidāmā pašreizējā vērtība) un izmantojot attiecīgo bezriska procentu likmju termiņstruktūru.

Visprecīzākā novērtējuma aprēķinu pamato ar aktuālu un ticamu informāciju un reālistiskiem pieņēmumiem un veic, izmantojot piemērotas, lietojamas un atbilstīgas aktuāra un statistikas metodes.

Visprecīzākā novērtējuma aprēķinā izmantotajā naudas plūsmas plānošanā vērā ņem visu ienākošās un izejošās naudas plūsmu, kas vajadzīga, lai nokārtotu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības to darbības laikā.

Visprecīzāko novērtējumu aprēķina bruto, neatņemot summas, kas atgūstamas no pārapdrošināšanas līgumiem un īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām. Šīs summas aprēķina atsevišķi saskaņā ar 81. pantu.

3.   Riska rezerve ir pietiekama, lai varētu nodrošināt to, ka tehnisko rezervju vērtība atbilst summai, ko apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, iespējams, varētu pieprasīt, lai pārņemtu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības un izpildītu tās. 4.  

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības visprecīzāko novērtējumu un riska rezervi novērtē atsevišķi.

Tomēr, ja turpmāko naudas plūsmu, kas saistīta ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistībām, var droši aizvietot, izmantojot finanšu instrumentus, kuru tirgus vērtība ir droši nosakāma, tehnisko rezervju vērtību saistībā ar šīm turpmākajām naudas plūsmām nosaka, pamatojoties uz minēto finanšu instrumentu tirgus vērtību. Šādā gadījumā nav vajadzīgi atsevišķi aprēķini par visprecīzāko novērtējumu un riska rezervi.

5.  

►M13  Ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības visprecīzāko novērtējumu un riska rezervi vērtē atsevišķi, riska rezervi aprēķina, nosakot izmaksas, ar ko nodrošina izmantojamā pašu kapitāla apjomu, kas vienāds ar laikā koriģētu maksātspējas kapitāla prasību, kas vajadzīga, lai segtu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības to darbības laikā. Maksātspējas kapitāla prasības pielāgojums sastāv no eksponenciāla un laika ziņā atkarīga elementa. ◄

Likme, kas izmantota, nosakot šāda izmantojamā pašu kapitāla apjoma nodrošināšanas izmaksas (kapitāla vērtības likme), ir vienāda visām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, un to periodiski pārskata.

Izmantotā kapitāla vērtības likme ir vienāda ar papildu likmi virs attiecīgās bezriska procentu likmes bez riska, kura būtu piemērojama apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, kam ir maksātspējas prasībai atbilstīgs izmantojamais pašu kapitāls, kā norādīts 3. iedaļā, un kura vajadzīga apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību izpildes nodrošināšanai minēto saistību laikā.

▼M13

6.   Tiek pieņemts, ka 5. punktā minētā kapitāla vērtības likme no 2027. gada 30. janvāra ir vienāda ar 4,75  %. Komisija 5. punkta otrajā daļā minēto periodisko pārskatīšanu veic ne agrāk kā 2032. gada 31. janvārī. 7.   Ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumos ir iekļauti finanšu iespēju līgumi un garantijas, vislabākās aplēses aprēķināšanai izmantotās metodes pienācīgi atspoguļo to, ka no šiem līgumiem izrietošo naudas plūsmu pašreizējā vērtība var būt atkarīga gan no nākotnes notikumu un attīstības sagaidāmā iznākuma, gan no iespējamām faktiskā rezultāta novirzēm no gaidāmajiem rezultātiem konkrētos scenārijos. 8.   Neatkarīgi no 7. punkta apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kas klasificētas kā mazas un nesarežģītas sabiedrības, un sabiedrības, kas ir saņēmušas iepriekšēju uzraudzības iestādes apstiprinājumu, var izmantot dzīvības apdrošināšanas saistību vislabākās aplēses piesardzīgu deterministisku novērtējumu ar iespēju līgumiem un garantijām, kas netiek uzskatītas par būtiskām.

▼M13

77 a. pants

Attiecīgu bezriska procentu likmju termiņstruktūras ekstrapolācija

1.  

Nosakot attiecīgu bezriska procenta likmju termiņstruktūru, kas minēta 77. panta 2. punktā, izmanto un konsekventi ņem vērā informāciju, ko iegūst no attiecīgajiem finanšu instrumentiem. Minētajā noteikšanā ņem vērā attiecīgo finanšu instrumentu termiņus, ja šo finanšu instrumentu tirgus ir uzskatāms par apjomīgu, likvīdu un pārredzamu. Attiecībā uz termiņiem pēc pirmā izlīdzināšanas punkta attiecīgo bezriska procentu likmi ekstrapolē saskaņā ar trešo daļu. Pirmais valūtas izlīdzināšanas punkts ir ilgākais termiņš, attiecībā uz kuru ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) 

šā termiņa finanšu instrumentu tirgi ir apjomīgi, likvīdi un pārredzami;

b) 

šā vai ilgāka termiņa neatmaksāto obligāciju procentuālā attiecība starp visām šajā valūtā denominētajām neatmaksātajām obligācijām ir pietiekami augsta.

Attiecīgās bezriska procentu likmju termiņstruktūras ekstrapolēto daļu pamato ar nākotnes kursu, kas pakāpeniski konverģē no piemērojamās nākotnes likmes pirmajā izlīdzināšanas punktā uz galīgo nākotnes likmi (UFR).

Ekstrapolētā nākotnes likme ir vienāda ar svērto vidējo vērtību likvīdai nākotnes likmei un UFR. Likvīdās nākotnes likmes pamatā ir viena nākotnes likme vai nākotnes likmju kopums attiecībā pret ilgākajiem termiņiem, kādi attiecīgajam finanšu instrumentam var tikt novēroti apjomīgā, likvīdā un pārredzamā tirgū. Termiņiem, kas ir vismaz 40 gadi pēc pirmā izlīdzināšanas punkta, UFR svērums ir vismaz 77,5  %.

Attiecīgo bezriska procentu likmju ekstrapolētajā daļā ņem vērā informāciju no finanšu instrumentiem, kas nav obligācijas, ja šo finanšu instrumentu tirgi ir apjomīgi, likvīdi un pārredzami.

2.   Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, ja tās ir saņēmušas savas uzraudzības iestādes iepriekšēju apstiprinājumu, var piemērot otrajā daļā noteikto pakāpeniskās ieviešanas mehānismu.

Pirmajā daļā minēto pakāpeniskās ieviešanas mehānismu veido šādi elementi:

a) 

2027. gada 30. janvārī parametri, kas nosaka ātrumu nākotnes likmju konverģencei virzībā uz ekstrapolācijas galīgo nākotnes likmi, tiek noteikti tā, lai bezriska procentu likmju termiņstruktūra būtu pietiekami līdzīga bezriska procentu likmju termiņstruktūrai minētajā datumā, kas noteikta atbilstoši ekstrapolācijas noteikumiem, kuri piemērojami 2027. gada 29. janvārī;

b) 

parametri, kas nosaka ātrumu nākotnes likmju konverģencei virzībā uz ekstrapolācijas galīgo nākotnes likmi, tiek lineāri samazināti katra kalendārā gada sākumā tā, lai ekstrapolācijas galīgie parametri tiktu piemēroti no 2032. gada 1. janvāra.

Šā punkta pirmajā daļā minētais pakāpeniskās ieviešanas mehānisms neietekmē finanšu tirgu apjomīguma, likviditātes un pārredzamības noteikšanu un 1. punktā minētā izlīdzināšanas punkta noteikšanu.

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kas piemēro šā punkta pirmo un otro daļu, sava maksātspējas un finanšu stāvokļa ziņojuma daļā, kas ietver ir 51. panta 1.b punktā minēto informāciju, kuras mērķauditorija ir tirgus profesionāļi, publisko šādu informāciju:

a) 

to, ka tās piemēro pakāpeniskās ieviešanas mehānismu attiecībā uz ekstrapolāciju; un

b) 

kvantitatīvu aplēsi par pakāpeniskās ieviešanas mehānisma nepiemērošanas ietekmi uz to finanšu stāvokli.

3.   Neatkarīgi no 1. punkta 2025. gada 28. janvārī pirmais izlīdzināšanas punkts attiecībā uz euro ir ar 20 gadu termiņu.

▼M5

77.b pants

Attiecīgu bezriska procentu likmju termiņstruktūras atbilstības pielāgojums

1.  

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības var piemērot atbilstības pielāgojumu attiecīgai bezriska procentu likmju termiņstruktūrai, lai aprēķinātu visprecīzāko novērtējumu dzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfelim, tostarp ikgadējos maksājumus, kas izriet no nedzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumiem, kurus iepriekš apstiprina uzraudzības iestādes, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir paredzējusi aktīvu portfeli, kas satur obligācijas un citus aktīvus ar līdzīgiem naudas plūsmas raksturlielumiem un kam ir jāsedz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfeļa visprecīzākais novērtējums, un saglabā šo aktīva portfeļa funkciju visā saistību termiņa garumā, izņemot gadījumus, kad ir ilgstoši jānodrošina gaidāmo naudas plūsmu vienādība starp aktīviem un saistībām, ja naudas plūsmas ir būtiski mainījušās;

b) 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfelis, kuram piemēro atbilstības pielāgojumu, un piešķirto aktīvu portfelis ir identificēti, organizēti un pārvaldīti atsevišķi no pārējām sabiedrības darbībām un piešķirto aktīvu portfeli nevar izmantot, lai segtu citu sabiedrības darbību izraisītos zaudējumus;

c) 

gaidāmās piešķirto aktīvu portfeļa naudas plūsmas ir tādas pašas kā visas gaidāmās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfeļa naudas plūsmas un tajā pašā valūtā, un jebkāda neatbilstība nerada būtiskus apdraudējumus attiecībā uz riskiem, kas ir raksturīgi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmējdarbībai, kurai piemēro atbilstības pielāgojumu;

d) 

līgumi, no kuriem izriet apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistības, nav turpmāku apdrošināšanas prēmiju iemesls;

e) 

vienīgie parakstīšanas riski, kas saistīti ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfeli, ir ilgdzīvošanas, izdevumu, pārskatīšanas un mirstības riski;

f) 

ja parakstīšanas risks, kas saistīts ar portfeļa apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistībām, ietver mirstības risku, visprecīzākais novērtējums apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas portfeļa saistībām nepalielinās vairāk kā par 5 % saskaņā ar mirstības riska stresa scenāriju, kas ir kalibrēts saskaņā ar 101. panta 2. līdz 5. punkta principiem;

g) 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību pamatā esošajā portfelī nav paredzētas nekādas iespējas polises turētājam vai ir paredzēta tikai atpirkšanas iespēja, ja atpirkšanas vērtība nav lielāka par aktīvu vērtību, kas noteikta saskaņā ar 75. pantu, aptverot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistības brīdī, kad tiek izmantota atpirkšanas iespēja;

h) 

piešķirto aktīvu portfeļa naudas plūsmas ir fiksētas un tās nevar mainīt ne aktīvu izdevēji, ne trešās puses;

i) 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumā nav sadalītas dažādās daļās, veidojot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfeli šā punkta nolūkiem.

Neatkarīgi no pirmās daļas h) apakšpunkta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības var izmantot aktīvus, ja naudas plūsmas ir fiksētas, izņemot attiecībā uz atkarību no inflācijas, ar nosacījumu, ka šie aktīvi atkārto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfeļa naudas plūsmas, kas ir atkarīgas no inflācijas.

Gadījumā, ja emitentiem vai trešām personām ir tiesības mainīt aktīva naudas plūsmas tādā veidā, ka ieguldītājs saņem pietiekamu kompensāciju, lai tas varētu iegūt tādas pašas naudas plūsmas, atkārtoti ieguldot aktīvos ar līdzvērtīgu vai labāku kredītkvalitāti, tiesības mainīt naudas plūsmas nediskvalificē aktīvu attiecībā uz pieļaujamību piešķirtajā portfelī saskaņā ar pirmās daļas h) apakšpunktu.

▼M13

Pirmās daļas i) apakšpunkta vajadzībām grupas dzīvības apdrošināšanas līgumu uzskata par vienu līgumu.

▼M5

2.   Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, kas piemēro atbilstības pielāgojumu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfelim, nedrīkst no jauna izmantot metodi, kurā netiek ņemts vērā atbilstības pielāgojums. Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kas piemēro atbilstības pielāgojumu, vairs nespēj ievērot 1. punktā paredzētos nosacījumus, tā nekavējoties informē uzraudzības iestādi un veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai minētos nosacījumus atkal ievērotu. Ja šāda sabiedrība nespēj no jauna nodrošināt minēto nosacījumu ievērošanu divu mēnešu laikā no neatbilstības dienas, tā izbeidz piemērot atbilstības pielāgojumu visām tās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistībām un nepiemēro atbilstības pielāgojumu turpmākajā 24 mēnešu laikposmās. 3.   Atbilstības pielāgojumu nepiemēro attiecībā uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistībām, ja attiecīgajā bezriska procentu likmju termiņstruktūrā, lai aprēķinātu visprecīzāko novērtējumu par šiem pienākumiem, ietver svārstīguma pielāgojumu saskaņā ar 77.d pantu vai pārejas pasākumu par bezriska procentu likmēm saskaņā ar 308.c pantu.

77.c pants

Atbilstības pielāgojuma aprēķināšana

1.  

Attiecībā uz visām valūtām atbilstības pielāgojumu, kas minēts 77.b pantā, aprēķina saskaņā ar šādiem principiem:

a) 

atbilstības pielāgojumam jābūt vienādam ar šādu starpību:

i) 

ikgadējo faktisko likmi, kas aprēķināta kā vienota diskonta likme, ja to piemēro apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfeļa naudas plūsmām, iegūst vērtību, kura ir vienāda ar saskaņā ar 75. pantu novērtēto piešķirto aktīvu portfeļa vērtību;

ii) 

ikgadējo faktisko likmi, kas aprēķināta kā vienota diskonta likme, ja to piemēro apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfeļa naudas plūsmām, iegūst vērtību, kura ir vienāda ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfeļa visprecīzākā novērtējuma vērtību, attiecībā uz ko tiek ņemta vērā naudas vērtību laikā, izmantojot pamata bezriska procenta likmju termiņstruktūru;

b) 

atbilstības pielāgojumā nedrīkst iekļaut pamata starpību, kas atspoguļo riskus, par kuriem arī turpmāk atbild apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības;

c) 

neatkarīgi no a) apakšpunkta pamata starpība jāpalielina, ja nepieciešams nodrošināt, ka atbilstības pielāgojums aktīviem, kuru kredīta kvalitāte ir zemāka nekā investīciju kategorija, nepārsniedz atbilstības pielāgojumus aktīviem, kuru kredīta kvalitāte atbilst investīciju kategorijai un kuru termiņš un aktīvu klase ir tāda pati;

d) 

ārējo kredīta novērtējumu izmantošanai atbilstības pielāgojuma aprēķināšanā jāatbilst 111. panta 1. punkta n) apakšpunktam.

2.  

Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas nolūkā pamata starpība:

a) 

ir vienāda ar šādu elementu summu:

i) 

kredīta starpība, kas atbilst aktīvu nepietiekamības varbūtībai;

ii) 

kredīta starpību, kas atbilst gaidāmajam zaudējumam, ko rada aktīvu vērtības samazināšana;

b) 

riska darījumiem ar dalībvalstu centrālajām valdībām un centrālajām bankām ne mazāk par 30 % no ilgtermiņa vidējās starpības salīdzinājumā ar tāda paša termiņa aktīvu bezriska procenta likmi, kredīta kvalitāti un aktīvu klasi, kas pastāv finanšu tirgos.

c) 

aktīviem, kas nav riska darījumi ar dalībvalstu centrālajām valdībām un centrālajām bankām, ne mazāk par 35 % no ilgtermiņa vidējās starpības salīdzinājumā ar tāda paša termiņa aktīvu bezriska procenta likmi, kredīta kvalitāti un aktīvu klasi, kas pastāv finanšu tirgos.

Nepietiekamības iespējamību, kas minēta pirmās daļas a) apakšpunkta i) daļā, pamato ar ilgtermiņa saistību neizpildes statistiku, kas attiecas uz aktīviem saistībā ar to termiņu, kredīta kvalitāti un aktīvu klasi.

Ja uzticamu kredīta starpību nevar iegūt no saistību neizpildes statistikas, kas minēta otrajā daļā, pamata starpība ir vienāda ar to daļu no ilgtermiņa vidējās starpības, kura pārsniedz bezriska procentu likmi, kas norādīta b) un c) apakšpunktā.

77.d pants

Attiecīgu bezriska procentu likmju termiņstruktūras svārstīguma pielāgojums

▼M13

1.  

Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība var piemērot svārstīguma pielāgojumu attiecīgajai bezriska procentu likmju termiņstruktūrai, lai aprēķinātu vislabāko aplēsi, kas minēta 77. panta 2. punktā, ja ir saņemts uzraudzības iestāžu iepriekšējs apstiprinājums un ir izpildīti vismaz turpmāk minētie nosacījumi:

a) 

svārstīguma pielāgojumu konkrētai valūtai piemēro, aprēķinot visu šajā valūtā denominēto sabiedrības apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību vislabāko aplēsi, ja attiecīgā bezriska procentu likmju termiņstruktūra, ko izmanto, lai aprēķinātu minēto saistību vislabāko aplēsi, neietver atbilstības pielāgojumu, kā minēts 77.b pantā;

b) 

sabiedrība uzraudzības iestādei pārliecinoši pierāda, ka tā ir ieviesusi atbilstīgus procesus, lai aprēķinātu svārstīguma pielāgojumu, ievērojot šā panta 3. un 4. punktu.

1.a   Neatkarīgi no šā panta 1. punkta apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kuras attiecīgajai bezriska procentu likmju termiņstruktūrai piemēroja svārstīguma pielāgojumu, lai aprēķinātu 77. panta 2. punktā minēto vislabāko aplēsi pirms 2026. gada 29. janvāra, bez uzraudzības iestādes iepriekšēja apstiprinājuma var turpināt piemērot svārstīguma pielāgojumu, ar noteikumu, ka tās no 2027. gada 30. janvāra atbilst šā panta 1. punktā paredzētajiem iepriekšējas apstiprināšanas nosacījumiem. 1.b   Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādes ir pilnvarotas pieprasīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai pārtraukt piemērot svārstīguma pielāgojumu attiecīgajai bezriska procentu likmju termiņstruktūrai, lai aprēķinātu 77. panta 2. punktā minēto visprecīzāko aplēsi, ja sabiedrība vairs neatbilst iepriekšējas apstiprināšanas nosacījumiem, kas paredzēti valsts tiesību aktos saskaņā ar šā panta 1. punktu. Ja sabiedrība atjauno atbilstību minētajiem nosacījumiem, tā var pieprasīt uzraudzības iestādēm iepriekšēju apstiprinājumu piemērot svārstīguma pielāgojumu attiecīgajai bezriska procentu likmju termiņstruktūrai, lai aprēķinātu vislabāko aplēsi, ievērojot šā panta 1. punktu. 1.c  

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, ja tās saņēmušas uzraudzības iestādes iepriekšēju apstiprinājumu, var piemērot sabiedrībai specifisku pielāgojumu attiecībā uz 3. punktā minēto valūtas riska koriģēto starpību, ja:

a) 

riska koriģētā starpība pārsniedza riska koriģēto starpību, kas aprēķināta, pamatojoties uz sabiedrības portfeli ieguldījumiem parāda instrumentos četros ceturkšņa ziņojumu sniegšanas laikposmos pirms ziņojumu sniegšanas datuma; un

b) 

informācija, kas attiecas uz sabiedrības attiecīgajiem aktīviem un par ko sabiedrība ir ziņojusi saskaņā ar 35. panta 1. līdz 4. punktu, ir pietiekami kvalitatīva, lai varētu veikt minētā pielāgojuma stabilu un uzticamu aprēķinu.

Pielāgojums atbilst zemākajai no šādām vērtībām: 105 % vai attiecībai starp riska koriģēto starpību, kura aprēķināta, pamatojoties uz sabiedrības ieguldījumu portfeli parāda instrumentos, un riska koriģēto starpību, kura aprēķināta, pamatojoties uz attiecīgās valūtas atsauces portfeli. Riska koriģēto starpību, kuras pamatā ir sabiedrības ieguldījumu portfelis parāda instrumentos, aprēķina tādā pašā veidā kā riska koriģēto starpību, kuras pamatā ir attiecīgās valūtas atsauces portfelis, tomēr izmantojot sabiedrībai specifiskus datus par attiecīgo apakšklašu svērumu un vidējo ilgumu sabiedrības ieguldījumu portfelī parāda instrumentos attiecīgajā valūtā.

Ja piemēro pielāgojumu, svārstīguma pielāgojumu nepalielina ar 4. punktā minēto makroekonomikas svārstīguma pielāgojumu.

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības nekavējoties pārtrauc piemērot pielāgojumu, ja tas palielina 3. punktā minēto valūtas riska koriģēto starpību divos secīgos ceturkšņa ziņojumu sniegšanas laikposmos.

2.   Katrai attiecīgajai valūtai svārstīguma pielāgojums attiecīgai bezriska procentu likmju termiņstruktūrai pamatojas uz starpību starp procentu likmi, ko varētu gūt no atsauces portfelī iekļautiem ieguldījumiem parāda instrumentos šai valūtai un attiecīgā pamata bezriska procentu likmju termiņstruktūru šai valūtai.

Atsauces portfelis ieguldījumiem parāda instrumentos valūtai ir reprezentatīvs attiecībā uz aktīviem, kas ir izteikti šajā valūtā un kas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām ir ieguldīti, lai segtu visprecīzāko novērtējumu par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistībām, kas denominētas šajā valūtā.

3.   Svārstīguma pielāgojuma summu bezriska procentu likmēm attiecībā uz valūtu aprēķina šādi:

VAcu= 85 % · CSSRcu · RCScu,

kur:

a) 

VAcu ir svārstīguma pielāgojums valūtai cu ;

b) 

CSSRcu ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības kredītriska starpības jutīguma rādītājs attiecīgajai valūtai cu ;

c) 

RCScu ir riska koriģētā starpība attiecīgajai valūtai cu .

VAcu piemēro attiecīgajām bezriska procentu likmēm termiņstruktūrā, kas nav iegūtas ekstrapolējot saskaņā ar 77.a pantu. Ja attiecīgo bezriska procentu likmju ekstrapolētajā daļā ņem vērā informāciju no finanšu instrumentiem, kas nav obligācijas, ievērojot 77.a panta 1. punktu, VAcu piemēro arī bezriska procentu likmēm, kas iegūtas no minētajiem finanšu instrumentiem. Attiecīgo bezriska procentu likmju termiņstruktūras ekstrapolācija pamatojas uz minētajām pielāgotajām bezriska procentu likmēm.

CSSRcu nav negatīvs un nepārsniedz vienu. Tā izmanto vērtības, kas ir zemākas par vienu, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības aktīvu jutīgums pret kredītriska starpību izmaiņām ir zemāks nekā šīs sabiedrības tehnisko rezervju jutīgums šajā valūtā pret procentu likmju izmaiņām.

RCScu aprēķina kā atšķirību starp 2. punktā minēto starpību un daļu no šīs starpības, kas ir saistāma ar reālu novērtējumu par paredzamajiem zaudējumiem vai negaidītu kredītrisku, vai jebkuru citu risku saistībā ar aktīviem.

Daļu no starpības, kas ir saistāma ar reālu novērtējumu par paredzamajiem zaudējumiem, negaidītu kredītrisku vai jebkādu citu risku, aprēķina kā starpību procentuālo daļu. Minētā procentuālā daļa samazinās, palielinoties starpībām, un nošķir vismaz šādus trīs gadījumus:

a) 

ja starpības nepārsniedz to ilgtermiņa vidējo rādītāju;

b) 

ja starpības pārsniedz ilgtermiņa vidējo rādītāju, bet nepārsniedz to divkāršu ilgtermiņa vidējo rādītāju;

c) 

ja starpības divreiz pārsniedz to ilgtermiņa vidējo rādītāju.

Riska korekcija nekad nepārsniedz atbilstīgu procentuālo daļu no ilgtermiņa vidējām starpībām.

Atkāpjoties no pirmās daļas, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kā galvenais birojs atrodas dalībvalstī, kuras valūta ir piesaistīta euro un kura ievēro detalizētos pielāgojumu kritērijus attiecībā uz valūtām, kas piesaistītas euro, lai atvieglotu valūtas riska apakšmoduļa aprēķināšanu, kā noteikts, ievērojot 111. panta 1. punkta p) apakšpunktu, ir atļauts, kad tās aprēķina svārstīguma pielāgojumu bezriska procentu likmēm attiecībā uz piesaistīto valūtu un svārstīguma pielāgojumu bezriska procentu likmēm attiecībā uz euro, aprēķināt vienotu CSSRcu gan savai vietējai valūtai, gan euro, kopīgi ņemot vērā euro un to vietējā valūtā denominētos aktīvus un saistības.

4.   Neskarot 1.c punktu, svārstīguma pielāgojumu attiecībā uz euro palielina ar makroekonomikas svārstīguma pielāgojumu. Makroekonomikas svārstīguma pielāgojumu aprēķina šādi:

VAEuro,macro= 85 %·CSSREuro·max(RCSco-1,3 ·RCSEuro;0)·ωco,

kur:

a) 

VAEuro,macro ir makroekonomikas svārstīguma pielāgojums valstij co ;

b) 

CSSREuro ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības kredītriska starpības jutīguma rādītājs euro;

c) 

RCSco ir riska koriģētā starpība valstij co ;

d) 

RCSEuro ir riska koriģētā starpība euro;

e) 

ωco ir valsts korekcijas koeficients valstij co .

CSSREuro aprēķina kā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības kredītriska starpības jutīguma rādītāju euro saskaņā ar 3. punktu.

RCSco aprēķina tāpat kā riska koriģēto starpību euro saskaņā ar 3. punktu, bet pamatojoties uz atsauces portfeli, kas ir reprezentatīvs attiecībā uz aktīviem, kuros apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības iegulda, lai segtu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību vislabāko aplēsi par šīs valsts apdrošināšanas tirgū pārdotajiem produktiem, kas denominēti euro.

RCSEuro aprēķina kā riska koriģēto starpību euro saskaņā ar 3. punktu.

Valsts korekcijas koeficientu, kas minēts pirmās daļas e) apakšpunktā, aprēķina šādi:

ωco= max(min(((RCSco*-0,6  %)/0,3  %);1);0),

kur RCSco* ir riska koriģētā starpība valstij co , kā minēts pirmā punkta c) apakšpunktā, kas reizināta ar procentuālo daļu no ieguldījumiem parāda instrumentos attiecībā pret valstī co licencēto apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību turēto aktīvu kopapjomu.

4.a   Lai aprēķinātu svārstīguma pielāgojuma pamatā esošo starpību katrai valūtai un katrai valstij, 2. un 4. punktā minētā starpība ir valsts obligāciju vidējās valūtas starpības un obligāciju, kas nav valsts obligācijas, aizdevumi un vērtspapīrošanas darījumi, vidējās valūtas starpības vērtības svērtā summa. Minētā aprēķina nolūkos attiecīgie svērumi ir attiecība starp attiecīgās valūtas vai valsts atsauces aktīvu portfelī iekļauto valsts obligāciju vērtību un visu minētajā atsauces portfelī iekļauto aktīvu vērtību un attiecība starp attiecīgās valūtas vai valsts atsauces aktīvu portfelī iekļauto obligāciju, kas nav valsts obligācijas, aizdevumi un vērtspapīrošanas darījumi, vērtību un visu minētajā atsauces portfelī iekļauto aktīvu vērtību.

▼M5

5.   Svārstīguma pielāgojumu nepiemēro attiecībā uz apdrošināšanas saistībām, ja attiecīgo bezriska procentu likmju termiņstruktūrā, aprēķinot visprecīzāko novērtējumu par šīm saistībām, ir ietverts atbilstības pielāgojums saskaņā ar 77.b pantu. 6.   Atkāpjoties no 101. panta, maksātspējas kapitāla prasība neattiecas uz risku zaudēt pamata pašu kapitālu svārstīguma pielāgojuma izmaiņu rezultātā.

77.e pants

Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes izstrādātā tehniskā informācija

1.  

EAFPI nosaka un publicē attiecībā uz katru attiecīgo valūtu šādu tehnisko informāciju vismaz reizi ceturksnī:

a) 

attiecīgo procentu likmju nulles riska termiņstruktūru, lai aprēķinātu 77. panta 2. punktā minēto visprecīzāko novērtējumu bez atbilstības pielāgojuma vai svārstīguma pielāgojuma;

▼M13

aa) 

51. panta 8. punktā minētās informācijas atklāšanas nolūkā – attiecīgu bezriska procentu likmju termiņstruktūru bez atbilstības pielāgojuma vai svārstīguma pielāgojuma un ko nosaka, nepiemērojot 77.a panta 2. punktā noteikto pakāpeniskās ieviešanas mehānismu ekstrapolācijai;

ab) 

scenāriju kopumu, ko paredzēts izmantot dzīvības apdrošināšanas saistību vislabākās aplēses piesardzīgā deterministiskā novērtējumā, ievērojot 77. panta 8. punktu;

▼M5

b) 

katram attiecīgajam termiņam, kredīta kvalitātei un aktīvu klasei pamata starpību, lai aprēķinātu 77.c panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto atbilstības pielāgojumu;

▼M13

c) 

katrai attiecīgajai valūtai un valsts apdrošināšanas tirgum – riska koriģētu starpību, kā minēts attiecīgi 77.d panta 3. un 4. punktā;

▼M13

d) 

katrai attiecīgajai dalībvalstij – procentuālo daļu no ieguldījumiem parāda instrumentos attiecībā pret to apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību kopējiem aktīviem, kas licencētas attiecīgajā valstī, kā minēts 77.d panta 4. punktā.

1.a   Katrai attiecīgajai valūtai un katram termiņam, ja attiecīgo finanšu instrumentu vai obligāciju tirgi ir apjomīgi, likvīdi un pārredzami, EAAPI vismaz reizi gadā nosaka un publicē to obligāciju procentuālo daļu, kurām ir šāds vai ilgāks termiņš, starp visām obligācijām, kas denominētas minētajā valūtā, kā minēts 77.a panta 1. punktā.

▼M5

2.   ►M13  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus tehnisko rezervju un pamata pašu kapitāla aprēķināšanai, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros attiecībā uz katru attiecīgo valūtu nosaka šā panta 1. punktā minēto tehnisko informāciju un pirmo izlīdzināšanas punktu, ievērojot 77.a panta 1. punktu. Minētajos īstenošanas aktos var izmantot informāciju, ko EAAPI publicējusi saskaņā ar šā panta 1. punktu. ◄

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 301. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ saistībā ar attiecīgās bezriska procentu likmju termiņstruktūras pieejamību, Komisija saskaņā ar 301. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem nekavējoties piemērojamus īstenošanas aktus.

3.   Ja 1. punktā minēto tehnisko informāciju Komisija pieņem saskaņā ar 2. punktu, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības izmanto šo tehnisko informāciju, lai aprēķinātu visprecīzāko novērtējumu saskaņā ar 77. pantu, atbilstības pielāgojumu saskaņā ar 77.c pantu un svārstīguma pielāgojumu saskaņā ar 77.d pantu.

▼M13

Attiecībā uz valūtām, kurās 1. punkta c) apakšpunktā minētā riska koriģētā starpība nav noteikta 2. punktā minētajos īstenošanas aktos, svārstīguma pielāgojumu nepiemēro attiecīgajai bezriska procentu likmju termiņstruktūrai, lai aprēķinātu vislabāko aplēsi. Attiecībā uz dalībvalstīm, kuru valūta ir euro un kurās 1. punkta c) apakšpunktā minētā riska koriģētā starpība un 1. punkta d) apakšpunktā minētā procentuālā daļa nav noteikta 2. punktā minētajos īstenošanas aktos, svārstīguma pielāgojumam nepieskaita nekādu makroekonomikas svārstīguma pielāgojumu.

▼M13

4.   Šā panta 2. punkta nolūkos pirmo izlīdzināšanas punktu attiecībā uz valūtu, kas noteikta īstenošanas aktā, nemaina, ja vien novērtējums par to obligāciju procentuālo daļu, kuru termiņš ir lielāks par vai vienāds ar attiecīgo termiņu starp visām attiecīgajā valūtā denominētajām obligācijām, norāda uz atšķirīgu pirmo izlīdzināšanas punktu, ievērojot 77.a panta 1. punktu, un 86. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā minētajos deleģētajos aktos noteikto procentuālo daļu vismaz divus gadus pēc kārtas.

▼M5

77.f pants

Ilgtermiņa garantiju pasākumu un kapitāla riska pasākumu pārskatīšana

1.   EAFPI reizi gadā un līdz 2021. gada 1. janvārim iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai par 77.a līdz 77.e un 106. panta, 138. panta 4. punkta un 304., 308.c un 308.d panta piemērošanu, tostarp par to deleģēto vai īstenošanas aktu piemērošanu, kas pieņemti saskaņā ar minētajām normām.

Uzraudzības iestādes reizi gadā šajā laikposmā EAFPI sniedz šādu informāciju:

a) 

ilgtermiņa garantiju par apdrošināšanas produktiem pieejamība šo iestāžu dalībvalstu tirgos un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību kā ilgtermiņa ieguldītāju rīcība;

b) 

to apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību skaits, kas izmanto atbilstības pielāgojumu, svārstīguma pielāgojumu, atveseļošanās laikposma pagarinājumu saskaņā ar 138. panta 4. punktu, uz termiņu balstīta kapitāla vērtspapīru riska apakšmoduli, kura pamatā ir termiņš, un piemēro 308.c un 308.d pantā noteiktos pārejas pasākumus;

c) 

atbilstības pielāgojuma, svārstīguma pielāgojuma, simetriskā pielāgojuma akciju kapitāla maksājumam mehānisma, uz termiņu balstīta kapitāla vērtspapīru riska apakšmoduļa un 308. c un 308.d pantā noteikto pārejas pasākumu ietekme uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības finanšu stāvokli – valsts līmenī anonīmā veidā par katru sabiedrību;

d) 

atbilstības pielāgojuma, svārstīguma pielāgojuma, simetriskā pielāgojuma akciju kapitāla maksājumam mehānisma, uz termiņu balstīta kapitāla vērtspapīru riska apakšmoduļa iedarbība uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību īstenoto ieguldīšanas pieeju un informācija par to, vai minētie pasākumi nodrošina kapitāla prasību nevēlamu atvieglojumu;

e) 

visu saskaņā ar 138. panta 4. punktu veikto atveseļošanās laikposma pagarinājumu ietekme uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību centieniem atjaunot to pašu kapitāla līmeni, kas atbilst maksātspējas kapitāla prasībām, vai samazināt riska profilu, lai nodrošinātu atbilstību maksātspējas kapitāla prasībām;

f) 

ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības īsteno 308.c un 308.d pantā minētos pārejas pasākumus, tad informācija par to, vai tās ievēro 308.e pantā minētos pakāpeniskas ieviešanas plānus un mazākas paļaušanās uz šiem pārejas pasākumiem perspektīvu, tostarp uz pasākumiem, kas ir pieņemti vai drīzumā būtu jāpieņem sabiedrībām un uzraudzības iestādēm, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts reglamentācijas sistēmu.

2.   EAFPI vajadzības gadījumā pēc apspriešanās ar ESRK un pēc sabiedriskas apspriešanas iesniedz Komisijai atzinumu, kurā novērtē no 77.a līdz 77.e un 106. panta, 138. panta 4. punkta un 304., 308.c un 308.d panta piemērošanu, tostarp to deleģēto vai īstenošanas aktu piemērošanu, kas pieņemti saskaņā ar minētajiem pantiem. Šo novērtējumu veic attiecībā uz ilgtermiņa garantijām par apdrošināšanas produktiem, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību kā ilgtermiņa ieguldītāju rīcību un plašākā nozīmē – finanšu stabilitāti. 3.  

Pamatojoties uz EAFPI iesniegto atzinumu, kas minēts 2. punktā, Komisija iensiedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2021. gada 1. janvārim vai attiecīgā gadījumā agrāk. Ziņojumā galveno uzmanību pievērš jo īpaši ietekmei uz:

a) 

polises turētāja aizsardzību;

b) 

Eiropa apdrošināšanas tirgu darbību un stabilitāti;

c) 

iekšējo tirgu un jo īpaši uz konkurenci un vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem Eiropas apdrošināšanas tirgos;

d) 

apjomu, kādā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības turpina darboties kā ilgtermiņa ieguldītāji;

e) 

gada maksas produktu pieejamību un izcenojumiem;

f) 

konkurējošo produktu pieejamību un izcenojumiem;

g) 

apdrošināšanas sabiedrību ilgtermiņa ieguldījumu stratēģijām attiecībā uz produktiem, kuriem piemēro 77.b un 77.c pantu saistībā ar citām ilgtermiņa garantijām;

h) 

patērētāju izvēli un patērētāju informētību par risku;

i) 

apdrošināšanas nozares diversifikācijas pakāpi un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību aktīvu portfeli;

j) 

finanšu stabilitāti.

Papildus tam ziņojumu izstrādā, pamatojoties uz uzraudzības pieredzi saistībā ar no 77.a līdz 77.e un 106. panta, 138. panta 4. punkta un 304., 308.c un 308.d panta, tostarp saskaņā ar šiem pantiem pieņemto deleģēto vai īstenošanas aktu piemērošanu.

4.   Komisijas ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno leģislatīvo aktu priekšlikumus.

▼B

78. pants

Tehnisko rezervju aprēķināšanā citi vērā ņemamie aspekti

Aprēķinot tehniskās rezerves, papildus 77. pantam apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības ņem vērā:

1) 

visus izdevumus, kas radīsies, apkalpojot apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības;

2) 

inflāciju, tostarp izdevumu un prasību inflāciju;

3) 

visus maksājumus apdrošinājuma ņēmējiem un apdrošināšanas atlīdzības saņēmējiem, ietverot turpmākās aplēses gratifikācijas, ko apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības paredzējušas veikt, neatkarīgi no tā, vai šie maksājumi ir vai nav paredzēti līgumā, izņemot maksājumus, uz kuriem attiecas 91. panta 2. punkts.

79. pants

Finanšu garantiju un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumos iekļauto līgumā paredzēto izvēles iespēju novērtēšana

Aprēķinot tehniskās rezerves, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības ņem vērā finanšu garantiju un jebkuru apdrošināšanas un pārapdrošināšanas polisēs iekļauto līgumā paredzēto iespēju vērtību.

Jebkuri apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību pieņēmumi par varbūtību, ka apdrošinājuma ņēmēji izmantos līgumā paredzētās iespējas, tostarp polises apturēšanu un polises atpirkšanu, ir reāli un pamatoti ar pašreizēju un ticamu informāciju. Pieņēmumos vai nu tieši, vai netieši ņem vērā ietekmi, kāda turpmākajām pārmaiņām finanšu un nefinanšu stāvoklī var būt, izmantojot minētās iespējas.

80. pants

Segmentēšana

Aprēķinot savas tehniskās rezerves, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības segmentē savas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības viendabīgās riska grupās vismaz pēc darījumu veidiem.

81. pants

No pārapdrošināšanas līgumiem un īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām atgūstamās summas

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību aprēķini par summām, kas atgūstamas no pārapdrošināšanas līgumiem un īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām, atbilst 76. līdz 80. pantam.

Aprēķinot summas, kas atgūstamas no pārapdrošināšanas līgumiem un īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības ņem vērā laika starpību starp līdzekļu atgūšanu un tiešo maksājumu veikšanu.

Minētā aprēķina rezultātu pielāgo, ņemot vērā darījumu partneru saistību nepildīšanas dēļ paredzamos zaudējumus. Minēto pielāgojumu pamato ar novērtējumu par darījumu partnera saistību nepildīšanas varbūtību un no tās izrietošiem vidējiem zaudējumiem (saistību nepildīšanas zaudējumi).

82. pants

Datu kvalitāte un tuvinājumu, ietverot individuālas pieejas, piemērošana tehniskajām rezervēm

Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību rīcībā ir iekšējās procedūras un metodes, ar ko nodrošināt to tehnisko rezervju aprēķināšanā izmantoto datu atbilstību, pilnīgumu un precizitāti.

Ja konkrētos apstākļos apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām nav pietiekamu datu attiecīgā kvalitātē, lai piemērotu drošu aktuāra metodi savu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību grupā vai apakšgrupā, vai summām, kas atgūstamas no pārapdrošināšanas līgumiem un īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām, labākās aplēses aprēķinam var izmantot attiecīgus tuvinājumus, tostarp individuālas pieejas.

83. pants

Salīdzinājums ar pieredzi

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību rīcībā ir metodes un procedūras, ar ko nodrošināt to, ka visprecīzākie novērtējumi un to aprēķinu pamatā esošie pieņēmumi tiek regulāri salīdzināti ar pieredzi.

Ja salīdzinājumā konstatē sistemātiskas novirzes starp apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību pieredzi un labākās aplēses aprēķiniem, attiecīgā sabiedrība veic atbilstīgus pielāgojumus izmantotajās aktuāra metodēs un/vai izdarītajos pieņēmumos.

84. pants

Tehnisko rezervju līmeņa atbilstība

Pēc uzraudzības iestāžu pieprasījuma apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības uzskatāmi parāda savu tehnisko rezervju līmeņa atbilstību, kā arī izmantoto metožu lietojamību un būtiskumu un izmantoto pamata statistikas datu piemērotību.

85. pants

Tehnisko rezervju palielināšana

Ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību tehnisko rezervju aprēķins neatbilst 76. līdz 83. pantam, uzraudzības iestādes var pieprasīt apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām paaugstināt tehnisko rezervju apjomu, lai tās atbilstu līmeņiem, kas noteikti saskaņā ar minētajiem pantiem.

▼M5

86. pants

Deleģētie akti un regulatīvie un īstenošanas tehniskie standarti

1.  

Saskaņā ar 301.a pantu Komisija pieņem deleģētos aktus, nosakot:

a) 

aktuāra un statistikas metodiku, pēc kuras aprēķina visprecīzāko novērtējumu, kas minēts 77. panta 2. punktā;

▼M13

aa) 

77. panta 8. punktā minēto piesardzīgo deterministisko vērtēšanu, kā arī nosacījumus, saskaņā ar kuriem šo vērtējumu var izmantot, lai novērtētu tehnisko rezervju vislabāko aplēsi ar iespēju līgumiem un garantijām;

▼M13

b) 

metodiku, principus un paņēmienus, lai noteiktu bezriska procentu likmes termiņstruktūru, ko izmanto, lai aprēķinātu visprecīzāko novērtējumu, kas minēts 77. panta 2. punktā, jo īpaši:

i) 

ekstrapolācijas formulu, kas minēta 77.a panta 1. punktā, tostarp parametrus, kas nosaka ekstrapolācijas konverģences ātrumu;

ii) 

metodi 77.a panta 1. punktā minēto finanšu instrumentu tirgu apjomīguma, likviditātes un pārredzamības noteikšanai;

iii) 

ar valūtu saistītās procentuālās daļas, zem kurām to obligāciju īpatsvaru, kuru termiņš ir ilgāks par attiecīgo termiņu vai vienāds ar to, 77.a panta 1. punkta nolūkā uzskata par zemu;

iv) 

77.a panta 2. punktā minēto pakāpeniskās ieviešanas mehānismu;

▼M5

c) 

apstākļus, kādos aprēķina tehniskās rezerves kopumā vai kā visprecīzākā novērtējuma un riska rezerves summu, kā arī metodes, kuras izmanto gadījumā, ja tehniskās rezerves aprēķina kopumā, kā minēts 77. panta 4. punktā;

d) 

metodes un pieņēmumus, ko izmanto riska rezerves aprēķināšanā, tostarp izmantojamā pašu kapitāla summas noteikšanu, kas vajadzīga, lai atbalstītu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības un kapitāla vērtības likmes kalibrēšanu, kā minēts 77. panta 5. punktā;

e) 

darījumu veidus, uz kuru pamata jāsadala apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības, lai aprēķinātu tehniskās rezerves, kas minētas 80. pantā;

f) 

standartus, kas jāievēro attiecībā uz tehnisko rezervju aprēķinā izmantoto datu atbilstības, pilnīguma un precizitātes nodrošināšanu, un īpašus nosacījumus, ar kādiem visprecīzākā novērtējuma aprēķinam būtu atbilstīgi izmantot tuvinājumus, tostarp individuālas pieejas, kā minēts 82. pantā;

g) 

specifikācijas attiecībā uz 77.b panta 1. punktā minētajām prasībām, tostarp metodes, pieņēmumus un standarta parametrus, kas jāizmanto, aprēķinot 77.b panta 1. punkta e) apakšpunktā minēto mirstības riska stresa scenāriju;

h) 

specifikācijas attiecībā uz 77.c pantā minētajām prasībām, tostarp pieņēmumus un metodes, kas jāizmanto, aprēķinot atbilstības pielāgojumu un vērtību pamatstarpību;

▼M13

i) 

77.d pantā minētā svārstīguma pielāgojuma aprēķina metodes un pieņēmumi, tostarp šādi:

i) 

77.d panta 3. un 4. punktā minētās kredītriska starpības jutīguma koeficienta aprēķināšanas formula;

ii) 

katrai attiecīgajai aktīvu klasei starpības procentuālā daļa, kas atspoguļo to starpības daļu, kura ir attiecināma uz paredzamo zaudējumu, negaidīta kredītriska vai jebkāda cita riska, kas jāaprēķina, reālu novērtējumu, kā minēts 77.d panta 3. punktā; šāda procentuālā daļa samazinās, kad palielinās starpības, ņemot vērā vismaz trīs šādus gadījumus:

1) 

ja starpības nepārsniedz to ilgtermiņa vidējo rādītāju;

2) 

ja starpības pārsniedz ilgtermiņa vidējo rādītāju, bet nepārsniedz to divkāršu ilgtermiņa vidējo rādītāju;

3) 

ja starpības divreiz pārsniedz to ilgtermiņa vidējo rādītāju.

Riska korekcija nekad nepārsniedz atbilstīgu procentuālo daļu no ilgtermiņa vidējām starpībām.

▼M13

1.a   Komisija var papildināt šo direktīvu, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 301.a pantu, nosakot kritērijus aktīvu iekļaušanai 77.b panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā aktīvu portfelī. 1.b   Ja 77. panta 5. punktā minētajā kapitāla vērtības likmes periodiskajā pārskatīšanā tiek secināts, ka pieņemtā vērtība vairs nav piemērota, Komisija var pieņemt deleģēto aktu, ar ko groza 77. panta 6. punktā noteikto kapitāla vērtības likmes pieņemto vērtību. Komisija var noteikt kapitāla vērtības likmes pieņemto vērtību tikai tādā līmenī, kas nav zemāks par 4 % un nav augstāks par 5 %.

▼M5

2.  

Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz tehnisko rezervju aprēķināšanas metodēm, EAFPI, ievērojot 301.b pantu, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot:

a) 

metodiku, kas jāizmanto, aprēķinot 81. pantā minēto darījumu partnera saistību nepildīšanas pielāgojumu, ar ko paredzēts izlīdzināt paredzamos zaudējumus darījumu partnera saistību nepildīšanas dēļ;

b) 

vajadzības gadījumā – vienkāršotas metodes un paņēmienus, ar ko aprēķināt tehniskās rezerves, lai nodrošinātu to, ka a) un d) apakšpunktā minētās aktuāra un statistikas metodes ir pielāgotas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību, tostarp kaptīvo apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību, risku veidam, pakāpei un sarežģītībai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu.

▼M13

2.a   Lai nodrošinātu 77. panta 8. punkta vienādus piemērošanas nosacījumus, EAAPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, precizējot metodoloģiju, ar ko nosaka scenāriju kopumu, kas jāizmanto minētajā punktā minēto dzīvības apdrošināšanas saistību vislabākās aplēses piesardzīgai deterministiskai novērtēšanai. EAAPI līdz 2026. gada 29. janvārim iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

▼M5

3.   Lai nodrošinātu 77.b panta vienveidīgas piemērošanas apstākļus, EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu par procedūrām 77.b panta 1. punktā minēto atbilstības pielāgojuma piemērošanas apstiprināšanai.

EAFPI iesniedz minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2014. gada 31. oktobrim.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

▼B

3. Iedaļa

Pašu kapitāls

1. apakšiedaļa

Pašu kapitāla noteikšana

87. pants

Pašu kapitāls

Pašu kapitālu veido 89. pantā minētā pamata pašu kapitāla un 89. pantā minētā papildu pašu kapitāla summa.

88. pants

Pamata pašu kapitāls

Pamata pašu kapitāls sastāv no šādiem posteņiem:

1) 

aktīvu un pasīvu starpības atlikums, ko aprēķina atbilstīgi 75. pantam un 2. iedaļai;

2) 

subordinētie pasīvi.

Panta 1) punktā norādītā atlikuma summu samazina par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības turēto pašu akciju summu.

89. pants

Papildu pašu kapitāls

1.  

Papildu pašu kapitāls sastāv no posteņiem, kas nav pamata pašu kapitāls un ko var pieprasīt, lai līdzsvarotu zaudējumus.

Papildu pašu kapitālu var veidot šādi posteņi, ja tie nav pamata pašu kapitāla posteņi:

a) 

neapmaksātais akciju kapitāls vai sākuma kapitāls, kas nav pieprasīts;

b) 

akreditīvi un garantijas;

c) 

jebkādas citas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību saņemtās juridiski saistošas saistības.

Savstarpējās apdrošināšanas vai savstarpējās apdrošināšanas veida apvienības ar mainīgu ieguldījumu apmēru gadījumā papildu pašu kapitālā var ietvert arī jebkādas turpmākās prasības, kādas šai apvienībai var būt pret tās dalībniekiem, attiecīgajā finanšu gadā pieprasot papildu ieguldījumu turpmāko 12 mēnešu laikā.

2.   Ja ir iemaksāts vai pieprasīts papildu pašu kapitāla postenis, to uzskata par aktīvu, un tas pārstāj būt daļa no papildu pašu kapitāla posteņiem.

90. pants

Uzraudzības iestāžu apstiprinājums papildu pašu kapitālam

1.   Papildu pašu kapitāla summām, kas jāņem vērā, nosakot pašu kapitālu, vajadzīgs iepriekšējs uzraudzības iestāžu apstiprinājums. 2.   Summa, kas tiek attiecināta uz katru pašu kapitāla papildu posteni, atspoguļo šim postenim piemītošo zaudējumu mazināšanas potenciālu, un tās pamatā ir piesardzīgi un reālistiski pieņēmumi. Ja papildu pašu kapitāla postenim ir fiksēta nominālvērtība, šā posteņa apmēram jābūt vienādam ar tā nominālvērtību, ja tas attiecīgi atspoguļo tā zaudējumu mazināšanas potenciālu. 3.  

Uzraudzības iestādes apstiprina vai nu

a) 

naudas summu katram papildu pašu kapitāla postenim, vai

b) 

metodi, ar ko noteikt papildu pašu kapitāla katra posteņa summu, šādā gadījumā uzraudzības iestāžu apstiprinājumu pēc šīs metodes noteiktajai summai piešķir uz noteiktu laikposmu.

4.  

Veicot katra papildu pašu kapitāla posteņa apstiprināšanu, uzraudzības iestādes pamato savu apstiprinājumu ar šādiem novērtējumiem:

a) 

attiecīgo darījumu partneru statuss attiecībā uz to spēju un gatavību maksāt;

b) 

līdzekļu atgūstamība, ņemot vērā posteņa juridisko formu, kā arī jebkurus nosacījumus, kas kavētu veiksmīgu iemaksu postenī vai posteņa pieprasīšanu;

c) 

jebkura informācija par rezultātiem, kādi bijuši apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību papildu pašu kapitāla pieprasījumiem tādā apjomā, lai šo informāciju varētu droši izmantot turpmāko pieprasījumu sagaidāmā rezultāta novērtēšanai.

91. pants

Rezerves kapitāls

1.   Par rezerves kapitālu uzskata uzkrāto peļņu, kas nav bijusi pieejama sadalei apdrošinājuma ņēmējiem un saņēmējiem. 2.   Ja tas ir atļauts saskaņā ar valsts tiesību aktiem, rezerves kapitālu neuzskata par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistībām, ciktāl tas atbilst kritērijiem, kas noteikti 94. panta 1. punktā.

92. pants

▼M5

Deleģētie akti un regulatīvie un īstenošanas tehniskie standarti

1.   Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā pašu kapitāla noteikšanu, EAFPI, ievērojot 301.b pantu. izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, ar kuriem precizē kritērijus, pēc kuriem uzraudzības iestādes piešķir apstiprinājumu papildu pašu kapitālam saskaņā ar 90. pantu.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu.

▼M13

1.a   Komisija papildina šo direktīvu, pieņemot saskaņā ar 301.a pantu deleģētos aktus, ar ko precizē pieeju līdzdalībai 212. panta 2. punkta trešās daļas nozīmē finanšu iestādēs un kredītiestādēs attiecībā uz pašu kapitāla noteikšanu, tostarp pieejas attiecībā uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pamata pašu kapitāla atskaitījumiem no būtiskas līdzdalības kredītiestādēs un finanšu iestādēs.

Neatkarīgi no atskaitījumiem no pašu kapitāla, kas izmantojams, lai segtu maksātspējas kapitāla prasību, kā noteikts deleģētajā aktā, kas pieņemts saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, lai noteiktu 88. pantā minēto pamata pašu kapitālu, uzraudzības iestādes var atļaut apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai neatskaitīt tās līdzdalības vērtību kredītiestādē vai finanšu iestādē, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a) 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir kādā no šādiem apstākļiem:

i) 

kredītiestāde vai finanšu iestāde un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība pieder tai pašai grupai, kā definēts 212. pantā, kurai piemēro grupas uzraudzību saskaņā ar 213. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu, un uz saistīto kredītiestādi vai finanšu iestādi neattiecas 228. panta 5. punktā minētais atskaitījums; vai

ii) 

uzraudzības iestādes pieprasa vai atļauj apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām piemērot tehniskas aprēķina metodes saskaņā ar Direktīvas 2002/87/EK I pielikuma II daļu, un kredītiestāde vai finanšu iestāde ir iekļauta tajā pašā papildu uzraudzībā saskaņā ar minēto direktīvu, kas attiecas uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību;

b) 

uzraudzības iestādes ir pārliecinātas par integrētās pārvaldības, riska vadības un iekšējās kontroles līmeni attiecībā uz sabiedrībām, uz kurām attiecas grupas uzraudzība, kas minēta a) apakšpunkta i) punktā, vai papildu uzraudzība, kas minēta a) apakšpunkta ii) punktā;

c) 

līdzdalība kredītiestādē vai finanšu iestādē ir stratēģisks ieguldījums kapitāla vērtspapīros, kā norādīts deleģētajā aktā, kas pieņemts saskaņā ar 111. panta 1. punkta m) apakšpunktu.

2.  

Līdzdalība finanšu iestādēs un kredītiestādēs, kas minēta 1.a punktā, ietver turpmāk minēto:

a) 

līdzdalība, kas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām ir:

i) 

kredītiestādēs un finanšu iestādēs Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta attiecīgi 1) un 26) apakšpunkta nozīmē;

ii) 

ieguldījumu sabiedrībās Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta nozīmē;

b) 

pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 52. pantā, un otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kas minēti minētās regulas 63. pantā, kā arī pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumenti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2033 ( 19 ) 9. panta nozīmē, kurus apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības tur attiecībā uz šā punkta a) apakšpunktā minētajām sabiedrībām, kurās tām ir līdzdalība.

▼M5

3.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus 90. panta piemērošanai, EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu par procedūrām uzraudzības iestāžu apstiprinājuma piešķiršanai papildu pašu kapitāla izmantošanai.

EAFPI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2014. gada 31. oktobrim.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

▼B

2. apakšiedaļa

Pašu kapitāla klasificēšana

93. pants

Pašu kapitāla klasificēšanas līmeņu pazīmes un raksturojums

1.  

Pašu kapitāla posteņus klasificē trīs līmeņos. Šo posteņu klasifikācija ir atkarīga no tā, vai tie ir pamata pašu kapitāla vai papildu pašu kapitāla posteņi un cik lielā mērā tiem piemīt šādas pazīmes:

a) 

postenis ir pieejams, vai to var izmantot pēc pieprasījuma, lai pilnībā segtu zaudējumus, vienlaikus turpinot darbību, kā arī likvidācijas gadījumā (pastāvīga pieejamība);

b) 

likvidācijas gadījumā posteņa kopsumma ir pieejama zaudējumu segšanai, un posteņu atmaksu to turētājam atsaka, līdz tiek izpildītas visas pārējās saistības, tostarp apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības attiecībā uz apdrošinājuma ņēmējiem un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumu atlīdzības saņēmējiem (subordinācija).

2.  

Novērtējot to, cik lielā mērā pašu kapitāla posteņiem piemīt 1. punkta a) un b) apakšpunktā norādītās pazīmes (gan šobrīd, gan nākotnē), pienācīgu uzmanību pievērš posteņa ilgumam, jo īpaši tam, vai postenis ir atmaksājams noteiktā termiņā vai tas ir beztermiņa. Ja pašu kapitāla postenis ir atmaksājams noteiktā termiņā, ņem vērā posteņa relatīvo ilgumu salīdzinājumā ar sabiedrības apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību ilgumu (pietiekams ilgums).

Turklāt ņem vērā šādas pazīmes:

a) 

vai posteņa līguma nosacījumi neparedz prasības vai stimulu atmaksāt nomināla summu (atmaksas stimulu neesamība);

b) 

vai posteņa līguma nosacījumi neparedz obligātus fiksētus maksājumus (obligāto apkalpošanas izmaksu neesamība);

c) 

vai postenim nav apgrūtinājumu (apgrūtinājumu neesamība).

94. pants

Galvenie kritēriji klasificēšanai līmeņos

1.   Pamata pašu kapitāla posteņus klasificē 1. līmenī, ja tiem būtiski piemīt pazīmes, kas norādītas 93. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, ņemot vērā 93. panta 2. punktā norādītās pazīmes. 2.  

Pamata pašu kapitāla posteņus klasificē 2. līmenī, ja tiem būtiski piemīt pazīmes, kas norādītas 93. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ņemot vērā 93. panta 2. punktā norādītās pazīmes.

Papildu pašu kapitāla posteņus klasificē 2. līmenī, ja tiem būtiski piemīt pazīmes, kas norādītas 93. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, ņemot vērā 93. panta 2. punktā norādītās pazīmes.

3.   Jebkādus pamata un papildu pašu kapitāla posteņus, kas neietilpst 1. un 2. punktā, klasificē 3. līmenī.

95. pants

Pašu kapitāla klasificēšana līmeņos

Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības klasificē pašu kapitāla posteņus, pamatojoties uz 94. pantā norādītajiem kritērijiem.

▼M13

Šajā nolūkā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības vajadzības gadījumā atsaucas uz pašu kapitāla posteņiem, kā norādīts 97. panta 1. punktā.

▼B

Ja pašu kapitāla postenis nav iekļauts minētajā sarakstā, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības to novērtē un klasificē saskaņā ar pirmo daļu. Šīs klasifikācijas apstiprināšanu veic uzraudzības iestāde.

96. pants

Īpašo apdrošināšanas pašu kapitāla posteņu klasifikācija

▼M13

Neskarot 95. pantu un 97. panta 1. punktu, šajā direktīvā piemēro šādu klasifikāciju:

1) 

rezerves kapitālu, uz kuru attiecas 91. panta 2. punkts, klasificē 1. līmenī;

2) 

akreditīvus un garantijas, ko apdrošināšanas kreditoru interesēs neatkarīgi trasta uzņēmumi uzglabā trasta kontos un ko saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES ir izsniegušas licencētas kredītiestādes, klasificē 2. līmenī;

3) 

jebkādas turpmākās prasības, kas kuģu īpašnieku savstarpējas apdrošināšanas vai savstarpējas apdrošināšanas veida apvienībām ar mainīgu ieguldījumu, apdrošinot tikai I pielikuma A daļas 6., 12. un 17. klasē uzskaitīto risku, var būt pret saviem dalībniekiem, pieprasot papildu ieguldījumus nākamo 12 mēnešu laikā, klasificē 2. līmenī.

▼B

Atbilstīgi 94. panta 2. punkta 2. apakšpunktam jebkuru turpmāku prasību, ko savstarpējas apdrošināšanas vai savstarpējas apdrošināšanas veida apvienības ar mainīgu ieguldījumu var iesniegt pret saviem dalībniekiem, prasot papildu ieguldījumus nākamo 12 mēnešu laikā, bet uz kuru neattiecas 3. punkta 1) apakšpunkts, klasificē 2. līmenī, kur tām būtiski piemīt pazīmes, kas norādītas 93. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, ņemot vērā 93. panta 2. punktā norādītās pazīmes.

▼M5

97. pants

Deleģētie akti un regulatīvie tehniskie standarti

1.   Saskaņā ar 301.a pantu Komisija pieņem deleģētos aktus, nosakot to pašu kapitāla posteņu sarakstu, ietverot 96. pantā minētos, kurus uzskata par atbilstīgiem 94. pantā izklāstītajiem kritērijiem; šajā sarakstā katram pašu kapitāla postenim norādot precīzu to pazīmju apraksts, kas noteica tā klasifikāciju; 2.   Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz pašu kapitāla klasifikāciju, EAFPI, ievērojot 301.b pantu, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, precizējot metodes, ko izmanto uzraudzības iestādes, apstiprinot novērtēšanas un klasificēšanas metodes pašu kapitāla posteņiem, kas nav iekļauti 1. punktā minētajā sarakstā.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

Komisija regulāri pārbauda un vajadzības gadījumā atjaunina 1. punktā minēto sarakstu, ņemot vērā norises tirgū.

▼B

3. apakšiedaļa

Pašu kapitāla atbilstības kritēriji

98. pants

1., 2., un 3. līmenim piemērojamie atbilstības kritēriji un ierobežojumi

1.  

Attiecībā uz atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai uz 2. līmeņa un 3. līmeņa izmantojamo posteņu summām attiecas kvantitatīvi ierobežojumi. Ar šiem ierobežojumiem tiek nodrošināta vismaz šādu nosacījumu ievērošana:

a) 

1. līmeņa posteņu proporcija izmantojamajā pašu kapitālā ir lielāka par vienu trešdaļu no kopējā izmantojamā pašu kapitāla;

b) 

izmantojamā 3. līmeņa posteņu summa ir mazāka par vienu trešdaļu no kopējā izmantojamā pašu kapitāla summas.

2.   Ciktāl tas attiecas uz atbilstību minimālā kapitāla prasībai, izmantojamo summu pamata pašu kapitāla posteņiem, ar ko sedz minimālā kapitāla prasību un kas klasificēti 2. līmenī, nosaka kvantitatīvus ierobežojumus. Ar šiem ierobežojumiem nodrošina vismaz to, ka 1. līmeņa posteņu proporcija izmantojamajā pamata pašu kapitālā ir lielāka par pusi no kopējās izmantojamā pamata pašu kapitāla summas. 3.   Pašu kapitāla izmantojamā summa, ar ko segt 100. pantā norādīto maksātspējas kapitāla prasību, ir vienāda ar 1. līmeņa summas, 2. līmeņa izmantojamās summas un 3. līmeņa izmantojamās summas kopsummu. 4.   Pamata pašu kapitāla izmantojamā summa, ar ko segt 128. pantā norādīto minimālā kapitāla prasību, ir vienāda ar 1. līmeņa summas un 2. līmeņa pamata pašu kapitāla posteņu izmantojamās summas kopsummu.

▼M5

99. pants

Deleģētie akti par pašu kapitāla atbilstību

Saskaņā ar 301.a pantu Komisija pieņem deleģētos aktus, nosakot:

a) 

kvantitatīvus ierobežojumus, kas minēti 98. panta 1. un 2. punktā;

b) 

pielāgojumus, kas jāveic, lai atspoguļotu to pašu kapitāla posteņu pārnesamības nepietiekamību, kurus var izmantot vienīgi, lai segtu zaudējumus, kas rodas saistībā ar atsevišķu pasīvu segmentu vai atsevišķiem riskiem (norobežotie līdzekļi).

▼B

4. Iedaļa

Maksātspējas kapitāla prasība

1. apakšiedaļa

Maksātspējas kapitāla prasības vispārīgie noteikumi, izmantojot standarta formulu vai iekšējo modeli

100. pants

Vispārīgi noteikumi

Dalībvalstis prasa, lai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām ir izmantojamais pašu kapitāls, kas sedz maksātspējas kapitāla prasību.

Maksātspējas kapitāla prasību aprēķina vai nu saskaņā ar standarta formulu, kas norādīta 2. apakšiedaļā, vai ar iekšējo modeli, kas norādīts 3. apakšiedaļā.

101. pants

Maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšana

1.   Maksātspējas kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar 2. līdz 5. punktu. 2.   Maksātspējas kapitāla prasību aprēķina, pieņemot, ka sabiedrība turpinās savu darījumdarbību. 3.  

Maksātspējas kapitāla prasību kalibrē, lai nodrošinātu, ka vērā ņemti visi aprēķināmie riski, kam apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir pakļauta. Šī prasība attiecas uz pastāvošo uzņēmējdarbību, kā arī uz jaunu uzņēmējdarbību, kas sagaidāma turpmāko 12 mēnešu laikā. Attiecībā uz pastāvošu uzņēmējdarbību ar to sedz tikai neparedzamos zaudējumus.

Tā atbilst apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pamata pašu kapitāla riskam pakļautajai vērtībai, uz ko attiecas ticamības līmenis 99,5 % apjomā viena gada laikā.

4.  

Maksātspējas kapitāla prasība attiecas vismaz uz šādiem riskiem:

a) 

nedzīvības apdrošināšanas parakstīšanas risks;

b) 

dzīvības apdrošināšanas parakstīšanas risks;

c) 

veselības apdrošināšanas parakstīšanas risks;

d) 

tirgus risks;

e) 

kredītrisks;

f) 

operacionālais risks.

Pirmās daļas f) apakšpunktā norādītais operacionālais risks ietver tiesisko nedrošību, bet neietver riskus, kas izriet no stratēģiskiem lēmumiem, kā arī reputācijas risku.

5.   Aprēķinot maksātspējas kapitāla prasību, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības ņem vērā riska mazināšanas metožu ietekmi, ja kredītrisks un citi riska veidi, kas izriet no šādu metožu izmantošanas, ir pareizi atspoguļoti maksātspējas kapitāla prasībā.

102. pants

Aprēķina biežums

1.  

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasību aprēķina vismaz vienu reizi gadā un šā aprēķina rezultātu paziņo uzraudzības iestādēm.

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām ir izmantojamais pašu kapitāls, ar ko segt pēdējo paziņoto maksātspējas kapitāla prasību.

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības pastāvīgi uzrauga izmantojamā pašu kapitāla summu un maksātspējas kapitāla prasību.

Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības riska profils ievērojami atšķiras no pieņēmumiem, kas ir maksātspējas kapitāla prasības pēdējā ziņojuma pamatā, attiecīgā sabiedrība nekavējoties pārrēķina maksātspējas kapitāla prasību un paziņo to uzraudzības iestādēm.

2.   Ja ir pamats uzskatīt, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības riska profils ir ievērojami mainījies kopš dienas, kurā pēdējo reizi paziņots par maksātspējas kapitāla prasību, uzraudzības iestādes var pieprasīt attiecīgajām sabiedrībām pārrēķināt maksātspējas kapitāla prasību.

2. apakšiedaļa

Maksātspējas kapitāla prasība – standarta formula

103. pants

Standarta formulas struktūra

Maksātspējas kapitāla prasība, ko aprēķina, pamatojoties uz standarta formulu, ir šādu posteņu summa:

a) 

pamata maksātspējas kapitāla prasības, kā norādīts 104. pantā;

b) 

kapitāla prasība operacionālajam riskam, kā norādīts 107. pantā;

c) 

pielāgojumi tehnisko rezervju un atlikto nodokļu zaudējumu segšanas spējai, kā norādīts 108. pantā.

104. pants

Pamata maksātspējas kapitāla prasības uzbūve

1.  

Pamata maksātspējas kapitāla prasība ietver atsevišķus riska moduļus, kas apkopoti saskaņā ar IV pielikuma 1. punktu.

To veido vismaz šādi riska moduļi:

a) 

nedzīvības apdrošināšanas parakstīšanas risks;

b) 

dzīvības apdrošināšanas parakstīšanas risks;

c) 

veselības apdrošināšanas parakstīšanas risks;

d) 

tirgus risks;

e) 

darījumu partneru saistību nepildīšanas risks.

2.   Piemērojot 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu, uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas darījumiem attiecina to parakstīšanas riska moduli, kas vislabāk atspoguļo pamata risku tehniskās īpašības. 3.   Korelācijas koeficienti 1. punktā norādīto riska moduļu apkopošanai, kā arī kapitāla prasību kalibrēšana katram riska modulim rezultātā veido vispārējo maksātspējas kapitāla prasību, kas atbilst 101. pantā izklāstītajiem principiem. 4.  

Katru no 1. punktā minētajiem riska moduļiem kalibrē, izmantojot riskam pakļautās vērtības pakāpi ar ticamības līmeni 99,5 % apjomā viena gada laikā.

Vajadzības gadījumā katra riska modeļa uzbūvē vērā ņem diversifikācijas efektus.

5.   Tādu pašu riska modeļa uzbūvi un specifikācijas izmanto visās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībās gan attiecībā uz pamata maksātspējas kapitāla prasību, gan attiecībā uz jebkuru vienkāršotu aprēķinu, kā norādīts 109. pantā. 6.   Attiecībā uz katastrofu riskiem vajadzības gadījumā dzīvības, nedzīvības un veselības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduļu aprēķinā var izmantot ģeogrāfiskās specifikācijas. 7.  

Ja saņemts uzraudzības iestāžu apstiprinājums, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, izmantojot standarta formulas uzbūvi, var aizstāt savu parametru apakšgrupu ar attiecīgās sabiedrības īpašajiem parametriem, aprēķinot dzīvības, nedzīvības un veselības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduļus.

Šādus parametrus kalibrē, pamatojoties uz attiecīgās sabiedrības iekšējiem datiem vai datiem, kas tieši attiecas uz minētās sabiedrības darījumiem, izmantojot standartizētas metodes.

Piešķirot uzraudzības iestāžu apstiprinājumu, uzraudzības iestādes pārbauda izmantoto datu pilnīgumu, precizitāti un atbilstību.

105. pants

Pamata maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšana

1.   Pamata maksātspējas kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar 2. līdz 6. punktu. 2.  

Nedzīvības apdrošināšanas parakstīšanas riska modulis atspoguļo risku, kas izriet no nedzīvības apdrošināšanas saistībām attiecībā uz segtajiem riskiem un uzņēmējdarbības vadīšanā izmantotajām metodēm.

Vērā ņem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību rezultātu nenoteiktību saistībā ar esošajām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistībām, kā arī ar jaunu uzņēmējdarbību, kas sagaidāma turpmāko 12 mēnešu laikā.

To aprēķina saskaņā ar IV pielikuma 2. punktu kā kapitāla prasību kombināciju vismaz šādiem apakšmoduļiem:

a) 

zaudējumu risks vai negatīvu pārmaiņu risks apdrošināšanas saistību vērtībā, kas rodas no svārstībām apdrošināto gadījumu iestāšanās laikā, biežumā un nopietnībā un prasību izskatīšanas laikā un apjomā (nedzīvības apdrošināšanas prēmiju un rezerves risks);

b) 

zaudējumu risks vai negatīvu pārmaiņu risks apdrošināšanas saistību vērtībā, kas rodas no ievērojamas nenoteiktības cenu noteikšanā un rezervju veidošanas pieņēmumos par ekstremāliem vai ārkārtējiem gadījumiem (nedzīvības apdrošināšanas katastrofu risks).

3.  

Dzīvības apdrošināšanas parakstīšanas riska modulis atspoguļo risku, kas izriet no dzīvības apdrošināšanas saistībām attiecībā uz segtajiem riskiem un uzņēmējdarbības vadīšanā izmantotajām metodēm.

To aprēķina saskaņā ar IV pielikuma 3. punktu kā kapitāla prasību kombināciju vismaz šādiem apakšmoduļiem:

a) 

zaudējumu risks vai negatīvu pārmaiņu risks apdrošināšanas saistību vērtībā, kas rodas no pārmaiņām mirstības rādītāju līmenī, tendencē vai nepastāvībā, ja mirstības rādītāju palielināšanās noved pie apdrošināšanas saistību vērtības palielināšanās (mirstības risks);

b) 

zaudējumu risks vai negatīvu pārmaiņu risks apdrošināšanas saistību vērtībā, kas rodas no pārmaiņām mirstības rādītāju līmenī, tendencē vai nepastāvībā, ja mirstības rādītāju samazināšanās noved pie apdrošināšanas saistību vērtības palielināšanās (ilgdzīvošanas risks);

c) 

zaudējumu risks vai negatīvu pārmaiņu risks apdrošināšanas saistību vērtībā, kas rodas no pārmaiņām invaliditātes, slimības un saslimstības rādītāju līmenī, tendencē vai nepastāvībā (invaliditātes un saslimstības risks);

d) 

zaudējumu risks vai negatīvu pārmaiņu risks apdrošināšanas saistību vērtībā, kas rodas no pārmaiņām to izdevumu līmenī, tendencē vai nepastāvībā, kas rodas, apkalpojot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumus (dzīvības apdrošināšanas izdevumu risks);

e) 

zaudējumu risks vai negatīvu pārmaiņu risks apdrošināšanas saistību vērtībā, kas rodas no svārstībām to pārskatīšanas rādītāju līmenī, tendencē vai nepastāvībā, ko piemēro mūža rentei, saistībā ar pārmaiņām tiesiskajā vidē vai apdrošinātās personas veselības stāvoklī (pārskatīšanas risks);

f) 

zaudējumu risks vai negatīvu pārmaiņu risks apdrošināšanas saistību vērtībā, kas rodas no pārmaiņām polises apturēšanas, izbeigšanas, atjaunošanas un atsaukšanas (polises apturēšanas risks);

g) 

zaudējumu risks vai negatīvu pārmaiņu risks apdrošināšanas saistību vērtībā, kas rodas no ievērojamas nenoteiktības cenu noteikšanā un pieņēmumu sagatavošanā par ārkārtējiem vai neregulāriem gadījumiem (dzīvības apdrošināšanas katastrofu risks).

4.  

Veselības apdrošināšanas parakstīšanas riska modulis atspoguļo risku, kas izriet no veselības apdrošināšanas līgumu saistību parakstīšanas, izvērtējot gan segtos riskus, gan metodes, ko izmanto uzņēmējdarbības vadīšanā, neatkarīgi no tā, vai parakstīšanā piemēro vai nepiemēro dzīvības apdrošināšanas tehniskos principus.

Tas attiecas vismaz uz šādiem riskiem:

a) 

zaudējumu risks vai negatīvu pārmaiņu risks apdrošināšanas saistību vērtībā, kas rodas no pārmaiņām to izdevumu līmenī, tendencē vai nepastāvībā, kas rodas, apkalpojot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumus;

b) 

zaudējumu risks vai negatīvu pārmaiņu risks apdrošināšanas saistību vērtībā, kas rodas no svārstībām apdrošināto gadījumu iestāšanās laikā, biežumā un nopietnībā un prasību izskatīšanas laikā un apjomā rezervju veidošanas laikā;

c) 

zaudējumu risks vai negatīvu pārmaiņu risks apdrošināšanas saistību vērtībā, kas rodas no ievērojamas nenoteiktības cenu noteikšanā un pieņēmumu sagatavošanā par plaša mēroga epidēmiju uzliesmošanu, kā arī risku neierastu biežumu šādos ārkārtējos apstākļos.

5.  

Tirgus riska modulis atspoguļo risku, kas izriet no to finanšu instrumentu tirgus cenu līmeņa vai nepastāvības, kas ietekmē sabiedrības aktīvu un pasīvu vērtību. Tas pienācīgi atspoguļo aktīvu un pasīvu strukturālo neatbilstību, jo īpaši ņemot vērā tās ilgumu.

To aprēķina saskaņā ar IV pielikuma 5. punktu kā kapitāla prasību kombināciju vismaz šādiem apakšmoduļiem:

a) 

aktīvu, pasīvu un finanšu instrumentu vērtību jutīgums pret pārmaiņām procentu likmju termiņstruktūrā vai procentu likmju nepastāvībā (procentu likmju risks);

b) 

aktīvu, pasīvu un finanšu instrumentu vērtību jutīgums pret pārmaiņām kapitāla vērtspapīru tirgus cenu līmenī vai nepastāvībā (kapitāla vērtspapīru risks);

c) 

aktīvu, pasīvu un finanšu instrumentu vērtību jutīgums pret pārmaiņām nekustamā īpašuma tirgus cenu līmenī vai nepastāvībā (īpašuma risks);

d) 

aktīvu, pasīvu un finanšu instrumentu vērtību jutīgums pret pārmaiņām kredīta likmju starpības līmenī vai nepastāvībā attiecībā pret procentu likmju nulles riska termiņstruktūru (likmju starpības risks);

e) 

aktīvu, pasīvu un finanšu instrumentu vērtību jutīgums pret pārmaiņām vai svārstībām valūtas maiņas kursa līmenī (ārvalstu valūtas risks);

f) 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības papildu riski, kas izriet vai nu no diversifikācijas trūkuma aktīvu portfelī, vai no pārmērīgi liela saistību nepildīšanas riska, ko rada atsevišķs vērtspapīru emitents vai saistītu emitentu grupa (tirgus riska koncentrācija).

6.  

Darījumu partneru saistību nepildīšanas riska modulis atspoguļo apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību darījumu partneru un debitoru iespējamos zaudējumus neparedzētos saistību nepildīšanas gadījumos vai kredītstāvokļa pasliktināšanos nākamo 12 mēnešu laikā. Darījumu partneru saistību nepildīšanas riska modulis attiecas uz riska mazināšanas līgumiem, piemēram, pārapdrošināšanas līgumiem, pārvēršanu vērtspapīros un atvasinātajiem instrumentiem, un debitoru parādiem no starpniekiem, kā arī cita veida kredītriskiem, uz kuriem neattiecas likmju starpības riska apakšmodulis. Šajā modulī ņem vērā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības rīcībā esošu vai tās labā noformētu nodrošinājumu vai citu garantiju, un ar to saistītos riskus.

