Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2631 (2023. gada 22. novembris) par Eiropas zaļajām obligācijām un fakultatīvu informācijas atklāšanu attiecībā uz obligācijām, ko tirgo kā vides ziņā ilgtspējīgas, un ar ilgtspēju saistītām obligācijām

Oficiālais Vēstnesis
Eiropas Savienības

LV

Serija L

2023/2631

30.11.2023

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/2631

(2023. gada 22. novembris)

par Eiropas zaļajām obligācijām un fakultatīvu informācijas atklāšanu attiecībā uz obligācijām, ko tirgo kā vides ziņā ilgtspējīgas, un ar ilgtspēju saistītām obligācijām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Pārkārtošanās uz klimatneitrālu, ilgtspējīgu, energoefektīvu, resursefektīvu, aprites un taisnīgu ekonomiku ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu Savienības ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju un tās iedzīvotāju labklājību. Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (“Parīzes nolīgums”) Savienība apstiprināja 2016. gada 5. oktobrī (3). Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir noteikts mērķis pastiprināt globālo reaģēšanu uz klimata pārmaiņu draudiem, cita starpā finanšu plūsmas saskaņojot ar klimatnoturīgu attīstību. Savienības mērķis līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti atbilst minētajam mērķim.

(2)

Savā 2020. gada 14. janvāra paziņojumā ar nosaukumu “Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāns. Eiropas zaļā kursa investīciju plāns” Komisija ir iecerējusi ieviest vides ziņā ilgtspējīgu obligāciju standartu, lai vēl vairāk palielinātu investēšanas iespējas un atvieglotu vides ziņā ilgtspējīgu investīciju identificēšanu, izmantojot skaidru marķējumu. Savos 2020. gada 11. decembra secinājumos Eiropadome aicināja Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu tiesību aktam par zaļo obligāciju standartu. 2018. gada 29. maija rezolūcijā par ilgtspējīgām finansēm (4) un 2020. gada 13. novembra rezolūcijā par ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānu – zaļā kursa finansēšanu (5) Eiropas Parlaments uzsvēra nepieciešamību pēc Eiropas zaļo obligāciju standarta.

(3)

Vides ziņā ilgtspējīgas obligācijas ir viens no galvenajiem instrumentiem tādu investīciju finansēšanai, kuras saistītas ar vides ziņā ilgtspējīgām tehnoloģijām, energoefektivitāti un resursefektivitāti, kā arī ar vides ziņā ilgtspējīgu transporta un pētniecības infrastruktūru. Šādas obligācijas var emitēt finanšu un nefinanšu uzņēmumi, kā arī vienības, kas nav uzņēmumi, piemēram, suverēni subjekti. Dažādās esošās iniciatīvas attiecībā uz vides ziņā ilgtspējīgām obligācijām neietver vides ziņā ilgtspējīgu saimniecisko darbību vienotas definīcijas. Tas investoriem liedz iespēju viegli identificēt obligācijas, no kurām gūtie ieņēmumi ir saskaņoti ar Parīzes nolīgumā noteiktajiem vides jomas mērķiem vai veicina to sasniegšanu.

(4)

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2021. gada 8. jūlijā pieņēma klimata ceļvedi, lai klimata pārmaiņu apsvērumus arī turpmāk iekļautu savā monetārās politikas satvarā un operācijās, kas tiek veiktas informācijas atklāšanas, riska izvērtēšanas, nodrošinājuma satvara un uzņēmumu sektora aktīvu iegādes jomā. Šī regula var būt noderīga minētajā sakarā.

(5)

Atšķirīgi noteikumi par informācijas atklāšanu, par vides ziņā ilgtspējīgu obligāciju ārējo pārbaudītāju pārredzamību un pārskatatbildību un par atbilstības kritērijiem, kurus piemēro vides ziņā ilgtspējīgiem projektiem, apgrūtina investoru spēju identificēt vides ziņā ilgtspējīgas obligācijas, uzticēties tām un salīdzināt tās un emitentu spēju izmantot vides ziņā ilgtspējīgas obligācijas, lai savas darbības pārkārtotu uz vides ziņā ilgtspējīgākiem uzņēmējdarbības modeļiem.

(6)

Nodrošinot atbilstību Parīzes nolīguma mērķiem un ņemot vērā pastāvošās atšķirības un kopīgu noteikumu trūkumu, pastāv iespēja, ka dalībvalstis pieņems atšķirīgus pasākumus un pieejas, kas savukārt tiešā veidā negatīvi ietekmēs iekšējā tirgus pienācīgu darbību un radīs tai šķēršļus, kā arī radīs zaudējumus vides ziņā ilgtspējīgu obligāciju emitentiem. Tādas tirgus prakses paralēlā attīstība, kas balstās uz komerciāli orientētām prioritātēm, kuras rada atšķirīgus rezultātus, var izraisīt tirgus sadrumstalotību un vēl vairāk pastiprināt trūkumus iekšējā tirgus darbībā. Atšķirīgi standarti un tirgus prakse apgrūtina dažādu obligāciju salīdzināšanu, rada nevienlīdzīgus tirgus apstākļus emitentiem, rada papildu šķēršļus iekšējā tirgū un palielina zaļmaldināšanas un investēšanas lēmumu izkropļošanas riskus.

(7)

Tā kā nav saskaņotu noteikumu par procedūrām, ko ārējie pārbaudītāji izmanto vides ziņā ilgtspējīgu obligāciju pārbaudīšanai, un pastāv atšķirīgas vides ziņā ilgtspējīgas darbības definīcijas, investoriem ir arvien grūtāk efektīvi salīdzināt Savienībā pieejamās obligācijas no to vides jomas mērķu viedokļa. Vides ziņā ilgtspējīgu obligāciju tirgus pēc savas būtības ir starptautisks, un tā dalībnieki tirgo obligācijas un izmanto ārējās pārbaudes pakalpojumus, kurus pāri robežām sniedz pakalpojumu sniedzēji, kas ir trešās personas. Savienības līmeņa rīcība varētu mazināt vides ziņā ilgtspējīgu obligāciju un ar obligācijām saistītu ārējās pārbaudes pakalpojumu iekšējā tirgus sadrumstalotības risku un atvieglot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 (6) piemērošanu šādu obligāciju tirgū.

(8)

Tādēļ būtu jānosaka vienots konkrētu prasību kopums attiecībā uz obligācijām, ko emitē finanšu un nefinanšu uzņēmumi un suverēni subjekti, kuri attiecībā uz šādām obligācijām vēlas izmantot apzīmējumu “Eiropas zaļā obligācija” jeb “EuGB”. Regulas veidā precizējot kvalitātes prasības attiecībā uz Eiropas zaļajām obligācijām, būtu jānodrošina, ka šādu obligāciju emisijai ir vienoti nosacījumi – šajā nolūkā novēršot atšķirīgas valstu prasības, ko varētu izraisīt direktīvas transponēšana, – un būtu arī jānodrošina, ka minētie nosacījumi ir tieši piemērojami šādu obligāciju emitentiem. Emitentiem, kas vēlas izmantot apzīmējumu “Eiropas zaļā obligācija” jeb “EuGB”, būtu jāievēro vienādi noteikumi visā Savienībā, lai palielinātu tirgus efektivitāti, mazinot neatbilstību un līdz ar to samazinot šādu obligāciju novērtēšanas izmaksas investoriem. Lai atvieglotu salīdzināšanu un novērstu zaļmaldināšanu, būtu jāievieš veidnes fakultatīvai ilgtspējas informācijas atklāšanai gan attiecībā uz obligācijām, ko tirgo kā vides ziņā ilgtspējīgas, gan attiecībā uz obligācijām, kuras saistītas ar ilgtspēju.

(9)

Obligāciju tirgū ar ilgtspēju saistītas obligācijas ietver jebkāda veida obligāciju instrumentu, attiecībā uz kuru finansiālās vai strukturālās iezīmes atšķiras atkarībā no tā, vai emitents sasniedz iepriekš noteiktus ilgtspējas vai vides jomas, sociālos un pārvaldības mērķus. Tā kā šī regula attiecas tikai uz ilgtspēju vides jomā, ar ilgtspēju saistītu obligāciju definīcijā šīs regulas piemērošanas nolūkā būtu jāiekļauj tikai obligācijas, kuru finansiālās vai strukturālās iezīmes atšķiras atkarībā no tā, vai emitents sasniedz iepriekš noteiktus ilgtspējas mērķus vides jomā.

(10)

Regulā (ES) 2020/852 ir nošķirtas tās vides ziņā ilgtspējīgās darbības, kas ir veicinošas darbības un pārejas darbības, kuras par vides ziņā ilgtspējīgām uzskatāmas ar noteiktiem nosacījumiem. Tāds pats nošķīrums būtu jāievieš arī attiecībā uz informācijas atklāšanu par Eiropas zaļajām obligācijām, kā arī par obligācijām, ko tirgo kā vides ziņā ilgtspējīgas, un ar ilgtspēju saistītām obligācijām, paredzot konkrētas pārredzamības prasības attiecībā uz darbībām, kuras saistītas ar kodolenerģiju un fosilo gāzi, ja šādas darbības ietilpst Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2021/2139 (7) darbības jomā.

(11)

Saskaņā ar Regulu (ES) 2020/852, un lai investoriem nodrošinātu skaidras, kvantitatīvas, detalizētas un vienotas definīcijas, minētajā regulā izklāstītie kritēriji būtu jāizmanto, lai noteiktu, vai saimnieciskā darbība ir uzskatāma par vides ziņā ilgtspējīgu. Ieņēmumi, kas gūti no obligācijām, attiecībā uz kurām izmanto apzīmējumu “Eiropas zaļā obligācija” jeb “EuGB”, būtu jāiedala tikai saimnieciskajām darbībām, kas ir vai nu vides ziņā ilgtspējīgas un līdz ar to atbilst Regulā (ES) 2020/852 noteiktajiem mērķiem vides jomā, vai arī kas veicina darbību pārveidi, lai tās atbilstu kritērijiem un tādējādi kļūtu vides ziņā ilgtspējīgas. Emitentiem jebkurā gadījumā būtu jāiedala visi no savām Eiropas zaļajām obligācijām gūtie ieņēmumi pirms katras obligācijas dzēšanas termiņa, vienlaikus ļaujot atskaitīt emisijas izmaksas, kas tieši saistītas ar obligāciju emisiju. Būtu jāparedz iespēja no minētajām obligācijām gūtos ieņēmumus izmantot, lai šādas vides ziņā ilgtspējīgas darbības finansētu gan tieši – finansējot aktīvus un izdevumus, kas saistīti ar saimnieciskajām darbībām, kuras atbilst Regulā (ES) 2020/852 noteiktajiem vides ziņā ilgtspējīgu saimniecisko darbību kritērijiem (“taksonomijas prasības”) –, gan netieši – ar zināmiem nosacījumiem izmantojot finanšu aktīvus, ar ko finansē saimnieciskās darbības, kuras atbilst minētajiem kritērijiem. Tādēļ ir nepieciešams precizēt aktīvu un izdevumu kategorijas, kuras var finansēt ar ieņēmumiem, kas gūti no Eiropas zaļajām obligācijām.

(12)

No Eiropas zaļajām obligācijām gūtie ieņēmumi būtu jāizmanto, lai finansētu saimnieciskās darbības, kurām ir ilgstoša labvēlīga ietekme uz vidi. Šādu ilgstošu labvēlīgu ietekmi var panākt vairākos veidos. Tā kā pamatlīdzekļi tipiski ir ilgtermiņa aktīvi, pirmais veids ir izmantot no Eiropas zaļajām obligācijām gūtos ieņēmumus tādu materiālu vai nemateriālu pamatlīdzekļu finansēšanai, kuri nav finanšu aktīvi, ar noteikumu, ka minētie pamatlīdzekļi ir saistīti ar saimnieciskām darbībām, kas atbilst taksonomijas prasībām. Tā kā arī finanšu aktīvus var izmantot tādu saimniecisko darbību finansēšanai, kurām ir ilgstoša labvēlīga ietekme uz vidi, otrs veids ir izmantot no Eiropas zaļajām obligācijām gūtos ieņēmumus finanšu aktīvu finansēšanai, ar noteikumu, ka ieņēmumi no minētajiem finanšu aktīviem tiek tieši vai netieši – izmantojot sekojošos finanšu aktīvus – iedalīti saimnieciskajām darbībām, kas atbilst taksonomijas prasībām. Vajadzētu būt iespējai minētos finanšu aktīvus iedalīt ne vairāk kā trim secīgi sekojošiem finanšu aktīviem, un emitentiem būtu jānodrošina, ka ārējie pārbaudītāji var efektīvi pārbaudīt ieņēmumu galīgo piešķīrumu. Tā kā arī mājsaimniecību aktīviem var būt ilgstoša labvēlīga ietekme uz vidi, trešais veids ir izmantot no Eiropas zaļajām obligācijām gūtos ieņēmumus mājsaimniecību aktīvu un izdevumu finansēšanai. Turklāt, tā kā kapitālizdevumus un atsevišķus darbības izdevumus var izmantot, lai iegādātos, uzlabotu vai uzturētu pamatlīdzekļus, ceturtais veids ir izmantot no Eiropas zaļajām obligācijām gūtos ieņēmumus, lai finansētu kapitālizdevumus un darbības izdevumus, kas saistīti ar saimnieciskajām darbībām, kuras atbilst taksonomijas prasībām vai kuras tām atbildīs saprātīgi īsā laikposmā kopš attiecīgās obligācijas emisijas, ar noteikumu, ka emitents ir publicējis plānu, kā paplašināt to saimniecisko darbību klāstu, kuras atbilst Regulai (ES) 2020/852 (“atbilst taksonomijai”), vai atļaut, lai saimnieciskās darbības kļūst par atbilstošām taksonomijai saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2021/2178 (8) I pielikumu (CapEx plāns). Visbeidzot, emitentiem vajadzētu būt atļautam no vienas vai vairākām neatmaksātām Eiropas zaļajām obligācijām gūtos ieņēmumus iedalīt pamatlīdzekļu vai finanšu aktīvu portfelim (“portfeļa pieeja”), ar noteikumu, ka tie piešķīruma ziņojumos pierāda, ka pamatlīdzekļu vai finanšu aktīvu kopējā vērtība to portfelī pārsniedz to neatmaksāto obligāciju kopējo vērtību.

(13)

Noteiktām saimnieciskām darbībām, attiecībā uz kurām saskaņā ar Regulu (ES) 2020/852 nav spēkā tehniskās pārbaudes kritēriji, vai noteiktām saimnieciskām darbībām starptautiskā atbalsta kontekstā, kuras veicina minētās regulas vides jomas mērķu sasniegšanu, būtu jāparedz zināma elastība. Šāda elastība būtu atbilstoši jāierobežo pakāpes un tvēruma ziņā, lai saglabātu ļoti augsta līmeņa mērķus attiecībā uz Eiropas zaļajām obligācijām. Emitentam būtu jāpierāda, ka saimnieciskās darbības būtiski veicina viena vai vairāku minēto vides jomas mērķu sasniegšanu, ka tās būtiski nekaitē nevienam no minētajiem vides jomas mērķiem un ka tās tiek veiktas, ievērojot minimuma aizsargpasākumus. Minētā pierādīšana būtu jāiekļauj Eiropas zaļo obligāciju faktu lapā un jāapstiprina ārējam pārbaudītājam, sniedzot labvēlīgu atzinumu pirmsemisijas pārbaudē.

(14)

Lai mazākiem uzņēmumiem atvieglotu Eiropas zaļo obligāciju emisiju, prasība iedalīt no Eiropas zaļajām obligācijām gūtos ieņēmumus vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskām darbībām būtu jāpiemēro tikai no šādām obligācijām gūtiem neto ieņēmumiem. Neto ieņēmumi ir starpība starp kopējiem no obligācijām gūtajiem ieņēmumiem un emisijas izmaksām, kas tieši saistītas ar obligācijas emisiju un kas ietver emisiju vadošo finanšu starpnieku izmaksas, konsultēšanas izmaksas, juridiskās izmaksas, vērtēšanas izmaksas un ar ārējo pārbaudi saistītās izmaksas. Eiropas zaļo obligāciju emitentiem būtu jāspēj nolemt iedalīt bruto ieņēmumus – bez izmaksu atskaitīšanas – vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskām darbībām.

(15)

Savienības un trešo valstu suverēnie subjekti bieži emitē obligācijas, ko tirgo kā vides ziņā ilgtspējīgas, un tāpēc tiem būtu jāļauj emitēt arī Eiropas zaļās obligācijas. Savienības un trešo valstu suverēniem subjektiem būtu jāatļauj emitēt Eiropas zaļās obligācijas, lai finansētu publiskus aktīvus vai izdevumus, kas atbilst – vai tiek gaidīts, ka tie atbildīs, – taksonomijas prasībām saprātīgi īsā laikposmā no attiecīgās obligācijas emisijas, piemēram, aktīvus vai izdevumus, kas saistīti ar nodokļu atvieglojumiem, subsīdijām, starppatēriņu, vispārējās valdības iekšējiem kārtējiem pārvedumiem un pašreizējo starptautisko sadarbību.

(16)

Daži uzņēmumi, kam bilances saistību pusē ir viena vai vairākas Eiropas zaļās obligācijas, var nebūt spējīgi attiecībā uz katru Eiropas zaļo obligāciju emisiju savā bilancē identificēt konkrētos aktīvus, kuriem ir iedalīti no minētās obligācijas gūtie ieņēmumi. Šādos gadījumos uzņēmumiem būtu jāatļauj savā bilancē atklāt to, kā no Eiropas zaļo obligāciju portfeļa gūtie apkopotie ieņēmumi ir iedalīti vides ziņā ilgtspējīgu aktīvu portfelim. Pēc tam minētajiem uzņēmumiem ieņēmumu iedalīšanas gada pārskatā būtu jāpierāda, ka saistītie vides ziņā ilgtspējīgie aktīvi atbilst piemērojamajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem. Lai nodrošinātu, ka visi no Eiropas zaļajām obligācijām gūtie ieņēmumi tiek iedalīti vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskām darbībām, uzņēmumiem būtu arī jāpierāda, ka minēto vides ziņā ilgtspējīgo aktīvu vērtība pārsniedz vai ir vienāda ar to Eiropas zaļo obligāciju vērtību, kurām vēl nav pienācis dzēšanas termiņš. Ja emitenti izmanto portfeļa pieeju, prasību iedalīt no obligācijām gūtos ieņēmumus tikai finanšu aktīviem, kas radīti agrāk nekā piecus gadus pēc obligāciju emisijas, nepiemēro. Lai nodrošinātu, ka sniegtā informācija joprojām ir pilnīga un aktuāla, ārējam pārbaudītājam katru gadu būtu jāpārbauda iedalījuma ziņojumi, izņemot gadījumus, kad aktīvu portfelī nav veiktas iedalīšanas izmaiņas. Ārējam pārbaudītājam īpaša uzmanība būtu jāpievērš aktīviem, kas nebija iekļauti iepriekšējā ieņēmumu iedalījuma gada pārskatā.

(17)

Regula (ES) 2020/852 paredz, ka Savienība un dalībvalstis piemēro taksonomijas prasības, lai noteiktu, vai saimnieciskā darbība ir uzskatāma par vides ziņā ilgtspējīgu jebkāda tāda pasākuma īstenošanas nolūkā, kas finanšu tirgus dalībniekiem vai emitentiem nosaka prasības attiecībā uz finanšu produktiem vai uzņēmumu obligācijām, kuri tiek darīti pieejami kā vides ziņā ilgtspējīgi. Tādēļ ir loģiski, ka tehniskās pārbaudes kritēriji, kas noteikti deleģētajos aktos, kuri pieņemti, ievērojot Regulu (ES) 2020/852, noteiktu, kurus pamatlīdzekļus, izdevumus un finanšu aktīvus var finansēt ar ieņēmumiem, kas gūti no Eiropas zaļajām obligācijām. Ņemot vērā paredzamo tehnoloģisko progresu vides ilgtspējas jomā, minētie tehniskās pārbaudes kritēriji, iespējams, laika gaitā tiks pārskatīti un grozīti. Neatkarīgi no šādām izmaiņām, lai nodrošinātu juridisko noteiktību emitentiem un investoriem un novērstu to, ka tehniskās pārbaudes kritēriju grozīšana negatīvi ietekmē jau emitēto Eiropas zaļo obligāciju cenu, emitentiem, no minētās obligācijas gūtos ieņēmumus iedalot atbilstīgiem pamatlīdzekļiem vai izdevumiem, būtu jāspēj piemērot tos minētās tehniskās pārbaudes kritērijus, kuri ir piemērojami attiecīgās Eiropas zaļās obligācijas emisijas brīdī. Ja piemērojamie tehniskās pārbaudes kritēriji tiek grozīti, emitentam septiņu gadu laikā būtu jānodrošina, ka neiedalītie ieņēmumi un CapEx plāna aptvertie ieņēmumi, kas vēl neatbilda taksonomijas prasībām, atbilst grozītajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem. Ja emitents saredz risku, ka septiņu gadu laikā netiks panākta saimnieciskās darbības, ko finansē ar ieņēmumiem no obligācijām, atbilstība grozītajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem, tam būtu jāatļauj publicēt plānu, kā panākt saimnieciskās darbības atbilstību grozītajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem un pēc iespējas mazināt negatīvās sekas. Minētais plāns būtu jāpublicē pirms septiņu gadu laikposma – kas sākas tehniskās pārbaudes kritēriju grozīšanas dienā – beigām, un tas būtu jāpārbauda ārējam pārbaudītājam. Saskaņā ar portfeļa pieeju emitentiem savā pamatlīdzekļu vai finanšu aktīvu portfelī būtu jāiekļauj tikai tādi aktīvi, kas atbilst visiem tehniskās pārbaudes kritērijiem, kuri ir piemērojami jebkurā brīdī septiņu gadu laikā pirms attiecīgā iedalīšanas pārskata publicēšanas. Tādējādi, ja kāds no aktīviem, ko finansē ar Eiropas zaļo obligāciju, neatbilst grozītajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem, tam joprojām – līdz septiņiem gadiem – vajadzētu būt iespējai būt par daļu no finansēto aktīvu kopuma.

(18)

Laikam, kas nepieciešams aktīva pārveidei, lai panāktu ar to saistītās saimnieciskās darbības atbilstību taksonomijas prasībām, vajadzētu atbilst Deleģētajā regulā (ES) 2021/2178 noteiktajiem termiņiem. Pašlaik minētā deleģētā regula paredzētu, ka atbilstīgie kapitālizdevumi ir saistīti ar saimnieciskām darbībām, kas atbilst – vai tiek gaidīts, ka tie atbildīs – taksonomijas prasībām piecu gadu laikā pēc Eiropas zaļās obligācijas emisijas, ja vien attiecīgo saimniecisko darbību un investīciju īpašās iezīmes neattaisno ilgāka laikposma – līdz desmit gadiem – noteikšanu. Emitentam savā prospektā, kuru sagatavo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1129 (9), būtu jāiekļauj sava CapEx plāna kopsavilkums un iedalīšanas gada pārskatā jāapraksta progress, kas panākts tā plāna īstenošanā. Beidzoties CapEx plānā norādītajam termiņam, emitentam būtu jāsaņem ārējā pārbaudītāja izvērtējums attiecībā uz to izdevumu atbilstību taksonomijai, kurus finansē ar ieņēmumiem no attiecīgās obligācijas. Šī regula neskar Deleģētās regulas (ES) 2021/2178 prasības.

(19)

Trešo valstu jurisdikcijām, kuras uzskaitītas I pielikumā Padomes secinājumiem par pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, vai augsta riska valstīm, kuras uzskaitītas Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2016/1675 (10), un emitentiem, kas iedibināti minētajās jurisdikcijās vai valstīs, nevajadzētu būt atļautam izmantot apzīmējumu “Eiropas zaļā obligācija” jeb “EuGB”.

(20)

Savienības iestādēm un struktūrām, īstenojot ilgtspējas mērķus, to skaitā tos, kas minēti Regulā (ES) 2020/852, būtu jāievēro Savienības standarti. Eiropas Parlaments un Padome mudina izmantot Eiropas zaļo obligāciju standartu tādu no obligācijām gūto ieņēmumu izmantošanai paredzētu obligāciju emisijai, kuru mērķis ir vides ilgtspēja. Eiropas Investīciju banka kā pasaulē vadošais zaļo obligāciju emitents turpina paust apņēmību savu zaļo obligāciju programmu pakāpeniski saskaņot ar Eiropas zaļo obligāciju standartu.

(21)

Investoriem vajadzētu būt nodrošinātiem ar visu to informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu no Eiropas zaļajām obligācijām gūto ieņēmumu izmantošanu un savstarpēji salīdzinātu šādas obligācijas. Minētajā nolūkā būtu jānosaka īpašas un standartizētas informācijas atklāšanas prasības, kas nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz to, kā emitents ir nodomājis no obligācijām gūtos ieņēmumus iedalīt atbilstīgiem pamatlīdzekļiem, izdevumiem un finanšu aktīviem un kā minētie ieņēmumi faktiski tiek iedalīti. Šādu pārredzamību vislabāk var panākt, izmantojot Eiropas zaļo obligāciju faktu lapas un iedalīšanas pārskatus. Lai uzlabotu Eiropas zaļo obligāciju salīdzināmību un atvieglotu attiecīgās informācijas atrašanu, ir nepieciešams noteikt veidnes šādas informācijas atklāšanai.

(22)

Tas, ka Savienības līmenī nav vides ziņā ilgtspējīgu obligāciju vai ar ilgtspēju saistītu obligāciju emitentiem paredzētu vienotu standartizētu informācijas atklāšanas veidņu, investoriem, kas investē šādās obligācijās, apgrūtina iespēju viegli un droši atrast nepieciešamo informāciju un salīdzināt un apkopot datus par šādām obligācijām. Jo īpaši tas, ka emitentiem nav vienotas metodikas ziņošanai par ieņēmumu, kas gūti no obligācijām, atbilstību taksonomijas prasībām, rada administratīvas grūtības un nenoteiktību tiem investoriem obligācijās, kuri ziņo atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2019/2088 (11). Tādēļ būtu jānosaka publiskas informācijas atklāšanas veidnes, kuras šādu obligāciju emitenti var izvēlēties aizpildīt un publicēt kopā ar citiem informācijas atklāšanas dokumentiem. Šādās veidnēs būtu iekļaujama informācija par ieņēmumu, kas gūti no obligācijām, iedalīšanu taksonomijai atbilstošām darbībām, vienlaikus skaidri identificējot ar gāzi un kodolenerģiju saistītām darbībām iedalīto ieņēmumu daļu. Veidnes būtu jāizstrādā Komisijai, izmantojot vadlīnijas par brīvprātīgu pirmsemisijas informācijas atklāšanu –kas var kalpot par iedvesmas avotu jebkādai turpmākai ilgtspējas informācijas atklāšanai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem – un deleģēto aktu par periodisku informācijas atklāšanu. Šādai informācijas atklāšanai vajadzētu būt saskaņotai ar Eiropas zaļo obligāciju faktu lapas un iedalīšanas pārskata attiecīgajām sadaļām.

(23)

Investoriem vajadzētu būt nodrošinātai izmaksu ziņā efektīvai piekļuvei ticamai informācijai par Eiropas zaļajām obligācijām. Tādēļ Eiropas zaļo obligāciju emitentiem būtu jānoslēdz līgums ar neatkarīgu ārējo pārbaudītāju, lai tas veiktu Eiropas zaļo obligāciju faktu lapas pirmsemisijas pārbaudi un Eiropas zaļo obligāciju iedalīšanas gada pārskata pēcemisijas pārbaudi.

(24)

Sniedzot savus pakalpojumus saskaņā ar šo regulu, ārējiem pārbaudītājiem, kad tie izvērtē vairākas darbības aptverošu projektu atbilstību taksonomijai, vajadzētu būt atļautam izmantot nejaušās izlases metodes atbilstoši labākajai praksei apliecinājuma pakalpojumu jomā, ja to attaisno pamatā esošo darbību pilnīgas izvērtēšanas sarežģītība, mērogs un tas, ka to praksē nav iespējams īstenot. Šādai nejaušai izlasei būtu jāļauj ārējiem pārbaudītājiem gūt pārliecību, ka šādi projekti, tostarp tie, kurus finansē, izmantojot nodokļu stimulus un subsīdijas, tiek īstenoti atbilstoši šīs regulas pielikumos sniegtajai informācijai. Šāda nejauša izlase būtu jāveic, ņemot vērā noteikumus par datu privātumu, lai nodrošinātu personas datu un citu sensitīvu datu, kas nav svarīgi ārējās pārbaudes nolūkā, augsta līmeņa aizsardzību.

(25)

Sniedzot pakalpojumus saskaņā ar šo regulu, ārējiem pārbaudītājiem būtu jāsniedz neatkarīgs atzinums par to, vai emitents ir nodrošinājis atbilstību taksonomijas prasībām. Izvērtējot atbilstību kvantitatīvajiem kritērijiem, ārējiem pārbaudītājiem būtu jāpārbauda, vai jebkādas uz nākotni vērstas aplēses balstās uz saprātīgiem pieņēmumiem, nesniedzot garantijas par rezultātiem. Izvērtējot atbilstību kvalitatīvajiem kritērijiem, ārējiem pārbaudītājiem būtu jāpārbauda, vai pastāv atbilstīgi procesi un pienācīgas pārbaudes sistēmas, kas izstrādāti, lai izvērtētu, mazinātu un novērstu riskus un citas problēmas, kuras varētu rasties saistībā ar minētajiem kritērijiem.

(26)

Lai uzlabotu pārredzamību, emitentiem arī būtu jāatklāj informācija par savu obligāciju ietekmi uz vidi, vismaz vienu reizi obligācijas pastāvēšanas laikā un pēc ieņēmumu, kas gūti no šādām obligācijām, pilnīgas iedalīšanas publicējot ietekmes ziņojumu. Lai investoriem sniegtu visu attiecīgo informāciju, kas ir būtiska Eiropas zaļo obligāciju ietekmes uz vidi izvērtēšanai, ietekmes ziņojumos būtu skaidri jānorāda ietekmes uz vidi izvērtēšanā izmantotie rādītāji, metodikas un pieņēmumi. Lai uzlabotu Eiropas zaļo obligāciju salīdzināmību un atvieglotu attiecīgās informācijas lokalizāciju, ir nepieciešams noteikt veidnes šādas informācijas atklāšanai. Lai nodrošinātu ietekmes ziņojumu precizitāti un aizsargātu investorus no zaļmaldināšanas, emitentiem vajadzētu būt nodrošinātai iespējai slēgt līgumu ar neatkarīgu ārēju pārbaudītāju, lai tas pārbaudītu ietekmes ziņojumu.

(27)

Eiropas zaļās obligācijas, obligācijas, ko tirgo kā vides ziņā ilgtspējīgas, un ar ilgtspēju saistītas obligācijas var palīdzēt uzņēmumiem finansēt pārkārtošanos, kas nepieciešama, lai tie kļūtu ilgtspējīgi. Minēto obligāciju emitentiem, uz kuriem attiecas pienākums publicēt nefinanšu informāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES (12), būtu jānorāda, kā un cik lielā mērā obligācijas emisija palielina tās vienības līmeņa atbilstības taksonomijai proporciju, kā paredzēts Regulas (ES) 2020/852 8. pantā. Minēto paziņojumu varētu izteikt kā taksonomijai atbilstoša apgrozījuma, kas jāsasniedz, izmantojot no obligācijas gūtos ieņēmumus, pieaugumu procentpunktos. No tiem emitentiem, uz kuriem attiecas pienākums publicēt jebkādus plānus, kas tiem var būt vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka to uzņēmējdarbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu ekonomiku atbilstoši Direktīvai 2013/34/ES, un emitentiem, kas šādus plānus publicē brīvprātīgi, būtu jānorāda, kā ieņēmumi no to obligācijas palīdz finansēt un īstenot šādus plānus. Šādi paziņojumi būtu jāatklāj Eiropas zaļo obligāciju faktu lapā un iedalīšanas pārskatā vai veidnēs fakultatīvai periodiskai pirmsemisijas un pēcemisijas informācijas atklāšanai, vai abos.