Attiecībā uz katru darījumu partneri darījumu partneru saistību nepildīšanas riska modulī vērā ņem attiecīgās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darījumu partnera vispārējo riska darījumu vērtību attiecībā pret šo darījumu partneri neatkarīgi no tā līgumsaistību juridiskās formas attiecībā pret šo sabiedrību.

▼M13

7.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 301.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo direktīvu, lai atspoguļotu risku, ko rada kriptoaktīvi šā panta 5. punktā minētajā tirgus riska modulī un šā panta 6. punktā minētajā darījumu partneru saistību nepildīšanas riska modulī.

105.a pants

Ilgtermiņa ieguldījumi kapitāla vērtspapīros

1.   Atkāpjoties no 101. panta 3. punkta un 105. panta 5. punkta otrās daļas b) apakšpunktā minētā kapitāla vērtspapīru riska apakšmoduļa ietvaros, dalībvalstis ļauj apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas atbilst šā punkta otrajā daļā paredzētajiem nosacījumiem, konkrētai ieguldījumu kapitāla vērtspapīros apakšgrupai, kas tiek turēta ilgtermiņa perspektīvā, piemērot kapitāla prasību saskaņā ar šā panta 4. punktu.

Pirmās daļas nolūkos ieguldījumu kapitāla vērtspapīros apakšgrupu var uzskatīt par ilgtermiņa ieguldījumi kapitāla vērtspapīros, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība uzraudzības iestādei pierāda, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a) 

ieguldījumu kapitāla vērtspapīros apakšgrupa ir skaidri identificēta un pārvaldīta atsevišķi no citām sabiedrības darbībām;

b) 

katram ilgtermiņa kapitāla vērtspapīru portfelim ir izstrādāta ilgtermiņa ieguldījumu pārvaldības politika, kas atspoguļo sabiedrības apņemšanos turēt kopējās riska pozīcijas kapitāla vērtspapīros ieguldījumu kapitāla vērtspapīros apakšgrupā laikposmā, kas vidēji pārsniedz piecus gadus. Sabiedrības pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūra skaidri apstiprina ieguldījumu pārvaldības politiku, un minēto politiku regulāri pārskata, ņemot vērā portfeļu faktisko pārvaldību, un par to ziņo 45. pantā minētajā sabiedrības pašu riska un maksātspējas novērtējumā;

c) 

ieguldījumu kapitāla vērtspapīros apakšgrupa sastāv tikai no kapitāla vērtspapīriem, kas ir kotēti valstīs, kuras ir EEZ vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dalībvalstis, vai no tādu uzņēmumu nekotētiem kapitāla vērtspapīriem, kuru galvenais birojs atrodas valstīs, kas ir EEZ vai ESAO dalībvalstis;

d) 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība pastāvīgi un spriedzes apstākļos spēj izvairīties no ieguldījumu kapitāla vērtspapīros apakšgrupā piespiedu pārdošanas piecus gadus;

e) 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības riska vadības, aktīvu un saistību pārvaldības un ieguldījumu politika atspoguļo sabiedrības nodomu turēt ieguldījumu kapitāla vērtspapīros apakšgrupu uz laiku, kas ir saderīgs ar b) apakšpunkta noteikto prasību, un sabiedrības spēju izpildīt d) apakšpunktā noteikto prasību;

f) 

ieguldījumu kapitāla vērtspapīros apakšgrupa ir pienācīgi diversificēta tā, lai novērstu pārmērīgu paļaušanos uz kādu konkrētu emitentu vai sabiedrību grupu un pārmērīgu riska uzkrāšanos ilgtermiņa ieguldījumu kapitāla vērtspapīros portfelī kopumā ar tādu pašu riska profilu;

g) 

ieguldījumu kapitāla vērtspapīros apakšgrupa neietver līdzdalību.

2.   Ja kapitāla vērtspapīri tiek turēti Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondos (ELTIF) vai konkrēta veida kolektīvo ieguldījumu uzņēmumos, tostarp alternatīvo ieguldījumu fondos (AIF), kas saskaņā ar šo direktīvu pieņemtajos deleģētajos aktos ir identificēti kā tādi, kuriem ir zemāks riska profils, 1. punktā paredzētos nosacījumus var novērtēt fondu līmenī, nevis minētajos fondos turēto pakārtoto aktīvu līmenī. 3.   Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, kas ieguldījumu kapitāla vērtspapīros apakšgrupu uzskata par ilgtermiņa ieguldījumiem kapitāla vērtspapīros saskaņā ar 1. punktu, neatgriežas atpakaļ pie pieejas, kas neietver ilgtermiņa ieguldījumus kapitāla vērtspapīros.

Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kas ieguldījumu kapitāla vērtspapīros apakšgrupu uzskata par ilgtermiņa ieguldījumiem kapitāla vērtspapīros, vairs neatbilst 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, tā nekavējoties informē uzraudzības iestādi un veic vajadzīgos pasākumus, lai atjaunotu atbilstību.

Viena mēneša laikā no dienas, kad pirmo reizi konstatēta neatbilstība 1. punktā noteiktajiem nosacījumiem, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība sniedz uzraudzības iestādei nepieciešamo informāciju un informē par pasākumiem, kas sabiedrībai jāveic, lai sešu mēnešu laikā no dienas, kad pirmo reizi konstatēta neatbilstība, atjaunotu atbilstību minētajiem nosacījumiem.

Ja sabiedrība nespēj atjaunot atbilstību sešu mēnešu laikā no dienas, kad pirmo reizi konstatēta neatbilstība, tā jebkādus ieguldījumus kapitāla vērtspapīros pārtrauc klasificēt kā ilgtermiņa ieguldījumus kapitāla vērtspapīros saskaņā ar šo pantu uz divarpus gadiem vai tik ilgi, kamēr atbilstība 1. punktā noteiktajiem nosacījumiem nav atjaunota, atkarībā no tā, kurš laikposms ir ilgāks.

4.   Kapitāla prasība ilgtermiņa ieguldījumiem kapitāla vērtspapīros ir vienāda ar pamata pašu kapitāla zaudējumiem, ko radītu ieguldījumu, ko uzskata par ilgtermiņa ieguldījumiem kapitāla vērtspapīros, vērtības tūlītējs samazinājums par 22 %. 5.  

Saskaņā ar 301.a pantu Komisija šīs direktīvas papildināšanas nolūkā pieņem deleģētos aktus, kuros sīkāk precizē:

a) 

nosacījumus, kas izklāstīti šā panta 1. punkta otrajā daļā;

b) 

šā panta 2. punktā minēto kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu veidus;

c) 

informāciju, kas jāiekļauj 51. panta 1. punktā minētajā ziņojumā par maksātspēju un finanšu stāvokli un 35. panta 5.a punktā periodiskajā uzraudzības pārskatā.

▼B

106. pants

Kapitāla vērtspapīru riska apakšmoduļa aprēķins – simetriskās pielāgošanas mehānisms

1.   Kapitāla vērtspapīru riska apakšmodulī, kuru aprēķina saskaņā ar standarta formulu, iekļauj simetrisku pielāgojumu kapitāla prasībai, kas noteikts, lai segtu akciju cenu līmeņa izmaiņu risku. 2.   Standarta kapitāla prasības, kas kalibrēta atbilstīgi 104. panta 4. punktam un sedz risku, kas rodas no akciju cenu līmeņa izmaiņām, simetrisku pielāgojumu nosaka, pamatojoties uz attiecīgā akciju indeksa pašreizējā līmeņa un šā indeksa svērtā vidējā aritmētiskā līmeņa funkciju. Svērto vidējo aritmētisko aprēķina attiecīgam laikposmam, kurš ir viens un tas pats visām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām.

▼M13

3.   Standarta kapitāla prasības, kas sedz akciju cenu līmeņa izmaiņu risku, simetriska pielāgojuma rezultātā nav pieļaujams noteikt kapitāla prasību, kas būtu vairāk nekā 13 procentu punktus zemāka vai augstāka nekā standarta kapitāla prasība.

▼B

107. pants

Kapitāla prasība operacionālajam riskam

1.   Kapitāla prasība operacionālajam riskam atspoguļo operacionālos riskus tādā apjomā, kādā tie jau nav atspoguļoti 104. pantā norādītajos riska moduļos. Šo prasību kalibrē saskaņā ar 101. panta 3. punktu. 2.   Ja dzīvības apdrošināšanas līgumu ieguldījumu risku sedz apdrošinājuma ņēmēji, operacionālā riska kapitāla prasības aprēķinā vērā ņem gada izdevumu summu par šīm apdrošināšanas saistībām. 3.   Attiecībā uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darījumiem, kas nav 2. punktā norādītie darījumi, operacionālā riska kapitāla prasības aprēķinā vērā ņem minēto darījumu apjomu nopelnīto prēmiju un minēto apdrošināšanas saistību tehnisko rezervju izteiksmē. Šajā gadījumā operacionālā riska kapitāla prasība nepārsniedz 30 % no pamata maksātspējas kapitāla prasības attiecībā uz šiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darījumiem.

108. pants

Pielāgojumi tehnisko rezervju un atlikto nodokļu zaudējumu segšanas spējai

Direktīvas 103. panta c) punktā norādītie pielāgojumi tehnisko rezervju un atlikto nodokļu zaudējumu segšanas spējai atspoguļo neparedzamo zaudējumu potenciālo kompensāciju, samazinot tehniskās rezerves vai atliktos nodokļus, vai arī abus kombinējot.

Pielāgojumā vērā ņem riska mazināšanas efektu, ko sniedz apdrošināšanas līgumu turpmākie aplēses ieguvumi tādā apjomā, lai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības var konstatēt, ka šādu ieguvumu samazinājumu var izmantot, lai segtu neparedzamos zaudējumus, kad tie rodas. Riska mazināšanas efekts, ko sniedz turpmākie aplēses ieguvumi, nav lielāks par tehnisko rezervju un atlikto nodokļu summu saistībā ar šīm turpmākajiem aplēses ieguvumiem.

Piemērojot otro daļu, turpmāko aplēses ieguvumu vērtību nelabvēlīgos apstākļos salīdzina ar šādu ieguvumu vērtību saskaņā ar visprecīzākā novērtējuma aprēķina pamatā esošajiem pieņēmumiem.

▼M13

109. pants

Standarta formulas vienkāršošana

1.  

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības var izmantot vienkāršotu aprēķinu specifiskā riska modulim vai riska apakšmodulim, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a) 

to risku veids, apmērs un sarežģītība, ar kuriem tās saskaras, attaisno vienkāršota aprēķina izmantošanu;

b) 

būtu nesamērīgi pieprasīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai piemērot standartizēto aprēķinu;

c) 

kļūda salīdzinājumā ar standartizēto aprēķinu nerada būtiski nepareizu informāciju par maksātspējas kapitāla prasību, izņemot gadījumos, kad vienkāršotā aprēķina rezultātā tiek iegūta maksātspējas kapitāla prasība, kas pārsniedz standartizētā aprēķina rezultātā iegūto maksātspējas kapitāla prasību.

Neatkarīgi no pirmās daļas mazas un nesarežģītas sabiedrības var izmantot vienkāršotu aprēķinu specifiskā riska modulim vai riska apakšmodulim, ja tās uzraudzības iestādei var pārliecinoši un vismaz reizi piecos gados pierādīt, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) 

katrs atsevišķais riska modulis vai riska apakšmodulis, kuriem paredzēts izmantot vienkāršotu aprēķinu, bez vienkāršošanas piemērošanas veido mazāk nekā 2 % no pamata maksātspējas kapitāla prasības;

b) 

visu to riska moduļu vai riska apakšmoduļu summa, kuriem paredzēts izmantot vienkāršotu aprēķinu, bez vienkāršošanas piemērošanas veido mazāk nekā 10 % no pamata maksātspējas kapitāla prasības.

Šā punkta vajadzībām vienkāršotos aprēķinus kalibrē saskaņā ar 101. panta 3. punktu.

2.   Neskarot šā panta 1. punktu un 102. panta 1. punktu, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība aprēķina maksātspējas kapitāla prasību un riska modulis vai riska apakšmodulis neveido vairāk kā 5 % no 103. panta a) punktā minētās pamata maksātspējas kapitāla prasības, sabiedrība minētajam riska modulim vai riska apakšmodulim var izmantot vienkāršotu aprēķinu laikposmā, kas nepārsniedz trīs gadus pēc maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanas. 3.   Šā panta 2. punkta nolūkos katra riska moduļa vai riska apakšmoduļa daļu summa attiecībā pret pamata maksātspējas kapitāla prasību, ja piemēro vienkāršotos aprēķinus, ievērojot minēto punktu, nepārsniedz 10 %.

Riska moduļa vai riska apakšmoduļa daļa attiecībā pret šā punkta pirmajā daļā minēto pamata maksātspējas kapitāla prasību ir tā daļa, kas aprēķināta pēdējā reizē, kad riska modulis vai riska apakšmodulis tika aprēķināts bez vienkāršota aprēķina, ievērojot 2. punktu.

▼M5

109.a pants

Saskaņoti tehniskie sākumdati standarta formulai

1.   Lai aprēķinātu maksātspējas kapitāla prasību saskaņā ar standarta formulu, EUI ar Apvienotās komitejas starpniecību izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu ārējo kredīta novērtēšanas institūciju (ĀKNI) kredītu novērtējumu sadalījumam atbilstoši objektīvai kredīta kvalitātes pakāpju skalai un piemērojot pakāpes, kas noteiktas saskaņā ar 111. panta 1. punkta n) apakšpunktu.

EUI Apvienotā komiteja līdz 2015. gada 30. jūnijam iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

2.  

Lai nodrošinātu vienotus šī panta piemērošanas nosacījumus un sekmētu 105. panta 5. punktā minētā tirgus riska moduļa aprēķināšanu, sekmējot 105. panta 6. punktā minētā darījumu partneru saistību nepildīšanas riska moduļa aprēķināšanu, izvērtējot 101. panta 5. punktā minētās riska mazināšanas metodes un aprēķinot tehniskās rezerves, EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu par:

a) 

to reģionālo valdību un vietējo varas iestāžu sarakstu, ar kurām riska darījumus uzskata par riska darījumiem ar centrālo valdību tajā jurisdikcijā, kur tā reģistrēta, ar nosacījumu, ka nepastāv šādu riska darījumu atšķirības, kas saistītas ar šo iestāžu īpašām tiesībām gūt ienākumu un pastāv īpašas iestāžu vienošanās, kuru mērķis ir mazināt saistību nepildīšanas risku;

b) 

akciju indeksu, kas minēts 106. panta 2. punktā, saskaņā ar sīki izstrādātiem kritērijiem, kuri noteikti saskaņā ar 111. panta 1. punkta c) un o) apakšpunktu;

c) 

pielāgojumiem valūtām, kas ir piesaistītas euro, lai aprēķinātu 105. panta 5. punktā minēto valūtas riska apakšmoduli saskaņā ar sīki izstrādātiem kritērijiem attiecībā uz pielāgojumiem valūtām, kas ir piesaistītas euro, lai sekmētu valūtas riska apakšmoduļa aprēķināšanu, kā paredzēts 111. panta 1. punkta p) apakšpunktā.

EAFPI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

3.   EAFPI vismaz reizi ceturksnī publicē tehnisko informāciju, tostarp informāciju par 106. pantā minēto simetrisko pielāgojumu. 4.   Lai nodrošinātu vienotus šī panta piemērošanas nosacījumus un sekmētu 105. panta 4. punktā minēto veselības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduļa aprēķināšanu, EAFPI, ņemot vērā attiecīgo dalībvalstu uzraudzības iestāžu sniegtos aprēķinus, izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, par standartnovirzēm attiecībā uz konkrētiem dalībvalstu normatīvajiem aktiem, kuri pieļauj veselības riska atlīdzības prasību maksājumu sadalījumu starp apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām un kuri atbilst 5. punkta kritērijiem un citiem kritērijiem, kas paredzēti deleģētos aktos.

EAFPI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

5.  

Šā panta 4. punktā minētie īstenošanas tehniskie standarti attiecas tikai uz dalībvalstu normatīvajiem pasākumiem, kuri atļauj veselības risku atlīdzības prasību maksājumu sadalījumu starp apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām un kuri atbilst šādiem kritērijiem:

a) 

veselības riska atlīdzības prasību maksājumu sadalījuma mehānisms ir pārredzams un pilnībā precizēts pirms tā pārskata gada sākuma, uz kuru tas attiecas;

b) 

veselības riska atlīdzības prasību maksājumu sadalījuma mehānisms, to apdrošināšanas sabiedrību skaits, kas ir veselības riska izlīdzināšanas sistēmas (VRIS) dalībnieces, kā arī darbības veida, uz ko attiecas VRIS, riska faktori nodrošina to, ka visu VRIS dalībnieču darbības veidu, uz ko attiecas VRIS, ikgadējo zaudējumu svārstība tiek būtiski samazināta ar VRIS palīdzību gan attiecībā uz apdrošināšanas prēmijām, gan uz rezervju risku;

c) 

veselības apdrošināšana, uz ko attiecas VRIS, ir obligāta un darbojas kā daļēja vai pilnīga alternatīva veselības apdrošināšanai, ko sniedz tiesību aktos paredzētās sociālā nodrošinājuma sistēmas;

d) 

ja veselības apdrošināšanas sabiedrības, kas ir VRIS dalībnieces, nepilda savas saistības, viena vai vairākas dalībvalstu valdības garantē tādu apdrošinājuma ņēmēju prasību pilnīgu izpildi, kas ir saistītas ar apdrošināšanas darbību, uz ko attiecas VRIS.

Komisija saskaņā ar 301.a pantu pieņem deleģētos aktus, ar ko nosaka papildu kritērijus valstu normatīvo aktu noteikumiem un metodoloģiju un prasības šā panta 4. punktā minēto standartnoviržu aprēķināšanai.

▼B

110. pants

Būtiskas novirzes no pieņēmumiem, kas ir standarta formulas aprēķina pamatā

Ja nav pieņemami aprēķināt maksātspējas kapitāla prasību pēc standarta formulas, kā noteikts 2. apakšiedaļā, jo attiecīgās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības riska profils būtiski atšķiras no pieņēmumiem, kas ir standarta formulas pamatā, uzraudzības iestādes ar pamatotu lēmumu var prasīt minētajai sabiedrībai aizstāt standarta formulas aprēķinā izmantoto parametru apakšgrupu ar šīm sabiedrībām raksturīgiem parametriem, aprēķinot dzīvības, nedzīvības un veselības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduļus, kā noteikts 104. panta 7. punktā. Šos raksturīgos parametrus aprēķina, nodrošinot sabiedrības atbilstību 101. panta 3. punktam.

▼M5

111. pants

Deleģētie akti un regulatīvie un īstenošanas tehniskie standarti attiecībā uz 103.–109. pantu

1.  

Komisija saskaņā ar 301.a pantu pieņem deleģētos aktus, nosakot:

a) 

standarta formulu atbilstīgi 101. pantam un 103.–109. pantam;

b) 

jebkurus apakšmoduļus, kas nepieciešami vai kas precīzāk nosedz riskus, uz kuriem attiecas 104. pantā minētie attiecīgie riska moduļi, kā arī jebkuri turpmākie atjauninājumi;

c) 

metodes, pieņēmumus un standarta parametrus, kas jākalibrē atbilstoši 101. panta 3. punktā minētajam ticībamības līmenim un jāizmanto, aprēķinot 104., 105. un 304. pantā norādītās pamata maksātspējas kapitāla prasības katru riska moduli vai apakšmoduli, simetriskās pielāgošanas mehānismu un mēnešu skaitā izteiktu attiecīgo laikposmu, kā minēts 106. pantā, kā arī attiecīgu pieeju 304. pantā minētās metodes iekļaušanai maksātspējas kapitāla prasībā, aprēķinot to pēc standarta formulas;

d) 

korelācijas parametrus, vajadzības gadījumā iekļaujot IV pielikumā noteiktos parametrus, un procedūras šo parametru atjaunināšanai;

e) 

ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības izmanto riska mazināšanas metodes, – metodes un pieņēmumus, kas jāizmanto, lai novērtētu attiecīgās sabiedrības riska profila pārmaiņas un pielāgotu maksātspējas kapitāla prasības aprēķinu;

f) 

kvalitatīvos kritērijus, kas jāizpilda ar e) apakšpunktā minētajām riska mazināšanas metodēm, lai nodrošinātu to, ka risks ir faktiski nodots trešai personai;

fa) 

metodi un parametrus, kas jāizmanto, aprēķinot kapitāla prasību attiecībā uz darījumu partneru saistību neievērošanas risku, ja darījumus uzskata par riska darījumiem ar atbilstīgiem centrāliem darījumu partneriem; minētie parametrinodrošina konsekventu rīcību, ja šādus darījumus veic kredītiestādes un finanšu iestādes Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1. un 26. apakšpunkta nozīmē;

g) 

metodes un parametrus, kas jāizmanto, novērtējot 107. pantā minēto kapitāla prasību operacionālajam riskam, ietverot 107. panta 3. punktā noteiktos procentus;

h) 

metodes un pielāgojumus, kas jāizmanto, lai atspoguļotu riska diversifikācijas samazināto apjomu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām saistībā ar norobežotiem līdzekļiem;

i) 

metodes, kas jāizmanto, aprēķinot 108. pantā minēto pielāgojumu tehnisko rezervju zaudējumu vai atlikto nodokļu segšanas spējai;

j) 

standarta parametru apakšgrupu dzīvības, nedzīvības un veselības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduļos, ko var aizstāt ar sabiedrības īpašajiem parametriem, kā norādīts 104. panta 7. punktā;

k) 

standartizētās metodes, kas jāizmanto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, aprēķinot j) apakšpunktā norādītos sabiedrības īpašos parametrus un citus kritērijus attiecībā uz izmantoto datu pilnīgumu, precizitāti un atbilstību, kas jāievēro pirms uzraudzības iestāžu apstiprinājuma saņemšanas kopā ar kārtību, kas jāievēro šāda apstiprinājuma saņemšanai;

▼M13

l) 

vienkāršotos aprēķinus, kas paredzēti 109. panta 1. punktā minētajiem specifiskā riska moduļiem un riska apakšmoduļiem un 109. panta 2. punktā minētajiem nebūtiska riska moduļiem un riska apakšmoduļiem, kā arī kritērijus, kas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, tostarp kaptīvām apdrošināšanas sabiedrībām un kaptīvām pārapdrošināšanas sabiedrībām, ir jāizpilda, lai tās būtu tiesīgas izmantot vienkāršojumus, kā noteikts 109. panta 1. punktā;

m) 

pieeju, kas jāizmanto attiecībā uz būtiskām līdzdalībām 13. panta 21. punkta nozīmē maksātspējas kapitāla prasības aprēķinā, jo īpaši aprēķinot kapitāla vērtspapīru riska apakšmoduli, kas minēts 105. panta 5. punktā, ņemot vērā varbūtējo samazinājumu šo būtisko līdzdalību vērtības svārstīgumā, kas rodas no šo ieguldījumu stratēģiskā rakstura, kā arī ietekmi, kāda apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai ir uz šiem ieguldījumu saņēmējiem;

▼M5

n) 

veidu, kā izmantot ĀKNI veiktos ārējos kredīta novērtējumus maksātspējas kapitāla prasības aprēķinā saskaņā ar standarta formulu un ārējo kredīta novērtējumu pielīdzinājumu kredīta kvalitātes pakāpju skalai, kura minēta 109.a panta 1. punktā un atbilst ĀKNI veikto ārējo kredīta novērtējumu izmantošanai kapitāla prasības aprēķinā kredītiestādēm un finanšu iestādēm kā tās definētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā un 4. panta 1. punkta 26. apakšpunktā;

o) 

sīki izstrādātus kritērijus 109.a panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā akciju indeksa noteikšanai;

p) 

sīki izstrādātus kritērijus attiecībā uz pielāgojumu valūtām, kas ir piesaistītas euro, lai sekmētu 109.a panta 2. punkta d) apakšpunktā minētā valūtas riska apakšmoduļa aprēķināšanu;

q) 

nosacījumus, lai iedalītu kategorijās 109.a panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās reģionālās valdības un vietējās varas iestādes.

▼M13

Piemērojot šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktu, 105. panta 5. punkta otrās daļas a) apakšpunktā minētā procentu likmju riska apakšmoduļa metodes, pieņēmumi un standarta parametri atspoguļo risku, ka procentu likmes var vēl vairāk samazināties pat tad, ja tās ir zemas vai negatīvas, un procentu likmju riska apakšmoduļa aprēķins atbilst procentu likmju ekstrapolācijai saskaņā ar 77.a pantu. Neatkarīgi no šīs daļas pirmā teikuma procentu likmju riska apakšmoduļa aprēķinā nav jāņem vērā risks, ka procentu likmes varētu pazemināties zem minimālās negatīvās vērtības, ja minimālo negatīvo vērtību nosaka tā, lai iespējamība, ka visās attiecīgajās valūtās un termiņos procentu likmes vienmēr nepārsniegs minimālo negatīvo vērtību, būtu pietiekami maza.

Šā punkta pirmās daļas h) apakšpunkta nolūkos metodes un korekcijas, kas jāizmanto, lai atspoguļotu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību riska diversifikācijas ierobežoto tvērumu attiecībā uz norobežotiem fondiem, nepiemēro to aktīvu portfeļiem, kuri nav norobežotie fondi un kuri ir piešķirti, lai segtu atbilstīgu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību vislabāko aplēsi, kā minēts 77.b panta 1. punkta a) apakšpunktā.

▼M5

2.   Lai nodrošinātu šā panta vienveidīgu piemērošanu, EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu par procedūrām uzraudzības iestāžu apstiprinājuma piešķiršanai izmantot 1. punkta k) apakšpunktā minētos sabiedrības īpašos parametrus.

EAFPI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2014. gada 31. oktobrim.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

▼M13

2.a   Ja Komisija, ievērojot šā panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu, pieņem deleģētos aktus šīs direktīvas papildināšanas nolūkā, precizējot metodes, pieņēmumus un standarta parametrus, ko paredzēts izmantot, lai aprēķinātu 105. panta 5. punkta otrās daļas a) apakšpunktā minēto procentu likmju riska apakšmoduli ar mērķi uzlabot kapitāla prasību jutīgumu atbilstīgi procentu likmju attīstībai, procentu likmju riska apakšmoduļa izmaiņas var pakāpeniski ieviest pārejas laikposmā, kas nepārsniedz piecus gadus. Šāda pakāpeniska ieviešana ir obligāta un attiecas uz visām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām.

▼M13

3.   Līdz 2030. gada 29. janvārim un pēc tam reizi piecos gados EAAPI veic to metožu, pieņēmumu un standarta parametru piemērotības novērtējumu, ko izmantoto maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai, pamatojoties uz standarta formulu. Tā jo īpaši ņem vērā visu aktīvu veidu un finanšu instrumentu darbību, to ieguldītāju rīcību, kuri iegulda minētajos aktīvos un finanšu instrumentos, kā arī tendences starptautisku standartu noteikšanā finanšu pakalpojumu jomā. Dažu risku un dažu aktīvu klašu pārskatīšanu var noteikt par prioritāti. Pamatojoties uz EAAPI novērtējumu, Komisija attiecīgā gadījumā nāk klajā ar priekšlikumiem šīs direktīvas vai saskaņā ar to pieņemto deleģēto vai īstenošanas aktu grozīšanai.

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kas piemēro šā panta 2.a punktā minēto pakāpenisko ieviešanu, ziņojuma daļā par savas maksātspējas finansiālo stāvokli, kas sastāv no 51. panta 1.b punktā minētās informācijas, kuras mērķauditorija ir tirgus profesionāļi, publisko šādu informāciju:

i) 

to, ka tās piemēro šā panta 2.a punktā minēto pakāpenisko ieviešanu; un

ii) 

kvantitatīvu aplēsi par ietekmi, ko uz to finanšu stāvokli atstāj šā panta 2.a punktā minētās pakāpeniskās ieviešanas nepiemērošana.

▼M5

4.   Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz maksātspējas kapitāla prasību, EAFPI, ievērojot 301.b pantu, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu kvantitatīvus ierobežojumus un aktīvu atbilstības kritērijus, ja minētie riski nav pietiekami segti ar apakšmoduli.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. līdz 14. pantu.

Minētos regulatīvos tehniskos standartus piemēro aktīviem, ar ko sedz tehniskās rezerves, izņemot aktīvus, kuri ir attiecināmi uz dzīvības apdrošināšanas līgumiem, ja to ieguldījumu risku sedz apdrošinājuma ņēmēji. Komisija tos pārskata, ņemot vērā standarta formulas un finanšu tirgu attīstību.

▼B

3. apakšiedaļa

Maksātspējas kapitāla prasība – pilnīgi un daļēji iekšējie modeļi

112. pants

Vispārīgi noteikumi daļēju un pilnīgu iekšējo modeļu apstiprināšanai

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības var aprēķināt maksātspējas kapitāla prasību, izmantojot uzraudzības iestāžu apstiprināto pilnīgo vai daļējo iekšējo modeli. 2.  

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības var izmantot daļējus iekšējos modeļus, aprēķinot šādu rādītāju vai rādītājus:

a) 

pamata maksātspējas kapitāla prasības viens vai vairāki riska moduļi vai apakšmoduļi, kā norādīts 104. un 105. pantā;

b) 

kapitāla prasība operacionālajam riskam, kā norādīts 107. pantā;

c) 

pielāgojums, kā norādīts 108. pantā.

Turklāt daļēju modelēšanu var attiecināt uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas visu uzņēmējdarbību vai tikai uz vienu vai vairākām galvenajām struktūrvienībām.

3.  

Visos pieteikumos apstiprinājuma saņemšanai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības iesniedz vismaz dokumentāru pieradījumu tam, ka iekšējais modelis atbilst 120. līdz 125. pantā izklāstītajām prasībām.

Ja pieteikums minētā apstiprinājuma saņemšanai attiecas uz daļēju iekšējo modeli, 120. līdz 125. pantā izklāstītās prasības pielāgo, ņemot vērā modeļa ierobežoto piemērošanas jomu.

▼M9

3.a   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 35. panta 1. punktu uzraudzības iestādes informē EAAPI par visiem pieteikumiem izmantot vai mainīt iekšējo modeli. Pēc vienas vai vairāku attiecīgo uzraudzības iestāžu lūguma EAAPI saskaņā ar Regulas (ES) 1094/2010 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu uzraudzības iestādei vai iestādēm, kas palīdzību ir lūgušas, var sniegt tehnisku palīdzību attiecībā uz lēmumu par pieteikumu.

▼B

4.   Uzraudzības iestādes pieņem lēmumu par pieteikumu sešu mēnešu laikā no pilnībā aizpildīta pieteikuma saņemšanas. 5.   Uzraudzības iestādes apstiprina pieteikumu tikai tad, ja tās ir pārliecinātas, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības riska identifikācijas, novērtēšanas, uzraudzības, vadības un ziņošanas sistēmas ir atbilstīgas un iekšējais modelis atbilst 3. punktā izklāstītajām prasībām. 6.   Uzraudzības iestāžu lēmums noraidīt pieteikumu par iekšējā modeļa izmantošanu norāda tā rīcības pamatojumu.

▼M13

7.   Pēc tam, kad saņemts uzraudzības iestāžu apstiprinājums par iekšējā modeļa izmantošanu, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības reizi divos gados uzraudzības iestādēm iesniedz novērtējumu maksātspējas kapitāla prasībai, kas noteikta saskaņā ar 2. apakšiedaļā norādīto standarta formulu. Uzraudzības iestādes ar lēmumu, kurā norāda iemeslus, var pieprasīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai biežākus ziņojumus.

▼B

113. pants

Īpašie noteikumi daļēju iekšējo modeļu apstiprināšanai

1.  

Daļēja iekšējā modeļa gadījumā uzraudzības iestāžu apstiprinājumu izsniedz tikai, ja šis modelis atbilst 112. panta prasībām un šādiem papildu nosacījumiem:

a) 

sabiedrība ir pienācīgi attaisnojusi modeļa ierobežotās piemērošanas jomas iemeslu;

b) 

izrietošā maksātspējas kapitāla prasība pareizāk atspoguļo sabiedrības riska profilu un jo īpaši atbilst 1. apakšiedaļā norādītajiem principiem;

c) 

tā uzbūve atbilst 1. apakšiedaļas principiem, tādējādi daļēji iekšējo modeli var pilnībā iekļaut maksātspējas kapitāla prasības standarta formulā.

2.  

Novērtējot pieteikumu daļēja iekšējā modeļa izmantošanai, kas attiecas tikai uz specifiskā riska moduļa konkrētiem apakšmoduļiem vai uz dažām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības struktūrvienībām saistībā ar specifiskā riska moduli, vai uz abām daļām, uzraudzības iestādes var pieprasīt attiecīgajām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām iesniegt reālistisku pārejas plānu modeļa piemērošanas jomas paplašināšanai.

Pārejas plānā norāda veidu, kādā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības paredzējušas paplašināt modeļa piemērošanas jomu ar citiem apakšmoduļiem vai struktūrvienībām, lai nodrošinātu to, ka modelis aptver apdrošināšanas darījumu dominējošo daļu saistībā ar šo specifiskā riska moduli.

▼M5

114. pants

Deleģētie akti un īstenošanas tehniskie standarti attiecībā uz maksātspējas kapitāla prasību iekšējiem modeļiem

1.  

Komisija saskaņā ar 301.a pantu pieņem deleģētos aktus, nosakot:

a) 

pielāgojumus 120. līdz 125. pantā minētajiem standartiem, ņemot vērā daļējā iekšējā modeļa ierobežoto piemērošanas jomu;

b) 

veidu, kādā daļēju iekšēju modeli pilnībā jāiekļauj maksātspējas kapitāla prasības standarta formulā, kas minēta 113. panta 1. punkta c) apakšpunktā, un prasības alternatīvu integrācijas metožu izmantošanai.

2.  

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta piemērošanai, EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu par procedūrām attiecībā uz:

a) 

iekšējā modeļa apstiprināšanu saskaņā ar 112. pantu un

b) 

būtisku iekšējā modeļa izmaiņu un tās politikas izmaiņu apstiprināšanu, ar kuru saskaņā maina 115. pantā minēto iekšējo modeli.

EAFPI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2014. gada 31. oktobrim.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

▼B

115. pants

Nostādne pilnīgu un daļēju iekšējo modeļu mainīšanai

Kā daļu no iekšējā modeļa sākotnējās apstiprināšanas procedūras uzraudzības iestādes apstiprina nostādni apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības modeļa mainīšanai. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības var mainīt savu iekšējo modeli saskaņā ar minēto nostādni.

Nostādne ietver iekšējā modeļa nelielu un nozīmīgu pārmaiņu specifikācijas.

Iekšējā modeļa nozīmīgās pārmaiņas, kā arī pārmaiņas minētajā nostādnē vienmēr iepriekš apstiprina uzraudzības iestādē, kā noteikts 112. pantā.

Iekšējā modeļa nelielām pārmaiņām nav vajadzīgs iepriekšējs uzraudzības iestāžu apstiprinājums, ja tās ir izstrādātas saskaņā ar minēto nostādni.

116. pants

Pārvaldes, vadības un uzraudzības struktūru atbildība

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras apstiprina pieteikumu uzraudzības iestādēm iekšējā modeļa apstiprināšanai, kā norādīts 112. pantā, kā arī pieteikumu jebkādu turpmāko šajā modelī veikto nozīmīgo pārmaiņu apstiprināšanai.

Pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūra ir atbildīga par tādu sistēmu ieviešanu, ar kurām pastāvīgi nodrošina iekšējā modeļa pienācīgu darbību.

117. pants

Atgriešanās pie standarta formulas

Pēc tam, kad apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības ir saņēmušas apstiprinājumu saskaņā ar 112. pantu, tās neatsāk visas maksātspējas kapitāla prasības vai kādas tās daļas aprēķināšanu saskaņā ar standarta formulu, kā norādīts 2. apakšiedaļā, izņemot pienācīgi attaisnotus gadījumus un saņemot uzraudzības iestāžu apstiprinājumu.

118. pants

Iekšējā modeļa neatbilstība

1.   Ja pēc tam, kad no uzraudzības iestādēm saņemts apstiprinājums par iekšējā modeļa izmantošanu, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības pārstāj atbilst 120. līdz 125. pantā noteiktajām prasībām, tās nekavējoties vai nu uzraudzības iestādēm uzrāda plānu, kā atjaunot atbilstību pieņemamā laikposmā, vai uzskatāmi parāda, ka neatbilstības ietekme ir nebūtiska. 2.   Gadījumā, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības neīsteno 1. punktā norādīto plānu, uzraudzības iestādes var pieprasīt apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām atgriezties pie maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanas saskaņā ar standarta formulu, kā norādīts 2. apakšiedaļā.

119. pants

Būtiskas novirzes no pieņēmumiem, kas ir standarta formulas aprēķina pamatā

Ja nav pieņemami aprēķināt maksātspējas kapitāla prasību saskaņā ar standarta formulu, kā norādīts šīs iedaļas 2. apakšiedaļā, jo attiecīgo apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību riska profils ievērojami atšķiras no standarta formulas aprēķina pamatā esošajiem pieņēmumiem, uzraudzības iestādes ar lēmumu, norādot iemeslus, var pieprasīt attiecīgajām sabiedrībām izmantot iekšējo modeli vai tā attiecīgos riska moduļus.

120. pants

Izmantošanas tests

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības uzskatāmi parāda, ka iekšējo modeli izmanto plaši un ka tam ir svarīga nozīme 41.līdz 50. pantā minētajā pārvaldības sistēmā, jo īpaši

a) 

to riska vadības sistēmā, kā norādīts 44. pantā, un to lēmumu pieņemšanas procesos;

b) 

to ekonomiskā un maksātspējas kapitāla novērtēšanas un izvietošanas procesos, tostarp 45. pantā minētajā novērtējumā.

Turklāt apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības uzskatāmi parāda, ka maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanas biežums, izmantojot iekšējo modeli, atbilst biežumam, kādā tās izmanto iekšējo modeli citām pirmajā daļā minētajām vajadzībām.

Pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūra ir atbildīga par iekšējā modeļa koncepcijas un darbības veida pastāvīgo atbilstību un par to, ka iekšējais modelis turpina pareizi atspoguļot attiecīgās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības riska profilu.

121. pants

Statistiskās kvalitātes standarti

1.   Iekšējais modelis un jo īpaši tā pamatā esošās varbūtības sadalījuma prognozes aprēķins atbilst 2. līdz 9. punktā izklāstītajiem kritērijiem. 2.  

Metodes, ko izmanto, lai aprēķinātu varbūtības sadalījuma prognozi, pamatojas uz piemērotiem, lietojamiem un atbilstīgiem aktuāra un statistikas paņēmieniem un atbilst metodēm, ko izmanto, lai aprēķinātu tehniskās rezerves.

Metodes, ko izmanto, lai aprēķinātu varbūtības sadalījuma prognozi, pamatojas uz aktuālu un ticamu informāciju un reālistiskiem pieņēmumiem.

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības spēj uzraudzības iestādēm attaisnot pieņēmumus, kas ir to iekšējā modeļa pamatā.

3.  

Iekšējā modeļa aprēķināšanai izmantotie dati ir precīzi, pilnīgi un atbilstīgi.

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības atjaunina datu kopumu, kas izmantots varbūtības sadalījuma prognozes aprēķināšanai, vismaz reizi gadā.

4.  

Nenosaka nekādu īpašu metodi varbūtības sadalījuma prognozes aprēķināšanai.

Neraugoties uz izvēlēto aprēķina metodi, iekšējā modeļa spēja klasificēt risku ir pietiekama, lai nodrošinātu, ka to plaši izmanto un ka tam ir būtiska nozīme apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību pārvaldes sistēmā, jo īpaši to riska vadības sistēmā, lēmumu pieņemšanas procesos un kapitāla piešķiršanā saskaņā ar 120. pantu.

Iekšējais modelis sedz visus būtiskos riskus, kam pakļautas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības. Iekšējie modeļi sedz vismaz direktīvas 101. panta 4. punktā norādītos riskus.

5.   Attiecībā uz diversifikācijas efektiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības savā iekšēja modelī var ņemt vērā atkarības riska kategorijās vai starp riska kategorijām, ja uzraudzības iestādes piekrīt, ka šāda sistēma, ko izmanto minēto diversifikācijas efektu noteikšanai, ir atbilstīga. 6.   Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības savā iekšējā modelī var pilnībā ņemt vērā riska mazināšanas metožu ietekmi, kamēr kredītrisks un citi riska veidi, kas rodas, izmantojot riska mazināšanas metodes, ir pareizi atspoguļoti iekšējā modelī. 7.   Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības rūpīgi aprēķina īpašos riskus, kas saistīti ar to iekšējā modeļa finanšu garantijām un jebkādām līgumā paredzētām iespējām, ja tās ir būtiskas. Tās arī novērtē riskus, kas saistīti gan ar apdrošinājuma ņēmēja iespējām, gan ar līgumā paredzētajām iespējām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām. Tāpēc tās ņem vērā to, kā turpmākās finanšu un citu nosacījumu pārmaiņas var ietekmēt minēto iespēju izmantošanu. 8.  

Savā iekšējā modelī apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības var ņemt vērā vadības turpmākos pasākumus, kuru īstenošana būtu pamatota īpašos apstākļos.

Pirmajā daļā norādītajā gadījumā attiecīgā sabiedrība nosaka laiku, kas vajadzīgs šādu darbību īstenošanai.

9.   Savā iekšējā modelī apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības ņem vērā visus paredzētos maksājumus apdrošinājuma ņēmējiem un apdrošināšanas atlīdzības saņēmējiem neatkarīgi no tā, vai šie maksājumi līgumā ir garantēti, vai nav.

122. pants

Kalibrēšanas standarti

1.   Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības iekšējās modelēšanas vajadzībām var izmantot citādu laikposmu vai riska pakāpi nekā norādīts 101. panta 3. punktā, ja iekšējā modeļa rezultātu minētajās sabiedrībās var izmantot, lai aprēķinātu maksātspējas kapitāla prasību, nodrošinot apdrošinājuma ņēmējiem un apdrošināšanas atlīdzības saņēmējiem aizsardzības līmeni, kas atbilst 101. pantā norādītajam. 2.   Ja iespējams, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasības rādītāju iegūst tieši no varbūtības sadalījuma prognozes, kas noteikta ar minēto sabiedrību iekšējo modeli, izmantojot 101. panta 3. punktā norādīto riskam pakļautās vērtības pakāpi. 3.   Ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasību nevar iegūt tieši no varbūtības sadalījuma prognozes, kas noteikta ar iekšējo modeli, uzraudzības iestādes var atļaut maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanas procesā izmantot aptuvenas vērtības, ja minētās sabiedrības uzraudzības iestādēm var uzskatāmi parādīt, ka apdrošinājuma ņēmējiem ir paredzēts 101. pantam atbilstīgs aizsardzības līmenis. 4.   Uzraudzības iestādes var pieprasīt apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām piemērot savu iekšējo modeli atbilstīgi standarta portfeļiem un, izmantojot pieņēmumus, kas pamatoti drīzāk ar ārējiem nekā iekšējiem datiem, lai apstiprinātu iekšējā modeļa kalibrēšanu un pārbaudītu, vai tā specifikācijas atbilst vispārēji pieņemtajai tirgus praksei.

▼M13

5.  

Dalībvalstis var atļaut apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām savā iekšējā modelī ņemt vērā kredītriska starpības izmaiņu ietekmi uz svārstīguma pielāgojumu, kas aprēķināts saskaņā ar 77.d pantu, tikai tad, ja:

a) 

metodē, ar kuru ņem vērā kredītriska starpības izmaiņu ietekmi uz svārstīguma pielāgojumu valūtai, neņem vērā nedz sabiedrībai specifiskas riska koriģētās starpības pielāgojumu, ievērojot 77.d panta 1.c) punktu, nedz – euro gadījumā – svārstīguma pielāgojuma iespējamo palielinājumu, ko rada makroekonomikas svārstīguma pielāgojums, ievērojot 77.d panta 4. punktu;

b) 

maksātspējas kapitāla prasība nav zemāka par kādu no turpmāk minētajām:

i) 

nosacītā maksātspējas kapitāla prasība, ko aprēķina kā maksātspējas kapitāla prasību, izņemot to, ka kredītriska starpības izmaiņu ietekme uz svārstīguma pielāgojumu tiek ņemta vērā saskaņā ar EAAPI izmantoto metodoloģiju, lai publicētu tehnisko informāciju, ievērojot 77.e panta 1. punkta c) apakšpunktu;

ii) 

nosacītā maksātspējas kapitāla prasība, ko aprēķina saskaņā ar šā punkta i) apakšpunktu, izņemot to, ka 77.d panta 2. punkta otrajā daļā minētās valūtas reprezentatīvais portfelis tiek noteikts, pamatojoties uz aktīviem, kuros apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība iegulda, nevis uz to apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību visiem aktīviem, kuru apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistības ir denominētas šajā valūtā.

Pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkos reprezentatīvais portfelis konkrētai valūtai tiek noteikts, pamatojoties uz sabiedrības aktīviem, kuri denominēti minētajā valūtā, un ko izmanto, lai segtu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību vislabāko aplēsi, kas denominēta minētajā valūtā.

▼B

123. pants

Peļņas un zaudējumu attiecinājums

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības vismaz reizi gadā pārskata katras nozīmīgas struktūrvienības peļņas un zaudējumu iemeslus un avotus.

Tās uzskatāmi parāda, kā iekšējā modeļa izvēlētā riska klasificēšana izskaidro peļņas un zaudējumu iemeslus un avotus. Riska klasificēšana un peļņas un zaudējumu attiecinājums atspoguļo apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību riska profilu.

124. pants

Novērtēšanas standarti

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības izmanto regulārus modeļu apstiprināšanas ciklus, kuros ietverta iekšējā modeļa snieguma uzraudzīšana, tā specifikācijas pastāvīgas atbilstības pārbaude un rezultātu salīdzināšana ar pieredzi.

Modeļa apstiprināšanas process ietver efektīvu iekšējā modeļa novērtēšanas statistikas procesu, kas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām ļauj savām uzraudzības iestādēm uzskatāmi parādīt, ka iegūtās kapitāla prasības ir atbilstīgas.

Ar izmantotajām statistikas metodēm ne tikai pārbauda varbūtības sadalījuma prognozes piemērotību, salīdzinot ar zaudējumu pieredzi, bet arī visus ar to saistītos būtiskos jaunos datus un informāciju.

Modeļa apstiprināšanas process ietver iekšējā modeļa stabilitātes analīzi un jo īpaši iekšējā modeļa rezultātu jutības pārbaudi attiecībā uz pārmaiņām galvenajos pamata pieņēmumos. Tas ietver arī iekšējā modelī izmantoto datu precizitāti, pilnīgumu un atbilstību.

125. pants

Dokumentēšanas standarti

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības dokumentē sava iekšējā modeļa koncepciju un darbības aspektu.

Dokumentācijā uzskatāmi jāparāda atbilstība 120. līdz 124. pantam.

Ar dokumentāciju nodrošina teorijas, pieņēmumu un iekšējā modeļa pamatā esošā matemātiskā un empīriskā pamatojuma sīku izklāstu.

Dokumentācijā norāda visus apstākļus, kādos iekšējais modelis nefunkcionē efektīvi.

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības dokumentē sava iekšējā modeļa visas nozīmīgās pārmaiņas, kā norādīts 115. pantā.

126. pants

Ārējie modeļi un dati

Tādu datu vai modeļa izmantošanu, kas iegūti no trešās personas, neuzskata par attaisnojumu atbrīvojumam no jebkādām prasībām, kas iekšējam modelim noteiktas 120. līdz 125. pantā.

▼M5

127. pants

Deleģētie akti attiecībā uz 120. līdz 126. pantu

Komisija saskaņā ar 301.a pantu pieņem deleģētos aktus attiecībā uz 120. līdz 126. pantu, lai veicinātu riska profila labāku novērtēšanu un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību uzņēmējdarbības pārvaldīšanu attiecība uz iekšējo modeļu izmantošanu visā Savienībā.

▼B

5. Iedaļa

Minimālā kapitāla prasība

128. pants

Vispārīgi noteikumi

Dalībvalstis pieprasa, lai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām būtu izmantojamais pamata pašu kapitāls, kas sedz minimālā kapitāla prasību.

129. pants

Minimālā kapitāla prasības aprēķināšana

1.  

Minimālā kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar šādiem principiem:

a) 

to aprēķina skaidri un vienkārši, nodrošinot, ka aprēķinam var veikt revīziju;

b) 

tā atbilst izmantojamā pamata pašu kapitāla summai, zem kuras apdrošinājuma ņēmēji un apdrošināšanas atlīdzības saņēmēji būtu pakļauti nepieņemamam riska līmenim, ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām būtu atļauts turpināt savus darījumus;

c) 

lineāro funkciju, kas minēta 2. punktā un kuru izmanto minimālās kapitāla prasības aprēķinam, kalibrē atbilstīgi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pamata pašu kapitāla riskam pakļautajai vērtībai, uz ko attiecas 85 % ticamības līmenis viena gada laikā;

d) 

tās absolūtā minimālā vērtība ir

▼M5

i) 

►M10  2 700 000 EUR ◄ nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām, ietverot kaptīvās apdrošināšanas sabiedrības, izņemot gadījumu, kad ir nosegti visi vai daži no riskiem, kas minēti vienā no kategorijām, kas uzskaitītas I pielikuma A daļas apdrošināšanas veidos no 10. līdz 15., un šajā gadījumā minimālā vērtība ir ►M10  4 000 000 EUR ◄ ;

ii) 

►M10  4 000 000 EUR ◄ dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām, tostarp kaptīvām apdrošināšanas sabiedrībām;

iii) 

►M10  3 900 000 EUR ◄ pārapdrošināšanas sabiedrībām, izņemot kaptīvās pārapdrošināšanas sabiedrības, kuru gadījumā minimālā kapitāla prasība nav mazāka par ►M10  1 300 000 EUR ◄ ;

▼B

iv) 

punkta i) un ii) apakšpunktā minēto apjomu summa apdrošināšanas sabiedrībām, kā minēts 73. panta 5. punktā.

2.   Atbilstīgi 3.punktam minimālo kapitāla prasību aprēķina kā lineāru funkciju no šādu mainīgo lielumu grupas vai apakšgrupas: sabiedrības tehniskajām rezervēm, parakstītajām prēmijām, riska kapitāla, atliktā nodokļa un administratīvajiem izdevumiem. Mainīgos lielumus mēra, neņemot vērā pārapdrošināšanu. 3.  

Neskarot 1. punkta d) apakšpunktu, minimālā kapitāla prasība nekad nav mazāka par 25 % un nepārsniedz 45 % no sabiedrības maksātspējas kapitāla prasības, ko aprēķina atbilstīgi VI nodaļas 4. iedaļas 2. vai 3. apakšiedaļai un kurā iekļauj jebkādu kapitāla palielinājumu, kas ir uzlikts atbilstīgi 37. pantam.

▼M5

Laikposmā, kas beidzas ne vēlāk kā 2017. gada 31. decembrī, dalībvalstis ļauj savām uzraudzības iestādēm prasīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai pirmajā daļā minēto procentu piemērošanu tikai attiecībā uz sabiedrības maksātspējas kapitāla prasību, ko aprēķina atbilstīgi VI nodaļas 4. iedaļas 2. apakšiedaļai.

▼B

4.  

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības minimālā kapitāla prasību aprēķina vismaz reizi ceturksnī un šā aprēķina rezultātus paziņo uzraudzības iestādēm.

▼M5

Lai aprēķinātu 3. punktā minētos ierobežojumus, sabiedrībām neliek aprēķināt maksātspējas kapitāla prasību par ceturksni.

▼B

Ja kāds no 3. punktā minētajiem ierobežojumiem nosaka kādas sabiedrības minimālā kapitāla prasību, sabiedrība sniedz uzraudzības iestādei paskaidrojošu informāciju.

▼M5

5.  

Komisija līdz 2020. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par dalībvalstu noteikumiem un uzraudzības iestāžu praksi, ko tās īsteno atbilstīgi no 1. līdz 4. punktam.

▼B

Šajā ziņojumā īpaša uzmanība tiek pievērsta 3. punktā noteikto minimālo un maksimālo vērtību piemērošanai un līmenim, kā arī problēmām, ar kurām šā panta piemērošanā saskaras sabiedrības un uzraudzības iestādes.

▼M5

130. pants

Deleģētie akti

Komisija saskaņā ar 301.a pantu pieņem deleģētos aktus, ar ko precizē minimālā kapitāla prasības aprēķināšanu, kā norādīts 128. un 129. pantā.

▼B

131. pants

Pārejas noteikumi saistībā ar atbilstību minimālā kapitāla prasībai

Atkāpjoties no 139. un 144. panta, ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības atbilst attiecīgi Direktīvas 2002/83/EK 28. pantā, Direktīvas 73/239/EK 16. pantā vai Direktīvas 2005/68/EK 37., 38. vai 39. pantā minētajai vajadzīgajai maksātspējas normai ►M5   2015. gada 31. decembris  ◄ , bet tām nav pietiekams izmantojamais pamata pašu kapitāls, ar ko segt minimālā kapitāla prasību, attiecīgās sabiedrības panāk atbilstību 128. pantam līdz ►M5   2016. gada 31. decembris  ◄ .

Ja attiecīgā sabiedrība neatbilst 128. pantam šā panta pirmajā daļā norādītajā termiņā, sabiedrības licenci anulē saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētajām piemērojamām procedūrām.

6. Iedaļa

Ieguldījumi

132. pants

Piesardzības princips

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības visus savus aktīvus iegulda saskaņā ar piesardzības principu, kā norādīts 2., 3. un 4. punktā. 2.  

Attiecībā uz visu aktīvu portfeli apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības iegulda tikai tajos aktīvos un instrumentos, kuru riskus attiecīgā sabiedrība var pienācīgi identificēt, izmērīt, uzraudzīt, vadīt, kontrolēt un par tiem ziņot, kā arī, attiecīgi ņemot vērā tās maksātspējas vispārējās vajadzības atbilstīgi 45. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktam.

Visus aktīvus, jo īpaši tos, kuri sedz minimālā kapitāla prasību un maksātspējas kapitāla prasību, iegulda, nodrošinot visa portfeļa drošību, kvalitāti, likviditāti un rentabilitāti. Turklāt šo aktīvu lokalizāciju veic tā, lai būtu nodrošināta to pieejamība.

Aktīvus, ar kuriem sedz tehniskās rezerves, arī iegulda atbilstīgi apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību veidam un ilgumam. Minētos aktīvus iegulda saskaņā ar visu apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināšanas atlīdzības saņēmēju interesēm, ņemot vērā jebkuru publiskotu polises mērķi.

Interešu konflikta gadījumā apdrošināšanas sabiedrības vai persona, kas pārvalda to aktīvu portfeli, nodrošina, ka ieguldījums ir veikts apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināšanas atlīdzības saņēmēju interesēs.

3.  

Neskarot 2. punktu, attiecībā uz aktīviem, kas ir paredzēti dzīvības apdrošināšanas līgumiem, kuru ieguldījumu risku sedz apdrošinājuma ņēmēji, piemēro šā punkta otro, trešo un ceturto daļu.

Ja līgumā paredzētie ieguvumi ir tieši saistīti ar vienību vērtību PVKIU, kā definēts ►M13  Direktīvā 2009/65/EK ◄ , vai ar aktīvu vērtību apdrošināšanas sabiedrību iekšējā kapitālā, kas parasti sadalīts vienībās, tehniskās rezerves attiecībā uz šiem ieguvumiem iespējami cieši jāsaista ar šīm vienībām vai, ja vienības nav izveidotas, šiem aktīviem.

Ja līgumā paredzētie ieguvumi ir tieši saistīti ar akciju indeksu vai citu atsauces vērtību, kas nav norādīta otrajā daļā, tehniskās rezerves attiecībā uz šiem ieguvumiem iespējami cieši jāsaista ar vienībām, kuras uzskatāmas par atsauces vērtību, vai, ja vienības nav izveidotas, ar aktīviem, kam ir attiecīgs nodrošinājums un tirgojamība un kas iespējami tuvu atbilst tiem, kuri ir attiecīgās atsauces vērtības pamatā.

Ja otrajā un trešajā daļā minētie ieguvumi ietver ieguldījumu efektivitātes garantiju vai kādu citu garantētu ieguvumu, uz aktīviem, ar kuriem sedz atbilstīgās papildu tehniskās rezerves, attiecina 4. punktu.

4.  

Neskarot 2. punktu, aktīviem, uz kuriem neattiecas 3. punkts, piemēro šā punkta otro līdz piekto daļu.

Atvasināto instrumentu izmantošana ir pieļaujama, ja tie veicina risku samazināšanu vai sekmē efektīvu portfeļa pārvaldīšanu.

Ieguldījumus un aktīvus, kas netiek laisti tirdzniecībā regulētā finanšu tirgū, uztur piesardzīgā līmenī.

Aktīvus pienācīgi diversificē, lai nepieļautu pārmērīgu atkarību no kāda konkrēta aktīva, emitenta vai sabiedrību grupas, vai ģeogrāfiskās jomas un pārmērīgas riska uzkrāšanās portfelī.

Ieguldījumi aktīvos, ko emitējis viens emitents vai emitenti, kas pieder vienai grupai, nedrīkst pakļaut apdrošināšanas sabiedrības pārmērīgai riska koncentrācijai.

▼M13

5.   Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, lemjot par savu ieguldījumu stratēģiju, ņem vērā iespējamās norises makroekonomikā un finanšu tirgos.

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, lemjot par savu ieguldījumu stratēģiju, ņem vērā arī ilgtspējas risku ietekmi uz saviem ieguldījumiem un savu ieguldījumu lēmumu iespējamo ilgtermiņa ietekmi uz ilgtspējas faktoriem.

6.   Pēc uzraudzības iestādes pieprasījuma apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, lemjot par savu ieguldījumu stratēģiju, ņem vērā makroprudenciālus apsvērumus un novērtē, cik lielā mērā to ieguldījumu stratēģija var ietekmēt makroekonomikas un finanšu tirgu attīstību un kā tās var pārvērsties sistēmiskā riska avotos, un iekļauj šādus apsvērumus kā daļu no saviem ieguldījumu lēmumiem. 7.   Šā panta 5. un 6. punktā makroekonomikas un finanšu tirgus norisēm, kā arī makrouzraudzības apsvērumiem ir tāda pati nozīme kā 45. pantā. 8.   Pieņemot lēmumu par to, vai nākt klajā ar šā panta 6. punktā minēto pieprasījumu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, kas ir meitasuzņēmums, kurš iekļauts grupas uzraudzības piemērošanas jomā saskaņā ar 213. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, uzraudzības iestāde apsver, vai šā panta 6. punktā minēto novērtējumu grupas līmenī veic apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kuras galvenais birojs atrodas Savienībā un darbība aptver minētā meitasuzņēmuma specifiku.

▼B

133. pants

Brīva ieguldījumu veikšana

1.   Dalībvalstis nepieprasa apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām veikt ieguldījumus konkrētās aktīvu kategorijās. 2.   Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai tās ieguldījumu pārvaldītāja lēmumiem par ieguldījumiem dalībvalstis nepiemēro nekāda veida prasības par iepriekšēju apstiprināšanu vai sistemātisku ziņošanu. 3.   Šis pants neskar dalībvalstu prasības, ar kurām ierobežo aktīvu veidus vai atsauces vērtības, ar ko var būt saistīti no polisēm gūstamie labumi. Jebkurus šādus noteikumus piemēro tikai tad, ja ieguldījumu risku uzņemas apdrošinājuma ņēmējs, kurš ir fiziska persona, un tie nav ierobežojošāki par noteikumiem ►M13  Direktīvā 2009/65/EK ◄ .

134. pants

Aktīvu lokalizācija un aizliegums ieķīlāt aktīvus

1.  

Attiecībā uz Kopienā esošiem apdrošināšanas riskiem dalībvalstis neprasa, lai aktīvi, ar kuriem paredzēts segt tehniskās rezerves saistībā ar šiem riskiem, atrodas Kopienas teritorijā vai kādā konkrētā dalībvalstī.

Turklāt attiecībā uz atgūstamajām summām no pārapdrošināšanas līgumiem ar sabiedrībām, kuras licencētas saskaņā ar šo direktīvu vai kuru galvenais birojs atrodas trešā valstī un kuras maksātspējas režīms uzskatāms par atbilstīgu saskaņā ar 170. pantu, dalībvalstis nepieprasa lokalizēt Kopienas teritorijā aktīvus, kas veido šīs atgūstamās summas.

2.   Dalībvalstis tehnisko rezervju izveidei nepatur un neievieš sistēmu, kurā paredzēta bruto rezervēšana, kas pieprasa dot aktīvus kā nodrošinājumu nenopelnīto prēmiju un atlikto apdrošināšanas atlīdzības prasību segšanai, ja pārapdrošinātājs ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kas licencēta saskaņā ar šo direktīvu.

▼M5

135. pants

Deleģētie akti un regulatīvie tehniskie standarti attiecībā uz kvalitātes prasībām

1.  

Saskaņā ar 301.a pantu Komisija var pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu kvalitatīvas prasības šādās jomās:

a) 

ieguldījumu risku noteikšana, mērīšana, uzraudzība un pārvaldība saistībā ar 132. panta 2. punkta pirmo daļu;

b) 

to īpašo risku noteikšana, mērīšana, uzraudzība un pārvaldība, kas izriet no ieguldījumiem atvasinātajos instrumentos un aktīvos, kas minēti 132. panta 4. punkta otrajā daļā, un noteikšana kādā apmērā šādu aktīvu izmantošana ir uzskatāma par riska samazināšanu vai efektīvu portfeļa pārvaldību, kā minēts 132. panta 4. punkta trešajā daļā.

▼M7

2.   Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar šīs direktīvas 301.a pantu, papildinot šo direktīvu, nosakot detalizētu kārtību attiecībā uz apstākļiem, kuros, neskarot šīs direktīvas 101. panta 3. punktu, var uzlikt proporcionālu papildu kapitāla prasību, ja ir tikušas pārkāptas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/2402 ( 20 ) 5. vai 6. pantā noteiktās prasības. 3.   Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz šā panta 2. punktu, EAAPI, ievērojot 301.b pantu, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot šajā apakšpunktā minētā proporcionālā papildu kapitāla palielinājuma aprēķināšanas metodoloģiju.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo Direktīvu, pieņemot šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. līdz 14. pantu.

▼B

VII NODAĻA

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības grūtībās vai nepieļaujamā stāvoklī

136. pants

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību finanšu stāvokļa pasliktināšanās – noteikšana un paziņošana

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībās ir procedūras, kā noteikt finanšu stāvokļa pasliktināšanos, un tās nekavējoties paziņo uzraudzības iestādēm, ja šāda pasliktināšanās notiek.

▼M13

136.a pants

Maksātspējas stāvokļa pasliktināšanās

1.   Pēc paziņojuma saskaņā ar 136. pantu vai pēc tam, kad konstatēta finanšu stāvokļa pasliktināšanās saskaņā ar 36. panta 3. punktu, ja sabiedrības maksātspējas stāvoklis pasliktinās, uzraudzības iestādes ir pilnvarotas veikt vajadzīgos pasākumus, lai novērstu šo pasliktināšanos. 2.  

Šā panta 1. punktā minētie pasākumi ir samērīgi ar risku un atbilstīgi tam, cik būtiska ir stāvokļa pasliktināšanās. Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādes ir pilnvarotas veikt vismaz šādus pasākumus:

a) 

pieprasīt, lai sabiedrības pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūra atjauninātu preventīvo atveseļošanas plānu, kas izstrādāts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2025/1 ( 21 ) 5. pantu, ja apstākļi atšķiras no pieņēmumiem, kas izklāstīti minētajā plānā;

b) 

pieprasīt, lai sabiedrības pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūra veiktu pasākumus, kas izklāstīti preventīvajā atveseļošanas plānā, kas izstrādāts saskaņā ar Direktīvas (ES) 2025/1 5. pantu; ja plāns ir atjaunināts, ievērojot šā punkta a) apakšpunktu, veiktajos pasākumos ir ietverti visi atjauninātie pasākumi;

c) 

pieprasīt, lai sabiedrības pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūra, kura nav ieviesusi Direktīvas (ES) 2025/1 5. pantā minēto preventīvo atveseļošanas plānu, noteiktu neatbilstības vai iespējamās neatbilstības regulatīvajām prasībām cēloņus un noteiktu piemērotus pasākumus un grafiku minēto regulatīvo prasību īstenošanai;

d) 

pieprasīt, lai sabiedrības pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūra apturētu vai ierobežotu mainīgo atalgojumu un gratifikācijas, ienākumu sadali par pašu kapitāla instrumentiem vai pašu kapitāla posteņu atmaksāšanu vai atpirkšanu.

▼B

137. pants

Neatbilstība tehniskajām rezervēm

Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nepilda VI nodaļas 2. iedaļas prasības, piederības dalībvalsts uzraudzības iestādes, paziņojušas par savu nodomu uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestādēm, var aizliegt tai brīvi rīkoties ar saviem aktīviem. Piederības dalībvalsts uzraudzības iestādes norāda, uz kuriem aktīviem šādi pasākumi attiecas.

138. pants

Neatbilstība maksātspējas kapitāla prasībai

1.   Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības nekavējoties informē uzraudzības iestādes, tiklīdz tās konstatē, ka vairs nav ievērota atbilstība maksātspējas kapitāla prasībai, vai pastāv risks, ka turpmākajos trīs mēnešos sagaidāma neatbilstība. 2.   Divu mēnešu laikā pēc tam, kad novērota neatbilstība maksātspējas kapitāla prasībai, attiecīgā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība uzraudzības iestādei iesniedz reālu sanācijas plānu, lai saņemtu apstiprinājumu. 3.  

Uzraudzības iestāde attiecīgajai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai pieprasa veikt vajadzīgos pasākumus, lai sešu mēnešu laikā pēc tam, kad novērota neatbilstība maksātspējas kapitāla prasībai, panāktu maksātspējas kapitāla prasības segšanai izmantojamā pašu kapitāla līmeņa atjaunošanu vai tās riska profila samazināšanu, lai nodrošinātu atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai.

Uzraudzības iestāde vajadzības gadījumā šo laikposmu var pagarināt par trīs mēnešiem.

▼M5

4.   ►M13  Tādu ārkārtēju nelabvēlīgu apstākļu gadījumā, par kuriem ir paziņojusi EAAPI un kuri skar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, kas pārstāv nozīmīgu tirgus daļu vai skartos uzņēmējdarbības veidus, uzraudzības iestāde var attiecīgajām sabiedrībām pagarināt 3. punkta otrajā daļā noteikto laikposmu, nosakot maksimāli septiņu gadu laikposmu, ņemot vērā visus būtiskos faktorus, tostarp tehnisko rezervju vidējo termiņu. ◄

►M13  Neskarot EAAPI pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 18. pantu, piemērojot šo punktu, EAAPI pēc attiecīgās uzraudzības iestādes pieprasījuma un vajadzības gadījumā pēc apspriešanās ar ESRK paziņo, ka pastāv ārkārtēji nelabvēlīgi apstākļi. ◄ Attiecīgā uzraudzības iestāde var iesniegt šādu lūgumu, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, kas pārstāv būtisku tirgus daļu vai skartos uzņēmējdarbības veidus, visticamāk, nespēj izpildīt kādu no 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem. Ārkārtēji nelabvēlīgi apstākļi ir tad, ja to apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, kurām ir būtiska ietekme tirgū vai kuru noteikti darījumu veidi tikuši ietekmēti, finanšu stāvokli nopietni vai nelabvēlīgi ietekmē viens vai vairāki šādi nosacījumi:

a) 

neparedzēts, straujš un pārmērīgs kritums finanšu tirgos;

b) 

nemainīgi zemu procentu likmju vide;

c) 

katastrofāls notikums, kam ir spēcīga ietekme.

EAFPI sadarbībā ar attiecīgo valsts uzraudzības iestādi regulāri novērtē, vai vēl pastāv otrajā daļā minētie apstākļi. Ja ārkārtēju nelabvēlīgu apstākļu vairs nav, EAFPI paziņo par to sadarbībā ar attiecīgo valsts uzraudzības iestādi.

Attiecīgā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ik pēc trim mēnešiem iesniedz savai uzraudzības iestādei progresa ziņojumu, kurā izklāstīti veiktie pasākumi un panāktais progress, lai nodrošinātu maksātspējas kapitāla prasības segšanai paredzētā atbilstīgā pašu kapitāla līmeņa atjaunošanu vai riska profila samazināšanu, lai garantētu atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai.

Pagarinājumu, kas minēts pirmajā daļā, anulē, ja progresa ziņojumā redzams, ka maksātspējas kapitāla prasības segšanai izmantojamā pašu kapitāla līmeņa atjaunošanā vai riska profila samazināšanā, lai nodrošinātu atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai, nav bijis būtiska progresa laikā no dienas, kad konstatēta neatbilstība starp maksātspējas kapitāla prasību, līdz progresa ziņojuma iesniegšanas dienai.

▼B

5.   Izņēmuma gadījumos, ja uzraudzības iestāde uzskata, ka attiecīgās sabiedrības finansiālā situācija turpinās pasliktināties, tā var arī ierobežot vai aizliegt brīvu rīcību ar minētās sabiedrības aktīviem. Minētā uzraudzības iestāde informē uzņēmēju dalībvalstu uzraudzības iestādes par visiem pasākumiem, kādus tā veikusi. Minētās iestādes pēc piederības dalībvalsts uzraudzības iestādes lūguma veic tādus pašus pasākumus. Piederības dalībvalsts uzraudzības iestāde norāda, uz kuriem aktīviem šādi pasākumi attiecas.

▼M13

139. pants

Neatbilstība minimālā kapitāla prasībai

1.   Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības nekavējoties informē uzraudzības iestādi, ja tās konstatē, ka vairs nav ievērota atbilstība minimālā kapitāla prasībai, vai pastāv risks, ka turpmākajos trīs mēnešos sagaidāma neatbilstība.

Šā punkta pirmās daļas nolūkos prasību informēt uzraudzības iestādi piemēro neatkarīgi no tā, vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība minimālā kapitāla prasības aprēķināšanā saskaņā ar 129. panta 4. punktu vai minimālā kapitāla prasības aprēķinā starp diviem datumiem, kad šādu aprēķinu iesniedz uzraudzības iestādei saskaņā ar 129. panta 4. punktu, konstatē neatbilstību minimālā kapitāla prasībai vai neatbilstības risku.

2.   Viena mēneša laikā pēc tam, kad novērota neatbilstība minimālā kapitāla prasībai vai konstatēts neatbilstības risks, attiecīgā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība uzraudzības iestādēm apstiprinājuma saņemšanai iesniedz reālistisku īstermiņa finanšu shēmu, ar ko trīs mēnešu laikā pēc minētās neatbilstības novērošanas atjaunot izmantojamo pamata pašu kapitālu vismaz minimālā kapitāla prasības līmenī vai samazināt riska profilu, nodrošinot atbilstību minimālā kapitāla prasībai. 3.   Ja likvidācijas procedūru nesāk divu mēnešu laikā pēc 1. punktā minētās informācijas saņemšanas, piederības dalībvalsts uzraudzības iestāde apsver iespēju ierobežot vai aizliegt brīvi rīkoties ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības aktīviem. Tā attiecīgi informē uzņēmēju dalībvalstu uzraudzības iestādes. Pēc piederības dalībvalsts uzraudzības iestādes lūguma šīs iestādes veic tādus pašus pasākumus. Piederības dalībvalsts uzraudzības iestāde norāda, uz kuriem aktīviem šādi pasākumi attiecas. 4.   EAAPI var izstrādāt pamatnostādnes par darbībām, kas uzraudzības iestādēm būtu jāveic, ja tās konstatē minimālā kapitāla prasības neizpildi vai 1. punktā minēto neatbilstības risku.

▼B

140. pants

Aizliegums brīvi rīkoties ar dalībvalsts teritorijā izvietotiem aktīviem

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai saskaņā ar valsts tiesību aktiem varētu 137. līdz 139. pantā un 144. panta 2. punktā minētajos gadījumos aizliegt brīvi rīkoties ar to teritorijā izvietotiem aktīviem, ja sabiedrības piederības dalībvalsts to lūdz un norāda, uz kuriem aktīviem šādi pasākumi attiecināmi.

▼M13

141. pants

Uzraudzības pilnvaras finanšu stāvokļa pasliktināšanās gadījumā

1.   Ja uzraudzības iestādes uzskata, ka kāds no 136.a, 138. un 139. pantā minētajiem pasākumiem ir neefektīvs vai nepietiekams, lai novērstu sabiedrības maksātspējas stāvokļa pasliktināšanos, uzraudzības iestādes ir pilnvarotas veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu apdrošinājuma ņēmēju intereses apdrošināšanas līgumu gadījumā vai saistības, kas izriet no pārapdrošināšanas līgumiem. 2.   Minētie pasākumi ir proporcionāli un tādējādi atspoguļo attiecīgās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības maksātspējas stāvokļa pasliktināšanās līmeni un ilgumu.

▼B

142. pants

Sanācijas plāns un finanšu shēma

1.  

Direktīvas 138. panta 2. punktā minētajā sanācijas plānā un 139. panta 2. punktā minētajā finanšu shēmā iekļauj vismaz šādas ziņas vai pierādījumus:

a) 

vadības izdevumu provizoriska tāme, jo īpaši kārtējie vispārējie izdevumi un komisijas maksas;

b) 

ienākumu un izdevumu tāmes attiecībā uz tiešajiem darījumiem, pieņemtās pārapdrošināšanas līgumiem un pārapdrošināšanas cesijām;

c) 

paredzamā bilance;

d) 

to finanšu resursu tāme, ar ko paredzēts segt tehniskās rezerves, minimālā kapitāla prasību un maksātspējas kapitāla prasību;

e) 

vispārējā pārapdrošināšanas politika.

2.   Ja uzraudzības iestādes ir pieprasījušas 138. panta 2. punktā minēto sanācijas plānu vai 139. panta 2. punktā minēto finanšu shēmu saskaņā ar šā panta 1. punktu, tās atturas izsniegt atļauju saskaņā ar 39. pantu, ciktāl tās uzskata, ka apdrošinājuma ņēmēju tiesības vai pārapdrošināšanas sabiedrības līgumsaistības ir apdraudētas.

▼M5

143. pants

Deleģētie akti un regulatīvie tehniskie standarti attiecībā uz 138. panta 4. punktu

1.   Saskaņā ar 301.a pantu Komisija pieņem deleģētos aktus, papildinot ārkārtēju nelabvēlīgu apstākļu veidus un precizējot, kādi faktori un kritēriji jāņem vērā EAFPI, paziņojot par ārkārtēju nelabvēlīgu apstākļu rašanos, un kādi – uzraudzības iestādēm, nosakot atveseļošanās perioda pagarinājumu saskaņā ar 138. panta 4. punktu. 2.   Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz 138. panta 2. punktu, 139. panta 2. punktu un 141. pantu, EAFPI, ievērojot 301.b pantu, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot sanācijas plānu, kas minēts 138. panta 2. punktā, un finanšu shēmu, kas minēta 139. panta 2. punktā, un ņemot vērā 141. pantu, pienācīgi cenšoties izvairīties no procikliskas ietekmes.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. līdz 14. pantu.

▼B

144. pants

Licences anulēšana

1.  

Piederības dalībvalsts uzraudzības iestāde var anulēt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai izsniegtu licenci šādos gadījumos:

a) 

attiecīgā sabiedrība nav izmantojusi licenci 12 mēnešu laikā, nepārprotami atsakās no tās vai ir pārtraukusi darījumdarbību ilgāk par sešiem mēnešiem, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav paredzējusi licences derīguma izbeigšanos šādos gadījumos;

b) 

attiecīgā sabiedrība vairs nepilda licences nosacījumus;

c) 

attiecīgā sabiedrība rupji pārkāpj pienākumus, kas paredzēti noteikumos, kuri uz to attiecas.

Piederības dalībvalsts uzraudzības iestāde anulē licenci, kas izsniegta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, ja sabiedrība neievēro minimālā kapitāla prasību un uzraudzības iestādes uzskata, ka iesniegtā finanšu shēma ir nepārprotami neatbilstīga, vai attiecīgā sabiedrība neievēro apstiprināto shēmu trīs mēnešu laikā pēc tam, kad novērota neatbilstība minimālā kapitāla prasībai.

2.  

Ja licenci anulē vai tā kļuvusi nederīga, piederības dalībvalsts uzraudzības iestāde par to attiecīgi informē citu dalībvalstu kompetentās iestādes un minētās iestādes veic attiecīgus pasākumus, kas liedz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai to teritorijā sākt jaunus darījumus.

Piederības dalībvalsts uzraudzības iestāde sadarbībā ar šīm iestādēm veic visus pasākumus, kas vajadzīgi apdrošināto personu interešu aizsardzībai un, jo īpaši ierobežo rīcību ar apdrošināšanas sabiedrības aktīviem, ievērojot 140. pantu.

3.   Lēmumos par licences anulēšanu ietver sīku pamatojumu, un tos paziņo attiecīgajai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai.

▼M13

4.   Licences anulēšanas gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām turpina piemērot apdrošināšanas uzraudzības vispārīgos noteikumus un mērķus, kas izklāstīti I sadaļas III nodaļā, līdz vismaz tiek sāktas likvidācijas procedūras.