(28)

Valsts revidenti ir ar tiesību aktu izveidotas vienības, kas atbild pa publisko izdevumu pārraudzību, kam ir zinātība šajā jomā un kam ir ar tiesību aktu garantēta neatkarība. Tādēļ suverēniem subjektiem, kuri emitē Eiropas zaļās obligācijas, vajadzētu būt atļautam izmantot šādus valsts revidentus, lai tie līdzās ārējiem pārbaudītājiem – kam būtu jāsaglabā atbildība par to saimniecisko darbību atbilstības taksonomijai izvērtēšanu, kuras finansē ar ieņēmumiem, kas gūti no obligācijas, – pārbaudītu no obligācijām gūto ieņēmumu iedalīšanu. Valsts revidenti nebūtu jāreģistrē vai jāuzrauga saskaņā ar šo regulu.

(29)

Apzīmējumu “Eiropas zaļā obligācija” jeb “EuGB” būtu jāatļauj izmantot tikai attiecībā uz obligācijām, par kurām emitents ir publicējis prospektu, ievērojot Regulu (ES) 2017/1129, un obligācijām, uz kurām attiecas minētās regulas 1. panta 2. punkta b) un d) apakšpunkts. Minētā regula ietver noteikumus par atbildību.

(30)

Lai nodrošinātu Eiropas zaļo obligāciju tirgus efektivitāti, emitentiem savā tīmekļa vietnē būtu jāpublicē detalizēta informācija par to emitētajām Eiropas zaļajām obligācijām. Lai nodrošinātu informācijas ticamību un investoru uzticēšanos, emitentiem būtu jāpublicē arī pirmsemisijas pārbaudes rezultāti, visi pēcemisijas pārbaudes rezultāti, kā arī attiecīgā gadījumā visi ietekmes ziņojuma pārbaudes rezultāti, CapEx plāns un saite uz prospektu, ko prasa Regula (ES) 2017/1129. Minētajām publikācijām vajadzētu būt pieejamām un ar skaidri norādītu publicēšanas datumu, kas lietotājam ļauj konstatēt izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējās pārbaudes rezultātiem. Minētajos dokumentos ietvertā informācija būtu jāsagatavo valodā, ko pieņēmusi tās izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā obligācija tiek publiski piedāvāta vai atļauta tirdzniecībai, vai valodā, ko ierasts lietot starptautisko finanšu jomā. Šīs regulas pieņemšanas laikā valoda, ko ierasts lieto starptautisko finanšu jomā, ir angļu valoda, taču nākotnē tas varētu mainīties.

(31)

Tradicionālos vērtspapīrošanas darījumos obligāciju emitents ir vērtspapīrošanu veicoša īpašam nolūkam dibināta sabiedrība (SSPE), kas ir juridiski nošķirta no iniciatora. Savukārt iniciators ir vienība, kas izmanto no obligācijām gūtos ieņēmumus, lai iedalītu finansējumu saimnieciskām darbībām. Eiropas zaļo obligāciju vērtspapīrošanas tirgus, kurā visi pamatā esošie riska darījumi atbilst taksonomijai, pašlaik saskaras ar būtiskiem izaugsmes ierobežojumiem, un trūkst tādu taksonomijai atbilstošu aktīvu, kas būtu piemēroti vērtspapīrošanai. Tādēļ Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde) (EBI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (13), savā ziņojumā “Ilgtspējīgas vērtspapīrošanas satvara izstrāde” kā efektīvu un pragmatisku pieeju pārkārtošanās posmā iesaka gūto ieņēmumu izmantošanas prasības piemērošanu vērtspapīrošanas iniciatoram, nevis SSPE. Minētā pieeja būtu piemērota līdz brīdim, kad Savienības ekonomikā būtu radīts pietiekams taksonomijai atbilstošu aktīvu apjoms. Lai nodrošinātu izpildāmību, iniciatora atbildība par ieņēmumu turpmāku izmantošanu būtu skaidri jānorāda prospektā, kas publicēts, ievērojot Regulu (ES) 2017/1129.

(32)

Tādām obligācijām, kas izriet no vērtspapīrošanas un apzīmētas kā “Eiropas zaļās obligācijas” jeb “EuGB”, būtu jāpiemēro īpašas atklāšanas un izslēgšanas prasības, lai palielinātu investoru uzticēšanos un nodrošinātu, ka tie ir pilnībā informēti par attiecīgā darījuma ar vidi saistītajām īpašībām. Būtu jānodrošina pietiekama pārredzamība investoriem, kuriem ir atšķirīgas preferences attiecībā uz pamatā esošā aktīvu kopuma ar vidi saistītajām īpašībām. Ir nepieciešami aizsardzības pasākumi, lai izvairītos no situācijas, kad atlasītie aktīvi, kas iniciatoram jāvērtspapīro, ietver riska darījumus, ar kuriem finansē Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1999 (14) definētā fosilā kurināmā izpēti, ieguvi, ekstrakciju, ražošanu, pārstrādi, uzglabāšanu, rafinēšanu vai izplatīšanu, tostarp transportēšanu, un tirdzniecību. Tomēr izslēgšanas prasībās būtu jāņem vērā vērtspapīroto riska darījumu dominējošais mērķis, un tās nevajadzētu piemērot riska darījumiem, ja saikne ar darbībām fosilā kurināmā jomā ir nenozīmīga vai nejauša, piemēram, ja runa ir par komerciālu ēku ar gāzes uzglabāšanas tvertni. Turklāt izslēgšanas prasībām nevajadzētu balstīties tikai uz fosilā kurināmā izmantošanu, piemēram, automašīnas vai mājokļa iegādei paredzēta aizdevuma gadījumā. Iniciatoram būtu jāatklāj informācija par taksonomijas attiecināmību, atbilstību taksonomijai un principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanu attiecībā uz darbībām, ko finansē ar vērtspapīrotajiem riska darījumiem. Šādai informācijas atklāšanai būtu jābalstās uz principu, ka iniciatoram jādara viss iespējamais un cik vien labi iespējams, izmantojot pieejamos datus, piemēram, tos, kas apkopoti iniciatora iekšējā datubāzē vai IT sistēmā. Iniciatori tiek aicināti minēto informāciju darīt pieejamu arī, izmantojot vērtspapīrošanas repozitorijus, kuri reģistrēti Eiropas Uzraudzības iestādē (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) (EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (15), atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2017/2402 (16).

(33)

Lai pārbaudītu atbilstību īpašajām prasībām, kas piemērojamas iniciatoriem un SSPE, kompetentajām iestādēm būtu jāveic efektīva uzraudzība. Regula (ES) 2017/2402 paredz, ka dalībvalstis nozīmē vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kuras atbild par uzraudzību attiecībā uz vērtspapīrošanas darījumu atbilstību apzīmējumam “vienkāršs, pārredzams un standartizēts” (VPS), kas ietver arī īpašas prasības attiecībā uz atklāšanu un izslēgšanu. Ņemot vērā pieredzi, ko minētās kompetentās iestādes ieguvušas, pārbaudot vērtspapīrošanas darījumus, tām būtu jāuzrauga iniciatoru atbilstība šīs regulas prasībām. Tomēr, ņemot vērā to, ka gan iniciatori, gan SSPE ir iesaistīti vērtspapīrošanā, šajā regulā noteiktās atbilstošās uzraudzības pilnvaras būtu jāuztic gan iniciatora, gan SSPE kompetentajām iestādēm, un tām būtu jāsadarbojas, lai nodrošinātu efektīvu un pienācīgu uzraudzību.

(34)

Kompetentajām iestādēm būtu jāuzrauga obligāciju, ko tirgo kā vides ziņā ilgtspējīgas, un ar ilgtspēju saistītu obligāciju emitenti, kuri ir nolēmuši izmantot kopīgās veidnes periodiskai pēcemisijas informācijas atklāšanai. Šādas uzraudzības mērķis ir nodrošināt, lai visi šajās veidnēs iekļautie elementi būtu pareizi publicēti. Ja emitenti neievēro šīs regulas prasības, kompetentajām iestādēm tas būtu jāpublisko.

(35)

Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai, kas ir saistīta ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju. Informācija par Eiropas zaļajām obligācijām būs noderīga investoriem un citiem finanšu tirgus dalībniekiem, kā arī sabiedrībai kopumā. Tādēļ šajā regulā minētajiem informācijas atklāšanas dokumentiem, tostarp Eiropas zaļo obligāciju faktu lapai, iedalīšanas pārskatam, ietekmes ziņojumam, attiecīgā gadījumā CapEx plānam un veidnēm fakultatīvai informācijas atklāšanai attiecībā uz obligācijām, ko tirgo kā vides ziņā ilgtspējīgas, un ar ilgtspēju saistītām obligācijām, kā arī ārējo pārbaudītāju veiktās pārbaudes rezultātiem, vajadzētu būt publiski un brīvi pieejamiem. Šāds Eiropas vienotais piekļuves punkts (ESAP) varētu būt piemērots mehānisms minētā mērķa sasniegšanai.

(36)

Lai uzlabotu ārējo pārbaudītāju izmantotās metodikas pārredzamību, nodrošinātu, ka ārējiem pārbaudītājiem ir atbilstoša kvalifikācija, profesionālā pieredze un neatkarība, un mazinātu iespējama interešu konflikta risku, tādējādi nodrošinot investoru pienācīgu aizsardzību, Eiropas zaļo obligāciju emitentiem būtu jāizmanto tikai tādi ārējie pārbaudītāji, tostarp no trešām valstīm, kuri ir reģistrēti un kurus pastāvīgi uzrauga EVTI.

(37)

Lai investoriem uzlabotu pārredzamību attiecībā uz to, kā tiek izvērtēta to saimniecisko darbību atbilstība taksonomijai, kuras tiek finansētas ar ieņēmumiem, kas gūti no obligācijām, ārējiem pārbaudītājiem būtu pirmsemisijas un pēcemisijas pārbaudes rezultātu un attiecīgā gadījumā ietekmes ziņojumu pārbaudes rezultātu lietotājiem pietiekami detalizēti jāatklāj metodika un galvenie pieņēmumi, kurus tie izmanto ārējās pārbaudes darbībās, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā īpašniekdatu un intelektuālā īpašuma aizsardzību.

(38)

Ārējiem pārbaudītājiem vajadzētu būt ieviestai pareizas korporatīvās pārvaldības kārtībai, lai nodrošinātu, ka to pirmsemisijas un pēcemisijas pārbaudes rezultāti ir neatkarīgi, objektīvi un kvalitatīvi. Tādēļ ārējo pārbaudītāju augstākā līmeņa vadībai vajadzētu būt pietiekamai zinātībai finanšu pakalpojumu un vides jautājumos, un tai būtu jānodrošina, ka ārējo pārbaudi veic pietiekams skaits darbinieku, kuriem ir nepieciešamās zināšanas un pieredze. Tā paša iemesla dēļ atbilstības uzraudzītājam būtu jāspēj ziņot par saviem konstatējumiem uzraudzības struktūrai vai ārējā pārbaudītāja pārvaldes struktūrai.

(39)

Lai nodrošinātu ārējo pārbaudītāju neatkarību un aizsargātu augstus pārredzamības un ētiskas rīcības standartus, ārējiem pārbaudītājiem būtu jāievēro organizatoriskās prasības un rīcības kodekss, lai izvairītos no interešu konflikta situācijām vai arī pienācīgi pārvaldītu minētos konfliktus un mazinātu to ietekmi, kad tie ir nenovēršami. Ārējiem pārbaudītājiem nevajadzētu būt tiesībām veikt ārēju pārbaudi tāda interešu konflikta gadījumā, kuru nav iespējams pienācīgi novērst. Tādēļ ārējiem pārbaudītājiem ārējās pārbaudes rezultātos būtu pārredzamā veidā jāatklāj informācija par jebkādiem interešu konfliktiem. Tiem būtu jāglabā ieraksti par visiem gadījumiem, kad būtiski apdraudēta to neatkarība, kā arī to darbinieku, galveno ieinteresēto personu vai jebkādu citu ārējās pārbaudes procesā iesaistīto personu neatkarība, un ieraksti par drošības pasākumiem, kas piemēroti, lai minētos draudus mazinātu.

(40)

Ārējiem pārbaudītājiem būtu jāizvērtē un jādokumentē tas, vai pastāv faktisks vai potenciāls interešu konflikts ar klientu, tostarp situācijās, kad ir būtiska personiska vai finansiāla saikne starp ārējo pārbaudītāju un pārbaudāmo vienību.

(41)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 537/2014 (17) aizliedz sniegt revidētajai vienībai ar revīziju nesaistītus pakalpojumus, kas saistīti ar minētās vienības finansēšanu, kapitāla struktūru un iedalīšanu un investēšanas stratēģiju, izņemot apliecinājuma pakalpojumus saistībā ar finanšu pārskatiem. Ārējās pārbaudes pakalpojuma sniegšanai saskaņā ar šo regulu nevajadzētu skart Regulu (ES) Nr. 537/2014.

(42)

Ir jāizvairās no tā, ka kompetentās iestādes jebkādā veidā atšķirīgi piemēro šo regulu. Tajā pašā laikā ir nepieciešams samazināt ārējo pārbaudītāju darījumu un darbības izmaksas, lai palielinātu investoru uzticēšanos un juridisko noteiktību. Tādēļ būtu lietderīgi piešķirt EVTI vispārēju kompetenci attiecībā uz ārējo pārbaudītāju reģistrēšanu un pastāvīgu uzraudzību Savienībā. Ekskluzīvas atbildības uzticēšanai EVTI šajās jomās dalībvalstīs būtu jānodrošina vienlīdzīgi noteikumi reģistrācijas prasību un pastāvīgas uzraudzības ziņā un jānovērš regulējuma arbitrāžas risks. Tajā pašā laikā šādai ekskluzīvai atbildībai būtu jāoptimizē uzraudzības resursu sadale Savienības līmenī, tādējādi padarot EVTI par zinātības centru un uzlabojot uzraudzības efektivitāti.

(43)

EVTI būtu jāspēj pieprasīt visu informāciju, kas ir nepieciešama uzraudzības uzdevumu efektīvai veikšanai. Tādēļ tai būtu jāspēj pieprasīt šādu informāciju no ārējiem pārbaudītājiem, personām, kas iesaistītas ārējās pārbaudes darbībās, saistītām trešām personām, tām trešām personām, kurām ārējie pārbaudītāji ārpakalpojumu veidā ir uzticējuši operacionālas funkcijas, kā arī personām, kas citādā veidā ir cieši un būtiski saistītas ar ārējiem pārbaudītājiem vai ārējās pārbaudes darbībām.

(44)

Lai EVTI varētu veikt savus uzraudzības uzdevumus un jo īpaši likt ārējiem pārbaudītājiem izbeigt pārkāpumu, sniegt pilnīgu un pareizu informāciju vai piekrist izmeklēšanai vai pārbaudei uz vietas, EVTI būtu jāspēj piemērot naudas sodus vai periodiskus soda maksājumus.

(45)

Eiropas zaļo obligāciju emitentiem var būt nepieciešams izmantot trešo valstu tādu ārējo pārbaudītāju pakalpojumus, kuri atrodas ārpus Savienības. Tādēļ attiecībā uz ārējiem pārbaudītājiem, pamatojoties uz līdzvērtības izvērtēšanu, atzīšanu vai apstiprināšanu, būtu jānosaka trešo valstu režīms, saskaņā ar kuru trešo valstu ārējie pārbaudītāji var sniegt ārējās pārbaudes pakalpojumus. Lai trešo valstu ārējiem pārbaudītājiem atvieglotu piekļuvi gadījumos, kad nav lēmuma par līdzvērtību, ir nepieciešams noteikt procesu, kādā EVTI atzīst ārējos pārbaudītājus, kas iedibināti trešā valstī.

(46)

Lai trešo valstu ārējiem pārbaudītājiem atvieglotu pakalpojumu sniegšanu Eiropas zaļo obligāciju emitentiem, būtu jānosaka apstiprināšanas režīms, saskaņā ar kuru reģistrētiem ārējiem pārbaudītājiem, kas iedibināti Savienībā, zināmos apstākļos būtu atļauts apstiprināt pakalpojumus, ko sniedz trešās valsts ārējais pārbaudītājs. Ārējam pārbaudītājam, kas ir apstiprinājis trešās valsts ārējā pārbaudītāja sniegtus pakalpojumus, vajadzētu būt pilnībā atbildīgam par šādiem apstiprinātiem pakalpojumiem un par nodrošināšanu, ka šāds trešās valsts ārējais pārbaudītājs ievēro šīs regulas noteikumus.

(47)

Lai īstenotu šīs regulas mērķus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu nolūkā papildināt šo regulu attiecībā uz tās informācijas saturu, iegūšanas metodikām un izklāstu, kas atklājama veidnēs fakultatīvai periodiskai pēcemisijas informācijas atklāšanai, attiecībā uz procedūru, saskaņā ar kuru EVTI īsteno pilnvaras piemērot naudas sodus vai periodiskus soda maksājumus, tostarp noteikumiem par tiesībām uz aizstāvību, pagaidu noteikumiem, naudas sodu vai periodisku soda maksājumu iekasēšanu un detalizētiem noteikumiem par sodu piemērošanas un izpildes noilguma termiņiem, un attiecībā uz procedūru, kādā EVTI īsteno savas pilnvaras iekasēt maksas, tostarp noteikumiem par maksu veidiem, pakalpojumiem, par kuriem ir maksājamas maksas, maksu summu – kam jābūt samērīgai ar apgrozījumu – un veidu, kādā minētās maksas ir maksājamas. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (18). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(48)

Būtu lietderīgi un atbilstoši uzticēt EVTI kā institūcijai ar augsti specializētu zinātību izstrādāt un iesniegt Komisijai regulatīvu un īstenošanas tehnisko standartu projektus, kas nav saistīti ar politikas izvēli.

(49)

Būtu jāpilnvaro EVTI izstrādāt regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai sīkāk precizētu kritērijus, lai izvērtētu ārējā pārbaudītāja iesniegtu reģistrācijas pieteikumu, tostarp interešu konfliktu pārvaldību, un minētā ārējā pārbaudītāja veikto informācijas sniegšanu, lai noteiktu, cik lielā mērā tā atbilst šai regulai. Komisijai vajadzētu būt pilnvarām pieņemt minētos regulatīvos tehniskos standartus ar deleģētiem aktiem, ievērojot LESD 290. pantu un saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010.

(50)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (19).

(51)

Būtu jāpilnvaro EVTI izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai precizētu standarta veidlapas, veidnes un procedūras ārējo pārbaudītāju reģistrācijai paredzētās informācijas sniegšanai. Komisijai vajadzētu būt pilnvarām pieņemt minētos īstenošanas tehniskos standartus ar īstenošanas aktu, ievērojot LESD 291. pantu un saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010.

(52)

Šīs regulas piemērošana Komisijai būtu jāpārskata piecus gadus pēc tās stāšanās spēkā un pēc tam reizi trijos gados, pamatojoties attiecīgā gadījumā uz ilgtspējīga finansējuma platformas ieguldījumu, kura izveidota ar Regulu (ES) 2020/852. Trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisijai arī būtu jāsagatavo ziņojums, kurā tā izvērtē nepieciešamību reglamentēt ar ilgtspēju saistītas obligācijas. Turklāt Komisijai līdz 2024. gada beigām un pēc tam reizi trijos gados būtu jāsagatavo ziņojums, kas balstās uz tās veiktu tehniskās pārbaudes kritēriju pārskatīšanu saskaņā ar Regulu (ES) 2020/852.

(53)

Lai nodrošinātu, ka Eiropas zaļo obligāciju emitenti, attiecībā uz kuriem saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1129 tiek publicēts prospekts, atbilst šajā regulā noteiktajām informācijas atklāšanas prasībām, izcelsmes dalībvalstu kompetentajām iestādēm vajadzētu būt nepieciešamajām uzraudzības un izmeklēšanas pilnvarām. Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt atļautam īstenot savas uzraudzības pilnvaras pirms un pēc Eiropas zaļo obligāciju emisijas. Ar šo regulu piešķirto uzraudzības pilnvaru ietvaros nevajadzētu prasīt kompetentajām iestādēm pārbaudīt tās informācijas patiesumu vai pareizību, kas emitentiem jāsniedz saskaņā ar šo regulu, un to, vai emitenti ir izpildījuši pienākumus attiecībā uz ieņēmumu iedalīšanu.

(54)

Tā kā ar šo regulu tiek izveidots regulējums, kas ļauj valsts parādu apzīmēt kā vides ziņā ilgtspējīgu, finanšu uzņēmumiem savi riska darījumi ar vides ziņā ilgtspējīgu valsts parādu būtu jāatspoguļo savā zaļo aktīvu koeficientā, kā paredzēts Deleģētajā regulā (ES) 2021/2178. Minētās deleģētās regulas pārskatīšanā, kas jāveic līdz 2024. gada 30. jūnijam, būtu jāizvērtē riska darījumu ar valsts parādu iekļaušana galveno snieguma rādītāju skaitītājā un saucējā.

(55)

Lai ārējiem pārbaudītājiem atvieglotu pakalpojumu sniegšanu, vienlaikus nodrošinot, ka EVTI ir pietiekams laiks ārējo pārbaudītāju reģistrācijas un uzraudzības regulējuma izstrādei, šīs regulas piemērošanas pirmajos 18 mēnešos būtu jāpiemēro pārejas periods. Pārejas periodā ārējiem pārbaudītājiem būtu jāspēj sniegt pakalpojumus, ja tie informē EVTI un dara visu iespējamo, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai. Papildus tam trešo valstu ārējiem pārbaudītājiem būtu jānodrošina, ka tiem pārejas periodā ir Savienībā iedibināts likumīgs pārstāvis. EVTI būtu jāuzrauga, vai ārējie pārbaudītāji ievēro šo regulu, un tas jāņem vērā, kad tā izvērtē, vai ārējais pārbaudītājs ir izpildījis ar reģistrāciju saistītās prasības.

(56)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti: nodrošināt, ka tiek piemērotas vienotas prasības apzīmējuma “Eiropas zaļā obligācija” jeb “EuGB” izmantošanai; izveidot vienkāršu reģistrācijas sistēmu un uzraudzības regulējumu ārējiem pārbaudītājiem, uzticot vienai uzraudzības iestādei reģistrēt un uzraudzīt ārējos pārbaudītājus Savienībā; ieviest to Eiropas zaļo obligāciju emitentu uzraudzību, attiecībā uz kuriem tiek prasīts prospekts, ievērojot Regulu (ES) 2017/1129; un paredzēt veidnes fakultatīvai pirmsemisijas un pēcemisijas informācijas atklāšanai attiecībā uz obligācijām, ko tirgo kā vides ziņā ilgtspējīgas, un ar ilgtspēju saistītām obligācijām, nolūkā uzlabot pārredzamību un atvieglot šo obligāciju salīdzināmību, lai atvieglotu kapitāla piesaistīšanu projektiem, ar kuriem īsteno vides ziņā ilgtspējīgus mērķus, vienlaikus veicinot tirgus integritāti, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet rīcības mēroga vai ietekmes dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(57)

Eiropas Parlaments apspriedās ar ECB, un tā sniedza savu atzinumu 2021. gada 5. novembrī (20),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I sadaļa

PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Šī regula:

a)

nosaka vienotas prasības tiem obligāciju emitentiem, kas attiecībā uz savām obligācijām, kuras tiek darītas pieejamas investoriem Savienībā, vēlas izmantot apzīmējumu “Eiropas zaļā obligācija” jeb “EuGB”;

b)

izveido sistēmu Eiropas zaļo obligāciju ārējo pārbaudītāju reģistrācijai un uzraudzībai; un

c)

paredz veidnes fakultatīvai informācijas atklāšanai attiecībā uz obligācijām, ko Savienībā tirgo kā vides ziņā ilgtspējīgas, un ar ilgtspēju saistītām obligācijām.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“emitents” ir vienība, kas emitē obligācijas;

2)

“suverēns subjekts” ir kāda no vienībām, kas minētas Regulas (ES) 2017/1129 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā;

3)

“taksonomijas prasības” ir Regulas (ES) 2020/852 3. pantā izklāstītie kritēriji vides ziņā ilgtspējīgu saimniecisko darbību noteikšanai;

4)

“regulēts tirgus” ir regulēts tirgus, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES (21) 4. panta 1. punkta 21) apakšpunktā;

5)

“obligācija, ko tirgo kā vides ziņā ilgtspējīgu” ir obligācija, kuras emitents investoriem pauž apņemšanos vai uzņemas jebkāda veida pirmslīguma saistības, ka ieņēmumi no šīs obligācijas emisijas tiks iedalīti saimnieciskām darbībām, kas veicina kāda vides jomas mērķa sasniegšanu;

6)

“ar ilgtspēju saistīta obligācija” ir obligācija, kuras finanšu vai strukturālās īpašības atšķiras atkarībā no tā, vai emitents sasniedz iepriekš noteiktus vides ilgtspējas mērķus;

7)

“izcelsmes dalībvalsts” ir izcelsmes dalībvalsts, kā definēts Regulas (ES) 2017/1129 2. panta m) punktā;

8)

“uzņēmēja dalībvalsts” ir uzņēmēja dalībvalsts, kā definēts Regulas (ES) 2017/1129 2. panta n) punktā;

9)

“finanšu aktīvi” ir parāds vai pašu kapitāls, vai to kombinācija;

10)

“darīts pieejams investoriem Savienībā” nozīmē:

a)

publisku piedāvājumu Savienībā; vai

b)

atļauju obligācijas tirgot tirdzniecības vietā, kas atrodas Savienībā;

11)

“publisks piedāvājums” ir vērtspapīru publiskais piedāvājums, kā definēts Regulas (ES) 2017/1129 2. panta d) punktā;

12)

“tirdzniecības vieta” ir tirdzniecības vieta, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 24) apakšpunktā;

13)

“CapEx plāns” ir CapEx plāns, kā paredzēts Deleģētās regulas (ES) 2021/2178 I pielikuma 1.1.2.2. punkta b) apakšpunktā un 1.1.3.2. punkta b) apakšpunktā;

14)

“emisijas izmaksas” ir izmaksas, kas ir tieši saistītas ar obligāciju emisiju, tostarp izmaksas par profesionālu padomdošanu, juridiskajiem pakalpojumiem, vērtēšanu, ārējām pārbaudēm, parakstīšanos un izvietošanu;

15)

“tehniskās pārbaudes kritēriji” ir tehniskās pārbaudes kritēriji, kas izklāstīti deleģētajos aktos, kuri pieņemti, ievērojot Regulas (ES) 2020/852 10. panta 3. punktu, 11. panta 3. punktu, 12. panta 2. punktu, 13. panta 2. punktu, 14. panta 2. punktu vai 15. panta 2. punktu;

16)

“pārejas saimnieciskā darbība” ir saimnieciskā darbība, kas atbilst Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktam;

17)

“veicinoša saimnieciskā darbība” ir saimnieciskā darbība, kas atbilst Regulas (ES) 2020/852 16. pantam;

18)

“vērtspapīrošana” ir vērtspapīrošana, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 1) punktā;

19)

“iniciators” ir iniciators, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 3) punktā;

20)

“īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu” jeb “SSPE” ir īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu, jeb SSPE, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 2) punktā;

21)

“vērtspapīrots riska darījums” ir riska darījums, kas iekļauts vērtspapīrošanā;

22)

“vērtspapīrošanas obligācija” ir obligācija, ko emitējusi SSPE saskaņā ar II sadaļas 3. nodaļu;

23)

“sintētiskā vērtspapīrošana” ir sintētiskā vērtspapīrošana, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 10) punktā;

24)

“fosilais kurināmais” ir fosilais kurināmais/degviela, kā definēts Regulas (ES) 2018/1999 2. panta 62) punktā.

II SADAĻA

PRASĪBAS APZĪMĒJUMA “EIROPAS ZAĻĀ OBLIGĀCIJA” JEB “ EUGB ” IZMANTOŠANAI

1. nodaļa

Ar obligācijām saistītas prasības

3. pants

Apzīmējums “Eiropas zaļā obligācija” jeb “ EuGB ”

Apzīmējumu “Eiropas zaļā obligācija” jeb “EuGB” izmanto tikai attiecībā uz obligācijām, kas atbilst šajā sadaļā noteiktajām prasībām.

4. pants

No Eiropas zaļajām obligācijām gūto ieņēmumu izmantošana

1.   Pirms Eiropas zaļās obligācijas dzēšanas termiņa no šādas obligācijas gūtos ieņēmumus saskaņā ar taksonomijas prasībām pilnībā iedala vienai vai vairākām šādām kategorijām (“pakāpeniskā pieeja”):

a)

pamatlīdzekļiem, kas nav finanšu aktīvi;

b)

kapitālizdevumiem, kas ietilpst Deleģētās regulas (ES) 2021/2178 I pielikuma 1.1.2.2. punktā;

c)

darbības izdevumiem, kas ietilpst Deleģētās regulas (ES) 2021/2178 I pielikuma 1.1.3.2. punktā un kas radušies ne vairāk kā trīs gadus pirms attiecīgās Eiropas zaļās obligācijas emisijas;

d)

finanšu aktīviem, kas radīti ne vairāk kā piecus gadus pēc attiecīgās Eiropas zaļās obligācijas emisijas;

e)

mājsaimniecību aktīviem un izdevumiem.

Atkāpjoties no pirmās daļas, emitenti pirms to ieņēmumu iedalīšanas, kas gūti no Eiropas zaļās obligācijas, var no minētajiem ieņēmumiem atskaitīt emisijas izmaksas.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, emitenti no vienas vai vairāku apgrozībā esošo Eiropas zaļo obligāciju gūtos ieņēmumus var iedalīt pamatlīdzekļu vai finanšu aktīvu portfelim saskaņā ar taksonomijas prasībām (“portfeļa pieeja”).

Ja emitenti iedala ieņēmumus saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, tie 11. pantā minētajos iedalīšanas pārskatos pierāda, ka to šā punkta pirmajā daļā minēto pamatlīdzekļu kopējā vērtība pārsniedz to apgrozībā esošo Eiropas zaļo obligāciju portfeļa kopējo vērtību.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, suverēns subjekts vai trešās valsts emitents, kas ir valsts, federācijas loceklis federālas valsts gadījumā vai reģionālā vai pašvaldības vienība, no tā emitētajām Eiropas zaļajām obligācijām gūtos ieņēmumus var iedalīt arī nodokļu atvieglojumiem, subsīdijām, starppatēriņam, vispārējās valdības iekšējiem kārtējiem pārvedumiem, pašreizējai starptautiskajai sadarbībai vai cita veida publiskajiem izdevumiem, ar noteikumu, ka šie ieņēmumi tiek iedalīti saskaņā ar taksonomijas prasībām.

5. pants

Elastība no Eiropas zaļajām obligācijām gūto ieņēmumu izmantošanā

1.   Atkāpjoties no 4. panta 1. punkta, emitenti līdz 15 % no ieņēmumiem, kas gūti no Eiropas zaļās obligācijas, var iedalīt saimnieciskajām darbībām, kuras atbilst taksonomijas prasībām, izņemot tehniskās pārbaudes kritērijus, ar noteikumu, ka minētās darbības ir:

a)

saimnieciskās darbības, attiecībā uz kurām līdz Eiropas zaļās obligācijas emisijas dienai nav stājušies spēkā tehniskās pārbaudes kritēriji; vai

b)

darbības starptautiskā atbalsta kontekstā, par kurām ziņo saskaņā ar starptautiskā līmenī pieņemtām pamatnostādnēm, kritērijiem un ziņošanas cikliem, tostarp finansēšana klimata jomā, par kuru Komisijai ziņo saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām, kā minēts Regulas (ES) 2018/1999 19. panta 3. punktā, un oficiālā attīstības palīdzība, par ko ziņo Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komitejai.

2.   Ja emitents no Eiropas zaļās obligācijas gūtos ieņēmumus iedala saskaņā ar šā panta 1. punktu, tas 10. pantā minētajā Eiropas zaļo obligāciju faktu lapā apraksta attiecīgās darbības un aplēsto procentuālo daļu no ieņēmumiem, kuri paredzēta šādu darbību finansēšanai, kopumā un arī pa darbībām.

3.   Ja emitents no Eiropas zaļās obligācijas gūtos ieņēmumus iedala 1. punkta a) apakšpunktā minētajām saimnieciskajām darbībām, tas nodrošina, ka minētās darbības attiecīgā gadījumā atbilst vispārējiem kritērijiem attiecībā uz principu “nenodarīt būtisku kaitējumu”, kas izklāstīti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2021/2139 I pielikuma A, B, C un D papildinājumā.

4.   Gadījumos, kad emitents no Eiropas zaļās obligācijas gūtos ieņēmumus iedala 1. punkta b) apakšpunktā minētajām saimnieciskajām darbībām, tas pieliek visas pūles, lai nodrošinātu, ka minētās darbības atbilst attiecīgajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

6. pants

Finanšu aktīvi

1.   Ieņēmumus no finanšu aktīviem iedala tikai 4. panta 1. punktā noteiktajiem izmantojumiem vai attiecīgā gadījumā 4. panta 2. un 3. punktā noteiktajiem izmantojumiem.

2.   Ieņēmumus no finanšu aktīviem var iedalīt citiem, sekojošiem, finanšu aktīviem, ar noteikumu, ka:

a)

nav vairāk par trim pēc kārtas sekojošiem finanšu aktīviem;

b)

ieņēmumus no pēdējiem secīgajiem finanšu aktīviem piešķir 4. panta 1. punkta pirmās daļas a), b), c) vai e) apakšpunktā noteiktajiem izmantojumiem vai attiecīgā gadījumā 4. panta 3. punktā noteiktajiem izmantojumiem; un

c)

emitents nodrošina, ka ārējie pārbaudītāji var efektīvi pārbaudīt ieņēmumu galīgo iedalīšanu.

7. pants

CapEx plāni

1.   Ja 4. panta 1. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktā minētie ieņēmumu izmantojumi attiecas uz saimnieciskām darbībām, kas atbildīs taksonomijas prasībām, emitents publicē CapEx plānu.

2.   CapEx plānā precizē termiņu – kas beidzas pirms Eiropas zaļās obligācijas dzēšanas termiņa –, līdz kuram visiem kapitālizdevumiem un darbības izdevumiem, kurus finansē ar Eiropas zaļo obligāciju, ir jāatbilst taksonomijai.

3.   Emitents 60 dienu laikā pēc CapEx plānā norādītā termiņa saņem ārējā pārbaudītāja izvērtējumu par to kapitālizdevumu un darbības izdevumu atbilstību taksonomijai, kuri iekļauti minētajā CapEx plānā un tiek finansēti ar ieņēmumiem, kas gūti no Eiropas zaļās obligācijas.

8. pants

Tehniskās pārbaudes kritēriju piemērošana un iepriekšējo noteikumu saglabāšana

1.   Ja emitenti no Eiropas zaļajām obligācijām gūtos ieņēmumus iedala 4. panta 1. un 3. punktā noteiktajiem izmantojumiem, tie nodrošina, ka:

a)

minētie ieņēmumi tiek iedalīti saskaņā ar tehniskās pārbaudes kritērijiem, kas piemērojami obligācijas emisijas laikā;

b)

ja pēc obligācijas emisijas tehniskās pārbaudes kritērijus groza, ne vēlāk kā pēc septiņiem gadiem pēc grozīto kritēriju piemērošanas sākuma dienas šādus turpmāk minētus ieņēmumus iedala saskaņā ar grozītajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem:

i)

ieņēmumi, kas vēl nav iedalīti; un

ii)

ieņēmumi, uz kuriem saskaņā ar 7. pantu neattiecas CapEx plāns un kuri vēl neatbilst taksonomijas prasībām.

2.   Ja emitenti ieņēmumus iedala saskaņā ar 4. panta 2. punktā minēto portfeļa pieeju, emitenti savā portfelī iekļauj tikai tos aktīvus, kuru pamatā esošā saimnieciskā darbība atbilst visiem tehniskās pārbaudes kritērijiem, kas bija piemērojami jebkurā brīdī septiņu gadu laikā pirms iedalīšanas pārskata publicēšanas dienas.

3.   Ja pastāv risks, ka no apgrozībā esošās obligācijas gūtie ieņēmumi neatbildīs 1. panta b) punkta ii) apakšpunktam, emitents izstrādā, iesniedz ārējam pārbaudītājam un publicē plānu, kā panākt to pēc iespējas labāku atbilstību grozītajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem un kā pēc iespējas mazināt negatīvās sekas, ko radītu nepilnīga atbilstība grozītajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem. Emitents minēto plānu publicē, pirms beidzas 1. punkta b) apakšpunktā noteiktais laikposms.

4.   Atbilstību attiecīgajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem pierāda 11. pantā minētajā iedalīšanas pārskatā.

9. pants

Jurisdikciju, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, izslēgšana

Šīs regulas 44. panta 1. punktā minētās kompetentās iestādes neapstiprina prospektu, ko izdevusi jurisdikcija, kura iekļauta I pielikumā Padomes secinājumiem par pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, augsta riska valsts, kura iekļauta Deleģētās regulas (ES) 2016/1675 pielikumā, vai emitenti, kas iedibināti minētajās jurisdikcijās vai valstīs, ja minētajā prospektā ir atsauce uz šo regulu vai apzīmējumu “Eiropas zaļā obligācija” jeb “EuGB”.

2. NODAĻA

Pārredzamība un ārējās pārbaudes prasības

10. pants

Eiropas zaļo obligāciju faktu lapa un pirmsemisijas pārbaude

1.   Pirms Eiropas zaļās obligācijas emisijas emitenti:

a)

aizpilda Eiropas zaļo obligāciju faktu lapu, kas iekļauta I pielikumā;

b)

nodrošina, ka aizpildītā Eiropas zaļo obligāciju faktu lapa ir tikusi pakļauta pirmsemisijas pārbaudei, kuras rezultātā ārējais pārbaudītājs ir sniedzis labvēlīgu atzinumu.

2.   Šī panta 1. punktā minētā Eiropas zaļo obligāciju faktu lapa var attiekties uz vairāk nekā vienu Eiropas zaļo obligāciju emisiju.

3.   Šī panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā pirmsemisijas pārbaude ietver:

a)

izvērtēšanu attiecībā uz to, vai emitents zaļo obligāciju faktu lapu ir aizpildījis saskaņā ar 4. līdz 8. pantu un I pielikumu; un

b)

IV pielikumā noteiktos elementus.

11. pants

Iedalīšanas pārskati un iedalīšanas pārskatu pēcemisijas pārbaude

1.   Eiropas zaļo obligāciju emitenti par katru 12 mēnešu periodu līdz dienai, kad ir pilnībā iedalīti no to Eiropas zaļās obligācijas gūtie ieņēmumi, un attiecīgā gadījumā līdz CapEx plāna īstenošanas pabeigšanai, sagatavo Eiropas zaļo obligāciju ieņēmumu iedalīšanas pārskatu, izmantojot II pielikumā noteikto veidni, kurā pierāda, ka ieņēmumi, kas gūti no attiecīgās Eiropas zaļās obligācijas no tās emisijas dienas līdz ziņojumā minētā perioda beigām, ir tikuši iedalīti saskaņā ar 4. līdz 8. pantu.

Pirmais 12 mēnešu periods sākas emisijas dienā.

Atkāpjoties no otrās daļas, emitenti var par pirmā pārskata perioda beigu dienu noteikt emisijas kalendārā gada vai finanšu gada pēdējo dienu.

2.   Iedalīšanas pārskatos attiecīgā gadījumā iekļauj informāciju par progresu, kas sasniegts CapEx plāna īstenošanā.

Emitenti savos ieņēmumu iedalīšanas gada pārskatos publicē jebkuras tādas aizkavēšanās vai novirzes iemeslus, kura būtiski ietekmē CapEx plāna īstenošanu.

3.   Ieņēmumu iedalīšanas pārskati var attiekties uz vairāk nekā vienas Eiropas zaļās obligācijas emisiju.

4.   Eiropas zaļo obligāciju emitenti saņem ārēja pārbaudītāja veiktu pēcemisijas pārbaudi attiecībā uz ieņēmumu iedalīšanas pārskatu, kuru sagatavo pēc tam, kad no Eiropas zaļās obligācijas gūtie ieņēmumi ir pilnībā iedalīti.

5.   Ja pēc ieņēmumu iedalīšanas pārskata publicēšanas saskaņā ar 15. panta 1. punkta d) apakšpunktu ieņēmumu iedalīšana tiek koriģēta, attiecīgo Eiropas zaļo obligāciju emitenti labo ieņēmumu iedalīšanas pārskatu un bez nepamatotas kavēšanās saņem ārēja pārbaudītāja veiktu pēcemisijas pārbaudi attiecībā uz minēto laboto ieņēmumu iedalīšanas pārskatu.

6.   Atkāpjoties no 4. punkta, ikvienu iedalīšanas pārskatu, ko sagatavo emitenti, kuri no vienas vai vairākām Eiropas zaļajām obligācijām gūtos ieņēmumus iedala aktīvu portfelim, pakļauj ārēja pārbaudītāja veiktai pēcemisijas pārbaudei. Ārējais pārbaudītājs īpašu uzmanību pievērš tiem aktīviem, kuri nebija iekļauti nevienā iepriekš publicētā ieņēmumu iedalīšanas pārskatā.

Šāda pēcemisijas pārbaude nav jāveic, ja periodā, uz kuru attiecas iedalīšanas pārskats, aktīvu portfelī nav veiktas nekādas izmaiņas iedalīšanā un neviens portfeļa aktīvs nav ticis mainīts vai pats nav ticis pakļauts izmaiņām iedalīšanā salīdzinājumā ar iepriekšējā iedalīšanas pārskata aptverto periodu. Šādos gadījumos attiecīgajā iedalīšanas pārskatā iekļauj paziņojumu par to, ka pēcemisijas pārbaude nav veikta šādu izmaiņu neesamības dēļ.

7.   Eiropas zaļo obligāciju emitenti nodrošina, ka ieņēmumu iedalīšanas gada pārskati un attiecīgā gadījumā jebkādas šajā pantā paredzētas pēcemisijas pārbaudes rezultāti tiek publiskoti 270 dienu laikā pēc katra 1. punktā minētā 12 mēnešu perioda beigām. Minētajā 270 dienu periodā emitenti nodrošina, ka iedalīšanas pārskata pārbaudei ārējā pārbaudītāja rīcībā ir vismaz 90 dienas.

8.   Šā panta 4., 5. un 6. punktā minētie pēcemisijas pārbaudes rezultāti ietver šādus elementus:

a)

izvērtējumu, – kas veikts, pamatojoties uz ārējam pārbaudītājam sniegto informāciju, – par to, vai emitents no attiecīgās obligācijas gūtos ieņēmumus ir iedalījis saskaņā ar 4. līdz 8. pantu;

b)

izvērtējumu, – kas veikts, pamatojoties uz ārējam pārbaudītājam sniegto informāciju, – par to, vai, emitents no obligācijām gūtos ieņēmumus ir iedalījis, kā izklāstīts 10. pantā minētajā Eiropas zaļo obligāciju faktu lapā;

c)

IV pielikumā izklāstītos elementus.

12. pants

Ziņojums par Eiropas zaļo obligāciju ietekmi

1.   Eiropas zaļo obligāciju emitenti pēc tam, kad ieņēmumi ir pilnībā iedalīti, un vismaz vienu reizi minēto obligāciju pastāvēšanas laikā, izmantojot III pielikumā iekļauto veidni, sagatavo un publisko ziņojumu par Eiropas zaļo obligāciju ietekmi uz vidi.

2.   Ziņojumi par Eiropas zaļo obligāciju ietekmi var attiekties uz vairāk nekā vienas Eiropas zaļās obligācijas emisiju.

3.   Eiropas zaļo obligāciju emitenti var lūgt ārējam pārbaudītājam pārbaudīt minēto ietekmes ziņojumu. Šādas ietekmes ziņojuma pārbaudes ietver šādus elementus:

a)

izvērtējumu par to, vai obligācijas emisija atbilst plašākai emitenta stratēģijai vides jomā;

b)

izvērtējumu par ieņēmumu, kas gūti no obligācijas emisijas, norādīto ietekmi uz vidi;

c)

IV pielikumā izklāstītos elementus.

13. pants

Suverēns emitents

1.   Suverēns subjekts savu Eiropas zaļo obligāciju pēcemisijas pārbaudi saņem no:

a)

ārēja pārbaudītāja; vai

b)

ārēja pārbaudītāja un valsts revidenta.

2.   Ja suverēns subjekts saņem pēcemisijas pārbaudi no ārēja pārbaudītāja un valsts revidenta, valsts revidents pārbauda no obligācijām gūto ieņēmumu iedalīšanu, savukārt ārējais pārbaudītājs pārbauda, vai saimnieciskās darbības, kas finansētas ar ieņēmumiem no attiecīgās obligācijas, atbilst taksonomijas prasībām.

14. pants

Eiropas zaļo obligāciju prospekts

1.   Lai izmantotu apzīmējumu “Eiropas zaļā obligācija” jeb “ EuGB ”, emitents saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1129 publicē prospektu, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

obligācijas ir apzīmētas kā Eiropas zaļās obligācijas jeb EuGB visā prospektā;

b)

prospektā nodaļā, kas ietver informāciju par ieņēmumu izmantošanu, ir norādīts, ka Eiropas zaļā obligācija ir emitēta saskaņā ar šo regulu.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, apzīmējumu “Eiropas zaļā obligācija” jeb “EuGB” var izmantot attiecībā uz obligācijām, uz kurām attiecas Regulas (ES) 2017/1129 1. panta 2. punkta b) un d) apakšpunkts.

3.   Šajā regulā terminu “regulēta informācija”, kas minēts Regulas (ES) 2017/1129 19. panta 1. punkta c) apakšpunktā, saprot kā tādu, kas ietver šīs regulas 10. pantā minētajā Eiropas zaļo obligāciju faktu lapā iekļauto informāciju.

4.   Ja prospekts ir publicēts, ievērojot Regulu (ES) 2017/1129, minētajā prospektā iekļauj CapEx plāna kopsavilkumu. Minētajā kopsavilkumā uzskaita emitenta īstenotos projektus, kas ir visnozīmīgākie un ko mēra kā daļu no kopējiem kapitālizdevumiem, uz kuriem attiecas CapEx plāns, un norāda šo projektu veidu, nozari, atrašanās vietu un paredzamo pabeigšanas gadu.

15. pants

Publicēšana emitenta tīmekļa vietnē un paziņošana EVTI un kompetentajām iestādēm

1.   Eiropas zaļo obligāciju emitenti pēc tam, kad pagājuši vismaz 12 mēneši pēc minēto obligāciju dzēšanas termiņa, savā tīmekļa vietnē saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1129 21. panta 3. un 4. punktu publicē un bez maksas dara pieejamus šādus elementus, tostarp jebkādus to grozījumus vai labojumus:

a)

pirms obligācijas emisijas – aizpildītu šīs regulas 10. pantā minēto Eiropas zaļo obligāciju faktu lapu;

b)

pirms obligācijas emisijas – pirmsemisijas pārbaudes rezultātus attiecībā uz šīs regulas 10. pantā minēto Eiropas zaļo obligāciju faktu lapu;

c)

pirms obligācijas emisijas – saiti uz tīmekļa vietni, kur var aplūkot prospektu, ja prospekts ir publicēts saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1129;

d)

Eiropas zaļo obligāciju ieņēmumu iedalīšanas pārskatus – bez nepamatotas kavēšanās pēc tam, kad tie ir sagatavoti saskaņā ar šīs regulas 11. panta 1. punktu;

e)

šīs regulas 11. pantā minētos pēcemisijas pārbaudes rezultātus attiecībā uz ieņēmumu, kas gūti no Eiropas zaļajām obligācijām, iedalīšanas pārskatiem – bez nepamatotas kavēšanās pēc šo pārskatu saņemšanas;

f)

ziņojumu par Eiropas zaļo obligāciju ietekmi – bez nepamatotas kavēšanās pēc tam, kad tas ir sagatavots saskaņā ar šīs regulas 12. pantu;

g)

attiecīgā gadījumā CapEx plānu;

h)

attiecīgā gadījumā šīs regulas 12. panta 3. punktā minēto ietekmes ziņojuma pārbaudi.

Atkāpjoties no pirmās daļas d) punkta, gadījumos, kad tiek veikta no Eiropas zaļajām obligācijām gūto ieņēmumu iedalīšanas pārskatu pēcemisijas pārbaude, minēto iedalīšanas pārskatu publicē bez nepamatotas kavēšanās, tiklīdz ir saņemti pēcemisijas pārbaudes rezultāti.

2.   Informāciju, ko ietver 1. punkta pirmās daļas a), d) un f) punktā minētie dokumenti, pēc emitenta izvēles sniedz vai nu valodā, kas ir ierasta starptautisko finanšu jomā, vai arī:

a)

ja Eiropas zaļās obligācijas tiek piedāvātas publiski vai ir atļautas tirdzniecībai tikai vienā dalībvalstī – valodā, ko akceptējusi minētās dalībvalsts kompetentā iestāde;

b)

ja Eiropas zaļās obligācijas tiek piedāvātas publiski vai ir atļautas tirdzniecībai divās vai vairākās dalībvalstīs – valodā, ko akceptējusi katras minētās dalībvalsts kompetentā iestāde.

3.   Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, gadījumos, kad Eiropas zaļās obligācijas prospekts ir jāpublicē, ievērojot Regulu (ES) 2017/1129, šā panta 1. punkta pirmās daļas a), d) un f) apakšpunktā minētajos dokumentos ietverto informāciju sniedz minētā prospekta valodā vai valodās.

4.   Attiecīgā gadījumā emitenti bez nepamatotas kavēšanās pēc katras publicēšanas paziņo 44. panta 1. un 2. punktā minētajām kompetentajām iestādēm par katra no šā panta 1. punkta pirmajā daļā minēto dokumentu publicēšanu.

5.   Emitenti par visu 1. punkta pirmajā daļā minēto dokumentu publicēšanu paziņo EVTI 30 dienu laikā pēc to publicēšanas.

3. NODAĻA

Nosacījumi apzīmējuma “Eiropas zaļā obligācija” jeb “EuGB” izmantošanai attiecībā uz vērtspapīrošanas obligācijām

16. pants

Apzīmējuma “Eiropas zaļā obligācija” jeb “EuGB” piemērošana vērtspapīrošanas obligācijām

1.   Ja vērtspapīrošanas obligācija ir apzīmēta kā Eiropas zaļā obligācija jeb EuGB:

a)

atsauces šajā regulā uz “emitentu” saprot kā atsauces uz “iniciatoru”;

b)

atsauces 4. pantā uz “ieņēmumiem” saprot kā atsauces uz ieņēmumiem, ko iniciators guvis no vērtspapīroto riska darījumu pārdošanas SSPE.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, atsauces uz “emitentu” 9. un 15. pantā, 44. panta 3. punktā, 45. panta 1. punktā, 48. pantā un 49. panta 1. punktā saprot kā atsauces uz “iniciatoru” vai “SSPE” un atsauces uz “emitentu” 14. panta 1. punktā un 44. panta 1. punktā saprot kā atsauces uz “SSPE”.

3.   Ja vērtspapīrotos riska darījumus ir radījuši vairāki iniciatori, piemēro šādus noteikumus:

a)

katrs iniciators 4. līdz 8. pantā noteiktās prasības attiecībā uz ieņēmumu izmantošanu izpilda proporcionāli – atbilstoši savai daļai vērtspapīroto riska darījumu kopumā;

b)

šīs regulas 10., 11., 12., 15., 18. un 19. pantā noteiktās prasības iniciatori izpilda kopīgi, skaidri norādot, cik lielā mērā katrs no tiem ir izpildījis tam noteiktās attiecīgās prasības;

c)

šīs regulas 10. un 11. pantā izklāstītās prasības attiecībā uz prasībām saņemt ārēju pārbaudi iniciatori izpilda kopīgi;

d)

ja vairāki iniciatori nolemj lūgt, lai tiktu veikta 12. panta 3. punktā minētā ietekmes ziņojuma pārbaude, tie kopīgi ievēro tā prasības.

17. pants

Sintētiskās vērtspapīrošanas nolūkā emitētu obligāciju izslēgšana

Obligācijas, kas emitētas sintētiskās vērtspapīrošanas nolūkā, nav atbilstīgas apzīmējuma “Eiropas zaļā obligācija” jeb “EuGB” izmantošanai.

18. pants

Noteiktu vērtspapīrotu riska darījumu izslēgšana

1.   Šīs regulas nolūkā vērtspapīroti riska darījumi neietver riska darījumus, ar ko finansē fosilā kurināmā izpēti, ieguvi, ekstrakciju, ražošanu, pārstrādi, uzglabāšanu, rafinēšanu vai izplatīšanu, tostarp transportēšanu, un tirdzniecību.

2.   Šīs regulas nolūkā vērtspapīroto riska darījumu portfelī var iekļaut riska darījumus, ar ko finansē elektroenerģijas ražošanu no fosilā kurināmā, siltuma/aukstuma un elektroenerģijas koģenerāciju no fosilā kurināmā vai siltuma/aukstuma ražošanu no fosilā kurināmā, ja attiecīgā darbība atbilst Deleģētajā regulā (ES) 2021/2139 noteiktajiem “nenodarīt būtisku kaitējumu” kritērijiem.

3.   Iniciators 10. pantā minētajā Eiropas zaļo obligāciju faktu lapā paskaidro, cik lielā mērā ir ievērots šā panta 1. punkts.

4.   Pēc 44. pantā minētās kompetentās iestādes pieprasījuma iniciators pierāda atbilstību šā panta 1. punktam.

19. pants

Papildu prasības attiecībā uz informācijas atklāšanu vērtspapīrošanas gadījumā

1.   Ja vērtspapīrošanas obligācija apzīmēta kā “Eiropas zaļā obligācija” jeb “EuGB”, tad prospektā, ko publicē saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1129, iekļauj paziņojumu, ka šī obligācija ir vērtspapīrošanas obligācija un ka iniciators ir atbildīgs par prospektā uzņemto saistību izpildi attiecībā uz ieņēmumu izmantošanu.

2.   Lai nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz vērtspapīroto riska darījumu ar vidi saistītajām īpašībām, prospektā, ievērojot principu, ka iniciatoram jādara viss iespējamais un cik vien labi iespējams, un, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, iekļauj informāciju par šādiem elementiem:

a)

to vērtspapīroto riska darījumu daļa vērtspapīroto riska darījumu kopumā, ar kuriem finansē saimnieciskas darbības, kas ir taksonomijai piederīgas saimnieciskās darbības, kā definēts Deleģētās regulas (ES) 2021/2178 1. panta 5) punktā;

b)

attiecībā uz katru attiecīgo saimniecisko darbību, kas uzskaitīta deleģētajos aktos, kuri pieņemti, ievērojot Regulas (ES) 2020/852 10. panta 3. punktu, 11. panta 3. punktu, 12. panta 2. punktu, 13. panta 2. punktu, 14. panta 2. punktu vai 15. panta 2. punktu, – taksonomijai atbilstošu vērtspapīrotu riska darījumu daļa šā punkta a) apakšpunktā minēto taksonomijai piederīgo riska darījumu kopumā;

c)

attiecībā uz katru attiecīgo saimniecisko darbību, kas uzskaitīta deleģētajos aktos, kuri pieņemti, ievērojot Regulas (ES) 2020/852 10. panta 3. punktu, 11. panta 3. punktu, 12. panta 2. punktu, 13. panta 2. punktu, 14. panta 2. punktu vai 15. panta 2. punktu, – to taksonomijai atbilstošo vērtspapīrotu riska darījumu daļa šā punkta a) apakšpunktā minēto taksonomijai piederīgo riska darījumu kopumā, kuri neatbilst Regulas (ES) 2020/852 3. panta b) punktā minētajiem mērķiem “neradīt būtisku kaitējumu”.

3.   Informāciju, ko iekļauj prospektā saskaņā ar šā panta 2. punktu, iekļauj arī 10. pantā minētajā Eiropas zaļo obligāciju faktu lapā un, pamatojoties uz ikgadēju atjaunināšanu, kura jāveic iniciatoram, 11. pantā minētajā Eiropas zaļo obligāciju ieņēmumu iedalīšanas pārskatā.

III SADAĻA

FAKULTATĪVAS INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANAS VEIDNES ATTIECĪBĀ UZ OBLIGĀCIJĀM, KO TIRGO KĀ VIDES ZIŅĀ ILGTSPĒJĪGAS, UN AR ILGTSPĒJU SAISTĪTĀM OBLIGĀCIJĀM

20. pants

Pirmsemisijas informācijas atklāšana, ko veic obligāciju, ko tirgo kā vides ziņā ilgtspējīgas, un ar ilgtspēju saistītu obligāciju emitenti

1.   Līdz 2024. gada 21. decembrim Komisija publicē pamatnostādnes, ar ko ievieš veidnes pirmsemisijas informācijas brīvprātīgai atklāšanai, kuru veic obligāciju, ko tirgo kā vides ziņā ilgtspējīgas, un ar ilgtspēju saistītu obligāciju emitenti.

2.   Šā panta pirmajā punktā minētajās veidnēs norāda, vai emitents plāno izmantot ārēju pārbaudītāju, un kopējo veidni periodiskai informācijas atklāšanai, kas minēta 21. pantā.

3.   Attiecībā uz tādu obligāciju emitentiem, ko tirgo kā vides ziņā ilgtspējīgas, šā panta 1. punktā minētajās veidnēs papildus šā panta 2. punktā minētajai norādei ietver vismaz šādus elementus, kuri, pamatojoties uz obligācijas emisijas laikā pieejamajiem datiem, atspoguļo emitenta nodomu:

a)

ja uz emitentu attiecas pienākums publicēt plānus, ievērojot Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktu vai 29.a panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktu, vai ja emitents šādus plānus ir publicējis brīvprātīgi, – veidu, kādā ar ieņēmumiem, kas gūti no obligācijām, iecerēts veicināt minēto plānu izpildi;

b)

ja uz emitentu attiecas pienākums atklāt informāciju, ievērojot Regulas (ES) 2020/852 8. pantu, – veidu, kādā ar ieņēmumiem no obligācijām iecerēts papildināt emitenta taksonomijai atbilstošo apgrozījumu, kapitālizdevumus un darbības izdevumus;

c)

no obligācijas gūto ieņēmumu minimālo daļu, kas jāizmanto darbībām, kuras ir vides ziņā ilgtspējīgas saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 3. pantu.

4.   Attiecībā uz tādu obligāciju emitentiem, kuras tirgo kā ar ilgtspēju saistītas obligācijas, šā panta 1. punktā minētajās veidnēs papildus šā panta 2. punktā minētajai norādei ietver vismaz šādus elementus, kuri, pamatojoties uz obligācijas emisijas laikā pieejamajiem datiem, atspoguļo emitenta nodomu:

a)

emitenta noteikto galveno snieguma rādītāju loģisko pamatu, vērienīguma pakāpi, būtiskumu un aprēķināšanas metodiku;

b)

ja uz emitentu attiecas pienākums publicēt plānus, ievērojot Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktu vai 29.a panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktu vai ja emitents šādus plānus ir publicējis brīvprātīgi – veidu, kādā ar ieņēmumiem, kas gūti no obligācijas, iecerēts veicināt minēto plānu izpildi;

c)

attiecīgā gadījumā veidu, kādā obligācija ir saistīta ar emitenta taksonomijai atbilstošo apgrozījumu, kapitālizdevumiem un darbības izdevumiem, piemērojot Deleģēto regulu (ES) 2021/2178;

d)

obligācijas struktūras, tostarp kupona koriģēšanas mehānisma, aprakstu.

21. pants

Periodiska pēcemisijas informācijas atklāšana, ko veic obligāciju, kuras tirgo kā vides ziņā ilgtspējīgas, un ar ilgtspēju saistītu obligāciju emitenti

1.   Obligāciju, ko tirgo kā vides ziņā ilgtspējīgas, un ar ilgtspēju saistītu obligāciju emitenti var periodiski atklāt pēcemisijas informāciju, izmantojot kopējas veidnes.

Ja emitents periodiski atklāj pēcemisijas informāciju saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, 44. pantu piemēro līdz attiecīgās obligācijas dzēšanas termiņam.

2.   Obligāciju, ko tirgo kā vides ziņā ilgtspējīgas, emitentam paredzētās veidnes, kuras minētas 1. punktā, ietver vismaz šādus elementus:

a)

ja uz emitentu attiecas pienākums publicēt plānus, ievērojot Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktu vai 29.a panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktu, vai ja emitents šādus plānus ir publicējis brīvprātīgi – veidu, kādā no obligācijas gūtie ieņēmumi veicina minēto plānu izpildi;

b)

ja uz emitentu attiecas pienākums atklāt informāciju, ievērojot Regulas (ES) 2020/852 8. pantu, – veidu, kādā no obligācijas gūtie ieņēmumi papildina taksonomijai atbilstošo emitenta apgrozījumu, kapitālizdevumus un darbības izdevumus;

c)

no obligācijas gūto ieņēmumu minimālo daļu, kas ir izmantota darbībām, kuras ir vides ziņā ilgtspējīgas saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 3. pantu.

3.   Attiecībā uz tādu obligāciju emitentiem, kuras tirgo kā ar ilgtspēju saistītas obligācijas, 1. punktā minētās veidnes ietver vismaz šādus elementus:

a)

emitenta noteikto galveno snieguma rādītāju loģiskais pamats, vērienīguma pakāpi, būtiskumu un aprēķināšanas metodiku;

b)

ja uz emitentu attiecas pienākums publicēt plānus, ievērojot Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktu vai 29.a panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktu, vai ja emitents šādus plānus ir publicējis brīvprātīgi – veidu, kādā ar obligācijas ieņēmumiem iecerēts veicināt minēto plānu izpildi;

c)

attiecīgā gadījumā veidu, kādā obligācijas ieņēmumi ir saistīti ar emitenta taksonomijai atbilstošo apgrozījumu, kapitālizdevumiem un darbības izdevumiem, piemērojot Deleģēto regulu (ES) 2021/2178;

d)

obligācijas struktūras, tostarp kupona koriģēšanas mehānisma, apraksts.

4.   Komisija līdz 2024. gada 21. decembrim pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 68. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot šā panta 2. un 3. punktā minētajās veidnēs atklājamās informācijas saturu, iegūšanas metodikas un izklāstu.

Izstrādājot minēto deleģēto aktu, Komisija, lai izvairītos no emitentu atklājamās informācijas pārklāšanās, ņem vērā informāciju par vides, sociālajiem un valdības aspektiem, kas jāatklāj saskaņā ar citiem attiecīgiem leģislatīvajiem aktiem, tostarp Regulu (ES) 2017/1129.

Izstrādājot minēto deleģēto aktu, Komisija ņem vērā arī finanšu tirgus dalībnieku vajadzības pēc informācijas, ievērojot Regulā (ES) 2019/2088 noteiktās prasības attiecībā uz informācijas atklāšanu.

IV SADAĻA

EIROPAS ZAĻO OBLIGĀCIJU ĀRĒJIE PĀRBAUDĪTĀJI

1. NODAĻA

Nosacījumi Eiropas zaļo obligāciju ārējai pārbaudei

22. pants

Reģistrācija

1.   Eiropas zaļo obligāciju ārējie pārbaudītāji pirms savu darbību sākšanas tiek reģistrēti EVTI.

2.   EVTI reģistrēti ārējie pārbaudītāji visu laiku atbilst 23. panta 2. punktā noteiktajiem reģistrācijas nosacījumiem.

3.   Šīs regulas IV un V sadaļa neattiecas uz valsts revidentiem.