VIIA NODAĻA

Makroprudenciālie instrumenti

144.a pants

Likviditātes riska vadība

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka 44. panta 2. punkta otrās daļas d) apakšpunktā minētā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību likviditātes riska vadība nodrošina, ka tām ir pietiekama likviditāte, lai nokārtotu savas finansiālās saistības pret apdrošinājuma ņēmējiem un citiem darījumu partneriem, kad pienāk termiņš, pat saspringtos apstākļos. 2.   Šā panta 1. punkta nolūkos dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības izstrādā un pastāvīgi atjaunina likviditātes riska vadības plānu, kurš aptver īstermiņa likviditātes analīzi un kurā paredz ienākošās un izejošās naudas plūsmas attiecībā uz to aktīviem un pasīviem. Pēc uzraudzības iestāžu pieprasījuma apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības paplašina likviditātes riska vadības plānu, lai aptvertu arī vidējā termiņa un ilgtermiņa likviditātes analīzi. Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības izstrādā un pastāvīgi atjaunina likviditātes riska rādītāju kopumu, lai identificētu, uzraudzītu un novērstu iespējamo likviditātes spriedzi. 3.   Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības iesniedz uzraudzības iestādēm likviditātes riska vadības plānu kā daļu no 35. panta 1. punktā minētās informācijas. 4.   Dalībvalstis nodrošina, ka mazām un nesarežģītām sabiedrībām un sabiedrībām, kas, ievērojot 29.d pantu, iepriekš saņēmušas uzraudzības iestādes apstiprinājumu, nav pienākuma izstrādāt likviditātes riska vadības plānu, kā minēts šā panta 2. punktā. 5.   Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības piemēro 77.b pantā minēto atbilstības pielāgojumu vai 77.d pantā minēto svārstīguma pielāgojumu, tās var apvienot šā panta 2. punktā minēto likviditātes riska vadības plānu ar plānu, kas prasīts saskaņā ar 44. panta 2. punkta ceturto daļu.

144.b pants

Uzraudzības pilnvaras, lai novērstu likviditātes nepilnības ārkārtas apstākļos

1.   Uzraudzības iestādes regulārās uzraudzības pārbaudes procesā uzrauga apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību likviditātes stāvokli. Ja tās konstatē būtiskus likviditātes riskus, tās informē attiecīgo apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību par to. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība paskaidro, kā tā plāno novērst minētos likviditātes riskus. 2.   Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādēm ir nepieciešamās pilnvaras pieprasīt sabiedrībām nostiprināt savu likviditātes stāvokli, ja tiek konstatēti būtiski likviditātes riski vai trūkumi. Šādas pilnvaras piemēro, ja ir pietiekami pierādījumi par būtisku likviditātes risku pastāvēšanu un to, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nav pieņēmusi efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

Uzraudzības iestāde vismaz reizi sešos mēnešos pārskata pasākumus, ko tā veikusi, pamatojoties uz šo punktu, un tos pārtrauc, kad sabiedrība ir izmantojusi efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

Attiecīgā gadījumā uzraudzības iestāde pierādījumus par neaizsargātību likviditātes risku ziņā dara zināmus EAAPI.

3.  

Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz atsevišķām sabiedrībām, kuras saskaras ar būtiskiem likviditātes riskiem, kas var tieši apdraudēt apdrošinājuma ņēmēju aizsardzību vai finanšu sistēmas stabilitāti, uzraudzības iestādes ir pilnvarotas uz laiku:

a) 

ierobežot vai apturēt dividenžu izmaksāšanu akcionāriem un citiem subordinētajiem kreditoriem;

b) 

ierobežot vai apturēt citus maksājumus akcionāriem un citiem subordinētajiem kreditoriem;

c) 

ierobežot vai apturēt akciju atpirkšanu un pašu kapitāla posteņu atmaksu vai dzēšanu;

d) 

ierobežot vai apturēt gratifikācijas vai citu mainīgo atalgojumu;

e) 

apturēt dzīvības apdrošināšanas apdrošinājuma ņēmēju izpirkšanas tiesības (“izpirkšanas tiesības”).

Pilnvaras apturēt izpirkšanas tiesības izmanto tikai ārkārtas apstākļos, kas ietekmē sabiedrību, kā galējo līdzekli un ja tas ir sabiedrības apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināšanas atlīdzības saņēmēju kopējās interesēs. Pirms minēto pilnvaru īstenošanas uzraudzības iestāde ņem vērā iespējamo neparedzēto ietekmi uz finanšu tirgiem un sabiedrības apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināšanas atlīdzības saņēmēju tiesībām, tostarp pārrobežu kontekstā. Uzraudzības iestādes publisko savus iemeslus minēto pilnvaru piemērošanai.

Jebkāda pirmajā daļā minētā pasākuma piemērošana ilgst ne vairāk kā trīs mēnešus. Dalībvalstis nodrošina, ka pasākumu var atjaunot, ja iemesli, kas to pamato, joprojām pastāv un to vairs nepiemēro, ja minētie iemesli vairs nepastāv.

Neskarot 144.c panta 6. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka līdz brīdim, kad uzraudzības iestādes atceļ izpirkšanas tiesību apturēšanu, attiecīgās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības:

a) 

neveic nekādu peļņas sadali vai citus maksājumus akcionāriem vai citiem subordinētajiem kreditoriem;

b) 

neveic akciju atpirkšanu vai nekādu pašu kapitāla posteņu atmaksāšanu vai izpirkšanu; vai

c) 

nemaksā gratifikācijas vai citu mainīgo atalgojumu pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras locekļiem, personām, kas pilda pamatfunkcijas, vai augstākajai vadībai.

Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādēm ir nepieciešamās pilnvaras, lai nodrošinātu ceturtajā daļā minēto prasību izpildi.

Dalībvalstis nodrošina, ka struktūras un iestādes ar makroprudenciālām pilnvarām, ja tās nav uzraudzības iestādes, laikus tiek pienācīgi informētas par uzraudzības iestādes nodomu izmantot šajā punktā minētās pilnvaras un ir iesaistītas otrajā daļā minētās iespējamās neparedzētās ietekmes novērtēšanā.

Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādes informē EAAPI un ESRK ikreiz, kad tiek īstenotas šajā punktā minētās pilnvaras, lai novērstu risku finanšu sistēmas stabilitātei.

4.   Īstenojot šā panta 3. punktā minētās pilnvaras, uzraudzības iestādes pienācīgi ņem vērā 29. panta 3. punktā minētos proporcionalitātes kritērijus.

Ja pēc apspriešanās ar ESRK EAAPI uzskata, ka kompetentās iestādes pārsniedz 3. punktā minētās pilnvaras, tā attiecīgajai uzraudzības iestādei sniedz atzinumu par to, ka minētās uzraudzības iestādes lēmums būtu jāpārskata. Minēto atzinumu nepublisko.

5.   Īstenojot šā panta 3. punktā minētās pilnvaras, uzraudzības iestādes ņem vērā uzraudzības pārbaudes procesā gūtos pierādījumus un uz nākotni vērstu novērtējumu par attiecīgo sabiedrību maksātspēju un finansiālo stāvokli saskaņā ar 45. panta 1. punkta otrās daļas a) un b) apakšpunktā minēto novērtējumu. 6.   Šā panta 3. punktā minētās pilnvaras var īstenot attiecībā uz attiecīgajām sabiedrībām, kas darbojas minētajā dalībvalstī, ja 3. punktā minētie ārkārtas apstākļi ietekmē visu apdrošināšanas tirgu vai tā būtisku daļu.

Dalībvalstis ieceļ iestādi, kas īsteno pirmajā daļā minētās pilnvaras.

Ja ieceltā iestāde nav uzraudzības iestāde, dalībvalsts nodrošina pienācīgu koordināciju un informācijas apmaiņu starp dažādām iestādēm. Konkrēti, visām iestādēm izvirza prasību cieši sadarboties un apmainīties ar visu informāciju, kas var būt nepieciešama, lai pienācīgi veiktu pienākumus, kas uzticēti iestādei, kura iecelta, ievērojot šo punktu.

7.   Dalībvalstis nodrošina, ka 6. punkta otrajā daļā minētā iestāde laikus informē EAAPI un, ja pasākums tiek veikts, lai novērstu risku finanšu sistēmas stabilitātei, – ESRK par 6. punktā minēto pilnvaru izmantošanu.

Paziņojumā iekļauj piemērotā pasākuma aprakstu, tā ilgumu un pilnvaru izmantošanas iemeslus, tostarp iemeslus, kāpēc pasākums tika uzskatīts par efektīvu un samērīgu attiecībā uz tā negatīvo ietekmi uz apdrošinājuma ņēmējiem.

8.  

Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EAAPI pēc apspriešanās ar ESRK izstrādā pamatnostādnes, sīkāk precizējot:

a) 

pasākumus likviditātes riska vadības nepilnību novēršanai un to pilnvaru formu, aktivizēšanu un kalibrēšanu, ko uzraudzības iestādes var izmantot, lai stiprinātu sabiedrību likviditātes stāvokli, ja ir konstatēti likviditātes riski un minētās sabiedrības tos pienācīgi nenovērš;

b) 

tādu ārkārtas apstākļu esamību, kas attaisno izpirkšanas tiesību pagaidu apturēšanu;

c) 

nosacījumus, lai nodrošinātu izpirkšanas tiesību pagaidu apturēšanas kā galējā līdzekļa konsekventu piemērošanu visā Savienībā, un aspektus, kas jāapsver, lai vienlīdzīgi un pienācīgi aizsargātu apdrošinājuma ņēmējus visās piederības un uzņēmējās jurisdikcijās.

144.c pants

Uzraudzības pasākumi, lai saglabātu sabiedrību finansiālo stāvokli ārkārtēju nozares mēroga satricinājumu gadījumā

1.   Neskarot 141. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādes ir pilnvarotas veikt pasākumus, lai saglabātu atsevišķu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību finansiālo stāvokli tādu ārkārtēju nozares mēroga satricinājumu laikposmos, kas var apdraudēt attiecīgās sabiedrības finansiālo stāvokli vai finanšu sistēmas stabilitāti. 2.  

Nozares mēroga ārkārtas satricinājumu laikposmos uzraudzības iestādes ir pilnvarotas pieprasīt sabiedrībām ar īpaši neaizsargātu riska profilu veikt vismaz šādus pasākumus:

a) 

ierobežot vai apturēt dividenžu izmaksāšanu akcionāriem un citiem subordinētajiem kreditoriem;

b) 

ierobežot vai apturēt citus maksājumus akcionāriem un citiem subordinētajiem kreditoriem;

c) 

ierobežot vai apturēt akciju atpirkšanu un pašu kapitāla posteņu atmaksu vai dzēšanu;

d) 

ierobežot vai apturēt gratifikācijas vai citu mainīgo atalgojumu.

Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgās valsts iestādes un iestādes, kurām ir makroprudenciālas pilnvaras, tiek pienācīgi informētas par valsts uzraudzības iestādes nodomu izmantot šajā pantā paredzētās pilnvaras un ir pienācīgi iesaistītas nozares mēroga ārkārtas satricinājumu novērtēšanā saskaņā ar šo punktu.

3.   Īstenojot šā panta 2. punktā minētās pilnvaras, uzraudzības iestādes pienācīgi ņem vērā 29. panta 3. punktā minētos proporcionalitātes kritērijus un sabiedrības apstiprinātus riska pielaides ierobežojumus un tā riska vadības sistēmas sliekšņus. 4.   Īstenojot šā panta 2. punktā minētās pilnvaras, uzraudzības iestādes ņem vērā uzraudzības pārbaudes procesā gūtos pierādījumus un uz nākotni vērstu novērtējumu par attiecīgo sabiedrību maksātspēju un finansiālo stāvokli saskaņā ar 45. panta 1. punkta otrās daļas a) un b) apakšpunktā minēto novērtējumu. 5.   Šā panta 2. punktā minētos pasākumus piemēro tik ilgi, kamēr pastāv iemesli, kas pamato pasākumus. Minētos pasākumus pārskata vismaz reizi trijos mēnešos, un tos atceļ, tiklīdz ir beiguši pastāvēt iemesli, kas pamato pasākumus. 6.   Šā panta nolūkos nozīmīgus 245. panta 2. punktā minētos grupas iekšējos darījumus, tostarp dividenžu sadali grupas iekšienē, aptur vai ierobežo tikai tad, ja tie apdraud grupas vai vismaz vienas no grupā esošo sabiedrību maksātspējas vai likviditātes stāvokli. Pirms darījumu apturēšanas vai ierobežošanas ar pārējo grupu saistīto sabiedrību uzraudzības iestādes apspriežas ar grupas uzraudzības iestādi. 7.   Lai nodrošinātu konsekventu šā panta piemērošanu, EAAPI pēc apspriešanās ar ESRK izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu kritērijus nozares mēroga ārkārtas satricinājumu konstatēšanai. EAAPI līdz 2026. gada 29. janvārim iesniedz pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo direktīvu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

144.d pants

Papildu makroprudenciālo instrumentu piemērošana

1.  

Lai nodrošinātu 45. panta 1. punkta e) apakšpunktā, 132. panta 6. punktā un 144.a panta 2. punktā minēto makroprudenciālo instrumentu konsekventu piemērošanu, EAAPI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu par kritērijiem, kas jāņem vērā uzraudzības iestādēm, nosakot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības un grupas, kurām pieprasa:

a) 

veikt 45. panta 1. punkta e) apakšpunktā minēto papildu makroprudenciālo analīzi, ņemot vērā minētā panta 9. punktā minētos apstākļus;

b) 

iekļaut makroprudenciālus apsvērumus kā daļu no 132. panta 6. punktā minētā piesardzības principa, ņemot vērā minētā panta 8. punktā minētos apstākļus;

c) 

saskaņā ar 144.a panta 2. punktu izstrādāt un uzturēt likviditātes riska vadības plānu, kas aptver likviditātes analīzi vidējā termiņā un ilgtermiņā.

EAAPI iesniedz pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2026. gada 29. janvārim.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo direktīvu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

2.   Lai nodrošinātu 144.a panta 2. punktā minēto makroprudenciālo instrumentu konsekventu piemērošanu, EAAPI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē likviditātes riska vadības plānu saturu un atjaunināšanas biežumu, ņemot vērā plānu iespējamo kombināciju, kā minēts minētā panta 5. punktā. EAAPI līdz 2026. gada 29. janvārim iesniedz pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo direktīvu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

3.   Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta nolūkos kritēriji, kuri jāņem vērā, ir proporcionāli risku veidam, apmēram un sarežģītībai un jo īpaši savstarpējās saistības ar finanšu tirgiem apmēram, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbību pārrobežu raksturam un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību ieguldījumiem. 4.   Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta nolūkos kritēriji, kas jāņem vērā, ir proporcionāli risku veidam, apmēram un sarežģītībai un jo īpaši aktīvu un saistību portfeļu sastāvam, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību raksturam un mainīgumam un aktīvu paredzamo naudas plūsmu pakļautībai tirgus svārstībām.

▼B

VIII NODAĻA

Tiesības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība

1. Iedaļa

Apdrošināšanas sabiedrību uzņēmējdarbība

145. pants

Filiāļu nodibināšanas nosacījumi

1.  

Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas sabiedrība, kas vēlas dibināt filiāli citas dalībvalsts teritorijā, par to paziņo savas piederības dalībvalsts uzraudzības iestādēm.

Uz jebkuru sabiedrības pastāvīgu darbību dalībvalstī attiecina tādus pašus nosacījumus kā uz filiāli, pat ja tā nav filiāles formā, bet ir tikai birojs, ko vada pašas sabiedrības personāls vai neatkarīga persona, kam piešķirtas pastāvīgas pilnvaras rīkoties sabiedrības vārdā.

2.  

Dalībvalstis prasa, lai apdrošināšanas sabiedrība, kas vēlas atvērt filiāli citā dalībvalstī, iesniedzot 1. punktā paredzēto paziņojumu, sniegtu šādu informāciju:

a) 

dalībvalsts, kuras teritorijā tā paredzējusi dibināt filiāli;

b) 

darbības plāns, kurā vismaz izklāstīti paredzētās darbības veidi un filiāles organizatoriskā uzbūve;

▼M13

c) 

tās personas vārds un uzvārds, kurai ir pietiekamas pilnvaras uzņemties saistības attiecībā pret trešām personām apdrošināšanas sabiedrībā;

▼B

d) 

adrese uzņēmējā dalībvalstī, kur iegūstami un iesniedzami dokumenti, tostarp visa saziņa ar pilnvaroto pārstāvi;

▼M13 —————

▼B

3.   Ja nedzīvības apdrošināšanas sabiedrība paredz, ka filiāle apdrošinās riskus, kas pieder pie I pielikuma A daļā norādītā 10. apdrošināšanas veida, neietverot pārvadātāju atbildību, tai jāapliecina, ka tā ir kļuvusi par valsts iestādes un valsts garantiju fonda locekli uzņēmēja dalībvalstī. 4.   Gadījumā, ja mainās kādi no 2. punkta b), c) vai d) apakšpunktā norādītajiem datiem, apdrošināšanas sabiedrība sniedz rakstisku ziņojumu par šīm pārmaiņām piederības un filiāles dalībvalstu uzraudzības iestādēm vismaz vienu mēnesi pirms pārmaiņu veikšanas, lai piederības un filiāles dalībvalstu uzraudzības iestādes varētu izpildīt attiecīgos pienākumus saskaņā ar 146. pantu.

146. pants

Informācijas paziņošana

1.  

Ja piederības dalībvalsts uzraudzības iestādēm nav pamata apšaubīt apdrošināšanas sabiedrības pārvaldes sistēmu vai finanšu stāvokli, vai pilnvarotā pārstāvja piemērotību un atbilstību 42. pantā noteiktajām prasībām, lai veiktu plānoto darbību, tās trīs mēnešu laikā pēc visas 145. panta 2. punktā norādītās informācijas saņemšanas to paziņo uzņēmēja dalībvalsts uzraudzības iestādēm un informē par to apdrošināšanas sabiedrību.

Piederības dalībvalsts uzraudzības iestādes arī apliecina, ka apdrošināšanas sabiedrība sedz maksātspējas kapitāla prasību un minimālā kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar 100. un 129. pantu.

2.  

Ja piederības dalībvalsts uzraudzības iestādes atsakās uzņēmēja dalībvalsts uzraudzības iestādēm sniegt 145. panta 2. punktā minēto informāciju, tās atteikuma iemeslus paziņo attiecīgajai apdrošināšanas sabiedrībai trīs mēnešu laikā pēc visas prasītās informācijas saņemšanas.

Atteikuma vai attiecīgu darbību neveikšanas gadījumā apdrošināšanas sabiedrībai var būt tiesības griezties piederības dalībvalsts tiesā.

3.  

Pirms apdrošināšanas sabiedrības filiāle sāk darbību, uzņēmēja dalībvalsts uzraudzības iestādes divu mēnešu laikā pēc 1. punktā norādītās informācijas saņemšanas paziņo piederības dalībvalsts uzraudzības iestādei nosacījumus, saskaņā ar kuriem sabiedrības interesēs minētā darījumdarbība ir jāveic uzņēmēja dalībvalstī. Piederības dalībvalsts uzraudzības iestāde paziņo šo informāciju attiecīgajai apdrošināšanas sabiedrībai.

Apdrošināšanas sabiedrība var nodibināt filiāli un sākt darījumdarbību no dienas, kurā piederības dalībvalsts uzraudzības iestāde ir saņēmusi šādu paziņojumu, vai, ja paziņojums nav saņemts - kad beidzies pirmajā daļā paredzētais termiņš.

2. Iedaļa

Apdrošināšanas sabiedrību pakalpojumu sniegšanas brīvība

1. Apakšiedaļa

Vispārīgi noteikumi

147. pants

Iepriekšēja paziņošana piederības dalībvalstij

Apdrošināšanas sabiedrība, kas pirmo reizi nodomājusi izmantot pakalpojumu sniegšanas brīvību darbībai vienā vai vairākās dalībvalstīs, iepriekš paziņo to piederības dalībvalsts uzraudzības iestādēm, norādot, kāda veida riskus vai saistības paredzēts uzņemties.

148. pants

Piederības dalībvalsts sniegts paziņojums

1.  

Mēneša laikā pēc 147. pantā paredzētā paziņojuma piederības dalībvalsts uzraudzības iestādes dalībvalstij vai valstīm, kurās apdrošināšanas sabiedrība plāno darboties, izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību, iesniedz šādus datus:

a) 

apliecinājums, ka apdrošināšanas sabiedrība sedz maksātspējas kapitāla prasību un minimālā kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar 100. un 129. pantu;

b) 

apdrošināšanas veidi, kurus apdrošināšanas sabiedrībai atļauts piedāvāt;

c) 

to risku vai saistību raksturs, ko apdrošināšanas sabiedrība paredz uzņemties uzņēmēja dalībvalstī.

Vienlaicīgi piederības dalībvalsts uzraudzības iestādes informē attiecīgo apdrošināšanas sabiedrību par minēto paziņojumu.

2.  

Dalībvalstis, kurās nedzīvības apdrošināšanas sabiedrība, izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību, plāno apdrošināt riskus, kas pieder pie I pielikuma A daļā norādītā 10. apdrošināšanas veida, izņemot pārvadātāju atbildību, var prasīt, lai apdrošināšanas sabiedrība iesniedz šādu informāciju:

a) 

18. panta 1. punkta h) apakšpunktā minētā pārstāvja vārds un adrese,

b) 

deklarācija, ka tā ir kļuvusi par valsts biroja vai valsts garantiju fonda dalībnieku uzņēmēja dalībvalstī.

3.  

Ja piederības dalībvalsts uzraudzības iestādes nepaziņo 1. punktā norādīto informāciju minētajā punktā noteiktā laikā, tām šajā pašā laikā apdrošināšanas sabiedrībai jāsniedz atteikuma pamatojums.

Ja saņemts atteikums vai netiek veikta nekāda rīcība, sabiedrība ir tiesīga griezties piederības dalībvalsts tiesā.

4.   Apdrošināšanas sabiedrība var sākt darbību dienā, kurā to informē par paziņojumu, kas paredzēts 1. punkta pirmajā daļā.

▼M13

149. pants

Riska vai saistību rakstura izmaiņas

1.   Procedūru, kas paredzēta 147. un 148. pantā, piemēro visām izmaiņām, ko apdrošināšanas sabiedrība plāno izdarīt 147. pantā minētajā informācijā. 2.   Ja mainās apdrošināšanas sabiedrības uzņēmējdarbība saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību, kas būtiski ietekmē tās riska profilu vai būtiski ietekmē apdrošināšanas darbības vienā vai vairākās uzņēmējās dalībvalstīs, apdrošināšanas sabiedrība tūlīt informē piederības dalībvalsts uzraudzības iestādi. Piederības dalībvalsts uzraudzības iestāde nekavējoties informē attiecīgo uzņēmēju dalībvalstu uzraudzības iestādes.

▼B

2. apakšiedaļa

Sauszemes mehānisko transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskā atbildība

150. pants

Sauszemes mehānisko transportlīdzekļu īpašnieku obligātā civiltiesiskā atbildība

1.   Ja nedzīvības apdrošināšanas sabiedrība, izmantojot iestādi, kas atrodas kādā dalībvalstī, kādā citā dalībvalstī apdrošina pret kādu no riskiem, kas iekļauti I pielikuma A daļas 10. apdrošināšanas veidā, izņemot pārvadātāja atbildību, uzņēmēja dalībvalsts prasa minētajai sabiedrībai kļūt par dalībnieku šīs valsts birojā un garantiju fondā, kā arī piedalīties to finansēšanā. 2.  

Panta 1. punktā minēto finanšu ieguldījumu veic tikai par riskiem, kas norādīti I pielikuma A daļas 10. apdrošināšanas veidā, izņemot pārvadātāja atbildību, ko sedz, sniedzot pakalpojumus. Šo ieguldījumu aprēķina tāpat kā nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām, kas sedz šos riskus, minētajā dalībvalstī veicot uzņēmējdarbību.

Aprēķinu veic, pamatojoties uz apdrošināšanas sabiedrības prēmiju ienākumiem minētajā apdrošināšanas veidā uzņēmēja dalībvalstī vai arī uz šajā apdrošināšanas veidā apdrošināto risku skaitu minētajā valstī.

3.   Uzņēmēja dalībvalsts var pieprasīt apdrošināšanas sabiedrībām, kas sniedz pakalpojumus, ievērot minētās dalībvalsts noteikumus attiecībā uz apdrošināšanu pret paaugstinātiem riskiem, ja šādi noteikumi attiecas uz nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām, kas veic uzņēmējdarbību minētajā valstī.

151. pants

Nediskriminējoša attieksme pret personām, kas iesniedz prasības

Uzņēmēja dalībvalsts prasa nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībai nodrošināt to, ka personām, kas iesniedz prasības sakarā ar attiecīgās dalībvalsts teritorijā notikušiem negadījumiem, netiek radīti nelabvēlīgāki apstākļi tikai tādēļ, ka sabiedrība apdrošina pret I pielikuma A daļas 10. apdrošināšanas veida risku, izņemot pārvadātāju atbildību, sniedzot pakalpojumus, nevis izmantojot iestādi šajā valstī.

152. pants

Pārstāvis

1.  

Direktīvas 151. pantā minētajām vajadzībām uzņēmēja dalībvalsts prasa nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībai iecelt pārstāvi, kas pastāvīgi dzīvo vai veic uzņēmējdarbību šīs dalībvalsts teritorijā, uzdodot viņam apkopot visu vajadzīgo informāciju, kas saistīta ar prasībām, un piešķirot viņam pietiekamas pilnvaras pārstāvēt sabiedrību attiecībās ar personām, kam nodarīts kaitējums un kas varētu iesniegt prasības, ietverot šādu prasību apmaksu, kā arī pārstāvēt vai, vajadzības gadījumā, nodrošināt sabiedrības pārstāvību attiecīgās dalībvalsts tiesās un iestādēs sakarā ar šīm prasībām.

Šim pārstāvim var arī prasīt pārstāvēt nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību uzņēmēja dalībvalsts uzraudzības iestādēs saistībā ar sauszemes mehānisko transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polišu un to derīguma pārbaudi.

2.   Uzņēmēja dalībvalsts nedrīkst uzdot pārstāvim veikt citas darbības nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības vārdā, kā vien tās darbības, kas minētas 1. punktā. 3.   Pārstāvja iecelšana nav filiāles atvēršana 145. panta nozīmē. 4.   Ja apdrošināšanas sabiedrība nav iecēlusi savu pārstāvi, dalībvalstis var apstiprināt atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvi, kas iecelts saskaņā ar Direktīvas 2000/26/EK 4. pantu, lai uzņemtos tāda pārstāvja pienākumus, kurš minēts šā panta 1. punktā.

▼M9

2.A iedaļa

▼M13

Paziņošana, nozīmīgas pārrobežu darbības un sadarbības platformas

▼M9

152.a pants

Paziņošana

1.   Ja piederības dalībvalsts uzraudzības iestāde plāno izsniegt licenci apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, kuras darbības plāns liecina, ka daļa no tās darbībām balstīsies uz brīvību sniegt pakalpojumus vai brīvību veikt uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, un minētais darbības plāns arī liecina, ka minētās darbības, ļoti iespējams, būs nozīmīgas attiecībā uz uzņēmējas dalībvalsts tirgu, piederības dalībvalsts uzraudzības iestāde par to paziņo EAAPI un attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestādei.

▼M13

2.   Piederības dalībvalsts uzraudzības iestāde EAAPI un attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestādei paziņo, ja tā konstatē finanšu stāvokļa pasliktināšanos vai citus jaunus riskus, tostarp tos, kuri attiecas uz patērētāju aizsardzību, ko rada apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kura veic darbības, kuru pamatā ir brīvība sniegt pakalpojumus vai tiesības veikt uzņēmējdarbību, un kurām var būt pārrobežu ietekme. Uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestāde var arī paziņot EAAPI un attiecīgās piederības dalībvalsts uzraudzības iestādei gadījumā, ja tai ir nopietnas un pamatotas bažas par patērētāju aizsardzību. Uzraudzības iestādes var vērsties ar lietu EAAPI un lūgt tās palīdzību, ja nav izdevies rast divpusēju risinājumu.

▼M9

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētie paziņojumi ir pietiekami detalizēti, lai varētu veikt pienācīgu novērtējumu. 4.   Šā panta 1. un 2. punktā minētie paziņojumi neskar piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestāžu uzraudzības pilnvaras, kuras paredzētas šajā direktīvā.

▼M13

152.aa pants

Nozīmīgas pārrobežu darbības

1.  

Šajā iedaļā “nozīmīgas pārrobežu darbības” ir apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbības, ko konkrētā uzņēmējā dalībvalstī saskaņā ar tiesībām veikt uzņēmējdarbību vai pakalpojumu sniegšanas brīvību veic apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kas nav klasificēta kā maza un nesarežģīta sabiedrība un kas atbilst jebkurai no šādām prasībām:

a) 

kopējie gada bruto ieņēmumi no parakstītajām prēmijām, kas atbilst sabiedrības minētajā uzņēmējā dalībvalstī veiktajām darbībām saskaņā ar tiesībām veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību, pārsniedz 15 000 000  EUR;

b) 

darbības, ko veic saskaņā ar tiesībām veikt uzņēmējdarbību vai pakalpojumu sniegšanas brīvību, uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestāde uzskata par nozīmīgām attiecībā uz uzņēmējas dalībvalsts tirgu.

2.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta nolūkos EAAPI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu nosacījumus un kritērijus, kas jāizmanto, nosakot, kuras apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības ir nozīmīgas attiecībā uz uzņēmējas dalībvalsts tirgu.

EAAPI līdz 2026. gada 29. janvārim iesniedz pirmajās daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo direktīvu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

3.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta nolūkos, ja uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestāde uzskata, ka darbības, ko veic saskaņā ar tiesībām veikt uzņēmējdarbību vai saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību, ir nozīmīgas attiecībā uz uzņēmējas dalībvalsts tirgu, tā paziņo piederības dalībvalsts uzraudzības iestādei, norādot iemeslus minētajam. 4.   Ja piederības dalībvalsts uzraudzības iestāde nepiekrīt, ka darbības, ko veic saskaņā ar tiesībām veikt uzņēmējdarbību vai saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību, ir nozīmīgas, tā viena mēneša laikā paziņo uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestādei, norādot iemeslus minētajam. Ja pastāv nevienprātība par to, vai darbības, ko veic saskaņā ar tiesībām veikt uzņēmējdarbību vai saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību, ir nozīmīgas, uzraudzības iestādes ar šo jautājumu var vērsties EAAPI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. pantu. Šādā gadījumā EAAPI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minēto pantu.

152.ab pants

Pastiprināta uzraudzības sadarbība un informācijas apmaiņa starp piederības un uzņēmējas valsts uzraudzības iestādēm saistībā ar nozīmīgām pārrobežu darbībām

1.   Nozīmīgu pārrobežu darbību gadījumā piederības dalībvalsts uzraudzības iestāde un uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestāde savstarpēji sadarbojas, lai novērtētu, vai sabiedrībai ir skaidra izpratne par riskiem, ar kuriem tā saskaras vai var saskarties uzņēmējā dalībvalstī, un pareiza šo risku pārvaldība.

Sadarbība ir atbilstoša riskiem, kas izriet no nozīmīgajām pārrobežu darbībām, un aptver vismaz šādus aspektus:

a) 

pārvaldes sistēma, tostarp pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras spēja izprast pārrobežu tirgus īpatnības, riska vadības instrumenti, ieviestās iekšējās kontroles un atbilstības procedūras pārrobežu uzņēmējdarbībai;

b) 

ārpakalpojumu un izplatīšanas partnerības;

c) 

uzņēmējdarbības stratēģija un prasību apstrāde;

d) 

patērētāju aizsardzība.

2.   Piederības dalībvalsts uzraudzības iestāde laikus informē uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestādi par tās uzraudzības pārbaudes procesa rezultātiem saistībā ar nozīmīgām pārrobežu darbībām, ja ir konstatētas iespējamas problēmas saistībā ar atbilstību leģislatīvajiem un administratīvajiem noteikumiem, kas piemērojami uzņēmējā vai piederības dalībvalstī, vai būtiskas problēmas saistībā ar 1. punkta otrajā daļā minētajiem aspektiem un šādas problēmas ietekmē vai, iespējams, ietekmēs darbību veikšanu uzņēmējā dalībvalstī.

Piederības dalībvalsts uzraudzības iestāde tās uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestādei, kurā sabiedrība veic nozīmīgas pārrobežu darbības, vismaz reizi gadā vai biežāk, ja to pieprasa attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestāde, sniedz šādu informāciju:

a) 

maksātspējas kapitāla prasība un minimālā kapitāla prasība, kā to ziņojusi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība;

b) 

atbilstīgā pašu kapitāla summa attiecīgi maksātspējas kapitāla prasības un minimālā kapitāla prasības segšanai, kā to ziņojusi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība;

c) 

norāde par piederības dalībvalsts uzraudzības iestādes iespējamām bažām attiecībā uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības veikto tehnisko rezervju aprēķināšanu, kā arī attiecībā uz a) un b) apakšpunktā minētajiem posteņiem.

Piederības dalībvalsts uzraudzības iestāde nekavējoties informē tās uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestādi, kurā sabiedrība veic nozīmīgas pārrobežu darbības, ja tā konstatē finanšu stāvokļa pasliktināšanos vai neatbilstības maksātspējas kapitāla prasībai vai minimālā kapitāla prasībai risku nākamo trīs mēnešu laikā.

Tās uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestāde, kurā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība veic nozīmīgas pārrobežu darbības, var adresēt pienācīgi pamatotu pieprasījumu minētās sabiedrības piederības dalībvalsts uzraudzības iestādei, lai saņemtu informāciju, kas nav minēta pirmajā, otrajā un trešajā daļā, ar noteikumu, ka tā ir saistīta ar minētās sabiedrības maksātspēju, pārvaldes sistēmu vai uzņēmējdarbības modeli. Piederības dalībvalsts uzraudzības iestāde šādu informāciju sniedz savlaicīgi.

3.   Ja piederības dalībvalsts uzraudzības iestāde laikus nesniedz šā panta 2. punktā minēto informāciju, attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestāde var vērsties ar šo jautājumu EAAPI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. pantu. 4.   Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kas veic nozīmīgas pārrobežu darbības, turpmākajos trīs mēnešos neievēro vai, iespējams, neievēros maksātspējas kapitāla prasību vai minimālā kapitāla prasību, tās uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestāde, kurā minētajai sabiedrībai ir nozīmīgas pārrobežu darbības, var pieprasīt piederības dalībvalsts uzraudzības iestādei kopīgi veikt šādas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pārbaudes uz vietas, paskaidrojot šāda pieprasījuma iemeslus.

Piederības dalībvalsts uzraudzības iestāde pieņem vai noraida pirmajā daļā minēto pieprasījumu viena mēneša laikā pēc tā saņemšanas.

5.   Ja piederības dalībvalsts uzraudzības iestāde piekrīt veikt kopīgu pārbaudi uz vietas, tā aicina EAAPI piedalīties minētajā pārbaudē.

Pēc kopīgās pārbaudes uz vietas pabeigšanas attiecīgās uzraudzības iestādes divu mēnešu laikā vienojas par kopīgiem secinājumiem, tostarp par vispiemērotākajām uzraudzības darbībām. Piederības dalībvalsts uzraudzības iestāde minētos kopīgos secinājumus ņem vērā, lemjot par atbilstošām uzraudzības darbībām.

Ja uzraudzības iestādes nevar vienoties par kopīgiem secinājumiem attiecībā uz kopīgo pārbaudi uz vietas, katra no tām divu mēnešu laikā pēc šā punkta otrajā daļā minētā laikposma beigām un neskarot uzraudzības darbības un pilnvaras, kas piederības dalībvalsts uzraudzības iestādei jāīsteno, lai novērstu neatbilstību maksātspējas kapitāla prasībai vai neatbilstību vai varbūtēju neatbilstību minimālā kapitāla prasībai, var vērsties ar šo jautājumu EAAPI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. pantu. Jautājumu nenodod EAAPI pēc šajā daļā minētā divu mēnešu laikposma beigām vai pēc tam, kad uzraudzības iestādes saskaņā ar šā punkta otro daļu ir panākušas vienošanos par kopīgiem secinājumiem.

Ja šā punkta trešajā daļā minētajā divu mēnešu laikposmā kāda no attiecīgajām uzraudzības iestādēm ir vērsusies ar šo jautājumu EAAPI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. pantu, piederības dalībvalsts uzraudzības iestāde atliek kopīgās pārbaudes uz vietas galīgo secinājumu pieņemšanu un gaida lēmumu, ko EAAPI var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem secinājumus saskaņā ar EAAPI lēmumu. Visas attiecīgās uzraudzības iestādes atzīst šos secinājumus par noteicošiem.

6.   Ja piederības dalībvalsts uzraudzības iestāde atsakās veikt kopīgu pārbaudi uz vietas, tā rakstiski paskaidro uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestādei šāda atteikuma iemeslus.

Ja uzraudzības iestādes nepiekrīt atteikuma iemesliem, tās var vērsties EAAPI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. pantu viena mēneša laikā pēc tam, kad piederības dalībvalsts uzraudzības iestāde ir paziņojusi lēmumu. Šādā gadījumā EAAPI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minēto pantu.

▼M9

152.b pants

Sadarbības platformas

1.  

Gadījumos, kad pastāv pamatotas bažas par negatīvu ietekmi uz apdrošinājuma ņēmējiem, EAAPI var pēc savas iniciatīvas vai pēc vienas vai vairāku attiecīgo uzraudzības iestāžu lūguma izveidot un koordinēt sadarbības platformu nolūkā stiprināt informācijas apmaiņu un plašāku sadarbību starp attiecīgajām uzraudzības iestādēm, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība veic vai plāno veikt darbības, kuru pamatā ir brīvība sniegt pakalpojumus vai brīvība veikt uzņēmējdarbību un ja:

a) 

šādas darbības ir nozīmīgas attiecībā uz uzņēmējas dalībvalsts tirgu;

b) 

piederības dalībvalsts uzraudzības iestāde saskaņā ar 152.a panta 2. punktu ir sniegusi paziņojumu par finanšu stāvokļa pasliktināšanos vai citiem jauniem riskiem; vai

c) 

lieta ir nodota EAAPI saskaņā ar 152.a pantu 2. punktu.

2.   Šā panta 1. punkts neskar attiecīgo uzraudzības iestāžu tiesības izveidot sadarbības platformu, ja tās visas piekrīt to darīt. 3.   Sadarbības platformas izveide atbilstīgi 1. un 2. punktam neskar uzraudzības pilnvaras, kuras piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestāžu uzraudzības pilnvaras, kuras paredzētas šajā direktīvā.

▼M13

4.   Neskarot Regulas (ES) Nr. 1094/2010 35. pantu, attiecīgās kompetentās iestādes pēc EAAPI vai jebkuras uzraudzības iestādes pieprasījuma laikus sniedz visu nepieciešamo informāciju, lai sadarbības platforma varētu pienācīgi darboties.

▼M13

5.   Prasības par pastiprinātu uzraudzības sadarbību un informācijas apmaiņu starp piederības un uzņēmējas valsts uzraudzības iestādēm saskaņā ar 152.ab pantu attiecas arī uz uzraudzības iestādēm, kas piedalās sadarbības platformā no šādas sadarbības platformas izveides brīža, ievērojot šā panta 1. vai 2. punktu un neatkarīgi no tā, vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība veic nozīmīgas pārrobežu darbības. Šādu informāciju dara zināmu arī EAAPI, kad tiek izveidotas sadarbības platformas, ievērojot šā panta 1. punktu. 6.   Ja divas vai vairākas attiecīgās sadarbības platformas iestādes nevar vienoties par tādas darbības vai bezdarbības procedūru vai saturu, kas veicama attiecībā uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, un ja pastāv nopietnas bažas par negatīvu ietekmi uz apdrošinājuma ņēmējiem, EAAPI pēc jebkuras attiecīgās iestādes pieprasījuma var palīdzēt iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. panta 1. punktu.

Ja ir nopietnas bažas par negatīvu ietekmi uz apdrošinājuma ņēmējiem dalībvalstīs, kas nav piederības dalībvalsts, un ja ir norādes par nopietniem trūkumiem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, attiecībā uz kuru kompetentā uzraudzības iestāde nav veikusi novēršanas darbības vai tās ir bijušas nepietiekamas, EAAPI var pieprasīt piederības dalībvalsts uzraudzības iestādei veikt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pārbaudi uz vietas. Piederības dalībvalsts uzraudzības iestāde nekavējoties sāk pārbaudi uz vietas un aicina EAAPI un citas attiecīgās uzraudzības iestādes piedalīties tajā. Piemēro 152.ab panta 5. punkta otro, trešo un ceturto daļu.

7.   Ja divas vai vairākas sadarbības platformas attiecīgās iestādes saskaras ar domstarpībām par informācijas apmaiņu, ievērojot šā panta 4. vai 5. punktu, EAAPI pēc jebkuras attiecīgās iestādes pieprasījuma var tām palīdzēt panākt vienošanos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. panta 1. punktu. 8.   Ja EAAPI to uzskata par lietderīgu, ņemot vērā apdrošinājuma ņēmēju aizsardzības intereses vai finanšu stabilitātes nolūkos, tā var publicēt informāciju par konstatējumiem, ieteikumiem vai pasākumiem, kas izriet no uzraudzības darba sadarbības platformas kontekstā.

Ja EAAPI plāno publicēt attiecīgās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības nosaukumu, tā nekavējoties paziņo minētajai sabiedrībai par savu nodomu publicēt un dod šai sabiedrībai pietiekami daudz laika, lai tā varētu sniegt rakstiskas piezīmes un iesniegt jebkādu būtisku informāciju vai argumentus EAAPI un citām sadarbības platformas uzraudzības iestādēm. EAAPI pienācīgi novērtē attiecīgās sabiedrības stāvokli un to pienācīgi ņem vērā, pieņemot lēmumu par sabiedrības nosaukuma publicēšanu. EAAPI nepublicē attiecīgās sabiedrības nosaukumu, ja šāda publicēšana apdraudētu notiekošu izmeklēšanu vai, ciktāl to var noteikt, tai radītu nesamērīgu kaitējumu.

▼B

3. Iedaļa

Uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestāžu kompetence

1. apakšiedaļa

Apdrošināšana

▼M13

153. pants

Informācijas pieprasījumu termiņš un valoda

1.   Uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestāde var pieprasīt informāciju, ko tai ir tiesības pieprasīt attiecībā uz tādas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības uzņēmējdarbību, kura darbojas minētās dalībvalsts teritorijā, no minētās sabiedrības piederības dalībvalsts uzraudzības iestādes. Minēto informāciju 20 darbdienu laikā no pieprasījuma saņemšanas datuma sniedz uzņēmējas dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodās, vai citā valodā, kas ir pieņemama uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestādei.

Atkāpjoties no pirmās daļas, pienācīgi pamatotos gadījumos, ja pieprasītā informācija piederības dalībvalsts uzraudzības iestādei nav viegli pieejama un to ir grūti savākt, minētajā daļā minēto termiņu var pagarināt par 20 darbdienām.

2.   Ja piederības dalībvalsts uzraudzības iestāde nesniedz informāciju 1. punktā minētajā attiecīgajā laikā, uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestāde var adresēt pieprasījumu tieši apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai. Minētajā gadījumā uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestāde – pirms pieprasījuma nosūtīšanas sabiedrībai – informē piederības dalībvalsts uzraudzības iestādi par informācijas pieprasījumu. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai minētā informācija ir jāsniedz nekavējoties.

▼B

154. pants

Iepriekšēja ziņošana un iepriekšēja apstiprināšana

1.   Uzņēmēja dalībvalsts nepieņem noteikumus, kas prasa iepriekš apstiprināt vispārīgos un īpašos apdrošināšanas noteikumus, prēmiju lielumus, vai, dzīvības apdrošināšanas gadījumā, metodes prēmiju un tehnisko rezervju aprēķināšanai, vai veidlapas un citus dokumentus, kurus apdrošināšanas sabiedrība gatavojas izmantot darījumos ar apdrošinājuma ņēmējiem, vai regulāri sniegt ziņas par tiem. 2.   Uzņēmēja dalībvalsts var tikai pieprasīt, lai apdrošināšanas sabiedrība, kas tās teritorijā plāno veikt apdrošināšanu, sniedz vienreizējus ziņojumus par apdrošināšanas noteikumiem un citiem dokumentiem nolūkā pārbaudīt to atbilstību valsts tiesību aktiem par apdrošināšanas līgumiem, un šī prasība nedrīkst būt priekšnoteikums apdrošināšanas sabiedrības darījumu veikšanai. 3.   Uzņēmēja dalībvalsts nedrīkst paturēt spēkā vai ieviest noteikumu par iepriekšēju ziņošanu vai apstiprinājuma iegūšanu prēmiju likmju paredzētajai paaugstināšanai, ja vien tas nav ietverts vispārējā cenu kontroles sistēmā.

155. pants

Apdrošināšanas sabiedrības, kas neievēro tiesību normas

1.   Ja kādas uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestādes konstatē, ka apdrošināšanas sabiedrība ar filiāli vai sabiedrība, kas izmanto pakalpojumu sniegšanas brīvību, šīs valsts teritorijā neievēro tiesību normas, kas šajā dalībvalstī uz to attiecas, tās liek apdrošināšanas sabiedrībai novērst šo pārkāpumu. 2.  

Ja attiecīgā apdrošināšanas sabiedrība noteiktos pasākumus nepilda, šīs dalībvalsts uzraudzības iestādes par to atbilstīgi informē piederības dalībvalsts uzraudzības iestādes.

Piederības dalībvalsts uzraudzības iestādes, tiklīdz iespējams, veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgā apdrošināšanas sabiedrība novērš pārkāpumu.

Piederības dalībvalsts uzraudzības iestādes informē uzņēmēja dalībvalsts uzraudzības iestādes par veiktajiem pasākumiem.

3.  

Ja pretēji piederības dalībvalsts veiktajiem pasākumiem vai tādēļ, ka šie pasākumi tajā valstī ir neatbilstīgi vai tādu vispār nav, apdrošināšanas sabiedrība turpina pārkāpt uzņēmējā dalībvalstī spēkā esošās tiesību normas, uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestādes, informējušas piederības dalībvalsts uzraudzības iestādes, var veikt piemērotus pasākumus, lai novērstu turpmākas nelikumības vai sodītu par tām, kā arī, ja tas noteikti nepieciešams, liegtu sabiedrībai turpmāk slēgt jaunus apdrošināšanas līgumus uzņēmējas dalībvalsts teritorijā.

▼M5

Turklāt piederības vai uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestāde var vērsties ar šo jautājumu EAFPI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. pantu. Šādā gadījumā EAFPI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minēto pantu.

▼B

Dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā par apdrošināšanas sabiedrībām ir iespējams saņemt šiem pasākumiem vajadzīgos juridiskos dokumentus.

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punkts neietekmē attiecīgo dalībvalstu pilnvaras veikt vajadzīgos ārkārtas pasākumus, lai to teritorijā novērstu nelikumības vai sodītu par tām. Šīs pilnvaras ietver arī iespēju savā teritorijā aizliegt kādām apdrošināšanas sabiedrībām slēgt jaunus apdrošināšanas līgumus. 5.   Šā panta 1., 2. un 3. punkts neietekmē dalībvalstu pilnvaras uzlikt sodus par pārkāpumiem to teritorijā. 6.   Ja apdrošināšanas sabiedrībai, kas izdarījusi pārkāpumu, attiecīgajā dalībvalstī atrodas iestāde vai pieder īpašums, šīs dalībvalsts uzraudzības iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem var piemērot valsts administratīvos sodus, kādi paredzēti par šādu pārkāpumu, vēršot sankcijas pret šo iestādi vai īpašumu. 7.   Pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar 2. līdz 6. punktu un saistīti ar apdrošināšanas uzņēmējdarbības veikšanas ierobežojumiem, pienācīgi jāpamato un jāpaziņo attiecīgajai apdrošināšanas sabiedrībai. 8.   Apdrošināšanas sabiedrības iesniedz uzņēmēja dalībvalsts uzraudzības iestādēm pēc to pieprasījuma visus prasītos dokumentus 1. līdz 7. punkta izpildei tādā pašā apjomā, kādā tie jāiesniedz apdrošināšanas sabiedrībām, kuru galvenais birojs atrodas šajā dalībvalstī.

▼M5

9.   Dalībvalstis informē Komisiju un EAFPI par to gadījumu skaitu un veidu, kuros ir bijis atteikums saskaņā ar 146. un 148. pantu vai kuros veikti pasākumi saskaņā ar šā panta 3. un 4. punktu.

▼B

156. pants

Reklāma

Apdrošināšanas sabiedrības, kuru galvenais birojs atrodas dalībvalstīs, var reklamēt savus pakalpojumus, izmantojot visus pieejamos saziņas līdzekļus, uzņēmēja dalībvalstī saskaņā ar tiesību aktiem, kas sabiedrības interesēs pieņemti šāda reklāmas veida un satura reglamentēšanai.

157. pants

Nodokļi par prēmijām

1.  

Neietekmējot tālāku saskaņošanu, par katru apdrošināšanas līgumu maksājami tikai netiešie nodokļi un parafiskālie maksājumi par apdrošināšanas prēmijām dalībvalstī, kurā atrodas ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti, vai saistību dalībvalstī.

Lai piemērotu pirmo daļu, kustamais īpašums, kas atrodas ēkā dalībvalsts teritorijā, izņemot kravas tranzītā, ir uzskatāms par šajā dalībvalstī iespējamu risku pat tad, ja uz ēku un tajā atrodošos īpašumu neattiecas viena un tā pati apdrošināšanas polise.

Spānijas gadījumā uz apdrošināšanas līgumu attiecas arī papildu kapitāla prasība attiecībā uz Spānijas “Consorcio de Compensación de Seguros” tā funkciju izpildei sakarā ar zaudējumu atlīdzināšanu, kas rodas no ārkārtējiem notikumiem šajā dalībvalstī.

2.   Līgumam piemērojamie tiesību akti atbilstīgi šīs direktīvas 178. pantam un Regulai (EK) Nr. 593/2008 neietekmē piemērojamos fiskālos pasākumus. 3.   Dalībvalstis piemēro savus valsts tiesību aktus tām apdrošināšanas sabiedrībām, kas to teritorijā sedz risku vai saistības, lai nodrošinātu netiešo nodokļu un parafiskālo maksājumu iekasēšanu, kas maksājami saskaņā ar 1. punktu.

2. apakšiedaļa

Pārapdrošināšana

158. pants

Pārapdrošināšanas sabiedrības, kas neievēro tiesību normas

1.   Ja dalībvalsts uzraudzības iestādes konstatē, ka pārapdrošināšanas sabiedrība, kam ir filiāle vai kas darbojas tās teritorijā, izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību, neievēro tiesību normas, kas šajā dalībvalstī uz to attiecas, tās liek attiecīgajai pārapdrošināšanas sabiedrībai šos pārkāpumus novērst. Tajā pat laikā tās dara zināmus šos faktus piederības dalībvalsts uzraudzības iestādei. 2.  

Ja pretēji piederības dalībvalsts veiktajiem pasākumiem pārapdrošināšanas sabiedrība turpina pārkāpt tiesību normas, kas uz to attiecas uzņēmēja dalībvalstī, vai arī šādi pasākumi izrādās neatbilstīgi, uzņēmēja dalībvalsts uzraudzības iestādes, vispirms informējot piederības dalībvalsts uzraudzības iestādi, var veikt piemērotus pasākumus, lai novērstu turpmākus pārkāpumus vai sodītu par tiem, kā arī, ciktāl tas noteikti nepieciešams, liegtu šai pārapdrošināšanas sabiedrībai uzņēmēja dalībvalsts teritorijā turpmāk slēgt jaunus pārapdrošināšanas līgumus.

▼M5

Turklāt piederības vai uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestāde var vērsties ar šo jautājumu EAFPI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. pantu. Šādā gadījumā EAFPI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minēto pantu.

▼B

Dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā ir iespējams saņemt juridiskos dokumentus, kas vajadzīgi šiem pasākumiem attiecībā uz pārapdrošināšanas sabiedrībām.

3.   Visus saskaņā ar 1. un 2. punktu noteiktos pasākumus, kas paredz sankcijas vai pārapdrošināšanas uzņēmējdarbības veikšanas ierobežojumus, pienācīgi pamato un paziņo attiecīgajai pārapdrošināšanas sabiedrībai.

4. Iedaļa

Statistiskā informācija

▼M5

159. pants

Statistikas dati par pārrobežu darbībām

Visas apdrošināšanas sabiedrības informē kompetento uzraudzības iestādi piederības dalībvalstī par prēmiju, prasību un komisijas maksu apmēru, neatskaitot pārapdrošināšanu, atsevišķi attiecībā uz darījumiem, ko tās veic, izmantojot tiesības veikt uzņēmējdarbību, un darījumiem, ko tās veic saskaņā ar brīvību sniegt pakalpojumus, par katru dalībvalsti šādi:

a) 

attiecībā uz nedzīvības apdrošināšanu atbilstoši uzņēmējdarbības veidiem saskaņā ar attiecīgo deleģēto aktu;

b) 

attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu atbilstoši katram uzņēmējdarbības veidam saskaņā ar attiecīgo deleģēto aktu.

Attiecībā uz I pielikuma A daļas 10. veidu, izņemot pārvadātāja atbildību, attiecīgā sabiedrība informē uzraudzības iestādi arī par prasījumu iesniegšanas biežumu un vidējām izmaksām.

Piederības dalībvalsts uzraudzības iestāde iesniedz pirmajā un otrajā daļā norādīto informāciju saprātīgā termiņā apkopotā veidā pēc attiecīgo visu pārējo dalībvalstu pieprasījuma nosūta to uzraudzības iestādēm.

▼B

5. Iedaļa

Filiāļu līgumu apstrāde likvidācijas procesā

160. pants

Apdrošināšanas sabiedrību likvidācija

Ja tiek likvidēta apdrošināšanas sabiedrība, saistības, kas izriet no līgumiem, kuri noslēgti, filiālē vai izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību, izpildāmas tāpat kā tās, kas izriet no citiem šīs sabiedrības apdrošināšanas līgumiem, nešķirojot apdrošinātās personas un apdrošināšanas atlīdzības saņēmējus pēc valstiskās piederības.

161. pants

Pārapdrošināšanas sabiedrību likvidācija

Ja tiek likvidēta pārapdrošināšanas sabiedrība, saistības, kas izriet no līgumiem, kuri noslēgti filiālē vai izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību, izpildāmas tāpat kā tās, kas izriet no citiem šīs sabiedrības pārapdrošināšanas līgumiem.

IX NODAĻA

Filiāles, kas veic uzņēmējdarbību kopienā un pieder apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuru galvenie biroji atrodas ārpus kopienas

1. Iedaļa

Uzņēmējdarbības uzsākšana

162. pants

Licencēšanas princips un nosacījumi

1.   Dalībvalstis dod iespēju veikt 2. panta 1. punkta pirmajā daļā norādīto uzņēmējdarbību jebkurai sabiedrībai, kuras galvenais birojs atrodas ārpus Kopienas, ja tā ir saņēmusi licenci. 2.  

Dalībvalsts var piešķirt licenci, ja sabiedrība atbilst vismaz šādiem nosacījumiem:

a) 

saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem tā ir tiesīga veikt darbību apdrošināšanas nozarē;

b) 

tā nodibina filiāli tās dalībvalsts teritorijā, kur tiek pieprasīta licence;

c) 

filiāles darbības vietā tā apņemas izveidot atsevišķu uzskaiti par darījumiem, ko tā šeit veic, un glabāt tur visus datus, kas saistīti ar veiktajiem darījumiem;

d) 

tā ieceļ pilnvarotu pārstāvi, kuru apstiprina uzraudzības iestādes;

e) 

dalībvalstī, kurā tiek pieprasīta licence, tai pieder aktīvi, kuru apjoms ir vismaz puse no absolūtās minimālās vērtības, kas attiecībā uz minimālā kapitāla prasību noteikta 129. panta 1. punkta d) apakšpunktā, un tā nogulda vienu ceturtdaļu no minētās absolūtās minimālās vērtības kā garantiju;

f) 

tā apņemas segt maksātspējas kapitāla prasību un minimālā kapitāla prasību saskaņā ar 100. un 128. panta prasībām;

g) 

tā paziņo tā atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvja vārdu un adresi, kas katrā dalībvalstī ir iecelts citādi nekā dalībvalstī, kurā pieprasīta licence, ja apdrošinātie riski pieder pie I pielikuma A daļā norādītā 10. apdrošināšanas veida, izņemot pārvadātāju atbildību;

h) 

tā iesniedz darbības plānu saskaņā ar 163. pantu;

i) 

tā ievēro pārvaldes prasības, kā norādīts IV nodaļas 2. iedaļā.

3.   Šajā nodaļā “filiāle” ir jebkura pastāvīga struktūra dalībvalsts teritorijā, ko ir izveidojusi 1. punktā minētā sabiedrība, kas saņem licenci šajā dalībvalstī un kas veic uzņēmējdarbību apdrošināšanas nozarē.

163. pants

Filiāles darbības plāns

1.  

Filiāles darbības plānā, kas minēts 162. panta 2. punkta h) apakšpunktā, jābūt šādiem datiem:

a) 

to risku vai saistību raksturs, ko sabiedrība piedāvā segt;

b) 

pārapdrošināšanas pamatprincipi;

c) 

turpmākās maksātspējas kapitāla prasības tāme atbilstīgi VI nodaļas 4. iedaļai, pamatojoties uz paredzamo bilanci, kā arī aprēķina metode, ko izmanto šo tāmju aprēķināšanai;

d) 

turpmākās minimālā kapitāla prasības tāme atbilstīgi VI nodaļas 5. iedaļai, pamatojoties uz paredzamo bilanci, kā arī aprēķina metode, ko izmanto šo tāmju aprēķināšanai;

e) 

sabiedrības izmantojamā pašu kapitāla un izmantojamā pamata pašu kapitāla stāvoklis attiecībā pret maksātspējas kapitāla prasību un minimālā kapitāla prasību, kā norādīts VI nodaļas 4. un 5. iedaļā;

f) 

to izdevumu novērtējumi, kas saistīti ar administratīvo pakalpojumu ieviešanu un darījumu drošību, finanšu līdzekļiem, ar kuriem paredzēts segt šīs izmaksas, un, ja apdrošināmie riski ir klasificēti I pielikuma A daļas 18. apdrošināšanas veidā, informācija par palīdzības sniegšanai pieejamajiem līdzekļiem;

g) 

informācija par pārvaldes sistēmas struktūru.

2.  

Papildus 1. punktā izklāstītajām prasībām darbības plānā ietver šādu informāciju par pirmajiem trim finanšu gadiem:

a) 

paredzamā bilance;

b) 

to finanšu resursu tāme, ar ko paredzēts segt tehniskās rezerves, minimālā kapitāla prasību un maksātspējas kapitāla prasību;

c) 

attiecībā uz nedzīvības apdrošināšanu:

i) 

to pārvaldības izdevumu tāmes, kas nav uzsākšanas izmaksas, jo īpaši par kārtējiem vispārējiem izdevumiem un komisijas maksām;

ii) 

prēmiju vai maksājumu un prasību tāmes;

d) 

attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu detalizētas ienākumu un izdevumu tāmes attiecībā uz tiešajiem darījumiem, pārapdrošināšanas līgumiem un pārapdrošināšanas cesijām.

3.   Attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu dalībvalstis var pieprasīt apdrošināšanas sabiedrībām iesniegt regulārus ziņojumus par tehnisko bāzi, kuru izmanto prēmiju un tehnisko rezervju aprēķināšanai, bet šī prasība nav priekšnoteikums, lai dzīvības apdrošināšanas sabiedrība varētu veikt savu uzņēmējdarbību.

164. pants

Portfeļa nodošana

1.   Saskaņā ar valsts tiesību aktu noteikumiem dalībvalstis ļauj filiālēm, kuras veic uzņēmējdarbību to teritorijā un uz kurām attiecas šī nodaļa, nodot visu vai daļu no to līgumu portfeļa cesionāram, kas veic uzņēmējdarbību šajā pašā dalībvalstī, ja šīs dalībvalsts vai attiecīgā gadījumā 167. pantā minētās dalībvalsts uzraudzības iestādes apliecina, ka cesionāram pēc portfeļa pieņemšanas ir vajadzīgais izmantojamais pašu kapitāls, ar ko segt 100. panta pirmajā daļā minēto maksātspējas kapitāla prasību. 2.   Saskaņā ar valsts tiesību aktu noteikumiem dalībvalstis ļauj filiālēm, kuras veic uzņēmējdarbību to teritorijā un uz kurām attiecas šī nodaļa, nodot visu vai daļu no to līgumu portfeļa apdrošināšanas sabiedrībai, kuras galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī, ja šīs dalībvalsts uzraudzības iestādes apliecina, ka pēc portfeļa saņemšanas cesionāram ir vajadzīgais izmantojamais pašu kapitāls, ar ko segt 100. panta pirmajā daļā minēto maksātspējas kapitāla prasību. 3.  

Ja saskaņā ar valsts tiesību aktu nosacījumiem dalībvalsts ļauj filiālēm, kuras veic uzņēmējdarbību tās teritorijā un uz kurām attiecas šī nodaļa, pilnīgi vai pa daļai nodot līgumu portfeli filiālei, uz kuru attiecas šī nodaļa un kura darbojas citas dalībvalsts teritorijā, tā nodrošina, ka cesionāra dalībvalsts vai – attiecīgā gadījumā – 165. pantā minētās dalībvalsts uzraudzības iestādes apliecina šo:

a) 

pēc portfeļa saņemšanas cesionāram ir vajadzīgais izmantojamais pašu kapitāls, ar ko segt maksātspējas kapitāla prasību;

b) 

cesionāra dalībvalsts tiesību akti pieļauj šādu nodošanu; un

c) 

šī dalībvalsts šādu nodošanu ir akceptējusi.

4.   Šā panta 1. līdz 3. punktā minētajos gadījumos dalībvalsts, kurā atrodas filiāle, kas nodod līgumu portfeli, nodošanu atļauj pēc tam, kad ir saņēmusi piekrišanu no uzraudzības iestādēm dalībvalstī, kurā atrodas ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti, vai saistību dalībvalstī, ja tā nav tā pati dalībvalsts, kurā atrodas filiāle, kas veic nodošanu. 5.   To dalībvalstu uzraudzības iestādes, ar kurām notikusi apspriešanās, trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sniedz savu atzinumu vai piekrišanu tās filiāles piederības dalībvalsts uzraudzības iestādēm, kas veic nodošanu. Ja šajā laikā tās nav paziņojušas savu viedokli, to uzskata par labvēlīgu atzinumu vai piekrišanu klusuciešot. 6.  

Nodošanu, kas atļauta saskaņā ar 1. līdz 5. punktu, publicē, ievērojot valsts tiesību aktus, dalībvalstī, kurā atrodas ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti, vai saistību dalībvalstī.

Šāda nodošana automātiski ir spēkā attiecībā uz apdrošinājuma ņēmējiem, apdrošinātajām personām un citām personām, kurām ir tiesības vai saistības, kas paredzētas nodotajos līgumos.

165. pants

Tehniskās rezerves

Dalībvalstis liek sabiedrībām nodrošināt pietiekamas tehniskās rezerves, ar ko segt apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības, ko tās uzņēmušās to teritorijā un kas aprēķinātas saskaņā ar VI nodaļas 2. iedaļu. Dalībvalstis pieprasa sabiedrībām novērtēt aktīvus un pasīvus saskaņā ar VI nodaļas 1. iedaļu un noteikt pašu kapitālu saskaņā ar VI nodaļas 3. iedaļu.

166. pants

Maksātspējas kapitāla prasība un minimālā kapitāla prasība

1.  

Katra dalībvalsts pieprasa tās teritorijā izveidotajām filiālēm izmantojamā pašu kapitāla summu, ko veido 98. panta 3. punktā norādītie posteņi.

Maksātspējas kapitāla prasību un minimālā kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar VI nodaļas 4. un 5. iedaļu.

Tomēr maksātspējas kapitāla prasības un minimālā kapitāla prasības aprēķināšanas nolūkā attiecībā gan uz nedzīvības apdrošināšanu, gan uz dzīvības apdrošināšanu ņem vērā tikai tos darījumus, ko veic attiecīgā filiāle.

2.   Minimālā kapitāla prasības segšanai vajadzīgā izmantojamā pamata pašu kapitāla summu un šīs minimālā kapitāla prasības absolūto minimālo vērtību veido saskaņā ar 98. panta 4. punktu. 3.  

Pamata pašu kapitāla izmantojamā summa nedrīkst būt mazāka par pusi no absolūtās minimālās vērtības, kas noteikta 129. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

Depozītu, ko nogulda saskaņā ar 162. panta 2. punkta e) apakšpunktu, ieskaita šādā izmantojamajā pamata pašu kapitālā, ar ko sedz minimālā kapitāla prasību.

4.   Aktīvi, kas veido maksātspējas kapitāla prasību minimālā kapitāla prasības apjomā jātur dalībvalstī, kurā sabiedrība darbojas, bet to atlikums – Kopienā.

167. pants

Atvieglojumi sabiedrībām, kuras licencētas vairāk nekā vienā dalībvalstī

1.  

Sabiedrība, kura lūgusi vai saņēmusi licenci vairāk nekā vienā dalībvalstī, var pretendēt uz šādām priekšrocībām, kuras attiecīgās valstis var piešķirt tikai kopīgi:

a) 

direktīvas 166. pantā minēto maksātspējas kapitāla prasību aprēķina kopā visiem darījumiem, ko sabiedrība veic Kopienā;

b) 

direktīvas 162. panta 2. punkta e) apakšpunktā prasīto depozītu nogulda tikai vienā no šīm dalībvalstīm;

c) 

aktīvus, kas veido minimālā kapitāla prasību, saskaņā ar 134. pantu lokalizē jebkurā no dalībvalstīm, kurā sabiedrība darbojas.

Gadījumos, kas minēti pirmās daļas a) apakšpunktā, šajā aprēķinā vērā ņem tikai tās darbības, ko izpilda visas filiāles, kuras veic uzņēmējdarbību Kopienā.

2.  

Pieteikumu šā panta 1. punktā minēto priekšrocību izmantošanai iesniedz attiecīgo dalībvalstu uzraudzības iestādēm. Pieteikumā norāda tās dalībvalsts iestādi, kura turpmāk uzraudzīs to filiāļu, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā, visu darījumu maksātspēju. Sabiedrībai iestādes izvēle jāpamato.

Direktīvas 162. panta 2. punkta e) apakšpunktā minēto depozītu nogulda šajā dalībvalstī.

3.  

Šā panta 1. punktā paredzētās priekšrocības var piešķirt tikai tad, ja piekrišanu dod visu to dalībvalstu uzraudzības iestādes, kurām iesniegti pieteikumi.

Priekšrocības stājas spēkā tad, kad izraudzītā uzraudzības iestāde informē pārējās uzraudzības iestādes, ka tā uzraudzīs filiāļu visu darījumu maksātspēju Kopienā.

Izraudzītā uzraudzības iestāde no pārējām dalībvalstīm saņem informāciju, kas vajadzīga, lai veiktu to filiāļu vispārējās maksātspējas uzraudzību, kuras veic uzņēmējdarbību šo dalībvalstu teritorijā.

4.   Pēc vienas vai vairāku attiecīgo dalībvalstu pieprasījuma saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu piešķirtās priekšrocības reizē atceļ visas attiecīgās dalībvalstis.

168. pants

Grāmatvedības, konsultatīvās uzraudzības un statistiskā informācija un grūtībās nonākušās sabiedrības

Piemērojot šo iedaļu, piemēro 34. pantu, 139. panta 3. punktu, 140. un 141. pantu.

Ja sabiedrība atbilst 167. panta 1., 2. un 3. punktā noteikto priekšrocību saņemšanas kritērijiem, tad, piemērojot 137. līdz 139. pantu, pret uzraudzības iestādi, kura atbild par to filiāļu maksātspējas pārbaudi attiecībā uz visu to darbību, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā, jābūt tādai pašai attieksmei kā pret tās dalībvalsts uzraudzības iestādi, kuras teritorijā atrodas Kopienas sabiedrības galvenais birojs.

169. pants

Nedzīvības un dzīvības apdrošināšanas uzņēmējdarbības nodalīšana

1.   Filiāles, kas minētas šajā iedaļā, vienā dalībvalstī nedrīkst vienlaicīgi veikt dzīvības un nedzīvības apdrošināšanu. 2.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var noteikt, ka šajā iedaļā minētās filiāles, kuras 73. panta 5. punkta pirmajā daļā minētajā attiecīgajā laikā kādā no dalībvalstīm vienlaicīgi veic abas darbības, var tur tās turpināt, ja vien katrai darbībai ir atsevišķa vadība saskaņā ar šīs direktīvas 74. pantu. 3.  

Jebkurai dalībvalstij, kura saskaņā ar 73. panta 5. punkta otro daļu pieprasa, lai sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību tās teritorijā, izbeigtu vienlaicīgu to darbību veikšanu, kurās tās bijušas iesaistītas 73. panta 5. punkta pirmajā daļā minētajā attiecīgajā laikā, šī prasība ir jāattiecina arī uz šajā iedaļā minētajām filiālēm, kuras veic uzņēmējdarbību tās teritorijā un vienlaicīgi veic tur abas darbības.

Dalībvalstis var noteikt, ka tās šajā iedaļā minētās filiāles, kuru galvenie biroji vienlaicīgi veic abas darbības un kuras 73. panta 5. punkta pirmajā daļā minētajā laikā dalībvalsts teritorijā veic vienīgi dzīvības apdrošināšanu, var tur to turpināt. Ja sabiedrība šīs dalībvalsts teritorijā vēlas veikt nedzīvības apdrošināšanas darījumus, tās dzīvības apdrošināšanas darījumus var veikt vienīgi meitasuzņēmums.

170. pants

Licences anulēšana sabiedrībām, kas licencētas vairāk nekā vienā dalībvalstī

Ja 167. panta 2. punktā minētā iestāde anulē licenci, šī iestāde par to paziņo pārējo dalībvalstu uzraudzības iestādēm, kurās sabiedrība darbojas, un minētās iestādes veic attiecīgus pasākumus.

Ja šādas anulēšanas iemesls ir vispārējā maksātspējas stāvokļa neatbilstība tam, par ko dalībvalstis vienojušās pēc 167. pantā minētā lūguma, dalībvalstis, kuras devušas savu piekrišanu, arī anulē piešķirtās licences.

171. pants

Nolīgumi ar trešām valstīm

Izmantojot nolīgumus, kas saskaņā ar Līgumu noslēgti ar vienu vai vairākām trešām valstīm, Kopiena var piekrist piemērot noteikumus, kas atšķiras no šajā iedaļā paredzētajiem noteikumiem, nolūkā nodrošināt dalībvalstīs pietiekamu aizsardzību apdrošinājuma ņēmējiem un apdrošinātajiem, ievērojot savstarpīguma noteikumus.

2. Iedaļa

Pārapdrošināšana

▼M5

172. pants

Līdzvērtība attiecībā uz pārapdrošināšanas sabiedrībām

1.   Saskaņā ar 301.a pantu Komisija pieņem deleģētos aktus, nosakot kritērijus, lai novērtētu, vai maksātspējas režīms, ko trešā valsts piemēro attiecībā uz to sabiedrību pārapdrošināšanas darījumiem, kuru galvenais birojs atrodas minētajā trešā valstī, ir līdzvērtīgs I sadaļā noteiktajam. 2.   Ja trešā valsts ir izpildījusi saskaņā ar 1. punktu pieņemtos kritērijus, Komisija atbilstīgi 301.a pantam un ar atbalstu, ko EAFPI sniedz saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 33. panta 2. punktu, var pieņemt deleģētos aktus, nosakot, ka maksātspējas režīms, ko trešā valsts piemēro attiecībā uz to sabiedrību pārapdrošināšanas darījumiem, kuru galvenais birojs atrodas minētajā trešā valstī, ir līdzvērtīgs I sadaļā noteiktajam.

Minētos deleģētos regulāri pārskata, ņemot vērā jebkādas nozīmīgas pārmaiņas I sadaļā noteiktajā uzraudzības režīmā un trešās valsts uzraudzības režīmā.

EAFPI pirmajā daļā minēto visu trešo valstu sarakstu publicē un atjaunina savā tīmekļa vietnē.

3.   Ja saskaņā ar 2. punktu trešās valsts maksātspējas režīms ir atzīts par līdzvērtīgu šajā direktīvā noteiktajam maksātspējas režīmam, uz pārapdrošināšanas līgumiem, kas noslēgti ar tām sabiedrībām, kuru galvenais birojs atrodas minētajā trešā valstī, attiecina tādus pašus nosacījumus kā apdrošināšanas līgumiem, kas noslēgti ar sabiedrību, kura licencēta saskaņā ar šo direktīvu. 4.  

Atkāpjoties no 2. punkta un pat tad, ja atbilstīgi 1. punktam precizētie kritēriji nav izpildīti, Komisija saskaņā ar 301.a pantu uz noteiktu laiku ar atbalstu, ko EAFPI sniedz saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 33. panta 2. punktu, var pieņemt deleģētos aktus, nosakot, ka maksātspējas režīms, ko trešā valsts piemēro attiecībā uz to sabiedrību pārapdrošināšanas darījumiem, kuru galvenais birojs atrodas minētajā trešā valstī, pagaidām ir līdzvērtīgs I sadaļā noteiktajam režīmam, ja minētā trešā valsts atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

a) 

trešā valsts ir paziņojusi Savienībai par apņemšanos pieņemt un piemērot maksātspējas režīmu, ko pirms minētā noteiktā laikposma beigām saskaņā ar 2. punktu var novērtēt kā līdzvērtīgu, un iesaistīties līdzvērtības novērtēšanas procesā;

b) 

trešā valsts ir izstrādājusi darba programmu, lai izpildītu a) apakšpunktā minēto apņemšanos;

c) 

trešā valsts ir piešķīrusi pietiekami daudz resursu, lai izpildītu a) apakšpunktā minēto apņemšanos;

d) 

trešā valsts piemēro maksātspējas režīmu, kas pamatojas uz riska faktoru un ļauj noteikt kvantitatīvas un kvalitatīvas maksātspējas prasības, kā arī prasības attiecībā uz uzraudzības pārskatiem un pārredzamību;

e) 

trešā valsts noslēgusi rakstiskas vienošanās par sadarbību un apmaiņu ar konfidenciālu uzraudzības informāciju ar EAFPI un uzraudzības iestādēm;

f) 

trešā valstī ir neatkarīga uzraudzības sistēma; un

g) 

trešā valsts ir noteikusi dienesta noslēpuma ievērošanas pienākumus visām personām, kas rīkojas uzraudzības iestāžu vārdā, jo īpaši attiecībā uz informācijas apmaiņu ar EAFPI un uzraudzības iestādēm.

Deleģētajos aktos par pagaidu līdzvērtību ņem vērā Komisijas ziņojumus saskaņā ar 177. panta 2. punktu. Minētos deleģētos aktus regulāri pārskata, pamatojoties uz attiecīgās trešās valsts progresa ziņojumiem, ko vienu reizi gadā iesniedz novērtēšanai Komisijai. EAFPI palīdz Komisijai novērtēt minētos progresa ziņojumus.

EAFPI pirmajā daļā minēto visu trešo valstu sarakstu publicē un atjaunina savā tīmekļa vietnē.

Saskaņā ar 301.a pantu Komisija var pieņemt deleģētos aktus, sīkāk precizējot pirmajā daļā paredzētos nosacījumus.

5.   Šā panta 4. punkta pirmajā daļā minētais ierobežotais laikposms beidzas 2020. gada 31. decembrī vai dienā, kad saskaņā ar 2. punktu attiecīgās trešās valsts uzraudzības režīms tiek atzīts par līdzvērtīgu I sadaļā noteiktajam, atkarībā no tā, kurš brīdis ir agrāks.

Minēto laikposmu var pagarināt uz laikposmu līdz vienam gadam, ja tas nepieciešams, lai EAFPI un Komisija veiktu līdzvērtības novērtējumu 2. punkta nolūkiem.

6.   Pārapdrošināšanas līgumiem, kas noslēgti ar sabiedrībām, kuru galvenie biroji atrodas trešā valstī, kuras uzraudzības režīms saskaņā ar 4. punktu ir atzīts par pagaidām līdzvērtīgu, piemēro 3. punkta nosacījumus. Šīs direktīvas 173. pantu piemēro arī pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuru galvenie biroji atrodas trešā valstī, kuras uzraudzības režīms saskaņā ar 4. punktu ir atzīts par pagaidām līdzvērtīgu.

▼B

173. pants

Aizliegums ieķīlāt aktīvus

Dalībvalstis tehnisko rezervju izveidei nepatur vai neievieš sistēmu, kurā paredzēta bruto rezervēšana, kas pieprasa ieķīlāt aktīvus kā nodrošinājumu nenopelnīto prēmiju un atlikto apdrošināšanas atlīdzības prasību segšanai, ja pārapdrošinātājs ir trešās valsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, atrodas valstī, kuras maksātspējas režīms uzskatāms par līdzvērtīgu šajā direktīvā noteiktajam maksātspējas režīmam saskaņā ar 172. pantu.

174. pants

Principi un nosacījumi pārapdrošināšanas veikšanai

Dalībvalsts trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas uzsāk vai turpina pārapdrošināšanas darbību tās teritorijā, nepiemēro nosacījumus, kas rada labvēlīgāku režīmu par to, kāds piešķirts pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuru galvenie biroji atrodas šajā dalībvalstī.

175. pants

Nolīgumi ar trešām valstīm

1.  

Komisija var iesniegt Padomei priekšlikumus, lai sāktu pārrunas par nolīgumiem ar vienu vai vairākām trešām valstīm par uzraudzības līdzekļiem attiecībā uz šādām sabiedrībām:

a) 

trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrības, kas veic pārapdrošināšanu Kopienā;

b) 

Kopienas pārapdrošināšanas sabiedrības, kas veic pārapdrošināšanu trešā valstī.

2.  

Ar šā panta 1. punktā minētajiem nolīgumiem jo īpaši cenšas nodrošināt pārapdrošināšanas sabiedrībām katras līgumslēdzējas puses teritorijā efektīvu piekļuvi tirgum līdzvērtīgas konsultatīvās uzraudzības apstākļos un paredz uzraudzības noteikumu un prakses savstarpēju atzīšanu pārapdrošināšanas jomā. Ar tiem arī cenšas nodrošināt to, ka

a) 

dalībvalstu uzraudzības iestādes var iegūt informāciju, kas nepieciešama tādu pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzībai, kuru galvenie biroji atrodas Kopienā un kuras darbojas attiecīgās trešās valsts teritorijā;

b) 

trešo valstu uzraudzības iestādes var iegūt informāciju, kas nepieciešama tādu pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzībai, kuru galvenie biroji atrodas to teritorijā un kuras darbojas Kopienā.

3.   Neskarot Līguma 300. panta 1. un 2. punktu, Komisija ar Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komitejas palīdzību pārbauda 1. punktā minēto pārrunu rezultātus un radušos situāciju.