23. pants

Eiropas zaļo obligāciju ārējā pārbaudītāja reģistrācijas pieteikums

1.   Eiropas zaļo obligāciju ārējā pārbaudītāja reģistrācijas pieteikums ietver šādu informāciju:

a)

pieteikuma iesniedzēja pilns nosaukums, juridiskā adrese Savienībā, pieteikuma iesniedzēja tīmekļa vietne un, ja pieejams, juridiskās personas identifikators (LEI);

b)

kontaktpersonas vārds, uzvārds un kontaktinformācija;

c)

pieteikuma iesniedzēja tiesiskā forma;

d)

pieteikuma iesniedzēja īpašumtiesību struktūra;

e)

pieteikuma iesniedzēja augstākā līmeņa vadības un valdes locekļu identitāte un dzīves apraksts, kurā norādīts vismaz viņu kvalifikācijas, pieredzes un apmācības līmenis;

f)

analītiķu, darbinieku un citu izvērtēšanas darbībās tieši iesaistīto personu skaits un viņu zināšanu, pieredzes un apmācības līmenis, kas iegūts pirms strādāšanas pieteikuma iesniedzēja labā un tās laikā, sniedzot ārējās pārbaudes vai līdzīgus pakalpojumus;

g)

to procedūru un metodiku apraksts, kuras pieteikuma iesniedzējs izmanto, lai izdotu pārbaudes rezultātus;

h)

korporatīvās pārvaldības kārtība un politikas vai procedūras, ko pieteikuma iesniedzējs izmanto, lai pārredzamā veidā identificētu, novērstu vai pārvaldītu un darītu zināmus jebkādus faktiskus vai potenciālus interešu konfliktus, kā minēts 35. pantā;

i)

attiecīgā gadījumā dokumenti un informācija saistībā ar jebkādu esošu vai plānotu vienošanos par ārpakalpojumu izmantošanu attiecībā uz ārējā pārbaudītāja darbībām, uz kurām attiecas šī regula, tostarp informācija par vienībām, kas uzņemas ārpakalpojumu izmantošanas funkcijas;

j)

attiecīgā gadījumā informācija par citām pieteikuma iesniedzēja veiktajām darbībām.

2.   EVTI reģistrē pieteikuma iesniedzēju kā ārējo pārbaudītāju tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

pieteikuma iesniedzēja augstākā līmeņa vadībai un valdes locekļiem ir:

i)

pietiekami laba reputācija;

ii)

pietiekamas prasmes, lai nodrošinātu, ka pieteikuma iesniedzējs var veikt uzdevumus, kas ārējiem pārbaudītājiem noteikti saskaņā ar šo regulu;

iii)

pietiekama profesionālā kvalifikācija;

iv)

attiecīga pieredze tādās darbībās kā kvalitātes nodrošināšana, kvalitātes kontrole, pirmsemisijas, pēcemisijas un ietekmes ziņojumu pārbaude, otrās puses atbilstības atzinuma sniegšana vai finanšu pakalpojumi;

b)

analītiķu, darbinieku un citu pieteikuma iesniedzēja veiktajās izvērtēšanas darbībās tieši iesaistīto personu skaits un zināšanu, pieredzes un apmācības līmenis ir pietiekams, lai pieteikuma iesniedzējs varētu veikt uzdevumus, kas ārējiem pārbaudītājiem noteikti saskaņā ar šo regulu;

c)

pieteikuma iesniedzēja iekšējā kārtība, kas ieviesta, lai nodrošinātu atbilstību šīs sadaļas 2. nodaļas prasībām, ir atbilstoša un efektīva.

Izvērtējot šā punkta pirmajā daļā izklāstītos nosacījumus, EVTI var ņemt vērā to, vai pieteikuma iesniedzējs gadījumos, kad tas ir sniedzis pakalpojumus saskaņā ar 69. un 70. pantu, ir darījis visu iespējamo, lai panāktu atbilstību 24. līdz 38. pantam. Šajā nolūkā EVTI var pieprasīt pieteikuma iesniedzējam nepieciešamo informāciju.

3.   EVTI 20 darba dienu laikā no pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai tas ir pilnīgs.

Ja pieteikums nav pilnīgs, EVTI par to paziņo pieteikuma iesniedzējam un nosaka termiņu, līdz kuram tam ir jāsniedz papildu informācija.

Ja pieteikums ir pilnīgs, EVTI par to paziņo pieteikuma iesniedzējam.

4.   EVTI 45 darba dienu laikā pēc pilnīgā pieteikuma saņemšanas reģistrē pieteikuma iesniedzēju vai atsakās to reģistrēt.

EVTI var pagarināt pirmajā daļā minēto laikposmu par 15 darba dienām, ja pieteikuma iesniedzējs plāno izmantot ārpakalpojumus konkrētām ārējās pārbaudes darbībām.

5.   EVTI rakstiski paziņo pieteikuma iesniedzējam par minētā pieteikuma iesniedzēja kā ārējā pārbaudītāja reģistrāciju vai par atteikumu reģistrēt pieteikuma iesniedzēju. Lēmumā par pieteikuma iesniedzēja reģistrāciju vai reģistrācijas atteikumu norāda iemeslus, un tas stājas spēkā piektajā darba dienā pēc tā pieņemšanas.

6.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē šā panta 2. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētos kritērijus.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2024. gada 21. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

7.   EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai precizētu standarta veidlapas, veidnes un procedūras 1. punktā minētās informācijas sniegšanai.

Izstrādājot īstenošanas tehnisko standartu projektu, EVTI ņem vērā digitālos reģistrācijas līdzekļus.

Minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2024. gada 21. decembrim.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

24. pants

Būtiskas izmaiņas, kas attiecas uz reģistrāciju

1.   Ārējais pārbaudītājs paziņo EVTI par jebkādām būtiskām izmaiņām informācijā, kas sniegta saskaņā ar 23. panta 1. punktu, pirms šādas izmaiņas tiek īstenotas.

Ja EVTI iebilst pret šādām būtiskām izmaiņām, tā informē ārējo pārbaudītāju 45 darba dienu laikā pēc minēto izmaiņu paziņošanas un norāda sava iebilduma iemeslus. Šā punkta pirmajā daļā minētās izmaiņas neveic, ja EVTI minētajā laikposmā izsaka iebildumus.

2.   EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai precizētu standarta veidlapas, veidnes un procedūras 1. punktā minētās informācijas sniegšanai.

Izstrādājot īstenošanas tehnisko standartu projektu, EVTI ņem vērā digitālos reģistrācijas līdzekļus.

Minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2025. gada 21. decembrim.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

25. pants

Valodu režīms

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz 23. pantā minēto reģistrācijas pieteikumu vienā no Savienības iestāžu oficiālajām valodām. Regulu Nr. 1 (22) (1958. gada 15. aprīlis) mutatis mutandis piemēro jebkurai citai saziņai starp EVTI un pieteikuma iesniedzēju un tā darbiniekiem.

2. NODAĻA

Organizatoriskās prasības, procesi un dokumenti, kas attiecas uz pārvaldību

26. pants

Vispārējie principi

1.   Ārējie pārbaudītāji izmanto atbilstīgas sistēmas, resursus un procedūras, lai izpildītu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu.

2.   Ārējie pārbaudītāji vismaz reizi gadā uzrauga un izvērtē savu saskaņā ar šo regulu izveidoto sistēmu, resursu un procedūru atbilstību un efektivitāti un veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu jebkādus trūkumus minētajā sakarā.

3.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē kritērijus, saskaņā ar kuriem izvērtē ārējo pārbaudītāju 1. un 2. punktā minēto sistēmu, resursu un procedūru piemērotību, atbilstību un efektivitāti.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2025. gada 21. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

27. pants

Augstākā līmeņa vadība un valdes locekļi

1.   Ārējā pārbaudītāja augstākā līmeņa vadība un valdes locekļi attiecīgi nodrošina vai pārrauga šādus elementus:

a)

ārējā pārbaudītāja pareiza un piesardzīga pārvaldība;

b)

izvērtēšanas darbību neatkarība;

c)

jebkādu faktisku vai potenciālu interešu konfliktu pienācīga identificēšana, novēršana vai pārvaldība un informācijas par tiem atklāšana pārredzamā veidā;

d)

ārējā pārbaudītāja pastāvīga atbilstība šīs regulas prasībām.

2.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē kritērijus, lai izvērtētu ārējā pārbaudītāja pareizu un piesardzīgu pārvaldību, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, un interešu konfliktu pārvaldību, kas minēta 1. punkta c) apakšpunktā.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2024. gada 21. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

28. pants

Ārējo pārbaudītāju analītiķi un darbinieki, kā arī citas personas, kas tieši iesaistītas ārējo pārbaudītāju veiktajās izvērtēšanas darbībās

1.   Ārējie pārbaudītāji nodrošina, ka to analītiķiem un darbiniekiem, kā arī jebkurām citām fiziskām personām, kuru pakalpojumi tiek nodoti to rīcībā vai kontrolē un kuras ir tieši iesaistītas izvērtēšanas darbībās, ir nepieciešamās zināšanas, pieredze un apmācība uzticēto pienākumu veikšanai.

2.   Ārējie pārbaudītāji nodrošina, ka 1. punktā minētajām personām nav atļauts sākt sarunas attiecībā uz maksu vai maksājumiem vai piedalīties šādās sarunās ar vērtējamo vienību, ar to saistītu trešo personu vai jebkuru personu, kuru ar vērtējamo vienību tieši vai netieši saista kontrole.

3.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē kritērijus, lai izvērtētu 1. punktā minēto personu zināšanu, pieredzes un apmācības atbilstīgumu.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2024. gada 21. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

29. pants

Atbilstības uzraudzītāja funkcija

1.   Ārējie pārbaudītāji izveido un uztur pastāvīgu, neatkarīgu un efektīvu atbilstības uzraudzītāja funkciju attiecībā uz darbībām, ko veic saskaņā ar šo regulu.

2.   Ārējie pārbaudītāji nodrošina, ka atbilstības uzraudzītāja funkcija atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

tai ir pilnvaras amata pienākumu pienācīgai un neatkarīgai izpildei;

b)

tai ir nepieciešamie resursi un zinātība, kā arī piekļuve visai attiecīgajai informācijai;

c)

tā neuzrauga vai nevērtē pati savas darbības;

d)

tā nesaņem atlīdzību saistībā ar ārējā pārbaudītāja veiktās darījumdarbības rezultātiem.

3.   Atbilstības uzraudzītāja funkcijas konstatējumus dara pieejamus uzraudzības struktūrai vai ārējā pārbaudītāja pārvaldes struktūrai.

4.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē kritērijus, lai izvērtētu, vai atbilstības uzraudzītāja funkcijai ir pilnvaras pildīt savus pienākumus pienācīgi un neatkarīgi, kā minēts 2. punkta a) apakšpunktā, un kritērijus, lai izvērtētu, vai atbilstības uzraudzītāja funkcijai ir nepieciešamie resursi un zinātība, kā arī piekļuve visai attiecīgajai informācijai, kā minēts 2. punkta b) apakšpunktā.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2025. gada 21. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

30. pants

Iekšējās politikas un procedūras

1.   Ārējie pārbaudītāji pieņem un īsteno iekšējās pienācīgas pārbaudes politikas un procedūras, kas nodrošina, ka to darījumdarbības intereses neapdraud izvērtēšanas darbību neatkarību vai precizitāti.

2.   Ārējie pārbaudītāji pieņem un īsteno pamatotas administratīvās un grāmatvedības procedūras, iekšējās kontroles mehānismus un efektīvus kontroles un aizsardzības pasākumus attiecībā uz informācijas apstrādes sistēmām.

3.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, precizējot kritērijus, lai izvērtētu to administratīvo un grāmatvedības procedūru un iekšējās kontroles mehānismu pamatotību, kā arī informācijas apstrādes sistēmu kontroles un drošības pasākumu efektivitāti, kas minēti 2. punktā.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2025. gada 21. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

31. pants

Pārbaudēs izmantotās izvērtēšanas metodikas un informācija

1.   Ārējie pārbaudītāji pieņem un īsteno pasākumus, lai nodrošinātu, ka to pārbaudēs tiek sniegts atzinums, kas balstās uz rūpīgu visas tiem pieejamās informācijas analīzi, kura saskaņā ar to metodikām ir būtiska to veiktajai analīzei.

2.   Ārējie pārbaudītāji dara publiski pieejamus svarīgākos posmus apsvēršanas procesā, kā rezultātā nonākts pie katras to veiktās pārbaudes secinājumiem.

3.   Veicot pārbaudes, ārējie pārbaudītāji izmanto pietiekami kvalitatīvu informāciju no drošiem avotiem.

4.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē kritērijus, saskaņā ar kuriem izvērtē, vai 3. punktā minētā informācija ir pietiekami kvalitatīva un vai minētajā punktā minētie avoti ir droši.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2025. gada 21. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

32. pants

Kļūdas izvērtēšanas metodikās vai to piemērošanā

1.   Ja ārējie pārbaudītāji uzzina par tādām kļūdām savās izvērtēšanas metodikās vai to piemērošanā, kuras būtiski ietekmē pārbaudi, tie nekavējoties informē EVTI un tos Eiropas zaļo obligāciju emitentus, ko tās skar, un paskaidro minētās kļūdas.

2.   Ārējie pārbaudītāji 1. punktā minētās kļūdas savlaicīgi novērš un pēc iespējas ātrāk publicē savās tīmekļa vietnēs, attiecīgā gadījumā pievienojot pārstrādātas un labotas pārbaudes rezultātus. Pārstrādātajos dokumentos norāda izmaiņu iemeslus.

33. pants

Ārpakalpojumu izmantošana

1.   Ārējie pārbaudītāji, kuri savas izvērtēšanas darbības uztic ārpakalpojumu sniedzējiem, kas ir trešās personas, nodrošina, ka ikvienam šādam pakalpojumu sniedzējam, kas ir trešā persona, ir spēja un kapacitāte minētās izvērtēšanas darbības veikt droši un profesionāli. Minētie ārējie pārbaudītāji nodrošina arī to, ka ārpakalpojumu izmantošana būtiski nemazina to iekšējās kontroles kvalitāti un EVTI spēju uzraudzīt minēto ārējo pārbaudītāju atbilstību šai regulai.

2.   Ārējie pārbaudītāji neuztic ārpakalpojumu sniedzējiem visas savas izvērtēšanas darbības vai savu atbilstības uzraudzības funkciju.

3.   Ārējie pārbaudītāji informē EVTI par izvērtēšanas darbībām, kuras tie plāno uzticēt ārpakalpojumu sniedzējiem, tostarp norādot, kādi cilvēkresursi un tehniskie resursi ir nepieciešami, lai veiktu katru no minētajām darbībām, un šādas ārpakalpojumu izmantošanas iemeslus.

4.   Ārējie pārbaudītāji, kas izvērtēšanas darbības uztic ārpakalpojumu sniedzējiem, nodrošina, ka šāda ārpakalpojumu izmantošana nemazina un neapdraud ārējā pārbaudītāja augstākā līmeņa vadības vai pārvaldības struktūras locekļu spēju pildīt viņu amata pienākumus un lomu.

5.   Ārējie pārbaudītāji nodrošina, ka pakalpojumu sniedzēji, kas ir trešās personas, sadarbojas ar EVTI un izpilda visus no EVTI saņemtos uzraudzības pieprasījumus saistībā ar jebkādām izvērtēšanas darbībām, kuras uzticētas ārpakalpojumu sniedzējiem.

6.   Ārējie pārbaudītāji saglabā atbildību par jebkādām darbībām, kuras tie uztic ārpakalpojumu sniedzējiem, un pieņem organizatoriskus pasākumus, lai nodrošinātu šādus elementus:

a)

izvērtēšana attiecībā uz to, vai pakalpojumu sniedzēji, kas ir trešās personas, tiem kā ārpakalpojumu uzticētās izvērtēšanas darbības veic efektīvi un saskaņā ar piemērojamiem Savienības un valstu tiesību aktiem un regulatīvajām prasībām un pienācīgi novērš konstatētos trūkumus;

b)

jebkādu potenciālu risku identificēšana saistībā ar ārpakalpojumu sniedzējiem uzticētajām izvērtēšanas darbībām;

c)

ārpakalpojumu sniedzējiem uzticēto izvērtēšanas darbību atbilstoša periodiska uzraudzība;

d)

atbilstošas kontroles procedūras attiecībā uz ārpakalpojumu sniedzējiem uzticētajām izvērtēšanas darbībām, tostarp šo darbību un jebkādu potenciālu risku attiecībā uz pakalpojumu sniedzēju, kas ir trešā persona, efektīva uzraudzība;

e)

atbilstoša ārpakalpojumu sniedzējiem uzticēto izvērtēšanas darbību nepārtrauktība.

Piemērojot pirmās daļas e) apakšpunktu, ārējie pārbaudītāji iegūst informāciju par pakalpojumu sniedzēju, kas ir trešās personas, saimnieciskās darbības nepārtrauktības nodrošināšanas kārtību, izvērtē tās kvalitāti un nepieciešamības gadījumā prasa uzlabot šādu kārtību.

7.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē kritērijus:

a)

saskaņā ar kuriem izvērtē pakalpojumu sniedzēju, kas ir trešās personas, spēju un kapacitāti droši un profesionāli veikt izvērtēšanas darbības; un

b)

kas nodrošina, ka izvērtēšanas darbību veikšana būtiski nemazina ārējo pārbaudītāju iekšējās kontroles kvalitāti un EVTI spēju uzraudzīt ārējo pārbaudītāju atbilstību šai regulai.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2024. gada 21. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

34. pants

Ierakstu glabāšanas prasības

1.   Ārējie pārbaudītāji glabā atbilstošus ierakstus par šādiem elementiem:

a)

to personu identitāte, kas piedalās pārbaužu noteikšanā un apstiprināšanā, un datums, kurā pieņemti lēmumi apstiprināt pārbaudes;

b)

dokumentācija attiecībā uz ieviestajām procedūrām un metodikām, ko ārējie pārbaudītāji izmanto, lai veiktu pārbaudes un sagatavotu pārbaudes rezultātus;

c)

iekšējie dokumenti, tostarp informācija, kas nav publiski pieejama, un darba dokumenti, kuri ir jebkādu publicētu pārbaudes rezultātu pamatā;

d)

ieraksti par procedūrām un pasākumiem, ko ārējie pārbaudītāji īsteno, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai;

e)

ar izvērtēšanas darbībām saistītās iekšējās un ārējās saziņas dokumentu kopijas, tostarp to ārējā pārbaudītāja un tā darbinieku saņemto un nosūtīto elektronisko paziņojumu kopijas, kuri attiecas uz izvērtēšanas darbībām;

f)

dokumentācija, kas ietver pirmslīguma izvērtējumus, kā minēts 35. panta 2. punktā.

2.   Ierakstus un dokumentus, kas minēti 1. punktā, glabā vismaz līdz brīdim, kad ir pagājuši pieci gadi pēc attiecīgās obligācijas dzēšanas termiņa, un dara pieejamus EVTI pēc tās pieprasījuma.

3.   Ja EVTI ir atsaukusi ārējā pārbaudītāja reģistrāciju saskaņā ar 59. panta 1. punktu, ārējais pārbaudītājs nodrošina, ka attiecīgie ieraksti un dokumenti tiek glabāti vēl piecus gadus. Ierakstus un dokumentus, kuros izklāstītas ārējā pārbaudītāja un Eiropas zaļās obligācijas emitenta attiecīgās tiesības un pienākumi saskaņā ar līgumu par izvērtēšanas pakalpojumu sniegšanu, glabā tik ilgi, kamēr pastāv attiecības ar minēto emitentu.

35. pants

Interešu konflikti un informācijas konfidencialitāte

1.   Ārējie pārbaudītāji pārredzamā veidā identificē, novērš vai pārvalda un savos pārbaudes rezultātos dara zināmus visus faktiskos un potenciālos interešu konfliktus, kas skar kādu no šādām personām:

a)

to analītiķi vai darbinieki;

b)

akcionāri, kas tur vismaz 10 % kapitāla vai balsstiesību attiecīgajos ārējos pārbaudītājos vai uzņēmumā, kuram ir pilnvaras kontrolēt attiecīgos ārējos pārbaudītājus vai kurš spēj īstenot dominējošu ietekmi uz tiem;

c)

jebkura persona, kas ir līgumiski saistīta ar ārējiem pārbaudītājiem un ir tieši iesaistīta izvērtēšanas darbībās;

d)

jebkura persona, kas apstiprina pārbaudes.

2.   Pirms ārējais pārbaudītājs noslēdz ar emitentu līgumu par pakalpojumu sniegšanu, tas veic pirmslīguma izvērtēšanu, lai noteiktu, vai nepastāv faktisks vai potenciāls interešu konflikts, un minēto izvērtēšanu dokumentē. Ārējais pārbaudītājs atjaunina pirmslīguma izvērtējumu un ar to saistīto dokumentāciju, ja pēc līguma noslēgšanas starp ārējo pārbaudītāju un emitentu rodas būtiskas izmaiņas attiecībā uz interešu konflikta risku.

Ārējais pārbaudītājs neizdod pārbaudes rezultātus, ja tas konstatē faktisku interešu konfliktu un ārējais pārbaudītājs nespēj īstenot pasākumus, lai novērstu vai pārvaldītu minēto interešu konfliktu.

3.   Maksa, ko ārējie pārbaudītāji piemēro par izvērtēšanas pakalpojumiem, nav atkarīga no pārbaužu rezultāta vai no jebkāda cita veiktā darba rezultāta vai iznākuma.

4.   Analītiķiem, ārējā pārbaudītāja darbiniekiem un jebkurai citai personai, kas ir līgumiski saistīta ar ārējiem pārbaudītājiem un ir tieši iesaistīta izvērtēšanas darbībās, ir pienākums glabāt dienesta noslēpumu.

5.   Ārējie pārbaudītāji nodrošina, ka viņu analītiķi un darbinieki vai jebkura cita fiziska persona, kas ir līgumiski saistīta ar ārējiem pārbaudītājiem un ir tieši iesaistīta izvērtēšanas darbībās, atbilst turpmāk minētajam:

a)

veic visus atbilstošos pasākumus, lai aizsargātu ārējā pārbaudītāja īpašumu un tā rīcībā esošos ierakstus no krāpšanas, zādzības vai ļaunprātīgas izmantošanas, ņemot vērā tā veiktās darbības veidu, mērogu un sarežģītību un tā izvērtēšanas darbību veidu un dažādību;

b)

nevienam, izņemot emitentu, kurš pieprasījis ārējā pārbaudītāja veikto izvērtēšanu, neatklāj nekādu informāciju par pārbaudēm un nākotnē iespējamām pārbaudēm;

c)

neizmanto konfidenciālu informāciju un nedalās tajā citā nolūkā, kā tikai izvērtēšanas darbību veikšanai.

36. pants

Citu pakalpojumu sniegšana

Ārējie pārbaudītāji, kuri sniedz pakalpojumus, kas nav izvērtēšanas darbības, nodrošina, ka minētie citi pakalpojumi nerada interešu konfliktu ar to izvērtēšanas darbībām saistībā ar Eiropas zaļajām obligācijām. Šādi ārējie pārbaudītāji savos pārbaudes rezultātos atklāj informāciju par jebkādiem citiem pakalpojumiem, kas sniegti vērtētajai vienībai vai jebkurai saistītai trešai personai.

3. NODAĻA

Pārbaudes rezultāti

37. pants

Atsauces uz EVTI vai citām kompetentajām iestādēm

Savos pārbaudes rezultātos ārējie pārbaudītāji neatsaucas uz EVTI vai jebkādām citām kompetentajām iestādēm veidā, kas varētu norādīt vai vedināt uz domām, ka EVTI vai kāda cita kompetentā iestāde atbalsta vai atzinīgi vērtē attiecīgos pārbaudes rezultātus vai jebkādas ārējā pārbaudītāja veiktas izvērtēšanas darbības.

38. pants

Pārbaudes rezultātu publicēšana

1.   Ārējie pārbaudītāji savā tīmekļa vietnē publicē un bez maksas dara pieejamu šādu informāciju:

a)

saprātīgā laikā pirms attiecīgās obligācijas emisijas – pirmsemisijas pārbaudes rezultātus, ko tie ir izdevuši;

b)

tūlīt pēc tam, kad ārējais pārbaudītājs ir pabeidzis iedalīšanas pārskatu izvērtēšanu, – pēcemisijas pārbaudes rezultātus, ko tie izdevuši;

c)

tūlīt pēc tam, kad ārējais pārbaudītājs ir izvērtējis ietekmes ziņojumus, – ietekmes ziņojuma pārbaudes rezultātus, ko tie izdevuši.

2.   Pārbaudes rezultāti ir publiski pieejami ārējā pārbaudītāja tīmekļa vietnē vismaz līdz attiecīgās obligācijas dzēšanas termiņam.

3.   Ārējie pārbaudītāji, kas nolemj pārtraukt pārbaudes sniegšanu, nekavējoties pēc šāda lēmuma pieņemšanas savā tīmekļa vietnē sniedz informāciju par minētā lēmuma iemesliem.

4. NODAĻA

Trešo valstu ārējo pārbaudītāju sniegtie pakalpojumi

39. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Trešās valsts ārējais pārbaudītājs var sniegt pakalpojumus saskaņā ar šo regulu Eiropas zaļo obligāciju emitentiem, ja minētais trešās valsts ārējais pārbaudītājs ir reģistrēts trešo valstu ārējo pārbaudītāju reģistrā, ko EVTI uztur saskaņā ar 67. pantu.

2.   EVTI reģistrē trešās valsts ārējo pārbaudītāju, kas saskaņā ar 1. punktu ir iesniedzis pieteikumu ārējā pārbaudītāja pakalpojumu sniegšanai visā Savienībā saskaņā ar šo regulu (“pieteikuma iesniedzējs trešās valsts ārējais pārbaudītājs”), tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

Komisija ir pieņēmusi lēmumu, ievērojot 40. panta 1. punktu;

b)

pieteikuma iesniedzējs trešās valsts ārējais pārbaudītājs ir reģistrēts vai ir saņēmis atļauju Savienībā sniedzamu ārējās pārbaudes pakalpojumu sniegšanai un ir pakļauts efektīvai uzraudzībai un izpildes kontrolei, kas nodrošina pilnīgu atbilstību minētajā trešā valstī piemērojamām prasībām;

c)

ir noslēgti sadarbības līgumi, ievērojot 40. panta 3. punktu.

3.   Ja trešās valsts ārējais pārbaudītājs ir reģistrēts saskaņā ar šo pantu, trešās valsts ārējam pārbaudītājam nepiemēro nekādas papildu prasības attiecībā uz šīs regulas aptvertiem jautājumiem.

4.   Pieteikuma iesniedzējs trešās valsts ārējais pārbaudītājs iesniedz pieteikumu EVTI, izmantojot 23. panta 7. punktā minētās veidlapas un veidnes, pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi 40. panta 1. punktā minēto lēmumu attiecībā uz trešo valsti, kurā minētais pieteikuma iesniedzējs trešās valsts ārējais pārbaudītājs ir reģistrēts vai saņēmis atļauju.

5.   Pieteikuma iesniedzējs trešās valsts ārējais pārbaudītājs sniedz EVTI visu tā reģistrēšanai nepieciešamo informāciju.

6.   EVTI 20 darba dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai tas ir pilnīgs.

Ja pieteikums nav pilnīgs, EVTI par to paziņo pieteikuma iesniedzējam trešās valsts ārējam pārbaudītājam un nosaka termiņu, līdz kuram pieteikuma iesniedzējam trešās valsts ārējam pārbaudītājam jāsniedz papildu informācija.

Ja pieteikums ir pilnīgs, EVTI par to paziņo pieteikuma iesniedzējam trešās valsts ārējam pārbaudītājam.

7.   EVTI 45 darba dienu laikā no pilnīga pieteikuma saņemšanas reģistrē vai atsaka reģistrēt pieteikuma iesniedzēju trešās valsts ārējo pārbaudītāju.

EVTI pirmajā daļā minēto laikposmu var pagarināt par 15 darba dienām gadījumos, kad pieteikuma iesniedzējs trešās valsts ārējais pārbaudītājs konkrētu ārējā pārbaudītāja darbību veikšanai plāno izmantot ārpakalpojumus.

8.   EVTI rakstiski paziņo pieteikuma iesniedzējam trešās valsts ārējam pārbaudītājam par minētā trešās valsts ārējā pārbaudītāja reģistrāciju vai atteikumu reģistrēt pieteikuma iesniedzēja trešās valsts ārējo pārbaudītāju. Šādā lēmumā par trešās valsts ārējā pārbaudītāja, kas iesniedzis pieteikumu, reģistrāciju vai atteikumu to reģistrēt, norāda iemeslus, un tas stājas spēkā piektajā darbdienā pēc tā pieņemšanas.

9.   Pirms jebkādu pakalpojumu sniegšanas saistībā ar Savienībā iedibinātiem Eiropas zaļo obligāciju emitentiem trešo valstu ārējie pārbaudītāji piedāvā jebkādus ar minētajiem pakalpojumiem saistītus strīdus nodot dalībvalsts tiesas vai šķīrējtiesas piekritībā, kuras mītnes vieta ir dalībvalstī.

40. pants

Lēmums par līdzvērtību

1.   Komisija attiecībā uz trešo valsti var pieņemt lēmumu, ar ko nosaka, ka minētās trešās valsts tiesiskā un uzraudzības kārtība nodrošina turpmāk minēto:

a)

trešajā valstī reģistrētie vai atļauju saņēmušie ārējie pārbaudītāji atbilst juridiski saistošām organizatoriskām un darījumdarbības veikšanas prasībām, kas ietekmes ziņā ir līdzvērtīgas prasībām, kas noteiktas šajā regulā un īstenošanas pasākumos, kuri pieņemti, ievērojot šo regulu;

b)

trešās valsts tiesiskais regulējums paredz efektīvu līdzvērtīgu sistēmu to ārējo pārbaudītāju atzīšanai, kuri reģistrēti vai saņēmuši atļauju saskaņā ar minētās trešās valsts tiesību aktiem.

2.   Komisija var uzskatīt, ka trešās valsts organizatoriskais un darījumdarbības veikšanas regulējums ietekmes ziņā ir līdzvērtīgs šīs regulas prasībām, ja minētajā regulējumā vienībām, kas sniedz ārējās pārbaudes pakalpojumus, piemēro turpmāk minēto:

a)

reģistrācija vai atļaujas saņemšana un efektīva pastāvīga uzraudzība un izpildes nodrošināšana;

b)

atbilstošas organizatoriskās prasības iekšējās kontroles funkciju jomā;

c)

atbilstīgi darījumdarbības veikšanas noteikumi.

3.   EVTI noslēdz sadarbības līgumus ar attiecīgajām to trešo valstu kompetentajām iestādēm, kuru tiesiskais un uzraudzības regulējums atzīts par faktiski līdzvērtīgu saskaņā ar 1. punktu. Šādi līgumi precizē turpmāk minēto:

a)

mehānismu informācijas apmaiņai starp EVTI un attiecīgo trešo valstu kompetentajām iestādēm, tostarp piekļuvi visai EVTI pieprasītajai informācijai par trešās valstīs reģistrētajiem vai atļauju saņēmušajiem ārējiem pārbaudītājiem;

b)

mehānismu tūlītējai paziņojuma nosūtīšanai EVTI gadījumos, kad trešās valsts kompetentā iestāde uzskata, ka trešās valsts ārējais pārbaudītājs, kuru tā uzrauga un kuru EVTI ir reģistrējusi 67. pantā minētajā reģistrā, pārkāpj tā reģistrācijas vai atļaujas saņemšanas nosacījumus vai piemērojamos tiesību aktus;

c)

procedūras uzraudzības darbību koordinēšanai, tostarp attiecīgā gadījumā pārbaudes uz vietas.

4.   Trešās valsts ārējais pārbaudītājs, kas iedibināts valstī, kuras tiesiskais un uzraudzības regulējums ir atzīts par faktiski līdzvērtīgu saskaņā ar šā panta 1. punktu, un kas ir reģistrēts 67. pantā minētajā reģistrā, spēj sniegt reģistrācijas aptvertos pakalpojumus Eiropas zaļo obligāciju emitentiem visā Savienībā.

5.   Trešās valsts ārējais pārbaudītājs vairs neizmanto 39. pantā paredzētās tiesības, ja Komisija attiecībā uz minēto trešo valsti atceļ savu šā panta 1. punktu minēto lēmumu.

41. pants

Trešās valsts ārējā pārbaudītāja reģistrācijas atsaukšana

1.   EVTI atsauc trešās valsts ārējā pārbaudītāja reģistrāciju, svītrojot minēto ārējo pārbaudītāju no 67. pantā minētā reģistra, ja, balstoties uz dokumentāriem pierādījumiem, tai ir pamatots iemesls uzskatīt, ka, sniedzot Savienībā pakalpojumus saskaņā ar šo regulu, trešās valsts ārējais pārbaudītājs:

a)

rīkojas veidā, kas skaidri kaitē investoru interesēm vai netraucētai tirgu darbībai; vai

b)

ir nopietni pārkāpis likumus un noteikumus, kuri tam piemērojami attiecīgajā trešā valstī un uz kuru pamata Komisija ir pieņēmusi lēmumu, ievērojot 40. panta 1. punktu.

2.   EVTI pieņem lēmumu, ievērojot 1. punktu, pēc tam, kad tā:

a)

ir nodevusi jautājumu izskatīšanai attiecīgās trešās valsts uzraudzības iestādei un minētā uzraudzības iestāde nav veikusi pasākumus, kas nepieciešami, lai aizsargātu investorus un netraucētu tirgu darbību Savienībā, vai arī tai nav izdevies pierādīt, ka attiecīgais trešās valsts ārējais pārbaudītājs atbilst prasībām, kuras tam piemērojamas minētajā trešā valstī; un

b)

vismaz 30 dienas pirms reģistrācijas atsaukšanas ir informējusi attiecīgās trešās valsts uzraudzības iestādi par savu nodomu atsaukt trešās valsts ārējā pārbaudītāja reģistrāciju.

3.   EVTI nekavējoties informē Komisiju par lēmumu, kas pieņemts, ievērojot 1. punktu, un publicē savu lēmumu savā tīmekļa vietnē.

4.   Ja tiek atsaukta trešās valsts ārējā pārbaudītāja reģistrācija, Komisija izvērtē, vai attiecībā uz minēto trešo valsti joprojām pastāv apstākļi, uz kuriem balstoties, tika pieņemts lēmums, ievērojot 40. panta 1. punktu.

42. pants

Trešās valsts ārējā pārbaudītāja atzīšana

1.   Kamēr nav pieņemts lēmums, ievērojot 40. panta 1. punktu, trešās valsts ārējais pārbaudītājs var sniegt savus pakalpojumus saskaņā ar šo regulu, ar noteikumu, ka trešās valsts ārējais pārbaudītājs iegūst atzīšanu no EVTI saskaņā ar šo pantu.

2.   Trešās valsts ārējais pārbaudītājs, kas plāno saņemt šā panta 1. punktā minēto atzīšanu (“trešās valsts ārējais pārbaudītājs, kas lūdz atzīšanu”), ievēro 23. līdz 38. pantā un 54. līdz 56. pantā noteiktās prasības.

3.   Trešās valsts ārējam pārbaudītājam, kas lūdz atzīšanu, ir likumīgs pārstāvis, kas iedibināts Savienībā. Minētais likumīgais pārstāvis:

a)

kopā ar trešās valsts ārējo pārbaudītāju, kas lūdz atzīšanu, ir atbildīgs par to, lai tiktu nodrošināts tas, ka pakalpojumu sniegšana, ko trešās valsts ārējais pārbaudītājs, kas lūdz atzīšanu, veic saskaņā ar šo regulu, atbilst 2. punktā minētajām prasībām, un šajā sakarā ir atbildīgs EVTI par trešās valsts ārējā pārbaudītāja, kas lūdz atzīšanu, rīcību Savienībā;

b)

trešās valsts ārējā pārbaudītāja, kas lūdz atzīšanu, vārdā darbojas kā galvenais kontaktpunkts saziņai ar EVTI un jebkurām citām personām Savienībā attiecībā uz šajā regulā noteiktajiem ārējā pārbaudītāja pienākumiem; un

c)

tam ir pietiekamas zināšanas, zinātība un resursi, lai pildītu savus pienākumus atbilstoši šim punktam.

4.   Pieteikumā EVTI atzīšanas saņemšanai, kā minēts 1. punktā, iekļauj visu informāciju, kas nepieciešama, lai EVTI varētu pārliecināties, ka trešās valsts ārējais pārbaudītājs, kas lūdz atzīšanu, ir veicis visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu 2. un 3. punktā minētās prasības, un attiecīgā gadījumā norāda kompetento iestādi, kura ir atbildīga par trešās valsts ārējā pārbaudītāja, kas lūdz atzīšanu, uzraudzību attiecīgajā trešajā valstī.

5.   EVTI 30 darba dienu laikā no EVTI atzīšanas pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai pieteikums ir pilnīgs.

Ja pieteikums nav pilnīgs, EVTI par to paziņo trešās valsts ārējam pārbaudītājam, kas lūdz atzīšanu, un nosaka termiņu, līdz kuram trešās valsts ārējam pārbaudītājam, kas lūdz atzīšanu, jāsniedz papildu informācija.

Ja pieteikums ir pilnīgs, EVTI par to paziņo trešās valsts ārējam pārbaudītājam, kas lūdz atzīšanu.

6.   EVTI 45 darba dienu laikā pēc pilnīga atzīšanas pieteikuma saņemšanas pārbauda, vai ir izpildītas 2. un 3. punktā noteiktās prasības.

EVTI var pagarināt šā punkta pirmajā daļā minēto laikposmu par 15 darba dienām gadījumos, kad trešās valsts ārējais pārbaudītājs, kas lūdz atzīšanu, plāno izmantot ārpakalpojumus konkrētu ārējā pārbaudes darbību veikšanai.

7.   EVTI trešās valsts ārējam pārbaudītājam, kas lūdz atzīšanu, rakstveidā paziņo savu lēmumu atzīt vai atteikt atzīt trešās valsts ārējo pārbaudītāju, kas lūdz atzīšanu. Lēmumā atzīt vai atteikt atzīt trešās valsts ārējo pārbaudītāju, kas lūdz atzīšanu, norāda iemeslus, un tas stājas spēkā piektajā darba dienā pēc tā pieņemšanas.

8.   EVTI aptur vai attiecīgā gadījumā atsauc saskaņā ar 7. punktu piešķirto atzīšanu, ja, balstoties uz dokumentāriem pierādījumiem, tai ir pamatots iemesls uzskatīt, ka trešās valsts ārējais pārbaudītājs rīkojas veidā, kas kaitē tā pakalpojumu lietotāju interesēm vai apdraud netraucētu tirgu darbību, vai ka tas ir nopietni pārkāpis šo regulu, vai ka trešās valsts ārējais pārbaudītājs sniedzis nepatiesus apgalvojumus vai izmantojis jebkādus citus nelikumīgus līdzekļus, lai saņemtu atzīšanu.

9.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē 4. punktā minēto pieteikumā iekļaujamo informāciju un pieteikuma formu un saturu.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2025. gada 21. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

43. pants

Trešā valstī saskaņā ar šo regulu sniegtu pakalpojumu apstiprināšana

1.   Ārējais pārbaudītājs, kas iedibināts Savienībā un ir reģistrēts saskaņā ar 23. pantu, var iesniegt EVTI pieteikumu, lai saņemtu atļauju apstiprināt pakalpojumus, kurus trešās valsts ārējais pārbaudītājs pastāvīgi sniedz Savienībā, ja ir izpildīti turpmāk minētie nosacījumi:

a)

ārējais pārbaudītājs ir pārbaudījis un pastāvīgi spēj EVTI pierādīt, ka trešās valsts ārējā pārbaudītāja saskaņā ar šo regulu sniegtie pakalpojumi atbilst prasībām, kuras ir vismaz tikpat stingras kā šajā regulā noteiktās prasības;

b)

ārējam pārbaudītājam ir nepieciešamā zinātība, lai efektīvi uzraudzītu trešās valsts ārējā pārbaudītāja veikto pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar šo regulu un pārvaldītu ar tiem saistītos riskus;

c)

trešās valsts ārējā pārbaudītāja sniegtie pakalpojumi tiek izmantoti jebkura no šādu turpmāk minētu objektīvu iemeslu dēļ:

i)

pamatā esošo tirgu vai investīciju īpatnības;

ii)

trešās valsts ārējā pārbaudītāja tuvums trešo valstu tirgiem, emitentiem vai investoriem;

iii)

trešās valsts ārējā pārbaudītāja zinātība ārējās pārbaudes pakalpojumu sniegšanas vai konkrētu tirgu vai investīciju jomā.

2.   Ārējais pārbaudītājs, kas iesniedz 1. punktā minēto pieteikumu (“apstiprinošais ārējais pārbaudītājs”), sniedz visu informāciju, kura EVTI ir nepieciešama, lai pārliecinātos, ka pieteikuma iesniegšanas brīdī ir izpildīti visi minētajā punktā norādītie nosacījumi.

3.   EVTI 20 darba dienu laikā no 1. punktā minētā pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai pieteikums ir pilnīgs.

Ja pieteikums nav pilnīgs, EVTI par to attiecīgi paziņo apstiprinošajam ārējam pārbaudītājam un nosaka termiņu, līdz kuram tam jāsniedz papildu informācija.

Ja pieteikums ir pilnīgs, EVTI par to attiecīgi paziņo apstiprinošajam ārējam pārbaudītājam.

EVTI 45 darba dienu laikā pēc pilnīgā pieteikuma saņemšanas izskata pieteikumu un pieņem lēmumu atļaut vai noraidīt apstiprināšanu. EVTI savu lēmumu paziņo apstiprinošajam ārējam pārbaudītājam. Lēmumā norāda iemeslus, un tas stājas spēkā piektajā darba dienā pēc tā pieņemšanas.

4.   Pakalpojumus, ko saskaņā ar šo regulu sniedz trešās valsts ārējais pārbaudītājs, kura pakalpojumi ir apstiprināti, uzskata par pakalpojumiem, kurus sniedz apstiprinošais ārējais pārbaudītājs. Apstiprinošais ārējais pārbaudītājs neizmanto apstiprinājumu nolūkā izvairīties no šīs regulas prasībām.

5.   Apstiprinošais ārējais pārbaudītājs saglabā pilnu atbildību par pakalpojumiem, kurus saskaņā ar šo regulu sniedz trešās valsts ārējais pārbaudītājs, kura pakalpojumi ir apstiprināti, un par šīs regulas izpildi.

6.   Ja EVTI ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka vairs netiek pildīti 1. punktā noteiktie nosacījumi, tā ir pilnvarota pieprasīt, lai apstiprinošais ārējais pārbaudītājs izbeigtu apstiprinājumu.

7.   Apstiprinošais ārējais pārbaudītājs publicē 38. pantā minēto informāciju savā tīmekļa vietnē.

8.   Apstiprinošais ārējais pārbaudītājs reizi gadā ziņo EVTI par pakalpojumiem, ko tas apstiprinājis iepriekšējos 12 mēnešos.

V SADAĻA

KOMPETENTO IESTĀŽU UN EVTI VEIKTĀ UZRAUDZĪBA

1. NODAĻA

Kompetentās iestādes

44. pants

Kompetento iestāžu veiktā uzraudzība

1.   Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, kas izraudzīta, ievērojot Regulas (ES) 2017/1129 31. pantu, uzrauga turpmāk minēto:

a)

Eiropas zaļo obligāciju emitentus – attiecībā uz to atbilstību II sadaļas 2. nodaļā un 18. un 19. pantā minētajiem pienākumiem;

b)

emitentus, kas izmanto 21. pantā paredzētās kopīgās veidnes, – attiecībā uz atbilstību minētajām veidnēm.

2.   Kompetentās iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2402 29. panta 5. punktu, uzrauga iniciatoru atbilstību to šīs regulas II sadaļas 2. nodaļā un 18. un 19. pantā noteiktajiem pienākumiem.

3.   Atkāpjoties no šā panta 1. un 2. punkta, kompetentās iestādes neuzrauga Eiropas zaļo obligāciju emitentus, uz kuriem attiecas Regulas (ES) 2017/1129 1. panta 2. punkta b) un d) apakšpunkts.

45. pants

Kompetento iestāžu pilnvaras

1.   Lai pildītu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, kompetentajām iestādēm atbilstoši valsts tiesību aktiem ir vismaz šādas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras:

a)

pieprasīt emitentiem publicēt 10. pantā minētās Eiropas zaļo obligāciju faktu lapas vai iekļaut minētajās faktu lapās I pielikumā minēto informāciju;

b)

pieprasīt emitentiem publicēt pārbaudes rezultātus un izvērtējumus;

c)

pieprasīt emitentiem publicēt ieņēmumu iedalīšanas gada pārskatus vai iekļaut minētajos pārskatos II pielikumā minēto informāciju;

d)

pieprasīt emitentiem publicēt ietekmes ziņojumu vai iekļaut ietekmes ziņojumā III pielikumā minēto informāciju;

e)

pieprasīt emitentiem paziņot kompetentajai iestādei par publicēšanu saskaņā ar 15. panta 4. punktu;

f)

ja emitenti izmanto 21. pantā paredzētās kopīgās veidnes – pieprasīt minētajiem emitentiem iekļaut visus tajās minētos elementus savā periodiskajā pēcemisijas informācijas atklāšanā;

g)

pieprasīt emitenta revidentiem un augstākā līmeņa vadībai sniegt attiecīgo informāciju un dokumentus;

h)

apturēt Eiropas zaļo obligāciju piedāvāšanu vai atļauju tās tirgot regulētā tirgū uz laiku, kas nepārsniedz 10 secīgas darba dienas jebkurā atsevišķā gadījumā, ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka emitents nav izpildījis kādu no II sadaļas 2. nodaļā vai 18. vai 19. pantā noteiktajiem pienākumiem;

i)

aizliegt Eiropas zaļo obligāciju piedāvāšanu vai atļauju tās tirgot regulētā tirgū, ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka emitents joprojām nepilda kādu no II sadaļas 2. nodaļā vai 18. vai 19. pantā noteiktajiem pienākumiem;

j)

apturēt reklamēšanu uz laiku, kas nepārsniedz 10 secīgas darba dienas, vai pieprasīt attiecīgajiem Eiropas zaļo obligāciju emitentiem vai finanšu starpniekiem apturēt reklamēšanu uz laiku, kas nepārsniedz 10 secīgas darba dienas jebkurā atsevišķā gadījumā, ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka emitents nav izpildījis kādu no II sadaļas 2. nodaļā vai 18. vai 19. pantā noteiktajiem pienākumiem;

k)

aizliegt reklamēšanu vai pieprasīt attiecīgajiem Eiropas zaļo obligāciju emitentiem vai finanšu starpniekiem pārtraukt reklamēšanu, ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka attiecīgais emitents joprojām nepilda kādu no II sadaļas 2. nodaļā vai 18. vai 19. pantā noteiktajiem pienākumiem;

l)

publiskot faktu, ka Eiropas zaļo obligāciju emitents nepilda šo regulu, un pieprasīt minētajam emitentam publicēt minēto informāciju savā tīmekļa vietnē;

m)

aizliegt emitentam emitēt Eiropas zaļās obligācijas uz laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu, ja emitents ir atkārtoti un nopietni pārkāpis II sadaļas 2. nodaļu vai 18. vai 19. pantu;

n)

pēc tam, kad ir beidzies trīs mēnešu laikposms kopš šīs daļas l) punktā minētās prasības, publiskot faktu, ka Eiropas zaļo obligāciju emitents vairs neatbilst 3. pantam attiecībā uz apzīmējuma “Eiropas zaļā obligācija” vai “EuGB” izmantošanu, un pieprasīt minētajam emitentam publicēt minēto informāciju savā tīmekļa vietnē;

o)

veikt pārbaudi vai izmeklēšanu uz vietas vietās, kas nav fizisko personu privātā dzīvesvieta, un šajā nolūkā iekļūt telpās, lai piekļūtu dokumentiem un citiem datiem jebkādā formā, ja pastāv pamatotas aizdomas par to, ka dokumenti un citi ar pārbaudes vai izmeklēšanas priekšmetu saistīti dati var būt būtiski, lai pierādītu šīs regulas pārkāpumu.

Nepieciešamības gadījumā saskaņā ar valsts tiesību aktiem kompetentās iestādes var lūgt attiecīgo tiesu iestādi lemt par pirmajā daļā minēto pilnvaru izmantošanu.

2.   Kompetentās iestādes savas 1. punktā minētās funkcijas un pilnvaras īsteno kādā no šādiem veidiem:

a)

tieši;

b)

sadarbībā ar citām iestādēm;

c)

uz savu atbildību, deleģējot tās b) apakšpunktā minētajām iestādēm;

d)

iesniedzot pieteikumu kompetentajām tiesu iestādēm.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka ir ieviesti atbilstīgi pasākumi, lai kompetentajām iestādēm būtu visas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas tām nepieciešamas, lai pildītu to pienākumus.

4.   Personu, kura kompetentajai iestādei dara pieejamu informāciju, ievērojot šo regulu, neuzskata par tādu, kas pārkāpj informācijas atklāšanas ierobežojumus, kuri noteikti līgumā vai jebkādos leģislatīvos, regulatīvos vai administratīvos aktos, un nesauc ne pie kāda veida atbildības par to, ka šādu informāciju dara pieejamu kompetentajai iestādei.

46. pants

Sadarbība starp kompetentajām iestādēm

1.   Šīs regulas piemērošanas nolūkā kompetentās iestādes sadarbojas cita ar citu. Tās bez nepamatotas kavēšanās veic informācijas apmaiņu un sadarbojas izmeklēšanā, uzraudzībā un izpildes nodrošināšanā.

Dalībvalstis, kuras saskaņā ar 49. panta 5. punktu ir izvēlējušās noteikt kriminālsodus par šīs regulas pārkāpumiem, nodrošina, ka ir ieviesti atbilstīgi pasākumi, lai kompetentajām iestādēm būtu visas nepieciešamās pilnvaras sazināties ar to jurisdikcijā esošajām tiesu iestādēm, lai saņemtu konkrētu informāciju, kas saistīta ar kriminālizmeklēšanu vai tiesvedību, kura sākta saistībā ar šīs regulas iespējamajiem pārkāpumiem, un sniegtu tādu pašu informāciju citām kompetentajām iestādēm, lai tās varētu pildīt savu pienākumu savstarpēji sadarboties šīs regulas piemērošanas nolūkā.

2.   Kompetentā iestāde var atteikties rīkoties, reaģējot uz informācijas pieprasījumu vai lūgumu sadarboties izmeklēšanas nolūkā, ja pastāv kāds no šādiem izņēmuma apstākļiem:

a)

pastāv iespēja, ka pieprasījuma izpilde var negatīvi ietekmēt tās pašas veiktu izmeklēšanu, izpildes nodrošināšanas darbības vai kriminālizmeklēšanu;

b)

saistībā ar tām pašām darbībām un pret tām pašām personām minētās kompetentās iestādes dalībvalsts attiecīgajās iestādēs jau ir sākta tiesvedība;

c)

attiecībā uz b) apakšpunktā minētajām personām par tām pašām darbībām minētās kompetentās iestādes dalībvalstī jau ir pasludināts galīgais spriedums.

3.   Kompetentās iestādes var lūgt palīdzību citas dalībvalsts kompetentajai iestādei saistībā ar pārbaudi vai izmeklēšanu uz vietas.

Ja kompetentā iestāde saņem citas dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījumu veikt pārbaudi vai izmeklēšanu uz vietas, tā var rīkoties kādā no šādiem veidiem:

a)

pati veikt pārbaudi vai izmeklēšanu uz vietas;

b)

atļaut kompetentajai iestādei, kas iesniegusi pieprasījumu, piedalīties pārbaudē vai izmeklēšanā uz vietas;

c)

atļaut kompetentajai iestādei, kas iesniegusi pieprasījumu, pašai veikt pārbaudi vai izmeklēšanu uz vietas;

d)

iecelt revidentus vai ekspertus, lai tie veiktu pārbaudi vai izmeklēšanu uz vietas;

e)

veikt konkrētus uzdevumus, kas saistīti ar uzraudzības darbībām, kopā ar citām kompetentajām iestādēm.

4.   Vērtspapīrošanas obligācijas gadījumā, ja 44. panta 2. punktā minētā kompetentā iestāde konstatē vai tai ir iemesls uzskatīt, ka nav izpildīts II sadaļas 2. nodaļā vai 18. vai 19. pantā noteiktais pienākums, tā pietiekami detalizēti informē tās vienības vai vienību dalībvalsts kompetento iestādi, kuru tur aizdomās par minēto neatbilstību. Saņemot minēto informāciju, tās vienības dalībvalsts kompetentā iestāde, kuru tur aizdomās par neatbilstību, 15 darba dienu laikā veic visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu konstatēto neatbilstību, un paziņo par to otrai iesaistītajai kompetentajai iestādei. Ja 44. panta 2. punktā minētā kompetentā iestāde nepiekrīt citai kompetentajai iestādei attiecībā uz tās darbības vai bezdarbības procedūru vai saturu, tā par šīm domstarpībām bez nepamatotas kavēšanās paziņo visām pārējām iesaistītajām kompetentajām iestādēm.

5.   Kompetentās iestādes var vērst EVTI uzmanību uz minēto jautājumu situācijās, kad pieprasījums sadarboties, jo īpaši apmainīties ar informāciju, ir ticis noraidīts vai uz to nav reaģēts saprātīgā termiņā. Neskarot LESD 258. pantu, EVTI šādās situācijās var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

6.   EVTI var izstrādāt regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu informāciju, ar ko jāapmainās saskaņā ar 1. punktu.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

7.   EVTI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai noteiktu standarta veidlapas, veidnes un procedūras 1. punktā minētās sadarbības un informācijas apmaiņas nolūkā.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā panta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

47. pants

Dienesta noslēpums

1.   Visa informācija, ar ko kompetentās iestādes apmainās saskaņā ar šo regulu un kas attiecas uz darījumdarbības vai cita veida darbības apstākļiem un citiem ekonomiska vai personiska rakstura jautājumiem, ir konfidenciāla, un uz to attiecas dienesta noslēpums, izņemot gadījumus, kad kompetentā iestāde laikā, kad tā apmainās ar šādu informāciju ar citu kompetento iestādi, paziņo, ka šādu informāciju drīkst atklāt, vai kad šāda informācijas atklāšana nepieciešama tiesvedībai.

2.   Dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums attiecas uz visām personām, kas strādā vai ir strādājušas kompetentajā iestādē vai jebkādas tādas trešās personas labā, kurai kompetentā iestāde ir deleģējusi savas pilnvaras. Informāciju, uz kuru attiecas dienesta noslēpums, neatklāj nevienai citai personai vai iestādei, izņemot gadījumos, kad to paredz Savienības vai valsts tiesību akti.

48. pants

Piesardzības pasākumi

1.   Uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde, kurai ir skaidrs un pierādāms pamats uzskatīt, ka Eiropas zaļās obligācijas emitents ir izdarījis pārkāpumus vai ka šāds emitents nav pildījis šo regulu, par minētajiem konstatējumiem paziņo izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei un EVTI.

2.   Ja, neraugoties uz izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes veiktajiem pasākumiem, Eiropas zaļās obligācijas emitents turpina pārkāpt šo regulu, uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde pēc izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes un EVTI informēšanas veic visus atbilstīgos pasākumus, lai aizsargātu investorus, un bez nepamatotas kavēšanās par to informē Komisiju un EVTI.

3.   Ja kompetentā iestāde nepiekrīt kādam no pasākumiem, ko veikusi cita kompetentā iestāde, ievērojot 2. punktu, tā var vērst EVTI uzmanību uz šo jautājumu. EVTI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

49. pants

Administratīvi sodi un citi administratīvi pasākumi

1.   Neskarot kompetento iestāžu uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, ievērojot 45. pantu, un dalībvalstu tiesības paredzēt un piemērot kriminālsodus, dalībvalstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem kompetentajām iestādēm piešķir pilnvaras piemērot administratīvus sodus un veikt citus atbilstīgus administratīvus pasākumus, kas ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši. Minētie administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi attiecas uz:

a)

gadījumiem, kad emitenti nepilda savus II sadaļas 2. nodaļas vai 18., 19. vai 21. pantā noteiktos pienākumus;

b)

nesadarbošanos vai nepakļaušanos izmeklēšanai, pārbaudei vai saskaņā ar 45. panta 1. punktu izteiktam pieprasījumam.

2.   Dalībvalstis var nolemt līdz 2024. gada 21. decembrim neparedzēt noteikumus par kompetento iestāžu pilnvarām piemērot administratīvu sodu vai veikt citus atbilstīgus administratīvus pasākumus, kā minēts 1. punktā, ja par 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem to tiesību aktos jau ir paredzēts kriminālsods. Ja dalībvalstis pieņem šādu lēmumu, tās detalizēti paziņo Komisijai un EVTI par attiecīgajām sava krimināllikuma daļām.

3.   Līdz 2024. gada 21. decembrim dalībvalstis detalizēti paziņo Komisijai un EVTI detalizētu izklāstu par 1. un 2. punktā minētajiem noteikumiem. Tās nekavējoties paziņo Komisijai un EVTI par jebkādiem turpmākiem šo noteikumu grozījumiem.

4.   Dalībvalstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem nodrošina, ka kompetentās iestādes ir pilnvarotas par 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem piemērot šādus administratīvus sodus un citus administratīvus pasākumus:

a)

publisks paziņojums, kurā norādīta par pārkāpumu atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona un pārkāpuma raksturs saskaņā ar 45. panta 1. punkta l) apakšpunktu;

b)

rīkojums, ar kuru par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai vai juridiskai personai tiek prasīts pārtraukt rīcību, kas veido pārkāpumu;

c)

rīkojums, ar kuru atbildīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai aizliedz emitēt Eiropas zaļās obligācijas uz laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu;

d)

maksimālais administratīvais naudas sods vismaz divkāršā pārkāpuma dēļ gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu apmērā, ja tos iespējams noteikt;

e)

juridiskas personas gadījumā – maksimālais administratīvais naudas sods vismaz 500 000 EUR apmērā vai dalībvalstīs, kurās euro nav oficiālā valūta, atbilstošā vērtība valsts valūtā 2023. gada 20. decembrī, vai 0,5 % apmērā no minētās juridiskās personas kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar jaunāko pieejamo vadības struktūras apstiprināto finanšu pārskatu;

f)

fiziskas personas gadījumā – maksimālais administratīvais naudas sods vismaz 50 000 EUR apmērā vai dalībvalstīs, kurās euro nav oficiālā valūta, atbilstošā vērtība valsts valūtā 2023. gada 20. decembrī.

Piemērojot pirmās daļas e) punktu, ja juridiskā persona ir mātesuzņēmums vai mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kam ir jāsagatavo konsolidētie finanšu pārskati saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES, attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai atbilstošais ienākumu veids saskaņā ar grāmatvedības jomā piemērojamiem Savienības tiesību aktiem atbilstoši visjaunākajiem pieejamiem galvenā mātesuzņēmuma vadības struktūras apstiprinātiem konsolidētajiem pārskatiem.

5.   Dalībvalstis var paredzēt papildu sodus vai pasākumus un augstāku administratīvā naudas soda līmeni, nekā šajā regulā noteiktos.

50. pants

Uzraudzības pilnvaru un soda piemērošanas pilnvaru īstenošana

1.   Nosakot administratīvo sodu un citu administratīvo pasākumu veidu un apmēru, kompetentās iestādes ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp attiecīgā gadījumā:

a)

pārkāpuma smagumu un ilgumu;

b)

par pārkāpumu atbildīgās personas atbildības pakāpi;

c)

par pārkāpumu atbildīgās personas finansiālo stāvokli, uz ko norāda atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījums vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumi un neto aktīvi;

d)

pārkāpuma ietekmi uz investoru interesēm;

e)

par pārkāpumu atbildīgās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu vai pārkāpuma rezultātā trešām personām radušos zaudējumu nozīmīgumu tiktāl, ciktāl tos iespējams noteikt;

f)

par pārkāpumu atbildīgās personas sadarbības līmeni ar kompetento iestādi, neskarot nepieciešamību nodrošināt minētās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atmaksāšanu;

g)

par pārkāpumu atbildīgās personas iepriekš izdarītus šīs regulas pārkāpumus;

h)

jebkādus pasākumus, ko pēc izdarītā pārkāpuma par pārkāpumu atbildīgā persona veikusi, lai novērstu tā atkārtošanu.

2.   Īstenojot pilnvaras piemērot administratīvus sodus un citus administratīvus pasākumus saskaņā ar 49. pantu, kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu, ka to uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaru īstenošana un to piemēroti administratīvie sodi un citi administratīvi pasākumi ir iedarbīgi un atbilstīgi. Tās koordinē savu darbību, lai izvairītos no dublēšanās un pārklāšanās uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaru īstenošanā un administratīvo sodu un citu administratīvo pasākumu piemērošanā pārrobežu gadījumos.

51. pants

Pārsūdzēšanas tiesības

Dalībvalstis nodrošina to, ka saskaņā ar šo regulu pieņemtie lēmumi ir pienācīgi pamatoti un attiecībā uz tiem ir paredzētas tiesības tos pārsūdzēt tiesā.

52. pants

Lēmumu publicēšana

1.   Jebkuru lēmumu piemērot administratīvu sodu vai citu administratīvu pasākumu par šīs regulas pārkāpumu kompetentās iestādes publicē savā oficiālajā tīmekļa vietnē tūlīt pēc tam, kad persona, uz kuru attiecas minētais lēmums, ir tikusi informēta par minēto lēmumu. Publikācija ietver informāciju par pārkāpuma veidu un raksturu un atbildīgo personu identitāti. Minētais pienākums neattiecas uz lēmumiem, ar kuriem piemēro izmeklējoša rakstura pasākumus.

2.   Ja kompetentā iestāde uzskata, ka juridisko personu identitātes vai fizisko personu identitātes vai personas datu publicēšana ir nesamērīga, šādu datu publicēšanas samērīgumu izvērtējot katrā gadījumā atsevišķi, vai ja šāda publicēšana apdraudētu finanšu tirgu stabilitāti vai notiekošu izmeklēšanu, kompetentās iestādes veic kādu no šādām darbībām:

a)

atliek lēmuma piemērot administratīvu sodu vai citu administratīvu pasākumu publicēšanu līdz brīdim, kad beidz pastāvēt iemesli to nepublicēt;

b)

lēmumu piemērot administratīvu sodu vai citu administratīvu pasākumu publicē anonīmi veidā, kas atbilst valsts tiesību aktiem, ja šāda anonīma publicēšana nodrošina attiecīgo personas datu efektīvu aizsardzību;

c)

nepublicē lēmumu piemērot administratīvu sodu vai citu administratīvu pasākumu, ja a) un b) punktā paredzētās izvēles iespējas tiek uzskatītas par nepietiekamām, lai nodrošinātu:

i)

to, ka netiek apdraudēta finanšu tirgu stabilitāte; vai

ii)

attiecībā uz pasākumiem, kurus uzskata par mazsvarīgiem, – šāda lēmuma publicēšanas samērīgumu.

Gadījumos, kad tiek pieņemts lēmums administratīvu sodu vai citu administratīvu pasākumu publicēt anonīmi, kā minēts pirmās daļas b) punktā, attiecīgo datu publicēšanu var atlikt uz saprātīgu laikposmu, ja ir gaidāms, ka minētajā laikposmā anonīmas publicēšanas iemesli beigs pastāvēt.

3.   Ja lēmums par administratīva soda vai cita administratīva pasākuma piemērošanu ir pārsūdzēts attiecīgajā tiesā vai administratīvajā struktūrā, 44. panta 1. un 2. punktā minētā kompetentā iestāde savā oficiālajā tīmekļa vietnē nekavējoties publicē arī šādu informāciju un jebkādu turpmāku informāciju par šādas pārsūdzēšanas iznākumu. Turklāt publicē arī jebkādu lēmumu, ar ko anulē iepriekšēju lēmumu piemērot administratīvu sodu vai citu administratīvu pasākumu.

4.   Kompetentās iestādes nodrošina, ka jebkura publikācija, kas veikta saskaņā ar šo pantu, ir pieejama to oficiālajā tīmekļa vietnē vismaz piecus gadus pēc tās publicēšanas. Publikācijā iekļauj tikai tos personas datus, kas nepieciešami konkrētās lietas vajadzībām, un kompetentās iestādes oficiālajā tīmekļa vietnē tos glabā tikai tik ilgi, cik tas nepieciešams saskaņā ar piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem.