X NODAĻA

Tādu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību meitasuzņēmumi, uz kuriem attiecas trešās valsts tiesību akti, un līdzdalības iegūšana, ko veic šādas sabiedrības

▼M5

176. pants

Informācija, ko dalībvalstis sniedz Komisijai un EAFPI

Dalībvalstu uzraudzības iestādes informē Komisiju, EAFPI un citu dalībvalstu uzraudzības iestādes par visām atļaujām, kas piešķirtas tiešam vai netiešam meitasuzņēmumam, kura vienu vai vairākus mātesuzņēmumus reglamentē kādas trešās valsts tiesību akti.

Minētajā informācijā ietver arī norādi par attiecīgās grupas struktūru.

Ja sabiedrība, uz kuru attiecas trešās valsts tiesību akti, iegūst līdzdalību Savienībā licencētā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, kas padarītu šo apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību par šīs trešās valsts sabiedrības meitasuzņēmumu, piederības dalībvalsts uzraudzības iestādes informē Komisiju, EAFPI un pārējo dalībvalstu uzraudzības iestādes.

▼B

177. pants

Trešo valstu režīms attiecībā uz Kopienas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām

▼M5

1.   Dalībvalstis informē Komisiju un EAFPI par visām lielākajām grūtībām, ar kādām saskaras to apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, reģistrējot savu uzņēmējdarbību trešā dalībvalstī un darbojoties tajā vai veicot darbības šajā valstī.

▼B

2.  

Komisija periodiski iesniedz ziņojumu Padomei, kurā izskata režīmu, ko attiecībā Kopienā licencētām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām piemēro trešās valstis šādos aspektos:

a) 

Kopienā licencētu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību uzņēmējdarbības veikšana trešās valstīs;

b) 

līdzdalības iegūšana trešās valsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībās;

c) 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas darbību veikšana šādi nodibinātām sabiedrībām;

d) 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšana no Kopienas uz trešām valstīm.

Komisija šos ziņojumus kopā ar attiecīgiem priekšlikumiem vai ierosinājumiem iesniedz Padomei.

II SADAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ APDROŠINĀŠANU UN PĀRAPDROŠINĀŠANU

I NODAĻA

Piemērojamie tiesību akti un tiešo apdrošināšanas līgumu noteikumi

1. Iedaļa

Piemērojamie tiesību akti

178. pants

Piemērojamie tiesību akti

Visas dalībvalstis, kurām nav jāpiemēro Regula (EK) Nr. 593/2008/EK, piemēro minētās regulas noteikumus, lai noteiktu tiesību aktus, kas piemērojami apdrošināšanas līgumiem, kuri ietilpst minētās regulas 7. panta darbības jomā.

2. Iedaļa

Obligātā apdrošināšana

179. pants

Saistīti pienākumi

1.   Nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības var piedāvāt un slēgt obligātās apdrošināšanas līgumus saskaņā ar šajā pantā izklāstītajiem noteikumiem. 2.   Ja dalībvalsts paredz obligāto apdrošināšanu, apdrošināšanas līgums neskaitās noslēgts, ja tas nav saskaņā ar īpašiem šajā dalībvalstī paredzētiem šādas apdrošināšanas noteikumiem. 3.   Ja dalībvalsts nosaka obligāto apdrošināšanu un apdrošināšanas sabiedrībai ir jāinformē uzraudzības iestādes par katra apdrošināšanas līguma izbeigšanu, šāda apdrošināšanas līguma izbeigšana cietušās trešās personas skar tikai tādos apstākļos, kādi paredzēti šajā dalībvalstī. 4.  

Dalībvalstis paziņo Komisijai, attiecībā uz kuriem riskiem tās tiesību akti nosaka obligāto apdrošināšanu, norādot šādu informāciju:

a) 

īpašie tiesību akti, kas attiecas uz šo apdrošināšanu;

b) 

dati, kas norādāmi apliecībā, kuru nedzīvības apdrošināšanas sabiedrība izsniedz apdrošinātajai personai, ja šī dalībvalsts prasa pierādījumu, ka pienākums veikt apdrošināšanu ir izpildīts.

Dalībvalsts var prasīt kopā ar pirmās daļas b) punktā minētajiem datiem iesniegt apdrošinātāja paziņojumu, ka līgums atbilst īpašajiem šīs apdrošināšanas noteikumiem.

Komisija publicē pirmās daļas b) punktā norādītos datus Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3. Iedaļa

Sabiedrības intereses

180. pants

Sabiedrības intereses

Dalībvalsts, kurā atrodas ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti, vai saistību dalībvalsts neliedz apdrošinājuma ņēmējam slēgt līgumu ar apdrošināšanas sabiedrību, kas licencēta saskaņā ar 14. panta nosacījumiem, ja vien līguma noslēgšana nav pretrunā tiesību normām, kas aizsargā sabiedrības intereses dalībvalstī, kurā atrodas ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti, vai saistību dalībvalstī.

4. Iedaļa

Apdrošināšanas līgumu noteikumi un prēmiju apjomi

181. pants

Nedzīvības apdrošināšana

1.  

Dalībvalstis nepieprasa iepriekš apstiprināt vispārīgos un īpašos apdrošināšanas noteikumus, prēmiju apjomus vai veidlapas un citus iespiedu dokumentus, kurus apdrošināšanas sabiedrība gatavojas izmantot darījumos ar apdrošinājuma ņēmējiem, vai sistemātiski sniegt ziņas par tiem.

Dalībvalstis var pieprasīt vienreizējus ziņojumus par apdrošināšanas noteikumiem un citiem dokumentiem, bet tikai nolūkā pārbaudīt to atbilstību valsts noteikumiem par apdrošināšanas līgumiem. Šīs prasības nedrīkst būt priekšnoteikums apdrošināšanas sabiedrības darījumu veikšanai.

2.   Dalībvalsts, kurā ir noteikta obligātā apdrošināšana, var prasīt, lai apdrošināšanas sabiedrības paziņo savai uzraudzības iestādei vispārīgos un īpašos šādas apdrošināšanas noteikumus pirms to izmantošanas. 3.   Dalībvalstis nedrīkst paturēt spēkā vai ieviest noteikumu par iepriekšēju ziņojumu sniegšanu vai apstiprinājuma iegūšanu prēmiju likmju paredzētajai paaugstināšanai, ja vien tas nav ietverts vispārējā cenu kontroles sistēmā.

182. pants

Dzīvības apdrošināšana

Dalībvalstis nepieprasa iepriekš apstiprināt vispārīgos un īpašos apdrošināšanas noteikumus, prēmiju apjomus, metodes prēmiju un tehnisko rezervju aprēķināšanai vai veidlapas un citus iespiedu dokumentus, ko dzīvības apdrošināšanas sabiedrība gatavojas izmantot darījumos ar apdrošinājuma ņēmējiem, vai sistemātiski sniegt ziņas par tiem.

Tomēr piederības dalībvalsts vienīgi nolūkā pārbaudīt, vai ievēroti valsts noteikumi par aktuāra principiem, drīkst pieprasīt regulārus ziņojumus par to, kādas metodes tiek izmantotas jo īpaši prēmiju un tehnisko rezervju apjoma aprēķināšanai. Šīs prasības nedrīkst būt priekšnoteikums apdrošināšanas sabiedrības darījumu veikšanai.

5. Iedaļa

Informācija apdrošinājuma ņēmējiem

1. apakšiedaļa

Nedzīvības apdrošināšana

183. pants

Vispārīgā informācija apdrošinājuma ņēmējiem

1.  

Pirms nedzīvības apdrošināšanas līguma noslēgšanas nedzīvības apdrošināšanas sabiedrība informē apdrošinājuma ņēmēju par:

a) 

tiesību aktiem, kas attiecināmi uz līgumu, ja pusēm nav izvēles brīvības;

b) 

to, ka puses drīkst izvēlēties piemērojamos tiesību aktus un tiesību aktus, ko piedāvā izmantot apdrošinātājs.

Apdrošināšanas sabiedrība arī informē apdrošinājuma ņēmēju par kārtību, kādā izskata apdrošinājuma ņēmēju sūdzības sakarā ar līgumiem, vajadzības gadījumā – arī instanci, kas izskata sūdzības, neatkarīgi no apdrošinājuma ņēmēja tiesībām celt prasību tiesā.

2.   Šā panta 1. punktā minētie pienākumi attiecināmi tikai tad, ja apdrošinājuma ņēmējs ir fiziska persona. 3.   Sīki izstrādātus noteikumus 1. un 2. punkta īstenošanai nosaka dalībvalsts, kurā atrodas ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti.

184. pants

Papildu informācija gadījumā, ja nedzīvības apdrošināšanu piedāvā, izmantojot tiesības veikt uzņēmējdarbību vai pakalpojumu sniegšanas brīvību

1.  

Ja nedzīvības apdrošināšanu piedāvā, izmantojot tiesības veikt uzņēmējdarbību vai pakalpojumu sniegšanas brīvību, apdrošinājuma ņēmēju pirms jebkādu saistību uzņemšanās informē par to, kurā dalībvalstī atrodas galvenais birojs vai, vajadzības gadījumā, filiāle, ar kuru tiks noslēgts līgums.

Visos dokumentos, ko izsniedz apdrošinājuma ņēmējam, jānorāda informācija, kas minēta šā punkta pirmajā daļā.

Pirmajā un otrajā daļā norādītie pienākumi neattiecas uz lieliem riskiem.

2.  

Līgumā vai citā dokumentā, ar ko piešķir apdrošināšanas segumu, kopā ar apdrošināšanas piedāvājumu, ja tas ir saistošs apdrošinājuma ņēmējam, norāda nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības, kas piedāvā apdrošināšanas segumu, galvenā biroja vai, vajadzības gadījumā, filiāles adresi.

Dalībvalstis var prasīt, lai šā punkta pirmajā daļā minētajos dokumentos būtu norādīts arī nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības pārstāvja vārds un adrese, kā minēts 148. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

2. apakšiedaļa

Dzīvības apdrošināšana

185. pants

Informācija apdrošinājuma ņēmējiem

1.   Pirms dzīvības apdrošināšanas līguma noslēgšanas apdrošinājuma ņēmējam dara zināmu vismaz to informāciju, kas norādīta 2. līdz 4. punktā. 2.  

Par dzīvības apdrošināšanas sabiedrību paziņo šādu informāciju:

a) 

sabiedrības nosaukums un juridiskā forma;

b) 

dalībvalsts, kurā atrodas galvenais birojs, un vajadzības gadījumā filiāle, kas slēdz līgumu;

c) 

galvenā biroja adrese un vajadzības gadījumā filiāles, kas slēdz līgumu, adrese.

d) 

konkrēta atsauce uz ziņojumu par maksātspēju un finanšu stāvokli, kā noteikts 51. pantā, kura ļauj apdrošinājuma ņēmējam viegli piekļūt šai informācijai.

3.  

Paziņo šādu informāciju par saistībām:

a) 

katra ieguvuma un katras izvēles definīcija;

b) 

līguma termiņš;

c) 

līguma pārtraukšanas noteikumi;

d) 

prēmiju maksāšanas noteikumi un maksājumu ilgums;

e) 

gratifikāciju aprēķināšanas un piešķiršanas noteikumi;

f) 

atpirkuma summas un nomaksāto vērtību norāde un to garantijas apmērs;

g) 

informācija par prēmijām attiecībā uz katru ieguvumu – gan galvenajiem ieguvumiem, gan vajadzības gadījumā papildu ieguvumiem;

h) 

tirgum piesaistītai polisei – daļas, ar kurām ieguvumi ir saistīti;

i) 

norāde par pakārtoto aktīvu veidu attiecībā uz tirgum piesaistītām polisēm;

j) 

uzteikuma termiņa piemērošanas kārtība;

k) 

vispārīga informācija par apdrošināšanas veidam piemērojamo nodokļu režīmu;

l) 

kārtība, kādā saskaņā ar līgumiem izskata apdrošinājuma ņēmēju, apdrošināto vai apdrošināšanas atlīdzības saņēmēju sūdzības sakarā ar līgumiem, vajadzības gadījumā arī instance, kas izskata sūdzības, neatkarīgi no apdrošinājuma ņēmēja tiesībām celt prasību tiesā;

m) 

uz līgumu attiecināmie tiesību akti, ja pusēm nav izvēles brīvības, vai, ja puses drīkst brīvi izvēlēties, tiesību akti, ko piedāvā dzīvības apdrošināšanas sabiedrība.

4.   Turklāt sniedz konkrētu informāciju, lai radītu patiesu izpratni par līgumā ietvertajiem riskiem, kādus uzņemas apdrošinājuma ņēmējs. 5.  

Visu līguma darbības laiku apdrošinājuma ņēmējus informē par pārmaiņām, kas saistītas ar šādu informāciju:

a) 

gan vispārīgie, gan īpašie apdrošināšanas noteikumi;

b) 

dzīvības apdrošināšanas sabiedrības nosaukums, juridiskā forma vai galvenā biroja adrese un vajadzības gadījumā tās filiāles adrese, kura noslēgusi līgumu;

c) 

ja mainās apdrošināšanas noteikumi vai tiek grozīti līgumam piemērojamie tiesību akti, visa informācija, kas norādīta 2. punkta d) līdz j) apakšpunktā;

d) 

katru gadu – informācija par gratifikācijām;

Ja saistībā ar piedāvājumu apdrošināt dzīvību vai dzīvības apdrošināšanas līguma noslēgšanu apdrošinātājs uzrāda skaitļus attiecībā uz potenciāliem maksājumiem virs vai zem maksājuma summas, kas minēta līgumā, apdrošinātajs dod apdrošinājuma ņēmējam aprēķina piemēru, kurā dots potenciālā terminētā maksājuma izklāsts, pamatojoties uz prēmiju aprēķinu trim atšķirīgām procentu likmēm. Šo aprēķinu nepiemēro terminētām apdrošināšanām un līgumiem. Apdrošinātājs informē apdrošinājuma ņēmēju skaidrā un saprotamā veidā, ka aprēķina piemērs ir tikai aprēķina paraugs, kura pamatā ir teorētiski pieņēmumi, un ka apdrošināšanas ņēmējs no šā piemēra neatvasina līgumiskus prasījumus;

Ja ir apdrošināšana ar līdzdalību peļņā, apdrošinātajs katru gadu rakstiski informē apdrošinājuma ņēmēju par viņa prasījumu stāvokli, iekļaujot līdzdalību peļņā. Turklāt, ja apdrošinātājs sniedz skaitļus par līdzdalības peļņā potenciālo turpmāko attīstību, apdrošinātājs informē apdrošinājuma ņēmēju par atšķirībām starp pašreizējo stāvokli un sākotnējiem datiem.

6.  

Šā panta 2. līdz 5. punktā norādīto informāciju sniedz skaidri un precīzi, rakstiski, saistību dalībvalsts valsts valodā.

Šī informācija tomēr var būt citā valodā, ja apdrošinājuma ņēmējs tā vēlas un dalībvalsts tiesību akti to atļauj, vai apdrošinājuma ņēmējs drīkst izvēlēties piemērojamos tiesību aktus.

7.   Saistību dalībvalsts tikai tad var prasīt, lai dzīvības apdrošināšanas sabiedrības sniedz ziņas papildus 2. līdz 5. punktā norādītajai informācijai, ja tās ir nepieciešamas, lai apdrošinājuma ņēmēji pienācīgi apzinātos būtiskos saistību elementus. 8.   Sīkākus noteikumus par 1. līdz 6. punkta īstenošanu nosaka saistību dalībvalsts.

186. pants

Līguma anulēšanas laikposms

1.  

Dalībvalstis paredz, ka apdrošinājuma ņēmējiem, kuri noslēdz individuālus dzīvības apdrošināšanas līgumus, ir 14 līdz 30 dienu termiņš no brīža, kad tie ir informēti par līguma noslēgšanu, kurā anulēt līgumu.

Līdz ar paziņojumu par līguma anulēšanu apdrošinājuma ņēmēji ir atbrīvoti no jebkādiem turpmākiem pienākumiem, kas paredzēti līgumā.

Citas tiesiskās sekas un līguma anulēšanas nosacījumus nosaka tiesību aktos, kas attiecas uz līgumiem, jo īpaši attiecībā uz kārtību, kā apdrošinājuma ņēmēji informējami par to, ka līgums noslēgts.

2.  

Dalībvalstis var nepiemērot 1. punktu šādos gadījumos:

a) 

ja līgums noslēgts uz sešiem mēnešiem vai īsāku laiku;

b) 

kad sakarā ar apdrošinājuma ņēmēja statusu vai līguma noslēgšanas apstākļiem apdrošinājuma ņēmējam nav vajadzīga īpaša aizsardzība.

Ja dalībvalstis izmanto pirmajā daļā norādīto iespēju, tās šo faktu norāda savos tiesību aktos.

II NODAĻA

Nedzīvības apdrošināšanas īpašie noteikumi

1. Iedaļa

Vispārīgi noteikumi

187. pants

Apdrošināšanas nosacījumi

Vispārīgie un īpašie apdrošināšanas nosacījumi neietver nekādus nosacījumus, kas paredzēti, lai kādā atsevišķā gadījumā atbilstu apdrošinātā riska konkrētajiem apstākļiem.

188. pants

Monopola likvidēšana

Dalībvalstis nodrošina, lai tiktu likvidēts monopols, kas attiecībā uz uzņēmējdarbības uzsākšanu dažos apdrošināšanas veidos piešķirts struktūrām, kuras veic uzņēmējdarbību to teritorijā un minētas 8. pantā.

189. pants

Līdzdalība valsts garantiju sistēmās

Uzņēmēja dalībvalstis drīkst prasīt, lai nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības ar tādiem pašiem noteikumiem kā nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības, kas licencētas to teritorijās, iesaistītos un piedalītos visās sistēmās, kas izveidotas, lai garantētu apdrošināšanas atlīdzības prasību maksājumus apdrošinātajām personām un cietušajām trešām personām.

2. Iedaļa

Kopienas kopapdrošināšana

190. pants

Kopienas kopapdrošināšanas darījumi

1.  

Šo nodaļu piemēro Kopienas kopapdrošināšanas darījumiem, kas attiecas uz vienu vai vairākiem riskiem, kuri klasificēti I pielikuma A daļas 3. līdz 16. apdrošināšanas veidā un atbilst šādiem nosacījumiem:

a) 

risks ir liels risks;

b) 

risku, izmantojot vienu līgumu un kopēju prēmiju attiecībā uz vienu un to pašu laikposmu, sedz divas vai vairākas apdrošināšanas sabiedrības, katra savas pašas daļas apmērā kā līdzapdrošinātājs, vienai no tām esot vadošajai apdrošināšanas sabiedrībai;

c) 

šis risks atrodas Kopienā;

d) 

lai segtu risku, uzskata, ka vadošā apdrošināšanas sabiedrība sedz visu risku;

e) 

vismaz viens no līdzapdrošinātājiem piedalās līgumā ar tāda galvenā biroja vai filiāles starpniecību, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, kura nav vadošās apdrošināšanas sabiedrības dalībvalsts;

f) 

vadošā apdrošināšanas sabiedrība pilnīgi uzņemas kopapdrošināšanas darbības vadību un jo īpaši paredz apdrošināšanas noteikumus un nosacījumus un tarifa likmi.

2.   Direktīvas 147. un 152. pantu piemēro tikai attiecībā uz vadošo apdrošināšanas sabiedrību. 3.   Kopapdrošināšanas darbības, kas neatbilst 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, arī turpmāk ir pakļautas šai direktīvai, izņemot šo iedaļu.

191. pants

Līdzdalība Kopienas kopapdrošināšanā

Tiesības piedalīties Kopienas kopapdrošināšanā apdrošināšanas sabiedrībām nav pakļautas citiem noteikumiem kā tikai tiem, kas paredzēti šajā iedaļā.

192. pants

Tehniskās rezerves

Tehnisko rezervju apjomu nosaka atsevišķie līdzapdrošinātāji atbilstīgi to piederības dalībvalsts noteikumiem vai gadījumā, ja šādu noteikumu nav, atbilstīgi minētajā valstī pieņemtajai praksei.

Tomēr tehniskās rezerves ir vismaz vienādas ar rezervi, ko vadošais apdrošinātājs noteicis saskaņā ar savas piederības dalībvalsts noteikumiem.

193. pants

Statistikas dati

Piederības dalībvalstis nodrošina, ka līdzapdrošinātāju rīcībā ir statistikas dati par to Kopienas kopapdrošināšanas darbību apjomu, kurās tie piedalās, un attiecīgajām dalībvalstīm.

194. pants

Kopapdrošināšanas līgumu apstrāde likvidācijas procesā

Gadījumā, ja tiek izbeigta apdrošināšanas sabiedrības darbība, saistības, kas izriet no līdzdalības Kopienas kopapdrošināšanas līgumos, īsteno tāpat kā saistības, kas izriet no citiem minētās sabiedrības apdrošināšanas līgumiem, neatkarīgi no apdrošināto un apdrošināšanas atlīdzības saņēmēju valstiskās piederības.

195. pants

Informācijas apmaiņa starp uzraudzības iestādēm

Lai īstenotu šo iedaļu, dalībvalstu uzraudzības iestādes saskaņā ar I sadaļas IV nodaļas 5. iedaļā minēto sadarbību savstarpēji apmainās ar visu vajadzīgo informāciju.

196. pants

Sadarbība īstenošanas jomā

Komisija un dalībvalstu uzraudzības iestādes cieši sadarbojas, izskatot visas grūtības, kas varētu rasties šīs iedaļas īstenošanā.

Īstenojot šo sadarbību, tās jo īpaši izskata visas darbības, kas varētu norādīt uz to, ka vadošā apdrošināšanas sabiedrība neuzņemas vadību kopapdrošināšanā, vai arī uz to, ka nav vajadzīga divu vai vairāku apdrošinātāju līdzdalība, lai segtu apdrošināšanas riskus.

3. Iedaļa

Palīdzība

197. pants

Darbības, kas līdzīgas palīdzības sniegšanai tūristiem

Dalībvalstis var noteikt, ka palīdzību personām, kas nonākušas grūtībās apstākļos, kuri nav minēti 2. panta 2. punktā, sniedz saskaņā ar šo direktīvu.

Ja dalībvalsts paredz šādus noteikumus, tad tā pielīdzina šādu darbību tām darbībām, kas klasificētas I pielikuma A daļas 18. apdrošināšanas veidā.

Otrā daļa nekādi neietekmē I pielikumā paredzēto klasifikāciju attiecībā uz darbībām, kas nepārprotami pieder pie citiem apdrošināšanas veidiem.

4. Iedaļa

Juridisko izdevumu apdrošināšana

198. pants

Šīs iedaļas piemērošanas joma

1.  

Šī iedaļa attiecas uz juridisko izdevumu apdrošināšanu, kas minēta I pielikuma A daļas 17. apdrošināšanas veidā, turklāt apdrošināšanas sabiedrība apņemas pēc prēmijas maksājuma saņemšanas segt tiesvedības izdevumus un sniegt citus pakalpojumus, kas tieši saistīti ar apdrošināšanas segumu, jo īpaši, lai:

a) 

nodrošinātu kompensāciju par zudumu, zaudējumu vai kaitējumu, kas radies apdrošinātajam, izšķirot lietu ārpustiesas kārtībā vai ierosinot civillietu vai krimināllietu;

b) 

aizstāvētu vai pārstāvētu apdrošināto civillietā, krimināllietā, administratīvajā vai citā lietā, vai attiecībā uz jebkuru pret šo personu izvirzītu prasību.

2.  

Šī iedaļa neattiecas uz šādām darbībām:

a) 

juridisko izdevumu apdrošināšana, ja šāda apdrošināšana attiecas uz konfliktiem vai riskiem, kas izriet no jūras kuģu izmantošanas vai saistībā ar to;

b) 

darbība, ko veic apdrošināšanas sabiedrība, kura nodrošina civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas segumu nolūkā aizstāvēt vai pārstāvēt apdrošināto personu jebkurā izziņas procesā vai tiesvedībā, ja minēto darbību saskaņā ar šādu apdrošināšanas segumu vienlaicīgi veic minētās apdrošināšanas sabiedrības pašas interesēs;

c) 

ja dalībvalsts tā nolemj – juridisko izdevumu apdrošināšana, ko veic apdrošinātājs palīdzības apdrošināšanā, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

i) 

darbību veic dalībvalstī, kura nav apdrošinātā pastāvīgā dzīvesvieta,

ii) 

darbība ir daļa no līguma, kas attiecas tikai uz palīdzību, kuru sniedz personām, kam rodas grūtības ceļojuma laikā, esot prom no savām mājām vai no savas pastāvīgās dzīvesvietas.

Pirmās daļas c) apakšpunktā minētajā gadījumā līgumā skaidri norāda, ka attiecīgais apdrošināšanas segums attiecas tikai uz minētajā punktā norādītajiem apstākļiem un ir palīdzības papildinājums.

199. pants

Atsevišķi līgumi

Uz juridisko izdevumu apdrošināšanas segumu attiecas atsevišķs līgums, kas ir nodalīts no līguma, kurš sagatavots attiecībā uz pārējiem apdrošināšanas veidiem, vai arī tas ir ietverts vienotas polises atsevišķā iedaļā, kurā precizē juridisko izdevumu riska būtību un, ja dalībvalsts to prasa, attiecīgās prēmijas apmēru.

200. pants

Prasību pārvaldība

1.  

Piederības dalībvalsts nodrošina, ka apdrošināšanas sabiedrības saskaņā ar dalībvalsts izraudzīto iespēju vai pēc savas izvēles, ja dalībvalsts tam piekrīt, pieņem vismaz vienu no metodēm 2., 3. un 4. punktā norādīto prasību pārvaldībai.

Neatkarīgi no izvēlētā risinājuma apdrošināto intereses juridisko izdevumu apdrošināšanā saskaņā ar šo iedaļu uzskata par līdzvērtīgi aizsargātām.

2.  

Apdrošināšanas sabiedrības nodrošina, ka neviens to darbinieks, kas nodarbojas ar juridisko izdevumu apdrošināšanas atlīdzību prasību pārvaldību vai juridisko konsultāciju sniegšanu attiecībā uz tām, vienlaikus neveic līdzīgu darbību citā sabiedrībā, kurai ir finansiāla, ekonomiska vai administratīva saikne ar pirmo apdrošināšanas sabiedrību un kura apdrošina vienā vai vairākos apdrošināšanas veidos, kas noteikti I pielikumā.

Jauktas apdrošināšanas sabiedrības nodrošina, ka darbinieki, kuri nodarbojas ar juridisko izdevumu prasību pārvaldību vai juridisko konsultāciju sniegšanu par tām, vienlaikus neveic līdzīgu darbību saistībā ar citos apdrošināšanas veidos noslēgtajiem darījumiem.

3.  

Apdrošināšanas sabiedrība uztic prasību pārvaldību attiecībā uz juridisko izdevumu apdrošināšanu sabiedrībai ar atsevišķas juridiskas personas statusu. Šo sabiedrību norāda atsevišķā līgumā vai atsevišķā iedaļā, kā norādīts 199. pantā.

Ja sabiedrībai ar atsevišķas juridiskas personas statusu ir saikne ar apdrošināšanas sabiedrību, kura darbojas vienā vai vairākos apdrošināšanas veidos, kas norādīti I pielikuma A daļā, sabiedrības ar atsevišķas juridiskas personas statusu darbinieki, kuri saistīti ar prasību pārvaldību vai juridisku konsultāciju sniegšanu saistībā ar šādu pārvaldību, nedrīkst vienlaikus veikt tādu pašu vai līdzīgu darbību citā apdrošināšanas sabiedrībā. Dalībvalstis var noteikt tādas pašas prasības pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūru locekļiem.

4.   Līgumā piešķir apdrošinātajām personām tiesības no brīža, kad tām saskaņā ar polisi ir tiesības celt prasību pret apdrošinātāju, uzticēt savu interešu aizstāvību advokātam pēc apdrošināto personu izvēles vai tiktāl, ciktāl to pieļauj attiecīgās valsts tiesības, jebkurai citai atbilstīgi kvalificētai personai.

201. pants

Advokāta brīva izvēle

1.  

Katrā juridisko izdevumu apdrošināšanas līgumā skaidri paredzēts, ka

a) 

ja apdrošinātā interešu aizstāvības, pārstāvības vai nodrošināšanas nolūkā jebkurā izziņas vai tiesvedības procesā jāgriežas pēc palīdzības pie advokāta vai citas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem pienācīgi kvalificētas personas, minētais apdrošinātais var brīvi izvēlēties šādu advokātu vai citu personu;

b) 

apdrošinātie var brīvi izvēlēties advokātu vai, ja tie vēlas un ciktāl to pieļauj attiecīgās valsts tiesību akti, jebkuru citu atbilstīgi kvalificētu personu, lai pārstāvētu savas intereses interešu konflikta gadījumā.

2.   Šajā iedaļā “advokāts” ir jebkura persona, kurai ir tiesības darboties kādā no profesionālās darbības veidiem, kas noteikti Padomes Direktīvā 77/249/EEK (1977. gada 22. marts), ar ko advokātiem atvieglo pakalpojumu sniegšanas brīvības efektīvu izmantošanu ( 22 ).

202. pants

Izņēmums advokāta brīvai izvēlei

1.  

Dalībvalstis var paredzēt atbrīvojumu no 201. panta 1. punkta juridisko izdevumu apdrošināšanai, ja ir izpildīti visi turpmāk izklāstītie nosacījumi:

a) 

apdrošināšana attiecas tikai uz gadījumiem, kas izriet no sauszemes transportlīdzekļu izmantošanas attiecīgajā dalībvalstī;

b) 

apdrošināšana ir saistīta ar līgumu par palīdzības sniegšanu ar sauszemes transportlīdzekli saistītā negadījumā vai avārijā;

c) 

ne juridisko izdevumu apdrošināšanas sabiedrība, ne palīdzības apdrošinātājs nedarbojas nevienā atbildības apdrošināšanas veidā;

d) 

ir veikti pasākumi, kas nodrošina, ka katras konfliktējošās puses juridisko konsultēšanu un pārstāvību realizē pilnīgi neatkarīgi advokāti, ja minētās puses attiecībā uz juridiskajiem izdevumiem ir apdrošinājusi viena apdrošināšanas sabiedrība.

2.   Atbrīvojums, kas piešķirts saskaņā ar 1. punktu, neietekmē 200. panta piemērošanu.

203. pants

Šķīrējtiesa

Dalībvalstis, lai risinātu jebkādus strīdus starp juridisko izdevumu apdrošināšanas sabiedrību un apdrošināto, un neskarot tiesības pārsūdzēt lietu tiesu iestādē, kas var būt noteiktas valsts tiesību aktos, paredz šķīrējtiesas procesu vai citas procedūras, kuras sniedz pielīdzināmas objektivitātes garantijas.

Apdrošināšanas līgumā paredz apdrošinātā tiesības izmantot šādas procedūras.

204. pants

Interešu konflikts

Jebkura interešu konflikta gadījumā vai pastāvot nesaskaņām attiecībā uz strīda izšķiršanu, juridisko izdevumu apdrošinātājs vai, attiecīgā gadījumā, prasību izskatīšanas birojs informē apdrošināto par 201. panta 1. punktā minētajām tiesībām un iespēju izmantot 203. pantā minēto procedūru.

205. pants

Juridisko izdevumu apdrošināšanas specializācijas atcelšana

Dalībvalstis atceļ visus noteikumus, ar kuriem apdrošināšanas sabiedrībai to teritorijā aizliedz vienlaikus veikt juridisko izdevumu apdrošināšanu un apdrošināšanu citos apdrošināšanas veidos.

5. Iedaļa

Veselības apdrošināšana

206. pants

Veselības apdrošināšana kā alternatīva sociālajai nodrošināšanai

1.  

Dalībvalstis, kurās līgumi, ar ko sedz I pielikuma A daļas 2. apdrošināšanas veida riskus, ir daļēja vai pilnīga alternatīva veselības apdrošināšanai, ko sniedz ar likumu noteiktā sociālā nodrošinājuma sistēma, var noteikt prasību, ka:

a) 

šiem līgumiem jābūt saskaņā ar īpašām tiesību normām, kas šajā dalībvalstī pieņemtas, lai aizsargātu sabiedrības intereses šajā apdrošināšanas nozarē; un

b) 

šā apdrošināšanas veida vispārējie un īpašie nosacījumi pirms to izmantošanas jādara zināmi šīs dalībvalsts uzraudzības iestādēm.

2.  

Dalībvalstis var prasīt, lai veselības apdrošināšana sistēma, kas norādīta 1. punktā, darbotos uz līdzīgas tehniskās bāzes kā dzīvības apdrošināšana, nodrošinot, ka tiek ievēroti visi turpmāk izklāstītie nosacījumi:

a) 

prēmiju maksājumus aprēķina, pamatojoties uz saslimstības tabulām un citiem statistikas datiem, kas attiecas uz dalībvalsti, kurā atrodas ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti, saskaņā ar apdrošināšanā izmantojamām aprēķinu metodēm;

b) 

ir sagatavotas rezerves pieaugošam vecumam;

c) 

apdrošinātājs līgumu drīkst anulēt tikai noteiktā laikposmā, ko nosaka dalībvalsts, kurā atrodas ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti,

d) 

līgums paredz prēmiju paaugstināšanas vai maksājumu samazināšanas iespēju pat jau noslēgtajos līgumos;

e) 

līgums paredz, ka apdrošinājuma ņēmēji, ievērojot 1. punktu, var mainīt esošo līgumu pret jaunu līgumu, ko piedāvā tā pati apdrošināšanas sabiedrība vai tā pati filiāle, ņemot vērā viņu iegūtās tiesības.

Šā punkta pirmās daļas e) apakšpunktā minētajā gadījumā vērā ņem rezerves pieaugošam vecumam un atkārtotu medicīnisko izmeklēšanu var pieprasīt tikai paaugstinātam apdrošināšanas segumam.

Attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādes publicē saslimstības tabulas un citus saistītos statistikas datus, kas norādīti pirmās daļas a) apakšpunktā, un nosūta tos piederības dalībvalsts uzraudzības iestādēm.

Prēmijām jābūt pietiekamām un balstītām uz loģiskiem aktuāra pieņēmumiem, lai apdrošināšanas sabiedrības varētu izpildīt visas saistības visos to finanšu stāvokļa aspektos. Piederības dalībvalsts pieprasa, lai prēmiju aprēķināšanas tehnisko bāzi pirms tās izmantošanas paziņotu uzraudzības iestādēm.

Šā punkta trešā daļa un ceturtā daļa attiecas arī uz esošo līgumu grozījumiem.

6. Iedaļa

Apdrošināšana pret negadījumiem darbā

207. pants

Obligātā apdrošināšana pret negadījumiem darbā

Dalībvalstis var noteikt prasību, lai visas apdrošināšanas sabiedrības, kas to teritorijā uz pašu risku piedāvā obligāto apdrošināšanu pret negadījumiem darbā, pildītu visus īpašos tiesību aktu noteikumus, kas attiecas uz apdrošināšanu, izņemot noteikumus, kas attiecas uz finanšu uzraudzību, kas ir vienīgi piederības dalībvalsts uzdevums.

III NODAĻA

Dzīvības apdrošināšanas īpašie noteikumi

208. pants

Apdrošinājuma daļas obligātās cedēšanas aizliegums

Dalībvalstis nedrīkst likt dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām daļu no riskiem, kas uzskaitīti 2. panta 3. punktā minētajos apdrošināšanas veidos, nodot pārapdrošināt valsts tiesību aktos noteiktai organizācijai vai organizācijām.

209. pants

Prēmijas jauniem darījumiem

Jaunu darījumu prēmijas pēc racionāliem aktuāra pieņēmumiem ir pietiekamas, lai dzīvības apdrošināšanas sabiedrības varētu izpildīt visas saistības un jo īpaši sagādāt pietiekamas tehniskās rezerves.

Šajā nolūkā vērā var ņemt visus dzīvības apdrošināšanas sabiedrības finanšu stāvokļa aspektus, izņemot līdzekļu avotus, kas nav prēmijas un ienākumi no tām, kas ir regulāri un pastāvīgi un ilgtermiņā var apdraudēt attiecīgās sabiedrības maksātspēju.

IV NODAĻA

Pārapdrošināšanas īpašie noteikumi

210. pants

Ierobežota pārapdrošināšana

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kas slēdz ierobežotas pārapdrošināšanas līgumus vai veic ierobežotas pārapdrošināšanas darījumus, spēj pienācīgi atklāt, izvērtēt, uzraudzīt, vadīt un kontrolēt no šiem līgumiem vai darījumiem izrietošos riskus, kā arī ziņot par tiem.

▼M5

2.   Komisija var pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 301.a pantu, precizējot šā panta 1. punktā minētos noteikumus par to risku uzraudzību, vadību un kontroli, kas rodas ierobežotas pārapdrošināšanas darījumos.

▼B

3.  

Šā panta 1. un 2. punktā ierobežota pārapdrošināšana ir pārapdrošināšana, kurā tiešais maksimālais zaudējumu potenciāls, kas izteikts kā maksimālais nodotais ekonomiskais risks, ko izraisa gan nozīmīga parakstīšanas riska, gan laika riska nodošana, pārsniedz prēmiju visā līguma darbības laikā par ierobežotu, bet nozīmīgu summu, kopā ar vismaz vienu no šādām īpašībām:

a) 

skaidra un materiāli izteikta naudas vērtība laikā;

b) 

līguma noteikumi, lai ar laiku izlīdzinātu dalībnieku ekonomiskās pieredzes līmeni un sasniegtu plānotā riska nodošanu.

211. pants

Īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības

1.   Dalībvalstis ļauj izveidot savā teritorijā īpašam nolūkam dibinātās sabiedrības par ko iepriekš jāsaņem uzraudzības iestāžu apstiprinājums.

▼M5

2.  

Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 301.a pantu, precizējot šādus kritērijus uzraudzības iestāžu apstiprinājuma saņemšanai:

a) 

licences piemērošanas jomu;

b) 

obligātos nosacījumus, kas ietverami visos noslēgtajos līgumos;

c) 

īpašam nolūkam dibinātās sabiedrības vadītāju 42. pantā minētās atbilstības un piemērotības prasības;

d) 

atbilstības un piemērotības prasības, kas izvirzītas akcionāriem vai dalībniekiem, kuriem ir būtiska līdzdalība īpašam nolūkam dibinātā sabiedrībā;

e) 

stabilas administratīvās un grāmatvedības procedūras, piemērotus iekšējās kontroles mehānismus un riska vadības prasības;

f) 

grāmatvedības, konsultatīvās uzraudzības un statistiskās informācijas prasības;

g) 

maksātspējas prasības.

2.a   Lai nodrošinātu 211. panta 1. un 2. punkta vienādas piemērošanas nosacījumus, EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus procedūrām, kas jāievēro, piešķirot uzraudzības iestāžu apstiprinājumu īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību izveidošanai, un formātiem un paraugiem, kas jāizmanto 2. punkta f) apakšpunkta nolūkā.

EAFPI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2014. gada 31. oktobrim.

Pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus Komisijai piešķir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

2.b   Lai nodrošinātu 211. panta 1. un 2. punkta vienādus piemērošanas nosacījumus, EAFPI var izstrādāt īstenošanas tehniskos standartu projektus procedūrām, kas jāievēro, īstenojot sadarbību un informācijas apmaiņu starp uzraudzības iestādēm, ja īpašam nolūkam dibinātā sabiedrība, kura pārņem risku no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, ir dibināta dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai ir izsniegta licence.

Pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus Komisijai piešķir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

3.   Uz īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām, kas licencētas līdz 2015. gada 31. decembrim, attiecas tās dalībvalsts tiesību akti, kura licencējusi īpašam nolūkam dibināto sabiedrību. Tomēr uz jebkuru jaunu darbību, ko īpašam nolūkam dibinātā sabiedrība uzsākusi pēc minētās dienas, attiecas 1., 2. un 2.a punkts.

▼B

III SADAĻA

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību grupas uzraudzība

I NODAĻA

Grupas uzraudzība – definīcijas, piemērošanas gadījumi, piemērošanas joma un līmeņi

1. Iedaļa

Definīcijas

212. pants

Definīcijas

1.  

Šajā sadaļā piemēro šādas definīcijas:

a) 

“dalības sabiedrība” ir sabiedrība, kas ir vai nu mātesuzņēmums, vai cita sabiedrība, kam ir līdzdalība, vai arī sabiedrība, kas ar citu sabiedrību ir saistīta attiecībās, kas norādītas ►M13  Direktīvas 2013/34/ES 22. panta 7. punktā ◄ ;

b) 

“saistītā sabiedrība” ir vai nu meitasuzņēmums vai cita sabiedrība, kurā ir līdzdalība, vai arī sabiedrība, kas ar citu sabiedrību ir saistīta attiecībās, kas norādītas ►M13  Direktīvas 2013/34/ES 22. panta 7. punktā ◄ ;

▼M13

c) 

“grupa” ir sabiedrību grupa,

i) 

kas sastāv no dalības sabiedrības, tās meitasuzņēmumiem, struktūrvienībām, kurās dalības sabiedrībai vai tā meitasuzņēmumiem ir līdzdalība, un sabiedrībām, kurus pārvalda dalības sabiedrība vai tā meitasuzņēmumi kopīgi ar vienu vai vairākām sabiedrībām, kas nav daļa no grupas, kā arī sabiedrībām, kas ar citām sabiedrībām ir saistītas attiecībās, kā noteikts Direktīvas 2013/34/ES 22. panta 7. punktā, un to saistītajām sabiedrībām;

ii) 

kas pamatojas uz stingru un ilgtspējīgu līgumisku vai cita veida finansiālu attiecību izveidi starp šiem uzņēmumiem un kurā var būt iekļautas savstarpējas apdrošināšanas vai savstarpējas apdrošināšanas veida apvienības, ja:

—  viena no šīm sabiedrībām, izmantojot centralizētu koordināciju, dominējoši ietekmē citu grupā apvienoto sabiedrību lēmumus, tostarp finansiālus lēmumus; un —  šādu attiecību nodibināšanu vai pārtraukšanu šīs sadaļas nolūkā iepriekš apstiprina grupas uzraudzības iestāde;

sabiedrību, kas nodarbojas ar šādu centralizētu koordināciju, uzskata par mātesuzņēmumu, bet pārējās sabiedrības – par meitasuzņēmumiem; vai

iii) 

ko veido i) un ii) punktā minētās kombinācijas;

▼B

d) 

“grupas uzraudzības iestāde” ir uzraudzības iestāde, kas atbildīga par grupas uzraudzību, kā noteikts 247. pantā;

▼M5

e) 

“uzraudzības iestāžu kolēģija” ir pastāvīga, bet elastīga struktūrvienība, kas atbildīga par sadarbību, koordināciju un tādu lēmumu pieņemšanas veicināšanu, kas saistīti ar grupas uzraudzību;

▼M13

f) 

“apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība” ir sabiedrība, kas atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

i) 

sabiedrība ir mātesuzņēmums;

ii) 

sabiedrība nav kredītiestāde, apdrošināšanas sabiedrība, pārapdrošināšanas sabiedrība, ieguldījumu sabiedrība vai arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija;

iii) 

sabiedrība nav jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai finanšu pārvaldītājsabiedrība Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 20. punkta nozīmē;

iv) 

vismaz viens no tās meitasuzņēmumiem ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība;

v) 

neatkarīgi no sabiedrības pašas norādītā korporatīvā mērķa tās pamatdarbība ir jebkura no šādām darbībām:

1) 

iegūt un turēt līdzdalību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībās;

2) 

sniegt palīgpakalpojumus vienas vai vairāku saistītu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību pamatdarbībai;

3) 

veikt vienu vai vairākas no Direktīvas 2013/36/ES I pielikuma 2.–12. punktā un 15. punktā uzskaitītajām darbībām vai veikt vienu vai vairākus pakalpojumus vai darbības, kas uzskaitītas Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma B iedaļā saistībā ar Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļā uzskaitītajiem finanšu instrumentiem;

vi) 

vairāk nekā 50 % no vismaz viena no turpmāk uzskaitītajiem rādītājiem pastāvīgi ir saistīti ar meitasuzņēmumiem, kas ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, trešo valstu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, trešās valsts apdrošināšanas un pārapdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai sabiedrības, kas sniedz palīgpakalpojumus vienas vai vairāku grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību pamatdarbībai, kā arī ar pašas sabiedrības veiktām darbībām, kas nav saistītas ar līdzdalības iegūšanu vai turēšanu meitasuzņēmumos, kuri ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai trešās valsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, ja minēto darbību raksturs ir tāds pats kā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības veikto darbību raksturs:

1) 

sabiedrības pašu kapitāls, pamatojoties uz tās konsolidēto pozīciju;

2) 

sabiedrības aktīvi, pamatojoties uz tās konsolidēto pozīciju;

3) 

sabiedrības ieņēmumi, pamatojoties uz tās konsolidēto pozīciju;

4) 

sabiedrības personāls, pamatojoties uz tās konsolidēto pozīciju;

5) 

jebkādi citi rādītāji, ko valsts uzraudzības iestāde uzskata par būtiskiem;

▼M13

fa) 

“trešās valsts apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību pārvaldītājsabiedrība” ir mātesuzņēmums, kurš nav apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 15) punkta nozīmē un kura galvenā darbības joma ir iegūt un turēt līdzdalību meitasuzņēmumos, ja minētie meitasuzņēmumi ir vienīgi vai galvenokārt trešās valsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības;

▼M1

g) 

“jauktas darbības apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība” ir mātesuzņēmums, kas nav apdrošināšanas sabiedrība, trešās valsts apdrošināšanas sabiedrība, pārapdrošināšanas sabiedrība, trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrība, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, ja vismaz viens no tās meitasuzņēmumiem ir apdrošināšanas sabiedrība vai pārapdrošināšanas sabiedrība;

h) 

“jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība” ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kā definēts Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 15. punktā.

▼B

2.  

►M13  Šajā sadaļā uzraudzības iestādes par mātesuzņēmumu uzskata arī jebkuru sabiedrību, kurai, pēc uzraudzības iestāžu uzskata, faktiski ir dominējoša ietekme uz citu sabiedrību, tostarp, ja šo ietekmi īsteno, izmantojot centralizētu koordināciju, attiecībā uz otras sabiedrības lēmumiem. ◄

Tās uzskata par meitasuzņēmumu arī jebkuru sabiedrību, kuru pēc uzraudzības iestāžu uzskata dominējoši ietekmē mātesuzņēmums.

Uzraudzības iestādes uzskata par līdzdalību arī balsstiesību vai kapitāldaļu tiešu vai netiešu turēšanu sabiedrībā, kura pēc uzraudzības iestāžu uzskata tiek dominējoši ietekmēta.

▼M13

3.   Šīs sadaļas nolūkos uzraudzības iestādes divas vai vairākas sabiedrības, kuras uzraudzības iestāžu ieskatā tiek pārvaldītas vienotā veidā, arī uzskata par grupu 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē.

Ja visu šā punkta pirmajā daļā minēto sabiedrību galvenais birojs neatrodas tajā pašā dalībvalstī, dalībvalstis nodrošina, ka tikai uzraudzības iestāde, kas saskaņā ar 247. pantu darbojas kā grupas uzraudzības iestāde, pēc apspriešanās ar citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm var secināt, ka šādas sabiedrības veido grupu, ja tā uzskata, ka minētās sabiedrības tiek pārvaldītas vienotā veidā.

4.  

Nosakot attiecības starp vismaz divām sabiedrībām, kas minētas 2. un 3. punktā, uzraudzības iestādes ņem vērā visus šādus faktorus:

a) 

fiziskas personas vai sabiedrības kontrole vai spēja ietekmēt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības lēmumus, tostarp finanšu lēmumus, jo īpaši saistībā ar kapitāla vai balsstiesību turēšanu, pārstāvību pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūrā vai personas, kas faktiski vada sabiedrību vai pilda citas būtiskas, kritiskas vai svarīgas funkcijas;

b) 

sabiedrības liela paļaušanās uz citu sabiedrību vai juridisku vai fizisku personu, jo pastāv būtiski finanšu vai nefinanšu darījumi vai operācijas, tostarp tiek izmantoti ārpakalpojumi un starp sabiedrībām kopīgi tiek izmantots personāls;

c) 

pierādījumi par divu vai vairāku sabiedrību koordināciju attiecībā uz finanšu vai ieguldījumu lēmumiem, tostarp kopīgiem ieguldījumiem saistītās sabiedrībās;

d) 

pierādījumi par saskaņotām un konsekventām stratēģijām, operācijām vai procesiem starp divām vai vairākām sabiedrībām, tostarp attiecībā uz apdrošināšanas izplatīšanas kanāliem, apdrošināšanas produktiem vai zīmoliem, saziņu vai tirgvedību.

5.   Ja grupa ir identificēta, pamatojoties uz šā panta 2. vai 3. punktu, uzraudzības iestāde, kas saskaņā ar 247. pantu darbojas kā grupas uzraudzības iestāde, sabiedrībai, kas saskaņā ar 214. panta 5. vai 6. punktu izraudzīta par mātesuzņēmumu, un attiecīgajām uzraudzības iestādēm sniedz detalizētu skaidrojumu par faktoriem, uz kuru pamata veikta šāda identifikācija.

Šā panta konsekventas piemērošanas nodrošināšanas nolūkā EAAPI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai papildinātu vai sīkāk precizētu faktorus, kuri uzraudzības iestādēm ir jāņem vērā, lai noteiktu attiecības starp vismaz divām 2. un 3. punktā minētajām sabiedrībām. EAAPI līdz 2026. gada 29. janvārim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo direktīvu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta otrajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

▼B

2. Iedaļa

Piemērošanas gadījumi un piemērošanas joma

213. pants

Grupas uzraudzības piemērošanas gadījumi

1.  

Dalībvalstis saskaņā ar šo sadaļu nodrošina to apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzību grupas līmenī, kuras ir grupas daļa.

Šīs direktīvas noteikumus, ar ko nosaka uzraudzības noteikumus apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, vērtējot tās katru atsevišķi, turpina piemērot šādām sabiedrībām, ja vien šajā sadaļā nav paredzēts citādi.

▼M13

2.  

Dalībvalstis nodrošina, ka grupas uzraudzību piemēro, ja grupa ietver jebkuru no turpmāk minētajiem elementiem:

a) 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, kas ir dalības sabiedrības vismaz vienā apdrošināšanas sabiedrībā, pārapdrošināšanas sabiedrībā, trešās valsts apdrošināšanas sabiedrībā vai trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrībā, – saskaņā ar 218. līdz 258. pantu;

b) 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, kuru mātesuzņēmums ir apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība ar galveno biroju Savienībā, – saskaņā ar 218. līdz 258. pantu;

c) 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, kuru mātesuzņēmums ir apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kuras galvenais birojs ir trešā valstī, vai trešās valsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, – saskaņā ar 260. līdz 263. pantu;

d) 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, kuru mātesuzņēmums ir jauktas darbības apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, – saskaņā ar 265. pantu.

▼M1

3.   Šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajos gadījumos, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība ar galveno biroju Savienībā ir vai nu regulētas sabiedrības, vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības saistītā sabiedrība vai pati ir regulēta sabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, uz kuru attiecas papildu uzraudzība saskaņā ar Direktīvas 2002/87/EK 5. panta 2. punktu, grupas uzraudzības iestāde pēc apspriešanās ar pārējām attiecīgām uzraudzības iestādēm var nolemt neveikt šīs direktīvas 244. pantā minēto riska koncentrācijas uzraudzību vai šīs direktīvas 245. pantā minēto grupas iekšējo darījumu uzraudzību, vai neveikt abu veidu uzraudzību minētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības vai minētās apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības līmenī. 4.   Ja uz jauktu finanšu kontrolakciju sabiedrību attiecas līdzvērtīgi noteikumi, kas noteikti gan šajā direktīvā, gan Direktīvā 2002/87/EK, jo īpaši saistībā ar uz risku balstītu uzraudzību, grupas uzraudzības iestāde pēc apspriešanās ar pārējām attiecīgajām uzraudzības iestādēm attiecīgajai jauktajai finanšu pārvaldītājsabiedrībai var piemērot tikai Direktīvas 2002/87/EK attiecīgos noteikumus. 5.   Ja uz jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību attiecas līdzvērtīgi noteikumi, kas noteikti gan šajā direktīvā, gan ►M13  Direktīvā 2013/36/ES ◄ , jo īpaši saistībā ar uz risku balstītu uzraudzību, grupas uzraudzības iestāde, vienojoties ar konsolidētās uzraudzības iestādi banku un ieguldījumu pakalpojumu nozarē, var piemērot tikai tās direktīvas noteikumus, kas attiecas uz visnozīmīgāko finanšu nozari, kā noteikts saskaņā ar Direktīvas 2002/87/EK 3. panta 2. punktu. 6.   Grupas uzraudzības iestāde informē ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 ( 23 ) izveidoto Eiropas uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) (EBI) un ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 ( 24 ) izveidoto Eiropas uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi) (EAAPI) par lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 4. un 5. punktu. EBI, EAAPI un ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010 ( 25 ) izveidotā Eiropas uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) (EVTI) ar Eiropas Uzraudzības iestāžu Apvienotās komitejas (Apvienotā komiteja) starpniecību izstrādā pamatnostādnes, kuru mērķis ir uzraudzības prakses konverģence, un izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko tās iesniedz Komisijai trīs gados pēc minēto pamatnostādņu pieņemšanas.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus attiecīgi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

▼M13

213.a pants

Proporcionalitātes pasākumu izmantošana grupas līmenī

1.  

Grupas 212. panta nozīmē, uz kurām attiecas grupas uzraudzība saskaņā ar 213. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, grupas uzraudzības iestāde klasificē kā mazas un nesarežģītas grupas saskaņā ar šā panta 2. punktā noteikto procedūru, ja tās grupas līmenī atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem pēdējos divos finanšu gados tieši pirms šādas klasificēšanas:

a) 

ja vismaz viena apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība grupas darbības jomā nav nedzīvības sabiedrība, ir jāizpilda visi turpmāk minētie kritēriji:

i) 

procentu likmju riska apakšmodulis, kas minēts 105. panta 5. punkta otrās daļas a) apakšpunktā un aprēķināts, pamatojoties uz konsolidētiem datiem, nepārsniedz 5 % no grupas konsolidētajām tehniskajām rezervēm, ieskaitot summas, kas atgūstamas no pārapdrošināšanas līgumiem un īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām, kā minēts 76. pantā, izņemot sabiedrības, kurām piemēro 233. pantā paredzēto 2. metodi;

ii) 

grupas veikto dzīvības apdrošināšanas darbību konsolidēto tehnisko rezervju kopsumma, ieskaitot summas, kas atgūstamas no pārapdrošināšanas līgumiem un īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām, nepārsniedz 1 000 000 000  EUR;

b) 

ja vismaz viena grupas tvērumā esošā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nav dzīvības sabiedrība, ir jāizpilda visi turpmāk minētie kritēriji:

i) 

vidējais apvienotais nedzīvības apdrošināšanas darbību rādītājs, atskaitot pārapdrošināšanu pēdējos trijos finanšu gados, ir mazāks par 100 %;

ii) 

grupas gada bruto parakstītās prēmijas ienākums nepārsniedz 100 000 000  EUR;

iii) 

gada bruto parakstīto prēmiju summa I pielikuma A daļas 5. līdz 7., 11., 12., 14. un 15. apdrošināšanas veidā nepārsniedz 30 % no kopējām gada parakstītajām prēmijām par nedzīvības apdrošināšanas darbībām grupā;

c) 

gada bruto ieņēmumi no parakstītām prēmijām, kuri gūti no darījumiem, ko noslēgušas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kuras ietilpst grupas darbības jomā un kuru galvenie biroji atrodas dalībvalstīs, kas nav grupas uzraudzības iestādes dalībvalsts, ir zemāki par kādu no šiem sliekšņiem:

i) 

20 000 000  EUR;

ii) 

10 % no grupas kopējiem gada bruto parakstīto prēmiju ieņēmumiem;

d) 

gada bruto ieņēmumi no parakstītām prēmijām, kas gūti no darījumiem, kurus noslēgusi grupa dalībvalstīs, kas nav grupas uzraudzības iestādes dalībvalsts, ir zemāki par kādu no šiem sliekšņiem:

i) 

20 000 000  EUR;

ii) 

10 % no grupas kopējiem gada bruto parakstīto prēmiju ieņēmumiem;

e) 

turpmāk minēto elementu summa nepārsniedz 20 % no kopējiem ieguldījumiem, kas aprēķināti, pamatojoties uz konsolidētiem datiem:

i) 

direktīvas 105. panta 5. punktā minētais tirgus riska modulis;

ii) 

direktīvas 105. panta 6. punktā minētā darījumu partnera saistību nepildīšanas riska moduļa daļa, kas atbilst riska darījumiem attiecībā uz vērtspapīrošanu, atvasinātajiem instrumentiem, debitoru parādiem no starpniekiem un citiem ieguldījumu aktīviem, uz kuriem neattiecas likmju starpības riska apakšmodulis;

iii) 

jebkura kapitāla prasība, kas ir piemērojama ieguldījumiem nemateriālajos aktīvos, kurus nesedz tirgus risks, un darījumu partnera saistību nepildīšanas riska moduļi;

f) 

grupas sabiedrību akceptēto pārapdrošināšanas darījumu apjoms nepārsniedz 50 % no grupas kopējiem gada bruto ieņēmumiem no parakstītajām prēmijām;

g) 

starpība, kas minēta 230. panta 1. punktā, ja izmanto 1. metodi, 233. panta 1. punktā, ja izmanto 2. metodi, vai 233.a panta 1. punktā, ja izmanto metožu kombināciju, ir pozitīva;

h) 

ja izmanto 2. metodi vai 1. un 2. metodes kombināciju, katra sabiedrība, kurai piemēro 2. metodi, ir maza un nesarežģīta sabiedrība.

Kritērijus, kas noteikti pirmās daļas a) apakšpunkta i) punktā un e) apakšpunktā, nepiemēro grupām, ja izmanto tikai 2. metodi.

2.   Direktīvas 29.b pantu mutatis mutandis piemēro galējā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātesuzņēmuma, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības līmenī. 3.   Grupas, kurām piemēro grupas uzraudzību saskaņā ar 213. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, mazāk nekā divus gadus, novērtējot, vai tās atbilst šā panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, ņem vērā tikai pēdējo finanšu gadu. 4.  

Turpmāk minētās grupas nekad neklasificē kā mazas un nesarežģītas grupas:

a) 

grupas, kas ir finanšu konglomerāti Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 14. punkta nozīmē;

b) 

grupas, kurās vismaz viens meitasuzņēmums ir 228. panta 1. punktā minēta sabiedrība;

c) 

grupas, kas izmanto apstiprinātu daļēju vai pilnīgu iekšējo modeli, lai aprēķinātu savu grupas maksātspējas kapitāla prasību.

5.   Mutatis mutandis piemēro 29.c, 29.d un 29.e pantu. 6.  

Komisija papildina šo direktīvu, saskaņā ar 301.a pantu pieņemot deleģētos aktus, kuros precizē:

a) 

kritērijus, kas noteikti 1. punktā, tostarp pieeju minētā punkta pirmās daļas e) apakšpunktā minētās summas aprēķināšanai;

b) 

metodoloģiju, ko paredzēts izmantot, klasificējot grupas kā mazas un nesarežģītas grupas; kā arī

c) 

nosacījumus, ar kādiem piešķir vai atsauc uzraudzības iestāžu apstiprinājumu attiecībā uz proporcionalitātes pasākumiem, kas jāveic grupām, kuras nav klasificētas kā mazas un nesarežģītas grupas.

213.b pants

Šķēršļi grupas uzraudzībai

1.  

Direktīvas 213. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajos gadījumos apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība nodrošina, ka:

a) 

iekšējie pasākumi un uzdevumu sadalījums grupā ir piemēroti, lai izpildītu šīs sadaļas prasības, un jo īpaši tie ir efektīvi, lai:

i) 

koordinētu visus apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumus, tostarp vajadzības gadījumā piemēroti sadalot uzdevumus starp minētajiem meitasuzņēmumiem;

ii) 

novērstu vai pārvaldītu konfliktus grupas iekšienē; un

iii) 

īstenotu grupas mēroga politiku, ko visai grupai noteikusi apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība;

b) 

tās grupas strukturālā organizācija, kurā ietilpst apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, netraucē vai citādi nekavē grupas un tās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas meitasuzņēmumu efektīvu uzraudzību, jo īpaši ņemot vērā:

i) 

apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības stāvokli daudzlīmeņu grupā;

ii) 

līdzdalības struktūru; un

iii) 

apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības lomu grupā.

2.   Ja 1. punkta a) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi nav izpildīti, grupas uzraudzības iestāde ir pilnvarota pieprasīt apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībai vai jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām mainīt iekšējo kārtību un uzdevumu sadali grupas iekšienē.

Ja nav izpildīti šā panta 1. punkta b) apakšpunkta nosacījumi, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai piemēro atbilstīgus uzraudzības pasākumus, ko veic grupas uzraudzības iestāde, lai attiecīgā gadījumā nodrošinātu vai atjaunotu grupas uzraudzības nepārtrauktību un integritāti un atbilstību šajā sadaļā noteiktajām prasībām. Jo īpaši dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādes, kad tās saskaņā ar 247. pantu darbojas kā grupas uzraudzības iestādes, ir pilnvarotas pieprasīt apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai strukturēt grupu tā, lai attiecīgā uzraudzības iestāde varētu efektīvi īstenot grupas uzraudzību. Uzraudzības iestādes minētās pilnvaras īsteno tikai ārkārtas apstākļos pēc apspriešanās ar EAAPI un attiecīgā gadījumā ar citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm un sniedz to pamatojumu apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai.

3.   Gadījumos, kas minēti šīs direktīvas 213. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā, ja tādas grupas strukturālā organizācija, ko veido sabiedrības, kuras savstarpēji saista attiecības, kā noteikts Direktīvas 2013/34/ES 22. panta 7. punktā, un ar tām saistītās sabiedrības, vai kura ir identificēta, pamatojoties uz šīs direktīvas 212. panta 3. punktu, ir tāda, ka tā traucē vai kavē minētās grupas efektīvu uzraudzību vai liedz minētajai grupai ievērot šo sadaļu, grupai piemēro pienācīgus uzraudzības pasākumus, lai attiecīgā gadījumā nodrošinātu vai atjaunotu grupas uzraudzības nepārtrauktību un integritāti un atbilstību šai sadaļai. Jo īpaši dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādes, kad tās saskaņā ar šīs direktīvas 247. pantu darbojas kā grupas uzraudzības iestādes, ir pilnvarotas pieprasīt tādas apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības izveidi, kuras galvenais birojs atrodas Savienībā, vai tādas sabiedrības izveidi Savienībā, kurai centralizētas koordinācijas ceļā faktiski ir dominējoša ietekme uz grupā ietilpstošo apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību lēmumiem, tostarp finanšu lēmumiem. Tādā gadījumā tā apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai sabiedrība, kas faktiski īsteno centralizētu koordināciju, ir atbildīga par šīs sadaļas ievērošanu.

▼B

214. pants

Grupas uzraudzības piemērošanas joma

▼M13

1.   Grupas uzraudzības veikšana saskaņā ar 213. pantu nenozīmē, ka uzraudzības iestādēm ir jāveic trešās valsts apdrošināšanas sabiedrības, trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrības vai jauktas darbības apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības uzraudzība, vērtējot tās katru atsevišķi.

Vienīgi nolūkā nodrošināt atbilstību šai sadaļai grupas uzraudzība var nozīmēt uzraudzības iestāžu veiktu tiešu uzraudzību un uzraudzības pilnvaru īstenošanu attiecībā uz apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām.

▼B

2.  

Grupas uzraudzības iestāde katrā atsevišķā gadījumā var lemt par sabiedrības neiekļaušanu 213. pantā minētajā grupas uzraudzībā, ja:

a) 

sabiedrība atrodas trešā valstī, kurā ir juridiski šķēršļi vajadzīgās informācijas nodošanai, neskarot 229. pantu;

b) 

sabiedrība, kura būtu jāiekļauj, ir nenozīmīga attiecībā uz grupas uzraudzības mērķiem; vai

c) 

sabiedrības iekļaušana būtu nepiemērota vai maldinoša attiecībā uz grupas uzraudzības mērķiem.

Ja vienas grupas atsevišķas sabiedrības, vērtējot katru atsevišķi, var izslēgt atbilstīgi pirmās daļas b) apakšpunktam, tās tomēr ir jāiekļauj, ja, vērtējot kopā, tās nav nenozīmīgas.

Ja grupas uzraudzības iestāde uzskata, ka kādu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību nevajadzētu iekļaut grupas uzraudzībā saskaņa ar pirmās daļas b) un c) apakšpunktu, tā pirms lēmuma pieņemšanas apspriežas ar pārējām iesaistītajām uzraudzības iestādēm.

Ja grupas uzraudzības iestāde kādu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību neiekļauj grupas uzraudzībā saskaņā ar pirmās daļas b) un c) apakšpunktu, tās dalībvalsts uzraudzības iestādes, kurā minētā sabiedrība atrodas, var lūgt grupas galvenajai sabiedrībai jebkādu informāciju, kas var atvieglot attiecīgās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības uzraudzību.

▼M13

Novērtējot, vai sabiedrība ir nenozīmīga attiecībā uz grupas uzraudzības mērķiem, ievērojot pirmās daļas b) apakšpunktu, grupas uzraudzības iestāde nodrošina, ka ir izpildīti turpmāk minētie nosacījumi:

a) 

sabiedrības lielums kopējo aktīvu un tehnisko rezervju izteiksmē ir neliels salīdzinājumā ar citām grupas un visas grupas sabiedrībām;

b) 

sabiedrības izslēgšana no grupas uzraudzības piemērošanas jomas būtiski neietekmētu grupas maksātspēju;

c) 

kvalitatīvie un kvantitatīvie riski, tostarp riski, kas izriet no grupas iekšējiem darījumiem, kurus sabiedrība rada vai var radīt visai grupai, nav būtiski.

3.   Ja vienas vai vairāku sabiedrību izslēgšana no grupas uzraudzības piemērošanas jomas saskaņā ar šā panta 2. punktu izraisītu gadījumu, kad nebūtu jāpiemēro grupas uzraudzība saskaņā ar 213. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu, grupas uzraudzības iestāde pirms lēmuma pieņemšanas par izslēgšanu apspriežas ar EAAPI un attiecīgā gadījumā ar citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm. Šādu lēmumu pieņem tikai ārkārtas apstākļos, un to pienācīgi pamato EAAPI un attiecīgā gadījumā citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm. Grupas uzraudzības iestāde vismaz reizi gadā atkārtoti izvērtē, vai tās lēmums joprojām ir atbilstīgs. Ja tas tā vairs nav, grupas uzraudzības iestāde paziņo EAAPI un attiecīgā gadījumā citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm, ka tā sāks īstenot grupas uzraudzību.

Pirms galējā mātesuzņēmuma izslēgšanas no grupas uzraudzības, ievērojot 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, grupas uzraudzības iestāde apspriežas ar EAAPI un attiecīgā gadījumā ar citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm un novērtē grupas uzraudzības īstenošanas ietekmi uz grupas maksātspējas stāvokli dalības starpnieksabiedrības līmenī. Jo īpaši šāda izslēgšana nav iespējama, ja tās rezultātā būtiski uzlabotos grupas maksātspēja.

Lai nodrošinātu šā punkta saskaņotu un konsekventu piemērošanu, EAAPI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes, lai sīkāk precizētu ārkārtas apstākļus, kas minēti šā punkta pirmajā daļā, vai gadījumus, kad var būt pamats no grupas uzraudzības piemērošanas jomas izslēgt galējo mātesuzņēmumu, tostarp apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības.

4.   Neskarot šā panta 2. un 3. punktu, tās grupas darbības jomu, kurai, ievērojot 213. panta 2. punktu, piemēro grupas uzraudzību, nosaka saskaņā ar 212. pantu.

Ja grupa, kurai piemēro grupas uzraudzību, ievērojot 213. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu, ir identificēta saskaņā ar 212. panta 2. un 3. punktu un ja mātesuzņēmums vai šīs grupas meitasuzņēmums ir arī citas grupas galējā dalības sabiedrība 212. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē, šo citu grupu uzskata par iekļautu saskaņā ar 212. panta 2. un 3. punktu identificētās grupas tvērumā.

Uzraudzības iestādes var piemērot 212. panta 2. un 3. punktu, lai paplašinātu grupas darbības jomu 212. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē.

5.   Ja grupai, kas ir identificēta saskaņā ar 212. panta 3. punktu, piemēro grupas uzraudzību saskaņā ar 213. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu, grupa izraugās vienu no šīm sabiedrībām, kas tiek pārvaldītas vienotā veidā, par mātesuzņēmumu, kurš ir atbildīgs par šīs sadaļas ievērošanu. Pārējās 212. panta 3. punkta pirmajā daļā minētās sabiedrības uzskata par meitasuzņēmumiem. 6.   Ja mātesuzņēmuma izraudzīšanās saskaņā ar šā panta 5. punktu radītu būtiskus šķēršļus grupas uzraudzības veikšanai, jo īpaši gadījumos, kad sabiedrības galvenais birojs nav reģistrēts tās dalībvalsts teritorijā, kurā atrodas uzraudzības iestāde, kas saskaņā ar 247. pantu darbojas kā grupas uzraudzības iestāde, vai ja izraudzīšanās izraisītu grupas nespēju efektīvi izpildīt šīs sadaļas prasības, dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādei, kas darbojas kā grupas uzraudzības iestāde, ir pilnvaras pēc apspriešanās ar citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm pieprasīt cita mātesuzņēmuma izraudzīšanu. Uzraudzības iestāde, kas darbojas kā grupas uzraudzības iestāde, grupai un citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm sniedz pienācīgu pamatojumu par lēmumu izraudzīties citu mātesuzņēmumu.

Ja grupa, kura identificēta saskaņā ar 212. panta 3. punktu un kurai piemēro grupas uzraudzību saskaņā ar 213. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu, neizraugās mātesuzņēmumu saskaņā ar šā panta 5. punktu, uzraudzības iestāde, kas saskaņā ar 247. pantu darbojas kā grupas uzraudzības iestāde, pēc apspriešanās ar citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm izraugās mātesuzņēmumu, kas būs atbildīgs par šīs sadaļas ievērošanu. Pārējās šādas grupas sabiedrības uzskata par meitasuzņēmumiem.

Izraugoties mātesuzņēmumu saskaņā ar šā punkta pirmo vai otro daļu, uzraudzības iestāde, kas saskaņā ar 247. pantu darbojas kā grupas uzraudzības iestāde, ņem vērā šādus faktorus:

a) 

katras sabiedrības tehnisko rezervju summa;

b) 

katras sabiedrības gada bruto parakstītās prēmijas;

c) 

katras sabiedrības saistīto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību skaits.

Uzraudzības iestādes vismaz reizi gadā novērtē, vai izraudzīšana joprojām ir atbilstīga. Pretējā gadījumā uzraudzības iestāde, kas saskaņā ar 247. pantu darbojas kā grupas uzraudzības iestāde, ieceļ citu mātesuzņēmumu pēc apspriešanās ar citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm. Šis cits mātesuzņēmums ir atbildīgs par šīs sadaļas ievērošanu.

▼B

3. Iedaļa

Līmeņi

215. pants

Galējais mātesuzņēmums Kopienas līmenī

▼M1

1.   Ja 213. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība ir meitasuzņēmums citai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai vai citai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībai, vai citai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, kuras galvenais birojs ir Savienībā, 218. līdz 258. pantu piemēro tikai tādas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības galējā mātesuzņēmuma līmenī, kuras galvenais birojs ir Savienībā. 2.   Ja galējā mātesuzņēmuma apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība ar galveno biroju Savienībā, kā tā minēta 1. punktā, ir meitasuzņēmums sabiedrībai, uz kuru attiecas papildu uzraudzība saskaņā ar Direktīvas 2002/87/EK 5. panta 2. punktu, grupas uzraudzības iestāde pēc apspriešanās ar citām attiecīgām uzraudzības iestādēm var nolemt neveikt 244. pantā minēto riska koncentrācijas uzraudzību, 245. pantā minēto grupas iekšējo darījumu uzraudzību vai neveikt abu veidu uzraudzību minētā galējā mātesuzņēmuma vai sabiedrības līmenī.

▼B

216. pants

Galējais mātesuzņēmums valsts līmenī

▼M1

1.   Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības, vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, kuras galvenais birojs ir Savienībā, kā minēts 213. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā, galvenais birojs nav tajā pašā dalībvalstī, kurā atrodas galējā mātesuzņēmuma Savienības līmenī, kā tas norādīts 215. pantā, galvenais birojs, dalībvalstis var atļaut savām uzraudzības iestādēm pēc apspriešanās ar grupas uzraudzības iestādi un minēto galējo mātesuzņēmumu Savienības līmenī lemt, vai uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības galējo mātesuzņēmumu valsts līmenī attiecināt grupas uzraudzību.

▼M5

Šādā gadījumā uzraudzības iestāde paskaidro savu lēmumu gan grupas uzraudzības iestādei, gan galējam mātesuzņēmumam Savienības līmenī. Grupas uzraudzības iestāde informē uzraudzības iestāžu kolēģiju saskaņā ar 248. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Direktīvas 218. līdz 258. pantu piemēro mutatis mutandis, ievērojot šā panta 2. līdz 6. punktu.

▼B

2.   Attiecībā uz galējo mātesuzņēmumu valsts līmenī uzraudzības iestāde grupas uzraudzību var ierobežot līdz vienai vai vairākām II nodaļas iedaļām. 3.   Ja uzraudzības iestāde nolemj piemērot II nodaļas 1. iedaļas noteikumus galējam mātesuzņēmumam valsts līmenī, grupas uzraudzības iestādes saskaņā ar 218. pantu izvēlēto metodi attiecībā uz 213. pantā norādīto galējo mātesuzņēmumu Kopienas līmenī atzīst par noteicošo, un uzraudzības iestāde to piemēro attiecīgajā dalībvalstī. 4.  

Ja uzraudzības iestāde nolemj piemērot II nodaļas 1. iedaļas noteikumus galējam mātesuzņēmumam valsts līmenī un ja 215. pantā minētais galējais mātesuzņēmums Kopienas līmenī saskaņā ar 231. pantu vai 233. panta 5. punktu ir ieguvis atļauju aprēķināt grupas maksātspējas kapitāla prasību, kā arī apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību grupas maksātspējas kapitāla prasību, pamatojoties uz iekšējo modeli, šo lēmumu atzīst par noteicošo un uzraudzības iestāde to piemēro attiecīgajā dalībvalstī.

Šādā gadījumā, ja uzraudzības iestāde uzskata, ka galējā mātesuzņēmuma valsts līmenī riska profils ievērojami atšķiras no Kopienas līmenī apstiprinātā iekšējā modeļa, un kamēr minētā sabiedrība pienācīgi neņem vērā uzraudzības iestādes apsvērumus, minētā uzraudzības iestāde var lemt par kapitāla palielinājuma noteikšanu minētās sabiedrības grupas maksātspējas kapitāla prasībai, kas izriet no šāda modeļa piemērošanas, vai izņēmuma gadījumos, ja šāds kapitāla palielinājums nebūtu piemērots, pieprasīt minētajai sabiedrībai aprēķināt savu grupas maksātspējas kapitāla prasību saskaņā ar standarta formulu.

▼M5

Uzraudzības iestāde paskaidro šādus lēmumus gan sabiedrībai, gan grupas uzraudzības iestādei. Grupas uzraudzības iestāde informē uzraudzības iestāžu kolēģiju saskaņā ar 248. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

▼B

5.   Ja uzraudzības iestāde nolemj piemērot II nodaļas 1. iedaļas noteikumus galējam mātesuzņēmumam valsts līmenī, minētā sabiedrība nedrīkst saskaņā ar 236. vai 243. pantu iesniegt pieteikumu atļaujas saņemšanai, lai kādam no tās meitasuzņēmumiem piemērotu 238. un 239. pantu. 6.   Ja dalībvalstis ļauj savām uzraudzības iestādēm pieņemt 1. punktā minēto lēmumu, tās nodrošina, ka šādus lēmumus nevar pieņemt vai piemērot, ja galējais mātesuzņēmums valsts līmenī ir meitasuzņēmums 215. pantā minētajam galējam mātesuzņēmumam Kopienas līmenī, kurš saskaņā ar 237. vai 243. pantu ir ieguvis atļauju, ar ko minētajam meitasuzņēmumam piemēro 238. un 239. pantu.

▼M5

7.   Saskaņā ar 301.a pantu Komisija var pieņemt deleģētos aktus, lai precizētu apstākļus, kuros var pieņemt 1. punktā minēto lēmumu.

▼B

217. pants

Mātesuzņēmums, kurš aptver vairākas dalībvalstis

1.  

Ja dalībvalstis savām uzraudzības iestādēm atļauj pieņemt 214. pantā minēto lēmumu, tās atļauj tām arī nolemt, vai panākt vienošanos ar uzraudzības iestādēm citās dalībvalstīs, kurās ir cits saistītais galējais mātesuzņēmums valsts līmenī, lai veiktu grupas uzraudzību tādas apakšgrupas līmenī, kura aptver vairākas dalībvalstis.

Ja attiecīgās uzraudzības iestādes ir panākušas vienošanos atbilstīgi šā punkta pirmajai daļai, grupas uzraudzību neveic 214. pantā minētā galējā mātesuzņēmuma līmenī, ja tas neatrodas tajā pašā dalībvalstī, kurā šā punkta pirmajā daļā minētā apakšgrupa.

▼M5

Šādā gadījumā uzraudzības iestādes paskaidro savu vienošanos gan grupas uzraudzības iestādei, gan galējam mātesuzņēmumam Savienības līmenī. Grupas uzraudzības iestāde informē uzraudzības iestāžu kolēģiju saskaņā ar 248. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

▼B

2.   Direktīvas 216. panta 2. līdz 6. punktu piemēro mutatis mutandis.

▼M5

3.   Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 301.a pantu, lai precizētu apstākļus, kādos var pieņemt šā panta 1. punktā minēto lēmumu.