53. pants

Administratīvā soda un citu administratīvo pasākumu paziņošana EVTI

1.   Kompetentās iestādes katru gadu EVTI sniedz apkopotu informāciju par visiem administratīvajiem sodiem vai citiem pasākumiem, kas piemēroti saskaņā ar 49. pantu. EVTI publicē minēto informāciju publicē gada ziņojumā.

2.   Ja dalībvalstis saskaņā ar 49. panta 5. punktu ir izvēlējušās par tajā minēto noteikumu pārkāpumiem noteikt kriminālsodus, to kompetentās iestādes katru gadu EVTI iesniedz anonimizētus un apkopotus datus par visām veiktajām kriminālizmeklēšanām un piemērotajiem kriminālsodiem. EVTI publicē datus par piemērotajiem kriminālsodiem gada ziņojumā.

3.   Kompetentā iestāde, kas ir publiski atklājusi informāciju par administratīviem sodiem, citiem administratīviem pasākumiem vai kriminālsodiem, vienlaikus paziņo EVTI par minētajiem sodiem vai pasākumiem.

4.   Kompetentās iestādes informē EVTI par visiem administratīvajiem sodiem vai citiem administratīviem pasākumiem, kas ir piemēroti, bet nav publiskoti saskaņā ar 52. panta 2. punkta pirmās daļas c) punktu, tostarp par jebkādu ar tiem saistītu pārsūdzību un tās iznākumu. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes saņem informāciju un galīgo spriedumu saistībā ar jebkādu piemērotu kriminālsodu un iesniedz to EVTI. EVTI uztur centralizētu datubāzi ar tai paziņotajiem sodiem vienīgi informācijas apmaiņas starp kompetentajām iestādēm nolūkā. Minētā datubāze ir pieejama tikai kompetentajām iestādēm, un to atjaunina, pamatojoties uz kompetento iestāžu sniegto informāciju.

2. NODAĻA

EVTI

54. pants

Informācijas pieprasījumi

1.   EVTI ar vienkāršu pieprasījumu vai lēmumu var pieprasīt šādām turpmāk minētām personām sniegt visu informāciju, kas nepieciešama tās pienākumu veikšanai saskaņā ar šo regulu:

a)

personas, kuras faktiski veic ārējā pārbaudītāja darījumdarbību;

b)

ārējā pārbaudītāja uzraudzības, vadības vai pārvaldes struktūras locekļi;

c)

ārējā pārbaudītāja augstākā līmeņa vadības locekļi;

d)

jebkura persona, kas ir tieši iesaistīta ārējā pārbaudītāja veiktajās izvērtēšanas darbībās;

e)

to vienību likumīgie pārstāvji un darbinieki, kurām ārējais pārbaudītājs kā ārpakalpojumu ir uzticējis konkrētas funkcijas saskaņā ar 33. pantu;

f)

personas, kuras ir citādā veidā cieši un būtiski saistītas ar ārējā pārbaudītāja pārvaldīšanu, tostarp akcionāri, kas tur vismaz 10 % kapitāla vai balsstiesību attiecīgajā ārējā pārbaudītājā vai uzņēmumā, kuram ir pilnvaras kontrolēt attiecīgo ārējo pārbaudītāju vai kurš spēj īstenot dominējošu ietekmi uz to;

g)

jebkurš, kas rīkojas kā ārējais pārbaudītājs vai uzdodas par tādu, taču nav reģistrēts kā tāds, un jebkura persona, kura šādas personas vārdā pilda kādu no a) līdz f) apakšpunktā minētajām funkcijām.

2.   Nosūtot vienkāršu pieprasījumu sniegt informāciju saskaņā ar 1. punktu, EVTI:

a)

atsaucas uz šo pantu kā uz minētā pieprasījuma juridisko pamatu;

b)

norāda pieprasījuma mērķi;

c)

precizē, kāda informācija ir nepieciešama;

d)

nosaka termiņu prasītās informācijas sniegšanai;

e)

informē personu, no kuras tiek prasīta informācija, ka tai nav obligāti jāsniedz šī informācija, taču, ja tā nolemj brīvprātīgi apmierināt šo pieprasījumu, sniegtajai informācijai jābūt pareizai un tā nedrīkst būt maldinoša; un

f)

norāda 60. pantā paredzēto iespējamo naudas sodu, ja atbildes uz uzdotajiem jautājumiem būs nepareizas vai maldinošas.

3.   Pieprasot sniegt informāciju ar lēmumu saskaņā ar 1. punktu, EVTI:

a)

atsaucas uz šo pantu kā uz minētā pieprasījuma juridisko pamatu;

b)

norāda pieprasījuma mērķi;

c)

precizē, kāda informācija ir nepieciešama;

d)

nosaka termiņu prasītās informācijas sniegšanai;

e)

norāda 61. pantā paredzētos periodiskos soda maksājumus, ja sniegtā pieprasītā informācija nebūs pilnīga;

f)

norāda 60. pantā paredzēto naudas sodu, ja atbildes uz uzdotajiem jautājumiem būs nepareizas vai maldinošas;

g)

norāda uz tiesībām pārsūdzēt lēmumu Apelācijas padomē saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 58. un 59. pantu un tiesībām nodot lēmumu pārskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā (“Tiesa”) saskaņā ar minētās regulas 60. un 61. pantu.

4.   Personas, kas minētas 1. punktā, vai to pārstāvji un – juridisko personu vai asociāciju, kurām nav juridiskas personas statusa, gadījumā – personas, kam ar likumu piešķirtas pilnvaras tās pārstāvēt, sniedz prasīto informāciju. Pienācīgi pilnvaroti juristi var sniegt informāciju savu klientu vārdā. Klienti ir pilnībā atbildīgi, ja sniegtā informācija izrādās nepilnīga, nepareiza vai maldinoša.

5.   EVTI nekavējoties nosūta 1. punktā minētā vienkāršā pieprasījuma vai lēmuma kopiju tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā pastāvīgi dzīvo vai ir iedibinātas personas, kam adresēts šāds pieprasījums vai lēmums.

55. pants

Vispārēja izmeklēšana

1.   Lai pildītu šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI var veikt nepieciešamo izmeklēšanu attiecībā uz 54. panta 1. punktā minētajām personām. Minētajā nolūkā amatpersonas un citas EVTI pilnvarotas personas ir tiesīgas:

a)

pārbaudīt visus ierakstus, datus, procedūras un jebkādus citus materiālus, kas saistīti ar tās uzdevumu izpildi, neatkarīgi no informācijas nesēja, kurā šī informācija tiek glabāta;

b)

iegūt šādu ierakstu, datu, procedūru un jebkādu citu materiālu apstiprinātas kopijas vai izrakstus;

c)

uzaicināt jebkuru 54. panta 1. punktā minēto personu vai tās pārstāvjus vai darbiniekus un pieprasīt tiem sniegt mutisku vai rakstisku paskaidrojumu par faktiem vai dokumentiem, kas attiecas uz pārbaudes priekšmetu un mērķi, un fiksēt atbildes;

d)

izjautāt jebkuru citu fizisku vai juridisku personu, kura piekrīt izjautāšanai, nolūkā ievākt informāciju, kas attiecas uz izmeklēšanas priekšmetu;

e)

pieprasīt tālruņa sarunu izdrukas un pārskatus par tīkla datu plūsmu.

2.   EVTI amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi šā panta 1. punktā minēto izmeklēšanu nolūkā, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku atļauju, kurā norādīts izmeklēšanas priekšmets un mērķis. Minētajā atļaujā norāda arī periodiskos soda maksājumus, kas 61. pantā paredzēti gadījumā, ja pieprasītie ieraksti, dati, procedūras vai jebkādi citi materiāli vai atbildes uz jautājumiem, kuri uzdoti 54. panta 1. punktā minētajām personām, nav sniegti vai ir nepilnīgi, un naudas sodus, kas paredzēti 60. pantā, ja atbildes uz jautājumiem, kas uzdoti 54. panta 1. punktā minētajām personām, izrādās nepareizas vai maldinošas.

3.   Šīs regulas 54. panta 1. punktā minētās personas pakļaujas izmeklēšanai, kas sākta, pamatojoties uz EVTI lēmumu. Lēmumā precizē izmeklēšanas priekšmetu un mērķi, 61. pantā paredzētos periodiskos soda maksājumus, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas ir pieejami saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010, un tiesības nodot lēmumu pārskatīšanai Tiesā.

4.   EVTI par izmeklēšanu un par pilnvaroto personu identitāti saprātīgā laikā pirms izmeklēšanas informē tās dalībvalsts 44. pantā minēto kompetento iestādi, kuras teritorijā izmeklēšana ir veicama. Attiecīgās kompetentās iestādes amatpersonas pēc EVTI pieprasījuma palīdz minētajām pilnvarotajām personām to pienākumu izpildē. Attiecīgās kompetentās iestādes amatpersonas pēc pieprasījuma arī var piedalīties izmeklēšanā.

5.   Ja saistībā ar 1. punkta e) apakšpunktā minēto pieprasījumu saņemt tālruņa sarunu izdrukas vai ierakstus vai pārskatus par tīkla datu plūsmu saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem kompetentajai iestādei ir nepieciešams saņemt tiesu iestādes atļauju, EVTI iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. EVTI var iesniegt pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai arī piesardzības nolūkā.

6.   Ja ir iesniegts pieteikums 5. punktā minētās atļaujas saņemšanai, attiecīgā valsts tiesu iestāde pārbauda EVTI lēmuma autentiskumu un to, vai, ņemot vērā izmeklēšanas priekšmetu, paredzētie piespiedu pasākumi nav patvaļīgi vai pārmērīgi. Pārbaudot piespiedu pasākumu samērīgumu, valsts tiesu iestāde var pieprasīt EVTI detalizētu paskaidrojumu, jo īpaši par iemesliem, kas EVTI radījuši pamatu aizdomām, ka ir izdarīts šīs regulas pārkāpums, un par iespējamā pārkāpuma smagumu, kā arī par tās personas iesaistes raksturu, uz kuru attiecas minētie piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde nepārskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt informāciju par EVTI lietu. EVTI lēmuma likumīgumu var pār skatīt tikai Tiesa, ievērojot Regulā (ES) Nr. 1095/2010 noteikto procedūru.

56. pants

Pārbaude uz vietas

1.   Pildot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI var veikt jebkādu nepieciešamu pārbaudi uz vietas 54. panta 1. punktā minēto juridisko personu darījumdarbības veikšanas telpās, uz to zemes vai to īpašumā. Ja tas ir nepieciešams pārbaudes pienācīgai veikšanai un tās efektivitātes nodrošināšanai, EVTI var veikt pārbaudi uz vietas bez iepriekšēja paziņojuma.

2.   Amatpersonas un citas personas, kuras EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudi uz vietas, drīkst iekļūt jebkurās to juridisko personu darījumdarbības veikšanas telpās, uz to zemes un to īpašumā, uz kurām attiecas EVTI pieņemts lēmums par izmeklēšanu, un tām ir visas 55. panta 1. punktā minētās pilnvaras. Turklāt tām ir pilnvaras uz pārbaudes laiku un tiktāl, ciktāl tas ir nepieciešams pārbaudes veikšanai, aizzīmogot jebkuras darījumdarbības veikšanas telpas, īpašumu un pārskatus un ierakstus.

3.   Amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudi uz vietas, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku atļauju, kurā norādīts pārbaudes priekšmets un mērķis un 61. pantā paredzētie periodiskie soda maksājumi, ja attiecīgās personas nepakļaujas pārbaudei. Pirms pārbaudes veikšanas EVTI par pārbaudi savlaicīgi paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā pārbaude veicama.

4.   Šīs regulas 54. panta 1. punktā minētās personas pakļaujas ar EVTI lēmumu noteiktajai pārbaudei uz vietas. Lēmumā precizē pārbaudes priekšmetu un mērķi un norāda tās sākšanas datumu, 61. pantā paredzētos periodiskos soda maksājumus, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas ir pieejami saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010, un tiesības nodot lēmumu pārskatīšanai Tiesā. EVTI pieņem šādus lēmumus pēc apspriešanās ar tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā pārbaude veicama.

5.   Tās dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas, kurā pārbaude veicama, kā arī šīs kompetentās iestādes pilnvarotas vai ieceltas personas pēc EVTI pieprasījuma aktīvi palīdz EVTI amatpersonām un citām EVTI pilnvarotām personām. Šajā nolūkā tām ir 2. punktā minētās pilnvaras. Minētās kompetentās iestādes amatpersonas pēc pieprasījuma var arī piedalīties pārbaudēs uz vietas.

6.   EVTI var pieprasīt tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā pārbaude veicama, tās vārdā veikt konkrētus izmeklēšanas uzdevumus un pārbaudi uz vietas, kā paredzēts šajā pantā un 55. panta 1. punktā. Šajā nolūkā kompetentajām iestādēm ir tādas pašas pilnvaras kā EVTI, kā noteikts šajā pantā un 55. panta 1. punktā.

7.   Ja EVTI amatpersonas un citas EVTI pilnvarotas pavadošās personas konstatē, ka persona pretojas pārbaudei, kuras veikšana noteikta saskaņā ar šo pantu, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde sniedz tām nepieciešamo palīdzību, vajadzības gadījumā lūdzot policijas vai līdzvērtīgas tiesībaizsardzības iestādes palīdzību, lai nodrošinātu tām iespēju veikt pārbaudi uz vietas.

8.   Ja saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem 1. punktā paredzētās pārbaudes uz vietas veikšanai vai 7. punktā paredzētās palīdzība sniegšanai ir nepieciešama tiesu iestādes atļauja, EVTI iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. EVTI var iesniegt pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai arī piesardzības nolūkā.

9.   Ja ir iesniegts pieteikums 8. punktā minētās atļaujas saņemšanai, attiecīgā valsts tiesu iestāde pārbauda EVTI lēmuma autentiskumu un to, vai, ņemot vērā pārbaudes priekšmetu, paredzētie piespiedu pasākumi nav patvaļīgi vai pārmērīgi. Pārbaudot piespiedu pasākumu samērīgumu, valsts tiesu iestāde var pieprasīt EVTI detalizētu paskaidrojumu, jo īpaši attiecībā uz iemesliem, kas EVTI radījuši pamatu aizdomām, ka ir izdarīts šīs regulas pārkāpums, ar iespējamā pārkāpuma smagumu un ar tās personas iesaistes raksturu, uz kuru attiecas minētie piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde nepārskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt informāciju par EVTI lietu. EVTI lēmuma likumīgumu var pārskatīt tikai Tiesa, ievērojot Regulā (ES) Nr. 1095/2010 izklāstīto procedūru.

57. pants

54., 55. un 56. pantā minēto pilnvaru īstenošana

Pilnvaras, kas EVTI, jebkurai tās amatpersonai vai jebkurai citai EVTI pilnvarotai personai piešķirtas, ievērojot 54., 55. un 56. pantu, neizmanto, lai pieprasītu tādas informācijas vai dokumentu atklāšanu, uz kuriem attiecas juridiskās konfidencialitātes prasība.

58. pants

Informācijas apmaiņa

1.   Kompetentās iestādes, kuras minētas 44. pantā, EVTI un citas attiecīgās iestādes bez nepamatotas kavēšanās sniedz cita citai informāciju, kas nepieciešama to pienākumu izpildei, kuri noteikti šajā regulā.

2.   Kompetentās iestādes, kuras minētas 44. pantā, EVTI, citas attiecīgās iestādes un citas struktūras vai fiziskās un juridiskās personas, kas, pildot savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, saņem konfidenciālu informāciju, šo informāciju izmanto, tikai pildot savus pienākumus.

59. pants

EVTI veiktie uzraudzības pasākumi

1.   Ja saskaņā ar 63. panta 8. punktu EVTI konstatē, ka persona ir izdarījusi kādu no 60. panta 1. punktā uzskaitītajiem pārkāpumiem, tā pieņem lēmumu veikt vienu vai vairākas šādas darbības:

a)

atsauc ārējā pārbaudītāja reģistrāciju;

b)

atsauc trešās valsts ārējā pārbaudītāja atzīšanu;

c)

uz laiku, līdz pārkāpums ir izbeigts, aizliedz ārējam pārbaudītājam visā Savienībā veikt šajā regulā paredzētās darbības;

d)

aptur trešās valsts ārējā pārbaudītāja reģistrāciju;

e)

pieprasa attiecīgajai personai izbeigt pārkāpumu;

f)

piemēro naudas sodu, ievērojot 60. pantu;

g)

piemēro periodiskus soda maksājumus, ievērojot 61. pantu;

h)

izdod publisku paziņojumu.

2.   EVTI atsauc ārējā pārbaudītāja reģistrāciju vai atzīšanu jebkurā no šādiem gadījumiem:

a)

ārējais pārbaudītājs ir skaidri atteicies no reģistrācijas vai atzīšanas vai nav izmantojis reģistrāciju vai atzīšanu 36 mēnešu laikā pēc reģistrācijas vai atzīšanas piešķiršanas;

b)

ārējais pārbaudītājs ir ieguvis reģistrāciju vai atzīšanu, sniedzot nepatiesas ziņas vai ar jebkādiem citiem nelikumīgiem līdzekļiem;

c)

ārējais pārbaudītājs vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tas tika reģistrēts vai atzīts.

Ja EVTI atsauc ārējā pārbaudītāja reģistrāciju vai atzīšanu, tā savā lēmumā sniedz pilnīgu pamatojumu.

Atsaukums stājas spēkā nekavējoties.

3.   Piemērojot 1. punktu, EVTI ņem vērā pārkāpuma raksturu un smagumu, ņemot vērā šādus kritērijus:

a)

pārkāpuma ilgums un biežums;

b)

tas, vai pārkāpums ir izraisījis finanšu noziegumu, atvieglojis tā pastrādāšanu vai kā citādi ir ar to saistīts;

c)

tas, vai pārkāpums ir izdarīts tīši vai nolaidības dēļ;

d)

par pārkāpumu atbildīgās personas atbildības pakāpe;

e)

par pārkāpumu atbildīgās personas finansiālais stāvoklis, par ko liecina atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījums vai fiziskās personas gada ienākumi un neto aktīvi;

f)

pārkāpuma ietekme uz investoru interesēm;

g)

par pārkāpumu atbildīgās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu vai pārkāpuma rezultātā trešām personām radušos zaudējumu nozīmīgums tiktāl, ciktāl to iespējams noteikt;

h)

pakāpe, kādā par pārkāpumu atbildīgā persona sadarbojas ar EVTI, neskarot nepieciešamību nodrošināt, ka šī persona atmaksā peļņu, ko tā guvusi vai zaudējumus, no kuriem tā izvairījusies;

i)

par pārkāpumu atbildīgās personas iepriekš izdarīti šīs regulas pārkāpumi;

j)

jebkādi pasākumi, ko pēc attiecīgā pārkāpuma par pārkāpumu atbildīgā persona veikusi, lai novērstu tā atkārtošanu.

4.   EVTI par ikvienu darbību, kas veikta, ievērojot 1. punktu, bez nepamatotas kavēšanās informē par pārkāpumu atbildīgo personu un par to paziņo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai. Tā publiski atklāj ikvienu šādu darbību savā tīmekļa vietnē 10 darba dienu laikā no lēmuma, kas minēts 1. punktā, pieņemšanas dienas.

Pirmajā daļā minētā publiskā atklāšana ietver šādus elementus:

a)

paziņojums, kas apstiprina par pārkāpumu atbildīgās personas tiesības pārsūdzēt lēmumu;

b)

attiecīgā gadījumā paziņojums, kas apstiprina to, ka ir iesniegta pārsūdzība, un ar ko precizē, ka šādai pārsūdzībai nav apturošas iedarbības;

c)

paziņojums, kurā norāda, ka EVTI Apelācijas padome var apturēt lēmuma piemērošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 60. panta 3. punktu.

60. pants

Naudas sods

1.   EVTI pieņem lēmumu, ar ko piemēro naudas sodu saskaņā ar šā panta 2. punktu, ja saskaņā ar 63. panta 8. punktu tā konstatē, ka ārējais pārbaudītājs vai jebkura no 54. panta 1. punktā minētajām personām tīši vai nolaidības dēļ ir izdarījusi vienu vai vairākus šādus pārkāpumus:

a)

neatbilstība 24. panta 1. punktam vai jebkuram IV sadaļas 2. un 3. nodaļas noteikumam;

b)

nepatiesu ziņu sniegšana, iesniedzot pieteikumu, lai reģistrētos kā ārējais pārbaudītājs, vai jebkādu citu nelikumīgu līdzekļu izmantošana, lai iegūtu šādu reģistrāciju;

c)

informācijas nesniegšana, reaģējot uz lēmumu, ar ko pieprasīta informācija, ievērojot 54. pantu, vai nepareizas vai maldinošas informācijas sniegšana, reaģējot uz informācijas pieprasījumu vai lēmumu;

d)

55. panta 1. punkta a), b), c) vai e) apakšpunktā minētās izmeklēšanas kavēšana vai nepakļaušanās tai;

e)

56. panta neievērošana, nesniedzot paskaidrojumu par faktiem vai dokumentiem, kas saistīti ar pārbaudes priekšmetu un mērķi, vai sniedzot nepareizu vai maldinošu paskaidrojumu;

f)

ārējā pārbaudītāja darbības uzsākšana vai uzdošanās par ārējo pārbaudītāju, neesot reģistrētam kā ārējam pārbaudītājam.

Pārkāpumu uzskata par tīši izdarītu, ja EVTI konstatē objektīvus faktorus, kas pierāda, ka persona, izdarot pārkāpumu, ir rīkojusies ar nodomu.

2.   Neskarot 3. punktu, 1. punktā minētā naudas soda minimālā summa ir 20 000 EUR. Maksimālā summa ir 200 000 EUR.

Nosakot naudas soda apmēru, ievērojot šā panta 1. punktu, EVTI ņem vērā 59. panta 3. punktā izklāstītos kritērijus.

3.   Ja persona ir izdarījusi kādu no 1. punktā minētajiem pārkāpumiem un tieši vai netieši guvusi finansiālu labumu no pārkāpuma, naudas soda summa ir vismaz līdzvērtīga šim finansiālajam labumam.

4.   Ja darbība vai bezdarbība ir vairāku pārkāpumu kombinācija, EVTI piemēro tikai vienu naudas sodu. Šis naudas sods ir augstākais no naudas sodiem, kas piemērojami par minēto darbību vai bezdarbību.

61. pants

Periodiski soda maksājumi

1.   EVTI ar lēmumu piemēro periodisku soda maksājumu, lai panāktu, ka:

a)

persona izbeidz pārkāpumu saskaņā ar lēmumu, kas pieņemts, ievērojot 59. panta 1. punkta e) apakšpunktu;

b)

persona, kas minēta 54. panta 1. punktā:

i)

sniedz pilnīgu informāciju, kas pieprasīta ar lēmumu, ievērojot 54. pantu;

ii)

pakļaujas izmeklēšanai un jo īpaši uzrāda pilnīgus pieprasītos ierakstus, datus, procedūras vai jebkādus citus materiālus un papildina un izlabo citu informāciju, kas sniegta izmeklēšanai, kura sākta ar lēmumu, kas pieņemts, ievērojot 55. pantu; vai

iii)

pakļaujas pārbaudei uz vietas, kas noteikta ar lēmumu, kurš pieņemts, ievērojot 56. pantu.

2.   Periodisko soda maksājumu piemēro par katru kavējuma dienu.

3.   Periodiskā soda maksājuma summa ir 3 % no dienas vidējā apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskajā gadā vai – fizisko personu gadījumā – 2 % no dienas vidējiem ienākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā. To aprēķina no dienas, kas noteikta lēmumā, ar kuru piemēro periodisko soda maksājumu.

4.   Periodisku soda maksājumu piemēro ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem pēc EVTI lēmuma paziņošanas. Beidzoties minētajam termiņam, EVTI pārskata šo pasākumu.

62. pants

Informācijas par naudas sodu un periodisko soda maksājumu atklāšana un to raksturs, izpildes nodrošināšana un iedalīšana

1.   EVTI atklāj publiski informāciju par ikvienu naudas sodu un periodisku soda maksājumu, kas piemērots, ievērojot 60. un 61. pantu, ja vien šāda atklāšana nopietni neapdraud finanšu tirgus vai nerada nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām. Šāda informācijas atklāšana neietver personas datus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (23) nozīmē.

2.   Naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, kas piemēroti, ievērojot 60. un 61. pantu, ir administratīvs raksturs.

3.   Naudas sodu un periodisku soda maksājumu, kas piemēroti, ievērojot 60. un 61. pantu, izpildi ir iespējams nodrošināt.

Naudas sodu un periodisku soda maksājumu izpildes nodrošināšanas nolūkā EVTI piemēro civilprocesa noteikumus, kas ir spēkā dalībvalstī vai trešā valstī, kurā nodrošina naudas soda vai periodiskā soda maksājuma izpildi.

4.   Naudas soda un periodisko soda maksājumu summas iedala Savienības vispārējam budžetam.

5.   Ja EVTI, slēdzot izmeklēšanu, nolemj nepiemērot naudas sodu vai soda maksājumu, tā attiecīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, un sniedz sava lēmuma pamatojumu.

63. pants

Procedūras noteikumi uzraudzības pasākumu veikšanai un naudas soda piemērošanai

1.   Ja, pildot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI konstatē, ka ir nopietnas aizdomas par to, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu būt viens vai vairāki no 60. panta 1. punktā uzskaitītajiem pārkāpumiem, EVTI jautājuma izmeklēšanai no savu darbinieku vidus ieceļ neatkarīgu izmeklēšanas darbinieku. Izmeklēšanas darbinieks nav iesaistīts un nav bijis iesaistīts attiecīgā ārējā pārbaudītāja tiešā vai netiešā uzraudzībā vai reģistrēšanā un savus pienākumus pilda neatkarīgi no EVTI Uzraudzības padomes.

2.   Izmeklēšanas darbinieks izmeklē iespējamos pārkāpumus, ņemot vērā to personu sniegtos komentārus, uz kurām attiecas izmeklēšana, un pilnīgu lietu ar saviem konstatējumiem iesniedz EVTI Uzraudzības padomei.

3.   Savu uzdevumu veikšanai izmeklēšanas darbinieks var izmantot pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 54. pantu un veikt izmeklēšanu un pārbaudi uz vietas saskaņā ar 55. un 56. pantu. Īstenojot minētās pilnvaras, izmeklēšanas darbinieks ievēro 57. pantu.

4.   Kad izmeklēšanas darbinieks pilda savus uzdevumus, viņš var piekļūt visiem dokumentiem un informācijai, ko, veicot uzraudzības darbības, ir apkopojusi EVTI.

5.   Pabeidzot izmeklēšanu un, pirms lieta ar viņa konstatējumiem ir iesniegta EVTI Uzraudzības padomei, izmeklēšanas darbinieks personām, uz kurām attiecas izmeklēšana, dod iespēju tikt uzklausītām par jautājumiem, par kuriem notiek izmeklēšana. Izmeklēšanas darbinieks savos konstatējumos balstās tikai uz faktiem, par kuriem personām, attiecībā uz kurām notiek izmeklēšana, tika dota iespēja sniegt komentārus.

6.   Izmeklēšanā, kas notiek saskaņā ar šo pantu, pilnībā ievēro attiecīgo personu tiesības uz aizstāvību.

7.   Iesniedzot lietu ar saviem konstatējumiem EVTI Uzraudzības padomei, izmeklēšanas darbinieks par to paziņo personām, uz kurām attiecas izmeklēšana. Personām, uz kurām attiecas izmeklēšana, ir tiesības piekļūt lietai ar nosacījumu, ievērojot citu personu leģitīmās intereses aizsargāt savu dienesta noslēpumu. Tiesības piekļūt lietai neattiecas uz konfidenciālu informāciju, kas skar trešās personas.

8.   Pamatojoties uz izmeklēšanas darbinieka konstatējumiem un gadījumos, kad to pieprasa attiecīgās personas, pēc minēto personu uzklausīšanas saskaņā ar 64. pantu EVTI pieņem lēmumu par to, vai personas, uz kurām attiecas izmeklēšana, ir izdarījušas vienu vai vairākus no 60. panta 1. punktā uzskaitītajiem pārkāpumiem, un šādā gadījumā veic uzraudzības pasākumu saskaņā ar 59. pantu un piemēro naudas sodu saskaņā ar 60. pantu.

9.   Izmeklēšanas darbinieks nepiedalās EVTI Uzraudzības padomes apspriešanās procesā vai nekā citādi neiejaucas tās lēmumu pieņemšanas procesā.

10.   Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 68. pantu līdz 2024. gada 21. decembrim, lai papildinātu šo regulu, sīkāk precizējot procedūru, ko EVTI izmanto, lai īstenotu pilnvaras piemērot naudas sodu vai periodiskus soda maksājumus, tostarp noteikumus par aizstāvības tiesībām, pagaidu noteikumus, naudas sodu vai periodisku soda maksājumu iekasēšanu un sīki izstrādātus noteikumus par soda piemērošanas un izpildes nodrošināšanas noilguma termiņiem.

11.   Ja, pildot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI konstatē, ka ir nopietnas aizdomas par to, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu būt noziedzīgi nodarījumi, tā jautājumu nodod attiecīgajām valsts iestādēm kriminālvajāšanas sākšanai. Turklāt EVTI atturas no naudas sodu vai periodisku soda maksājumu piemērošanas gadījumos, kad kriminālprocesa rezultātā saskaņā ar valsts tiesību aktiem res judicata spēku ir ieguvis iepriekšējs attaisnojošs vai notiesājošs spriedums, kas izriet no identiskiem vai pēc būtības tādiem pašiem faktiem.

64. pants

To personu uzklausīšana, uz kurām attiecas lēmumi, ievērojot 59., 60. un 61. pantu

1.   Pirms jebkura lēmuma pieņemšanas, ievērojot 59., 60. un 61. pantu, EVTI dod iespēju personām, uz kurām attiecas šāds lēmums, tikt uzklausītām par EVTI konstatējumiem. EVTI savu lēmumu pieņemšanā balstās tikai uz konstatējumiem, par kuriem minētajām personām bijusi iespēja sniegt komentārus.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja nepieciešama steidzama rīcība, ievērojot 59. pantu, lai novērstu būtisku draudošu kaitējumu finanšu sistēmai. Šādā gadījumā EVTI var pieņemt starpposma lēmumu un dod attiecīgajām personām iespēju tikt uzklausītām pēc iespējas drīzāk pēc sava lēmuma pieņemšanas.

3.   Attiecīgā procesa laikā pilnībā ievēro personu, uz kurām EVTI lēmums attiecas, tiesības uz aizstāvību. Minētās personas ir tiesīgas piekļūt EVTI lietai ar nosacījumu, ievērojot citu personu leģitīmās intereses aizsargāt savu dienesta noslēpumu. Tiesības piekļūt lietai neattiecas uz konfidenciālu informāciju vai EVTI iekšējiem sagatavošanas dokumentiem.

65. pants

Pārskatīšana Tiesā

Tiesai ir neierobežota piekritība pārskatīt lēmumus, ar ko EVTI ir piemērojusi naudas sodu vai periodisku soda maksājumu, ievērojot šo regulu. Tā var anulēt, samazināt vai palielināt piemēroto naudas sodu vai periodisko soda maksājumu.

66. pants

Reģistrācijas, atzīšanas un uzraudzības maksas

1.   EVTI iekasē no ārējiem pārbaudītājiem maksas, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar to reģistrāciju, atzīšanu un uzraudzību, un jebkādas izmaksas, kuras EVTI var rasties, pildot savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu.

2.   Kopējās maksas, ko EVTI iekasē no pieteikuma iesniedzējiem ārējiem pārbaudītājiem, reģistrētiem ārējiem pārbaudītājiem vai atzītiem ārējiem pārbaudītājiem, sedz administratīvās izmaksas, kuras EVTI radušās, veicot savas darbības saistībā ar visu ārējo pārbaudītāju reģistrāciju un uzraudzību. Tajā pašā laikā jebkāda maksa ir samērīga ar attiecīgā ārējā pārbaudītāja apgrozījumu.