▼B

II NODAĻA

Finanšu stāvoklis

1. Iedaļa

Grupas maksātspēja

1. apakšiedaļa

Vispārīgi noteikumi

218. pants

Grupas maksātspējas uzraudzība

1.   Grupas maksātspējas uzraudzību veic saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu, 246. pantu un III nodaļu. 2.   Direktīvas 213. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajā gadījumā dalībvalstis apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrībām pieprasa nodrošināt izmantojamā pašu kapitāla pieejamību grupā, kas vienmēr ir vismaz līdzvērtīgs grupas maksātspējas kapitāla prasībai, ko aprēķina saskaņā ar 2., 3. un 4. apakšiedaļu. 3.   Direktīvas 213. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajā gadījumā dalībvalstis grupas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām pieprasa nodrošināt izmantojamā pašu kapitāla pieejamību grupā, kas vienmēr ir vismaz līdzvērtīgs grupas maksātspējas kapitāla prasībai, ko aprēķina saskaņā ar 5. apakšiedaļu. 4.   Uz 2. un 3. punktā minētajām prasībām attiecas grupas uzraudzības iestādes uzraudzības pārbaude saskaņā ar III nodaļu. Direktīvas 136. pantu un 138. panta 1. līdz 4.punktu piemēro mutatis mutandis. 5.   Tiklīdz dalības sabiedrība ir konstatējusi un informējusi grupas uzraudzības iestādi par neatbilstību grupas maksātspējas kapitāla prasībai vai par šādas neatbilstības risku turpmākajos trīs mēnešos, grupas uzraudzības iestāde informē citas uzraudzības iestādes uzraudzības iestāžu kolēģijā, kurām jāveic grupas stāvokļa analīze.

▼M1

219. pants

Aprēķinu biežums

1.   Grupas uzraudzības iestāde nodrošina, ka 218. panta 2. un 3. punktā minētos aprēķinus vismaz vienu reizi gadā veic apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība.

Minētā aprēķina attiecīgos datus un rezultātus grupas uzraudzības iestādei iesniedz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība vai – ja grupā galvenā nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība – apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, vai grupas sabiedrība, ko izraudzījusi grupas uzraudzības iestāde pēc apspriešanās ar citām attiecīgām uzraudzības iestādēm un pašu grupu.

2.   Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrība, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība un jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība pastāvīgi uzrauga grupas maksātspējas kapitāla prasību. Ja grupas riska profils ievērojami atšķiras no pieņēmumiem, kas ir grupas maksātspējas kapitāla prasības jaunākā ziņojuma pamatā, grupas maksātspējas kapitāla prasību nekavējoties pārrēķina un paziņo grupas uzraudzības iestādei.

Ja ir pamats uzskatīt, ka grupas riska profils ir ievērojami mainījies kopš dienas, kad tika iesniegts jaunākais ziņojums par grupas maksātspējas kapitāla prasību, grupas uzraudzības iestāde var pieprasīt pārrēķināt grupas maksātspējas kapitāla prasību.

▼B

2. Apakšiedaļa

Aprēķina metodes izvēle un vispārīgi principi

220. pants

Metodes izvēle

1.   Maksātspējas aprēķinu 213. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību grupas līmenī veic saskaņā ar tehniskajiem principiem un vienu no metodēm, kas ►M13  norādītas 221. līdz 233.a pantā ◄ . 2.  

Dalībvalstis nodrošina, ka maksātspējas aprēķinu 213. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību grupas līmenī veic saskaņā ar 230. līdz 232. punktā noteikto 1. metodi.

▼M13

Tomēr dalībvalstis ļauj savām uzraudzības iestādēm, ja tās attiecībā uz konkrētu grupu uzņemas grupas uzraudzības iestādes pienākumus, pēc apspriešanās ar citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm un pašu grupu lemt par 233. un 234. pantā noteiktās 2. metodes piemērošanu minētajai grupai vai 1. un 2. metodes kombinācijas piemērošanu saskaņā ar 233.a un 234. pantu, ja vienīgi 1. metodes izmantošana nebūtu piemērota.

▼M13

3.   Neskarot režīmu, kas piemērojams sabiedrībām, kas minētas 228. panta 1. punktā, uzraudzības iestādes var nolemt 2. metodi, ievērojot 2. punkta otro daļu, piemērot apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, trešo valstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām un trešās valsts apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību pārvaldītājsabiedrībām.

▼B

221. pants

Proporcionālās daļas iekļaušana

1.  

Grupas maksātspējas aprēķinā vērā ņem dalības sabiedrības proporcionālo daļu tās saistītajās sabiedrībās.

Piemērojot pirmo daļu, proporcionālā daļa sastāv vai nu,

a) 

ja izmantota 1. metode, no konsolidēto pārskatu sastādīšanai izmantotajiem procentiem; vai

b) 

ja izmantota 2. metode, no parakstītā kapitāla proporcionālās daļas, kas tieši vai netieši pieder dalības sabiedrībai.

Tomēr, neraugoties uz izmantoto metodi, ja saistītā sabiedrība ir meitasuzņēmums un tai nav pietiekama izmantojamā pašu kapitāla, ar ko segt tās maksātspējas kapitāla prasību, vērā ņem meitasuzņēmuma kopējo maksātspējas nepietiekamību.

Ja pēc uzraudzības iestāžu uzskata mātesuzņēmums, kam pieder noteikta kapitāla daļa, atbildība ir stingri ierobežota ar minēto kapitāla daļu, grupas uzraudzības iestāde tomēr var atļaut meitasuzņēmuma maksātspējas nepietiekamību ņemt vērā proporcionāli.

▼M13

1.a   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, vienīgi 228. panta nolūkā neatkarīgi no tā, vai tiek izmantota 1. vai 2. metode, “proporcionālā daļa” ir parakstītā kapitāla daļa, ko tieši vai netieši tur dalības sabiedrība saistītajā sabiedrībā.

▼B

2.  

Grupas uzraudzības iestāde pēc apspriešanās ar citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm un pašu grupu nosaka proporcionālo daļu, kuru ņem vērā šādos gadījumos:

a) 

ja starp dažām grupas sabiedrībām nav kapitāla saikņu;

b) 

ja uzraudzības iestāde ir noteikusi, ka balsstiesību vai kapitāldaļu tiešu vai netiešu turēšanu sabiedrībā kvalificē kā līdzdalību, jo uzraudzības iestāde uzskata, ka minētā sabiedrība tiek būtiski ietekmēta;

c) 

ja uzraudzības iestāde ir noteikusi, ka sabiedrība ir citas sabiedrības mātesuzņēmums, jo pēc uzraudzības iestādes domām tai ir dominējoša ietekme uz šo otru sabiedrību;

▼M13

d) 

ja uzraudzības iestāde ir konstatējusi, ka divas vai vairākas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības veido grupu, ievērojot 212. panta 3. punktu, jo tās tiek pārvaldītas vienotā veidā.

▼B

222. pants

Izmantojamā pašu kapitāla atkārtota izmantojuma novēršana

1.  

Dažādu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību starpā nav atļauts atkārtoti izmantot maksātspējas kapitāla prasībai izmantojamo pašu kapitālu, kas ņemts vērā šajā aprēķinā.

Šajā nolūkā, aprēķinot grupas maksātspēju, ja 4. apakšiedaļā aprakstītās metodes to neparedz, izslēdz šādas summas:

a) 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības tādu aktīvu vērtība, no kuriem finansē vienas tās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistītās sabiedrības maksātspējas kapitāla prasībai izmantojamo pašu kapitālu;

b) 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistītās sabiedrības tādu aktīvu vērtība, no kuriem finansē minētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības maksātspējas kapitāla prasībai izmantojamo pašu kapitālu;

c) 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistītās sabiedrības tādu aktīvu vērtība, no kuriem finansē minētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības jebkuras citas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistītās sabiedrības maksātspējas kapitāla prasībai izmantojamo pašu kapitālu.

2.  

Neskarot 1. punktu, aprēķinā var iekļaut tikai šādas summas, ja tās ir izmantojamas, lai segtu attiecīgās saistītās sabiedrības maksātspējas kapitāla prasību:

a) 

rezerves kapitāls, uz kuru attiecas 91. panta 2. punkts, dzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistītajā sabiedrībā, kas saistīta ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrību, kurai aprēķināta grupas maksātspēja;

b) 

jebkurš parakstītais, bet neapmaksātais kapitāls apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistītajā sabiedrībā, kas saistīta ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrību, kurai aprēķināta grupas maksātspēja.

Tomēr jebkurā gadījumā parakstīto, bet neapmaksāto kapitālu aprēķinā neiekļauj, ja tas ir:

i) 

dalības sabiedrības potenciālā saistība;

ii) 

saistīts ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrību, kas ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistītās sabiedrības potenciālā saistība;

iii) 

saistīts ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistīto sabiedrību, kas ir tās pašas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības citas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistītās sabiedrības potenciālā saistība.

3.   Ja uzraudzības iestādes uzskata, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistītās sabiedrības, kas nav minēta 2. punktā, maksātspējas kapitāla prasībai izmantojamais konkrētais pašu kapitāls nav faktiski pieejams, lai segtu tās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības maksātspējas prasību, kurai aprēķināta grupas maksātspēja, minēto pašu kapitālu aprēķinā var iekļaut tikai tad, ja tas ir izmantojams saistītās sabiedrības maksātspējas kapitāla segšanai.

▼M13

4.   Šā panta 2. un 3. punktā minētā pašu kapitāla summa nepārsniedz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistītās sabiedrības ieguldījumu grupas maksātspējas kapitāla prasībā.

▼B

5.   Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības, kurai aprēķināta grupas maksātspēja, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistītās sabiedrības jebkādu izmantojamo pašu kapitālu, kam vajadzīgs uzraudzības iestādes iepriekšējs apstiprinājums saskaņā ar 89. pantu, var iekļaut aprēķinā tikai tad, ja to ir pienācīgi apstiprinājušas uzraudzības iestādes, kas atbildīgas par minētās saistītās sabiedrības uzraudzību.

▼M13

6.   Direktīvas 230. panta 1. punkta, 233. panta 2. punkta un 233.a panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkā dalības sabiedrības emitētu pašu kapitāla posteni neuzskata par apgrūtinājumu 93. panta 2. punkta otrās daļas c) apakšpunkta nozīmē, ja šā posteņa atmaksu tā turētājam nevar atteikt, kad tiek likvidēta saistītā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kura ir meitasuzņēmums.

▼B

223. pants

Grupas iekšējās kapitāla radīšanas novēršana

1.  

Aprēķinot grupas maksātspēju, neņem vērā maksātspējas kapitāla prasībai izmantojamo pašu kapitālu no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības un šādas sabiedrības savstarpējā finansējuma:

a) 

saistītā sabiedrība;

b) 

dalības sabiedrība; vai

c) 

jebkuru tās dalības sabiedrību cita saistītā sabiedrība.

2.   Aprēķinot grupas maksātspēju, neņem vērā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības, kam aprēķināta grupas maksātspēja, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistītās sabiedrības maksātspējas kapitāla prasībai izmantojamo pašu kapitālu, ja attiecīgo pašu kapitālu veido savstarpējs finansējums ar kādu citu minētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības saistīto sabiedrību. 3.   Uzskata, ka savstarpējs finansējums pastāv vismaz, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai vai citai tās saistītajai sabiedrībai ir daļas citā sabiedrībā vai tā izsniedz aizdevumus citai sabiedrībai, kurai tieši vai netieši pieder pirmās sabiedrības maksātspējas kapitāla prasībai izmantojamais pašu kapitāls.

224. pants

Novērtēšana

Aktīvu un pasīvu novērtēšanu veic saskaņā ar 74. pantu.

3. Apakšiedaļa

Aprēķina metožu piemērošana

225. pants

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistītās sabiedrības

Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai nav vairāk kā viena apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistītā sabiedrība, grupas maksātspēju aprēķina, iekļaujot katru no minētajām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistītajām sabiedrībām.

Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistītās sabiedrības galvenais birojs atrodas dalībvalstī, kurā neatrodas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kam aprēķināta grupas maksātspēja, dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz saistīto sabiedrību aprēķinā vērā ņem maksātspējas kapitāla prasību un izmantojamo pašu kapitālu, ar ko izpildīt šīs citas dalībvalsts noteikto prasību.

▼M1

226. pants

▼M13

Pastarpinātas pārvaldītājsabiedrības

▼M1

1.   Aprēķinot tādas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības grupas maksātspēju, kurai ar apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības starpniecību ir līdzdalība apdrošināšanas saistītajā sabiedrībā, pārapdrošināšanas saistītajā sabiedrībā, trešās valsts apdrošināšanas sabiedrībā vai trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrībā, ņem vērā šādas apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības stāvokli.

Tikai minētā aprēķina vajadzībām pastarpinātu apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību vai pastarpinātu jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību uzskata par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, uz kuru attiecas I sadaļas VI nodaļas 4. iedaļas 1., 2. un 3. apakšiedaļā paredzētie noteikumi par maksātspējas kapitāla prasību un uz kuru attiecas I sadaļas VI nodaļas 3. iedaļas 1., 2. un 3. apakšiedaļā paredzētie nosacījumi par maksātspējas kapitāla prasībai izmantojamo pašu kapitālu.

2.   Ja pastarpinātai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībai vai pastarpinātai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir subordinētais aizņēmums vai cits izmantojamais pašu kapitāls, uz kuru attiecas ierobežojumi saskaņā ar 98. pantu, to atzīst par izmantojamo pašu kapitālu līdz summai, ko aprēķina, piemērojot 98. pantā noteiktos ierobežojumus kopējam iztrūkstošajam izmantojamā pašu kapitāla apmēram grupas līmenī, salīdzinot ar maksātspējas kapitāla prasību grupas līmenī.

Jebkādu pastarpinātas apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai pastarpinātas jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības izmantojamo pašu kapitālu, kam būtu vajadzīgs saņemt uzraudzības iestāžu iepriekšēju apstiprinājumu saskaņā ar 90. pantu, ja to tur apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, var iekļaut grupas maksātspējas aprēķinā tikai tiktāl, ciktāl to pienācīgi ir apstiprinājusi grupas uzraudzības iestāde.

▼M13

3.   Šā panta 1. un 2. punkta nolūkos trešās valsts apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību pārvaldītājsabiedrības arī uzskata par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām.

▼M5

227. pants

Saistītu trešo valstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību līdzvērtība

1.   Saskaņā ar 233. pantu ►M13  un 233.a pantu ◄ aprēķinot tādas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības grupas maksātspēju, kas ir dalības sabiedrība trešās valsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, minēto trešās valsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību tikai šā aprēķina vajadzībām uzskata par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistīto sabiedrību.

Ja trešā valsts, kurā atrodas minētās sabiedrības galvenais birojs, tomēr pieprasa tās licencēšanu un nosaka tai maksātspējas režīmu, kas atbilst vismaz I sadaļas VI nodaļā noteiktajam, dalībvalstis ir tiesīgas reglamentēt, ka attiecībā uz minēto sabiedrību aprēķinā ņem vērā attiecīgās trešās valsts noteikto maksātspējas kapitāla prasību un minētās prasības izpildei paredzēto atbilstošo pašu kapitālu.

2.   Ja nav pieņemti deleģētie akti saskaņā ar šā panta 4. vai 5. punktu, pārbaudi par to, vai trešās valsts režīms ir vismaz līdzvērtīgs, veic grupas uzraudzības iestāde pēc dalības sabiedrības pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas. Grupas uzraudzības iestādei palīdz EAFPI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 33. panta 2. punktu.

Grupas uzraudzības iestāde, kam palīdz EAFPI, apspriežas ar citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm, pirms tiek pieņemts lēmums par līdzvērtīgumu. Šādu lēmumu pieņem saskaņā ar kritērijiem, kas pieņemti atbilstīgi 3. punktam. Grupas uzraudzības iestāde nepieņem nevienu lēmumu attiecībā uz trešo valsti, kas būtu pretrunā visiem agrāk par šo valsti pieņemtajiem lēmumiem, izņemot, ja ir jāņem vērā nozīmīgas izmaiņas I sadaļas VI nodaļā noteiktajā uzraudzības režīmā un trešās valsts uzraudzības režīmā.

Ja uzraudzības iestādes nepiekrīt lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar otro daļu, tās var ar attiecīgo jautājumu vērsties EAFPI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. pantu trīs mēnešu laikā pēc tam, kad grupas uzraudzības iestāde ir paziņojusi attiecīgo lēmumu. Šādā gadījumā EAFPI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minēto pantu.

3.   Komisija var pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 301.a pantu, precizējot kritērijus, ko izmanto, lai novērtētu, vai trešās valsts maksātspējas režīms atbilst I sadaļas VI nodaļā norādītajam. 4.   Ja trešā valsts ir izpildījusi saskaņā ar 3. punktu pieņemtos kritērijus, Komisija atbilstīgi 301.a pantam un ar atbalstu, ko EAFPI sniedz saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 33. panta 2. punktu, var pieņemt deleģētos aktus, nosakot, ka attiecīgās trešās valsts uzraudzības režīms atbilst I sadaļas VI nodaļā noteiktajam.

Minētos deleģētos aktus regulāri pārskata, ņemot vērā jebkādas būtiskas pārmaiņas uzraudzības režīmā, kas norādīts I sadaļas VI nodaļā, un trešās valsts uzraudzības režīmā.

EAFPI pirmajā daļā minēto visu trešo valstu sarakstu publicē un atjaunina savā tīmekļa vietnē.

5.  

Atkāpjoties no 4. punkta un arī tad, ja atbilstīgi 3. punktam precizētie kritēriji nav izpildīti, Komisija saskaņā ar 301.a pantu un ar atbalstu, ko EAFPI sniedz saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 33. panta 2. punktu, var uz 6. punktā minēto laiku pieņemt deleģētos aktus, nosakot, ka maksātspējas režīms, ko trešā valsts piemēro sabiedrībām, kuru galvenais birojs atrodas minētajā trešā valstī, pagaidām ir līdzvērtīgs I sadaļas VI nodaļā paredzētajam, ja:

a) 

trešā valsts var pierādīt, ka tajā ir spēkā maksātspējas režīms, ko var novērtēt kā līdzvērtīgu saskaņā ar 4. punktu, vai ka tā šādu režīmu var pieņemt un piemērot;

b) 

trešā valsts piemēro maksātspējas režīmu, kas pamatojas uz riska faktoru un ļauj noteikt kvantitatīvas un kvalitatīvas maksātspējas prasības, kā arī prasības attiecībā uz uzraudzības pārskatiem un pārredzamību;

c) 

trešā valsts tiesību akti principā ļauj veidot sadarbību un apmainīties ar konfidenciālu uzraudzības informāciju ar EAFPI un uzraudzības iestādēm;

d) 

trešā valstī ir neatkarīga uzraudzības sistēma; un

e) 

trešā valsts ir noteikusi dienesta noslēpuma glabāšanas pienākumu visām personām, kas rīkojas tās uzraudzības iestāžu vārdā.

EAFPI pirmajā daļā minēto visu trešo valstu sarakstu publicē un atjaunina savā tīmekļa vietnē.

6.  

Šā panta 5. punktā minētais sākotnējais pagaidu līdzvērtības laikposms ir 10 gadi, ja vien pirms šā laikposma beigām:

a) 

netiek atsaukts minētais deleģētais akts vai

b) 

saskaņā ar 4. punktu nav pieņemts deleģētais akts par to, ka minētās trešās valsts uzraudzības režīmu uzskata par līdzvērtīgu I sadaļas VI nodaļā noteiktajam režīmam.

Pagaidu līdzvērtības laikposmu var atjaunot uz turpmākiem 10 gadu laikposmiem, ja tiek nodrošināta atbilstība 5. punktā minētajiem kritērijiem. Komisija pieņem jebkuru šādu deleģēto aktu saskaņā ar 301.a pantu un ar atbalstu, ko sniedz EAFPI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 33. panta 2. punktu.

Deleģētā aktā par pagaidu līdzvērtību ņem vērā Komisijas ziņojumus saskaņā ar 177. panta 2. punktu. Komisija regulāri pārskata šādus deleģētos aktus. EAFPI palīdz Komisijai novērtēt minētos lēmumus. Komisija informē Parlamentu par visām veiktajām pārskatīšanām un dara zināmus Eiropas Parlamentam savus secinājumus.

7.   Ja saskaņā ar šā panta 5. punktu tiek pieņemts deleģētais akts, nosakot, ka trešās valsts uzraudzības režīms ir pagaidām līdzvērtīgs, minētā trešā valsts tiek uzskatīta par līdzvērtīgu 1. punkta otrās daļas piemērošanas nolūkā.

▼M13

228. pants

Režīms īpašām saistītām sabiedrībām no citiem finanšu sektoriem

1.  

Neatkarīgi no metodes, kas izmantota saskaņā ar šīs direktīvas 220. pantu, lai aprēķinātu grupas maksātspēju, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība ņem vērā šādu sabiedrību ieguldījumu grupas izmantojamajā pašu kapitālā un grupas maksātspējas kapitāla prasībā:

a) 

kredītiestādes Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1)apakšpunkta nozīmē vai ieguldījumu sabiedrības minētās regulas 4. panta 1. punkta 2) apakšpunkta nozīmē;

b) 

PVKIU pārvaldības sabiedrības Direktīvas 2009/65/EK 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē un ieguldījumu sabiedrības, kas saņēmušas atļauju, ievērojot minētās direktīvas 27. pantu, ja tās nav izraudzījušās pārvaldības sabiedrību, ievērojot minēto direktīvu;

c) 

alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki (AIFP) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/ES ( 26 ) 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē;

d) 

sabiedrības, kas nav regulētas sabiedrības un kas veic vienu vai vairākas no Direktīvas 2013/36/ES I pielikumā minētajām darbībām, ja minētās darbības veido būtisku daļu no to vispārējās darbības;

e) 

arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas Direktīvas (ES) 2016/2341 6. panta 1. punkta nozīmē.

2.  

Šā panta 1. punktā minēto sabiedrību ieguldījumu grupas izmantojamajā pašu kapitālā aprēķina kā katras sabiedrības pašu kapitāla proporcionālās daļas summu, ja minēto pašu kapitālu aprēķina šādi:

a) 

katrai saistītajai sabiedrībai, kas minēta šā panta 1. punkta a) apakšpunktā, saskaņā ar attiecīgajiem nozaru noteikumiem, kā definēts Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 7. punktā;

b) 

katrai saistītajai sabiedrībai, kas minēta šā panta 1. punkta b) apakšpunktā, saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 2. panta 1. punkta l) apakšpunktu;

c) 

katrai saistītajai sabiedrībai, kas minēta šā panta 1. punkta c) apakšpunktā, saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta ad) apakšpunktu;

d) 

katrai saistītajai sabiedrībai, kas minēta šā panta 1. punkta d) apakšpunktā, saskaņā ar attiecīgajiem nozaru noteikumiem, kā definēts Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 7) punktā, ja tās ir regulētas vienības minētās direktīvas 2. panta 4) punkta nozīmē;

e) 

katrai šā panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajai saistītajai sabiedrībai – pieejamo maksātspējas normu, kas aprēķināta saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/2341 16. pantu.

Piemērojot šā punkta pirmo daļu, neņem vērā katras saistītās sabiedrības pašu kapitāla summu, kas atbilst nedalāmajām rezervēm un citiem posteņiem, kurus grupas uzraudzības iestāde identificējusi kā tādu, kam ir samazināta zaudējumu absorbcijas spēja, kā arī priekšrocību akcijas, subordinētos savstarpējo apdrošināšanas dalībnieku kontus, subordinētos pasīvus un atliktā nodokļa aktīvus, kas iekļauti pašu kapitālā, kas pārsniedz kapitāla prasības, kuras aprēķinātas saskaņā ar 3. punktu, izņemot, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība spēj pārliecināt grupas uzraudzības iestādi par to, ka grupas maksātspējas kapitāla prasības var apmierināt. Nosakot pārsniegtā pašu kapitāla sastāvu, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība ņem vērā, ka dažu saistīto sabiedrību konkrētas prasības ir jāizpilda tikai ar pirmā līmeņa pamata kapitālu vai pirmā līmeņa papildu kapitālu Regulas (ES) Nr. 575/2013 nozīmē.

3.  

Šā panta 1. punktā minēto ieguldījumu saistīto sabiedrību grupas maksātspējas kapitāla prasībā aprēķina kā katras saistītās sabiedrības kapitāla prasības vai nosacītā kapitāla prasības proporcionālās daļas summu. Minēto kapitāla prasību vai nosacīto kapitāla prasību aprēķina šādi:

a) 

saistītajām sabiedrībām, kas minētas šā panta 1. punkta a) apakšpunktā, saskaņā ar turpmāk minēto:

i) 

katrai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kurai piemēro pašu kapitāla prasības saskaņā ar Regulu (ES) 2019/2033, minētās regulas 11. pantā noteiktās prasības, konkrēto pašu kapitāla prasību, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/2034 ( 27 ) 39. panta 2. punkta a) apakšpunktā, vai vietējo pašu kapitāla prasību summu trešās valstīs;

ii) 

katrai kredītiestādei – augstāko no turpmāk minētajiem:

1) 

Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktās prasības summa, tostarp minētās regulas 458. un 459. pantā minētie pasākumi, īpašās pašu kapitāla prasības, lai novērstu riskus, kas nav pārmērīgas sviras risks, kā minēts Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā, apvienoto rezervju prasība, kas definēta minētās direktīvas 128. panta 6. punktā, vai vietējās pašu kapitāla prasības trešās valstīs;

2) 

Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktās prasības summa, tostarp minētās regulas 458. un 459. pantā minētie pasākumi, īpašās pašu kapitāla prasības, lai novērstu pārmērīgas sviras risku, kas minēts Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā, sviras rādītāja rezervju prasība, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktā, vai vietējās pašu kapitāla prasības trešās valstīs, ciktāl pirmā līmeņa kapitālam ir jāatbilst minētajām prasībām;

b) 

katrai saistītajai sabiedrībai, kas minēta šā panta 1. punkta b) apakšpunktā, saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

c) 

katrai saistītajai sabiedrībai, kas minēta šā panta 1. punkta c) apakšpunktā, saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 9. pantu;

d) 

katrai saistītajai sabiedrībai, kas minēta šā panta 1. punkta d) apakšpunktā, – kapitāla prasība, kas saistītajai sabiedrībai būtu jāievēro saskaņā ar attiecīgajiem nozaru noteikumiem, kā noteikts Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 7. punktā, ja tā būtu regulēta vienība minētās direktīvas 2. panta 4) punkta nozīmē;

e) 

katrai šā panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajai saistītajai sabiedrībai – augstākā pieprasītā maksātspējas norma, kas aprēķināta saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/2341 17. pantu, un kopējās kapitāla prasības, kas noteiktas saskaņā ar to dalībvalstu tiesību aktiem, kur saistītā sabiedrība ir reģistrēta vai saņēmusi atļauju.

4.   Ja vairākas šā panta 1. punktā minētās saistītās sabiedrības veido apakšgrupu, kurai konsolidēti piemēro kapitāla prasību saskaņā ar vienu no šā panta 3. punktā minētajām direktīvām vai regulām, tostarp, ja finanšu pārvaldītājsabiedrība Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 20) apakšpunkta nozīmē vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība ir grupas meitasuzņēmums, grupas uzraudzības iestāde var pieprasīt aprēķināt minēto saistīto sabiedrību ieguldījumu grupas izmantojamajā pašu kapitālā kā proporcionālo daļu no minētās apakšgrupas pašu kapitāla, nevis piemērot šā panta 2. punkta a) līdz e) apakšpunktu katrai atsevišķai sabiedrībai, kas pieder pie minētās apakšgrupas. Šādā gadījumā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība aprēķina arī minēto saistīto sabiedrību ieguldījumu grupas maksātspējas kapitāla prasībā kā proporcionālo daļu no minētās apakšgrupas kapitāla prasības, nevis piemēro šā panta 3. punkta a) līdz e) apakšpunktu katrai atsevišķai sabiedrībai, kas pieder pie minētās apakšgrupas. Apakšgrupas pašu kapitāla un kapitāla prasības aprēķinā iekļauj visas finanšu iestādes Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 26) apakšpunkta nozīmē, kā arī palīgpakalpojumu uzņēmumus minētā punkta 18) apakšpunkta nozīmē, kuri atbilst apakšgrupas tvērumam.

Šā punkta pirmās daļas nolūkos šā panta 2. un 3. punktu piemēro konkrētajai apakšgrupai, pamatojoties attiecīgi uz tās konsolidēto finanšu stāvokli Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 47) apakšpunkta vai Regulas (ES) 2019/2033 4. panta 1. punkta 11) apakšpunkta nozīmē, vai pamatojoties uz tās konsolidēto pozīciju.

5.   Neskarot 1. līdz 4. punktu, dalībvalstis ļauj savām uzraudzības iestādēm, ja tās attiecībā uz konkrētu grupu uzņemas grupas uzraudzības iestādes pienākumus, pēc dalības sabiedrības lūguma vai pēc savas iniciatīvas lemt par to, vai atskaitīt katru 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā minēto līdzdalību no pašu kapitāla, kuru var izmantot dalības sabiedrības grupas maksātspējai.

▼B

229. pants

Vajadzīgās informācijas trūkums

Ja attiecīgajām uzraudzības iestādēm nav pieejama kādas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības grupas maksātspējas aprēķinam vajadzīgā informācija par kādu saistīto sabiedrību ar galveno biroju kādā dalībvalstī vai trešā valstī, minētās sabiedrības uzskaites vērtību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrībā atskaita no grupas maksātspējai izmantojamā pašu kapitāla.

Minētajā gadījumā ar šādu līdzdalību saistītos nerealizētos ieņēmumus nedrīkst atzīt par grupas maksātspējai izmantojamo pašu kapitālu.

▼M13

Ja pirmajā daļā minētais atskaitījums uzlabo grupas maksātspējas stāvokli salīdzinājumā ar stāvokli, kurā sabiedrība tiek saglabāta grupas maksātspējas aprēķina tvērumā, atskaitījumu nepiemēro.

229.a pants

Vienkāršoti aprēķini

1.   Piemērojot 230. pantu, grupas uzraudzības iestāde pēc apspriešanās ar citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm var atļaut apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrībai piemērot vienkāršotu pieeju līdzdalībai saistītās sabiedrībās, kas nav būtiskas.

Dalības sabiedrība grupas uzraudzības iestādei pienācīgi pamato pirmajā daļā minētās vienkāršotās pieejas piemērošanu vienai vai vairākām saistītām sabiedrībām, ņemot vērā saistītās sabiedrības vai sabiedrību risku veidu, apmēru un sarežģītību.

Dalībvalstis pieprasa, lai dalības sabiedrība katru gadu novērtētu, vai vienkāršotās pieejas izmantošana joprojām ir pamatota, un savā ziņojumā par maksātspēju un finansiālo stāvokli grupas līmenī kā minēts 256. panta 1. punktā publiskotu to saistīto sabiedrību sarakstu un lielumu, kurām piemēro minēto vienkāršoto pieeju.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkos apdrošināšanas un pārapdrošināšanas dalības sabiedrība pierāda grupas uzraudzības iestādei, ka vienkāršotās pieejas piemērošana dalībai vienā vai vairākās saistītās sabiedrībās ir pietiekami piesardzīga, lai, aprēķinot grupas maksātspēju, novērstu to risku pārāk zemu novērtēšanu, kas izriet no minētās sabiedrības vai minētajām sabiedrībām.

Ja to piemēro trešās valsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, kuras galvenais birojs atrodas valstī, kas nav līdzvērtīga vai provizoriski līdzvērtīga 227. panta nozīmē, vienkāršotā pieeja nerada saistītās sabiedrības ieguldījumu grupas maksātspējas kapitāla prasībā, kas ir zemāka par minētās saistītās sabiedrības kapitāla prasību, kā noteikusi attiecīgā trešā valsts.

Vienkāršoto pieeju nepiemēro saistītai trešās valsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrībai nav ticamas informācijas par kapitāla prasību, kā noteikts minētajā trešā valstī.

3.   Šā panta 1. punkta nolūkos saistītās sabiedrības uzskata par nebūtiskām, ja katras no tām bilances vērtība veido mazāk nekā 0,2  % no grupas aktīviem, kas aprēķināti, pamatojoties uz konsolidētajiem datiem, un visu šādu sabiedrību uzskaites vērtību summa ir mazāka par 0,5  % no grupas aktīviem, kas aprēķināti, pamatojoties uz konsolidētajiem datiem.

▼B

4. Apakšiedaļa

Aprēķina metodes

230. pants

1. metode (standarta metode): konsolidētā finanšu pārskata metode

▼M13

1.   Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības grupas maksātspējas aprēķinu veic, izmantojot konsolidētos finanšu pārskatus.

Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības grupas maksātspēja ir starpība starp:

a) 

maksātspējas kapitāla prasības segšanai izmantojamā pašu kapitāla summu, kas aprēķināta, pamatojoties uz konsolidētajiem datiem, un ieguldījumu saistīto sabiedrību grupas izmantojamajā pašu kapitālā, kas minēts 228. panta 1. punktā, ja minēto ieguldījumu aprēķina saskaņā ar 228. panta 2. vai 4. punktu;

b) 

maksātspējas kapitāla prasības summu grupas līmenī, kas aprēķināta, pamatojoties uz konsolidētajiem datiem, un ieguldījumu 228. panta 1. punktā minēto saistīto sabiedrību grupas maksātspējas kapitāla prasībā, ja minēto iemaksu aprēķina saskaņā ar 228. panta 3. vai 4. punktu.

Šā punkta otrās daļas nolūkos konsolidētajos datos neiekļauj līdzdalību saistītajās sabiedrībās, kas minētas 228. panta 1. punktā.

Direktīvas I sadaļas VI nodaļas 3. iedaļas 1., 2. un 3. apakšiedaļu un I sadaļas VI nodaļas 4. iedaļas 1., 2. un 3. apakšiedaļu piemēro, lai aprēķinātu maksātspējas kapitāla prasībai izmantojamo pašu kapitālu un maksātspējas kapitāla prasību grupas līmenī, pamatojoties uz konsolidētajiem datiem.

▼B

2.  

Maksātspējas kapitāla prasību grupas līmenī, pamatojoties uz konsolidētajiem datiem (konsolidētā grupas maksātspējas prasība), aprēķina vai nu saskaņā ar standarta formulu, vai apstiprinātu iekšējo modeli atbilstīgi vispārīgajiem principiem, kas ietverti attiecīgi I sadaļas VI nodaļas 4. iedaļas 1. un 2. apakšiedaļā un I sadaļas VI nodaļas 4. iedaļas 1. un 3. apakšiedaļā.

Konsolidētā grupas maksātspējas prasība sastāv no vismaz šādu vērtību summas:

a) 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības minimālā kapitāla prasība, kā minēts 129. pantā;

b) 

apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistīto sabiedrību minimālā kapitāla prasības proporcionālā daļa;

▼M13

c) 

to vietējo kapitāla prasību proporcionālā daļa, ar kurām licence tiktu atsaukta, attiecībā uz saistītām trešās valsts apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām.

▼B

Šo minimumu sedz ar izmantojamo pamata pašu kapitālu, kā noteikts 98. panta 4. punktā.

Lai noteiktu, vai šāds izmantojamais pašu kapitāls atbilst tam, lai segtu minimālo konsolidēto grupas maksātspējas prasību, 221. līdz 229. panta principus piemēro mutatis mutandis. Direktīvas 139. panta 1. un 2. punktu piemēro pēc mutatis mutandis.

▼M13

Ja maksātspējas kapitāla prasības segšanai izmantojamais pašu kapitāls, kas aprēķināts, pamatojoties uz konsolidētajiem datiem, pārsniedz maksātspējas kapitāla prasību grupas līmenī, kas aprēķināta, pamatojoties uz konsolidētajiem datiem, un nav ievērota minimālā konsolidētā grupas maksātspējas kapitāla prasība, 138. panta 1. līdz 4. punktu piemēro mutatis mutandis, savukārt 139. panta 1. un 2. punktu nepiemēro. Šīs daļas nolūkos atsauci uz “maksātspējas kapitāla prasību” 138. pantā lasa kā atsauci uz “minimālo konsolidēto grupas maksātspējas kapitāla prasību”.

▼M5

231. pants

Grupas iekšējais modelis

1.   Ja tiek saņemts pieteikums atļaujai aprēķināt konsolidēto grupas maksātspējas kapitāla prasību, kā arī grupas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību maksātspējas kapitāla prasību, pamatojoties uz iekšējo modeli, ko iesniedz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība un tās saistītās sabiedrības vai kopīgi apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības saistītās sabiedrības, attiecīgās uzraudzības iestādes sadarbojas, lai nolemtu, vai piešķirt vai nepiešķirt šo atļauju, un paredzētu noteikumus un nosacījumus, ja tādi vajadzīgi, kas attiecas uz šādu atļauju.

Pirmajā daļā minēto pieteikumu iesniedz grupas uzraudzības iestādei.

▼M9

Grupas uzraudzības iestāde pārējos uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļus, tai skaitā EAAPI, nekavējoties informē par pieteikuma saņemšanu un pārsūta minētajiem locekļiem pilnībā aizpildīto pieteikumu, tostarp sabiedrības iesniegto dokumentāciju. Pēc vienas vai vairāku attiecīgo uzraudzības iestāžu lūguma EAAPI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu uzraudzības iestādei vai iestādēm, kas palīdzību ir lūgušas, var sniegt tehnisku palīdzību attiecībā uz lēmumu par pieteikumu.

▼M5

2.   Attiecīgās uzraudzības iestādes dara visu, ko tās ir pilnvarotas darīt, lai panāktu kopīgu lēmumu par pieteikumu sešu mēnešu laikā no dienas, kad grupas uzraudzības iestāde ir saņēmusi pilnībā aizpildītu pieteikumu. 3.   Ja šā panta 2. punktā minētajā sešu mēnešu laikposmā kāda no attiecīgajām uzraudzības iestādēm ir nodevusi jautājumu EAFPI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. pantu, grupas uzraudzības iestāde atliek lēmuma pieņemšanu un gaida lēmumu, ko EAFPI ir tiesīga pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem savu lēmumu saskaņā ar EAFPI lēmumu. Minēto lēmumu atzīst par noteicošo un to piemēro attiecīgā uzraudzības iestāde.

EAFPI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EAFPI pēc sešu mēnešu laikposma beigām vai kopīga lēmuma pieņemšanas.

►M9  Ja EAAPI šā punkta otrajā daļā minēto lēmumu nepieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. panta 3. punktu, grupas uzraudzības iestāde pieņem galīgo lēmumu. ◄ Minēto lēmumu atzīst par noteicošo un to piemēro attiecīgā uzraudzības iestāde. Sešu mēnešu laikposmu uzskata par samierināšanas termiņu minētās regulas 19. panta 2. punkta nozīmē.

4.   Lai nodrošinātu 2. punktā minētās kopīgā lēmuma pieņemšanas procedūras vienādas piemērošanas nosacījumus attiecībā uz 1. punktā minēto pieteikumu atļaujai, EAFPI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus nolūkā veicināt kopīgu lēmumu pieņemšanu.

Pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus Komisijai piešķir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

5.   Ja attiecīgās uzraudzības iestādes ir pieņēmušas 2. punktā minēto kopīgo lēmumu, grupas uzraudzības iestāde iesniedz pieteikuma iesniedzējam dokumentu, norādot pilnīgu pamatojumu. 6.   Ja sešu mēnešu laikā pēc tam, kad grupa ir iesniegusi pilnībā izpildītu pieteikumu, nav pieņemts kopīgs lēmums, grupas uzraudzības iestāde pati pieņem lēmumu par pieteikumu.

Grupas uzraudzības iestāde pienācīgi ņem vērā citu iesaistīto uzraudzības iestāžu uzskatus un iebildumus, kas izteikti minētajā sešu mēnešu laikposmā.

Grupas uzraudzības iestāde pieteikuma iesniedzējam un citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm nodod dokumentu, kurā izklāstīts pilnībā pamatots lēmums.

Minēto lēmumu atzīst par noteicošo un to piemēro attiecīgā uzraudzības iestāde.

7.   Ja kāda no attiecīgajām uzraudzības iestādēm uzskata, ka tās uzraudzībā esošās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības riska profils ievērojami atšķiras no pieņēmumiem, kas nosaka grupas līmenī apstiprināto iekšējo modeli, un kamēr minētā sabiedrība pienācīgi neņem vērā uzraudzības iestādes apsvērumus, minētā iestāde saskaņā ar 37. pantu minētā iekšējā modeļa piemērošanas rezultātā var noteikt kapitāla palielinājumu minētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasībai.

Izņēmuma gadījumos, ja šāds kapitāla palielinājums nebūtu lietderīgs, uzraudzības iestāde var pieprasīt attiecīgajai sabiedrībai aprēķināt tās maksātspējas kapitāla prasību, pamatojoties uz standarta formulu, kas minēta I sadaļas VI nodaļas 4. iedaļas 1. un 2. apakšiedaļā. Saskaņā ar 37. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu uzraudzības iestāde standarta formulas piemērošanas rezultātā var noteikt kapitāla palielinājumu minētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasībai.

Uzraudzības iestāde izskaidro lēmumus, kas minēti pirmajā un otrajā apakšpunktā gan apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, gan citiem uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļiem.

EAFPI var pieņemt pamatnostādnes, lai nodrošinātu šā punkta konsekventu un saskaņotu piemērošanu.

▼B

232. pants

Grupas kapitāla palielinājums

▼M5

Nosakot, vai konsolidētā grupas maksātspējas kapitāla prasība pienācīgi atspoguļo grupas riska profilu, grupas uzraudzības iestāde īpašu uzmanību pievērš visiem gadījumiem, kad grupas līmenī var rasties apstākļi, ►M13  kas minēti 37. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā ◄ , jo īpaši ja:

▼B

a) 

grupas līmenī pastāv jebkādi specifiskie riski, ko ar standarta formulu vai izmantoto iekšējo modeli nevarētu pietiekami segt, jo grūti noteikt to apmēru;

b) 

iesaistītās uzraudzības iestādes saskaņā ar 37. pantu un 231. panta 7. punktu ir noteikušas jebkādu kapitāla palielinājumu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistītās sabiedrības maksātspējas kapitāla prasībai.

Ja grupas riska profils nav atspoguļots atbilstīgi, konsolidētajai grupas maksātspējas kapitāla prasībai var noteikt kapitāla palielinājumu.

▼M5

Direktīvas 37. panta 1. līdz 5. punktu, kā arī deleģētos aktus, regulatīvos un īstenošanas tehniskos standartus, kas pieņemti saskaņā ar 37. panta 6., 7. un 8. punktu, piemēro mutatis mutandis.

▼B

233. pants

2. metode (alternatīvā metode): atskaitīšanas un summēšanas metode

1.  

Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības grupas maksātspēja ir starpība starp:

a) 

summēto grupas izmantojamo pašu kapitālu, kā norādīts 2. punktā, un

▼M13

b) 

šīs direktīvas 220. panta 3. punktā un 228. panta 1. punktā minēto saistīto sabiedrību vērtība apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrībā un apkopotā grupas maksātspējas kapitāla prasība, kā paredzēts šā panta 3. punktā.

▼B

2.  

Summētais grupas izmantojamais pašu kapitāls ir šādu lielumu summa:

a) 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības maksātspējas kapitāla prasībai izmantojamais pašu kapitāls;

▼M13

b) 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības proporcionālā daļa katras atsevišķas saistītās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasībai izmantotajā pašu kapitālā.

▼M13

c) 

šīs direktīvas 228. panta 1. punktā minētais ieguldījums saistīto sabiedrību grupas izmantojamajā pašu kapitālā, ja minētais ieguldījums ir aprēķināts saskaņā ar 228. panta 2. punktu vai 228. panta 4. punktu.

▼B

3.  

Summētā grupas maksātspējas kapitāla prasība ir šādu lielumu summa:

a) 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības maksātspējas kapitāla prasība;

▼M13

b) 

katras atsevišķas saistītās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasības proporcionālā daļa.

▼M13

c) 

šīs direktīvas 228. panta 1. punktā minētais ieguldījums saistīto sabiedrību grupas maksātspējas kapitāla prasībā, ja minēto iemaksu aprēķina saskaņā ar 228. panta 3. punktu vai 228. panta 4. punktu.

▼B

4.   Ja līdzdalība apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistītajās sabiedrībās izpaužas kā pilnīgas vai daļējas netiešas īpašumtiesības, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistīto sabiedrību vērtība apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrībā ietver šādu netiešu īpašumtiesību vērtību, ņemot vērā attiecīgās izrietošās tiesības, un 2. un 3. punkta b) apakšpunktā minētajos posteņos ietver attiecīgi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistīto sabiedrību maksātspējas kapitāla prasībai izmantojamā pašu kapitāla un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistīto sabiedrību maksātspējas kapitāla prasības atbilstīgās proporcionālās daļas.

▼M1

5.   Ja no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības un tās saistītajām sabiedrībām vai kopīgi no apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības saistītajām sabiedrībām tiek saņemts pieteikums atļaujai aprēķināt grupas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību maksātspējas kapitāla prasību, pamatojoties uz iekšējo modeli, 231. pantu piemēro mutatis mutandis.

▼B

6.  

Nosakot, vai summētā grupas maksātspējas kapitāla prasība, ko aprēķina atbilstīgi 3. punktam, pienācīgi atspoguļo grupas riska profilu, iesaistītās uzraudzības iestādes īpašu uzmanību pievērš jebkādiem specifiskajiem riskiem, kas pastāv grupas līmenī un ko nevarētu pietiekami segt, jo grūti noteikt to apmēru.

Ja grupas riska profils ievērojami atšķiras no pieņēmumiem, kas ir grupas summētās maksātspējas kapitāla prasības pamatā, grupas summētajai maksātspējas kapitāla prasībai nosaka kapitāla palielinājumu.

▼M5

Direktīvas 37. panta 1. līdz 5. punktu, kā arī deleģētos aktus, regulatīvos un īstenošanas tehniskos standartus, kas pieņemti saskaņā ar 37. panta 6., 7. un 8. punktu, piemēro mutatis mutandis.

▼M13

233.a pants

1. un 2. metodes kombinācija

1.  

Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības grupas maksātspēja ir starpība starp:

a) 

summu, ko veido šādi elementi:

i) 

sabiedrībām, kurām piemēro 1. metodi, – izmantojamais pašu kapitāls, ar ko segt maksātspējas kapitāla prasību, ko aprēķina, pamatojoties uz konsolidētā pārskata datiem;

ii) 

katrai saistītajai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, kurai piemēro 2. metodi, – apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības proporcionālā daļa saistītās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasībai izmantojamajā pašu kapitālā;

iii) 

šīs regulas 228. panta 1. punktā minēto saistīto sabiedrību ieguldījums, kas aprēķināts saskaņā ar 228. panta 2. punktu vai 228. panta 4. punktu; kā arī

b) 

summu, ko veido šādi elementi:

i) 

sabiedrībām, kurām piemēro 1. metodi, – konsolidētā grupas maksātspējas kapitāla prasība, ko aprēķina saskaņā ar 230. panta 2. punktu, pamatojoties uz konsolidētā pārskata datiem;

ii) 

katrai saistītajai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, kurai piemēro 2. metodi, – tās maksātspējas kapitāla prasības proporcionālā daļa;

iii) 

šīs regulas 228. panta 1. punktā minēto saistīto sabiedrību ieguldījums, kas aprēķināts saskaņā ar 228. panta 3. punktu vai 228. panta 4. punktu.

2.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 1. punkta b) apakšpunkta i) punkta nolūkos līdzdalību saistītajās sabiedrībās, kas minētas 228. panta 1. punktā, konsolidētajos datos neiekļauj. 3.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 1. punkta b) apakšpunkta i) punkta nolūkos līdzdalību saistītajās sabiedrībās, kas minētas 220. panta 3. punktā un kam piemēro 2. metodi, neiekļauj konsolidētajos datos.

Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkta nolūkos 220. panta 3. punktā minētajās sabiedrībās, kurām piemēro 2. metodi, līdzdalības vērtību, kas pārsniedz pašu maksātspējas kapitāla prasības proporcionālo daļu, iekļauj konsolidētajos datos, aprēķinot aktīvu un pasīvu jutīgumu pret valūtas maiņas kursa līmeņa vai svārstīguma izmaiņām (“valūtas risks”). Tomēr nevar pieņemt, ka minētās līdzdalības vērtība ir jutīga pret kapitāla vērtspapīru tirgus cenu līmeņa vai svārstīguma izmaiņām (“kapitāla vērtspapīru risks”).

4.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā un b) apakšpunkta ii) punkta nolūkos 233. panta 4. punktu piemēro mutatis mutandis. 5.   Direktīvas 231. pantu piemēro mutatis mutandis, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība un tās saistītās sabiedrības vai kopīgi apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības saistītās sabiedrības iesniedz pieteikumu atļaujai aprēķināt konsolidēto grupas maksātspējas kapitāla prasību, kā arī grupas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību maksātspējas kapitāla prasību, pamatojoties uz iekšējo modeli. 6.   Minimālo konsolidēto grupas maksātspējas kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar 230. panta 2. punktu.

Minimālo konsolidēto grupas maksātspējas kapitāla prasību sedz izmantojamais pamata pašu kapitāls, kas noteikts saskaņā ar 98. panta 4. punktu un ko aprēķina, pamatojoties uz konsolidētiem datiem. Minētā aprēķina nolūkos līdzdalību saistītajās sabiedrībās, kas minētas 228. panta 1. punktā, konsolidētajos datos neiekļauj.

Lai noteiktu, vai šāds izmantojamais pašu kapitāls atbilst tam, lai segtu minimālo konsolidēto grupas maksātspējas prasību, 221. līdz 229.a pantā noteiktos principus piemēro mutatis mutandis. Direktīvas 139. panta 1. un 2. punktu piemēro mutatis mutandis.

Ja maksātspējas kapitāla prasības segšanai izmantojamais pašu kapitāls, kas aprēķināts, pamatojoties uz konsolidētajiem datiem, pārsniedz maksātspējas kapitāla prasību grupas līmenī, kas aprēķināta, pamatojoties uz konsolidētajiem datiem, un nav ievērota minimālā konsolidētā grupas maksātspējas kapitāla prasība, 138. panta 1. līdz 4. punktu piemēro mutatis mutandis, savukārt 139. panta 1. un 2. punktu nepiemēro. Šīs daļas nolūkos atsauci uz “maksātspējas kapitāla prasību” 138. pantā lasa kā atsauci uz “minimālo konsolidēto grupas maksātspējas kapitāla prasību”.

7.   Nosakot, vai šā panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā aprēķinātā summa pienācīgi atspoguļo grupas riska profilu attiecībā uz 220. panta 3. punktā minētajām sabiedrībām, kurām piemēro 2. metodi, attiecīgās uzraudzības iestādes īpašu uzmanību pievērš jebkādiem konkrētiem riskiem grupas līmenī, kas nebūtu pietiekami segti, jo tos ir grūti kvanitificēt.

Ja grupas riska profils attiecībā uz 220. panta 3. punktā minētajām sabiedrībām, kurām piemēro 2. metodi, ievērojami atšķiras no pieņēmumiem, kas ir 233. panta 3. punktā minētās summētās grupas maksātspējas kapitāla prasības pamatā, var noteikt kapitāla palielinājumu šā panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā aprēķinātajai summai.

Direktīvas 37. panta 1. līdz 5. punktu, kā arī deleģētos aktus un īstenošanas tehniskos standartus, kas pieņemti saskaņā ar 37. panta 6., 7. un 8. punktu, piemēro mutatis mutandis.

233.b pants

Ilgtermiņa kapitāla vērtspapīri grupas līmenī

Ja izmanto 1. metodi vai metožu kombināciju, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas dalības sabiedrībām, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām ir atļauts ieguldījumu kapitāla vērtspapīros apakšgrupai piemērot 105.a pantu.

Komisija papildina šo direktīvu, saskaņā ar 301.a pantu pieņemot deleģētos aktus, kuros precizē:

a) 

pieeju, kas jāizmanto, novērtējot atbilstību 105.a panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem un aprēķinot tādu kapitāla vērtspapīru summu, ko uzskata par ilgtermiņa ieguldījumiem kapitāla vērtspapīros, ja izmanto 1. metodi vai metožu kombināciju;

b) 

informāciju, kas jāiekļauj ziņojumā par maksātspēju un finanšu stāvokli grupas līmenī, kas minēts 256. panta 1. punktā, vai vienotajā ziņojumā par maksātspēju un finanšu stāvokli, kas minēts 256. panta 2. punktā, un periodiskajā uzraudzības pārskatā grupas līmenī, kas minēts 256.b panta 1. punktā, vai vienotajā regulārajā uzraudzības pārskatā, kas minēts 256.b panta 2. punktā.

▼M13

234. pants

Deleģētie akti attiecībā uz 220. līdz 229. pantā noteiktajiem tehniskajiem principiem un metodēm, 229.a pantā noteikto vienkāršoto pieeju un 230. līdz 233.a panta piemērošanu

Komisija papildina šo direktīvu, saskaņā ar 301.a pantu pieņemot deleģētos aktus, kuros precizē:

a) 

tehniskos principus un metodes, kas izklāstītas 220. līdz 229. pantā;

b) 

tehniskos datus attiecībā uz 229.a panta 1. punktā izklāstīto vienkāršoto pieeju, kā arī kritērijus, uz kuru pamata uzraudzības iestādes var apstiprināt vienkāršotās pieejas izmantošanu;

c) 

230. līdz 233.a panta piemērošanu, atspoguļojot konkrētu juridisko struktūru ekonomisko būtību.

Komisija var papildināt šo direktīvu, saskaņā ar 301.a pantu pieņemot deleģētos aktus, kuros precizē kritērijus, uz kuru pamata grupas uzraudzības iestāde var apstiprināt 229.a panta 2. punktā izklāstītās vienkāršotās pieejas piemērošanu.

▼B

5. apakšiedaļa

▼M1

Tādu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību grupas maksātspējas uzraudzība, kas ir apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums

235. pants

Apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības grupas maksātspēja

1.   Ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības ir apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumi, grupas uzraudzības iestāde nodrošina, ka grupas maksātspēju aprēķina apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības līmenī, piemērojot 220. panta 2. punktu līdz 233. pantam. 2.   Minētā aprēķina vajadzībām mātesuzņēmumu uzskata par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, uz kuru attiecas noteikumi, kas paredzēti I sadaļas VI nodaļas 4. iedaļas 1., 2. un 3. apakšiedaļā attiecībā uz maksātspējas kapitāla prasību, un tam piemēro I sadaļas VI nodaļas 3. iedaļas 1., 2. un 3. apakšiedaļā paredzētos nosacījumus attiecībā uz maksātspējas kapitāla prasībai izmantojamo pašu kapitālu.

▼B

6. apakšiedaļa

Grupas maksātspējas uzraudzība grupām ar centralizētu riska vadību

236. pants

Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības meitasuzņēmums: nosacījumi

Dalībvalstis nodrošina, ka 236. un 238. pantu piemēro visām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības meitasuzņēmums, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

a) 

meitasuzņēmums, attiecībā uz kuru grupas uzraudzības iestāde nav pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 212. panta 2. punktu, ir iekļauts grupas uzraudzībā, ko veic grupas uzraudzības iestāde mātesuzņēmuma līmenī saskaņā ar šo sadaļu;

b) 

uz meitasuzņēmumu attiecas mātesuzņēmuma riska vadības procesi un iekšējās kontroles mehānismi, un mātesuzņēmums atbilst iesaistīto uzraudzības iestāžu prasībām par meitasuzņēmuma piesardzīgu vadību;

c) 

mātesuzņēmums ir panācis vienošanos, kas minēta 246. panta 4. punkta trešajā daļā;

d) 

mātesuzņēmums ir panācis vienošanos, kas minēta 256. panta 2. punktā;

e) 

mātesuzņēmums ir iesniedzis pieteikumu atļaujas saņemšanai atbilstīgi 238. un 239. pantam, un par šādu pieteikumu ir pieņemts labvēlīgs lēmums saskaņā ar 235. pantā norādīto procedūru.

▼M5

237. pants

Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības meitasuzņēmums – lēmums par pieteikumu

1.   Ja tiek saņemti pieteikumi atļaujas saņemšanai saskaņā ar 238. un 239. pantu, attiecīgās uzraudzības iestādes sadarbojas uzraudzības iestāžu kolēģijā, lai nolemtu piešķirt vai nepiešķirt pieprasīto atļauju un vajadzības gadījumā noteiktu citus noteikumus un nosacījumus, kas būtu jāattiecina uz šādu atļauju.

Pirmajā daļā minēto pieteikumu iesniedz tikai tai uzraudzības iestādei, kura ir licencējusi meitasuzņēmumu. Minētā uzraudzības iestāde nekavējoties informē citus uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļus un nekavējoties tiem pārsūta pilnībā aizpildīto pieteikumu.

2.   Attiecīgās uzraudzības iestādes dara visu, ko tās ir pilnvarotas darīt, lai pieņemtu kopīgu lēmumu par pieteikumu triju mēnešu laikā pēc tam, kad visas grupas uzraudzības iestāžu kolēģijas iestādes ir saņēmušas pilnībā aizpildīto pieteikumu. 3.   Ja 2. punktā minētajā trīs mēnešu laikposmā kāda no attiecīgajām uzraudzības iestādēm ir nodevusi jautājumu EAFPI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. pantu, grupas uzraudzības iestāde atliek lēmuma pieņemšanu un gaida jebkādu lēmumu, ko pieņem EAFPI saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem savu lēmumu saskaņā ar EAFPI lēmumu. Minēto lēmumu atzīst par noteicošo un to piemēro attiecīgā uzraudzības iestāde.

EAFPI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EAFPI pēc trīs mēnešu laikposma beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas.

►M9  Ja EAAPI šā punkta otrajā daļā minēto lēmumu nepieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. panta 3. punktu, grupas uzraudzības iestāde pieņem galīgo lēmumu. ◄ Minēto lēmumu atzīst par noteicošo un to piemēro attiecīgā uzraudzības iestāde. Trīs mēnešu laikposmu uzskata par samierināšanas laikposmu minētās regulas 19. panta 2. punkta nozīmē.

4.   Lai veicinātu kopīgu lēmumu pieņemšanu, EAFPI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai nodrošinātu vienādus nosacījumus 2. punktā minētās kopīgās lēmuma pieņemšanas procedūras piemērošanai attiecībā uz 1. punktā minētajiem pieteikumiem atļauju saņemšanai.

Pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus Komisijai piešķir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

5.   Ja attiecīgās uzraudzības iestādes ir pieņēmušas 2. punktā minēto kopīgo lēmumu, uzraudzības iestāde, kas ir licencējusi meitasuzņēmumu, dara pieteikuma iesniedzējam zināmu lēmumu, norādot pilnīgu pamatojumu. Kopīgo lēmumu uzskata par galīgu, un to piemēro attiecīgās uzraudzības iestādes. 6.   Ja 2. punktā noteiktajā trīs mēnešu laikposmā netiek pieņemts kopīgs attiecīgo uzraudzības iestāžu lēmums, grupas uzraudzības iestāde pati pieņem lēmumu par piemērošanu.

Minētajā laikposma grupas uzraudzības iestāde pienācīgi ņem vērā:

a) 

citu attiecīgo uzraudzības iestāžu uzskatus un iebildumus;

b) 

citu kolēģijā ietilpstošo uzraudzības iestāžu iebildumus.

Lēmumā norāda pilnīgu pamatojumu un skaidrojumu par jebkādām būtiskām novirzēm no attiecīgās uzraudzības iestādes nostājas. Grupas uzraudzības iestāde lēmuma kopiju nodod pieteikuma iesniedzējam un citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm. Lēmumu uzskata par galīgu, un to piemēro attiecīgās uzraudzības iestādes.

▼B

238. pants

Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības meitasuzņēmums: maksātspējas kapitāla prasības noteikšana

1.   Neskarot 231. pantu, meitasuzņēmuma maksātspējas kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar šā panta 2., 3.a un 4. punktu. 2.   Ja meitasuzņēmuma maksātspējas kapitāla prasību aprēķina, pamatojoties uz iekšējo modeli, kas grupas līmenī apstiprināts saskaņā ar 231. pantu, un uzraudzības iestādes, kas ir licencējušas meitasuzņēmumu, uzskata, ka riska profils ievērojami atšķiras no minētā iekšējā modeļa, un kamēr šī sabiedrība pienācīgi neņem vērā uzraudzības iestādes apsvērumus, minētā iestāde izņēmuma gadījumā var ierosināt noteikt kapitāla palielinājumu minētā meitasuzņēmuma maksātspējas kapitāla prasībai, kas izriet no šāda modeļa piemērošanas, vai izņēmuma gadījumos, ja šāds kapitāla palielinājums nav piemērots, pieprasīt sabiedrībai aprēķināt tās maksātspējas kapitāla prasību, pamatojoties uz standarta formulu. Uzraudzības iestāde apspriež tās ierosinājumu uzraudzības iestāžu kolēģijā un paziņo šāda ierosinājuma pamatojumu gan meitasuzņēmumam, gan uzraudzības iestāžu kolēģijai. 3.  

Ja meitasuzņēmuma maksātspējas kapitāla prasība ir aprēķināta, pamatojoties uz standarta formulu, un uzraudzības iestāde, kas ir licencējusi meitasuzņēmumu, uzskata, ka tās riska profils ievērojami atšķiras no standarta formulas pamatā esošajiem pieņēmumiem, un kamēr šī sabiedrība pienācīgi neņem vērā uzraudzības iestādes apsvērumus, minētā iestāde izņēmuma gadījumā var prasīt attiecīgajai sabiedrībai aizstāt aprēķina metodē izmantoto parametru apakšgrupu ar šai sabiedrībai raksturīgiem parametriem, aprēķinot dzīvības, nedzīvības un veselības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduļus, kā noteikts 101. pantā vai 37. pantā minētajos gadījumos, lai noteiktu kapitāla palielinājumu minētās meitasuzņēmuma maksātspējas kapitāla prasībai.

Uzraudzības iestāde apspriež tās ierosinājumu uzraudzības iestāžu kolēģijā un paziņo šāda ierosinājuma pamatojumu gan meitasuzņēmumam, gan uzraudzības iestāžu kolēģijai.

▼M5

4.   Uzraudzības iestāžu kolēģija dara visu, ko tā ir pilnvarota darīt, lai panāktu vienošanos par ierosinājumu, ko izteikusi uzraudzības iestāde, kura ir licencējusi meitasuzņēmumu, vai par citiem iespējamiem pasākumiem.

Minēto vienošanos uzskata par noteicošo, un to piemēro attiecīgās uzraudzības iestādes.

5.   Ja uzraudzības iestāde un grupas uzraudzības iestāde nespēj pieņemt kopīgu lēmumu, jebkurš uzraudzītājs var viena mēneša laikā no uzraudzības iestādes priekšlikuma izteikšanas ar šo jautājumu vērsties EAFPI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. pantu. Šādā gadījumā EAFPI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minēto pantu, un pieņem lēmumu viena mēneša laikā pēc lietas nodošanas izskatīšanai. Viena mēneša laikposmu uzskata par samierināšanas termiņu minētās regulas 19. panta 2. punkta nozīmē. Jautājumu nenodod EAFPI pēc šajā daļā minētā viena mēneša perioda beigām vai pēc vienošanās, kas saskaņā ar 4. punktu panākta ar uzraudzības iestāžu kolēģiju.

Uzraudzības iestāde, kas licencējusi attiecīgo meitasuzņēmumu, atliek lēmuma pieņemšanu un gaida lēmumu, ko pieņem EAFPI saskaņā ar minētās regulas 19. pantu, un pieņem savu lēmumu saskaņā ar EAFPI lēmumu.

Minēto lēmumu atzīst par noteicošo un to piemēro attiecīgā uzraudzības iestāde.

Lēmumā norāda pilnīgu tā pamatojumu.

Lēmumu iesniedz meitasuzņēmumam un uzraudzības iestāžu kolēģijai.

▼B

239. pants

Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības meitasuzņēmums: neatbilstība maksātspējas un minimālā kapitāla prasībai

1.  

Neskarot 138. pantu, uzraudzības iestāde, kas ir licencējusi meitasuzņēmumu, ja ir konstatēta neatbilstība maksātspējas prasībai, nekavējoties nosūta uzraudzības iestāžu kolēģijai meitasuzņēmuma iesniegto sanācijas plānu, lai sešu mēnešu laikā pēc tam, kad neatbilstība maksātspējas kapitāla prasībai konstatēta pirmo reizi, panāktu, ka sabiedrība atjauno izmantojamā pašu kapitāla līmeni vai samazina tās riska profilu, lai nodrošinātu atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai.

Uzraudzības iestāžu kolēģija dara visu iespējamo, lai panāktu vienošanos par uzraudzības iestādes ierosinājumu par sanācijas plāna apstiprināšanu četru mēnešu laikā no dienas, kad pirmo reizi ir atklāta neatbilstība maksātspējas kapitāla prasībai.

Ja netiek panākta šāda vienošanās, uzraudzības iestāde, kas ir licencējusi meitasuzņēmumu, pati izlemj, vai apstiprināt sanācijas plānu, pienācīgi ņemot vērā citu kolēģijas uzraudzības iestāžu uzskatus un iebildumus.

2.  

Ja uzraudzības iestāde, kas ir licencējusi meitasuzņēmumu, atbilstīgi 136. pantam ir konstatējusi finanšu stāvokļa pasliktināšanos, tā nekavējoties ziņo uzraudzības iestāžu kolēģijai par to, kādus pasākumus ierosināts veikt. Izņemot ārkārtas situācijas, veicamos pasākumus apspriež uzraudzības iestāžu kolēģijā.

Uzraudzības iestāžu kolēģija dara visu iespējamo, lai panāktu vienošanos par uzraudzības iestādes ierosinātajiem pasākumiem, kas jāveic mēneša laikā pēc paziņošanas dienas.

Ja netiek panākta vienošanās, uzraudzības iestāde, kas ir licencējusi meitasuzņēmumu, pati izlemj, vai apstiprināt ierosinātos pasākumus, pienācīgi ņemot vērā citu kolēģijas uzraudzības iestāžu viedokļus un iebildumus.

3.   Neskarot 139. pantu, uzraudzības iestāde, kas ir licencējusi meitasuzņēmumu, ja ir konstatēta neatbilstība minimālā kapitāla prasībai, nekavējoties nosūta uzraudzības iestāžu kolēģijai meitasuzņēmuma iesniegto īstermiņa finanšu shēmu, kuru īstenojot, sabiedrība trijos mēnešos no dienas, kad ir pirmo reizi konstatēta neatbilstība minimālā kapitāla prasībai, atjauno izmantojamā pašu kapitāla līmeni, kas apmierina minimālā kapitāla prasību, vai samazina tās riska profilu, lai nodrošinātu atbilstību minimālā kapitāla prasībai. Uzraudzības iestāžu kolēģiju informē arī par jebkuriem pasākumiem, kas veikti, lai meitasuzņēmums izpildītu minimālā kapitāla prasību.

▼M5

4.  

Uzraudzības iestāde vai grupas uzraudzības iestāde ar šo jautājumu var vērsties EAFPI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. pantu, ja tās nespēj vienoties par vienu no šādiem jautājumiem:

a) 

sanācijas plāna apstiprināšanu, tostarp atveseļošanās perioda pagarināšanu, šā panta 1. punktā minētajā četru mēnešu laikposmā; vai

b) 

par ierosināto pasākumu apstiprināšanu šā panta 2. punktā minētā viena mēneša laikposmā.

Minētajos gadījumos EAFPI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minēto pantu, un pieņem lēmumu viena mēneša laikā pēc lietas nodošanas izskatīšanai.

Jautājumu nenodod izskatīšanai EAFPI:

a) 

pēc pirmajā daļā minētā attiecīgi četru mēnešu vai viena mēneša laikposma beigām;

b) 

pēc tam, kad kolēģijā panākta vienošanās saskaņā ar 1. punkta otro daļu vai 2. punkta otro daļu;

c) 

rodas 2. punktā minētās ārkārtējās situācijas.

Attiecīgi četru mēnešu vai viena mēneša laikposmu uzskata par samierināšanas termiņu minētās regulas 19. panta 2. punkta nozīmē.

Uzraudzības iestāde, kas licencējusi attiecīgo meitasuzņēmumu, atliek lēmuma pieņemšanu un gaida lēmumu, ko pieņem EAFPI saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem savu lēmumu saskaņā ar EAFPI lēmumu. Minēto lēmumu atzīst par noteicošo, un to piemēro attiecīgā uzraudzības iestāde.

Lēmumā norāda pilnīgu tā pamatojumu.

Lēmumu iesniedz meitasuzņēmumam un uzraudzības iestāžu kolēģijai.

▼B

240. pants

Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības meitasuzņēmums: atkāpju atcelšana meitasuzņēmumam

1.  

Direktīvas 238. un 239. pantu pārtrauc piemērot šādos gadījumos:

a) 

vairs nav atbilstības 236. panta a) apakšpunkta nosacījumam;

b) 

nav vairs atbilstības 236. panta b) apakšpunkta nosacījumam un grupa neatjauno atbilstību šim nosacījumam piemērotā laikposmā;

c) 

vairs nav atbilstības 236. panta c) un d) apakšpunkta nosacījumiem.

Pirmās daļas a) apakšpunktā minētajā gadījumā, ja grupas uzraudzības iestāde pēc apspriešanās ar kolēģiju nolemj vairs neietvert meitasuzņēmumu grupas uzraudzībā, ko tā veic, tā nekavējoties informē iesaistīto uzraudzības iestādi un mātesuzņēmumu.

Piemērojot šīs direktīvas 236. panta b), c) un d) apakšpunktu, mātesuzņēmums ir atbildīgs par to, ka atbilstība nosacījumam tiek ievērota pastāvīgi. Neatbilstības gadījumā tas nekavējoties informē grupas uzraudzības iestādi un attiecīgā meitasuzņēmuma uzraudzības iestādi. Mātesuzņēmums iesniedz plānu atbilstības atjaunošanai piemērotā laikposmā.

Neskarot trešo daļu, grupas uzraudzības iestāde vismaz reizi gadā pēc savas iniciatīvas pārbauda, vai vēl aizvien tiek ievēroti 236. panta b), c) un d) apakšpunktā minētie nosacījumi. Grupas uzraudzības iestāde šādu pārbaudi veic arī pēc iesaistītās uzraudzības iestādes pieprasījuma, ja tai ir nopietnas šaubas par pastāvīgu atbilstību šiem nosacījumiem.

Ja veiktajā pārbaudē konstatē trūkumus, grupas uzraudzības iestāde pieprasa mātesuzņēmumam iesniegt plānu atbilstības atjaunošanai piemērotā laikposmā.

Ja pēc apspriešanās ar kolēģiju grupas uzraudzības iestāde konstatē, ka trešajā vai piektajā daļā minētais plāns nav pietiekams, vai pēc tam, ka tas nav īstenots saskaņotajā laikposmā, grupas uzraudzības iestāde nolemj, ka 236. panta b), c) un d) apakšpunktā minētie nosacījumi vairs netiek ievēroti un nekavējoties informē iesaistīto uzraudzības iestādi.

2.   Direktīvas 238. un 239. pantā minētās atkāpes var atkal piemērot, ja mātesuzņēmums iesniedz jaunu pieteikumu un saņem labvēlīgu lēmumu atbilstīgi 237. pantā noteiktajai procedūrai.

▼M5

241. pants

Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības meitasuzņēmums: deleģētie akti

Saskaņā ar 301.a pantu Komisija pieņem deleģētos aktus, kuros nosaka:

a) 

kritērijus, lai novērtētu, vai ir izpildīti 236. panta nosacījumi;

b) 

kritērijus, lai novērtētu, kādas situācijas būtu jāuzskata par ārkārtas situācijām saskaņā ar 239. panta 2. punktu;

c) 

procedūras, kas jāievēro uzraudzības iestādēm, apmainoties ar informāciju, īstenojot savas tiesības un veicot savus pienākumus saskaņā ar 237. līdz 240. pantu.

▼B

242. pants

Pārskatīšanas klauzula

▼M5

1.   Līdz 2017. gada 31. decembrim Komisija veic novērtējumu par III sadaļas piemērošanu, jo īpaši par uzraudzības iestāžu sadarbību uzraudzības iestāžu kolēģijā un kolēģijas darbības efektivitāti un par uzraudzības praksi, nosakot kapitāla palielinājumus, un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kam attiecīgā gadījumā pievieno šīs direktīvas grozījumu priekšlikumus.

▼B

2.  

Līdz ►M5   2018. gada 31. decembris  ◄ Komisija novērtē ieguvumus no grupas uzraudzības un kapitāla pārvaldības uzlabojumiem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību grupā, iekļaujot atsauci uz COM(2008)0119 un Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetārās komitejas 2008. gada 16. oktobra ziņojumu par šo priekšlikumu (A6-0413/2008). Novērtējumā iekļauj iespējamos pasākumus, lai uzlabotu apdrošināšanas grupu pārrobežu pārvaldību, jo īpaši risku un aktīvu pārvaldību. Novērtējumā Komisija inter alia aplūko pārmaiņas un panākto progresu šādās jomās:

a) 

saskaņota sistēma attiecībā uz agrīno iejaukšanos;

b) 

centralizētas grupas riska vadības metodes un grupas iekšējo modeļu darbība, tostarp stresa pārbaudes;

c) 

grupas iekšējie darījumi un riska koncentrācija;

d) 

diversifikācijas un koncentrācijas ietekmes izmaiņas laikā;

e) 

juridiski saistoša sistēma uzraudzības strīdu starpniecībai;

f) 

aktīvu pārskaitījumu, maksātnespējas un likvidācijas procedūras saskaņota sistēma, kas novērš attiecīgo valsts sabiedrību vai uzņēmējdarbības tiesību šķēršļus aktīvu pārskaitījumiem;

g) 

vienas grupas sabiedrību apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināšanas atlīdzības saņēmēju vienlīdzīgs aizsardzības līmenis, jo īpaši krīzes situācijās;

h) 

visā ES saskaņots un atbilstīgi finansēts risinājums apdrošināšanas garantiju sistēmām;

i) 

tāda saskaņota un juridiski saistoša sistēma, kurā piedalās kompetentās iestādes, centrālās bankas un finanšu ministrijas un kura paredzēta krīžu pārvarēšanai, atrisināšanai un finansiālā sloga sadalīšanai un kura attiecīgi savieto uzraudzības pilnvaras ar pienākumiem fiskālajā jomā.

Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, attiecīgā gadījumā pievienojot pārskatīšanas priekšlikumus.

▼M1

243. pants

Apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumi

Direktīvas 236. līdz 242. pantu piemēro apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas ir apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumi mutatis mutandis.

▼B

2. Iedaļa

Riska koncentrācija un grupas iekšējie darījumi

244. pants

Riska koncentrācijas uzraudzība

1.   Riska koncentrācijas uzraudzību grupas līmenī veic saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu, 246. pantu un III nodaļu.

▼M1

2.   Dalībvalstis pieprasa apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām vai jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām regulāri un vismaz reizi gadā ziņot grupas uzraudzības iestādei par jebkuru nozīmīgu riska koncentrāciju grupas līmenī, izņemot gadījumu, kad ir piemērojams 215. panta 2. punkts.

Vajadzīgo informāciju grupas uzraudzības iestādei iesniedz grupas galvenā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai – ja galvenā sabiedrība grupā nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība – apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kuru grupas uzraudzības iestāde norādījusi pēc apspriešanās ar pārējām attiecīgām uzraudzības iestādēm un grupu.

Grupas uzraudzības iestāde veic šā punkta pirmajā daļā minētas riska koncentrācijas uzraudzības pārbaudi.

▼B

3.  

Grupas uzraudzības iestāde pēc apspriešanās ar citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm un grupu nosaka tos riska veidus, par kuriem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām konkrētā grupā ir jāziņo jebkurā gadījumā.

Nosakot riska veidus vai paziņojot savu viedokli par tiem, grupas uzraudzības iestāde un citas attiecīgās uzraudzības iestādes vērā ņem īpašo grupu un grupas riska vadības struktūru.

▼M13

Lai noteiktu nozīmīgu riska koncentrāciju, par kuru jāziņo, grupas uzraudzības iestāde pēc apspriešanās ar citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm un grupu nosaka atbilstošas robežvērtības, pamatojoties uz maksātspējas kapitāla prasībām, tehniskajām rezervēm, izmantojamo pašu kapitālu, citiem kvantitatīviem vai kvalitatīviem uz risku balstītiem kritērijiem, ko uzskata par piemērotiem, vai to kombināciju.

▼B

Pārbaudot riska koncentrācijas gadījumus, grupas uzraudzības iestāde jo īpaši uzrauga iespējamo riska kaitīgo ietekmi grupā, interešu konflikta risku un risku līmeni vai apjomu.

▼M5

4.   Saskaņā ar 301.a pantu Komisija pieņem deleģētos aktus attiecībā uz nozīmīgas riska koncentrācijas definīciju šā panta 2. un 3. punkta piemērošanas nolūkā. 5.   Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz riska koncentrācijas uzraudzību, EAFPI, ievērojot 301.b pantu, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot nozīmīgas riska koncentrācijas konstatēšanu un atbilstīgo sliekšņu noteikšanu 3. punkta nolūkiem.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. līdz 14. pantu.

6.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta piemērošanai, EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu par formām un paraugiem ziņošanai par šādiem riska koncentrācijas gadījumiem 2. punkta nolūkiem.

EAFPI iesniedz īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 30. septembrim.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

▼B

245. pants

Grupas iekšējo darījumu uzraudzība

1.   Grupas iekšējo darījumu uzraudzību veic saskaņā ar šā panta ►M13  2., 3. un 3.a punktu ◄ , 246. pantu un III nodaļu.

▼M1

2.   Dalībvalstis pieprasa apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām regulāri un vismaz reizi gadā ziņot grupas uzraudzības iestādei par grupas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību visiem nozīmīgiem grupas iekšējiem darījumiem, tostarp tiem, kas veikti ar fiziskām personām, kurām ir ciešas attiecības ar kādu no grupas sabiedrībām, izņemot gadījumus, kad piemēro 215. panta 2. punktu.

Turklāt dalībvalstis pieprasa pēc iespējas ātrāk ziņot par ļoti nozīmīgiem grupas iekšējiem darījumiem.

Vajadzīgo informāciju grupas uzraudzības iestādei iesniedz grupas galvenā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai – ja grupas galvenā sabiedrība nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība – apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kuru grupas uzraudzības iestāde norādījusi pēc apspriešanās ar pārējām attiecīgām uzraudzības iestādēm un grupu.

Grupas uzraudzības iestāde veic grupas iekšējo darījumu uzraudzības pārbaudi.

▼B

3.   Grupas uzraudzības iestāde pēc apspriešanās ar citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm un grupu nosaka tos grupas iekšējos darījumus veidus, par kuriem konkrētas grupas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām ir jāziņo jebkurā gadījumā. Mutatis mutandis piemēro 244. panta 3. punktu.

▼M13

3.a   Papildus grupas iekšējiem darījumiem 13. panta 19. punkta nozīmē šā panta 2. un 3. punkta nolūkos, ja tas ir pamatoti, uzraudzības iestādes var pieprasīt grupām ziņot arī par grupas iekšējiem darījumiem, kuros iesaistītas sabiedrības, kas nav apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, trešo valstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības.

▼M5

4.   Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 301.a pantu attiecībā uz nozīmīga grupas iekšējā darījuma definīciju šā panta 2. un 3. punkta nolūkiem. 5.   Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz grupas iekšējo darījumu uzraudzību, EAFPI var izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot nozīmīga grupas iekšējā darījuma noteikšanu 3. punkta nolūkiem.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. līdz 14. pantu.

6.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta piemērošanai, EAFPI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektu par procedūrām, formām un paraugiem ziņošanai par šādiem grupas iekšējiem darījumiem 2. punkta nolūkiem.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

▼B

3. Iedaļa

Riska vadība un iekšējā kontrole

246. pants

Pārvaldes sistēmas uzraudzība

▼M13

1.   Direktīvas I sadaļas IV nodaļas 2. iedaļas prasības mutatis mutandis piemēro grupas līmenī. Grupas pārvaldes sistēma aptver apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrību, mātes apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību, mātes jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību, kā arī visas saistītās sabiedrības grupas darbības jomā 212. panta nozīmē, uz kurām attiecas grupas uzraudzība saskaņā ar 213. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu. Grupas pārvaldes sistēma attiecas arī uz visām sabiedrībām, kuras pārvalda dalības sabiedrība vai tās meitasuzņēmumi kopā ar vienu vai vairākām sabiedrībām, kas neietilpst vienā grupā.

Neskarot šā punkta pirmo daļu, riska vadības un iekšējās kontroles sistēmas un ziņošanas procedūras īsteno konsekventi visās sabiedrībās, kas iekļautas grupas uzraudzības piemērošanas jomā, ievērojot 213. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, lai šīs sistēmas un ziņošanas procedūras varētu kontrolēt grupas līmenī.

Dalībvalstis nodrošina, ka galējā mātesuzņēmuma apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, kuras galvenais birojs atrodas Savienībā, vai saskaņā ar 214. panta 5. vai 6. punktu izraudzītā mātesuzņēmuma pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūrai ir galīgā atbildība par to, lai grupa, kurai piemēro grupas uzraudzību saskaņā ar 213. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu, ievērotu normatīvos un administratīvos aktus, kas pieņemti, ievērojot šo direktīvu. Katras grupas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūra joprojām ir atbildīga par savu atbilstību visām prasībām, kā noteikts 40. pantā un 213. panta 1. punkta otrajā daļā.

Riska vadības sistēma aptver vismaz visas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbības, ko veic grupā, kā arī būtiskas ar apdrošināšanu nesaistītas darbības. Tā aptver arī riskus, kas izriet no darbībām, kurām grupa ir vai varētu tikt pakļauta, un to savstarpējo atkarību.

▼B

2.  

Neskarot 1. punktu, grupas iekšējās kontroles mehānismos ietver vismaz šādus mehānismus un procedūras:

a) 

atbilstīgi mehānismi attiecībā uz grupas maksātspēju, lai noteiktu un aprēķinātu visus radušos būtiskos riskus un piemēroti attiecinātu uz tiem izmantojamo pašu kapitālu;

b) 

pareizas atskaites un grāmatvedības procedūras, lai uzraudzītu un pārvaldītu grupas iekšējos darījumus un riska koncentrāciju.

▼M13

Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība regulāri uzrauga savu saistīto sabiedrību, tostarp 228. panta 1. punktā minēto saistīto sabiedrību un neregulēto sabiedrību, darbības. Minētā uzraudzība ir samērīga ar to risku veidu, apmēru un sarežģītību, ko saistītās sabiedrības rada vai varētu radīt grupas līmenī.

Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrībai, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībai vai jauktajai finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir rakstiskas nostādnes grupas līmenī, un tā nodrošina visu grupas tvērumā esošo regulēto sabiedrību rakstisko nostādņu atbilstību grupas politikām. Tā arī nodrošina, ka visas regulētās sabiedrības grupas ietvaros konsekventi īsteno grupas politiku.

▼B

3.   Uz 1. un 2. punktā minētajām sistēmām un ziņošanas procedūrām attiecas grupas uzraudzības iestādes uzraudzības pārbaude saskaņā ar III nodaļu.

▼M1

4.  

Dalībvalstis pieprasa apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrībai, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai grupas līmenī veikt 45. pantā pieprasīto novērtējumu. ►M13  Pašu riska un maksātspējas novērtējums, ko veic grupas līmenī, aptver vismaz visas grupas ietvaros veiktās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbības, kā arī būtiskas ar apdrošināšanu nesaistītas darbības. Tas aptver arī riskus, kas izriet no darbībām, kurām grupa ir vai varētu tikt pakļauta, un to savstarpējo atkarību. Uz to attiecas uzraudzības pārbaude, ko veic grupas uzraudzības iestāde saskaņā ar III nodaļu. ◄

Ja maksātspējas aprēķinu grupas līmenī veic saskaņā ar 1. metodi, kā minēts 230. pantā, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība grupas uzraudzības iestādei pienācīgi izskaidro atšķirību starp visu saistīto grupas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību maksātspējas kapitāla prasību summu un grupas konsolidēto maksātspējas kapitāla prasību.

Ja ir panākta vienošanās ar grupas uzraudzības iestādi, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība var veikt saskaņā ar 45. pantu pieprasītos novērtējumus grupas līmenī un grupas meitasuzņēmuma līmenī vienlaikus un sagatavot vienu dokumentu, kurā ietverti visi novērtējumi.

▼B

Pirms vienošanās saskaņā ar šā punkta trešo daļu grupas uzraudzības iestāde apspriežas ar 248. pantā noteiktās uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļiem un pienācīgi ņem vērā viņu uzskatus un iebildumus.

Ja grupa izmanto šā punkta trešajā daļā paredzēto iespēju, tā šo dokumentu visām iesaistītajām uzraudzības iestādēm iesniedz vienlaikus. Šīs iespējas izmantošana attiecīgos meitasuzņēmumus neatbrīvo no pienākuma nodrošināt atbilstību 45. panta prasībām.

▼M13

5.   Dalībvalstis pieprasa apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrībai, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībai vai jauktajai finanšu pārvaldītājsabiedrībai nodrošināt, ka grupai ir stabila pārvaldes kārtība, kas ietver skaidru organizatorisko struktūru ar skaidri definētiem, pārredzamiem un konsekventiem atbildības virzieniem un pienākumu nošķiršanu grupas ietvaros. Grupas pārvaldes sistēma cenšas novērst interešu konfliktus vai, ja tas nav iespējams, tos pārvalda.

Personas, kas faktiski vada apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas grupu, uzskata par personām, kuras faktiski vada mātesuzņēmumu, kas minēts 1. punkta trešajā daļā.

Dalībvalstis pieprasa apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrībai, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai identificēt personas, kas ir atbildīgas par citām galvenajām funkcijām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas grupā, uz kuru attiecas grupas uzraudzība saskaņā ar 213. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu. Pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūra, kas minēta šā panta 1. punkta trešajā daļā, ir atbildīga par šo personu veiktajām darbībām.

Ja personas, kas faktiski vada apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas grupu vai ir atbildīgas par citām pamatfunkcijām, ir arī personas, kuras faktiski vada vienu vai vairākas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai citas saistītas sabiedrības, vai ir atbildīgas par citām pamatfunkcijām kādā no šīm sabiedrībām, dalības sabiedrība nodrošina, ka uzdevumi un pienākumi grupas līmenī ir skaidri nošķirti no tiem pienākumiem, kas piemērojami katras atsevišķās sabiedrības līmenī.

IIa NODAĻA

Makroprudenciālie noteikumi grupas līmenī

246.a pants

Likviditātes riska vadība grupas līmenī

1.   Dalībvalstis pieprasa apdrošināšanas un pārapdrošināšanas dalības sabiedrībām, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām izstrādāt un regulāri atjaunināt likviditātes riska vadības plānu grupas līmenī, kas aptver likviditātes analīzi īstermiņā un pēc grupas uzraudzības iestādes pieprasījuma aptver arī likviditātes analīzi vidējā termiņā un ilgtermiņā. Direktīvas 144.a pantu piemēro mutatis mutandis. 2.   Atkāpjoties no 144.a panta, dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas meitasuzņēmumi, uz kuriem attiecas grupas uzraudzība saskaņā ar 213. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, ir atbrīvoti no likviditātes riska vadības plāna izstrādes un regulāras atjaunināšanas individuālā līmenī, ja likviditātes riska vadības plāns, ievērojot šā panta 1. punktu, aptver attiecīgo meitasuzņēmumu likviditātes pārvaldības un likviditātes vajadzības.

Dalībvalstis pieprasa katrai atsevišķai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, kura izmanto atbrīvojumu, ievērojot pirmo daļu, iesniegt tās uzraudzības iestādei likviditātes riska vadības plāna daļas, kas attiecas uz visas grupas situāciju un savu situāciju.

3.   Neatkarīgi no 2. punkta uzraudzības iestādes var pieprasīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas meitasuzņēmumam izstrādāt un regulāri atjaunināt likviditātes riska vadības plānu individuālā līmenī, ja tās konstatē likviditātes riskus vai likviditātes pārvaldības plānā grupas līmenī nav iekļauta atbilstoša informācija, kuru uzraudzības iestāde, kas licencējusi meitasuzņēmumu, pieprasa salīdzināmām sabiedrībām sniegt to likviditātes stāvokļa uzraudzības nolūkā. 4.   Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EAAPI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai sīkāk precizētu likviditātes riska vadības plāna atjaunināšanas saturu un biežumu grupas līmenī. EAAPI līdz 2026. gada 29. janvārim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo direktīvu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

246.b pants

Citi makroprudenciālie noteikumi

Direktīvas 144.b un 144.c pantu mutatis mutandis piemēro apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības līmenī.

▼B

III NODAĻA

Pasākumi grupas uzraudzības atvieglošanai

247. pants

Grupas uzraudzība

1.   No attiecīgo dalībvalstu uzraudzības iestādēm izraugās vienu uzraudzības iestādi, kas atbildīga par grupas uzraudzības koordinēšanu un veikšanu (“grupas uzraudzības iestāde”). 2.  

Ja grupas visas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības ir vienas un tās pašas uzraudzības iestādes kompetencē, grupas uzraudzības uzdevumu veic minētā uzraudzības iestāde.

Visos pārējos gadījumos un saskaņā ar 3. punktu grupas uzraudzības uzdevumu veic:

a) 

ja grupas galvenā sabiedrība ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība — uzraudzības iestāde, kura ir licencējusi minēto sabiedrību;

▼M1

b) 

ja grupas galvenā sabiedrība nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, šāda uzraudzības iestāde:

i) 

ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības mātesuzņēmums ir apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība – uzraudzības iestāde, kura ir licencējusi minēto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību;

ii) 

ja vairāk nekā vienas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības ar galveno biroju Savienībā mātesuzņēmums ir viena un tā pati apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un viena no minētajām sabiedrībām ir licencēta dalībvalstī, kurā ir apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības galvenais birojs, – minētajā dalībvalstī licencētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības uzraudzības iestāde;

iii) 

ja grupā ir vairāk par vienu galveno apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību, kuru galvenie biroji ir dažādās dalībvalstīs, un katrā no minētajām dalībvalstīm ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, – tādas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības uzraudzības iestāde, kurai ir lielākā kopējā bilance;

iv) 

ja vairāk nekā vienas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības ar galveno biroju Savienībā mātesuzņēmums ir viena un tā pati apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībavai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un neviena no minētajām sabiedrībām nav licencēta dalībvalstī, kurā ir apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības galvenais birojs, – uzraudzības iestāde, kura ir licencējusi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību ar lielāko kopējo bilanci; vai

v) 

ja grupai nav mātesuzņēmuma, kā arī visos citos gadījumos, kas nav minēti i) līdz iv) apakšpunktā, – uzraudzības iestāde, kura ir licencējusi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību ar lielāko kopējo bilanci.

▼M5

3.   Īpašos gadījumos attiecīgās uzraudzības iestādes pēc jebkuras citas uzraudzības iestādes pieprasījuma var pieņemt kopīgu lēmumu atkāpties no 2. punktā noteiktajiem kritērijiem, ja to piemērošana ir neatbilstīga, ņemot vērā grupas struktūru un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību darījumu relatīvo nozīmi dažādās valstīs, un par grupas uzraudzības iestādi izraudzīties citu uzraudzības iestādi.

Šajā nolūkā jebkura no attiecīgajām uzraudzības iestādēm var pieprasīt diskusiju uzsākšanu par to, vai 2. punktā norādītie kritēriji ir atbilstīgi. Šāda diskusija nenotiek biežāk kā reizi gadā.

Attiecīgās uzraudzības iestādes dara visu, ko tās ir pilnvarotas darīt, lai panāktu kopīgu lēmumu par grupas uzraudzības iestādes izvēli trīs mēnešu laikā no diskusijas pieprasījuma. Pirms lēmuma pieņemšanas attiecīgās uzraudzības iestādes dod grupai iespēju izteikt savu viedokli.

Izraudzītā grupas uzraudzības iestāde iesniedz kopīgo lēmumu grupas dalībniekiem, norādot pilnīgu pamatojumu.

4.   Ja 3. punkta trešajā daļā minētajā triju mēnešu laikposmā kāda no attiecīgajām uzraudzības iestādēm ir nodevusi jautājumu EAFPI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. pantu, attiecīgās uzraudzības iestādes atliek kopīgā lēmuma pieņemšanu un gaida lēmumu, ko var pieņemt EAFPI saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem savu kopīgo lēmumu saskaņā ar EAFPI lēmumu. Minēto kopīgo lēmumu uzskata par noteicošo, un to piemēro attiecīgās uzraudzības iestādes. Trīs mēnešu laikposmu uzskata par samierināšanas laikposmu minētās regulas 19. panta 2. punkta nozīmē. 5.   EAFPI pieņem savu lēmumu atsauces mēneša laikā, kas minēts 4. punktā. Jautājumu nenodod EAFPI pēc trīs mēnešu laikposma beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas. Izraudzītā grupas uzraudzības iestāde iesniedz kopīgo lēmumu grupas dalībniekiem un uzraudzības iestāžu kolēģijai, norādot pilnīgu pamatojumu. 6.   Ja netiek pieņemts kopīgs lēmums, grupas uzraudzības iestādes uzdevumu veic uzraudzības iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar šā panta 2. punktu. 7.   EAFPI vismaz reizi gadā informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par visām nozīmīgākajām grūtībām 2., 3. un 6. punkta piemērošanā.

Ja rodas nopietnas grūtības šā panta 2. un 3. punktā noteikto kritēriju piemērošanā, saskaņā ar 301.a pantu Komisija pieņem deleģētos aktus, sīkāk precizējot šos kritērijus.

▼B

8.   Ja dalībvalstī apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību konsultatīvā uzraudzība ir vairāk nekā vienas uzraudzības iestādes kompetencē, minētā dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus šo iestāžu koordinēšanai.

248. pants

Grupas uzraudzības iestādes un citu uzraudzības iestāžu tiesības un pienākumi – uzraudzības iestāžu kolēģija

1.  

Grupas uzraudzības iestādes tiesības un pienākumi attiecībā uz grupas uzraudzību ietver šādas darbības:

a) 

ikdienas darba gaitā un ārkārtas situācijās koordinēt svarīgas vai būtiskas informācijas apkopošanu un izplatīšanu, tostarp tādas informācijas izplatīšanu, kas ir svarīga, uzraudzības iestādei veicot uzraudzības pienākumus;

b) 

veikt grupas finanšu stāvokļa uzraudzības pārbaudi un novērtējumu;

c) 

novērtēt grupas atbilstību maksātspējas un riska koncentrācijas noteikumiem un grupas iekšējiem darījumiem, kā norādīts 218. līdz 245. pantā;

d) 

novērtēt grupas pārvaldes sistēmu, kā noteikts 246. pantā, un novērtēt, vai dalības sabiedrības pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras dalībnieki atbilst 42. un 257. panta prasībām;

e) 

pastāvīgu, kā arī ārkārtas situāciju darbību plānošana un koordinēšana regulārās sapulcēs, kuras rīko vismaz reizi gadā, vai ar citiem piemērotiem līdzekļiem, sadarbojoties ar attiecīgajām uzraudzības iestādēm un ņemot vērā visu grupas sabiedrību uzņēmējdarbības risku veidu, pakāpi un sarežģītību;

f) 

citi uzdevumi, pasākumi un lēmumi, kas ar šo direktīvu vai, atkāpjoties no tās, noteikti grupas uzraudzības iestādei, jo īpaši vadot jebkāda iekšējā modeļa apstiprināšanas procesu grupas līmenī, kā norādīts 231. un 233. pantā, un vadot procesu, lai varētu piemērot 237. līdz 240. pantā noteikto sistēmu.

2.  

Lai veicinātu šā panta 1. punktā minēto grupas uzraudzības uzdevumu izpildi, izveido kolēģiju, ko vada grupas uzraudzības iestāde.

Kolēģija nodrošina kolēģijas sastāvā esošo uzraudzības iestāžu sadarbības, informācijas apmaiņas un apspriešanās efektivitāti saskaņā ar III sadaļu, lai veicinātu lēmumu un darbības saskaņotību.

▼M5

Ja grupas uzraudzības iestāde neveic 1. punktā minētos uzdevumus vai uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļi nesadarbojas tā, kā noteikts minētajā punktā, jebkura no attiecīgajām uzraudzības iestādēm var vērsties ar šo jautājumu EAFPI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. pantu. Šādā gadījumā EAFPI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minēto pantu.

▼M5

3.  

Uzraudzības iestāžu kolēģijā iekļauj grupas uzraudzības iestādi, visu to dalībvalstu uzraudzības iestādes, kurās atrodas visu meitasuzņēmumu galvenie biroji, un EAFPI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 21. pantu.

▼B

Nozīmīgu filiāļu un ar tām saistīto sabiedrību uzraudzības iestādes arī drīkst piedalīties kolēģijās. Tomēr viņu dalība ir ierobežota tikai ar to, ka tiek nodrošināta efektīva informācijas apmaiņa.

Efektīvai kolēģijas darbībai var būt vajadzīgs, lai dažus pasākumus veiktu kolēģijas uzraudzības iestādes mazākā skaitā.

4.  

Neskarot nevienu saskaņā ar šo direktīvu noteiktu pasākumu, kolēģiju izveide un darbs pamatojas uz visu grupas uzraudzības iestāžu un citu iesaistīto uzraudzības iestāžu koordinēšanas pasākumiem.

▼M5

Ja rodas viedokļu atšķirības jautājumā par koordinēšanas pasākumiem, ikviens kolēģijas loceklis var ar attiecīgo jautājumu vērsties EAFPI un lūgt palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. pantu. Minētajā gadījumā EAFPI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minēto pantu. Grupas uzraudzības iestāde pieņem savu galīgo lēmumu atbilstoši EAFPI lēmumam. Grupas uzraudzības iestāde lēmumu nodod citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm.

▼M9 —————

▼B

5.  

Neskarot atbilstīgi šai direktīvai pieņemtos pasākumus, 4. punktā minētajos koordinēšanas pasākumos nosaka procedūras šādām darbībām:

a) 

attiecīgo uzraudzības iestāžu kopīgo lēmumu pieņemšanas procesam, kā minēts 231., 232. un 247. pantā;

b) 

apspriedēm, kas minētas šā panta 4. punktā un 218. panta 5. punktā.

▼M5

Neskarot grupas uzraudzības iestādes un citu uzraudzības iestāžu tiesības un pienākumus, kas tām noteikti ar šo direktīvu, grupas uzraudzības iestādei, citām uzraudzības iestādēm vai EAFPI koordinēšanas pasākumos var paredzēt papildu uzdevumus, ja tādējādi tiktu uzlabota grupas uzraudzības efektivitāte un netiktu vājinātas uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļu uzraudzības darbības, kas katrai no šīm iestādēm ir jāveic individuāli.

▼B

Turklāt koordinēšanas pasākumos var noteikt procedūras šādām darbībām:

a) 

apspriedes starp attiecīgajām uzraudzības iestādēm, jo īpaši kā minēts 213 līdz 217. pantā, 219. līdz 221. pantā, 227., 244. līdz 246. pantā, 250., 256., 260. un 262. pantā;

b) 

sadarbību ar citām uzraudzības iestādēm.

▼M5

6.   EAFPI izdod uzraudzības iestāžu kolēģiju operacionālās darbības pamatnostādnes, pamatojoties uz vispusīgiem pārskatiem par šo kolēģiju darbu, lai novērtētu to savstarpējās konverģences līmeni. Minētos pārskatus veic vismaz reizi trijos gados. Dalībvalstis nodrošina, ka grupas uzraudzības iestāde nosūta EAFPI informāciju par uzraudzības iestāžu kolēģiju darbību un konstatētajām grūtībām pārskatos aplūkotajās jomās.

Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz uzraudzības iestāžu koordināciju, EAFPI ir tiesīga izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros nosaka uzraudzības iestāžu kolēģiju operacionālo darbību, pamatojoties uz šā punkta pirmajā daļā minētajām pamatnostādnēm.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt otrajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu.

7.   Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz uzraudzības iestāžu koordināciju, EAFPI, ievērojot 301.b pantu, izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu grupas uzraudzības koordināciju 1.-6. punkta nolūkiem.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu.

8.   Komisija saskaņā ar 301.a pantu pieņem deleģētos aktus attiecībā uz “nozīmīgas filiāles” definīciju.

▼B

249. pants

Uzraudzības iestāžu sadarbība un informācijas apmaiņa starp tām

1.  

Par grupas atsevišķu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzību atbildīgās iestādes un grupas uzraudzības iestāde cieši sadarbojas, jo īpaši gadījumos, kad apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nonāk finansiālās grūtībās.

▼M5

Lai nodrošinātu, ka uzraudzības iestādēm, tostarp grupas uzraudzības iestādei, ir pieejams vienāds svarīgas informācijas apjoms, tās, neskarot minēto iestāžu attiecīgos pienākumus un neatkarīgi no tā, vai tās ir reģistrētas vienā un tajā pašā dalībvalstī, savstarpēji sniedz šādu informāciju, lai pārējās iestādes varētu veikt uzraudzības uzdevumus un tiktu veicināta to izpilde saskaņā ar šo direktīvu. Šajā sakarībā attiecīgās uzraudzības iestādes un grupas uzraudzības iestāde nekavējoties savstarpēji paziņo visu svarīgo informāciju, tiklīdz tā ir pieejama, vai apmainās ar informāciju pēc pieprasījuma. Šajā punkta daļā minētā informācija ietver informāciju par grupas un uzraudzības iestāžu pasākumiem un grupas sniegto informāciju, tomēr neaprobežojas tikai ar to.

▼M1

Grupas uzraudzības iestāde attiecīgajām uzraudzības iestādēm un EAAPI saskaņā ar 19. pantu, 51. panta 1. punktu un 254. panta 2. punktu sniedz informāciju par grupu, jo īpaši par grupas juridisko, vadības un organizatorisko struktūru.

▼M5

1.a   Ja uzraudzības iestāde nav paziņojusi attiecīgo informāciju vai ja sadarbības pieprasījums, jo īpaši pieprasījums apmainīties ar attiecīgo informāciju, ir noraidīts vai divu nedēļu laikā nav izpildīts, uzraudzības iestādes var vērsties ar šo jautājumu EAFPI.

Ja jautājums nodots EAFPI, tā, neskarot LESD 258. pantu, var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. pantu.

▼B

2.  

Par grupas atsevišķu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzību atbildīgās iestādes un grupas uzraudzības iestāde katra nekavējoties sasauc visu grupas uzraudzībā iesaistīto uzraudzības iestāžu sanāksmi vismaz šādos gadījumos:

a) 

ja ir konstatēts atsevišķu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību maksātspējas kapitāla prasības vai minimālā kapitāla prasības nozīmīgs pārkāpums; vai

b) 

ja grupā konstatē nozīmīgu pārkāpumu tajā, kā ir izpildīta maksātspējas kapitāla prasība, ko aprēķina, pamatojoties uz konsolidētiem datiem, vai summētā grupas maksātspējas kapitāla prasība atkarībā no tā, kuru aprēķina metodi izmanto, saskaņā ar III nodaļas II sadaļas 1. iedaļas 4. apakšiedaļu;

c) 

ja rodas vai ir radušies citi ārkārtēji apstākļi.

▼M5

3.  

Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz uzraudzības iestāžu koordināciju un informācijas apmaiņu starp tām, EAFPI, ievērojot 301.b pantu, izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:

a) 

informāciju, kas grupas uzraudzības iestādei sistemātiski jāapkopo un jāizplata citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm vai kas citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm jānosūta grupas uzraudzības iestādei;

b) 

informāciju, kas ir būtiska vai svarīga uzraudzībai grupas līmenī, lai uzlabotu uzraudzības pārskatu konverģenci.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu.

4.   Lai nodrošinātu vienveidīgus piemērošanas nosacījumus attiecībā uz uzraudzības iestāžu koordināciju un informācijas apmaiņu starp tām, EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus par procedūrām un paraugiem informācijas iesniegšanai grupas uzraudzības iestādei, kā arī procedūru sadarbībai un informācijas apmaiņai starp uzraudzības iestādēm, kā noteikts šajā pantā.

EAFPI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 30. septembrim.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

250. pants

Uzraudzības iestāžu savstarpēja apspriešanās

1.  

Neskarot 248. pantu, ja lēmums ir svarīgs citu uzraudzības iestāžu uzraudzības uzdevumu veikšanai, attiecīgās uzraudzības iestādes pirms šāda lēmuma pieņemšanas savstarpēji apspriežas uzraudzības iestāžu kolēģijā par šādiem jautājumiem:

a) 

izmaiņas grupas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību akcionāru struktūrā, organizatoriskajā vai vadības struktūrā, kurām vajadzīgs uzraudzības iestāžu apstiprinājums vai atļauja;

b) 

lēmums par sanācijas laikposma pagarināšanu saskaņā ar 138. panta 3. un 4. punktu;

c) 

uzraudzības iestāžu veiktās lielākās sankcijas vai ārkārtēji pasākumi, tostarp kapitāla palielinājuma noteikšana maksātspējas kapitāla prasībai saskaņā ar 37. pantu un jebkādu ierobežojumu noteikšana attiecībā uz iekšējā modeļa izmantošanu maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai saskaņā ar I sadaļas VI nodaļas 4. iedaļas 3. apakšiedaļu.

Piemērojot pirmās daļas b) un c) apakšpunktu, vienmēr rīko apspriešanos ar grupas uzraudzības iestādi.

Turklāt attiecīgās uzraudzības iestādes savstarpēji apspriežas pirms lēmuma pieņemšanas, ja minētais lēmums ir pamatots ar informāciju, kas saņemta no citām uzraudzības iestādēm.

2.   Neskarot 248. pantu, uzraudzības iestāde var nolemt neapspriesties ar citām uzraudzības iestādēm steidzamos gadījumos vai gadījumos, kad šāda apspriešanās varētu apdraudēt lēmuma efektivitāti. Šādā gadījumā uzraudzības iestāde nekavējoties informē citas attiecīgās uzraudzības iestādes.

▼B

251. pants

Grupas uzraudzības iestādes pieprasījumi citām uzraudzības iestādēm

Grupas uzraudzības iestāde var aicināt tās dalībvalsts uzraudzības iestādes, kurā ir mātesuzņēmuma galvenais birojs, bet kuras pašas neveic grupas uzraudzību saskaņā ar 247. pantu, pieprasīt mātesuzņēmumam jebkādu informāciju, kas būtu svarīga tās koordinēšanas tiesību un pienākumu veikšanai, kā norādīts 248. pantā, un nodot šo informāciju grupas uzraudzības iestādei.

Grupas uzraudzības iestāde, ja tai vajadzīga 254. panta 2. punktā minētā informācija, kas jau ir sniegta citai uzraudzības iestādei, sazinās ar minēto iestādi, kad iespējams, lai novērstu ziņojumu dubultošanu dažādām uzraudzībā iesaistītajām iestādēm.

252. pants

Sadarbība ar iestādēm, kas atbildīgas par kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām

Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība un vai nu ►M13  kredītiestāde, kā definēts Regulā (ES) Nr. 575/2013, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kā definēts Direktīvā 2014/65/ES ◄ , vai abas ir tieši vai netieši saistītas vai tām ir kopīga dalības sabiedrība, attiecīgās uzraudzības iestādes un iestādes, kuras atbildīgas par šo citu sabiedrību uzraudzību, cieši sadarbojas.

Neskarot savus attiecīgos pienākumus, šīs iestādes sniedz cita citai informāciju, kas varētu vienkāršot to uzdevumu izpildi, jo īpaši, kā norādīts šajā sadaļā.

253. pants

Dienesta noslēpums un konfidencialitāte

Dalībvalstis atļauj informācijas apmaiņu starp savām uzraudzības iestādēm un starp savām uzraudzības iestādēm un citām iestādēm, kā norādīts 249. līdz 252. pantā.

Uz informāciju, kas saņemta saistībā ar grupas uzraudzību, un jo īpaši uz šajā sadaļā paredzēto jebkādu informācijas apmaiņu starp uzraudzības iestādēm un starp uzraudzības iestādēm un citām iestādēm attiecina 295. pantu.

254. pants

Piekļuve informācijai

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka fiziskās un juridiskās personas, kas iekļautas grupas uzraudzības piemērošanas jomā, un to saistītās sabiedrības un dalības sabiedrības spēj apmainīties ar informāciju, kas varētu būt svarīga grupas uzraudzībai.

▼M5

2.  

Dalībvalstis nodrošina, ka to iestādēm, kas atbildīgas par grupas uzraudzības veikšanu, ir piekļuve visai informācijai, kas svarīga minētās uzraudzības vajadzībām, neatkarīgi no attiecīgās sabiedrības veida. Direktīvas 35. panta 1.–5. punktu piemēro mutatis mutandis.

Grupas uzraudzības iestāde var grupas līmenī ierobežot pienākumu regulāri sniegt uzraudzības īstenošanai nepieciešamo informāciju, kas sniedzama biežāk nekā reizi gadā, ja visām grupā ietilpstošajām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām ir piešķirts šāds ierobežojums saskaņā ar 35. panta 6. punktu, ņemot vērā grupas uzņēmējdarbības risku veidu, pakāpi un kompleksitāti.

Grupas uzraudzības iestāde var grupas līmenī atbrīvot no pienākuma ziņojumos uzskaitīt katru atsevišķo posteni, ja visām grupā ietilpstošajām apdrošināšas vai pārapdrošināšanas sabiedrības piešķirts šāds atbrīvojums saskaņā ar 35. panta 7. punktu, ņemot vērā grupas uzņēmējdarbības risku veidu, pakāpi un kompleksitāti un finanšu stabilitātes mērķi.

▼B

Attiecīgās uzraudzības iestādes drīkst tikai pašas tieši vērsties pie grupas sabiedrībām, lai iegūtu vajadzīgo informāciju, ja šāda informācija ir pieprasīta no apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības, uz kuru attiecas grupas uzraudzība, bet tā to nav sniegusi pieņemamā laikposmā.

▼M13

3.   Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas dalības sabiedrība, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība un jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība katru gadu iesniedz grupas uzraudzības iestādei šajā pantā minēto informāciju 22 nedēļu laikā pēc sabiedrības finanšu gada beigām un, ja šajā pantā minētā informācija tiek prasīta reizi ceturksnī, 11 nedēļu laikā pēc katra ceturkšņa beigām.

▼B

255. pants

Informācijas pārbaude

1.  

Dalībvalstis nodrošina, ka to uzraudzības iestādes savā teritorijā tieši vai ar to personu starpniecību, ko tās norīkojušas šajā uzdevumā, var veikt 254. pantā minētās informācijas pārbaudi uz vietas šādu sabiedrību telpās:

a) 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, uz kuru attiecas grupas uzraudzība;

b) 

minētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības saistītā sabiedrība;

c) 

minētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības mātesuzņēmums;

d) 

minētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības mātesuzņēmuma saistītā sabiedrība.

2.  

Ja uzraudzības iestādes īpašos gadījumos vēlas pārbaudīt informāciju par kādu sabiedrību, kura vai nu tiek, vai netiek regulēta, kura ir grupas daļa un atrodas citā dalībvalstī, tās lūdz šīs citas dalībvalsts uzraudzības iestādēm veikt pārbaudi.

Iestādes, kuras saņem šādu pieprasījumu, savas kompetences robežās rīkojas atbilstīgi minētajam pieprasījumam un vai nu veic pārbaudi tieši, ļaujot to veikt revidentam vai ekspertam, vai atļauj iestādei, kura ir iesniegusi pieprasījumu, veikt to pašai. Grupas uzraudzības iestādi informē par veiktajiem pasākumiem.

Ja pieprasījumu iesniegusī uzraudzības iestāde pārbaudi neveic tieši, tā, ja vēlas, var piedalīties pārbaudē.

▼M5

Ja citai uzraudzības iestādei izteikts pieprasījums veikt pārbaudi saskaņā ar šo punktu divu nedēļu laikā nav izpildīts vai ja uzraudzības iestādei faktiski tiek liegtas tās tiesības piedalīties pārbaudē saskaņā ar šā punkta trešo daļu, pieprasītāja iestāde ar šo jautājumu var vērsties EAFPI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. pantu. Šādā gadījumā EAFPI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minēto pantu.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 21. pantu EAFPI ir tiesības piedalīties pārbaudēs uz vietas, ja tās kopīgi veic divas vai vairāk uzraudzības iestādes.

▼B

256. pants

Grupas maksātspējas un finanšu stāvokļa ziņojums

▼M13

1.   Dalībvalstis pieprasa apdrošināšanas un pārapdrošināšanas dalības sabiedrībām, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām ik gadu publiskot ziņojumu par maksātspēju un finanšu stāvokli grupas līmenī. Minētajā ziņojumā iekļauj informāciju par grupu, kas adresēta citiem tirgus profesionāļiem, kā minēts 51. panta 1.b punktā. Direktīvas 51., 53., 54. un 55. pantu piemēro mutatis mutandis.

Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas dalības sabiedrības, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība atklāj šajā pantā minēto informāciju 24 nedēļu laikā pēc sabiedrības finanšu gada beigām.

▼M1

2.  

Ja ir panākta vienošanās ar grupas uzraudzības iestādi, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība var sagatavot vienu ziņojumu par savu maksātspēju un finanšu stāvokli, kurā ietver:

a) 

informāciju grupas līmenī, kas jāatklāj saskaņā ar šā panta 1. punktu;

▼M13

b) 

informāciju, kas attiecas uz jebkuru grupas meitasuzņēmumu un kurai jābūt atsevišķi identificējamai, tostarp abām maksātspējas un finanšu stāvokļa ziņojuma daļām, un kas jāatklāj saskaņā ar 51., 53., 54. un 55. pantu.

▼M1

Pirms vienošanās saskaņā ar šā punkta pirmo daļu grupas uzraudzības iestāde apspriežas ar uzraudzītāju kolēģijas locekļiem un pienācīgi ņem vērā viņu uzskatus un iebildumus.

▼B

3.   Ja 2. punktā minētajā ziņojumā nav ietverta informācija, ko uzraudzības iestāde, kura ir licencējusi grupas meitasuzņēmumu, pieprasa sniegt līdzīgām sabiedrībām, un ja neietvertā informācija ir būtiska, attiecīgā uzraudzības iestāde ir pilnvarota pieprasīt attiecīgajam meitasuzņēmumam atklāt vajadzīgo papildu informāciju.

▼M13

4.   Komisija papildina šo direktīvu, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 301.a pantu, sīkāk precizējot informāciju, kas jāatklāj šā panta 2. punktā minētajā vienotajā ziņojumā par maksātspēju un finanšu stāvokli un ziņojumā par maksātspēju un finanšu stāvokli šā panta 1. punktā minētās grupas līmenī.

▼M5

5.   Lai nodrošinātu vienādus piemērošanas nosacījumus attiecībā uz vienoto un grupas līmeņa ziņojumu par maksātspēju un finanšu stāvokli, EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu par procedūrām un paraugiem un līdzekļiem informācijas izpaušanai attiecībā uz vienoto un grupas līmeņa ziņojumu par maksātspēju un finanšu stāvokli, kā noteikts šajā pantā.

EAFPI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

256.a pants

Grupas struktūra

Dalībvalstis pieprasa apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām un jauktas darbības finanšu pārvaldītājsabiedrībām katru gadu publiskot informāciju par juridisko struktūru un pārvaldības un organizatorisko struktūru grupas līmenī, tostarp raksturojot visus meitasuzņēmumus, saistītās sabiedrības un nozīmīgas filiāles, kas ietilpst grupā.

▼M13

256.b pants

Grupas periodisks uzraudzības pārskats

1.   Dalībvalstis pieprasa apdrošināšanas un pārapdrošināšanas dalības sabiedrībām, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām ik gadu grupas uzraudzības iestādei iesniegt grupas līmeņa periodisku uzraudzības pārskatu. Direktīvas 35. panta 5.a punkta pirmo un otro daļu piemēro mutatis mutandis.

Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības šajā pantā minēto informāciju iesniedz reizi gadā vai retāk 24 nedēļu laikā pēc sabiedrības finanšu gada beigām.

2.  

Ja ir panākta vienošanās ar grupas uzraudzības iestādi, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība sniedz vienu periodisku uzraudzības pārskatu, kurā ietver:

a) 

informāciju grupas līmenī, kas jāatklāj saskaņā ar 1. punktu;

b) 

informāciju, kas attiecas uz jebkuru grupas meitasuzņēmumu un ir atsevišķi identificējama, sniedz saskaņā ar 35. panta 5.a punktu, un tā rezultātā netiek iegūts mazāk informācijas par to, kādu informāciju sniegtu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kas iesniedz periodisku uzraudzības pārskatu saskaņā ar 35. panta 5.a punktu.

Pirms vienošanās saskaņā ar šā punkta pirmo daļu grupas uzraudzības iestāde apspriežas ar uzraudzītāju kolēģijas locekļiem un pienācīgi ņem vērā viņu uzskatus un iebildumus. Tas, ka attiecīgās valsts uzraudzības iestādes nav devušas piekrišanu, ir pienācīgi jāpamato. Ja uzraudzības iestāžu kolēģija apstiprina vienoto periodisko uzraudzības pārskatu saskaņā ar šo punktu, katra atsevišķā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrība iesniedz uzraudzības iestādei vienoto periodisko uzraudzības pārskatu. Katrai uzraudzības iestādei ir pilnvaras uzraudzīt to konkrēto vienotā periodiskā uzraudzības pārskata daļu, kas ir specifiska attiecīgajam meitasuzņēmumam.

3.   Ja iesniegtais vienotais periodiskais uzraudzības pārskats valsts uzraudzības iestādēm nav apmierinošs, 2. punktā minēto piekrišanu var atsaukt. 4.   Ja 2. punktā minētajā ziņojumā nav ietverta informācija, ko uzraudzības iestāde, kura ir licencējusi grupas meitasuzņēmumu, pieprasa sniegt līdzīgām sabiedrībām, un ja neietvertā informācija ir būtiska, attiecīgā uzraudzības iestāde ir pilnvarota pieprasīt attiecīgajam meitasuzņēmumam sniegt vajadzīgo papildinformāciju. 5.   Ja uzraudzības iestāde, kas licencējusi grupas meitasuzņēmumu, konstatē neatbilstību 35. panta 5.a punktam vai pieprasa jebkādus grozījumus vai precizējumus attiecībā uz vienoto periodisko uzraudzības pārskatu, tā informē arī uzraudzības iestāžu kolēģiju, un grupas uzraudzības iestāde iesniedz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrībai, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībai vai jauktajai finanšu pārvaldītājsabiedrībai tādu pašu pieprasījumu. 6.   Komisija papildina šo direktīvu, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 301.a pantu, sīkāk precizējot šajā pantā minēto informāciju, kas jāziņo.

256.c pants

Maksātspējas un finanšu stāvokļa ziņojums: revīzijas prasība

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrībai, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai grupas finanšu pārvaldītājsabiedrībai tiek piemērota revīzijas prasība attiecībā uz grupas bilanci, kas atklāta kā daļa no ziņojuma par grupas maksātspēju un finanšu stāvokli grupas līmenī, kas minēts 256. panta 1. punktā, vai kā daļa no vienotā ziņojuma par maksātspēju un finanšu stāvokli, kas minēts 256. panta 2. punktā. 2.   Grupas uzraudzības iestādei kopā ar maksātspējas un finanšu stāvokļa ziņojumu grupas līmenī, kas minēts 256. panta 1. punktā, vai vienoto maksātspējas un finanšu stāvokļa ziņojumu, kas minēts 256. panta 2. punktā, ko iesniedz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, iesniedz atsevišķu revīzijas uzņēmuma sagatavotu ziņojumu, tostarp apliecinājuma veidu, kā arī revīzijas rezultātus. 3.   Ja ir vienots ziņojums par maksātspēju un finanšu stāvokli, kā minēts 256. panta 2. punktā, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība ievēro revīzijas prasības, kas noteiktas saistītajai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, un 51.a panta 6. punktā minēto ziņojumu iesniedz minētās sabiedrības uzraudzības iestādei. 4.   Direktīvas 51.a pantu piemēro mutatis mutandis.

▼M13

257. pants

Atbilstības un piemērotības prasības personām, kuras faktiski vada apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību vai veic citas pamatfunkcijas

Dalībvalstis pieprasa, lai personas, kuras faktiski vada apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību, un attiecīgā gadījumā personas, kuras ir atbildīgas par citām pamatfunkcijām, būtu atbilstīgas un piemērotas savu pienākumu veikšanai.

Direktīvas 42. pantu piemēro mutatis mutandis.

▼B

258. pants

Izpildes pasākumi

▼M1

1.  

Ja grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības neatbilst 218. līdz 246. pantā paredzētajām prasībām vai ja prasības ir izpildītas, bet maksātspēja tomēr var tikt apdraudēta, vai ja grupas iekšējie darījumi vai riska koncentrācija apdraud apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību finanšu pozīciju, pasākumus, kas vajadzīgi, lai pēc iespējas ātrāk labotu situāciju, pieņem šādas iestādes:

a)

grupas uzraudzības iestāde – attiecībā uz apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām;

b)

uzraudzības iestādes – attiecībā uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām.

Ja pirmās daļas a) apakšpunktā minētajā gadījumā grupas uzraudzības iestāde nav viena no tās dalībvalsts uzraudzības iestādēm, kurā ir apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības galvenais birojs, grupas uzraudzības iestāde paziņo minētajām uzraudzības iestādēm savus secinājumus, lai tās varētu veikt vajadzīgos pasākumus.

Ja pirmās daļas b) apakšpunktā minētajā gadījumā grupas uzraudzības iestāde nav viena no tās dalībvalsts uzraudzības iestādēm, kurā ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības galvenais birojs, grupas uzraudzības iestāde paziņo minētajām uzraudzības iestādēm savus secinājumus, lai tās varētu veikt vajadzīgos pasākumus.

Neskarot 2. punktu, dalībvalstis nosaka pasākumus, kurus to uzraudzības iestādes var veikt attiecībā uz apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām.

Attiecīgās uzraudzības iestādes, tostarp grupas uzraudzības iestāde, attiecīgā gadījumā savus pasākumus koordinē.

▼M13

2.   Uzraudzības iestādēm piešķir visas uzraudzības pilnvaras, kas vajadzīgas, lai veiktu tos pasākumus saistībā ar apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka grupas, kurām piemēro grupas uzraudzību saskaņā ar 213. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu, atbilst visām šajā sadaļā noteiktajām prasībām. Šīs pilnvaras ietver 34. pantā minētās vispārīgās uzraudzības pilnvaras.

Neskarot valsts krimināltiesību aktus, dalībvalstis nosaka sankcijas vai pieņem pasākumus attiecībā uz apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, kuras pārkāpj normatīvos vai administratīvos aktus, kas ir stājušies spēkā šīs sadaļas transponēšanai, vai personām, kuras faktiski vada minētās sabiedrības. Uzraudzības iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu to, ka šādas sankcijas vai pasākumi ir efektīvi, jo īpaši, ja apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības centrālā administrācija vai galvenais uzņēmums neatrodas tajā pašā dalībvalstī, kurā ir tās galvenais birojs.

▼M13

2.a   Ja grupas uzraudzības iestāde ir konstatējusi, ka 213.b panta 1. punktā minētie nosacījumi netiek pildīti vai vairs netiek pildīti, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai piemēro piemērotus uzraudzības pasākumus nolūkā nodrošināt vai atjaunot – atkarībā no gadījuma – grupas uzraudzības nepārtrauktību un integritāti un nodrošināt atbilstību prasībām, kas ir izklāstītas šajā sadaļā. Jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības gadījumā uzraudzības pasākumos jo īpaši ņem vērā ietekmi uz finanšu konglomerātu kopumā, kā arī uz tā saistītajām regulētām sabiedrībām. 2.b  

Šā panta 1. un 2.a punkta nolūkos dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības pasākumi, ko var piemērot apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, ietver vismaz šādus elementus:

a) 

to balsstiesību īstenošanas apturēšana, kuras ir saistītas ar meitasuzņēmuma apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības akcijām, ko tur apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība;

b) 

rīkojumu, sankciju vai sodu izdošana pret apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību, jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību vai šo sabiedrību pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras locekļiem;

c) 

instrukciju vai norādījumu sniegšana apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai par to, kā saviem akcionāriem pārvest dalības savās meitasuzņēmumu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībās;

d) 

pagaidu kārtā norīkot citu apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību, jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību grupā par atbildīgo par šajā sadaļā izklāstīto prasību ievērošanu;

e) 

ierobežojumi vai aizliegums sadalīt peļņu vai maksāt procentus akcionāriem;

f) 

pieprasīt apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām vai jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām atsavināt vai samazināt līdzdalību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībās vai citās saistītās sabiedrībās, kas minētas 228. panta 1. punktā;

g) 

prasība apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām vai jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām iesniegt plānu, kas paredz bez kavēšanās panākt atbilstību.

Grupas uzraudzības iestāde, pirms veic kādu no pirmajā daļā minētajiem pasākumiem, apspriežas ar citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm un EAAPI, ja minētie pasākumi skar sabiedrības, kuru galvenais birojs atrodas vairāk nekā vienā dalībvalstī.

▼M5

3.   Komisija var pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 301.a pantu šā panta 1. un 2. punktā minēto izpildes pasākumu koordinēšanai.

259. pants

EAFPI ziņojumi

1.   EAFPI katru gadu sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 50. pantu. 2.  

EAFPI cita starpā ziņo par visu atbilstīgo un nozīmīgo uzraudzības un uzraudzītāju darbību un sadarbības pieredzi saskaņā ar III sadaļu, jo īpaši pievēršoties šādiem jautājumiem:

a) 

grupas uzraudzības iestādes iecelšana, grupas uzraudzības iestāžu skaits un to ģeogrāfiskā izplatība;

b) 

uzraudzības iestāžu kolēģiju darbs, jo īpaši uzraudzības iestāžu iesaistīšanās un saistības, ja šīs iestādes nav grupas uzraudzības iestādes.

3.   EAFPI, piemērojot šā panta 1. punktu, attiecīgā gadījumā var ziņot arī par galvenajām atziņām, kas gūtas no 248. panta 6. punktā minētajiem pārskatiem.

▼B

IV NODAĻA

Trešās valstis

▼M5

260. pants

Mātesuzņēmumi ārpus Savienības: līdzvērtības pārbaude

1.   Direktīvas 213. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajā gadījumā attiecīgās uzraudzības iestādes pārbauda, vai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kuru mātesuzņēmuma galvenais birojs atrodas ārpus Savienības, uzrauga trešās valsts uzraudzības iestādes un vai šī uzraudzība ir līdzvērtīga šajā sadaļā paredzētajai uzraudzībai, ko grupas līmenī piemēro 213. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām.

Ja nepieņem deleģēto aktu saskaņā ar šā panta 2., 3. vai 5. punktu, pārbaudi veic tā uzraudzības iestāde, kura būtu grupas uzraudzības iestāde, ja būtu jāpiemēro 247. panta 2. punkta kritēriji (turpmāk “izraudzītā grupas uzraudzības iestāde”), pēc mātesuzņēmuma vai jebkuras Savienībā licencētas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas. EAFPI palīdz izraudzītajai grupas uzraudzības iestādei saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 33. panta 2. punktu.

Pirms lēmuma par līdzvērtību pieņemšanas minētā izraudzītā grupas uzraudzības iestāde ar EAFPI atbalstu apspriežas ar citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm. Minēto lēmumu pieņem atbilstoši kritērijiem, kas pieņemti saskaņā ar 2. punktu. Izraudzītā grupas uzraudzības iestāde attiecībā uz trešo valsti nepieņem lēmumus, kas būtu pretrunā jebkuram iepriekš pieņemtam lēmumam attiecībā uz šo valsti, izņemot gadījumus, kad jāņem vērā nozīmīgas izmaiņas ar I sadaļu noteiktajā uzraudzības režīmā un trešās valsts uzraudzības režīmā.

Ja uzraudzības iestādes nepiekrīt lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar trešo daļu, tās var ar attiecīgo jautājumu vērsties EAFPI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. pantu trīs mēnešu laikā pēc tam, kad izraudzītā grupas uzraudzības iestāde ir paziņojusi attiecīgo lēmumu. Šādā gadījumā EAFPI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minēto pantu.

2.   Komisija var pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 301.a pantu, precizējot kritērijus vērtēšanai, vai trešās valsts prudenciālās uzraudzības režīms grupu uzraudzībai ir līdzvērtīgs šajā sadaļā noteiktajam. 3.   Ja trešā valsts ir izpildījusi saskaņā ar šā panta 2. punktu pieņemtos kritērijus, Komisija atbilstoši 301.a pantam un ar EAFPI atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 33. panta 2. punktu var pieņemt deleģētos aktus, nosakot, ka attiecīgās trešās valsts prudenciālās uzraudzības režīms ir līdzvērtīgs šajā sadaļā noteiktajam.

Šādu deleģēto aktu regulāri pārskata, ņemot vērā jebkādas pārmaiņas šajā sadaļā izklāstītajā prudenciālās uzraudzības režīmā grupu uzraudzībai un trešās valsts prudenciālās uzraudzības režīmā grupu uzraudzībai, kā arī jebkādas citas izmaiņas noteikumos, kas var ietekmēt lēmumu par līdzvērtīgumu.

EAFPI savā tīmekļa vietnē publicē un atjaunina visu šā punkta pirmajā daļā minēto trešo valstu sarakstu.

4.   Ja Komisija nepieņem deleģēto aktu saskaņā ar šā panta 3. vai 5. punktu, piemēro 262. pantu. 5.  

Atkāpjoties no 3. punkta un arī tad, ja 2. punktā minētie kritēriji nav izpildīti, Komisija var saskaņā ar 301.a pantu uz noteiktu laiku ar EAFPI atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 33. panta 2. punktu pieņemt deleģētos aktus, nosakot, ka prudenciālās uzraudzības režīms, ko trešā valsts piemēro sabiedrībām, kuru mātesuzņēmuma galvenais birojs 2014. gada 1. janvārī atrodas ārpus Savienības, pagaidu termiņā ir līdzvērtīgs I sadaļā izklāstītajam, ja minētā trešā valsts ir izpildījusi vismaz šādus kritērijus:

a) 

trešā valsts ir paziņojusi Savienībai par apņemšanos pieņemt un piemērot prudenciālās uzraudzības režīmu, ko pirms minētā noteiktā laikposma beigām var novērtēt kā līdzvērtīgu saskaņā ar 3. punktu, un iesaistīties līdzvērtības novērtēšanas procesā;

b) 

trešā valsts ir izstrādājusi darba programmu, lai izpildītu a) apakšpunktā minēto apņemšanos;

c) 

trešā valsts ir piešķīrusi pietiekami daudz resursu a) apakšpunktā minētās apņemšanās izpildei;

d) 

trešā valsts piemēro prudenciālās uzraudzības režīmu, kas pamatojas uz riska faktoru un ļauj noteikt kvantitatīvas un kvalitatīvas maksātspējas prasības, kā arī prasības attiecībā uz uzraudzības pārskatiem un pārredzamību un grupu uzraudzību;

e) 

trešā valsts ir noslēgusi rakstiskas vienošanās par sadarbību un apmaiņu ar konfidenciālu uzraudzības informāciju ar EAFPI un un 13. panta 10. punktā definētajām uzraudzības iestādēm;

f) 

trešā valstī ir neatkarīga uzraudzības sistēma;

g) 

trešā valsts ir noteikusi profesionālās konfidencialitātes ievērošanas pienākumus visām personām, kas rīkojas uzraudzības iestāžu vārdā, jo īpaši attiecībā uz informācijas apmaiņu ar EAFPI un 13. panta 10. punktā definētajām uzraudzības iestādēm.

Deleģētajos aktos par pagaidu līdzvērtību ņem vērā Komisijas ziņojumus, kas sniegti saskaņā ar 177. panta 2. punktu. Minētos delegētos aktus regulāri pārskata, pamatojoties uz attiecīgās trešās valsts progresa ziņojumiem, ko reizi gadā iesniedz novērtēšanai Komisijai. EAFPI palīdz Komisijai novērtēt minētos progresa ziņojumus.

EAFPI savā tīmekļa vietnē publicē un atjaunina visu šā punkta pirmajā daļā minēto trešo valstu sarakstu.

Komisija var pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 301.a pantu, sīkāk precizējot pirmajā daļā izklāstītos nosacījumus. Deleģētajos aktos var paredzēt arī uzraudzības iestāžu pilnvaras noteikt papildu prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu uzraudzības vajadzībām pagaidu līdzvērtības termiņā.

6.   Šā panta 5. punktā minētais noteiktais laikposms beidzas 2020. gada 31. decembrī vai dienā, kad saskaņā ar 3. punktu attiecīgās trešās valsts prudenciālās uzraudzības režīms tiek atzīts par līdzvērtīgu šajā sadaļā noteiktajam, atkarībā no tā, kurš brīdis ir agrāks.

Minēto laikposmu var pagarināt maksimāli par vienu gadu, ja šāds laika periods ir nepieciešams EAFPI un Komisijai, lai veiktu līdzvērtības novērtējumu 3. punkta piemērošanas nolūkā.

7.   Ja saskaņā ar 5. punktu ir pieņemts deleģētais akts, nosakot trešās valsts prudenciālās uzraudzības pagaidu līdzvērtību, dalībvalstis piemēro 261. pantu, izņemot gadījumu, ja dalībvalstī atrodas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kuras bilances summa pārsniedz ārpus Savienības esošās mātessabiedrības bilances summu. Šajā gadījumā grupas uzraudzības pienākumus izpilda izraudzītā grupas uzraudzības iestāde.

▼B

261. pants

Mātesuzņēmums ārpus Kopienas – līdzvērtība

1.   Ja notiek 260. pantā minētā līdzvērtīgā uzraudzība, dalībvalstis paļaujas uz līdzvērtīgu grupas uzraudzību, ko veic trešās valsts uzraudzības iestādes, saskaņā ar šā panta 2. punktu. 2.   Direktīvas 247. līdz 258. pantu piemēro mutatis mutandis sadarbībai ar trešo valstu uzraudzības iestādēm.

▼M1

262. pants

Trešā valstī reģistrēti mātesuzņēmumi – līdzvērtības neesamība

▼M13

1.  

Ja 260. pantā minētās līdzvērtīgās uzraudzības nav vai ja dalībvalsts saskaņā ar 260. panta 7. punktu nepiemēro 261. pantu gadījumos, kad atzīta pagaidu līdzvērtība, minētā dalībvalsts apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuras ietilpst grupā 212. panta nozīmē un kurām piemēro grupas uzraudzību saskaņā ar 213. panta 2. punkta c) apakšpunktu, piemēro kādu no turpmāk minētajiem:

a) 

mutatis mutandis – 218. līdz 235. pantu un 244. līdz 258. pantu;

b) 

vienu no metodēm, kas norādītas šā panta 3. punktā.

▼M1

Direktīvas 218. līdz 258. pantā norādītos vispārējos principus un metodes piemēro apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības, jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, trešās valsts apdrošināšanas sabiedrības vai trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrības līmenī.

Tikai grupas maksātspējas aprēķināšanas vajadzībām mātesuzņēmumu uzskata par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, uz kuru attiecas I sadaļas VI nodaļas, 3. iedaļas 1., 2. un 3. apakšiedaļas noteikumi par maksātspējas kapitāla prasībai izmantojamo pašu kapitālu un viena no šādām prasībām:

a) 

maksātspējas kapitāla prasība, kas noteikta saskaņā ar 226. panta principiem, ja tā ir apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība;

b) 

maksātspējas kapitāla prasība, kas noteikta saskaņā ar 227. panta principiem, ja tā ir trešās valsts apdrošināšanas sabiedrība vai trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrība.

▼M13

2.   Dalībvalstis ļauj savām uzraudzības iestādēm piemērot citas metodes, kas nodrošina tādu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību pienācīgu uzraudzību, kuras ietilpst grupā 212. panta nozīmē un kurām piemēro grupas uzraudzību saskaņā ar 213. panta 2. punkta c) apakšpunktu. Par šīm metodēm vienojas grupas uzraudzības iestāde, kas noteikta saskaņā ar 247. pantu, pēc apspriešanās ar citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm.

Pirmajā daļā minētās metodes ļauj sasniegt šajā sadaļā noteiktos grupas uzraudzības mērķus. Minētie mērķi ir šādi:

a) 

saglabāt apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību kapitāla sadali un pašu kapitāla sastāvu un novērst būtisku kapitāla radīšanu grupas iekšienē, ja šādu kapitāla radīšanu grupas iekšienē finansē no ieņēmumiem no parādiem vai citiem finanšu instrumentiem, ko mātesuzņēmums nekvalificē kā pašu kapitāla posteņus;

b) 

novērtēt un uzraudzīt riskus, ko rada sabiedrības gan Savienībā, gan ārpus tās, un ierobežot kaitīgās ietekmes izplatīšanās risku, ko minētās sabiedrības un citas neregulētas sabiedrības rada apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām grupas ietvaros, un apakšgrupai, kuras galējais mātesuzņēmums ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kuras galvenais birojs atrodas Savienībā, kā minēts 215. pantā, ja šāda apakšgrupa pastāv.

Pirmajā daļā minētās metodes ir pienācīgi pamatotas, dokumentētas un paziņotas pārējām attiecīgajām uzraudzības iestādēm, EAAPI un Komisijai.

▼M13

3.  

Šā panta 2. punkta nolūkos, attiecīgās uzraudzības iestādes var jo īpaši piemērot vienu vai vairākas turpmāk minētās metodes apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, kas ietilpst grupā, kurai piemēro grupas uzraudzību saskaņā ar 213. panta 2. punkta c) apakšpunktu:

a) 

norīkot vienu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, kas ir atbildīga par atbilstību šajā sadaļā izklāstītajām prasībām, ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas ietilpst grupā, nav kopīga mātesuzņēmuma Savienībā;

b) 

pieprasīt izveidot apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību, kuras galvenais birojs atrodas Savienībā, vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību, kuras galvenais birojs atrodas Savienībā, ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas ietilpst grupā, nav kopīga mātesuzņēmuma Savienībā, un piemērot šo sadaļu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām grupā, kuru vada minētā apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība;

c) 

ja vairākas grupā ietilpstošas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības veido apakšgrupu, kuras mātesuzņēmuma galvenais birojs atrodas Savienībā, papildus šīs sadaļas piemērošanai šai apakšgrupai, veikt papildu pasākumus vai noteikt papildu prasības, tostarp prasības, kas minētas šīs daļas d), e) un f) apakšpunktā, un pastiprināti uzraudzīt riska koncentrāciju 244. panta nozīmē un grupas iekšējos darījumus 245. panta nozīmē, lai sasniegtu šā panta 2. punkta otrās daļas b) apakšpunktā minēto mērķi;

d) 

pieprasīt, lai galvenā mātesuzņēmuma Savienībā pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras locekļi būtu neatkarīgi no galējā mātesuzņēmuma ārpus Savienības;

e) 

aizliegt, limitēt, ierobežot, uzraudzīt vai pieprasīt iepriekšēju paziņošanu par darījumiem, tostarp dividenžu sadali un kupona maksājumiem par subordinēto parādu, ja šādi darījumi apdraud vai varētu apdraudēt grupas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību finanšu vai maksātspējas stāvokli un kurā ir iesaistīta, no vienas puses, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, kuras galvenais birojs atrodas Savienībā, vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kuras galvenais birojs atrodas Savienībā, un, no otras puses, sabiedrība, kas pieder pie grupas un kuras galvenais birojs atrodas ārpus Savienības; ja grupas uzraudzības iestāde nav viena no tās dalībvalsts uzraudzības iestādēm, kurā ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības galvenais birojs, grupas uzraudzības iestāde Savienībā paziņo minētajām uzraudzības iestādēm savus konstatējumus, lai tās varētu veikt vajadzīgos pasākumus;

f) 

pieprasīt informāciju par to mātesuzņēmumu maksātspēju un finanšu stāvokli, riska profilu un riska pielaides ierobežojumiem, kuru galvenais birojs atrodas ārpus Savienības, tostarp attiecīgā gadījumā ziņojumus par minētajiem tematiem, ko iesniedz minēto trešo valstu pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūrai vai uzraudzības iestādēm.

▼B

263. pants

Mātesuzņēmums ārpus Kopienas – līmeņi

▼M1

Ja 260. pantā minētais mātesuzņēmums ir tādas apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums, kuras galvenais birojs ir trešā valstī, vai trešās valsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības meitasuzņēmums, dalībvalstis piemēro 260. pantā minēto pārbaudi tikai galējā mātesuzņēmuma līmenī, kas ir trešās valsts apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, trešās valsts jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, trešās valsts apdrošināšanas sabiedrība vai trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrība.

Tomēr 260. pantā minētās līdzvērtīgās uzraudzības neesamības gadījumā uzraudzības iestādes var veikt jaunu pārbaudi zemākā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības mātesuzņēmuma līmenī, kas var būt gan trešās valsts apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības, gan trešās valsts jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrības, gan trešās valsts apdrošināšanas sabiedrības, kā arī trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrības līmenis.

▼B

Šādā gadījumā 260. panta 1. punkta otrajā daļā minētā uzraudzības iestāde paskaidro savu lēmumu grupai.

Direktīvas 262. pantu piemēro mutatis mutandis.

264. pants

Sadarbība ar trešās valsts uzraudzības iestādēm

1.  

Komisija var iesniegt Padomei priekšlikumus, lai sāktu pārrunas par nolīgumiem ar vienu vai vairākām trešām valstīm par grupas uzraudzības līdzekļiem attiecībā uz:

a) 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuru dalības sabiedrības ir tādas sabiedrības 213. panta nozīmē, kuru galvenie biroji atrodas kādā trešā valstī, un

b) 

trešās valsts apdrošināšanas sabiedrībām vai trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuru dalības sabiedrības ir tādas sabiedrības 213. panta nozīmē, kuru galvenie biroji atrodas Kopienā.

2.  

Ar 1. punktā minētajiem nolīgumiem cenšas nodrošināt to, ka

a) 

dalībvalstu uzraudzības iestādes var iegūt informāciju, kas vajadzīga tādu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzībai grupas līmenī, kuru galvenie biroji atrodas Kopienā un kurām ir meitasuzņēmums vai līdzdalība sabiedrībās ārpus Kopienas, gan to, ka

b) 

trešo valstu uzraudzības iestādes var iegūt informāciju, kas vajadzīga tādu trešo valstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzībai grupas līmenī, kuru galvenie biroji atrodas to teritorijā un kurām ir meitasuzņēmums vai līdzdalība sabiedrībās vienā vai vairākās dalībvalstīs.

3.   Neskarot Līguma 300. panta 1. un 2. punktu, Komisija ar Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komitejas palīdzību izskata 1. punktā minēto sarunu iznākumu.

V NODAĻA

Jauktas darbības apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības

265. pants

Grupas iekšējie darījumi

1.   Ja vienas vai vairāku apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību mātesuzņēmums ir jauktas darbības apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, dalībvalstis nodrošina, ka par minēto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzību atbildīgās uzraudzības iestādes veic to darījumu vispārīgu uzraudzību, ko veic minētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības un jauktas darbības apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, kā arī tās saistītās sabiedrības.

▼M13

1.a   Kā daļu no pienākuma saskaņā ar 1. punktu dalībvalstis jo īpaši nodrošina, ka tad, ja vienas vai vairāku apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību mātesuzņēmums ir kredītiestāde, ieguldījumu brokeru sabiedrība, finanšu iestāde, PVKIU pārvaldības sabiedrība, AIFP, papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija vai neregulēta sabiedrība, kas veic vienu vai vairākas no darbībām, kuras minētas Direktīvas 2013/36/ES I pielikumā, ja minētās darbības veido būtisku daļu no tās vispārējās darbības, uzraudzības iestādes, kas atbild par minēto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzību, veic vispārējo uzraudzību pār darījumiem starp šīm apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām un mātesuzņēmumu un saistītajām sabiedrībām.

▼B

2.   Direktīvas 245., 249. līdz 255. un 258. pantu piemēro mutatis mutandis.

266. pants

Sadarbība ar trešām valstīm

Attiecībā uz sadarbību ar trešām valstīm 264. pantu piemēro mutatis mutandis.

IV SADAĻA

APDROŠINĀŠANAS SABIEDRĪBU SANĀCIJA UN LIKVIDĀCIJA

I NODAĻA

Darbības joma un definīcijas

267. pants

Šīs sadaļas piemērošanas joma

Šo sadaļu piemēro sanācijas pasākumos un likvidācijas procesā attiecībā uz šādām sabiedrībām:

a) 

apdrošināšanas sabiedrības;

b) 

trešo valstu apdrošināšanas sabiedrību filiāles Kopienā.

▼M13

Direktīvas (ES) 2025/1 nolūkos, ja piemēro minētās direktīvas 26. panta 3. punktā minētos noregulējuma instrumentus un īsteno minētās direktīvas III sadaļas IV nodaļā minētās noregulējuma pilnvaras, pārapdrošināšanas sabiedrībām un vienībām, kas minētas minētās direktīvas 1. panta 1. punkta b) līdz e) apakšpunktā, piemēro šīs sadaļas I, II un IV nodaļas noteikumus.

Šīs direktīvas 270. un 272. pantu nepiemēro, ja ir piemērojams Direktīvas (ES) 2025/1 63. pants.

▼B

268. pants

Definīcijas

1.  

Šajā sadaļā piemēro šādas definīcijas:

▼M13

a) 

“kompetentās iestādes” ir dalībvalstu administratīvās vai tiesu iestādes, kuras ir kompetentas sanācijas pasākumos vai likvidācijas procesos, vai arī noregulējuma iestāde, kas definēta Direktīvas (ES) 2025/1 2. panta 12) punktā, attiecībā uz sanācijas pasākumiem, kas veikti, ievērojot minēto direktīvu;

▼B

b) 

“filiāle” ir kādas apdrošināšanas sabiedrības jebkāda veida pastāvīga klātbūtne, veicot apdrošināšanas darbības, tādā dalībvalstī, kas nav piederības dalībvalsts;

▼M13

c) 

“sanācijas pasākumi” ir pasākumi, kas ietver kompetento iestāžu jebkāda veida iejaukšanos un kuri ir paredzēti, lai saglabātu vai atjaunotu apdrošināšanas sabiedrības finanšu stāvokli, un kuri ietekmē tādu pušu iepriekšpastāvošas tiesības, kas nav pati apdrošināšanas sabiedrība, tostarp maksājumu apturēšanas vai izpildes pasākumi vai prasību samazināšana, Direktīvas (ES) 2025/1 26. panta 3. punktā minēto noregulējuma instrumentu piemērošana un minētās direktīvas III sadaļas IV nodaļā minēto noregulējuma pilnvaru īstenošana;

▼B

d) 

“likvidācijas process” ir kopīgs process, kura gaitā tiek realizēti apdrošināšanas sabiedrības aktīvi un pēc vajadzības starp kreditoriem, akcionāriem vai dalībniekiem tiek sadalīti attiecīgie ieņēmumi un kurš obligāti paredz kompetentās iestādes iejaukšanos, to skaitā gadījumus, kad šis kopīgais process tiek izbeigts ar mierizlīgumu vai kādu līdzīgu pasākumu, neatkarīgi no tā, vai tā pamatā ir vai nav maksātnespēja un vai tas ir brīvprātīgs vai obligāts;

e) 

“administrators” ir jebkura persona vai struktūra, kuru kompetentās iestādes izraudzījušas sanācijas pasākumu vadīšanai;

f) 

“likvidators” ir jebkura persona vai struktūra, kuru kompetentās iestādes vai apdrošināšanas sabiedrības pārvaldes struktūras izraudzījušas likvidācijas procesa vadīšanai;

g) 

“apdrošināšanas atlīdzības prasības” ir jebkura summa, kas apdrošināšanas sabiedrībai jāsamaksā apdrošinātajām personām, apdrošinājuma ņēmējiem, apdrošināšanas atlīdzības saņēmējiem vai visām cietušajām personām, kuras ir tiesīgas tieši izvirzīt tādu prasību pret apdrošināšanas sabiedrību, un kas izriet no apdrošināšanas līguma vai kāda cita 2. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktā paredzēta tiešās apdrošināšanas darījuma, to skaitā summas, ko minētajām personām glabā tad, kad daži parāda elementi vēl nav zināmi.

Prēmijas, kas apdrošināšanas sabiedrībai jāsamaksā sakarā ar to, ka apdrošināšanas līgumi un šā punkta pirmās daļas g) apakšpunktā norādītās darbības saskaņā ar tiesību aktiem, ko piemēro šiem līgumiem vai darbībām, nav noslēgtas vai ir anulētas līdz likvidācijas procesa sākšanai, arī uzskata par apdrošināšanas atlīdzības prasībām.

2.  

Nolūkā piemērot šo sadaļu sanācijas pasākumiem un likvidācijas procesam attiecībā uz trešās valsts apdrošināšanas sabiedrības filiāli, kas atrodas Kopienā, piemēro šādas definīcijas:

a) 

“piederības dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā filiālei piešķirta licence saskaņā ar 145. līdz 149. pantu;

b) 

“uzraudzības iestādes” ir uzraudzības iestādes piederības dalībvalstī;

c) 

“kompetentās iestādes” ir kompetentās iestādes piederības dalībvalstī.

II NODAĻA

Sanācijas pasākumi

269. pants

Sanācijas pasākumu pieņemšana un piemērojamie tiesību akti

1.   Vienīgi piederības dalībvalsts kompetentās iestādes ir tiesīgas lemt par sanācijas pasākumu īstenošanu attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrību, to skaitā attiecībā uz tās filiālēm. 2.   Sanācijas pasākumi neliedz izcelsmes dalībvalstij sākt darbības izbeigšanas procesu. 3.   Sanācijas pasākumus reglamentē piederības dalībvalstī piemērojamie normatīvie un administratīvie akti, ja vien 285. līdz 292. pantā nav paredzēts citādi. 4.   Saskaņā ar piederības dalībvalsts tiesību aktiem veiktie sanācijas pasākumi bez jebkādām papildu formalitātēm ir spēkā pilnā apjomā visā Kopienā, arī attiecībā pret trešām personām citās dalībvalstīs pat tad, ja šo citu dalībvalstu tiesību akti neparedz šādus sanācijas pasākumus vai arī uz to īstenošanu attiecina nosacījumus, kas nav izpildīti. 5.   Sanācijas pasākumi ir spēkā visā Kopienā no brīža, kad tie stājas spēkā piederības dalībvalstī.

270. pants

Uzraudzības iestāžu informēšana

Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes steidzami informē minētās dalībvalsts uzraudzības iestādes par savu lēmumu attiecībā uz visiem sanācijas pasākumiem, ja ir iespēja, pirms šāda pasākuma pieņemšanas vai, ja tādas iespējas nav, tūlīt pēc tam.

Izcelsmes dalībvalsts uzraudzības iestādes nekavējoties informē visu pārējo dalībvalstu uzraudzības iestādes par sanācijas pasākumu pieņemšanas lēmumu, kā arī par faktiskajiem iznākumiem, kurus varētu izraisīt šādi pasākumi.

271. pants

Sanācijas pasākumu lēmumu publicēšana

1.  

Ja piederības dalībvalstī ir iespējama kāda sanācijas pasākuma pārsūdzība, piederības dalībvalsts kompetentās iestādes, administrators vai jebkura cita šādi rīkoties pilnvarota persona piederības dalībvalstī saskaņā ar piederības dalībvalstī paredzēto publicēšanas kārtību publicē sanācijas pasākuma lēmumu un bez tam pie pirmās izdevības publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī izvilkumu no dokumenta, kas nosaka attiecīgo sanācijas pasākumu.

Visu pārējo dalībvalstu uzraudzības iestādes, kuras ir informētas par sanācijas pasākuma lēmumu saskaņā ar 270. pantu, šāda lēmuma publicēšanu savā teritorijā var nodrošināt tā, kā uzskata to par vajadzīgu.

2.   Publikācijās, kuras paredzētas 1. punktā, precizē piederības dalībvalsts kompetento iestādi, piemērojamos tiesību aktus saskaņā ar 269. panta 3. punktu, kā arī vajadzības gadījumā izraudzīto administratoru. Publikācijas sagatavo tās dalībvalsts valsts valodā vai vienā no valsts valodām, kurā informācija ir publicēta. 3.   Sanācijas pasākumus piemēro neatkarīgi no 1. un 2. punktā izklāstītajiem noteikumiem par publicēšanu, un attiecībā uz kreditoriem tie ir spēkā pilnā apjomā, ja vien piederības dalībvalsts kompetentās iestādes vai minētās dalībvalsts tiesību akti neparedz citādi. 4.  

Šā panta 1., 2. un 3. punktu nepiemēro, ja sanācijas pasākumi skar vienīgi tās tiesības, kuras ir kādas apdrošināšanas sabiedrības akcionāriem, dalībniekiem vai darbiniekiem, ja vien tiesību akti, kas piemērojami sanācijas pasākumiem, neparedz citādi.

Kompetentās iestādes nosaka to, kā pirmajā daļā norādītās personas tiek informētas saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem.

272. pants

Informācija zināmajiem kreditoriem — tiesības iesniegt prasības

1.   Ja piederības dalībvalsts tiesību akti prasa iesniegt prasību, lai to atzītu, vai paredz, ka par sanācijas pasākumu obligāti tiek informēti kreditori, kuru pastāvīgā dzīvesvieta, juridiskā adrese vai galvenais birojs atrodas minētajā valstī, saskaņā ar 281. pantā un 283. panta 1. punktā paredzēto kārtību piederības dalībvalsts kompetentās iestādes vai administrators tāpat informē tos zināmos kreditorus, kuru pastāvīgā dzīvesvieta, juridiskā adrese vai galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī. 2.   Ja piederības dalībvalsts tiesību aktos paredzētas tiesības iesniegt prasības vai apsvērumus par savām prasībām kreditoriem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta, juridiskā adrese vai galvenais birojs atrodas šajā dalībvalstī, tiem kreditoriem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta, juridiskā adrese vai galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī, ir tādas pašas tiesības saskaņā ar 282. pantu un 283. panta 2. punktu.

III NODAĻA

Likvidācijas process

273. pants

Darbības izbeigšanas procesa sākšana un uzraudzības iestāžu informācija

1.   Vienīgi izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes ir tiesīgas lemt par darbības izbeigšanas procesa sākšanu attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrību, to skaitā attiecībā uz tās filiālēm citās dalībvalstīs. Šo lēmumu var pieņemt pirms sanācijas pasākumu pieņemšanas vai pēc tam. 2.   Lēmums par likvidācijas procesa sākšanu attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrību, to skaitā attiecībā uz tās filiālēm citās dalībvalstīs, kas pieņemts saskaņā ar piederības dalībvalsts tiesību aktiem, tiek atzīts bez papildu formalitātēm visā Kopienā, un ir spēkā no brīža, kad šis lēmums ir spēkā dalībvalstī, kurā sākts process. 3.  

Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes steidzami informē minētās dalībvalsts uzraudzības iestādes par lēmumu sākt likvidācijas procesu, ja iespējams, pirms šā procesa sākšanas vai, ja tādas iespējas nav, tūlīt pēc tam.

Piederības dalībvalsts uzraudzības iestādes tūlīt informē visu pārējo dalībvalstu uzraudzības iestādes par lēmumu sākt likvidācijas procesu, kā arī par iespējamo praktisko ietekmi, ko varētu radīt šāds process.

274. pants

Piemērojamie tiesību akti

1.   Lēmumu sākt kādas apdrošināšanas sabiedrības likvidācijas procesu, kā arī likvidācijas procesu un tā ietekmi reglamentē ar piederības dalībvalstī piemērojamiem tiesību aktiem, ja vien 285. līdz 292. pantā nav paredzēts citādi. 2.  