Atkāpjoties no pirmās daļas, ārējie pārbaudītāji, kuru gada apgrozījums ir mazāks par noteiktu summu, var tikt atbrīvoti no pienākuma maksāt maksu, kā sīkāk izklāstīts deleģētajā aktā, kuru Komisija pieņēmusi, ievērojot 3. punktu.

3.   Komisija līdz 2024. gada 21. decembrim pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 68. pantu, lai papildinātu šo regulu, precizējot jo īpaši maksu veidus, jautājumus, par kuriem maksas maksājamas, maksu summas un veidu, kādā tās samaksājamas.

Izstrādājot deleģēto aktu, Komisija precizē ārējo pārbaudītāju gada apgrozījuma robežvērtību grupas līmenī, zem kuras maksas nav iekasējamas, un arī precizē veidu, kādā aprēķināms gada apgrozījums minētās robežvērtības piemērošanas nolūkā.

4.   Pirms 3. punktā minētā deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar EVTI par minētajā punktā minētajām maksām.

67. pants

EVTI ārējo pārbaudītāju un trešo valstu ārējo pārbaudītāju reģistrs

1.   EVTI savā tīmekļa vietnē uztur publiski pieejamu reģistru, kurā iekļauj turpmāk minēto:

a)

ārējie pārbaudītāji, kas reģistrēti saskaņā ar 23. pantu;

b)

ārējie pārbaudītāji, kam uz laiku aizliegts veikt savas darbības saskaņā ar 59. pantu;

c)

ārējie pārbaudītāji, kuru reģistrācija ir atsaukta saskaņā ar 59. pantu;

d)

trešo valstu ārējie pārbaudītāji, kam atļauts Savienībā sniegt pakalpojumus saskaņā ar 39. pantu;

e)

trešo valstu ārējie pārbaudītāji, kas ir atzīti saskaņā ar 42. pantu;

f)

ārējie pārbaudītāji, kuri reģistrēti saskaņā ar 23. pantu un kuri apstiprina trešo valstu ārējo pārbaudītāju sniegtos pakalpojumus saskaņā ar 43. pantu;

g)

trešo valstu ārējie pārbaudītāji, kuru reģistrācija ir atsaukta un kuri vairs neizmanto 39. pantā paredzētās tiesības, ja Komisija attiecībā uz minēto trešo valsti atsauc savu lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 40. panta 1. punktu;

h)

trešo valstu ārējie pārbaudītāji, kuru atzīšana ir apturēta vai atsaukta;

i)

ārējie pārbaudītāji, kuri reģistrēti saskaņā ar 23. pantu un kuri vairs nevar apstiprināt trešo valstu ārējo pārbaudītāju sniegtos pakalpojumus saskaņā ar 43. pantu.

2.   Minētais reģistrs ietver ārējo pārbaudītāju kontaktinformāciju, to tīmekļa vietnes un datumus, kad stājas spēkā EVTI lēmumi par minētajiem ārējiem pārbaudītājiem.

3.   Attiecībā uz trešo valstu ārējiem pārbaudītājiem reģistrs ietver arī informāciju par pakalpojumiem, ko sniedz trešo valstu ārējie pārbaudītāji, un tās kompetentās iestādes kontaktinformāciju, kura atbild par to uzraudzību attiecīgajā trešā valstī.

VI SADAĻA

DELEĢĒTIE AKTI

68. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 21. panta 4. punktā, 63. panta 10. punktā un 66. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2023. gada 20. decembra.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 21. panta 4. punktā, 63. panta 10. punktā un 66. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 21. panta 4. punktu, 63. panta 10. punktu un 66. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

VII SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

69. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz ārējiem pārbaudītājiem

1.   Ārējais pārbaudītājs, kas plāno sniegt pakalpojumus saskaņā ar šo regulu no 2024. gada 21. decembra līdz 2026. gada 21. jūnijam, šādus pakalpojumus sniedz tikai pēc tam, kad par to ir paziņojis EVTI un šajā nolūkā sniedzis 23. panta 1. punktā minēto informāciju.

2.   Līdz 2026. gada 21. jūnijam šā panta 1. punktā minētie ārējie pārbaudītāji dara visu iespējamo, lai ievērotu 24. līdz 38. pantu, izņemot prasības, kas noteiktas 24. panta 2. punktā minētajos īstenošanas aktos un 26. panta 3. punktā, 27. panta 2. punktā, 28. panta 3. punktā, 29. panta 4. punktā, 30. panta 3. punktā, 31. panta 4. punktā un 33. panta 7. punktā minētajos deleģētajos aktos.

3.   Pēc 2026. gada 21. jūnija šā panta 1. punktā minētie ārējie pārbaudītāji sniedz pakalpojumus saskaņā ar šo regulu tikai pēc tam, kad tie ir reģistrēti saskaņā ar 23. pantu, ar noteikumu, ka tie ievēro 22. pantu un 24. līdz 38. pantu, kā tie papildināti ar šā panta 2. punktā minētajiem deleģētajiem aktiem.

70. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz trešo valstu ārējiem pārbaudītājiem

1.   Trešās valsts ārējais pārbaudītājs, kas plāno sniegt pakalpojumus saskaņā ar šo regulu no 2024. gada 21. decembra līdz 2026. gada 21. jūnijam, šādus pakalpojumus sniedz tikai pēc tam, kad šajā nolūkā par to ir paziņojis EVTI un sniedzis 23. panta 1. punktā minēto informāciju.

2.   Trešo valstu ārējie pārbaudītāji, kas minēti 1. punktā:

a)

dara visu iespējamo, lai ievērotu 24. līdz 38. pantu, izņemot prasības, kas noteiktas 24. panta 2. punktā minētajos īstenošanas aktos un 26. panta 3. punktā, 27. panta 2. punktā, 28. panta 3. punktā, 29. panta 4. punktā, 30. panta 3. punktā, 31. panta 4. punktā un 33. panta 7. punktā minētajos deleģētajos aktos;

b)

tiem ir likumīgs pārstāvis, kas iedibināts Savienībā un atbilst 42. panta 3. punkta prasībām.

3.   EVTI var jebkurā laikā no 2024. gada 21. decembra līdz 2026. gada 21. jūnijam likt, lai trešo valstu ārējie pārbaudītāji ievērotu 2. punkta b) apakšpunktu, piemērojot uzraudzības pasākumus saskaņā ar V sadaļu.

71. pants

Pārskatīšana

1.   Līdz 2028. gada 21. decembrim un pēc tam ik pēc trim gadiem Komisija pēc apspriešanās ar EVTI un Ilgtspējīga finansējuma platformu, kas izveidota ar Regulas (ES) 2020/852 20. pantu, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu. Minētajā ziņojumā pēc iespējas izvērtē vismaz šādus aspektus:

a)

Eiropas zaļo obligāciju standarta ieviešanu un tās tirgus daļu gan Savienībā, gan pasaulē, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu vidū;

b)

šīs regulas ietekmi uz pārkārtošanos uz ilgtspējīgu ekonomiku, uz to investīciju nepietiekamības mazināšanu, kuras nepieciešamas, lai sasniegtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1119 (24) noteiktos Savienības mērķus klimata jomā, un privātā kapitāla plūsmu novirzīšanu uz ilgtspējīgām investīcijām;

c)

ārējo pārbaudītāju tirgus darbību un tā uzraudzību, ko veic EVTI;

d)

saskaņā ar 66. panta 3. punktu pieņemto deleģēto aktu piemērotību un ietekmi uz ārējiem pārbaudītājiem un EVTI budžetu;

e)

ar vidi saistītu norāžu ticamību un jebkādus to ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus zaļo obligāciju tirgū;

f)

ar ilgtspēju saistīto obligāciju tirgus darbību, tostarp attiecīgo norāžu ticamību un kvalitāti;

g)

nepieciešamību atzīt trešās valsts kritērijus vides ziņā ilgtspējīgu saimniecisko darbību noteikšanai par līdzvērtīgiem taksonomijas prasībām ar noteikumu, ka ir ieviesti īpaši aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu līdzvērtīgus mērķus, nolūkā atļaut iedalīt no Eiropas zaļajām obligācijām gūto ieņēmumu izmantojumu saskaņā ar šādiem trešās valsts kritērijiem;

h)

šīs regulas 5. panta praktisko ietekmi uz Eiropas zaļo obligāciju izmantojumu, no tām gūto ieņēmumu izmantojuma kvalitāti no vides viedokļa un iemesliem, kāpēc minētajā pantā paredzētā elastība nekavē pārkārtošanos uz vides ziņā ilgtspējīgu darbību finansēšanu;

i)

šīs regulas III sadaļas īstenošanu, tostarp minētajā sadaļā minēto veidņu izmantošanu, ko veic tādu obligāciju, kuras tirgo kā vides ziņā ilgtspējīgas, un ar ilgtspēju saistītu obligāciju emitenti – neatkarīgi no tā, vai šādas obligācijas tiek tirgotas Eiropas Ekonomikas zonā –, analīzi par minēto veidņu izmantošanu, tirgus attīstību un minēto veidņu atbilstību attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, tostarp Regulai (ES) 2019/2088.

2.   Panta 1. punktā minētajiem ziņojumiem attiecīgā gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu, tostarp attiecībā uz informācijas atklāšanu, ko veic obligāciju, kuras tirgo kā vides ziņā ilgtspējīgas, un ar ilgtspēju saistītu obligāciju emitenti.

3.   Līdz 2026. gada 21. decembrim Komisija publicē ziņojumu par nepieciešamību regulēt ar ilgtspēju saistītas obligācijas, attiecīgā gadījumā tam pievienojot tiesību akta priekšlikumu.

4.   Komisija līdz 2024. gada 31. decembrim un pēc tam reizi trijos gados publicē ziņojumu, lai informētu Eiropas zaļo obligāciju emitentus par pārskatīšanām, ko veic, ievērojot Regulas (ES) 2020/852 19. panta 5. punkta trešo daļu, tostarp to, vai ir konsekvence starp tehniskās pārbaudes kritērijiem un kritērijiem, kas noteikti minētās regulas 10. panta 2. punktā, ņemot vērā šīs regulas 8. pantā izklāstītos noteikumus par iepriekšējo noteikumu saglabāšanu spēkā.

5.   Līdz 2028. gada 21. decembrim EBI ciešā sadarbībā ar EVTI un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde) (EAAPI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (25) (kopā zināmas kā “Eiropas uzraudzības iestādes” jeb “EUI”), publicē ziņojumu par to, vai ir iespējams paplašināt atbilstības jomu, lai apzīmējumu “Eiropas zaļā obligācija” jeb “EuGB” izmantotu sintētiskās vērtspapīrošanas nolūkā.

6.   Līdz 2029. gada 21. decembrim Komisija, pamatojoties uz 5. punktā minēto ziņojumu, var iesniegt ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Attiecīgā gadījumā Komisijas ziņojumam var pievienot tiesību akta priekšlikumu.

7.   Līdz 2028. gada 21. decembrim un pēc tam attiecīgā gadījumā reizi trīs gados EUI ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 54. pantā minētās Apvienotās komitejas starpniecību publicē ziņojumu par vērtspapīrošanas obligāciju tirgus attīstību. Minētajos ziņojumos cita starpā izvērtē, vai taksonomijai atbilstošu aktīvu apjoms ir palielinājies pietiekamā apmērā, lai pārskatītu no obligācijām gūto ieņēmumu izmantošanas noteikumu piemērošanu vērtspapīrošanas obligācijām, kuru emitenti vēlas izmantot apzīmējumu “Eiropas zaļā obligācija” jeb “EuGB”.

8.   Komisija, pamatojoties uz 7. punktā minēto ziņojumu, iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Attiecīgā gadījumā Komisijas ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu.

72. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Šo regulu piemēro no 2024. gada 21. decembra.

3.   Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, 20. pantu, 21. panta 4. punktu, 23. panta 6. un 7. punktu, 24. panta 2. punktu, 26. panta 3. punktu, 27. panta 2. punktu, 28. panta 3. punktu, 29. panta 4. punktu, 30. panta 3. punktu, 31. panta 4. punktu, 33. panta 7. punktu, 42. panta 9. punktu, 46. panta 6. un 7. punktu, 49. panta 1., 2. un 3. punktu, 63. panta 10. punktu, 66. panta 3. punktu un 68., 69. un 70. pantu piemēro no 2023. gada 20. decembra.

4.   Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, 40. pantu, 42. panta 1. līdz 8. punktu un 43. pantu piemēro no 2026. gada 21. jūnija.

5.   Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai līdz 2024. gada 21. decembrim panāktu atbilstību 45. un 49. pantam.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2023. gada 22. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

P. NAVARRO RÍOS

(1)   OV C 152, 6.4.2022., 105. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2023. gada 5. oktobra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2023. gada 23. oktobra lēmums.

(3)  Padomes Lēmums (ES) 2016/1841 (2016. gada 5. oktobris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (OV L 282, 19.10.2016., 1. lpp.).

(4)   OV C 76, 9.3.2020., 23. lpp.

(5)   OV C 415, 13.10.2021., 22. lpp.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar kuru groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

(7)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2139 (2021. gada 4. jūnijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 papildina, ieviešot tehniskās pārbaudes kritērijus, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem konkrēta saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, un pēc kuriem nosaka, vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu kādiem citiem vidiskajiem mērķiem (OV L 442, 9.12.2021., 1. lpp.).

(8)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2178 (2021. gada 6. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852, precizējot tās informācijas saturu un noformējumu, kas uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a vai 29.a pants, jāatklāj par vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām, un precizējot metodoloģiju minētā informācijas atklāšanas pienākuma izpildei (OV L 443, 10.12.2021., 9. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1129 (2017. gada 14. jūnijs) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ Direktīvu 2003/71/EK (OV L 168, 30.6.2017., 12. lpp.).

(10)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/1675 (2016. gada 14. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849, norādot augsta riska trešās valstis, kurās ir stratēģiskas nepilnības (OV L 254, 20.9.2016., 1. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (2019. gada 27. novembris) par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 317, 9.12.2019., 1. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2402 (2017. gada 12. decembris), ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un Regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 347, 28.12.2017., 35. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 537/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2005/909/EK (OV L 158, 27.5.2014., 77. lpp.).

(18)   OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(20)   OV C 27, 19.1.2022., 4. lpp.

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

(22)  Padomes Regula Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (OV 17, 6.10.1958., 385./58. lpp.).

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.).

I PIELIKUMS

EIROPAS ZAĻO OBLIGĀCIJU FAKTU LAPA

Šis dokuments un tā saturs nav pakļauti nekādai EVTI vai citas kompetentās iestādes sniegtai apstiprināšanai vai piekrišanai.

1.   Vispārīga informācija

—

[Eiropas zaļo obligāciju faktu lapas publicēšanas diena]

—

[Emitenta juridiskais nosaukums]

—

[Ja pieejams, emitenta juridiskās personas identifikators (LEI)]

—

[Tīmekļa vietnes adrese, kurā investoriem sniegta informācija par to, kā sazināties ar emitentu]

—

[Ja pieejams, emitenta piešķirtais obligācijas(-u) nosaukums]

—

[Ja pieejams, obligācijas(-u) starptautiskais vērtspapīru identifikācijas numurs (ISIN)]

—

[Ja pieejams, plānotā emisijas diena vai periods]

—

[Ārējā pārbaudītāja identitāte un kontaktinformācija]

—

[Attiecīgā gadījumā tās kompetentās iestādes nosaukums, kura apstiprinājusi obligācijas prospektu (prospektus)]

2.   Svarīga informācija

—

[Šāds paziņojums: “[Attiecībā uz šo obligāciju] [Attiecībā uz šīm obligācijām] tiek izmantots apzīmējums “Eiropas zaļā obligācija” jeb “EuGB” saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/2631 (1).”]

—

[Ja no obligācijām gūtos ieņēmumus paredzēts iedalīt saskaņā ar minētās regulas 5. punktu, šāds paziņojums: “[Attiecībā uz šo Eiropas zaļo obligāciju] [Attiecībā uz šīm Eiropas zaļajām obligācijām] piemēro elastību, kas pieļauj daļēju neatbilstību tehniskās pārbaudes kritērijiem, kas izklāstīti deleģētajos aktos, kuri pieņemti, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 (2) 10. panta 3. punktu, 11. panta 3. punktu, 12. panta 2. punktu, 13. panta 2. punktu, 14. panta 2. punktu vai 15. panta 2. punktu (“tehniskās pārbaudes kritēriji”), kā turpmāk aprakstīts šīs faktu lapas 4. nodaļā.”]

3.   Vides stratēģija un loģiskais pamats

[Paziņojums par to, vai emitents plāno lūgt saskaņā ar šo nodaļu iesniegtās informācijas ārēju pārbaudi, izmantojot ietekmes ziņojuma pārbaudi]

Pārskats

—

[Informācija par veidu, kādā saskaņā ar iecerēto obligācija(-as) palīdzēs īstenot emitenta visaptverošo vides stratēģiju, tostarp Regulas (ES) 2020/852 9. pantā minētos vides jomas mērķus, kurus cenšas sasniegt ar šo/šīm obligāciju(-ām)]

Saikne ar aktīvu, apgrozījuma, CapEx un OpEx galvenajiem snieguma rādītājiem

—

[Ciktāl tas emitentam pieejams emisijas laikā, un ja uz emitentu attiecas Regulas (ES) 2020/852 8. pants, – apraksts par to, kā un cik lielā mērā (izmantojot, piemēram, lēstās procentuālās izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu) no obligācijām gūtie ieņēmumi saskaņā ar iecerēto veicinās emitenta galveno snieguma rādītāju uzlabošanos attiecībā uz taksonomijai atbilstošiem aktīviem, apgrozījumu, kapitālizdevumiem un darbības izdevumiem]

Saikne ar pārkārtošanās plāniem

—

[Ja uz emitentu attiecas pienākums publicēt plānus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (3) 19.a panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktu vai attiecīgā gadījumā 29.a panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktu vai ja emitents brīvprātīgi publicē pārkārtošanās plānus:

—

veids, kādā no obligācijām gūtie ieņēmumi saskaņā ar iecerēto veicinās šo plānu finansēšanu un īstenošanu. Informāciju var sniegt saimnieciskās darbības līmenī vai katra atsevišķā projekta līmenī; un

—

saite uz tīmekļa vietni, kurā šie plāni tiek publicēti.]

Vērtspapīrošana

[Attiecīgā gadījumā vērtspapīrošanas gadījumā – apraksts par veidu, kādā ir ievērots Regulas (ES) 2023/2631 18. panta 1. punkts, un minētās regulas 19. panta 2. punktā prasītā informācija.]

4.   No obligācijas gūto ieņēmumu plānotā iedalīšana

[Turpmāk uzskaitīto informāciju sniedz vismaz saimnieciskās darbības līmenī un ideālā gadījumā – projekta vai projektu grupas līmenī. Konfidencialitātes līgumi, konkurences apsvērumi vai liels skaits pamatā esošu kritērijiem atbilstošu projektu un līdzīgi apsvērumi var būt par pamatu tam, ka tiek ierobežota informācijas, ko dara pieejamu, detalizācijas pakāpe. Ja no obligācijas gūtos ieņēmumus iedala izdevumiem, kas minēti Regulas (ES) 2023/2631 4. panta 3. punktā, informāciju var sniegt programmas līmenī.]

Plānotā iedalīšana taksonomijai atbilstošām saimnieciskām darbībām

—

[Tas, vai emitents ieņēmumus iedala saskaņā ar pakāpenisko pieeju vai portfeļa pieeju un vai obligācija(-as) ir vērtspapīrošanas obligācija(-as)]

—

[To no obligācijām gūto ieņēmumu minimālais īpatsvars, kurus emitents ir iecerējis izmantot darbībām, kas ir vides ziņā ilgtspējīgas saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 3. pantu, atbilstoši iedalīšanas pārskatā minētajai metodikai (šim īpatsvaram jābūt vismaz 85 %)]: [XX] % no ieņēmumiem, kas gūti no attiecīgās obligācijas]

—

[Ja pieejams, no obligācijas gūto ieņēmumu daļa, kas jāizmanto finansēšanai (emisijas gadā vai pēc emisijas gada) un refinansēšanai]

—

[Ja emitents ir suverēns subjekts un no obligācijām gūtos ieņēmumus ir plānots iedalīt nodokļu atvieglojumiem, kā noteikts Regulas (ES) 2023/2631 4. panta 3. punktā, – to ieņēmumu zaudējumu aplēse, kurus izraisīs atbilstīgie nodokļu atvieglojumi]

—

[Ja pieejams, konkrētais(-ie) īstenojamais(-ie) vides mērķis(-i), kas minēts(-i) Regulas (ES) 2020/852 9. pantā]

—

[Par katru saimniecisko darbību, kurai plānots iedalīt ieņēmumus, – informācija par tās veidu, nozari un attiecīgo NACE kodu saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1893/2006 (4)]

Plānotā iedalīšana konkrētām taksonomijai atbilstošām saimnieciskām darbībām

—

[Ja no obligācijas gūtos ieņēmumus plānots iedalīt veicinošai vai pārejas saimnieciskai darbībai, precizē, kāda veida veicinošo vai pārejas saimniecisko darbību ir paredzēts finansēt un, ja iespējams, to ieņēmumu summu un īpatsvaru, kurus plānots iedalīt katram veicinošās vai pārejas saimnieciskās darbības veidam.]

—

[Attiecīgā gadījumā to ieņēmumu summa un īpatsvars, kurus paredzēts iedalīt darbībām, kas atbilst taksonomijai un saistītas ar kodolenerģiju vai fosilo gāzi saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktu un 11. panta 3. punktu]

Plānotā iedalīšana saimnieciskām darbībām, kas neatbilst tehniskās pārbaudes kritērijiem

—

[Ja no obligācijas gūtos ieņēmumus plānots iedalīt saskaņā ar Regulas (ES) 2023/2631 5. pantu – paziņojums, ka no obligācijas gūtos [neto] ieņēmumus plānots daļēji iedalīt saimnieciskām darbībām, kas neatbilst tehniskās pārbaudes kritērijiem. Emitents apraksta šādu neatbilstību, attiecīgās darbības un, ja iespējams, šādu darbību finansēšanai paredzēto ieņēmumu lēsto īpatsvaru kopumā un par katru darbību atsevišķi, tostarp sadalījumu, kas atspoguļo to, kurš(-i) Regulas (ES) 2023/2631 5. panta 1. punkta apakšpunkts(-i) tiek izmantots(-i). Turklāt paskaidrojums par to, kāpēc nav iespējams piemērot tehniskās pārbaudes kritērijus, un par veidu, kādā emitents plāno nodrošināt minēto darbību atbilstību Regulas (ES) 2023/2631 5. panta 3. un 4. punktam un Regulas (ES) 2020/852 3. panta a), b) un c) punktam]

Iedalīšanas process un grafiks

[Lēstais laiks no obligācijas emisijas līdz obligācijas ieņēmumu pilnīgai iedalīšanai]

[To procesu apraksts, ar kuru palīdzību emitents noteiks projektu atbilstību vides ziņā ilgtspējīgu saimniecisko darbību kritērijiem, kas noteikti Regulas (ES) 2020/852 3. pantā (“taksonomijas prasības”)]

Emisijas izmaksas

[Tās kumulatīvo emisijas izmaksu summas aplēse, kuru atskaita no ieņēmumiem, kā atļauts saskaņā ar Regulas (ES) 2023/2631 4. panta 1. punktu, un tai pievienots paskaidrojums]

5.   No obligācijas gūto ieņēmumu ietekme uz vidi

[Ja pieejams, aplēse par ieņēmumu, kas gūti no obligācijas(-ām), paredzamo ietekmi uz vidi. Gadījumos, kad šī informācija nav pieejama, tas ir jāpamato.]

6.   Informācija par ziņošanu

[Saite uz emitenta tīmekļa vietni, kā prasīts Regulas (ES) 2023/2631 15. panta 1. punktā]

[Attiecīgā gadījumā saite uz emitenta attiecīgajiem ziņojumiem, piemēram, konsolidēto vadības ziņojumu vai konsolidēto ilgtspējas ziņojumu, ievērojot Direktīvu 2013/34/ES.]

Diena, kurā sākas pirmais pārskata periods, ja tas atšķiras no emisijas dienas, kā noteikts regulas (ES) 2023/2631 11. panta 1. punktā.

—

[Norāde, vai ieņēmumu iedalīšanas pārskatos par katru atsevišķo projektu tiks iekļauta informācija par iedalītajām summām un paredzamo labvēlīgo ietekmi uz vidi.]

7.    CapEx plāns

—

[Attiecīgā gadījumā Regulas (ES) 2023/2631 7. pantā minētā CapEx plāna detalizēts apraksts, tostarp galvenie parametri, ko emitents izmantojis, lai noteiktu attiecīgo aktīvu vai darbību atbilstību taksonomijas prasībām līdz minētajā pantā paredzētā perioda beigām.]

8.   Cita attiecīgā informācija

[Vērtspapīrošanas obligācijas gadījumā šajā dokumentā atsauces uz emitentu uzskata par atsaucēm uz iniciatoru un attiecīgā gadījumā aizstāj ar atsaucēm un iniciatoru.]

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2631 (2023. gada 22. novembris) par Eiropas zaļajām obligācijām un fakultatīvu informācijas atklāšanu attiecībā uz obligācijām, ko tirgo kā vides ziņā ilgtspējīgas, un ar ilgtspēju saistītām obligācijām (OV L, 2023/2631, 30.11.2023., http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2631/oj).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar kuru groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

II PIELIKUMS

EIROPAS ZAĻO OBLIGĀCIJU IEŅĒMUMU IEDALĪŠANAS GADA PĀRSKATS

[Ja ieņēmumu iedalīšanas pārskats tiek pārskatīts, to atspoguļo nosaukumā.]

Šis dokuments un tā saturs nav pakļauti nekādai EVTI vai citas kompetentās iestādes sniegtai apstiprināšanai vai piekrišanai.

1.   Vispārīga informācija

—

[Obligācijas(-u) vai obligācijas(-u) segmentu emisijas diena]

—

[Ieņēmumu iedalīšanas pārskata publicēšanas diena]

—

[Perioda, uz kuru attiecas ieņēmumu iedalīšanas pārskats, pirmā un pēdējā diena: [diena – diena]]

—

[Emitenta juridiskais nosaukums]

—

[Ja pieejams, emitenta juridiskās personas identifikators (LEI)]

—

[Tīmekļa vietnes adrese, kurā investoriem sniegta informācija par to, kā sazināties ar emitentu]

—

[Ja pieejams, emitenta piešķirtais obligācijas(-u) nosaukums]

—

[Ja pieejams, obligācijas(-u) un tās/to segmentu starptautiskie vērtspapīru identifikācijas numuri (ISIN)]

—

[Ja iedalīšanas pārskats ticis pakļauts pēcemisijas pārbaudei – ārējā pārbaudītāja identitāte un kontaktinformācija]

—

[Attiecīgā gadījumā, tās kompetentās iestādes nosaukums, kura apstiprinājusi obligācijas prospektu (prospektus)]

2.   Svarīga informācija

[Šāds paziņojums: “[Attiecībā uz šo obligāciju] [Attiecībā uz šīm obligācijām] tiek izmantots apzīmējums “Eiropas zaļā obligācija” jeb “EuGB” saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/2631 (1).”]

[Ja no obligācijām gūtos ieņēmumus] [Ja no obligācijām gūtie ieņēmumi] [plānots iedalīt] [ir iedalīti] saskaņā ar minētās regulas 5. pantu, šāds paziņojums: “[Attiecībā uz šo Eiropas zaļo obligāciju] [Attiecībā uz šīm Eiropas zaļajām obligācijām] piemēro elastību, kas pieļauj daļēju neatbilstību tehniskās pārbaudes kritērijiem, kas izklāstīti deleģētajos aktos, kuri pieņemti, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 (2) 10. panta 3. punktu, 11. panta 3. punktu, 12. panta 2. punktu, 13. panta 2. punktu, 14. panta 2. punktu vai 15. panta 2. punktu (“tehniskās pārbaudes kritēriji”), kā turpmāk aprakstīts šā iedalīšanas pārskata 4. nodaļā.”]

3.   Vides stratēģija un loģiskais pamats

Pārskats

[Regulas (ES) 2020/852 9. pantā minētie vides jomas mērķi, kurus cenšas sasniegt ar šo/šim obligāciju(-ām)]

Saikne ar aktīvu, apgrozījuma, CapEx un OpEx galvenajiem snieguma rādītājiem

[Ja uz emitentu attiecas Regulas (ES) 2020/852 8. pants, apraksts par to, kā cik lielā mērā (izmantojot, piemēram, lēstās procentuālās izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu) un kādos finanšu periodos no obligācijām gūtie ieņēmumi veicinās emitenta galveno darbības rādītāju uzlabošanos attiecībā uz taksonomijai atbilstošiem aktīviem, apgrozījumu, kapitālizdevumiem un darbības izdevumiem, attiecīgā gadījumā ņemot vērā summas, kas norādītas A tabulā zem virsraksta “Kopsummas”]

Saikne ar pārkārtošanās plānu

[Ja uz emitentu attiecas pienākums publicēt plānus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (3) 19.a panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktu vai attiecīgā gadījumā 29.a panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktu vai ja emitents brīvprātīgi publicē pārkārtošanās plānus:

—

veids, kādā no obligācijām gūtie ieņēmumi veicina šo plānu finansēšanu un īstenošanu. Informāciju var sniegt saimnieciskās darbības līmenī vai katra atsevišķā projekta līmenī; un

—

saite uz tīmekļa vietni, kurā šie plāni tiek publicēti.]

Vērtspapīrošana

[Attiecīgā gadījumā vērtspapīrošanas gadījumā – Regulas (ES) 2023/2631 19. panta 2. punktā prasītā informācija.]

4.   No obligācijām gūto ieņēmumu iedalīšana

[Turpmāk uzskaitīto informāciju sniedz vismaz saimnieciskās darbības līmenī un ideālā gadījumā – projekta vai projektu grupas līmenī. Konfidencialitātes līgumi, konkurences apsvērumi vai liels skaits pamatā esošu kritērijiem atbilstošu projektu un līdzīgi apsvērumi var būt par pamatu tam, ka tiek ierobežota informācijas, ko dara pieejamu, detalizācijas pakāpe. Ja no obligācijām gūtos ieņēmumus iedala izdevumiem, kas minēti Regulas (ES) 2023/2631 4. panta 3. punktā, informāciju var sniegt programmas līmenī.]

Iedalīšana taksonomijai atbilstošām saimnieciskām darbībām

—

[Tas, vai emitents ieņēmumus iedala saskaņā ar pakāpenisko pieeju vai portfeļa pieeju un vai obligācija(-as) ir vērtspapīrošanas obligācija(-as)]

—

[Ja piemērojams saskaņā ar Regulas (ES) 2023/2631 11. panta 6. punktu – paziņojums par to, ka finanšu aktīvu un/vai pamatlīdzekļu portfeļa sastāvs nav mainījies salīdzinājumā ar gadu, uz kuru attiecas iepriekšējais ieņēmumu iedalīšanas pārskats.]

—

[Emitents aizpilda vai nu A tabulu, vai B tabulu atkarībā no tā, vai ieņēmumu iedalīšanai tiek izmantota pakāpeniskā pieeja vai portfeļa pieeja. Tabulā ieraksta arī atbilstošās kopsummas.]

—

[Atbilstības Regulas (ES) 2020/852 3. panta c) punktam (minimuma aizsargpasākumi) apstiprinājums]

—

[Ja emitents ir suverēns subjekts un no obligācijām gūtie ieņēmumi ir iedalīti nodokļu atvieglojumiem, kā noteikts Regulas (ES) 2023/2631 4. panta 3. punktā, – ar atbilstīgajiem nodokļu atvieglojumiem saistīto ieņēmumu zaudējumu aplēse]

Iedalīšana konkrētām taksonomijai atbilstošām saimnieciskām darbībām

—

[Ja no obligācijām gūtie ieņēmumi tiek iedalīti veicinošai vai pārejas saimnieciskai darbībai, kāds veicinošās vai pārejas saimnieciskās darbības veids tiek finansēts, un katram veicinošās vai pārejas saimnieciskās darbības veidam iedalīto ieņēmumu summu un īpatsvaru.]