Ar piederības dalībvalsts tiesību aktiem nosaka vismaz:

a) 

aktīvus, kas ir daļa no īpašuma, un rīcību ar aktīviem, kuri iegūti vai nodoti apdrošināšanas sabiedrībai pēc likvidācijas procesa sākšanas;

b) 

apdrošināšanas sabiedrības un likvidatora attiecīgās pilnvaras;

c) 

nosacījumus, pēc kuriem var veikt ieskaitu;

d) 

likvidācijas procesa ietekmi uz tādiem spēkā esošiem līgumiem, kuru līgumslēdzēja puse ir apdrošināšanas sabiedrība;

e) 

likvidācijas procesa ietekmi uz individuālu kreditoru ierosinātiem tiesas procesiem, izņemot 292. pantā norādītos nepabeigtos tiesas procesus;

f) 

prasības, kuras iesniedzamas pret apdrošināšanas sabiedrības īpašumu, un rīcību ar prasībām, kuras rodas pēc likvidācijas procesa sākšanas;

g) 

normas, kas reglamentē prasību iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu;

h) 

normas, kas reglamentē to, kā tiek sadalīti ieņēmumi no aktīvu realizācijas, prasību grupējumu un to kreditoru tiesības, kuru prasības pēc likvidācijas procesa sākšanas daļēji apmierinātas saskaņā ar lietu tiesībām vai īstenojot ieskaitu;

i) 

likvidācijas procesa izbeigšanas nosacījumus un sekas, jo īpaši mierizlīguma gadījumā;

j) 

kreditoru tiesības pēc likvidācijas procesa beigšanas;

k) 

pusi, kam jāsedz likvidācijas procesa izmaksas un izdevumi; un

l) 

noteikumus attiecībā uz tādu juridisku aktu anulēšanu, atcelšanu vai neīstenojamību, kuri ir neizdevīgi visiem kreditoriem.

275. pants

Rīcība ar apdrošināšanas prasībām

1.  

Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas atlīdzības prasībām ir prioritāte, salīdzinot ar citām prasībām pret apdrošināšanas sabiedrību:

a) 

attiecībā uz aktīviem, kas atbilst tehniskajām rezervēm, apdrošināšanas atlīdzības prasībām ir absolūta prioritāte, salīdzinot ar visām citām prasībām pret apdrošināšanas sabiedrību; vai

b) 

attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrības aktīvu kopumu apdrošināšanas atlīdzības prasībām ir prioritāte, salīdzinot ar visām citām prasībām pret apdrošināšanas sabiedrību, izņemot tikai šādas prasības:

i) 

darbinieku prasības, kas izriet no darba līgumiem un darba attiecībām;

ii) 

valsts nodokļu iestāžu prasības;

iii) 

sociālā nodrošinājuma sistēmu prasības;

iv) 

lietu tiesību noteiktas prasības attiecībā uz aktīviem.

2.   Neskarot 1. punktu, dalībvalstis var paredzēt, ka pilnīgi visiem izdevumiem, kas rodas likvidācijas procesā, vai kādai to daļai, kā noteikts valsts tiesību aktos, ir prioritāte, salīdzinot ar apdrošināšanas atlīdzības prasībām. 3.   Dalībvalstis, kuras izvēlējušās 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto iespēju, no apdrošināšanas sabiedrībām prasa, lai tiktu izveidots un uzturēts īpašs reģistrs saskaņā ar 276. pantu.

276. pants

Īpašais reģistrs

1.   Katra apdrošināšanas sabiedrība savā galvenajā birojā kārto īpašu to aktīvu reģistru, kuri atbilst tehniskajām rezervēm, kas aprēķinātas un ieguldītas saskaņā ar piederības dalībvalsts tiesību aktiem. 2.  

Ja apdrošināšanas sabiedrība veic kā dzīvības, tā arī nedzīvības apdrošināšanas darbības, tā savā galvenajā birojā iekārto atsevišķu reģistru katrai no šīm darbībām.

Tomēr, ja kāda dalībvalsts atļauj apdrošināšanas sabiedrībām segt dzīvības apdrošināšanu un riskus, kas norādīti I pielikuma A daļas 1. un 2. apdrošināšanas veidā, tā var noteikt, ka minētajām apdrošināšanas sabiedrībām jāuztur vienots reģistrs visām savām darbībām.

3.   Reģistrēto aktīvu kopējā vērtība, kas novērtēta saskaņā ar piederības dalībvalstī piemērojamiem tiesību aktiem, nevienu brīdi nav zemāka par tehnisko rezervju vērtību. 4.   Ja uz kādu reģistrā iekļautu aktīvu attiecas lietu tiesības par labu kādam kreditoram vai trešai personai, sakarā ar ko minēto aktīvu vērtības daļu nevar izmantot saistību segšanas nolūkā, šo faktu iekļauj reģistrā, un summu, kas nav pieejama, neiekļauj kopējā vērtībā, kas minēta 3. punktā. 5.  

Rīcību ar aktīvu apdrošināšanas sabiedrības likvidācijas gadījumā attiecībā uz 275. panta 1. punktā norādīto metodi nosaka atbilstīgi piederības dalībvalsts tiesību aktiem, izņemot gadījumus, kad minētajam aktīvam piemēro 286., 287. vai 288. pantu:

a) 

ja uz aktīvu, ko izmanto, lai segtu tehniskās rezerves, attiecas lietu tiesības par labu kādam kreditoram vai trešai personai, neizpildot 4. punkta nosacījumus;

b) 

ja uz šādu aktīvu attiecas īpašuma tiesību saglabāšana par labu kādam kreditoram vai trešai personai; vai

c) 

ja kādam kreditoram ir tiesības pieprasīt savas prasības un apdrošināšanas sabiedrības prasības savstarpēju ieskaitu.

6.  

Kad likvidācijas process uzsākts, saskaņā ar 1. līdz 5. punktu reģistrā iekļauto aktīvu sastāvu nemaina un reģistros neizdara nekādus grozījumus, kas nav pārrakstīšanās kļūdu labojumi, ja vien to nav atļāvusi kompetentā iestāde.

Tomēr likvidatori minētajiem aktīviem pievieno peļņu, ko tie dod, kā arī to tīro prēmiju summu, kuras iekasētas sakarā ar attiecīgo apdrošināšanas veidu laikā starp likvidācijas procesa sākšanu un apdrošināšanas atlīdzības prasību samaksu vai līdz portfeļa nodošanai.

7.   Ja aktīvu realizācijas ieņēmums nesasniedz to novērtējumu reģistros, likvidatori par to sniedz attaisnojošu skaidrojumu piederības dalībvalsts uzraudzības iestādēm.

277. pants

Regresa prasība garantiju sistēmā

Piederības dalībvalsts var paredzēt, ka gadījumā, kad apdrošināšanas kreditoru tiesības pārņem garantiju sistēma, kas iedibināta šajā dalībvalstī, šīs sistēmas prasībām nepiemēro 275. panta 1. punktu.

278. pants

Prioritāro prasību segšana ar aktīviem

Dalībvalstis, kuras izvēlas 275. panta 1. punkta b) apakšpunktā izklāstīto iespēju, no katras apdrošināšanas sabiedrības prasa, lai tiktu nodrošināts, ka prasības, kurām saskaņā ar 275. panta 1. punkta b) apakšpunktu ir prioritāte, salīdzinot ar apdrošināšanas atlīdzības prasībām, un kuras ir reģistrētas apdrošināšanas sabiedrības uzskaitē, jebkurā brīdī un neatkarīgi no iespējamās likvidācijas tiktu segtas ar aktīviem.

279. pants

Licences anulēšana

1.   Ja attiecībā uz kādu apdrošināšanas sabiedrību ir nolemts sākt likvidācijas procesu, minētās sabiedrības licenci anulē saskaņā ar 144. pantā paredzēto procedūru, izņemot darbības apmēru, kas vajadzīgs 2. punkta ievērošanai. 2.  

Licences anulēšana saskaņā ar 1. punktu neliedz likvidatoram vai jebkurai citai kompetento iestāžu izraudzītai personai veikt dažas apdrošināšanas sabiedrības darbības, ciktāl tās ir vajadzīgas vai atbilstīgas likvidācijas nolūkiem.

Piederības dalībvalsts var noteikt, ka šādas darbības veic ar minētās dalībvalsts uzraudzības iestādes piekrišanu un tās uzraudzībā.

280. pants

Likvidācijas procesu lēmumu publicēšana

1.  

Kompetentā iestāde, likvidators vai jebkura persona, kuru kompetentā iestāde izraudzījusi šajā nolūkā, publicē likvidācijas procesa lēmumu saskaņā ar kārtību, kas paredzēta piederības dalībvalstī, kā arī publicē likvidācijas lēmuma izvilkumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Visu pārējo dalībvalstu uzraudzības iestādes, kuras tika informētas par lēmumu sākt likvidācijas procesu saskaņā ar 273. panta 3. punktu, šāda lēmuma publicēšanu savā teritorijā var nodrošināt tā, kā uzskata to par vajadzīgu.

2.   Publikācijā, kas minēta 1. punktā, norāda piederības dalībvalsts kompetento iestādi, piemērojamos tiesību aktus un izraudzīto likvidatoru. To veic tās dalībvalsts valsts valodā vai vienā no valsts valodām, kurā informācija ir publicēta.

281. pants

Informācija zināmajiem kreditoriem

1.   Kad likvidācijas process ir sākts, piederības dalībvalsts kompetentās iestādes, likvidators vai jebkura persona, kuru kompetentās iestādes izraudzījušas šajā nolūkā, par to tūlīt un individuāli ar rakstisku paziņojumu informē katru zināmo kreditoru, kura pastāvīgā dzīvesvieta, juridiskā adrese vai galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī. 2.  

Paziņojums, kurš minēts 1. punktā, jo īpaši ir ietverta informācija par termiņiem, kas jāievēro, sankcijām, kas ir paredzētas sakarā ar šiem termiņiem, struktūru vai iestādi, kas pilnvarota saņemt prasību pieteikumus vai apsvērumus attiecībā uz prasībām un jebkuriem citiem pasākumiem.

Paziņojumā norāda arī to, vai kreditoriem, kuru prasības ir prioritāras vai reāli nodrošinātas, jāiesniedz savas prasības.

Apdrošināšanas atlīdzības prasību gadījumā paziņojumā norāda likvidācijas procesa vispārējo ietekmi uz apdrošināšanas līgumiem, jo īpaši dienu, kurā apdrošināšanas līgumi vai darījumi pārstāj būt spēkā, un apdrošinātās personas tiesības un pienākumus attiecībā uz līgumu vai darījumu.

282. pants

Tiesības iesniegt prasības

1.   Visiem kreditoriem, tostarp dalībvalstu valsts iestādēm, kuru pastāvīgā dzīvesvieta, juridiskā adrese vai galvenais birojs ir kādā dalībvalstī, kas nav piederības dalībvalsts, ir tiesības iesniegt prasības vai attiecībā uz prasībām iesniegt rakstiskus apsvērumus. 2.   Visām 1. punktā minētajām prasībām, ko pieteikuši kreditori, piemēro tos pašus noteikumus un nodrošina to pašu novērtējumu kā līdzvērtīgām prasībām, ko var iesniegt kreditori, kuru pastāvīgā dzīvesvieta, juridiskā adrese vai galvenais birojs atrodas piederības dalībvalstī. Tādēļ kompetentās iestādes Kopienā atturas no diskriminācijas. 3.  

Izņemot gadījumus, kad piederības dalībvalsts tiesību akti paredz citādi, kreditors nosūta kompetentajai iestādei jebkādu apliecinošo dokumentu kopijas un norāda šādu informāciju:

a) 

prasības veids un apjoms;

b) 

prasības celšanas diena;

c) 

vai attiecībā uz šo prasību viņš prasa prioritāti, reālu nodrošinājumu vai īpašuma tiesību saglabāšanu;

d) 

attiecīgā gadījumā – uz kādiem aktīviem attiecas viņa nodrošinājums.

Prioritāte, kas apdrošināšanas atlīdzības prasībām piešķirta ar 275. pantu, nav jānorāda.

283. pants

Valodas un noformējums

1.  

Informāciju paziņojumā, kurš minēts 281. panta 1. punktā, sniedz piederības dalībvalsts valsts valodā vai vienā no tās valsts valodām.

Šajā nolūkā izmanto veidlapu ar vienu no šādiem virsrakstiem visās Eiropas Savienības valsts valodās:

a) 

“Uzaicinājums iesniegt prasību. Ievērot termiņus!”; vai

b) 

gadījumā, ja piederības dalībvalsts tiesību akti paredz to, ka attiecībā uz prasībām tiek izteikti apsvērumi, — “Uzaicinājums iesniegt apsvērumus par prasību. Ievērot termiņus!”.

Tomēr, ja apdrošināšanas atlīdzības prasības turētājs ir kāds zināms kreditors, informāciju 281. panta 1. punktā minētajā paziņojumā sniedz tās dalībvalsts valsts valodā vai vienā no tās valsts valodām, kurā atrodas kreditora pastāvīgā dzīvesvieta, juridiskā adrese vai galvenais birojs.

2.  

Kreditori, kuru pastāvīgā dzīvesvieta, juridiskā adrese vai galvenais birojs atrodas kādā dalībvalstī, kas nav piederības dalībvalsts, var iesniegt savas prasības vai sniegt apsvērumus par savām prasībām šīs citas dalībvalsts valsts valodā vai vienā no tās valsts valodām.

Tomēr šajā gadījumā viņu prasību pieteikumā vai apsvērumu izklāstā par šīm prasībām jābūt vai nu virsrakstam “Prasības iesniegšana”, vai “Apsvērumu izklāsts par prasībām” piederības dalībvalsts valsts valodā vai vienā no tās valsts valodām.

284. pants

Regulārā informācija kreditoriem

1.   Likvidatori regulāri un pienācīgi informē kreditorus par to, kā norit likvidācija. 2.   Dalībvalstu uzraudzības iestādes no izcelsmes dalībvalsts uzraudzības iestādēm var prasīt, lai tās informētu par to, kā norit darbības izbeigšanas process.

IV NODAĻA

Kopīgi noteikumi

285. pants

Ietekme uz konkrētiem līgumiem un tiesībām

Atkāpjoties no 269. un 274. panta, sanācijas pasākumu vai likvidācijas procesa sākšanas ietekmi reglamentē ar šādiem tiesību aktiem:

a) 

saistībā ar darba līgumiem un darba attiecībām — vienīgi dalībvalsts tiesību akti, kas piemērojami darba līgumam vai darba attiecībām;

b) 

saistībā ar līgumiem, kas piešķir tiesības izmantot vai iegūt nekustamo īpašumu, — vienīgi tās dalībvalsts tiesību akti, kurā atrodas nekustamais īpašums; un

c) 

saistībā ar apdrošināšanas sabiedrības tiesībām attiecībā uz kādu nekustamu īpašumu, kuģi vai gaisa kuģi, kas reģistrējams kādā valsts reģistrā, — tikai tās dalībvalsts tiesību akti, kuras pārvaldībā tiek kārtots attiecīgais reģistrs.

286. pants

Trešo personu lietu tiesības

1.   Sanācijas pasākumu vai likvidācijas procesa sākšana neietekmē kreditoru vai trešo personu lietu tiesības attiecībā uz materiāliem vai nemateriāliem, kustamiem vai nekustamiem īpašumiem – kā noteiktiem, tā nenoteiktiem aktīvu kopumiem, kuru sastāvs laiku pa laikam mainās, – kas pieder attiecīgajai apdrošināšanas sabiedrībai un brīdī, kad sāk īstenot šādus pasākumus vai šādu procesu, atrodas kādā citā dalībvalstī. 2.  

Tiesībās, kuras paredzētas 1. punktā, ietvertas vismaz:

a) 

tiesības realizēt vai uzdot kādam citam par pienākumu realizēt attiecīgos aktīvus un gūt peļņu vai ienākumus no šiem aktīviem, jo īpaši saskaņā ar kādu nodrošinājumu vai hipotēku;

b) 

izņēmuma tiesības izpildīt prasību, jo īpaši, pamatojoties uz apķīlājumu vai šīs prasības pārņemšanu saskaņā ar garantiju;

c) 

tiesības atprasīt aktīvus vai prasīt kompensāciju par tiem no kādas personas, kuras valdījumā ir šie aktīvi vai kura tos izmanto pret tiesīgās personas gribu;

d) 

tiesības gūt labumu no aktīviem.

3.   Tiesības, kas ierakstītas kādā valsts reģistrā un īstenojamas pret trešām personām, un kas ļauj iegūt lietu tiesības 1. punkta nozīmē, uzskata par lietu tiesībām. 4.   Šā panta 1. punkts nav šķērslis tām darbībām anulēšanas, atcelšanas vai neīstenojamības nolūkā, kuras minētas 274. panta 2. punkta 1) apakšpunktā.

287. pants

Īpašuma tiesību saglabāšana

1.   Tas, ka sākti sanācijas pasākumi vai likvidācijas process attiecībā pret apdrošināšanas sabiedrību, kas pērk aktīvu, neietekmē pārdevēja tiesības, kuru pamatā ir īpašuma tiesību saglabāšana, ja šādu pasākumu vai procesu sākšanas laikā aktīvs atrodas tādas dalībvalsts teritorijā, kas nav dalībvalsts, kurā sākti šādi pasākumi vai procesi. 2.   Ja pēc aktīvu piegādes attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrību, kas pārdod aktīvu, ir sākti sanācijas pasākumi vai likvidācijas process, tas nav pamatojums pārdošanas anulēšanai vai izbeigšanai un nekavē pircēju iegūt īpašuma tiesības, ja šādu pasākumu vai procesa sākšanas laikā pārdotais aktīvs atrodas tādas dalībvalsts teritorijā, kas nav valsts, kurā sākti šādi pasākumi vai process. 3.   Šā panta 1. un 2. punkts nav šķērslis tām darbībām anulēšanas, atcelšanas vai neīstenojamības nolūkā, kuras minētas 274. panta 2. punkta l) apakšpunktā.

288. pants

Ieskaits

1.   Tas, ka sākti sanācijas pasākumi vai likvidācijas process, neietekmē kreditoru tiesības pieprasīt savu prasību un apdrošināšanas sabiedrības prasību savstarpēju ieskaitu, ja šādu ieskaitu atļauj tiesību akti, ko piemēro apdrošināšanas sabiedrības prasībai. 2.   Šā panta 1. punkts nav šķērslis tām darbībām anulēšanas, atcelšanas vai neīstenojamības nolūkā, kuras minētas 274. panta 2. punkta l) apakšpunktā.

289. pants

Regulēti tirgi

1.   Neskarot 286. pantu, sanācijas pasākumu vai likvidācijas procesa sākšanas ietekmi uz regulēta tirgus dalībnieku tiesībām un pienākumiem reglamentē tikai ar minētajam tirgum piemērojamiem tiesību aktiem. 2.   Šā panta 1. punkts neliedz nevienu no 274. panta 2. punkta l) apakšpunktā minētajām darbībām anulēšanas, atcelšanas vai neīstenojamības nolūkā, ko var veikt, lai netiktu ieskaitīti maksājumi vai darījumi saskaņā ar tiesību aktiem, kas piemērojami minētajam tirgum.

290. pants

Neizdevīgi tiesību akti

Direktīvas 274. panta 2. punkta pirmo daļu nepiemēro, ja persona, kas guvusi labumu no kāda visiem kreditoriem neizdevīga tiesību akta, pierāda, ka minētais tiesību akts ir saskaņā ar tiesību aktiem kādā dalībvalstī, kas nav piederības dalībvalsts, un ka konkrētajā lietā šie tiesību akti neļauj nekādi apstrīdēt minēto tiesību aktu.

291. pants

Tādu pircēju interešu aizsardzība, kuri ir trešās personas

Ja apdrošināšanas sabiedrība ar kādu dokumentu, kas pieņemts pēc kāda sanācijas pasākuma pieņemšanas vai likvidācijas procesa sākšanas, veic atsavināšanu atlīdzības nolūkā, piemēro šādus tiesību aktus:

a) 

saistībā ar nekustamo īpašumu — tās dalībvalsts tiesību akti, kurā nekustamais īpašums atrodas;

b) 

saistībā ar kuģiem vai gaisa kuģiem, uz ko attiecas reģistrācija kādā valsts reģistrā, — tās dalībvalsts tiesību akti, kuras uzraudzībā reģistru uztur;

c) 

saistībā ar tirgojamiem vai cita veida vērtspapīriem, kuru pastāvēšana vai nodošana paredz ierakstu kādā tiesību aktos paredzētā reģistrā vai kontā vai kuri ir nodoti glabāšanai kādā centrālā depozītu sistēmā, ko reglamentē kādas dalībvalsts tiesību akti, — tās dalībvalsts tiesību akti, kuras uzraudzībā reģistru, kontu vai sistēmu uztur.

292. pants

Nepabeigti tiesas procesi

Sanācijas pasākumu un darbības izbeigšanas procesu ietekmi uz nepabeigtu tiesas procesu sakarā ar kādu mantu vai tiesībām, kas atņemtas apdrošināšanas sabiedrībai, reglamentē tikai tās dalībvalsts tiesību akti, kurā norit attiecīgais process.

293. pants

Administratori un likvidatori

1.  

Administratora vai likvidatora iecelšanu apliecina ar sākotnējā iecelšanas lēmuma apliecinātu kopiju vai kādu citu apliecību, kuru izdevušas piederības dalībvalsts kompetentās iestādes.

Dalībvalsts, kurā administrators vai likvidators vēlas darboties, var pieprasīt tulkojumu minētās dalībvalsts valsts valodā vai vienā no valsts valodām. Minētā tulkojuma autentiskuma oficiāla noteikšana vai cita līdzīga formalitāte netiek prasīta.

2.  

Administratoriem un likvidatoriem ir tiesības visu dalībvalstu teritorijā īstenot visas pilnvaras, ko tie drīkst īstenot izcelsmes dalībvalsts teritorijā.

Personas, kuru uzdevums ir palīdzēt vai pārstāvēt administratorus un likvidatorus, var iecelt saskaņā ar piederības dalībvalsts tiesību aktiem sanācijas pasākumu vai likvidācijas procesa norises laikā, jo īpaši uzņēmēja dalībvalstīs un lai palīdzētu pārvarēt visas grūtības, ar kurām kreditori sastopas minētajā valstī.

3.  

Īstenojot savas pilnvaras saskaņā ar piederības dalībvalsts tiesību aktiem, administratori vai likvidatori ievēro to dalībvalstu tiesību aktus, kurās tie plāno darboties, jo īpaši tiesību aktus par aktīvu realizēšanu un darbinieku informēšanas kārtību.

Minētās pilnvaras neietver piespiedu līdzekļu izmantošanu vai tiesības lemt par tiesas procesu vai konfliktiem.

294. pants

Ieraksts valsts reģistrā

1.  

Administrators, likvidators vai jebkura cita piederības dalībvalstī atbilstīgi pilnvarota iestāde vai persona var prasīt, lai sanācijas pasākums vai lēmums sākt likvidācijas procesu tiktu reģistrēts jebkurā attiecīgā valsts reģistrā, kas pastāv pārējās dalībvalstīs.

Tomēr, ja kāda dalībvalsts paredz, ka reģistrācija ir obligāta, pirmajā daļā minētā iestāde vai persona veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu šādu reģistrāciju.

2.   Reģistrācijas izmaksas uzskata par procesa izmaksām un izdevumiem.

295. pants

Dienesta noslēpums

Visām personām, kurām jāsaņem vai jāsniedz ziņas par procedūrām, kuras paredzētas 270., 273. un 296. pantā, ir saistoši dienesta noslēpumu glabāšanas noteikumi, kā noteikts 64. līdz 69. pantā, izņemot tiesu iestādes, kurām piemēro spēkā esošos valsts noteikumus.

296. pants

Rīcība ar trešo valstu apdrošināšanas sabiedrību filiālēm

Ja trešās valsts apdrošināšanas sabiedrībai pieder filiāles vairākās dalībvalstīs, saistībā ar šīs sadaļas piemērojumu katrai filiālei piemēro individuālu režīmu.

Šo dalībvalstu kompetentās iestādes un uzraudzības iestādes cenšas saskaņot savas darbības.

To pašu dara arī visi administratori vai likvidatori.

V SADAĻA

CITI NOTEIKUMI

297. pants

Tiesības vērsties tiesā

Dalībvalstis nodrošina tiesības pārsūdzēt tiesās lēmumus, kuri attiecībā uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību pieņemti saskaņā ar normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, ar ko īsteno šo direktīvu.

298. pants

Sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju

1.   Dalībvalstis savstarpēji sadarbojas, lai atvieglotu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas uzraudzību Kopienā un šīs direktīvas piemērošanu. 2.   Komisija un dalībvalstu uzraudzības iestādes cieši sadarbojas savā starpā, lai atvieglotu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas uzraudzību Kopienā un apzinātu grūtības, kas var rasties, piemērojot šo direktīvu. 3.  

Dalībvalstis informē Komisiju par būtiskām grūtībām, kas rodas, piemērojot šo direktīvu.

Komisija un attiecīgo dalībvalstu uzraudzības iestādes pēc iespējas ātrāk pārbauda šīs grūtības, lai rastu piemērotu risinājumu.

299. pants

Euro

Ja šī direktīva atsaucas uz euro, to maiņas vērtība attiecīgo valstu valūtās, kas jāizmanto katru gadu no 31. decembra, ir tā vērtība, kas ir spēkā tā gada oktobra pēdējā dienā, kurā euro maiņas vērtības ir noteiktas visās Kopienas valūtās.

300. pants

Euro izteikto summu pārskatīšana

▼M5

Summas, kas šajā direktīvā izteiktas euro, pārskata ik pēc pieciem gadiem, paaugstinot euro izteikto bāzes summu atbilstīgi procentuālajām izmaiņām visu dalībvalstu saskaņotajā patēriņa cenu indeksā, ko publicē Eiropas Savienības Statistikas birojs laikposmā no 2015. gada 31. decembra līdz pārskatīšanas dienai un ko noapaļo līdz EUR 100 000 daudzkārtnim.

▼B

Ja procentuālās izmaiņas kopš iepriekšējās pielāgošanas nesasniedz 5 %, pārskatīšanu neveic.

Komisija publicē pārskatītās summas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Dalībvalstis pārskatītās summas piemēro 12 mēnešu laikā pēc to publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

▼M5

301. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komiteja, kas izveidota ar Komisijas lēmumu 2004/9/EK ( 28 ). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. 2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu. 3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 4. pantu.

301.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus. 2.   Pilnvaras pieņemt 17., 31., 35., 37., 50., 56., 75., 86., 92., 97., 99., 109.a, 111., 114., 127., 130., 135., 143., 172., 210., 211., 216., 217., 227., 234., 241., 244., 245., 247., 248., 256., 258., 260. un 308.b pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz četru gadu laikposmu no 2014. gada 23. maija.

▼M13

Pilnvaru deleģējumu, kas minēts 29., 105., 105.a, 213.a, 233.b, 256.b un 304.e pantā, Komisijai piešķir uz četru gadu laikposmu no 2025. gada 28. janvāra.

▼M13

Pirmajā un otrajā daļā minētā pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

Komisija sagatavo ziņojumu par deleģētajām pilnvarām sešus mēnešus pirms katra četru gadu laikposma beigām.

▼M13

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 17., 29., 31., 35., 37., 50., 56., 75., 86., 92., 97., 99., 105., 105.a, 109.a, 111., 114., 127., 130., 135., 143., 172., 210., 211., 213.a, 216., 217., 227., 233.b, 234., 241., 244., 245., 247., 248., 256., 256.b, 258., 260., 304.e un 308.b pantā minēto pilnvaru deleģēšanu.

Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

▼M5

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

▼M13

5.   Deleģētais akts, kas pieņemts, ievērojot 17., 29., 31., 35., 37., 50., 56., 75., 86., 92., 97., 99., 105., 105.a, 109.a, 111., 114., 127., 130., 135., 143., 172., 210., 211., 213.a, 216., 217., 227., 233.b, 234., 241., 244., 245., 247., 248., 256., 256.b, 258., 260. vai 308.b pantu, stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem. 5.a   Deleģētais akts, kas pieņemts, ievērojot 304.e pantu, stājas spēkā tikai tad, ja viena mēneša laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

▼M5

301.b pants

Sākotnējie noteikumi attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem

1.   Līdz 2016. gada 24. maijam Komisija, pirmo reizi pieņemot 50., 58., 75., 86., 92., 97., 111., 135., 143., 244., 245., 248. un 249. pantā paredzētos regulatīvos tehniskos standartus, ievēro 301.a pantā izklāstīto procedūru. Grozījumus šādos deleģētajos aktos vai, beidzoties pārejas laikposmam, jaunus regulatīvos tehniskos standartus pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu. 2.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 12. pantu. 3.   EAFPI līdz 2016. gada 24. maijam var iesniegt Komisijai regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai 17., 31., 35., 37., 50., 56., 75., 86., 92., 97., 99., 109.a, 111., 114., 127., 130., 135., 143., 172., 210., 211., 216., 217., 227., 234., 241., 244., 245., 247., 248., 256., 258., 260. un 308.b pantā paredzētajos deleģētajos aktos izdarītu pielāgojumus atbilstoši tehniskām norisēm finanšu tirgos.

Minētie regulatīvo tehnisko standartu projekti attiecas tikai uz šā punkta pirmajā daļā minēto deleģēto aktu tehniskajiem aspektiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu.

▼B

302. pants

Paziņojumi, kuri iesniegti pirms normatīvo un administratīvo aktu stāšanās spēkā, kas vajadzīgi, lai izpildītu 57. līdz 63. panta prasības

Novērtējuma procedūru, ko piemēro līdzdalības iegūšanai, par kuru kompetentajām iestādēm 57. pantā minētais paziņojums ir iesniegts, pirms stājas spēkā 57. līdz 63. panta prasību izpildei vajadzīgie normatīvie un administratīvie akti, veic saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem, kas ir spēkā paziņošanas brīdī.

▼M6 —————

▼B

304. pants

Uz ilgumu balstīts kapitāla vērtspapīru riska apakšmodulis

1.  

Dalībvalstis var atļaut dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām, ja:

a) 

to papildpensijas kapitāla uzkrāšanas darbība ir saskaņā ar Direktīvas 2003/41/EK 4. pantu, vai

b) 

tās nodrošina papildpensiju izmaksas, ko maksā, ņemot vērā sasniegto vai sagaidāmo pensijas vecumu, ja prēmiju maksājumi, lai saņemtu šīs izmaksas, samazina apdrošinājuma ņēmēja ar nodokli apliekamo ienākumu saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura ir licencējusi sabiedrību;

un ja

i) 

visus aktīvus un pasīvus, kas atbilst šim darbības veidam, nodala, pārvalda un organizē atsevišķi no pārējiem apdrošināšanas sabiedrības darbības veidiem un tos nav iespējams pārnest, un

ii) 

sabiedrības darbības saistībā ar a) un b) apakšpunktu, attiecībā uz kurām piemēro šajā punktā minēto pieeju, veic tikai tajā dalībvalstī, kur sabiedrība ir licencēta, un

iii) 

vidējais saistību ilgums, attiecībā uz šīm sabiedrības darbībām, pārsniedz vidēji 12 gadus,

Šāda licencēšana ļauj piemērot maksātspējas kapitāla prasības kapitāla vērtspapīru riska apakšmoduli, kas ir kalibrēts, izmantojot vērtības riskam pakļautās vērtības novērtējumu laikposmā, kurš atbilst attiecīgās sabiedrības tipiskam termiņam, kāds ir ieguldījumiem kapitāla vērtspapīros, ar tādu ticamības līmeni, kas nodrošina apdrošinājuma ņēmējiem un apdrošināšanas atlīdzību saņēmējiem tāda līmeņa aizsardzību, kas līdzvērtīga 101. pantā noteiktajai, ja šajā pantā noteiktā pieeja tiek izmantota tikai attiecībā uz tiem aktīviem un pasīviem, kas minēti i) punktā. Aprēķinot maksātspējas kapitāla prasību, šie aktīvi un pasīvi tiek pilnībā ņemti vērā, lai novērtētu diversifikācijas ietekmi, neskarot apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināšanas atlīdzību saņēmēju intereses citās dalībvalstīs.

Ar uzraudzības iestāžu atļauju pirmajā daļā izklāstīto pieeju izmanto tikai tad, ja maksātspējas un likviditātes stāvoklis, kā arī attiecīgās sabiedrības stratēģijas, procesi un pārskatu sniegšanas procedūras no aktīvu un pasīvu pārvaldīšanas viedokļa ir tādi, kas pastāvīgi nodrošina, ka attiecīgā sabiedrība spēj turēt ieguldījumus kapitāla vērtspapīros tik ilgu laiku, kas atbilst parastam termiņam, kādu attiecīgā sabiedrība tur ieguldījumus kapitāla vērtspapīros. Sabiedrība spēj pierādīt uzraudzības iestādei, ka tāds stāvoklis ir pārbaudīts tādā uzticamības pakāpē, kas ir vajadzīga, lai apdrošinājumu ņēmējiem un apdrošināšanas atlīdzības saņēmējiem nodrošinātu līdzvērtīgu aizsardzību tai, kas noteikta 101. pantā.

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības neatgriežas pie 105. pantā noteiktās pieejas piemērošanas, izņemot pietiekami pamatotus apstākļus un pēc uzraudzības iestāžu apstiprinājuma.

▼M13

2.   No 2027. gada 30. janvāra dzīvības apdrošināšanas sabiedrības var turpināt piemērot 1. punktā minēto pieeju tikai attiecībā uz aktīviem un pasīviem, kuriem uzraudzības iestādes apstiprināja uz ilgumu balstīta kapitāla vērtspapīru riska apakšmoduļa piemērošanu pirms 2027. gada 30. janvāra.

▼M12

304.b pants

Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā

1.   No 2030. gada 10. janvāra dalībvalstis nodrošina, ka, publiskojot jebkādu informāciju, kas minēta šīs direktīvas 51. panta 1. punktā un 256. panta 1. punktā, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vienlaikus iesniedz minēto informāciju šā panta 3. punktā minētajai attiecīgajai informācijas vākšanas struktūrai, lai attiecīgā informācija būtu pieejama Eiropas vienotajā piekļuves punktā (ESAP), kas izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/2859 ( 29 ).

Dalībvalstis nodrošina, ka informācija atbilst šādām prasībām:

a) 

informācija ir iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas (ES) 2023/2859 2. panta 3) punktā, vai – ja to prasa Savienības tiesību akti – mašīnlasāmā formātā, kā definēts minētās regulas 2. panta 4) punktā;

b) 

informācijai ir pievienoti šādi metadati:

i) 

visi tās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības nosaukumi, uz kuru attiecas informācija;

ii) 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības juridiskās personas identifikators, kā noteikts saskaņā ar Regulas (ES) 2023/2859 7. panta 4. punkta b) apakšpunktu;

iii) 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības lielums pēc kategorijas, kā tas noteikts saskaņā ar minētās regulas 7. panta 4. punkta d) apakšpunktu;

iv) 

informācijas veids, kā tas klasificēts saskaņā ar minētās regulas 7. panta 4. punkta c) apakšpunktu;

v) 

norāde uz to, vai informācija satur personas datus.

2.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkta izpildei dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības iegūst juridiskās personas identifikatoru. 3.   Lai nodrošinātu, ka šā panta 1. punktā minētā informācija ir pieejama ESAP, dalībvalstis līdz 2030. gada 9. janvārim izraugās vismaz vienu informācijas vākšanas struktūru, kā definēts Regulas (ES) 2023/2859 2. panta 2) punktā, un par to paziņo EVTI. 4.   No 2030. gada 10. janvāra šīs direktīvas 25.a pantā minētā informācija ir pieejama ESAP. Lai to panāktu, Regulas (ES) 2023/2859 2. panta 2) punktā definētā informācijas vākšanas struktūra ir EAAPI. Attiecīgo informāciju EAAPI iegūst no informācijas, ko kompetentās iestādes saskaņā ar šīs direktīvas 25.a pantu ir paziņojušas, lai izveidotu šīs direktīvas 25.a pantā minēto sarakstu.

Minētā informācija atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

a) 

informācija ir iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas (ES) 2023/2859 2. panta 3) punktā;

b) 

informācijai ir pievienoti šādi metadati:

i) 

visi tās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības nosaukumi, uz kuru attiecas informācija;

ii) 

gadījumos, kad tas ir pieejams, – apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības juridiskās personas identifikators, kā noteikts saskaņā ar Regulas (ES) 2023/2859 7. panta 4. punkta b) apakšpunktu;

iii) 

informācijas veids, kā tas klasificēts saskaņā ar minētās regulas 7. panta 4. punkta c) apakšpunktu;

iv) 

norāde uz to, vai informācija satur personas datus.

5.   No 2030. gada 10. janvāra dalībvalstis nodrošina, ka šīs direktīvas 271. panta 1. punktā un 280. panta 1. punktā minētā informācija ir pieejama ESAP. Lai to panāktu, Regulas (ES) 2023/2859 2. panta 2) punktā definētā informācijas vākšanas struktūra ir kompetentā iestāde.

Dalībvalstis nodrošina, ka informācija atbilst šādām prasībām:

a) 

informācija ir iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas (ES) 2023/2859 2. panta 3) punktā;

b) 

informācijai ir pievienoti šādi metadati:

i) 

visi tās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības nosaukumi, uz kuru attiecas informācija;

ii) 

gadījumos, kad tas ir pieejams, – apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības juridiskās personas identifikators, kā noteikts saskaņā ar Regulas (ES) 2023/2859 7. panta 4. punkta b) apakšpunktu;

iii) 

informācijas veids, kā klasificēts saskaņā ar minētās regulas 7. panta 4. punkta c) apakšpunktu;

iv) 

norāde uz to, vai informācija satur personas datus.

6.  

Lai nodrošinātu, ka saskaņā ar 1. punktu iesniegtā informācija tiek efektīvi vākta un pārvaldīta, EAAPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā precizē šādus elementus:

a) 

jebkādus citus informācijai pievienojamos metadatus;

b) 

datu strukturēšanu informācijā;

c) 

kāda informācija ir jāsniedz mašīnlasāmā formātā un kāds mašīnlasāmais formāts šādos gadījumos ir jāizmanto.

Šā punkta c) apakšpunkta izpildei EAAPI novērtē dažādu mašīnlasāmu formātu priekšrocības un trūkumus un veic attiecīgus izmēģinājumus uz vietas.

EAAPI iesniedz Komisijai minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu.

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

7.   Vajadzības gadījumā EAAPI pieņem vadlīnijas, kas nodrošina, ka saskaņā ar 6. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu iesniegtie metadati ir pareizi.

▼M13

304.c pants

Pārskati attiecībā uz ilgtspējas risku

1.   EAAPI pēc apspriešanās ar ESRK, pamatojoties uz pieejamajiem datiem un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 ( 30 ) 20. pantā minētās Ilgtspējīga finansējuma platformas konstatējumiem, un EBI saistībā ar tās darbu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 501.c panta 1. punkta c) apakšpunktā izklāstītajām pilnvarām novērtē, vai būtu pamatoti piemērot īpašu prudenciālo režīmu riska darījumiem, kas saistīti ar aktīviem vai darbībām, kuras būtiski saistītas ar vides vai sociālajiem mērķiem. EAAPI jo īpaši novērtē, kāda ietekme uz apdrošinājuma ņēmēju aizsardzību un finanšu stabilitāti Savienībā ir īpaša prudenciāla režīma piemērošanai attiecībā uz riska darījumiem, kas saistīti ar aktīviem un darbībām, kuras ir būtiski saistītas ar vides un/vai sociālajiem mērķiem vai ir būtiski saistītas ar kaitējumu šādiem mērķiem, tostarp ar aktīviem, kas saistīti ar fosilajām degvielām.

EAAPI līdz 2025. gada 1. martam iesniedz Komisijai ziņojumu par saviem konstatējumiem. Attiecīgā gadījumā ziņojumā apsver iespējamo uz risku balstīto prudenciālo režīmu riska darījumiem, kas saistīti ar aktīviem un darbībām, kuras ir būtiski saistītas ar vides vai sociālajiem mērķiem vai ir būtiski saistītas ar kaitējumu šādiem mērķiem. Ziņojumam pievieno novērtējumu par minētā iespējamā uz risku balstītā prudenciālā režīma riska darījumiem ietekmi uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām.

2.   Attiecībā uz dabas katastrofu risku EAAPI vismaz reizi piecos gados pārskata 105. panta 2. punkta trešās daļas b) apakšpunktā minētās maksātspējas kapitāla prasības nedzīvības apdrošināšanas katastrofu riska apakšmoduļa standarta parametru tvērumu un kalibrēšanu. Minēto pārskatu nolūkos EAAPI ņem vērā jaunākos pieejamos attiecīgos pierādījumus par klimata zinātni un risku nozīmīgumu attiecībā uz riskiem, ko rada apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kuras izmanto standarta formulu maksātspējas kapitāla prasības nedzīvības apdrošināšanas katastrofas riska apakšmoduļa aprēķināšanai.

Pirmo pārskatīšanu, ievērojot pirmo daļu, pabeidz līdz 2027. gada 29. janvārim.

Ja EAAPI, veicot pārskatīšanu saskaņā ar pirmo daļu, konstatē, ka nedzīvības apdrošināšanas katastrofu riska apakšmoduļa standarta parametru apjoma vai kalibrēšanas dēļ pastāv būtiska neatbilstība starp maksātspējas kapitāla prasības daļu, kas attiecas uz dabas katastrofām, un faktisko dabas katastrofu risku, ar ko saskaras apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, EAAPI iesniedz Komisijai atzinumu par dabas katastrofu risku.

Atzinumā par dabas katastrofu risku, ko iesniedz Komisijai saskaņā ar trešo daļu, ņem vērā maksātspējas kapitāla prasības nedzīvības apdrošināšanas katastrofas riska apakšmoduļa standarta parametru tvērumu vai kalibrēšanu, lai novērstu konstatēto neatbilstību, un tam pievieno novērtējumu par ierosināto grozījumu ietekmi uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām.

3.   EAAPI 45. panta 1. punktā minētā novērtējuma ietvaros novērtē, vai un kādā mērā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības novērtē savu būtisko pakļautību riskam, kas saistīts ar biodaudzveidības zudumu. EAAPI pēc tam novērtē, kādi pasākumi jāveic, lai nodrošinātu, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības pienācīgi ņem vērā minētos riskus. EAAPI līdz 2025. gada 30. jūnijam iesniedz Komisijai ziņojumu par saviem konstatējumiem.

EBI, EAAPI un EVTI ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 54. pantā minētās Apvienotās komitejas starpniecību izstrādā pamatnostādnes, lai nodrošinātu, ka vides, sociālo un pārvaldības risku stresa testēšanā tiek integrēta konsekvence, ilgtermiņa apsvērumi un kopīgi standarti attiecībā uz novērtēšanas metodēm. Apvienotā komiteja publicē minētās pamatnostādnes līdz 2026. gada 10. janvārim. EBI, EAAPI un EVTI ar minētās Apvienotās komitejas starpniecību pēta, kā sociālos un ar pārvaldību saistītos riskus var integrēt stresa testos.

304.d pants

Pārskatīšana attiecībā uz dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas darbību un kapitāla rezervju nodalīšanu

1.   EAAPI novērtē, vai 73. panta 1. punktā minētā prasība par dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas darījumu nodalīšanu joprojām ir pamatota. EAAPI jo īpaši novērtē apvienošanas aizlieguma saglabāšanas ietekmi un tā atcelšanas iespējamo ietekmi vismaz attiecībā uz apdrošinājuma ņēmēja aizsardzību, iespējamo šķērssubsidēšanu starp dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas darbībām, tirgus efektivitāti un konkurētspēju. Lai veiktu novērtēšanu, EAAPI ņem vērā uzraudzības pieredzi, kas gūta ar jauktām sabiedrībām. EAAPI līdz 2028. gada 31. janvārim iesniedz Komisijai ziņojumu par saviem konstatējumiem. 2.   EAAPI līdz 2032. gada 31. janvārim uzrauga saistīto kredītiestāžu apvienoto rezervju prasības, kā definēts Direktīvas Nr. 2013/36/ES 128. panta 6. punktā, ieguldījumu grupas maksātspējas kapitāla prasībās, kas minētas šīs direktīvas 228. panta 3. punkta a) apakšpunkta i) punktā. Minētajā nolūkā EAAPI sadarbojas ar EBI un ziņo Komisijai par visiem konstatējumiem.

304.e pants

Termiņu pagarināšana ārkārtas apstākļos

1.   Ārkārtējas veselības ārkārtas situācijas, dabas katastrofas vai cita ārkārtēja notikuma gadījumā EAAPI pēc savas iniciatīvas vai pēc vienas vai vairāku uzraudzības iestāžu vai Komisijas pieprasījuma novērtē, vai šāda ārkārtēja veselības ārkārtas situācija, dabas katastrofa vai cits ārkārtējs notikums būtiski ietekmē apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību darbības spējas, liedzot tām iesniegt informāciju termiņos, kas noteikti 35.b panta 1., 2. un 3. punktā, 51. panta 7. punktā, 254. panta 3. punktā, 256. panta 1. punktā un 256.b panta 1. punktā. Veicot minēto novērtējumu, EAAPI cieši sadarbojas ar attiecīgajām uzraudzības iestādēm, lai noteiktu ārkārtējā notikuma ietekmi uz spēju iesniegt informāciju termiņos, kas noteikti minētajos noteikumos.

EAAPI savu novērtējumu iesniedz Komisijai bez liekas kavēšanās un ne vēlāk kā vienu nedēļu pēc pirmajā daļā minētā pieprasījuma saņemšanas.

Ja EAAPI uzskata, ka ārkārtēja veselības ārkārtas situācija, dabas katastrofa vai cits ārkārtējs notikums būtiski ietekmē apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību darbības spējas, liedzot tām ievērot termiņus, kas noteikti 35.b panta 1., 2. un 3. punktā, 51. panta 7. punktā, 254. panta 3. punktā, 256. panta 1. punktā un 256.b panta 1. punktā. EAAPI un arī attiecīgās uzraudzības iestādes publicē minēto informāciju savās attiecīgajās tīmekļa vietnēs.

Komisija var pagarināt minētos termiņus ar deleģēto aktu, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu.

2.  

Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus saistībā ar 1. punkta piemērošanu, Komisija attiecībā uz atsevišķiem ārkārtējiem notikumiem var papildināt šo direktīvu, saskaņā ar 301.a pantu pieņemot deleģētos aktus, kuros:

a) 

nosaka termiņu pagarinājuma piemērošanas jomu, ņemot vērā notikuma skartās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības;

b) 

nosaka izņēmuma kārtā pagarinātus ziņošanas termiņus, kas var būt līdz 10 nedēļām ilgāki par 35.b panta 1., 2. un 3. punktā, 51. panta 7. punktā, 254. panta 3. punktā, 256. panta 1. punktā un 256.b panta 1. punktā paredzētajiem termiņiem; un

c) 

precizē, kura 35.b panta 1., 2. un 3. punktā, 51. panta 7. punktā, 254. panta 3. punktā, 256. panta 1. punktā un 256.b panta 1. punktā minētā informācija ir jāpaziņo šādos pagarinātos termiņos.

Ja EAAPI nav iesniegusi novērtējumu saskaņā ar 1. punktu, Komisija pirms deleģētā akta pieņemšanas saskaņā ar šo pantu attiecīgi lūdz EAAPI viedokli.

▼B

VI SADAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

I NODAĻA

Pārejas noteikumi

1. Iedaļa

Apdrošināšana

305. pants

Atkāpes un ierobežojošu pasākumu atcelšana

1.   Dalībvalstis var atbrīvot nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības, kuras 1975. gada 31. janvārī neatbilda Direktīvas 73/239/EEK 16. un 17. panta prasībām un kuru gada ienākumi no prēmijām vai ieguldījumiem 1978. gada 31. jūlijā nesasniedza seškārtīgu minimālā garantiju fonda summu, kā noteikts Direktīvas 73/239/EEK 17. panta 2. punktā, no prasības izveidot minimālo garantiju fondu līdz finanšu gada beigām, kurā ienākumi no prēmijām vai ieguldījumiem sasniedz minimālā garantiju fonda seškārtīgu apjomu. Pēc 298. panta 2. punktā paredzētās pārbaudes rezultātu izvērtēšanas Padome pēc Komisijas priekšlikuma vienprātīgi pieņem lēmumu par to, kad dalībvalstīm šis atbrīvojums jāatceļ.

▼M13 —————

▼B

4.   Pēc to nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību lūguma, kuras atbilst I sadaļas VI nodaļas 2., 4. un 5. iedaļā paredzētajām prasībām, dalībvalstis pārtrauc piemērot tādus ierobežojošus pasākumus, kuri saistīti ar hipotēkām, depozītiem un vērtspapīriem.

306. pants

Esošo filiāļu un apdrošināšanas sabiedrību iegūtās tiesības

1.   Uzskata, ka uz filiālēm, kuras sāka uzņēmējdarbību saskaņā ar dalībvalstī, kurā atrodas filiāle, spēkā esošajiem noteikumiem līdz 1994. gada 1. jūlijam, attiecas 145. un 146. pantā noteiktā procedūra. 2.   Direktīvas 147. un 148. pants neietekmē tiesības, ko līdz 1994. gada 1. jūlijam apdrošināšanas sabiedrības ieguvušas saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību.

2. Iedaļa

Pārapdrošināšana

307. pants

Pārejas laiks Direktīvas 2005/68/EK 57. panta 3. punktam un 60. panta 6. punktam

Dalībvalstis Direktīvas 2005/68/EK 57. panta 3. punkta piemērošanu, ar ko groza Direktīvas 73/239/EEK 15. panta 3. punktu, un Direktīvas 2005/68/EK 60. panta 6. punkta piemērošanu var atlikt līdz 2008. gada 10. decembrim.

308. pants

Esošo pārapdrošināšanas sabiedrību iegūtās tiesības

1.  

Tādas pārapdrošināšanas sabiedrības, uz kurām attiecas šī direktīva un kuras bija licencētas vai tiesīgas veikt pārapdrošināšanas darbību saskaņā ar to dalībvalstu noteikumiem, kurās atradās to galvenie biroji pirms 2005. gada 10. decembra, uzskata par licencētām saskaņā ar 14. pantu.

Tomēr tām ir jāpilda šīs direktīvas noteikumi par turpmāko pārapdrošināšanas darbību veikšanu un 18. panta 1. punkta b) apakšpunkta un d) līdz g) apakšpunkta, 19., 20. un 24. panta un I sadaļas VI nodaļas 2., 3. un 4. iedaļas noteikumi.

2.   Dalībvalstis tām 1. punktā minētajām pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuras 2005. gada 10. decembrī neatbilda 18. panta 1. punkta b) apakšpunktam, 19. un 20. pantam un I sadaļas VI nodaļas 2., 3. un 4. iedaļai, šo prasību izpildei var atvēlēt laiku līdz 2008. gada 10. decembrim.

▼M5

3. Iedaļa

Apdrošināšana un pārapdrošināšana

▼M13 —————

▼M5

308.b pants

Pārejas pasākumi

1.  

Neskarot 12. pantu, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuras līdz 2016. gada 1. janvārim pārtrauc slēgt jaunus apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumus un administrē tikai savu pastāvošo portfeli ar mērķi beigt savu darbību, nepiemēro šīs direktīvas I, II un III sadaļu līdz 2. punktā norādītajiem termiņiem, ja ir izpildīts viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a) 

sabiedrība ir pierādījusi uzraudzības iestādei, ka beigs savu darbību līdz 2019. gada 1. janvārim;

b) 

sabiedrībai tiek piemēroti IV sadaļas II nodaļā izklāstītie sanācijas pasākumi un ir iecelts administrators.

2.  

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kuras atbilst:

a) 

panta 1. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, piemēro šīs direktīvas I, II un III sadaļu no 2019. gada 1. janvāra vai agrāka brīža, ja uzraudzības iestāde uzskata, ka sabiedrība nav apmierinošā mērā tuvojusies darbības beigšanas mērķim;

b) 

panta 1. punkta b) apakšpunkta nosacījumiem, piemēro šīs direktīvas I, II un III sadaļu no 2021. gada 1. janvāra vai agrāka brīža, ja uzraudzības iestāde uzskata, ka sabiedrība nav apmierinošā mērā tuvojusies darbības beigšanas mērķim;

3.  

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām piemēro 1. un 2. punktā minētos pārejas pasākumus tikai tad, ja ir izpildīti turpmāk minētie nosacījumi:

a) 

sabiedrība neietilpst grupā vai, ja tā ietilpst grupā, visas minētajā grupā ietilpstošās sabiedrības pārtrauc slēgt jaunus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumus;

b) 

sabiedrība katru gadu sniedz savai uzraudzības iestādei ziņojumu par progresu, kāds panākts virzībā uz darbības izbeigšanu;

c) 

sabiedrība ir savai uzraudzības iestādei paziņojusi, ka piemēro pārejas pasākumus.

Šā panta 1. un 2. punkts neliedz nevienai sabiedrībai darboties saskaņā ar šīs direktīvas I, II un III sadaļu.

4.   Dalībvalstis izveido attiecīgo apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību sarakstu un dara zināmu šo sarakstu visām pārējām dalībvalstīm.

▼M13 —————

▼M5

9.  

Neatkarīgi no 94. panta pamata pašu kapitāla posteņus no 2016. gada 1. janvāra laikposmā līdz 10 gadiem klasificē kā 1. līmeņa pamata pašu kapitāla posteņi, ar noteikumu, ka minētie posteņi

a) 

pieņemti pirms 2016. gada 1. janvāra vai pirms 97. pantā minētā deleģētā akta spēkā stāšanās dienas, atkarībā no tā, kurš termiņš ir agrākais;

b) 

2015. gada 31. decembrī varētu tikt izmantoti, lai segtu pieejamo maksātspējas normu līdz 50 % no maksātspējas normas saskaņā ar normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar Direktīvas 73/239/EEK 16. panta 3. punktu, Direktīvas 2002/13/EK 1. pantu, Direktīvas 2002/83/EK 27. panta 3. punktu un Direktīvas 2005/68/EK 36. panta 3. punktu;

c) 

citādi netiktu klasificēti 1. līmenī vai 2. līmenī saskaņā ar 94. pantu.

10.  

Neatkarīgi no 94. panta pamata pašu kapitāla posteņus no 2016. gada 1. janvāra laikposmā līdz 10 gadiem ir klasificē kā 2. līmeņa pamata pašu kapitāla posteņi ar noteikumu, ka minētie posteņi:

a) 

pieņemti pirms 2016. gada 1. janvāra vai pirms 97. pantā minētā deleģētā akta spēkā stāšanās dienas, atkarībā no tā, kurš termiņš ir agrākais;

b) 

2015. gada 31. decembrī varētu tikt izmantoti, lai segtu pieejamo maksātspējas normu līdz 25 % no maksātspējas normas saskaņā ar normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar Direktīvas 73/239/EEK 16. panta 3. punktu, Direktīvas 2002/13/EK 1. pantu, Direktīvas 2002/83/EK 27. panta 3. punktu un Direktīvas 2005/68/EK 36. panta 3. punktu.

▼M7 —————

▼M13

12.   Neatkarīgi no 100. panta, 101. panta 3. punkta un 104. panta dalībvalstis nodrošina, ka standarta parametri, kas jāizmanto, aprēķinot tirgus riska koncentrāciju un likmju starpības riska apakšmoduļus saskaņā ar standarta formulu, attiecībā uz riska darījumiem ar dalībvalstu centrālajām valdībām vai centrālajām bankām, kuri radušies pirms 2023. gada 1. janvāra un denominēti un finansēti jebkuras dalībvalsts valūtā, ir tādi paši kā tie, ko piemērotu šādiem riska darījumiem, kuri denominēti un finansēti to vietējā valūtā.

▼M5

13.  

Neatkarīgi no 100. panta, 101. panta 3. punkta un 104. panta, aprēķinot kapitāla vērtspapīru riska apakšmoduli saskaņā ar standarta formulu bez 304. pantā paredzētās iespējas, standarta parametrus, kas piemērojami kapitāla vērtspapīriem, kurus sabiedrības iegādājušās 2016. gada 1. janvārī vai līdz šai dienai, aprēķina kā šādu aspektu vidējos svērtos lielumus:

a) 

standarta parametrs, kas izmantojams, aprēķinot kapitāla vērtspapīru riska apakšmoduli saskaņā ar 304. pantu, un

b) 

standarta parametrs, kas izmantojams, aprēķinot kapitāla vērtspapīru riska apakšmoduli saskaņā ar standarta formulu bez 304. pantā paredzētās iespējas.

Pirmās daļas b) apakšpunktā minētā parametra svērums pieaug vismaz lineāri katra gada beigās, sākot no 0 % tajā gadā, kurš sākas 2016. gada 1. janvārī, līdz 100 % 2023. gada 1. janvārī.

Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 301.a pantu, sīkāk precizējot, kādi kritēriji ir jāievēro, tostarp kapitāla vērtspapīrus, kuriem var noteikt pārejas laikposmu.

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā pārejas perioda piemērošanai, EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus par procedūrām šā punkta piemērošanai.

EAFPI iesniedz minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta ceturtajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

14.   Neatkarīgi no 138. panta 3. punkta, bet neskarot minētā panta 4. punktu, ja šīs direktīvas pirmajā piemērošanas gadā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības atbilst attiecīgi Direktīvas 73/239/EEK 16.a pantā, Direktīvas 2002/83/EK 28. pantā vai Direktīvas 2005/68/EK 37., 38. vai 39. pantā, kā tās piemērojamas dalībvalsts tiesībās dienā pirms minēto direktīvu atcelšanas saskaņā ar šīs direktīvas 310. pantu, minētajai nepieciešamajai maksātspējas rezervei, vai, taču neatbilst maksātspējas kapitāla prasībai, uzraudzības iestāde attiecīgajai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai prasa veikt nepieciešamos pasākumus, lai panāktu, ka sabiedrības izmantojamais pašu kapitāls ir tādā līmenī, lai segtu maksātspējas kapitāla prasību, vai samazināt sabiedrības riska profilu, lai nodrošinātu atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai līdz 2017. gada 31. decembrim.

Attiecīgā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ik pēc trim mēnešiem iesniedz savai uzraudzības iestādei progresa ziņojumu, kurā izklāstīti veiktie pasākumi un progress, kas gūts, tiecoties panākt, ka izmantojamais pašu kapitāls ir tādā līmenī, lai segtu maksātspējas kapitāla prasību, vai samazināt riska profilu, tā nodrošinot atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai.

Šā punkta pirmajā daļā minēto termiņa pagarinājumu anulē, ja progresa ziņojums liecina, ka maksātspējas kapitāla prasības segšanai nepieciešamā izmantojamā pašu kapitāla līmeņa atjaunošanā vai riska profila samazināšanā, lai nodrošinātu atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai, nav bijis būtiska progresa laikā no dienas, kad konstatēta neatbilstība maksātspējas kapitāla prasībai, līdz progresa ziņojuma iesniegšanas dienai.

▼M6

15.   Ja šīs direktīvas spēkā stāšanās dienā piederības dalībvalstis piemēroja Direktīvas (ES) 2016/2341 4. panta noteikumus, minētās piederības dalībvalstis var turpināt piemērot normatīvos un administratīvos aktus, kurus tās ir pieņēmušas, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas 2002/83/EK 1. līdz 19. pantam, 27. līdz 30. pantam, 32. līdz 35. pantam un 37. līdz 67. pantam, kādi tie bija spēkā 2015. gada 31. decembrī, uz pārejas perioda laiku, kurš beidzas 2022. gada 31. decembrī.

Ja piederības dalībvalsts turpina piemērot minētos normatīvos un administratīvos aktus, apdrošināšanas sabiedrības minētajā piederības dalībvalstī savas maksātspējas kapitāla prasības aprēķina, saskaitot kopā:

a) 

nosacītā maksātspējas kapitāla prasību attiecībā uz to apdrošināšanas darbību, kuras aprēķinos nav iekļauta arodpensijas uzkrāšanas darbība saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/2341 4. pantu;

b) 

maksātspējas normu attiecībā uz arodpensijas uzkrāšanas darbību, kura aprēķināta saskaņā ar normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas tika pieņemti, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas 2002/83/EK 28. pantam.

Komisija līdz 2017. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to, vai, ņemot vērā no šīs direktīvas izrietošās izmaiņas Savienības vai dalībvalstu tiesībās, būtu jāpagarina punkta pirmajā daļā minētais laikposms.

▼M5

16.   Dalībvalstis var paredzēt iespēju galīgajam apdrošināšanas un pārapdrošināšanas mātesuzņēmumam līdz 2022. gada 31. martam pieprasīt grupas daļai piemērojama iekšējā grupas modeļa apstiprināšanu, ja gan sabiedrība, gan tās galīgais mātesuzņēmums atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī un ja minētā grupas daļa ir uzskatāma par atsevišķu vienību, kurai ir no pārējās grupas ievērojami atšķirīgs riska profils. 17.   ►M13  Neatkarīgi no 218. panta 2. un 3. punkta šā panta 9. līdz 12. punktā un 15. punktā, kā arī 308.c, 308.d un 308.e pantā minētos pārejas noteikumus grupas līmenī piemēro mutatis mutandis.

Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas grupa vai kāds no tās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas meitasuzņēmumiem piemēro 308.c pantā minēto bezriska procentu likmju pārejas pasākumu vai 308.d pantā minēto pārejas pasākumu attiecībā uz tehniskajām rezervēm, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība kā daļu no sava ziņojuma par grupas maksātspēju un finanšu stāvokli, kas minēts 256. pantā, un papildus 308. c panta 4. punkta c) apakšpunktā un 308.d panta 5. punkta c) apakšpunktā minētajai informācijai publisko kvantifikāciju par ietekmi uz tās finanšu stāvokli, pieņemot, ka pašu kapitālu, kas izriet no šo pārejas pasākumu piemērošanas, nevar darīt pieejamu, lai segtu tās dalības sabiedrības maksātspējas kapitāla prasību, kurai ir aprēķināta grupas maksātspēja.

Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas grupa būtiski paļaujas uz 308.c un 308.d pantā minēto pārejas pasākumu izmantošanu tādā veidā, ka tā nepareizi atspoguļo grupas faktisko maksātspējas stāvokli, pat ja grupas maksātspējas kapitāla prasība tiktu izpildīta, neizmantojot minētos pārejas pasākumus, grupas uzraudzības iestādei ir pilnvaras veikt attiecīgus pasākumus, tostarp iespēju samazināt pašu kapitāla apjomu, kas izriet no tādu pārejas pasākumu izmantošanas, kurus var uzskatīt par izmantojamiem grupas maksātspējas prasības segšanai. ◄

Neatkarīgi no 218. panta 2., 3. un 4. punkta šā panta 14. punktā minētos pārejas noteikumus piemēro mutatis mutandis grupas līmenī, kā arī tad, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības vai grupas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības ievēro Direktīvas 98/78/EK 9. pantā minēto koriģētās maksātspējas prasību, bet neievēro grupai noteikto maksātspējas kapitāla prasību.

Saskaņā ar 301.a pantu Komisija pieņem deleģētos aktus, ar kuriem nosaka izmaiņas grupas maksātspējā, ja ir piemērojami šā panta 13. punktā minētie pārejas noteikumi, kas attiecas uz:

a) 

izmantojamā pašu kapitāla atkārtotas izmantošanas un grupas iekšējās kapitāla radīšanas novēršanu, kā noteikts 222. un 223. pantā;

b) 

aktīvu un pasīvu novērtēšanu, kā noteikts 224. pantā;

c) 

aprēķina metožu piemērošanu saistītajām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kā noteikts 225. pantā;

d) 

aprēķina metožu piemērošanu pastarpinātas apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām, kā noteikts 226. pantā;

e) 

metodēm grupas maksātspējas aprēķināšanai, kā noteikts 230. un 233. pantā;

f) 

grupas maksātspējas prasības aprēķināšanu, kā noteikts 231. pantā;

g) 

kapitāla palielinājuma noteikšanu, kā noteikts 232. pantā;

h) 

principiem, kurus izmanto, aprēķinot apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības grupas maksātspēju, kā noteikts 235. pantā.

308.c pants

Pārejas pasākums attiecībā uz bezriska procentu likmēm

1.   Ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības ir saņēmušas uzraudzības iestādes iepriekšēju atļauju, tās, ņemot vērā pieņemamas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības, var piemērot pārejas pielāgojumu attiecīgajai bezriska procentu likmju termiņstruktūrai.

▼M13

1.a  

Pēc 2027. gada 30. janvāra uzraudzības iestādes apstiprina attiecīgās bezriska procentu likmju termiņstruktūras pārejas pielāgojumu tikai šādos gadījumos:

a) 

18 mēnešu laikā pirms apstiprināšanas šīs direktīvas noteikumus pirmo reizi piemēroja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, kas pieprasa apstiprinājumu pēc tam, kad tā, ievērojot 4. pantu, ir atbrīvota no šīs direktīvas darbības jomas;

b) 

sešu mēnešu laikā pirms apstiprināšanas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kas pieprasīja apstiprinājumu, saņēma atļauju pieņemt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumu portfeli, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kas nodod saistības, piemēroja pārejas pielāgojumu attiecīgajai bezriska procentu likmju termiņstruktūrai attiecībā uz minēto līgumu portfeli pirms nodošanas.

▼M5

2.  

Katrai valūtai pielāgojumu aprēķina kā atšķirības daļu starp:

a) 

procentu likmi, ko Direktīvas 2002/83/EK pēdējā piemērošanas dienā noteikusi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība saskaņā ar normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kuri pieņemti atbilstīgi minētās direktīvas 20. pantam;

b) 

ikgadējo faktisko likmi, kas aprēķināta kā vienota diskonta likme, kura, ja to piemēro pieņemamo dzīvības apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību portfeļa naudas plūsmām, veido vērtību, kas ir vienāda ar pieņemamo dzīvības apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību portfeļa visprecīzākā novērtējuma vērtību, attiecībā uz ko tiek ņemta vērā naudas vērtība laikā, izmantojot attiecīgo bezriska procenta likmju termiņstruktūru, kas minēta 77. panta 2. punktā.

Ja dalībvalstis normatīvos un administratīvos aktus ir pieņēmušas saskaņā ar Direktīvas 2002/83/EK 20. panta 1. punkta B daļas a) apakšpunkta ii) punktu, šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minēto procentu likmi nosaka ar to metožu palīdzību, kuras apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība izmantoja Direktīvas 2002/83/EK pēdējā piemērošanas dienā.

Pirmajā daļā minēto daļu katra gada beigās lineāri samazina no 100 %, sākot ar 2016. gada 1. janvāri, līdz 0 % 2032. gada 1. janvārī.

Ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības piemēro 77.d pantā minēto svārstīguma pielāgojumu, b) apakšpunktā minēto attiecīgo bezriska procentu likmju termiņstruktūru pielāgo 77.d pantā minētajai attiecīgajai bezriska procentu likmju termiņstruktūrai.

3.  

Pieņemamās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības ietver tikai tās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistības, kas atbilst šādām prasībām:

a) 

līgumi, kuros noteiktas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības, tika noslēgti pirms šīs direktīvas pirmās piemērošanas dienas, izņemot līgumu atjaunojumus, kas veikti minētajā dienā vai pēc tās;

b) 

līdz Direktīvas 2002/83/EK pēdējai piemērošanas dienai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību tehniskās rezerves tika noteiktas saskaņā ar normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kuri tika pieņemti saskaņā ar minētās direktīvas 20. pantu minētās tās pēdējā piemērošanas dienā;

c) 

apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistībām nepiemēro 77.b pantu.

4.  

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kas piemēro 1. punktu:

a) 

neietver pieņemamās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības 77.d pantā minētā svārstīguma pielāgojuma aprēķinā;

b) 

nepiemēro 308.d pantu;

▼M13

c) 

ziņojuma daļā par savu maksātspēju un finanšu stāvokli, kas sastāv no informācijas, kura adresēta tirgus profesionāļiem, kas minēti 51. panta 1.b punktā, publisko visu turpmāk minēto:

i) 

to, ka tās piemēro pārejas pielāgojumu bezriska procentu likmju termiņstruktūrai;

ii) 

kvantifikāciju par ietekmi uz to finanšu stāvokli, ko rada minētā pārejas pasākuma nepiemērošana;

iii) 

ja sabiedrība izpildītu maksātspējas kapitāla prasību, nepiemērojot minēto pārejas pasākumu, – tā piemērošanas iemeslus;

iv) 

novērtējumu par sabiedrības atkarību no minētā pārejas pasākuma un attiecīgā gadījumā aprakstu par pasākumiem, ko sabiedrība veikusi vai plānojusi, lai samazinātu vai likvidētu atkarību.

▼M5

308.d pants

Pārejas pasākums attiecībā uz tehniskajām rezervēm

1.   Ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības ir saņēmušas uzraudzības iestādes iepriekšēju atļauju, tās piemēro tehniskajām rezervēm pārejas perioda atskaitījumu. Minēto atskaitījumu var piemērot 80. pantā minēto viendabīgo riska grupu līmenī.

▼M13

1.a  

Pēc 2027. gada 30. janvāra uzraudzības iestādes apstiprina tehnisko rezervju pārejas perioda pagaidu atskaitījumu tikai šādos gadījumos:

a) 

18 mēnešu laikā pirms apstiprināšanas šīs direktīvas noteikumus pirmo reizi piemēroja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, kas pieprasa apstiprinājumu pēc tam, kad tā, ievērojot 4. pantu, ir atbrīvota no šīs direktīvas darbības jomas;

b) 

sešu mēnešu laikā pirms apstiprināšanas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kas pieprasīja apstiprinājumu, pieņēma apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumu portfeli, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kas nodod saistības, piemēroja pārejas pielāgojumu attiecīgajai bezriska procentu likmju termiņstruktūrai attiecībā uz minēto līgumu portfeli pirms nodošanas.

▼M5

2.  

Pārejas perioda atskaitījums atbilst atšķirības daļai starp šādām divām summām:

a) 

tehniskās rezerves, no kurām ir atskaitītas no pārapdrošināšanas līgumiem un īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām atgūstamās summas un kuras aprēķinātas saskaņā ar 76. pantu šīs direktīvas pirmajā piemērošanas dienā;

b) 

tehniskās rezerves, no kurām ir atskaitītas no pārapdrošināšanas līgumiem atgūstamās summas un kuras aprēķinātas atbilstoši normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvas 73/239/EEK 15. pantu, Direktīvas 2002/83/EK 20. pantu un Direktīvas 2005/68/EK 32. pantu, dienā pirms minēto direktīvu atcelšanas saskaņā ar šīs direktīvas 310. pantu.

Maksimālo daļu, kas jāatskaita, katra gada beigās lineāri samazina no 100 %, sākot ar 2016. gada 1. janvāri, līdz 0 % 2032. gada 1. janvārī.

Ja šīs direktīvas pirmajā piemērošanas dienā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības piemēro 77.d pantā minēto svārstīguma pielāgojumu, a) apakšpunktā minēto summu aprēķina, ņemot vērā tādu svārstīguma pielāgojumu, kāds ir minētajā dienā.

3.   Saņemot iepriekšēju atļauju vai pēc uzraudzības iestādes iniciatīvas, tehnisko rezervju summas, tostarp attiecīgos gadījumos arī svārstīguma pielāgojuma summu, ko izmanto, lai aprēķinātu 2. punkta a) un b) apakšpunktā minēto pārejas perioda atskaitījumu, var pārrēķināt ik pēc 24 mēnešiem vai vēl biežāk, ja sabiedrības riska profils ir būtiski mainījies. 4.   Uzraudzības iestāde var ierobežot 2. punktā minētos atskaitījumus, ja to piemērošanas rezultātā varētu samazināties sabiedrībai piemērojamās finanšu resursu prasības, salīdzinot ar prasībām, kas aprēķinātas saskaņā ar normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar Direktīvu 73/239/EEK, Direktīvu 2002/83/EK un Direktīvu 2005/68/EK, dienā pirms minēto direktīvu atcelšanas saskaņā ar šīs direktīvas 310. pantu. 5.  

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kas piemēro 1. punktu:

a) 

nepiemēro 308.c pantu;

b) 

ja tās nespētu izpildīt maksātspējas kapitāla prasību, nepiemērojot pārejas perioda atskaitījumus, tās katru gadu iesniedz ziņojumu savai uzraudzības iestādei, kurā raksturoti veiktie pasākumi un progress, kas gūts, tiecoties 2. punktā noteiktā pārejas perioda beigās atjaunot izmantojamā pašu kapitāla līmeni, lai tas segtu maksātspējas kapitāla prasību, vai samazināt riska profilu, lai atjaunotu atbilstību riska kapitāla prasībai;

▼M13

c) 

ziņojuma daļā par savu maksātspēju un finanšu stāvokli, kas sastāv no informācijas, kuras mērķauditorija ir tirgus profesionāļi, kas minēti 51. panta 1.b punktā, publisko visu turpmāk minēto:

i) 

to, ka tehniskajām rezervēm piemēro pārejas perioda atskaitījumu;

ii) 

kvantifikāciju par ietekmi uz to finanšu stāvokli, ko rada minētā pārejas perioda atskaitījuma nepiemērošana;

iii) 

ja sabiedrība izpildītu maksātspējas kapitāla prasību, nepiemērojot minēto pārejas perioda atskaitījumu, – tā piemērošanas iemeslus;

iv) 

novērtējumu par sabiedrības atkarību no minētā pārejas perioda atskaitījuma un attiecīgā gadījumā aprakstu par pasākumiem, ko sabiedrība veikusi vai plānojusi, lai samazinātu vai likvidētu atkarību.

▼M5

308.e pants

Bezriska procentu likmju un tehnisko rezervju pārejas pasākumu pakāpeniska ieviešana

▼M13

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kas piemēro 77.a panta 2. punktā, 111. panta 1. punkta otrajā daļā, 308.c pantā vai 308.d pantā minētos pārejas pasākumus, informē uzraudzības iestādi, tiklīdz tās konstatē, ka tās neievērotu maksātspējas kapitāla prasību, nepiemērojot minētos pārejas pasākumus. Uzraudzības iestāde pieprasa attiecīgajai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai veikt nepieciešamos pasākumus, lai pārejas perioda beigās nodrošinātu atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai.

▼M5

Divu mēnešu laikā pēc tam, kad konstatēts, ka, nepiemērojot pārejas pasākumus, netiktu izpildīta maksātspējas kapitāla prasība, attiecīgā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība iesniedz uzraudzības iestādei pakāpeniskas ieviešanas plānu, kurā izklāstīts, ar kādiem pasākumiem plānots panākt, ka izmantojamais pašu kapitāls ir tādā līmenī, lai segtu maksātspējas kapitāla prasību, vai samazināt tās riska profilu, tā nodrošinot atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai pārejas perioda beigās. Pārejas perioda gaitā attiecīgā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība var atjaunināt pakāpeniskās ieviešanas plānu.

Attiecīgās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības katru gadu iesniedz ziņojumu savai uzraudzības iestādei, raksturojot īstenotos pasākumus un progresu, kas gūts, tiecoties nodrošināt atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai pārejas perioda beigās. Uzraudzības iestādes atsauc atļauju piemērot pārejas pasākumu, ja progresa ziņojums liecina, ka panākt atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai pārejas perioda beigās nav reāli.

▼M13

308.f pants

Šīs direktīvas 51. panta 1. punktā minētā maksātspējas un finanšu stāvokļa ziņojuma daļā, kuras mērķauditorija ir tirgus profesionāļi, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības publisko kombinēto ietekmi uz savu finanšu stāvokli, ko rada 77.a panta 2. punkta, 308.c un 308.d pantā un attiecīgā gadījumā 111. panta 1. punkta otrajā daļā noteikto pakāpeniskas ieviešanas un pārejas pasākumu nepiemērošana.

▼B

II NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

309. pants

Transponēšana

▼M5

1.  

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu 4., 10., 13., 14., 18., 23., 26.–32., 34.–49., 51.–55., 67., 68., 71., 72., 74.–85., 87.–91., 93.–96., 98., 100.–110., 112., 113., 115.–126., 128., 129., 131.–134., 136.–142., 144., 146., 148., 162.–167., 172., 173., 178., 185., 190., 192., 210.–233., 235.–240., 243.–258., 260.–263., 265., 266., 303., 304. panta un III un IV pielikuma prasības līdz 2015. gada 31. martam. Tās tūlīt dara Komisijai zināmu minēto pasākumu tekstu.

▼M2

Pirmajā daļā minētos normatīvos un administratīvos aktus piemēro no ►M4   2016. gada 1. janvāra  ◄ .

▼B

Dalībvalstīm pieņemot minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī tādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Tajos ietver arī norādi, ka pastāvošajos normatīvajos un administratīvajos aktos ietvertās atsauces uz direktīvām, kas atceltas ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējams minētais teikums.

▼M13 —————

▼B

2.   Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

310. pants

Atcelšana

Direktīvas 64/225/EEK, 73/239/EEK, 73/240/EEK, 76/580/EEK, 78/473/EEK, 84/641/EEK, 87/344/EEK, 88/357/EEK, 92/49/EEK, 98/78/EK, 2001/17/EK, 2002/83/EK un 2005/68/EK, kā tās grozītas ar aktiem, kas uzskaitīti VI pielikuma A daļā, atceļ no ►M4   2016. gada 1. janvāra  ◄ , neskarot dalībvalstu saistības par termiņiem, kādos valsts tiesību aktos transponēt un piemērot VI pielikuma B daļā minētās direktīvas.

Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar VII pielikumā sniegto atbilstības tabulu.

▼M5

310.a pants

EAFPI personāls un resursi

EAFPI izvērtē personāla un resursu vajadzības savu pilnvaru un pienākumu īstenošanai saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem un iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojumu par šiem jautājumiem.

▼M5

311. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

▼M13 —————

▼M5

Direktīvas 1., 2., 3., 5.–9., 11., 12., 15., 16., 17., 19.–22., 24., 25., 33., 57.–66., 69., 70., 73., 145., 147., 149.–161., 168.–171., 174.–177., 179.–184., 186.–189., 191., 193.–209., 267.–300., 302., 305.–308., 308. b pantu un I, II, V, VI un VII pielikumu piemēro no 2016. gada 1. janvāra.

Komisija var pieņemt deleģētos aktus, kā arī regulatīvos un īstenošanas tehniskos standartus pirms šā panta trešajā daļā minētā datuma.

▼B

312. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

I PIELIKUMS

NEDZĪVĪBAS APDROŠINĀŠANAS VEIDI

A.   Risku klasifikācija atbilstīgi apdrošināšanas veidiem

1.   Nelaimes gadījumi (tostarp darba traumas un arodslimības):

—  pastāvīgi finansiāli pabalsti; —  pabalsti kompensāciju formā; —  abu iepriekšējo apvienojums; —  pasažieru traumas.

2.   Slimība:

—  pastāvīgi finansiāli pabalsti; —  pabalsti kompensāciju formā; —  abu iepriekšējo apvienojums.

3.   Sauszemes transports (izņemot dzelzceļa transportu)

Visi šādiem transportlīdzekļiem nodarītie zaudējumi vai to zudums:

—  sauszemes mehāniskie transportlīdzekļi; —  sauszemes transportlīdzekļi, kas nav mehāniskie transportlīdzekļi.

4.   Dzelzceļa transports

Visi dzelzceļa transportam nodarītie zaudējumi vai tā zudums.

5.   Gaisa kuģi

Visi gaisa kuģiem nodarīti zaudējumi vai to zudums.

6.   Kuģi (jūras, ezera, upes un kanāla kuģi)

Visi šādiem transportlīdzekļiem nodarītie zaudējumi vai to zudums:

—  upes un kanāla kuģi; —  ezera kuģi; —  jūras kuģi.

7.   Kravas tranzītā (tostarp preces, bagāža un citas kravas)

Visi kravām tranzītā nodarītie zaudējumi vai to zudums neatkarīgi no transporta veida.

8.   Uguns un dabas stihiju postījumi

Visi īpašumam nodarīti zaudējumi vai tā zudums (izņemot īpašumu, kas iekļauts 3., 4., 5., 6. un 7. apdrošināšanas veidā) sakarā ar:

—  ugunsgrēkiem; —  sprādzieniem; —  vētrām; —  citām dabas parādībām; —  kodolenerģiju; —  zemes iegruvumiem.

9.   Citi īpašumam nodarīti zaudējumi

Visi īpašumam nodarīti zaudējumi vai tā zudums (izņemot to īpašumu, kas iekļauts 3., 4., 5., 6. un 7. apdrošināšanas veidā) sakarā ar krusu vai salu un visiem citiem negadījumiem, piemēram, zādzību, izņemot tos, kas iekļauti 8. apdrošināšanas veidā.

10.   Sauszemes mehānisko transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskā atbildība

Atbildība, izmantojot mehāniskos transportlīdzekļus, kas pārvietojas pa sauszemi (tostarp pārvadātāju atbildība).

11.   Gaisa kuģu īpašnieku civiltiesiskā atbildība

Atbildība, izmantojot gaisa kuģus (tostarp pārvadātāju atbildība).

12.   Kuģu īpašnieku civiltiesiskā atbildība (jūras, ezera, upes un kanāla kuģi)

Atbildība, izmantojot kuģus, liellaivas vai laivas jūrā, ezeros, upēs vai kanālos (tostarp pārvadātāju atbildība).

13.   Vispārējā civiltiesiskā atbildība

Atbildība, kas nav minēta 10., 11. un 12. punktā.

14.   Kredīts:

—  maksātnespēja (vispārēja); —  eksporta kredīts; —  nomaksas kredīts; —  hipotēkas; —  lauksaimniecības kredīts.

15.   Galvojums:

—  galvojums (tiešs); —  galvojums (netiešs).

16.   Dažādi finansiālie zaudējumi:

—  nodarbinātības riski; —  ienākumu nepietiekamība (vispārēji); —  slikti laika apstākļi; —  pabalstu zaudējums; —  pastāvīgi vispārējie izdevumi; —  neparedzēti tirdzniecības izdevumi; —  tirgus vērtības zudums; —  nomas vai ienākumu zaudējums; —  citi netieši tirdzniecības zaudējumi; —  citi finansiāli zaudējumi, kas nav saistīti ar tirdzniecību; —  cita veida finansiāli zaudējumi.

17.   Tiesvedības izdevumi

Tiesvedības izdevumi un tiesas prāvu izmaksas.

18.   Sniegtais atbalsts

Palīdzība personām, kas nonākušas grūtībās ceļojumu laikā, esot prom no savām mājām vai arī esot prom no savas pastāvīgās dzīvesvietas.

B.   Vairākiem apdrošināšanas veidiem piešķirto licenču apraksts

Nosaukumi licencēm, kuras vienlaikus attiecas uz šādiem apdrošināšanas veidiem:

a) 

un 2. apdrošināšanas veids: “Nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšana”;

b) 

(ceturtais ievilkums), 3., 7. un 10. apdrošināšanas veids: “Sauszemes transporta apdrošināšana”;

c) 

(ceturtais ievilkums), 4., 6., 7. un 12. apdrošināšanas veids: “Jūras un transporta apdrošināšana”;

d) 

(ceturtais ievilkums), 5., 7. un 11. apdrošināšanas veids: “Aviācijas apdrošināšana”;

e) 

8.un 9. apdrošināšanas veids: “Īpašuma apdrošināšana pret uguns radītiem un cita veida zaudējumiem”;

f) 

10., 11., 12. un 13. apdrošināšanas veids: “Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana”;

g) 

un 15. apdrošināšanas veids: “Kredītu un galvojumu apdrošināšana”;

h) 

visi apdrošināšanas veidi pēc dalībvalstu izvēles, paziņojot savu izvēli pārējām dalībvalstīm un Komisijai.

II PIELIKUMS

DZĪVĪBAS APDROŠINĀŠANAS VEIDI

I. 

Dzīvības apdrošināšana, kas minēta 2. panta 3. punkta a) apakšpunkta i), ii) un iii) punktā, izņemot šā pielikuma II un III punktā minēto.

II. 

Laulības apdrošināšana, dzimšanas apdrošināšana.

III. 

Ieguldījumu fondiem piesaistīta apdrošināšana, kas minēta 2. panta 3. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktā.

IV. 

Ilgtermiņa veselības apdrošināšana, kas minēta 2. panta 3. punkta a) apakšpunkta iv) punktā.

V. 

Tontīnas, kas minētas 2. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) punktā.

VI. 

Kapitāla izpirkšanas darījumi, kas minēti 2. panta 3. punkta b) apakšpunkta ii) punktā.

VII. 

Kolektīvo pensiju fondu vadība, kas minēta 2. panta 3. punkta b) apakšpunkta iii) un iv) punktā.

VIII. 

Darījumi, kas minēti 2. panta 3. punkta b) apakšpunkta v) punktā.

IX. 

Darījumi, kas minēti 2. panta 3. punkta c) apakšpunktā.

III PIELIKUMS

SABIEDRĪBU JURIDISKĀ FORMA

A.   Nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību uzņēmējdarbības forma:

(1) 

Beļģijas Karalistē: “société anonyme/naamloze vennootschap”, “société en commandite par actions/commanditaire vennootschap op aandelen”, “association d’assurance mutuelle/onderlinge verzekeringsvereniging”, “société coopérative/coöperatieve vennootschap”, “société mutualiste – maatschappij van onderlinge bijstand”;

(2) 

Bulgārijas Republikā: “акционерно дружество”;

(3) 

Čehijas Republikā: “akciová společnost”, “družstvo”;

(4) 

Dānijas Karalistē: “aktieselskaber”, “gensidige selskaber”;

(5) 

Vācijas Federatīvajā Republikā: “Aktiengesellschaft”, “Versicherungsverein auf Gegenseitigkeit”, “Öffentlich-rechtliches Wettbewerbsversicherungsunternehmen”;

(6) 

Igaunijas Republikā: “aktsiaselts”;

(7) 

Īrijā: “incorporated companies limited by shares or by guarantee or unlimited”;

(8) 

Grieķijas Republikā: “ανíνυμη εταώρια”, “αλληλασφαλιστικóς συνεταιρισμóς”;

(9) 

Spānijas Karalistē: “sociedad anónima”, “sociedad mutua”, “sociedad cooperativa”;

(10) 

Francijas Republikā: “société anonyme”, “société d’assurance mutuelle”, “institution de prévoyance régie par le code de la sécurité sociale”, “institution de prévoyance régie par le code rural”, “mutuelles régies par le code de la mutualité”;

▼M3

(10.a) 

Horvātijas Republikā: “dioničko društvo”, “društvo za uzajamno osiguranje”;

▼B

(11) 

Itālijas Republikā: “societģ per azioni”, “societģ cooperativa”, “mutua di assicurazione”,

(12) 

Kipras Republikā: “εταιρεία περιορισμένης ευθύνης με μετοχές”, “εταιρεία περιορισμένης ευθύνης χωρίς μετοχικό κεφάλαιο”;

(13) 

Latvijas Republikā: “apdrošināšanas akciju sabiedrība”, “savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvā biedrība”;

(14) 

Lietuvas Republikā: “akcinė bendrovė”, “uždaroji akcinė bendrovė”;

(15) 

Luksemburgas Lielhercogistē: “société anonyme”, “société en commandite par actions”, “association d’assurances mutuelles”, “société coopérative”,

(16) 

Ungārijas Republikā: “biztosító részvénytársaság”, “biztosító szövetkezet”, “biztosító egyesület”, “külföldi székhelyű biztosító magyarországi fióktelepe”;

(17) 

Maltas Republikā: “limited liability company/kumpannija b' responsabbilta' limitata”;

(18) 

Nīderlandes Karalistē: “naamloze vennootschap”, “onderlinge waarborgmaatschappij”;

(19) 

Austrijas Republikā: “Aktiengesellschaft, Versicherungsverein auf Gegenseitigkeit”;

(20) 

Polijas Republikā: “spółka akcyjna”, “towarzystwo ubezpieczeń wzajemnych”;

(21) 

Portugāles Republikā: “sociedade anónima”, “mútua de seguros”;

(22) 

Rumānijā: “societăți pe acțiuni”, “societăți mutuale”;

(23) 

Slovēnijas Republikā: “delniška družba”, “družba za vzajemno zavarovanje”;

(24) 

Slovākijas Republikā: “akciová spoločnosť”;

(25) 

Somijas Republikā: “keskinäinen vakuutusyhtiö/ömsesidigt försäkringsbolag”, “vakuutusosakeyhtiö/försäkringsaktiebolag”, “vakuutusyhdistys/försäkringsförening”

(26) 

Zviedrijas Karalistē: “försäkringsaktiebolag”, “ömsesidiga försäkringsbolag”, “understödsföreningar”;

▼M13 —————

▼M5

(28) 

Jebkurā gadījumā un kā alternatīva 1.–27. un 29. punktā uzskaitītajām nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību uzņēmējdarbības formām – Eiropas uzņēmējsabiedrības (SE) forma, kā definēts Padomes Regulā (EK) Nr. 2157/2001 ( 31 );

(29) 

Ciktāl attiecīgā dalībvalsts ļauj kooperatīvām sabiedrībām veikt nedzīvības apdrošināšanas uzņēmējdarbību un kā alternatīva 1.–28. punktā uzskaitītajām nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību uzņēmējdarbības formām – Eiropas kooperatīvās sabiedrības (SCE) forma saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1435/2003 ( 32 ).

▼B

B.   Dzīvības apdrošināšanas sabiedrību uzņēmējdarbības forma:

(1) 

Beļģijas Karalistē: “société anonyme/naamloze vennootschap”, “société en commandite par actions/commanditaire vennootschap op aandelen”, “association d’assurance mutuelle/onderlinge verzekeringsvereniging”, “société coopérative/coöperatieve vennootschap”;

(2) 

Bulgārijas Republikā: “акционерно дружество”; “взаимозастрахователна кооперация”;

(3) 

Čehijas Republikā: “akciová společnost”, “družstvo”;

(4) 

Dānijas Karalistē: “aktieselskaber”, “gensidige selskaber”, “pensionskasser omfattet af lov om forsikringsvirksomhed (tværgående pensionskasser)”;

(5) 

Vācijas Federatīvajā Republikā: “Aktiengesellschaft”, “Versicherungsverein auf Gegenseitigkeit”, “Öffentlich-rechtliches Wettbewerbsversicherungsunternehmen”;

(6) 

Igaunijas Republikā: “aktsiaselts”;

(7) 

Īrijā: “incorporated companies limited by shares or by guarantee or unlimited”, “societies registered under the Industrial and Provident Societies Acts”, “societies registered under the Friendly Societies Acts”;

(8) 

Grieķijas Republikā: “ανώνυμη εταιρία”;

(9) 

Spānijas Karalistē: “sociedad anónima”, “sociedad mutua”, “sociedad cooperativa”;

(10) 

Francijas Republikā: “société anonyme”, “société d’assurance mutuelle”, “institution de prévoyance régie par le code de la sécurité sociale”, “institution de prévoyance régie par le code rural”, “mutuelles régies par le code de la mutualité”;

▼M3

(10.a) 

Horvātijas Republikā: “dioničko društvo”, “društvo za uzajamno osiguranje”;

▼B

(11) 

Itālijas Republikā: “società per azioni”, “società cooperativa”, “mutua di assicurazione”,

(12) 

Kipras Republikā: “εταιρεία περιορισμένης ευθύνης με μετοχές”, “εταιρεία περιορισμένης ευθύνης με εγγύηση”;

(13) 

Latvijas Republikā: “apdrošināšanas akciju sabiedrība”, “savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvā biedrība”;

(14) 

Lietuvas Republikā: “akcinė bendrovė”, “uždaroji akcinė bendrovė”;

(15) 

Luksemburgas Lielhercogistē: “société anonyme”, “société en commandite par actions”, “association d’assurances mutuelles”, “société coopérative”,

(16) 

Ungārijas Republikā: “biztosító részvénytársaság”, “biztosító szövetkezet”, “biztosító egyesület”, “külföldi székhelyű biztosító magyarországi fióktelepe”;

(17) 

Maltas Republikā: “limited liability company/kumpannija b' responsabbilta' limitata”;

(18) 

Nīderlandes Karalistē: “naamloze vennootschap”, “onderlinge waarborgmaatschappij”;

(19) 

Austrijas Republikā: “Aktiengesellschaft”, “Versicherungsverein auf Gegenseitigkeit”;

(20) 

Polijas Republikā: “spółka akcyjna”, “towarzystwo ubezpieczeń wzajemnych”;

(21) 

Portugāles Republikā: “sociedade anónima”, “mútua de seguros”;

(22) 

Rumānijā: “societăți pe acțiuni”, “societăți mutuale”;

(23) 

Slovēnijas Republikā: “delniška družba”, “družba za vzajemno zavarovanje”;

(24) 

Slovākijas Republikā: “akciová spoločnosť”;

(25) 

Somijas Republikā: “keskinäinen vakuutusyhtiö/ömsesidigt försäkringsbolag”, “vakuutusosakeyhtiö/försäkringsaktiebolag”, “vakuutusyhdistys/försäkringsförening”;

(26) 

Zviedrijas Karalistē: “försäkringsaktiebolag”, “ömsesidiga försäkringsbolag”, “understödsföreningar”;

▼M13 —————

▼M5

(28) 

Jebkurā gadījumā un kā alternatīva 1.–27. un 29. punktā uzskaitītajām dzīvības apdrošināšanas sabiedrību uzņēmējdarbības formām – Eiropas uzņēmējsabiedrības (SE) forma, kā definēts Regulā (EK) Nr. 2157/2001;

(29) 

Ciktāl attiecīgā dalībvalsts ļauj kooperatīvām sabiedrībām veikt dzīvības apdrošināšanas uzņēmējdarbību un kā alternatīva 1.–28. punktā uzskaitītajām dzīvības apdrošināšanas sabiedrību uzņēmējdarbības formām – Eiropas kooperatīvās sabiedrības (SCE) forma saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1435/2003.

▼B

C.   Pārapdrošināšanas sabiedrību uzņēmējdarbības forma:

(1) 

Beļģijas Karalistē: “société anonyme/naamloze vennootschap”, “société en commandite par actions/commanditaire vennootschap op aandelen”, “association d’assurance mutuelle/onderlinge verzekeringsvereniging”, “société coopérative/coöperatieve vennootschap”;

(2) 

Bulgārijas Republikā:“акционерно дружество”;

(3) 

Čehijas Republikā: “akciová společnost”;

(4) 

Dānijas Karalistē: “aktieselskaber”, “gensidige selskaber”;

(5) 

Vācijas Federatīvajā Republikā: “Aktiengesellschaft”, “Versicherungsverein auf Gegenseitigkeit”, “Öffentlich-rechtliches Wettbewerbsversicherungsunternehmen”;

(6) 

Igaunijas Republikā: “aktsiaselts”;

(7) 

Īrijā: “incorporated companies limited by shares or by guarantee or unlimited”;

(8) 

Grieķijas Republikā: “ανíνυμη εταώρια”, “αλληλασφαλιστικóς συνεταιρισμóς”;

(9) 

Spānijas Karalistē: “sociedad anónima”;

(10) 

Francijas Republikā: “société anonyme”, “société d’assurance mutuelle”, “institution de prévoyance régie par le code de la sécurité sociale”, “institution de prévoyance régie par le code rural” un “mutuelles régies par le code de la mutualité”;

▼M3

(10.a) 

Horvātijas Republikā: “dioničko društvo”;

▼B

(11) 

Itālijas Republikā: “società per azioni”;

(12) 

Kipras Republikā: “εταιρεία περιορισμένης ευθύνης με μετοχές”, “εταιρεία περιορισμένης ευθύνης με εγγύηση”;

(13) 

Latvijas Republikā: “akciju sabiedrība”, “sabiedrība ar ierobežotu atbildību”,

(14) 

Lietuvas Republikā: “akcinė bendrovė”, “uždaroji akcinė bendrovė”;

(15) 

Luksemburgas Lielhercogistē: “société anonyme”, “société en commandite par actions”, “association d’assurances mutuelles”, “société coopérative”,

(16) 

Ungārijas Republikā: “biztosító részvénytársaság”, “biztosító szövetkezet”, “harmadik országbeli biztosító agyarországi fióktelepe”;

(17) 

Maltas Republikā: “limited liability company/kumpannija tà responsabbiltà limitata”;

(18) 

Nīderlandes Karalistē: “naamloze vennootschap”, “onderlinge waarborgmaatschappij”;

(19) 

Austrijas Republikā: “Aktiengesellschaft”, “Versicherungsverein auf Gegenseitigkeit”;

(20) 

Polijas Republikā: “spółka akcyjna”, “towarzystwo ubezpieczeń wzajemnych”;

(21) 

Portugāles Republikā: “sociedade anónima”, “mútua de seguros”;

(22) 

Rumānijā: “societate pe actiuni”;

(23) 

Slovēnijas Republikā: “delniška družba”;

(24) 

Slovākijas Republikā: “akciová spoločnosť”;

(25) 

Somijas Republikā: “keskinäinen vakuutusyhtiö/ömsesidigt försäkringsbolag”, “vakuutusosakeyhtiö/försäkringsaktiebolag”, “vakuutusyhdistys/försäkringsförening”;

(26) 

Zviedrijas Karalistē: “försäkringsaktiebolag”, “ömsesidigt försäkringsbolag”;

▼M13 —————

▼M5

(28) 

Jebkurā gadījumā un kā alternatīva 1.–27. un 29. punktā uzskaitītajām pārapdrošināšanas sabiedrību uzņēmējdarbības formām – Eiropas uzņēmējsabiedrības (SE) forma, kā definēts Regulā (EK) Nr. 2157/2001;

(29) 

Ciktāl attiecīgā dalībvalsts ļauj kooperatīvām sabiedrībām veikt pārapdrošināšanas uzņēmējdarbību un kā alternatīva 1.–28. punktā uzskaitītajām pārapdrošināšanas sabiedrību uzņēmējdarbības formām – Eiropas kooperatīvās sabiedrības (SCE) forma, kā definēts Regulā (EK) Nr. 1435/2003.

▼B

IV PIELIKUMS

MAKSĀTSPĒJAS KAPITĀLA PRASĪBAS STANDARTA FORMULA

1.   Pamata maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšana

Direktīvas 104. panta 1. punktā norādīto pamata maksātspējas kapitāla prasību aprēķina šādi:

kur ar SCRi apzīmē riska moduli i un ar SCRj apzīmē riska moduli j, un kur “i,j” nozīmē, ka dažādu rādītāju summai jāaptver visas iespējamās i un j kombinācijas. Aprēķinā SCRi un SCRj aizstāj ar šādiem moduļiem:

—  ar SCR nedzīvības apzīmē nedzīvības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduli; —  ar SCR dzīvības apzīmē dzīvības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduli; —  ar SCR veselības apzīmē veselības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduli; —  ar SCR tirgus apzīmē tirgus riska moduli; —  ar SCR saistību neizpildes apzīmē darījumu partnera saistību neizpildes riska moduli.

Ar koeficientu Corr i,j apzīmē i rindā un j slejā norādīto vienību šajā korelācijas matricā:

j

i

Tirgus

Saistību neizpildes

Dzīvības

Veselības

Nedzīvības

Tirgus

1

0,25

0,25

0,25

0,25

Saistību neizpildes

0,25

1

0,25

0,25

0,5

Dzīvības

0,25

0,25

1

0,25

0

Veselības

0,25

0,25

0,25

1

0

Nedzīvības

0,25

0,5

0

0

1

2.   Nedzīvības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduļa aprēķināšana

Direktīvas 105. panta 2. punktā norādīto nedzīvības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduli aprēķina šādi:

kur ar SCRi apzīmē apakšmoduli i un ar SCRj apzīmē apakšmoduli j, un kur “i,j” nozīmē, ka dažādu rādītāju summai jāaptver visas iespējamās i un j kombinācijas. Aprēķinā SCRi un SCRj aizstāj ar šādiem moduļiem:

—  ar SCR nedz. prēmijas un rezerves apzīmē nedzīvības apdrošināšanas prēmijas un rezerves riska apakšmoduli; —  ar SCR nedz. katastrofas apzīmē nedzīvības apdrošināšanas katastrofas riska apakšmoduli.

3.   Dzīvības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduļa aprēķināšana

Direktīvas 105. panta 3. punktā norādīto dzīvības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduli aprēķina šādi:

kur ar SCRi apzīmē apakšmoduli i un ar SCRj apzīmē apakšmoduli j, un kur “i,j” nozīmē, ka dažādu rādītāju summai jāaptver visas iespējamās i un j kombinācijas. Aprēķinā SCRi un SCRj aizstāj ar šādiem moduļiem:

—  ar SCR mirstības apzīmē mirstības riska apakšmoduli; —  ar SCR ilgdzīvošanas apzīmē ilgdzīvošanas riska apakšmoduli; —  ar SCR invaliditātes apzīmē invaliditātes un saslimstības riska apakšmoduli; —  ar SCR dz. izdevumu apzīmē dzīvības apdrošināšanas izdevumu riska apakšmoduli; —  ar SCR pārskatīšanas apzīmē pārskatīšanas riska apakšmoduli; —  ar SCR polises apturēšanas apzīmē polises apturēšanas riska apakšmoduli; —  ar SCR dz. katastrofas apzīmē dzīvības apdrošināšanas katastrofas riska apakšmoduli.

4.   Tirgus riska moduļa aprēķināšana

Tirgus riska moduļa struktūra

Direktīvas 105. panta 5. punktā norādīto tirgus riska moduli aprēķina šādi:

kur ar SCRi apzīmē apakšmoduli i un ar SCRj apzīmē apakšmoduli j, un kur “i,j” nozīmē, ka dažādu rādītāju summai jāaptver visas iespējamās i un j kombinācijas. Aprēķinā SCRi un SCRj aizstāj ar šādiem moduļiem:

—  ar SCR procentu likmju apzīmē procentu likmju riska apakšmoduli; —  ar SCR pašu kapitāla apzīmē pašu kapitāla riska apakšmoduli; —  ar SCR īpašuma apzīmē īpašuma riska apakšmoduli; —  ar SCR likmju starpības apzīmē likmju starpības riska apakšmoduli; —  ar SCR koncentrācijas apzīmē tirgus riska koncentrācijas apakšmoduli; —  ar SCR valūtas apzīmē ārvalstu valūtas riska apakšmoduli.

V PIELIKUMS

NEDZĪVĪBAS APDROŠINĀŠANAS VEIDU GRUPAS, PIEMĒROJOT 157. PANTU

1. 

Nelaimes gadījumi un slimības (I pielikuma 1. un 2. apdrošināšanas veids),

2. 

transportlīdzekļi (I pielikuma 3., 7. un 10. apdrošināšanas veids, 10. apdrošināšanas veida rādītājus sniedzot atsevišķi, izņemot par pārvadātāju atbildību),

3. 

īpašumam nodarīti uguns radīti un cita veida zaudējumi (I pielikuma 8. un 9. apdrošināšanas veids),

4. 

gaisa, jūras un sauszemes transports (I pielikuma 4., 5., 6., 7., 11. un 12. apdrošināšanas veids),

5. 

vispārējā civiltiesiskā atbildība (I pielikuma 13. apdrošināšanas veids),

6. 

kredīts un galvojums (I pielikuma 14. un 15. apdrošināšanas veids),

7. 

citi apdrošināšanas veidi (16., 17. un 18. apdrošināšanas veids).

VI PIELIKUMS

A DAĻA

Atcelto direktīvu un to grozījumu saraksts

(saskaņā ar 310. pantu)

Padomes Direktīva 64/225/EEK

 

(OV 56, 4.4.1964., 878. lpp.).

 

1973. gada Pievienošanās akta 29. pants, I pielikuma III punkta G) apakšpunkta 1. punkts

 

(OV L 73, 27.3.1972., 89. lpp.).

 

Padomes Pirmā direktīva 73/239/EEK

 

(OV L 228, 16.8.1973., 3. lpp.).

 

1994. gada Pievienošanās akta 29. pants, I pielikuma XI punkta B), 29. pants, I pielikuma XI punkta B) apakšpunkta II daļas 1) punkts

 

(OV C 241, 29.8.1994., 197. lpp.).

 

(aizstāts ar Padomes Lēmumu 95/1/EK)

 

(OV L 1, 1.1.1995., 1. lpp.).

 

2003. gada Pievienošanās akta 20. pants, II pielikuma 3) punkta 1) apakšpunkts

 

(OV L 236, 23.9.2003., 335. lpp.).

 

1985. gada Pievienošanās akta 26. pants, I pielikuma II) punkta c) apakšpunkta 1) daļas a) punkts

 

(OV L 302, 15.11.1985., 156. lpp.).

 

Padomes Direktīva 76/580/EEK

tikai 1. pants

(OV L 189, 13.7.1976., 13. lpp.).

Padomes Direktīva 84/641/EEK

tikai 1. līdz 14. pants

(OV L 339, 27.12.1984., 21. lpp.).

Padomes Direktīva 87/343/EEK

tikai 1. pants un pielikums

(OV L 185, 4.7.1987., 72. lpp.).

Padomes Direktīva 87/344/EEK

tikai 9. pants

(OV L 185, 4.7.1987., 77. lpp.).

Padomes Otrā direktīva 88/357/EEK

tikai 9., 10. un 11. pants

(OV L 172, 4.7.1988., 1. lpp.).

Padomes Direktīva 90/618/EEK

tikai 2., 3. un 4. pants

(OV L 330, 29.11.1990., 44. lpp.).

Padomes Direktīva 92/49/EEK

tikai 4., 5., 6., 7., 9., 10., 11., 13., 14., 17., 18., 24., 32., 33. un 53. pants

(OV L 228, 11.8.1992., 1. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/26/EK

tikai 1. pants, 2. panta 2. punkta trešais ievilkums un 3. panta 1. punkts

(OV L 168, 18.7.1995., 7. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/26/EK

tikai 8. pants

(OV L 181, 20.7.2000., 65. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/13/EK

tikai 1. pants

(OV L 77, 20.3.2002., 17. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/87/EK

tikai 22. pants

(OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/1/EK

tikai 4. pants

(OV L 79, 24.3.2005., 9. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/68/EK

tikai 57. pants

(OV L 323, 9.12.2005., 1. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/101/EK

tikai 1. pants un pielikuma 1. punkts

(OV L 363, 20.12.2006., 238. lpp.).

Padomes Direktīva 73/240/EEK

 

(OV L 228, 16.8.1973., 20. lpp.).

 

Padomes Direktīva 76/580/EEK

 

(OV L 189, 13.7.1976., 13. lpp.).

 

Padomes Direktīva 78/473/EEK

 

(OV L 151, 7.6.1978., 25. lpp.).

 

Padomes Direktīva 84/641/EEK

 

(OV L 339, 27.12.1984., 21. lpp.).

 

Padomes Direktīva 87/344/EEK

 

(OV L 185, 4.7.1987., 77. lpp.).

 

Padomes Otrā direktīva 88/357/EEK

 

(OV L 172, 4.7.1988., 1. lpp.).

 

Padomes Direktīva 90/618/EEK

tikai 5. līdz 10. pants

(OV L 330, 29.11.1990., 44. lpp.).

Padomes Direktīva 92/49/EEK

tikai 12. panta 1. punkts, 19., 23., 27., 30. panta 1. punkts, 34., 35., 36., 37., 39. panta 1. punkts, 40. panta 1. punkts, 42. panta 1. punkts, 43. panta 1. punkts, 44. panta 1. punkts, 45. panta 1. punkts un 46. panta 1. punkts

(OV L 228, 11.8.1992., 1. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/26/EK

tikai 9. pants

(OV L 181, 20.7.2000., 65. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/14/EK

tikai 3. pants

(OV L 149, 11.6.2005., 14. lpp.).

Padomes Direktīva 92/49/EEK

 

(OV L 228, 11.8.1992., 1. lpp.).

 

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/26/EEK

tikai 1. panta otrais ievilkums, 2. panta 1. punkta pirmais ievilkums, 4. panta 1., 3. un 5. punkts un 5. panta otrais ievilkums

(OV L 168, 18.7.1995., 7. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/64/EK

tikai 2. pants

(OV L 290, 17.11.2000., 27. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/87/EK

tikai 24. pants

(OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/1/EK

tikai 6. pants

(OV L 79, 24.3.2005., 9. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/68/EK

tikai 58. pants

(OV L 323, 9.12.2005., 1. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/44/EK

tikai 1. pants

(OV L 247, 21.9.2007., 1. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/78/EK

 

(OV L 330, 5.12.1998., 1. lpp.).

 

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/87/EK

tikai 28. pants

(OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/1/EK

tikai 7. pants

(OV L 79, 24.3.2005., 9. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/68/EK

tikai 59. pants

(OV L 323, 9.12.2005., 1. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/17/EK

 

(OV L 110, 20.4.2001., 28. lpp.).

 

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/83/EK

 

(OV L 345, 19.12.2002., 1. lpp.).

 

Padomes Direktīva 2004/66/EK

tikai pielikuma II punkts

(OV L 168, 1.5.2004., 35. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/1/EK

tikai 8. pants

(OV L 79, 24.3.2005., 9. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/68/EK

tikai 60. pants

(OV L 323, 9.12.2005., 1. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/101/EK

tikai 1. pants un pielikuma 3. punkts

(OV L 363, 20.12.2006., 238. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/44/EK

tikai 2. pants

(OV L 247, 21.9.2007., 1. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/19/EK

tikai 1. pants

(OV L 76, 19.3.2008., 44. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/68/EK

 

(OV L 323, 9.12.2005., 1. lpp.).

 

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/44/EK

tikai 4. pants

(OV L 247, 21.9.2007., 1. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/19/EK

tikai 1. pants

(OV L 76, 19.3.2008., 44. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/37/EK

tikai 1. pants

(OV L 81, 20.3.2008., 1. lpp.).

B DAĻA

Termiņu uzskaitījums transponēšanai valsts tiesību aktos

(saskaņā ar 310. pantu)

Direktīva

Transponēšanas termiņš

Piemērošanas termiņš

64/225/EEK

1965. gada 26. augusts

 

73/239/EEK

1975. gada 27. janvāris

1976. gada 27. janvāris

73/240/EEK

1975. gada 27. janvāris

 

76/580/EEK

1976. gada 31. decembris

 

78/473/EEK

1979. gada 2. decembris

1980. gada 2. jūnijs

84/641/EEK

1987. gada 30. jūnijs

1988. gada 1. janvāris

87/343/EEK

1990. gada 1. janvāris

1990. gada 1. jūlijs

87/344/EEK

1990. gada 1. janvāris

1990. gada 1. jūlijs

88/357/EEK

1989. gada 30. decembris

1990. gada 30. jūnijs

90/618/EEK

1992. gada 20. maijs

1992. gada 20. novembris

92/49/EEK

1993. gada 31. decembris

1994. gada 1. jūlijs

95/26/EEK

1996. gada 18. jūlijs

1996. gada 18. jūlijs

98/78/EK

2000. gada 5. jūnijs

 

2000/26/EK

2002. gada 20. jūlijs

2003. gada 20. janvāris

2000/64/EK

2002. gada 17. novembris

 

2001/17/EK

2003. gada 20. aprīlis

 

2002/13/EK

2003. gada 20. septembris

 

2002/83/EK

2002. gada 17. novembris, 2003. gada 20. septembris, 2004. gada 19. jūnijs (atkarībā no konkrēta noteikuma)

 

2002/87/EK

2004. gada 11. augusts

 

2004/66/EK

2004. gada 1. maijs

 

2005/1/EK

2005. gada 13. maijā

 

2005/14/EK

2007. gada 11. jūnijs

 

2005/68/EK

2007. gada 10. decembris

 

2006/101/EK

2007. gada 1. janvāris

 

2008/19/EK

Nepiemēro

 

2008/37/EK

Nepiemēro

 

VII PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Direktīva 73/239/EEK

Direktīva 78/473/EEK

Direktīva 87/344/EEK

Direktīva 88/357/EEK

Direktīva 92/49/EEK

Direktīva 98/78/EEK

Direktīva 2001/17/EK

Direktīva 2002/83/EK

Direktīva 2005/68/EK

Direktīva 2007/44/EK

Šajā direktīvā

1. panta 1. punkts

 

 

 

2. pants

 

1. panta 1. punkts

2. panta 1. teikums

1. panta 1. punkts

 

1. pants, 2. panta 2. un 3. punkts un 267. pants

1. panta 2. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2. panta 2. punkts

1. panta 3. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

—

►C1  2. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunkts ◄

 

 

 

 

 

 

 

 

 

—

2. panta 1. punkta d) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

3. pants 4. punkts

 

 

3. pants

2. panta 1. punkta e) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

—

►C1  2. panta 2. punkta b) apakšpunkts ◄

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5. panta 1. punkts

2. panta 2. punkta a) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5. panta 2. punkts

►C1  2. panta 2. punkta c) apakšpunkts ◄

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5. panta 3. punkts

2. panta 2. punkta d) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5. panta 4. punkts

2. panta 3. punkta pirmā līdz ceturtā daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6. pants

2. panta 3. punkta piektā daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

15. panta 4. punkts

3. panta 1. punkta pirmā un otrā daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

—

3. panta 1. punkta trešā daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4. panta 5. punkts

3. panta 2. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7. pants

4. panta 1. teikums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8. panta 1. teikums

4. panta a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8. panta 2. punkts

4. panta b) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

—

4. panta c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8. panta 3. punkts

4. panta e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

—

4. panta f) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8. panta 1. punkts

4. panta g) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8. panta 4. punkts

5. panta a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

—

5. panta b) punkts

 

 

 

 

 

 

1. panta 1. punkta o) apakšpunkts

 

 

—

5. panta c) punkts

 

 

 

 

 

 

1. panta 1. punkta p) apakšpunkts

 

 

134. panta 1. punkts

5. panta d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

►M5  13. panta 27. punktu ◄

6. pants

 

 

 

4. pants

 

 

4. pants

3. pants

 

14. panta 1. punkts, 2. punkta a) un b) apakšpunkts

7. panta 1. punkts un 2. punkta pirmā daļa

 

 

 

5. panta 1. punkts un 2. punkta pirmā daļa

 

 

5. panta 1. punkts un 2. punkta pirmā daļa

 

 

15. panta 1. punkts un 2. punkta pirmā daļa

7. panta 2. punkta otrās daļas a) apakšpunkts

 

 

 

5. panta 2. punkta otrās daļas a) apakšpunkts

 

 

 

 

 

15. panta 3. punkta pirmā daļa

7. panta 2. punkta otrās daļas b) apakšpunkts

 

 

 

5. panta 2. punkta otrās daļas b) apakšpunkts

 

 

 

 

 

—

8. panta 1. punkta a) apakšpunkts

 

 

 

6. panta 1. punkta a) apakšpunkts

 

 

6. panta 1. punkta a) apakšpunkts

I pielikums

 

IIIA un B pielikums

8. panta 1. punkta a) apakšpunkta pēdējā daļa

 

 

 

 

 

 

 

5. panta 2. punkts

 

17. panta 2. punkts

►C1  8. panta 1. punkta c) apakšpunkts ◄

 

 

 

►C1  6. panta 1. punkta c) apakšpunkts ◄

 

 

6. panta 1. punkta b) apakšpunkts

6. panta a) punkts

 

18. panta 1. punkta a) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

6. panta a) punkts

 

►C1  18. panta 1. punkta c) apakšpunkts ◄

8. panta 1. punkta b) apakšpunkts

 

 

 

6. panta 1. punkta b) apakšpunkts

 

 

6. panta 1. punkta b) apakšpunkts

6. panta b) punkts

 

18. panta 1. punkta b) apakšpunkts

8. panta 1. punkta d) apakšpunkts

 

 

 

6. panta 1. punkta d) apakšpunkts

 

 

6. panta 1. punkta d) apakšpunkts

6. panta c) punkts

 

18. panta 1. punkta d) apakšpunkts

8. panta 1. punkta e) apakšpunkts

 

 

 

6. panta 1. punkta e) apakšpunkts

 

 

6. panta 1. punkta e) apakšpunkts

6. panta d) punkts

 

►C1  18. panta 1. punkta g) apakšpunkts ◄

8. panta 1. punkta f) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

►C1  18. panta 1. punkta h) apakšpunkts ◄

8. panta 1. punkta otrā līdz ceturtā daļa

 

 

 

 

 

 

6. panta 2. punkts

7. pants

 

19. pants

►C1  8. panta 1.a punkts ◄

 

 

 

 

 

 

6. panta 3. punkts

8. pants

 

20. pants

8. panta 2. punkts

 

 

 

6. panta 2. punkts

 

 

6. panta 4. punkts

 

 

18. panta 2. punkts

8. panta 3. punkta pirmā daļa

 

 

 

6. panta 3. punkta pirmā daļa

 

 

6. panta 5. punkta trešā daļa

9. panta 1. punkts

 

21. panta 4. punkts

8. panta 3. punkta otrā daļa

 

 

 

6. panta 3. punkta otrā daļa un 29. panta pirmās daļas 1. teikums

 

 

6. panta 5. punkta pirmā daļa

9. panta 2. punkts

 

21. panta 1. punkta pirmā daļa

8. panta 3. punkta trešā daļa

 

 

 

6. panta 3. punkta trešā daļa un 29. panta otrā daļa

 

 

 

 

 

21. panta 2. punkts

8. panta 3. punkta ceturtā daļa

 

 

 

6. panta 3. punkta ceturtā daļa

 

 

 

 

 

21. panta 3. punkts

8. panta 4. punkts

 

 

 

6. panta 4. punkts

 

 

6. panta 6. punkts

10. pants

 

22. pants

9. panta a) līdz d) apakšpunkts

 

 

 

7. panta a) līdz d) apakšpunkts

 

 

7. panta a) līdz d) apakšpunkts

11. panta 1. punkta a), c), d) un e) apakšpunkts

 

23. panta 1. punkta a), c), d) un e) apakšpunkts

9. panta e) un f) apakšpunkts

 

 

 

7. panta e) un f) apakšpunkts

 

 

 

11. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts

 

23. panta 2. punkta e) apakšpunkts

9. panta g) un h) punkts

 

 

 

7. panta g) un h) punkts

 

 

7. panta f) un g) apakšpunkts

11. panta 2. punkta c) un d) apakšpunkts

 

23. panta 2. punkta a) un d) apakšpunkts

10. panta 1. punkts

 

 

 

32. panta 1. punkts

 

 

40. panta 1. punkts

 

 

145. panta 1. punkta pirmā daļa

10. panta 2. punkta pirmā daļa

 

 

 

32. panta 2. punkta pirmā daļa

 

 

40. panta 2. punkts

 

 

145. panta 2. punkts

10. panta 2. punkta otrā daļa

 

 

 

32. panta 2. punkta otrā daļa

 

 

 

 

 

145. panta 3. punkts

10. panta 3. punkts

 

 

 

32. panta 3. punkts

 

 

40. panta 3. punkts

 

 

146. panta 1. un 2. punkts

10. panta 4. punkts

 

 

 

32. panta 4. punkts

 

 

40. panta 4. punkts

 

 

146. panta 3. punkts

10. panta 5. punkts

 

 

 

32. panta 5. punkts

 

 

40. panta 5. punkts

 

 

146. panta 3. punkta otrā daļa

10. panta 6. punkts

 

 

 

32. panta 6. punkts

 

 

40. panta 6. punkts

 

 

145. panta 4. punkts

11. pants

 

 

 

33. pants

 

 

 

 

 

—

12. pants

 

 

 

56. pants

 

 

9. pants

13. pants

 

25. panta otrā daļa

12.a pants

 

 

 

 

 

 

9.a pants

14. pants un 60. panta 2. punkts

 

26. pants

13. panta 1. punkts un 2. punkta pirmā daļa

 

 

 

9. panta 1. punkts un 2. punkta pirmā daļa

 

 

10. panta 1. punkta pirmais teikums un 2. punkta pirmā daļa

►C1  15. panta 1. punkta pirmā daļa un 2. punkts ◄

 

30. panta 1. punkts, 2. punkta pirmā daļa

13. panta 2. punkta otrā daļa

 

 

 

9. panta 2. punkta otrā daļa

 

 

 

 

 

30. panta 2. punkta otrā daļa

 

 

 

 

 

 

 

10. panta 1. punkta otrais un trešais teikums

15. panta 1. punkta otrā daļa

 

30. panta 3. punkts

13. panta 2. punkta trešā daļa

 

 

 

 

 

 

10. panta 2. punkta otrā daļa

60. panta 3. punkts

 

32. panta 1. punkts

13. panta 3. punkts

 

 

 

9. panta 3. punkts

 

 

10. panta 3. punkts

15. panta 4. punkts

 

—

14. pants

 

 

 

10. pants

 

 

11. pants

16. pants

 

33. pants

15. panta 1. punkts, 2. punkts un 3. punkta otrā daļa

 

 

 

17. pants

 

 

20. panta 1. līdz 3. punkts, 4. punkta otrā daļa

32. panta 1. un 3. punkts

 

76. līdz 86. pants

15. panta 3. punkta pirmā daļa

 

 

 

 

 

 

20. panta 4. punkta pirmā daļa

32. panta 2. punkts

 

134. panta 2. punkts un 173. pants

15.a pants

 

 

 

18. pants

 

 

 

33. pants

 

—

16. pants

 

 

 

 

 

 

27. pants

35. pants, 36. pants un 60. panta 8. punkts

 

87. līdz 99. pants

16.a pants

 

 

 

 

 

 

28. pants

37.-39.pants, 60.panta 9. punkts

 

100. līdz 127. pants

17. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

 

29. panta 1. punkts

40. panta 1. punkts

 

128. pants, 129. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunkts un 2. punkts

17. panta 2. punkts

 

 

 

 

 

 

29. panta 2. punkts

40. panta 2. punkts

 

129. panta 1. punkta d) apakšpunkts

17.a pants

 

 

 

 

 

 

30. pants

41. pants

 

—

17.b pants

 

 

 

 

 

 

►C1  28. un 28.a pants ◄

60. panta 10. punkts

 

—

18. pants

 

 

 

 

 

 

31. pants

 

 

—

14. pants

 

 

 

 

 

 

11. pants

16. pants

 

33. pants

19. panta 2. punkts

 

 

 

11. panta 2. punkts

 

 

13. panta 2. punkts

17. panta 2. punkts

 

35. pants

19. panta 3. punkts, pirmā daļa un otrās daļas a) un b) apakšpunkts

 

 

10. pants

11. panta 3. punkta pirmā daļa un otrās daļas a) un b) apakšpunkts

 

 

13. panta 3. punkts, pirmā daļa un otrās daļas a) un b) apakšpunkts

17. panta 3. punkts un 4. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunkts

 

34. panta 1. līdz 3., 5., 6. un 7. punkts

19. panta 3. punkta otrās daļas c) apakšpunkts

 

 

10. pants

11. panta 3. punkta otrās daļas c) apakšpunkts

 

 

13. panta 3. punkta otrās daļas c) apakšpunkts

17. panta 4. punkta pirmās daļas c) apakšpunkts

 

34. panta 8. punkts

19. panta 3. punkta trešā daļa

 

 

10. pants

11. panta 3. punkta trešā daļa

 

 

13. panta 3. punkta trešā daļa

17. panta 4. punkta otrā daļa

 

35. panta 2. punkta a) apakšpunkts

20. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

 

37. panta 1. punkts

42. panta 1. punkts

 

137. pants

20. panta 2. punkta pirmā daļa

 

 

 

►C1  13. panta 2. punkta pirmā daļa ◄

 

 

37. panta 2. punkta pirmā daļa

42. panta 2. punkta pirmā daļa

 

—

20. panta 2. punkta otrā daļa

 

 

 

13. panta 2. punkta otrā daļa

 

 

37. panta 2. punkta otrā daļa

42. panta 2. punkta otrā daļa

 

138. panta 5. punkts

20. panta 3. punkta pirmā daļa

 

 

 

13. panta 3. punkta pirmā daļa

 

 

37. panta 3. punkta pirmā daļa

42. panta 3. punkta pirmā daļa

 

—

20. panta 3. punkta otrā daļa

 

 

 

13. panta 3. punkta otrā daļa

 

 

37. panta 3. punkta otrā daļa

42. panta 3. punkta otrā daļa

 

139. panta 3. punkts

20. panta 4. punkts

 

 

 

13. panta 4. punkts

 

 

 

 

 

—

20. panta 5. punkts

 

 

 

13. panta 2. punkta 2. daļa un 5. punkts

 

 

37. panta 2. punkta otrā daļa un 5. punkts

42. panta 2. punkta otrā daļa un 4. punkts

 

138. panta 5. punkts

20.a panta 1. punkta pirmās daļas 1. teikums

 

 

 

 

 

 

38. panta 1. punkta pirmais teikums

43. panta 1. punkts

 

138. panta 2. punkts, 139.panta 2. punkts

►C1  20.a panta 1. punkta pirmās daļas 2. teikuma a) līdz e) apakšpunkts ◄

 

 

 

 

 

 

►C1  38. panta 1. punkta 2. teikuma a) līdz e) apakšpunkts ◄

►C1  43. panta 2. punkta a) līdz e) apakšpunkts ◄

 

142. panta 1. punkts

20.a panta 2. punkts

 

 

 

 

 

 

38. panta 2. punkts

 

 

141. pants

20.a panta 3. punkts

 

 

 

 

 

 

38. panta 3. punkts

43. panta 4. punkts

 

140. panta 2. punkts

20.a panta 4. punkts

 

 

 

 

 

 

38. panta 4. punkts

43. panta 5. punkts

 

—

20.a panta 5. punkts

 

 

 

 

 

 

38. panta 5. punkts

43. panta 6. punkts

 

142. panta 2. punkts

21. pants

 

 

11. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

 

—

22. panta 1. punkta pirmās daļas a), b) un d) apakšpunkts

 

 

 

14. pants

 

 

39. panta 1. punkta pirmās daļas a), b) un d) apakšpunkts

44. panta 1. punkta pirmās daļas a), b) un d) apakšpunkts

 

144. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkts

►C1  22. panta 1. punkta otrās daļas pirmais teikums ◄

 

 

 

 

 

 

►C1  39. panta 1. punkta otrās daļas pirmais teikums ◄

►C1  44. panta 1. punkta otrā daļa ◄

 

►C1  144. panta 2. punkta pirmā daļa ◄

►C1  22. panta 1. punkta otrās daļas otrais teikums ◄

 

 

 

 

 

 

►C1  39. panta 1. punkta otrās daļas otrais teikums ◄

 

 

►C1  144. panta 2. punkta otrā daļa ◄

22. panta 2. punkts

 

 

 

 

 

 

39. panta 2. punkts

44. panta 2. punkts

 

144. panta 3. punkts

23. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

 

51. panta 1. punkts

 

 

162. panta 1. punkts

23. panta 2. punkta a) līdz g) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

51. panta 2. punkts

 

 

162. panta 2. punkta a) līdz f) apakšpunkts, h) apakšpunkts

23. panta 2. punkta h) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

162. panta 2. punkta g) apakšpunkts

24. panta pirmās daļas pirmais teikums

 

 

 

 

 

 

54. panta pirmās daļas pirmais teikums

 

 

165. panta 1. teikums

►C1  24. panta pirmās daļas otrais teikums un trešā daļa ◄

 

 

 

 

 

 

54. panta pirmās daļas otrais teikums līdz trešā daļa

 

 

—

25. pants

 

 

 

 

 

 

55. pants

 

 

166. pants

26. pants

 

 

 

 

 

 

56. pants

 

 

167. pants

27. panta pirmā daļa

 

 

 

 

 

 

52. panta 2. punkta pirmā daļa

 

 

168. panta pirmā daļa

27. panta otrā daļa

 

 

 

 

 

 

52. panta 2. punkta otrā daļa

 

 

168. panta otrā daļa

28. pants

 

 

 

 

 

 

52. panta 3. punkts

 

 

170. pants

28.a pants

 

 

 

53. pants

 

 

53. pants

 

 

164. pants

29. pants

 

 

 

 

 

 

57. pants

 

 

171. pants

►C1  29.a pants ◄

 

 

 

 

 

 

58. pants

 

 

176. panta pirmā līdz trešā daļa

29.b panta 1. un 2. punkts

 

 

 

 

 

 

59. panta 1. un 2. punkts

52. panta 1. un 2. punkts

 

177. panta 1. un 2. punkts

29.b panta 3. līdz 6. punkts

 

 

 

 

 

 

59. panta 3. līdz 6. punkts

52. panta 3. un 4. punkts

 

—

30. panta 1. punkts un 2. punkta a) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

—

30. panta 2. punkta a) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

305. panta 1. punkts

30. panta 4. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

305. panta 2. punkts

30. panta 5. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

305. panta 4. punkts

31. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

 

—

32. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

 

—

33. pants

 

 

28. pants

 

 

 

62. pants

54. panta 2. punkts

 

298. panta, 2. un 3. punkts

34. pants

9. pants

 

29. pants

 

11. panta 5. punkts

 

6. panta piektā punkta ceturtā daļa

 

6. pants

—

35. pants

10. pants

10. pants

32. pants

57. panta 1. punkts

11. panta 1. līdz 3. punkts

31. panta 1. un 2. punkts

69. panta 1. līdz 4. punkts

64. panta 1. punkts

7. panta 1. punkts

309. panta 1. punkts

36. pants

11. pants

11. pants

33. pants

57. panta 2. punkts

11. panta 4. punkts

31. panta 3. punkts

70. pants

64. panta 2. punkts

7. panta 2. punkts

309. panta 2. punkts

37. pants

 

 

34. pants

 

 

 

 

 

 

—

38. pants

12. pants

12. pants

35. pants

58. pants

13. pants

33. pants

74. pants

66. pants

9. pants

312. pants

Pielikuma A punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

15. panta 2. punkta otrā daļa un I pielikuma A daļa

Pielikuma A un B punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

I pielikuma A un B daļa

Pielikuma C punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

16. pants

Pielikuma D punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

—

 

1. panta 1. punkta pirmā daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

190. panta 1. punkts

 

1. panta 1. punkta otrā daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

190. panta 2. punkts

 

1. panta 2. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

—

 

2. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

190. panta 1. punkts

 

2. panta 2. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

►C1  190. panta 3. punkts ◄

 

3. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

191. pants

 

4. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

192. panta pirmā un otrā daļa

 

4. panta 2. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

—

 

5. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

193. pants

 

6. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

195. pants

 

7. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

194. pants

 

8. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

196. pants

 

 

1. pants

 

 

 

 

 

 

 

—

 

 

2. pants

 

 

 

 

 

 

 

198. pants

 

 

3. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

 

 

199. pants

 

 

3. panta 2. punkta pirmās daļas 1. teikums

 

 

 

 

 

 

 

200. panta 1. punkta pirmā daļa

 

 

3. panta 2. punkta a) līdz c) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

200. panta 2. līdz 4. punkts

 

 

3. panta 3. punkts

 

 

 

 

 

 

 

200. panta 1. punkta otrā daļa

 

 

4. pants

 

 

 

 

 

 

 

201. pants

 

 

5. pants

 

 

 

 

 

 

 

202. pants

 

 

6. pants

 

 

 

 

 

 

 

203. pants

 

 

7. pants

 

 

 

 

 

 

 

204. pants

 

 

8. pants

 

 

 

 

 

 

 

205. pants

 

 

9. pants

 

 

 

 

 

 

 

16. panta 2. punkts

 

 

 

1. pants

 

 

 

 

 

 

—

 

 

 

2. panta a), b) un e) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

—

 

 

 

2. panta c) punkts

 

 

 

►C1  1. panta 1. punkta c) apakšpunkts ◄

2. panta 1. punkta e) apakšpunkts

 

—

 

 

 

2. panta d) punkts

 

 

 

 

 

 

13. panta 13. punkts

 

 

 

2. panta f) punkts

1. panta e) punkts

 

 

1. panta 1. punkta h) apakšpunkts

 

 

—

 

 

 

3. pants

 

 

 

1. panta b) apakšpunkta 2. teikums

 

 

145. panta 1. punkta otrā daļa

 

 

 

4. pants

 

 

 

 

 

 

187. pants

 

 

 

6. pants

 

 

 

 

 

 

—

 

 

 

7. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

—

 

 

 

7. panta 1. punkta f) apakšpunkts

27. pants

 

 

 

 

 

—

 

 

 

►C1  7. panta 1. punkta g) apakšpunkts un 3. punkts ◄

 

 

 

 

 

 

—

 

 

 

8. panta 1. un 2. punkts

 

 

 

 

 

 

179. panta 1. un 2. punkts

 

 

 

8. panta 3. punkts

 

 

 

 

 

 

—

 

 

 

8. panta 4. punkta a) apakšpunkts un c) apakšpunkts

30. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

—

 

 

 

8. panta 4. punkta d) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

179. panta 3. punkts

 

 

 

8. panta 5. punkts

 

 

 

 

 

 

179. panta 4. punkts

 

 

 

12. pants

 

 

 

 

 

 

—

 

 

 

12.a panta 1. līdz 3. punkts

 

 

 

 

 

 

150. pants

 

 

 

12.a panta 4. punkta pirmā daļa

 

 

 

 

 

 

151. pants

 

 

 

12.a panta 4. punkta otrā līdz sestā daļa

 

 

 

 

 

 

152. pants

 

 

 

14. pants

34. pants

 

 

41. pants

 

 

147. pants

 

 

 

16. panta 1. punkta pirmā un otrā daļa

35. pants

 

 

42. pants

 

 

148. pants

 

 

 

16. panta 1. punkta trešā daļa

35. pants

 

 

 

 

 

148. panta 2. punkts

 

 

 

17. pants

36. pants

 

 

43. pants

 

 

149. pants

 

 

 

26. pants

 

 

 

 

 

 

—

 

 

 

27. pants

 

 

 

 

 

 

—

 

 

 

31. pants

 

 

 

 

 

 

299. pants

 

 

 

31. pants

 

 

 

68. panta 2. punkts

 

 

300. pants

 

 

 

I pielikums

23. pants

 

 

II pielikums

 

 

—

 

 

 

2.A pielikums

 

 

 

 

 

 

—

 

 

 

2.B pielikums

 

 

 

 

 

 

—

 

 

 

5.pants, 9. pants, 10. pants un 11. pants

 

 

 

 

 

 

—

 

 

 

 

1. panta a) punkts

1. panta a) punkts

2. panta a) punkts

1. panta 1. punkta a) apakšpunkts

 

 

13. panta 1. punkts

 

 

 

 

1. panta b) punkts

 

 

1. panta 1. punkta a) apakšpunkts

2. panta 1. punkta d) apakšpunkts

 

13. panta 11. punkts

 

 

 

 

1. panta c) punkts

 

2. panta e) punkts

1. panta 1. punkta e) apakšpunkts

2. panta 1. punkta f) apakšpunkts

 

13. panta 8. punkta a) apakšpunkts

 

 

 

 

1. panta d) punkts

 

 

1. panta 1. punkta f) apakšpunkts

2. panta 1. punkta g) apakšpunkts

 

—

 

 

 

 

1. panta f) punkts

 

 

1. panta 1. punkta i) apakšpunkts

2. panta 1. punkta i) apakšpunkts

 

13. panta 18. punkts

 

 

 

 

1. panta g) punkts

 

 

1. panta 1. punkta j) apakšpunkts

2. panta 1. punkta j) apakšpunkts

 

13. panta 21. punkts, 24. panta 2. punkts, 63. pants

 

 

 

 

1. panta h) punkts

1. panta d) punkts

 

1. panta 1. punkta k) apakšpunkts

2. panta 1. punkta k) apakšpunkts

 

13. panta 15. punkts

 

 

 

 

1. panta i) punkts

1. panta e) punkts

 

1. panta 1. punkta l) apakšpunkts

2. panta 1. punkta l) apakšpunkts

 

13. panta 16. punkts

 

 

 

 

1. panta j) punkts

 

 

1. panta 1. punkta m) apakšpunkts

 

 

13. panta 22. punkts

 

 

 

 

1. panta k) punkts

1. panta k) punkts

2. panta h) punkts

1. panta 1. punkta n) apakšpunkts

2. panta 1. punkta m) apakšpunkts

 

13. panta 10. punkts

 

 

 

 

1. panta 1. punkts

 

 

1. panta 1. punkta r) apakšpunkts

2. panta 1. punkta n) apakšpunkts

 

13. panta 17. punkts

 

 

 

 

1. panta 1. punkta a) apakšpunkts

1. panta f) punkts

 

1. panta 1. punkta r) apakšpunkta i) punkts

2. panta 1. punkta n) apakšpunkta i) punkts

 

13. panta 20. punkts

 

 

 

 

1. panta 1. punkta b) apakšpunkts

 

 

1. panta 1. punkta r) apakšpunkta ii) punkts

2. panta 1. punkta n) apakšpunkta ii) punkts

 

13. panta 18. punkts

 

 

 

 

3. pants

 

 

 

 

 

188. pants

 

 

 

 

8. pants

 

 

 

12. PANTS

 

24. panta 1. punkts

 

 

 

 

12. panta 2. punkts

 

 

14. panta 1. punkts

18. pants

 

39. panta 1. punkts

 

 

 

 

12. panta 3. līdz 6. punkts

 

 

14. panta 2. līdz 5. punkts

 

 

39. panta 2. līdz 6. punkts

 

 

 

 

15. panta 1. un 2. punkts

 

 

15. panta 1. un 2. punkts

19. panta 1. punkts

 

57. pants

 

 

 

 

15. panta 3. punkts

 

 

15. panta 3. punkts

22. pants

 

61. pants

 

 

 

 

15. panta 4. punkts

 

 

15. panta 4. punkts

23. pants

 

62. pants

 

 

 

 

15.a pants

 

 

15.a pants

19. panta 2. līdz 8. punkts

 

58. panta 1. līdz 7. punkts

 

 

 

 

15.b pants

 

 

15.b pants

19.a pants

 

59. pants

 

 

 

 

15.c pants

 

 

15.c pants

20. pants

 

60. pants

 

 

 

 

16. panta 1. punkts

 

 

16. panta 1. punkts

24. pants

 

64. pants

 

 

 

 

16. panta 2. punkts

 

 

16. panta 2. punkts

25. pants

 

65. pants

 

 

 

 

16. panta 3. punkts

 

 

16. panta 3. punkts

26. pants

 

66. pants

 

 

 

 

16. panta 4. punkts

 

 

16. panta 4. punkts

27. pants

 

67. pants

 

 

 

 

16. panta 5. punkts

 

 

16. panta 5. punkts

28. panta 1. punkts

 

68. panta 1. punkts

 

 

 

 

16. panta 5.b punkta pirmā līdz ceturtā daļa

 

 

16. panta 7. punkta pirmā līdz ceturtā daļa

28. panta 3. punkts pirmā līdz ceturtā daļa

 

68. panta 3. punkts

 

 

 

 

16. panta 5.b punkta piektā daļa

 

 

16. panta 7. punkta piektā daļa

28. panta 3. punkta piektā daļa

 

68. panta 4. punkts

 

 

 

 

16. panta 3. punkts

 

 

 

 

 

66. pants

 

 

 

 

16. panta 5.c punkts

 

 

16. panta 8. punkts

29. pants

 

70. pants

 

 

 

 

16. panta 5.a punkts

 

 

16. panta 6. punkts

28. panta 2. punkts

 

68. panta 2. punkts

 

 

 

 

16.a panta 1. punkta a) apakšpunkts

 

 

17. panta 1. punkta a) apakšpunkts

31. panta 1. punkta pirmā daļa

 

72. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunkts

 

 

 

 

16.a panta 1. punkta b) apakšpunkts

 

 

17. panta 1. punkta a) apakšpunkts

31. panta 1. punkta otrā daļa

 

72. panta 1. punkta otrā daļa

 

 

 

 

16.a panta 2. punkts

 

 

17. panta 2. punkts

31. panta 2. punkts

 

72. panta 2. punkts

 

 

 

 

20. pants

 

 

22. pants

 

 

—

 

 

 

 

21. pants

 

 

23. pants

34. panta 1. līdz 3. punkts

 

—

 

 

 

 

22. pants

 

 

24. pants

34. panta 4. punkts

 

—

 

 

 

 

25. pants

 

 

 

 

 

—

 

 

 

 

28. pants

 

 

33. pants

 

 

180. pants

 

 

 

 

29. pants

 

 

 

 

 

181. panta 1. un 3. punkts

 

 

 

 

30. panta 2. punkts

 

 

 

 

 

181. panta 2. punkts

 

 

 

 

31. pants

 

 

 

 

 

183. pants

 

 

 

 

38. pants

 

 

44. pants

 

 

153. pants

 

 

 

 

39. panta, 2. un 3. punkts

 

 

45. pants

 

 

154. pants

 

 

 

 

40. panta 2. punkts

 

 

46. panta 1. punkts

 

 

155. panta 8. punkts

 

 

 

 

40. panta 3. punkts

 

 

46. panta 2. punkts

 

 

155. panta 1. punkts

 

 

 

 

40. panta 4., 6. līdz 8. un 10. punkts

 

 

46. panta 3., 5. līdz 7. un 9. punkts

 

 

155. panta 2. punkts, 4. līdz 6. un 9. punkts

 

 

 

 

40. panta 5. punkts

 

 

46. panta 4. punkts

 

 

155. panta 3. punkts

 

 

 

 

40. panta 9. punkts

 

 

46. panta 8. punkts

 

 

155. panta 7. punkts

 

 

 

 

41. pants

 

 

47. pants

 

 

156. pants

 

 

 

 

42. panta 2. punkts

 

 

48. pants

 

 

160. pants

 

 

 

 

43. panta, 2. un 3. punkts

 

 

 

 

 

184. pants

 

 

 

 

44. panta 2. punkts

 

 

49. pants

 

 

159. pants un V pielikums

 

 

 

 

45. panta 2. punkts

 

 

 

 

 

189. pants

 

 

 

 

46. panta 2. punkta 1. līdz 3. daļa

 

 

50. panta 1. punkta 1. un 3. daļa un 2. punkts

 

 

157. pants

 

 

 

 

47. līdz 50. pants

 

 

 

 

 

—

 

 

 

 

51. pants

 

 

64. pants

56. pants

 

—

 

 

 

 

51. pants, pēdējais ievilkums

 

 

 

 

1. panta 4. punkts

58. panta 8. punkts

 

 

 

 

52. pants

 

 

 

 

 

—

 

 

 

 

54. pants

 

 

 

 

 

206. pants

 

 

 

 

55. pants

 

 

 

 

 

207. pants

 

 

 

 

24. un 26. pants

 

 

 

 

 

—

 

 

 

 

12. panta 1. punkts, 19. pants, 33. pants, 37. pants, 39. panta 1. punkts, 40. panta 1. punkts, 42.panta 1. punkts, 43. panta 1. punkts, 44. panta 1. punkts, 45.panta 1. punkts, 46. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

—

 

 

 

 

 

1. panta b) punkts

 

 

 

 

13. panta 3. punkts

 

 

 

 

 

1. panta c) punkts

 

1. panta 1. punkta s) apakšpunkts

2. panta 1. punkta b) apakšpunkts

 

13. panta 4. punkts

 

 

 

 

 

1. panta g) punkts

 

 

 

 

►C1  212. panta 1. punkta b) apakšpunkts ◄

 

 

 

 

 

1. panta h) punkts

 

 

 

 

212. panta 1. punkta a) apakšpunkts

 

 

 

 

 

1. panta i) punkts

 

 

59. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts

 

►C1  212. panta 1. punkta f) apakšpunkts ◄

 

 

 

 

 

1. panta j) punkts

 

 

59. panta 2. punkta a) un j) apakšpunkts

 

►C1  212. panta 1. punkta g) apakšpunkts ◄

 

 

 

 

 

1. panta 1. punkts

 

 

59. panta 2. punkta a) apakšpunkts

 

13. panta 6. punkts

 

 

 

 

 

2. pants

 

 

59. panta 3. punkts

 

214. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

3. pants

 

 

59. panta 3. punkts

 

214. panta 1. un 2. punkts, pirmā un otrā daļa

 

 

 

 

 

4. pants

 

 

59. panta 3. punkts

 

247. pants 1. punkts

 

 

 

 

 

5. panta 1. punkts

 

 

59. panta 4. punkts

 

246. pants

 

 

 

 

 

5. panta 2. punkts

 

 

 

 

254. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

6. pants

 

 

59. panta 5. punkts

 

254. panta 2. punkts, 255. panta 1. punkts un 2. punkts

 

 

 

 

 

7. pants

 

 

59. panta 5. punkts

 

249. panta 1. punkts, 252. pants un 253. pants

 

 

 

 

 

8. pants

 

 

59. panta 5. punkts

 

245. pants, 246. pants un 258. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

9. pants

 

 

59. panta 6. punkts

 

218. pants, 219. pants un 258. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

10. pants

 

 

59. panta 7. punkts

 

218. pants, 219. pants, 258. panta 1. punkts, 260. līdz 263. pants.

 

 

 

 

 

10.a pants

 

 

59. panta 8. punkts

 

264. pants

 

 

 

 

 

10.b pants

 

 

 

 

257. pants

 

 

 

 

 

12. pants

32. pants

73. pants

65. pants

8. panta 1. punkts

311. pants

 

 

 

 

 

I pielikums

 

 

59. panta 9. punkts un II pielikums

 

213. līdz 215. pants., 218. līdz 246. pants

 

 

 

 

 

II pielikums

 

 

59. panta 9. punkts un II pielikums

 

215. līdz 217. pants., 220. līdz 243. pants

 

 

 

 

 

 

1. panta 2. punkts

 

 

 

267. pants

 

 

 

 

 

 

2. panta b) punkts

 

 

 

►C1  268. panta 1. punkta b) apakšpunkts ◄

 

 

 

 

 

 

2. panta c) punkts

 

 

 

►C1  268. panta 1. punkta c) apakšpunkts ◄

 

 

 

 

 

 

2. panta d) punkts

 

 

 

268. panta 1. punkta d) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

2. panta f) punkts

 

2. panta 1. punkta h) apakšpunkts

 

13. panta 9. punkts

 

 

 

 

 

 

2. panta g) punkts

 

 

 

268. panta 1. punkta a) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

2. panta i) punkts

 

 

 

268. panta 1. punkta e) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

2. panta j) punkts

 

 

 

268. panta 1. punkta f) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

2. panta k) punkts

 

 

 

268. panta 1. punkta g) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

3. pants

 

 

 

—

 

 

 

 

 

 

4. pants

 

 

 

269. pants

 

 

 

 

 

 

5. pants

 

 

 

270. pants

 

 

 

 

 

 

6. pants

 

 

 

271. pants

 

 

 

 

 

 

7. pants

 

 

 

272. pants

 

 

 

 

 

 

8. pants

 

 

 

273. pants

 

 

 

 

 

 

9. pants

 

 

 

274. pants

 

 

 

 

 

 

10. pants

 

 

 

275. pants

 

 

 

 

 

 

11. pants

 

 

 

277. pants

 

 

 

 

 

 

12. pants

 

 

 

278. pants

 

 

 

 

 

 

13. pants

 

 

 

279. pants

 

 

 

 

 

 

14. pants

 

 

 

280. pants

 

 

 

 

 

 

15. pants

 

 

 

281. pants

 

 

 

 

 

 

16. pants

 

 

 

282. pants

 

 

 

 

 

 

17. pants

 

 

 

283. pants

 

 

 

 

 

 

18. pants

 

 

 

284. pants

 

 

 

 

 

 

19. pants

 

 

 

285. pants

 

 

 

 

 

 

20. pants

 

 

 

286. pants

 

 

 

 

 

 

21. pants

 

 

 

287. pants

 

 

 

 

 

 

22. pants

 

 

 

288. pants

 

 

 

 

 

 

23. pants

 

 

 

289. pants

 

 

 

 

 

 

24. pants

 

 

 

290. pants

 

 

 

 

 

 

25. pants

 

 

 

291. pants

 

 

 

 

 

 

26. pants

 

 

 

292. pants

 

 

 

 

 

 

27. pants

 

 

 

293. pants

 

 

 

 

 

 

28. pants

 

 

 

294. pants

 

 

 

 

 

 

29. pants

 

 

 

295. pants

 

 

 

 

 

 

30. panta 1. punkts

 

 

 

268. panta 2. punkts

 

 

 

 

 

 

30. panta 2. punkts

 

 

 

296. pants

 

 

 

 

 

 

Pielikums

 

 

 

276. pants

 

 

 

 

 

 

 

1. panta 1. punkta d) apakšpunkts

 

 

—

 

 

 

 

 

 

 

1. panta 1. punkta g) apakšpunkts

 

 

13. panta 14. punkts

 

 

 

 

 

 

 

1. panta 1. punkta q) apakšpunkts

 

 

—

 

 

 

 

 

 

 

1. panta 2. punkts

2. panta 3. punkts

 

—

 

 

 

 

 

 

 

2. panta 1. punkts

 

 

2. panta 3. punkts

 

 

 

 

 

 

 

3. panta 2., 3. un 8. punkts

 

 

9. pants

 

 

 

 

 

 

 

3. panta 5. un 7. punkts

 

 

10. pants

 

 

 

 

 

 

 

3. panta 6. punkts

 

 

—

 

 

 

 

 

 

 

5. panta 2. punkta otrā un trešā daļa

 

 

15. panta 2. punkta trešā daļa un 3. punkta otrā daļa

 

 

 

 

 

 

 

6. panta 5. punkta pirmā un otrā daļa

 

 

21. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

 

 

7. panta e) punkts

 

 

23. panta 2. punkta f) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

8. pants

12. pants

 

24. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

 

 

12. pants

 

 

208. pants

 

 

 

 

 

 

 

16. panta 9. punkts

30. pants

 

69. pants

 

 

 

 

 

 

 

18. panta 1. līdz 6. punkts

 

 

73. pants

 

 

 

 

 

 

 

18. panta 7. punkts

 

 

—

 

 

 

 

 

 

 

19. panta 1. punkta pirmās daļas pirmais ievilkums

 

 

74. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

 

 

►C1  19. panta 1. punkta pirmās daļas otrais ievilkums ◄

 

 

74. panta 3. punkta otrā daļa

 

 

 

 

 

 

 

19. panta 1. punkta otrā daļa, 2. un 3. punkts

 

 

74. panta 4. līdz 7. punkts

 

 

 

 

 

 

 

21. pants

 

 

209. pants

 

 

 

 

 

 

 

25. pants

 

 

—

 

 

 

 

 

 

 

26. pants

 

 

—

 

 

 

 

 

 

 

32. pants

 

 

—

 

 

 

 

 

 

 

34. pants

 

 

182. pants

 

 

 

 

 

 

 

35. pants

 

 

186. pants

 

 

 

 

 

 

 

36. panta 1. punkts

 

 

185. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

 

 

36. panta 2. punkts

 

 

185. panta 4. punkta pirmais teikums

 

 

 

 

 

 

 

IIIA pielikums

 

 

185. panta 6. punkts

 

 

 

 

 

 

 

36. panta 3. punkts

 

 

185. panta 7. punkts

 

 

 

 

 

 

 

41. pants

 

 

147. pants

 

 

 

 

 

 

 

42. panta 1. līdz 3. punkts

 

 

148. panta 1., 3. un 4. punkts

 

 

 

 

 

 

 

43. pants

 

 

149. pants

 

 

 

 

 

 

 

45. pants

 

 

—

 

 

 

 

 

 

 

48. pants

 

 

160. pants

 

 

 

 

 

 

 

49. pants

 

 

159. pants

 

 

 

 

 

 

 

51. panta 2. punkta a) līdz g) apakšpunkts

 

 

162. panta 2. punkta a) līdz e), g) un h) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

51. panta 3. un 4. punkts

 

 

163. pants

 

 

 

 

 

 

 

52. panta 1. punkts

 

 

169. pants

 

 

 

 

 

 

 

55. panta 1. un 2. punkts

 

 

166. panta 1. un 2. punkts

 

 

 

 

 

 

 

56. pants

 

 

167. pants

 

 

 

 

 

 

 

59. panta 1. un 2. punkts

52. panta 1. un 2. punkts

 

177. panta 1. un 2. punkts

 

 

 

 

 

 

 

59. panta 3. un 6. punkts

52. panta 3. un 4. punkts

 

—

 

 

 

 

 

 

 

60. panta 1. punkts

 

 

305. panta 2. punkta otrā un trešā daļa

 

 

 

 

 

 

 

60. panta 2. punkts

 

 

305. panta 3. punkts

 

 

 

31. pants

 

 

 

61. pants

 

 

43. pants

 

 

 

 

 

 

 

65. pants

55. pants

 

301. panta 1. un 3. punkts

 

 

 

 

 

 

 

66. pants

 

 

308. pants

 

 

 

 

 

 

 

67. pants

53. pants

 

297. pants

 

 

 

 

 

 

 

68. panta 1. punkts

 

 

—

 

 

 

 

 

 

 

71. pants

 

 

—

 

 

 

 

 

 

 

72. pants

 

 

310. pants

 

 

 

 

 

 

 

I pielikums

 

 

II pielikums

 

 

 

 

 

 

 

III pielikums

 

 

185. panta 2. punkta a) līdz c) punkts, 3. punkts un 5. punkta pirmā daļa

 

 

 

 

 

 

 

IV pielikums

 

 

—

 

 

 

 

 

 

 

V pielikums

 

 

VI pielikums

 

 

 

 

 

 

 

VI pielikums

 

 

VII pielikums

 

 

 

 

 

 

 

 

1. panta 2. punktad) apakšpunkts

 

11. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

►C1  2. panta 1. punkta b) apakšpunkts ◄

 

13. panta 7. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

2. panta 1. punkta a) apakšpunkts

 

—

 

 

 

 

 

 

 

 

2. panta 1. punkta h) apakšpunkts

 

13. panta 9. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

2. panta 1. punkta o) apakšpunkts

 

13. panta 25. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

2. panta 1. punkta p) apakšpunkts

 

13. panta 26. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

2. panta 1. punkta q) apakšpunkts

 

210. panta 3. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

2. panta 2. punkts

 

—

 

 

 

 

 

 

 

 

4. panta 2. punkts

 

15. panta 5. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

5. panta 1. punkta pirmā daļa un 2. punkts

 

17. panta 1. un 2. punkts, IIIC pielikums

 

 

 

 

 

 

 

 

9. panta 1. punkts

 

21. panta 4. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

►C1  11. panta 1. punkta b) apakšpunkts ◄

 

►C1  23. panta 1. punkta b) apakšpunkts ◄

 

 

 

 

 

 

 

 

15. panta 3. punkts

 

32. panta 2. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

21. pants

 

—

 

 

 

 

 

 

 

 

45. pants

 

—

 

 

 

 

 

 

 

 

46. pants

 

211. panta 1. un 2. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

47. pants

 

158. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

48. pants

 

161. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

50. pants

 

175. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

51. pants

 

176. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

54. panta 1. punkts

 

298. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

61. pants

 

308. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

62. pants

 

12. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

63. pants

 

307. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

57. pants, 58. pants, 59. pants, 60. pants un II pielikums

 

—

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1. panta 4. punkts, 2. panta 4. punkts un 4. panta 6. punkts

58. panta 8. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8. panta 2. punkts

312. pants

( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Direktīva (ES) 2016/2341 par arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (AKUI) (OV L 354, 23.12.2016., 37. lpp.).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/43/EK (2006. gada 17. maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.).

( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

►M13  ( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.). ◄

►M13  ( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.). ◄

( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.)

( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1060/2009 (2009. gada 16. septembris) par kredītreitingu aģentūrām (OV L 302, 17.11.2009., 1. lpp.)

( 8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (OV L 150, 9.6.2023., 40. lpp.).

( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (2019. gada 27. novembris) par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 317, 9.12.2019., 1. lpp.).

( 10 )  OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.

( 11 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.).

( 12 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2554 (2022. gada 14. decembris) par finanšu nozares digitālās darbības noturību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 909/2014 un (ES) 2016/1011 (OV L 333, 27.12.2022.1.. lpp., ).

( 13 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/881 (2019. gada 17. aprīlis) par ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra) un par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kiberdrošības sertifikāciju, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 526/2013 (Kiberdrošības akts) (OV L 151, 7.6.2019., 15. lpp.).

( 14 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

( 15 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1092/2010 (2010. gada 24. novembris) par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.).

( 16 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).

( 17 )  OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.

( 18 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

( 19 )  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2033 (2019. gada 27. novembris) par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 (OV L 314, 5.12.2019., 1.lpp.).

( 20 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2402 (2017. gada 12. decembris), ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un Regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 347, 28.12.2017., 35. lpp.).

( 21 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2025/1 (2024. gada 27. novembris), ar ko izveido apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Direktīvas 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2007/36/EK, 2014/59/ES un (ES) 2017/1132 un Regulas (ES) Nr. 1094/2010, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 806/2014 un (ES) 2017/1129 (OV L, 2025/1, 8.1.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2025/1/oj).

( 22 )  OV L 78, 26.3.1977., 17. lpp.

( 23 )  OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.

( 24 )  OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.

( 25 )  OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.

( 26 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

( 27 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/2034 (2019. gada 27. novembris) par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2002/87/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES un 2014/65/ES (OV L 314, 5.12.2019., 64. lpp.).

( 28 ) Komisijas Lēmums 2004/9/EK (2003. gada 5. novembris), ar ko izveido Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komiteju (OV L 3, 7.1.2004., 34. lpp.)

( 29 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2859 (2023. gada 13. decembris), ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju (OV L, 2023/2859, 20.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2859/oj).

( 30 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

( 31 )  OV L 294, 10.11.2001., 1. lpp.

( 32 ) Padomes Regula (EK) Nr. 1435/2003 (2003. gada 22. jūlijs) par Eiropas Kooperatīvās sabiedrības (SCE) statūtiem (OV L 207, 18.8.2003., 1. lpp.).

Top

Full & Egal Universal Law Academy