—

[Attiecīgā gadījumā to aktīvu summa un īpatsvars, kuri attiecas uz darbībām, kas atbilst taksonomijai un kas saistītas ar kodolenerģiju un fosilo gāzi saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktu un 11. panta 3. punktu]

Iedalīšana saimnieciskām darbībām, kas neatbilst tehniskās pārbaudes kritērijiem

—

[Ja no obligācijām gūtos ieņēmumus iedala saskaņā ar Regulas (ES) 2023/2631 5. pantu – paziņojums, ka no obligācijām gūtie [neto] ieņēmumi daļēji tiek iedalīti saimnieciskām darbībām, kas neatbilst taksonomijas tehniskās pārbaudes kritērijiem. Emitents apraksta šādu neatbilstību, attiecīgās darbības un šādām darbībām iedalīto ieņēmumu īpatsvaru kopumā un par katru darbību atsevišķi, tostarp sadalījumu, kas atspoguļo to, kurš(-i) Regulas (ES) 2023/2631 5. panta 1. punkta apakšpunkts(-i) tiek izmantots(-i). Turklāt paskaidrojums par to, kāpēc nav iespējams piemērot tehniskās pārbaudes kritērijus, un par veidu, kādā emitents ir nodrošinājis minēto darbību atbilstību Regulas (ES) 2023/2631 5. panta 3. un 4. punktam un Regulas (ES) 2020/852 3. panta a), b) un c) punktam.]

Emisijas izmaksas

—

[Tās kumulatīvo emisijas izmaksu summas aplēse, kuru atskaita no ieņēmumiem, kā atļauts saskaņā ar Regulas (ES) 2023/2631 4. panta 1. punktu, un tai pievienots paskaidrojums]

5.   No obligācijām gūto ieņēmumu ietekme uz vidi

[Šajā ziņojuma nodaļā informācija nav jāsniedz.]

6.   Informācija par ziņošanu

—

[Saite uz emitenta tīmekļa vietni, kas minēta Regulas (ES) 2023/2631 15. panta 1. punktā]

—

[Attiecīgā gadījumā saite uz emitenta attiecīgajiem ziņojumiem, piemēram, konsolidēto vadības ziņojumu vai konsolidēto ilgtspējas ziņojumu, ievērojot Direktīvu 2013/34/ES.]

7.    CapEx plāns

—

[Attiecīgā gadījumā – progress, kas panākts Regulas (ES) 2023/2631 7. pantā minētā CapEx plāna īstenošanā, un datums, kurā paredzēts pabeigt tajā iekļautos projektus]

—

[Ja ir notikusi kavēšanās vai novirze, kas būtiski ietekmē CapEx plāna īstenošanu, emitents norāda tās iemeslus saskaņā ar minētās regulas 11. panta 2. punktu]

—

[Attiecīgā gadījumā plāns, kas minēts regulas 8. panta 3. punktā]

8.   Cita attiecīgā informācija

[Vērtspapīrošanas obligācijas gadījumā šajā dokumentā atsauces uz emitentu uzskata par atsaucēm uz iniciatoru un attiecīgā gadījumā aizstāj ar atsaucēm un iniciatoru.]

A tabula. Informācija par ieņēmumu atbilstību taksonomijai to obligāciju jomā, attiecībā uz kurām izmanto pakāpenisko pieeju no obligācijām gūto ieņēmumu iedalīšanai

[Zemāk tekstā ievietotajā tabulā minēto informāciju sniedz vismaz saimnieciskās darbības līmenī un ideālā – gadījumā projekta vai projektu grupas līmenī. Konfidencialitātes līgumi, konkurences apsvērumi vai liels skaits pamatā esošu kritērijiem atbilstošu projektu un līdzīgi apsvērumi var būt par pamatu tam, ka tiek ierobežota informācijas, ko dara pieejamu, detalizācijas pakāpe. Ja no obligācijām gūtos ieņēmumus iedala izdevumiem, kas minēti 4. panta 3. punktā, informāciju var sniegt programmas līmenī.]

Zemāk tekstā ievietotajā tabulā sniegtā informācija attiecas uz laikposmu no attiecīgās obligācijas emisijas līdz ziņošanas dienai.

1.

Projekta (vai projektu grupas vai saimnieciskās darbības) nosaukums, atrašanās vieta un apraksts

1.1.

(par katru projektu/projektu grupu/saimniecisko darbību) [Nosaukums]

1.2.

[Atrašanās vieta]

1.3.

[Pamatapraksts]

2.

No obligācijas(-ām) gūto iedalīto ieņēmumu summa

2.1.

[no obligācijām gūtie ieņēmumi, kas iedalīti šim projektam/projektu grupai/saimnieciskajai darbībai kopš emisijas dienas]

2.2.

[no obligācijas(-ām) gūtie ieņēmumi, kas iedalīti šim projektam/projektu grupai/saimnieciskajai darbībai pārskata periodā]]

2.3.

Ar ieņēmumiem no obligācijas(-ām) finansētā projekta daļa

3.

To no obligācijām gūto kopējo ieņēmumu īpatsvars, kuri izmantoti finansēšanai (emisijas gadā vai pēc emisijas gada) un refinansēšanai (agrāk)

3.1.

[2.1. rindā norādītās summas daļa, kas izmantota finansēšanai un refinansēšanai]

3.2.

[2.2. rindā norādītās summas daļa, kas izmantota finansēšanai un refinansēšanai]

4.

Ar ieņēmumiem, kas gūti no obligācijas(-ām), finansēto saimniecisko darbību veids un nozare

4.1.

[Par katru saimniecisko darbību, kas saistīta ar projektu, kuru finansē ar ieņēmumiem no obligācijas(-ām): veidi/nozares]

4.2.

[Par katru saimniecisko darbību, kas saistīta ar projektu, kuru finansē ar ieņēmumiem no obligācijas(-ām): attiecīgā gadījumā – attiecīgais NACE kods saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1893/2006 (4)]

5.

To no obligācijas(-ām) gūto iedalīto ieņēmumu summa, kuri atbilst taksonomijai

5.1.

[no kopējiem no obligācijām gūtajiem ieņēmumiem, kas iedalīti attiecīgajam projektam, – summa, kas iedalīta darbībai, kura atbilst taksonomijai kopš emisijas dienas]

5.2.

[2.1. rindā norādītās summas īpatsvars]

5.3.

[no ieņēmumiem, kas gūti no obligācijām un pārskata periodā iedalīti attiecīgajam projektam, – summa, kura iedalīta darbībai, kas atbilst taksonomijai pārskata periodā]

5.4.

[2.2. rindā norādītās summas īpatsvars]

6.

Vides jomas mērķi un tehniskās pārbaudes kritēriji

6.1.

[Konkrētais (-ie) īstenojamais(-ie) Regulas (ES) 2020/852 9. pantā minētais(-ie) vides jomas mērķis(-i)]

6.2.

[Norāde, kuri deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 10. panta 3. punktu, 11. panta 3. punktu, 12. panta 2. punktu, 13. panta 2. punktu, 14. panta 2. punktu vai 15. panta 2. punktu, tiek izmantoti, lai noteiktu tehniskās pārbaudes kritērijus, un to piemērošanas diena]

6.3.

[Informācija par metodiku un pieņēmumiem, kas izmantoti, lai aprēķinātu galvenos ietekmes rādītājus atbilstoši deleģētajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 10. panta 3. punktu, 11. panta 3. punktu, 12. panta 2. punktu, 13. panta 2. punktu, 14. panta 2. punktu un 15. panta 2. punktu, un jebkādus papildu ietekmes rādītājus]

7.

Vides ziņā ilgtspējīgu aktīvu un izdevumu raksturs

7.1.

[no 5.3. rindā norādītās pārskata periodā iedalītās summas – kapitālizdevumu summa]

7.2.

[no 5.3. rindā norādītās pārskata periodā iedalītās summas – darbības izdevumu summa]

7.3.

[no 5.3. rindā norādītās pārskata periodā iedalītās summas – pamatlīdzekļu summa]

7.4.

[no 5.3. rindā norādītās pārskata periodā iedalītās summas – finanšu aktīvu summa]

8.

Cita attiecīgā informācija

8.1.

[Cita attiecīgā informācija, tāda kā attiecīgie galvenie snieguma rādītāji vides jomā, un saites uz tīmekļa vietnēm ar attiecīgo informāciju un uz attiecīgajiem publiskajiem dokumentiem ar sīkāku informāciju, piemēram, uzņēmuma tīmekļa vietne, kurā aprakstīts projekts vai vides jomas konsultējošo ekspertu ziņojums]

Kopsummas:

Kopš emisijas

[pārskata periodā]

No obligācijām gūto ieņēmumu kopējā summa, kas iedalīta kopš emisijas: [X]

No kuras: kopējā no obligācijām gūto ieņēmumu kopējā summa, kas kopš emisijas iedalīta taksonomijai atbilstošām saimnieciskajām darbībām: [X]

No obligācijām gūto ieņēmumu kopējā summa, kas iedalīta pārskata periodā: [X]

No kuras: no obligācijām gūto ieņēmumu kopējā summa, kas pārskata periodā iedalīta taksonomijai atbilstošām saimnieciskajām darbībām: [X]

No kuras:

—

no obligācijām gūto ieņēmumu kopējā summa, kas pārskata periodā iedalīta taksonomijai atbilstošiem kapitālizdevumiem: [X]

—

no obligācijām gūto ieņēmumu kopējā summa, kas pārskata periodā iedalīta taksonomijai atbilstošiem darbības izdevumiem: [X]

—

no obligācijām gūto ieņēmumu kopējā summa, kas pārskata periodā iedalīta [citiem izdevumiem], kuri atbilst taksonomijai: [X]

B tabula. Informācija par ieņēmumu atbilstību taksonomijai (to obligāciju jomā, attiecībā uz kurām izmanto portfeļa pieeju no obligācijām gūto ieņēmumu iedalīšanā)

[Zemāk tekstā ievietotajā tabulā minēto informāciju sniedz vismaz saimnieciskās darbības līmenī un ideālā gadījumā – projekta vai projektu grupas līmenī. Konfidencialitātes līgumi, konkurences apsvērumi vai liels skaits pamatā esošu kritērijiem atbilstošu projektu un līdzīgi apsvērumi var būt par pamatu tam, ka tiek ierobežota informācijas, ko dara pieejamu, detalizācijas pakāpe. Daļu no prasītās informācijas vai visu prasīto informāciju var sniegt ārpus tabulas formāta.]

Zemāk tekstā ievietotajā tabulā minētā informācija attiecas uz pārskata periodu.

Apgrozībā esošās Eiropas zaļās obligācijas

Vides ziņā ilgtspējīgu aktīvu portfelis

[Pārskats par visām apgrozībā esošajām Eiropas zaļajām obligācijām, norādot to individuālo un apvienoto vērtību.]

[Pārskats par Regulas (ES) 2023/2631 4. panta 2. punktā minētajiem atbilstīgajiem finanšu aktīviem emitenta bilancē, norādot:

1.

[Projekta nosaukumu, atrašanās vietu un pamataprakstu]

2.

[Ja pieejams, no obligācijām gūtos ieņēmumus, ko plānots iedalīt attiecīgajam projektam]

3.

[Ja pieejams, 2. punktā norādītās summas daļu, kas jāizmanto finansēšanai un refinansēšanai]

4.

[Par katru saimniecisko darbību, kas saistīta ar projektu, kuru finansē ar ieņēmumiem no attiecīgās obligācijas: veids/nozare un attiecīgā gadījumā attiecīgais NACE kods saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006]

5.

[Ja pieejams, attiecīgajam no obligācijas ieņēmumiem finansētajam projektam paredzēto ieņēmumu daļa, kura iedalīta taksonomijai atbilstošai darbībai] [2. punktā norādītās summas īpatsvars]

6.

[Konkrētais(-ie) īstenojamais(-ie) Regulas (ES) 2020/852 19. pantā minētie vides jomas mērķis(-i)] [Tas, kādi deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 10. panta 3. punktu, 11. panta 3. punktu, 12. panta 2. punktu, 13. panta 2. punktu, 14. panta 2. punktu un 15. panta 2. punktu, tiek izmantoti, lai noteiktu tehniskās pārbaudes kritērijus, un to piemērošanas diena] [Informācija par metodiku un pieņēmumiem, ko izmanto, lai aprēķinātu galvenos ietekmes rādītājus atbilstoši deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 10. panta 3. punktu, 11. panta 3. punktu, 12. panta 2. punktu, 13. panta 2. punktu, 14. panta 2. punktu un 15. panta 2. punktu, un jebkādus papildu ietekmes rādītājus.]

7.

[Ja pieejams, 5. punktā minētās summas iedalījums atkarībā no tā, vai ieņēmumi ir iedalīti pamatlīdzekļiem vai finanšu aktīviem.]

8.

[Attiecīgā gadījumā – projekta portfeļa papildināšana vai izņemšana no tā, ja portfelis tiek papildināts ar jaunām Eiropas zaļajām obligācijām vai ja no tā tiek izņemtas Eiropas zaļās obligācijas (kurām pienācis dzēšanas termiņš)].

9.

[Ja pieejams, norāda jauno projektu summu un/vai skaitu attiecībā pret jauno Eiropas zaļo obligāciju emisijas apjomu emisijas kalendārajā gadā.]

10.

[Cita attiecīgā informācija, piemēram, attiecīgie galvenie snieguma rādītāji (GSR) vides jomā, un saites uz tīmekļa vietnēm ar attiecīgo informāciju un uz attiecīgajiem publiskajiem dokumentiem ar sīkāku informāciju.]

Apgrozībā esošo Eiropas zaļo obligāciju portfeļa kopējā vērtība:

Vides ziņā ilgtspējīgu aktīvu portfeļa kopējā vērtība:

To vides ziņā ilgtspējīgo aktīvu portfeļa kopējā vērtība, kuri saistīti ar taksonomijai atbilstošu darbību:

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2631 (2023. gada 22. novembris) par Eiropas zaļajām obligācijām un fakultatīvu informācijas atklāšanu attiecībā uz obligācijām, ko tirgo kā vides ziņā ilgtspējīgas, un ar ilgtspēju saistītām obligācijām (OV L, 2023/2631, 30.11.2023., http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2631/oj).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar kuru groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

III PIELIKUMS

EIROPAS ZAĻO OBLIGĀCIJU IETEKMES ZIŅOJUMS

[Ja ietekmes ziņojums tiek pārskatīts, to atspoguļo nosaukumā.]

Šis dokuments un tā saturs nav pakļauti nekādai EVTI vai citas kompetentās iestādes sniegtai apstiprināšanai vai piekrišanai.

1.   Vispārīga informācija

—

[Ietekmes ziņojuma publicēšanas diena]

—

[Attiecīgā gadījumā pārskatītā ietekmes ziņojuma publicēšanas diena]

—

[Obligācijas(-u) vai obligācijas(-u) segmentu emisijas diena]

—

[Emitenta juridiskais nosaukums]

—

[Ja pieejams, emitenta juridiskās personas identifikators (LEI)]

—

[Tīmekļa vietnes adrese, kurā investoriem sniegta informācija par to, kā sazināties ar emitentu]

—

[Ja pieejams, emitenta piešķirtais obligācijas(-u) nosaukums]

—

[Ja pieejams, obligācijas(-u) un tās/to segmentu starptautiskie vērtspapīru identifikācijas numuri (ISIN)]

—

[Ja ietekmes ziņojumu izvērtējis ārējais pārbaudītājs – ārējā pārbaudītāja identitāte un kontaktinformācija]

—

[Ja pieejams, tās kompetentās iestādes nosaukums, kura apstiprinājusi obligācijas prospektu (prospektus)]

2.   Svarīga informācija

—

[Šāds paziņojums: “[Attiecībā uz šo obligāciju] [Attiecībā uz šīm obligācijām] tiek izmantots apzīmējums “Eiropas zaļā obligācija” jeb “EuGB” saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/2631 (1).”]

—

[Ja no obligācijām gūtie ieņēmumi ir iedalīti saskaņā ar minētās regulas 5. pantu, šāds paziņojums: “[Attiecībā uz šo Eiropas zaļo obligāciju] [Attiecībā uz šīm Eiropas zaļajām obligācijām] tiek izmantota elastība, kas pieļauj daļēju neatbilstību tehniskās pārbaudes kritērijiem, kas izklāstīti deleģētajos aktos, kuri pieņemti, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 (2) 10. panta 3. punktu, 11. panta 3. punktu, 12. panta 2. punktu, 13. panta 2. punktu, 14. panta 2. punktu vai 15. panta 2. punktu (“tehniskās pārbaudes kritēriji”), kā turpmāk aprakstīts šā ietekmes ziņojuma 4. nodaļā.”]

3.   Vides stratēģija un loģiskais pamats

Pārskats

—

[Informācija par veidu, kādā obligācija(s) ir veicinājusi(šas) emitenta visaptverošās vides stratēģijas īstenošanu.]

—

[Attiecīgā gadījumā paskaidrojums par jebkādām izmaiņām emitenta visaptverošajā vides stratēģijā kopš Eiropas zaļo obligāciju faktu lapas publicēšanas.]

—

[Eiropas Regulas (ES) 2020/852 9. pantā minētie vides jomas mērķi, ko cenšas sasniegt ar attiecīgo(ajām) obligāciju(ām)]

Kapitālizdevumu un darbības izdevumu galvenie snieguma rādītāji

—

[Ja uz emitentu attiecas Regulas (ES) 2020/852 8. pants – apraksts par to, kā un cik lielā mērā (piemēram, izsakot kā procentuālās izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu) un kuros finanšu periodos no obligācijām gūtie ieņēmumi ir veicinājuši emitenta galveno darbības rādītāju uzlabošanos attiecībā uz taksonomijai atbilstošiem aktīviem, apgrozījumu, kapitālizdevumiem un darbības izdevumiem]

Saikne ar pārkārtošanās plānu

—

[Ja uz emitentu attiecas pienākums publicēt plānus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (3) 19.a panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktu vai attiecīgā gadījumā 29.a panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktu vai ja emitents brīvprātīgi publicē pārkārtošanās plānus:

—

veids, kādā no obligācijām gūtie ieņēmumi ir veicinājuši šo plānu finansēšanu un īstenošanu. Informāciju var sniegt apkopotā saimnieciskās darbības līmenī vai katra atsevišķā projekta līmenī; un

—

saite uz tīmekļa vietni, kurā šie plāni tiek publicēti.]

4.   No obligācijām gūto ieņēmumu iedalīšana

[Turpmāk minēto informāciju sniedz vismaz saimnieciskās darbības līmenī un ideālā gadījumā – projekta vai projektu grupas līmenī. Konfidencialitātes līgumi, konkurences apsvērumi vai liels skaits pamatā esošu kritērijiem atbilstošu projektu un līdzīgi apsvērumi var būt par pamatu tam, ka tiek ierobežota informācijas, ko dara pieejamu, detalizācijas pakāpe. Ja no obligācijām gūtos ieņēmumus iedala izdevumiem, kas minēti Regulas (ES) 2023/2631 4. panta 3. punktā, informāciju var sniegt programmas līmenī.]

Iedalīšana konkrētām taksonomijai atbilstošām saimnieciskajām darbībām

[To no obligācijām gūto ieņēmumu īpatsvars, kuri iedalīti darbībām, kas ir vides ziņā ilgtspējīgas saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 3. pantu, atbilstoši Regulas (ES) 2023/2631 II pielikumā izklāstītajai metodikai:] [XX] % no ieņēmumiem, kas gūti no obligācijām.]

[Ja no obligācijām gūtie ieņēmumi ir iedalīti veicinošai vai pārejas saimnieciskajai darbībai, precizē veicinošo vai pārejas saimniecisko darbību un to ieņēmumu summu un īpatsvaru, kuri iedalīti katram veicinošās vai pārejas saimnieciskās darbības veidam.]

[Attiecīgā gadījumā to aktīvu summa un īpatsvars, kuri attiecas uz darbībām, kas atbilst taksonomijai un kas saistītas ar kodolenerģiju un fosilo gāzi saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktu un 11. panta 3. punktu]

Iedalīšana saimnieciskajām darbībām, kas neatbilst tehniskās pārbaudes kritērijiem

[Ja no obligācijas gūtie ieņēmumi ir iedalīti saskaņā ar Regulas (ES) 2023/2631 5. pantu – paziņojums, ka no obligācijas gūtie [neto] ieņēmumi daļēji ir iedalīti saimnieciskajām darbībām, kas neatbilst taksonomijas tehniskās pārbaudes kritērijiem. Emitents apraksta šādu neatbilstību, attiecīgās darbības un šādām darbībām iedalīto ieņēmumu īpatsvaru kopumā un par katru darbību atsevišķi, tostarp sadalījumu, kas atspoguļo to, kurš(-i) Regulas (ES) 2023/2631 5. panta 1. punkta apakšpunkts(-i) tika izmantots(-i). Turklāt paskaidrojums par to, kāpēc nebija iespējams piemērot tehniskās pārbaudes kritērijus, un paskaidrojums par to, kādā veidā emitents ir nodrošinājis minēto darbību atbilstību Regulas (ES) 2023/2631 5. panta 3. un 4. punktam un Regulas (ES) 2020/852 3. panta a), b) un c) punktam]

5.   No obligācijas gūto ieņēmumu ietekme uz vidi

—

[Pozitīvās un negatīvās ietekmes uz vidi aplēse apkopotā veidā]

—

[Informācija par metodiku un pieņēmumiem, kas izmantoti projektu ietekmes izvērtēšanai, ja šī informācija nav iekļauta Eiropas zaļo obligāciju faktu lapā]

—

[Informācija par projektu pozitīvo un negatīvo ietekmi uz vidi un, ja iespējams, attiecīgie rādītāji. Ja šī informācija projekta līmenī nav pieejama, tas ir jāpaskaidro.]

—

[Ja emitents to vēlas iekļaut – informācija par to, vai un kā projekts ir veicinājis citus obligācijas ilgtspējas aspektus, tostarp pārkārtošanās uz klimatneitralitāti sociālos aspektus, piemēram, nodrošinot jaunas darbvietas, pārkvalifikāciju un vietējo infrastruktūru kopienām, kuras ir skārusi saimniecisko darbību pārkārtošanās uz ilgstpēju.]

—

[Ja no obligācijas gūtie ieņēmumi ir iedalīti saskaņā ar Regulas (ES) 2023/2631 5. pantu, emitents šo informāciju paziņo atsevišķi par attiecīgajiem projektiem un darbībām.]

6.   Informācija par ziņošanu

—

[Saite uz emitenta tīmekļa vietni, kas minēta Regulas (ES) 2023/2631 15. panta 1. punktā.]

—

[Attiecīgā gadījumā saite uz emitenta attiecīgajiem ziņojumiem, piemēram, konsolidēto vadības ziņojumu vai konsolidēto ilgtspējas ziņojumu, ievērojot Direktīvu 2013/34/ES.]

7.    CapEx plāns

[Attiecīgā gadījumā – progress, kas panākts Regulas (ES) 2023/2631 7. pantā minētā CapEx plāna īstenošanā.]

8.   Cita attiecīgā informācija

[Vērtspapīrošanas obligācijas gadījumā šajā dokumentā izmantotās atsauces uz emitentu uzskata par atsaucēm uz iniciatoru un attiecīgā gadījumā aizstāj ar tām.]

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2631 (2023. gada 22. novembris) par Eiropas zaļajām obligācijām un fakultatīvu informācijas atklāšanu attiecībā uz obligācijām, ko tirgo kā vides ziņā ilgtspējīgas, un ar ilgtspēju saistītām obligācijām (OV L, 2023/2631, 30.11.2023., http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2631/oj).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar kuru groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

IV PIELIKUMS

PIRMSEMISIJAS, PĒCEMISIJAS VAI IETEKMES ZIŅOJUMA PĀRBAUDES REZULTĀTU SATURS

Šis dokuments un tā saturs nav pakļauti nekādai EVTI vai citas kompetentās iestādes sniegtai apstiprināšanai vai piekrišanai.

Dokumenta pirmās lappuses augšpusē ir skaidri redzams virsraksts “Pirmsemisijas pārbaudes rezultāti”, “Pēcemisijas pārbaudes rezultāti” vai “Ietekmes ziņojuma pārbaudes rezultāti”.

1.   Vispārīga informācija

—

[Pārbaudes rezultātu publicēšanas diena]

—

[Obligācijas(-u) vai obligācijas(-u) segmentu emisijas diena]

—

[Attiecīgās Eiropas zaļo obligāciju faktu lapas un attiecīgā gadījumā saistītā iedalīšanas pārskata vai ietekmes ziņojuma publicēšanas diena]

—

[Emitenta juridiskais nosaukums]

—

[Ja pieejams, emitenta juridiskās personas identifikators (LEI)]

—

[Ja pieejams, emitenta piešķirtais obligācijas(-u) nosaukums]

—

[Ja pieejams, obligācijas(-u) un tās/to laidienu starptautiskie vērtspapīru identifikācijas numuri (ISIN)]

—

[Ārējā pārbaudītāja identitāte un kontaktinformācija, tostarp tīmekļa vietnes adrese]

—

[Konkrētajā izvērtēšanas darbībā iesaistītā vadošā analītiķa vārds un amats]

—

[Tās personas vārds un amats, kura ir galvenā atbildīgā par pārbaudes rezultātu apstiprināšanu]

—

[Attiecīgā gadījumā diena, kad pārbaudes rezultāti pēdējo reizi atjaunināti, un detalizēts paskaidrojums par atjaunināšanas iemesliem]

—

[Attiecīgā gadījumā citi pakalpojumi, ko ārējais pārbaudītājs sniedzis pārbaudītajai vienībai, un jebkādu esošo vai iespējamo interešu konfliktu apraksts]

2.   Ievadpaziņojumi

[Attiecībā uz pirmsemisijas pārbaudes rezultātiem: Paziņojums par to, ka ārējais pārbaudītājs ir izvērtējis aizpildīto Eiropas zaļo obligāciju faktu lapu, kas iekļauta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/2631 (1) I pielikumā]

[Attiecībā uz pēcemisijas pārbaudes rezultātiem: Paziņojums par to, ka ārējais pārbaudītājs ir izvērtējis aizpildīto Eiropas zaļo obligāciju iedalīšanas pārskatu, kas iekļauts Regulas (ES) 2023/2631 II pielikumā]

[Attiecībā uz ietekmes ziņojuma pārbaudes rezultātiem: Paziņojums par to, ka ārējais pārbaudītājs ir izvērtējis aizpildīto Eiropas zaļo obligāciju ietekmes ziņojumu, kas iekļauts Regulas (ES) 2023/2631 III pielikumā]

[Paziņojums par to, ka šie pārbaudes rezultāti ir neatkarīgs ārējā pārbaudītāja atzinums un ka uz tiem var paļauties tikai ierobežotā mērā]

3.   Paziņojumi par ieņēmumu, kas gūti no obligācijām, izmantošanas atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2020/852  (2) .

[Šo nodaļu aizpilda tikai pirmsemisijas pārbaudes rezultātu vai pēcemisijas pārbaudes rezultātu gadījumā.]

[Paziņojums par ieņēmumu, kas gūti no Eiropas zaļās obligācijas (vai obligācijām), izmantošanas atbilstību Regulai (ES) 2020/852, pamatojoties uz emitenta vai ārējā pārbaudītāja sniegto informāciju:

—

ja neatkarīgā pārbaudītāja atzinums ir labvēlīgs, paziņojums par to, ka obligācija(-as) atbilst – vai attiecīgā gadījumā ir gaidāms, ka atbildīs – Regulas (ES) 2023/2631 prasībām attiecībā uz ieņēmumu izmantošanu;

—

ja neatkarīgā pārbaudītāja atzinums ir nelabvēlīgs, paziņojums par to, ka obligācija(-as) neatbilst – vai attiecīgā gadījumā nav gaidāms, ka atbildīs – Regulas (ES) 2023/2631 prasībām attiecībā uz ieņēmumu izmantošanu un ka apzīmējumu “Eiropas zaļā obligācija” jeb “EuGB” var izmantot tikai tad, ja attiecīgā obligācija tiks pakļauta jaunai pārbaudei un par to tiks sniegts labvēlīgs atzinums]

4.   Informācijas avoti, izvērtēšanas metodikas un galvenie pieņēmumi

—

[Informācija par avotiem, kas izmantoti, lai sagatavotu pārbaudes rezultātus, tostarp saites uz mērījumu datiem un piemēroto metodiku, ja tādi ir pieejami]

—

[Izvērtēšanas metodiku un galveno pieņēmumu skaidrojums]

—

[Paskaidrojums par izmantotajiem pieņēmumiem un taksonomijas prasībām, ierobežojumiem un neskaidrībām attiecībā uz izmantotajām metodikām un skaidrs paziņojums par to, vai ārējais pārbaudītājs uzskata, ka emitenta vai ar to saistītās trešās personas sniegtās informācijas kvalitāte ir pietiekama pārbaudes veikšanai, un to, cik lielā mērā ārējais pārbaudītājs ir mēģinājis pārbaudīt sniegto informāciju]

5.   Izvērtējums un atzinums

[Katrā atsevišķā gadījumā, pamatojoties uz emitenta vai ārējā pārbaudītāja sniegto informāciju, – attiecīgā gadījumā jāprecizē]

[Attiecībā uz pirmsemisijas pārbaudēm:

—

Detalizēts izvērtējums attiecībā uz to, vai aizpildītā faktu lapa atbilst Regulas (ES) 2023/2631 4. līdz 8. pantam.

—

Ārējā pārbaudītāja atzinums par iepriekš minēto izvērtējumu

—

Ja no obligācijas gūtos ieņēmumus paredzēts iedalīt saskaņā ar Regulas (ES) 2023/2631 5. pantu, izvērtējumu un atzinumu sniedz tam īpaši atvēlētā nodaļā.]

[Attiecībā uz pēcemisijas pārbaudes rezultātiem:

—

Detalizēts izvērtējums attiecībā uz to, vai emitents ir iedalījis no obligācijas gūtos ieņēmumus saskaņā ar Regulas (ES) 2023/2631 4. līdz 8. pantu.

—

Izvērtējums attiecībā uz to, vai emitents ir ievērojis Eiropas zaļo obligāciju faktu lapā norādīto ieņēmumu paredzēto izlietojumu]

—

Ārējā pārbaudītāja atzinums par abiem pirmajā un otrajā ievilkumā minētajiem izvērtējumiem]

—

Attiecībā uz aktīviem vai darbībām, uz ko attiecas CapEx plāns, – pabeidzot tā īstenošanu, izvērtējums attiecībā uz to, vai minētie aktīvi vai darbības atbilst taksonomijas prasībām

—

Ja no obligācijām gūtie ieņēmumi tiek iedalīti saskaņā ar Regulas (ES) 2023/2631 5. pantu – izvērtējumu un atzinumu sniedz tam īpaši paredzētā nodaļā. Izvērtējumā norāda to, vai ir izpildīta ikviena no attiecīgajām minētā panta prasībām.

[Attiecībā uz ietekmes ziņojumu pārbaudes rezultātiem:

—

Izvērtējums attiecībā uz to, vai obligācijas emisija atbilst emitenta visaptverošajai stratēģijai vides jomā un loģiskajam pamatam

—

Izvērtējums attiecībā uz norādīto ieņēmumu, kas gūti no obligācijām, ietekmi uz vidi

—

Ārējā pārbaudītāja atzinums par abiem pirmajā un otrajā ievilkumā minētajiem izvērtējumiem]

6.   Jebkāda cita informācija

[Jebkāda cita informācija, ko pārbaudītājs varētu uzskatīt par būtisku pārbaudes veikšanai]

[Vērtspapīrošanas obligācijas gadījumā šajā dokumentā izmantotās atsauces uz emitentu uzskata par atsaucēm uz iniciatoru un attiecīgā gadījumā aizstāj ar tām.]

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2631 (2023. gada 22. novembris) par Eiropas zaļajām obligācijām un fakultatīvu informācijas atklāšanu attiecībā uz obligācijām, ko tirgo kā vides ziņā ilgtspējīgas, un ar ilgtspēju saistītām obligācijām (OV L, 2023/2631, 30.11.2023., http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2631/oj).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar kuru groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2631/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)

Top

Full & Egal Universal Law Academy