Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/590 (2024. gada 7. februāris) par ozona slāni noārdošām vielām un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1005/2009

Oficiālais Vēstnesis
Eiropas Savienības

LV

Serija L

2024/590

20.2.2024

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2024/590

(2024. gada 7. februāris)

par ozona slāni noārdošām vielām un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1005/2009

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas zaļais kurss, kā izklāstīts Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumā, uzsāka jaunu Savienības izaugsmes stratēģiju, kuru īstenojot Savienību ir iecerēts pārveidot par taisnīgu un pārtikušu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursu ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku. Tajā ir atkārtoti apstiprināta Komisijas iecere līdz 2050. gadam panākt, ka Eiropa kļūst par pirmo klimatneitrālo nulles piesārņojuma kontinentu, un šī kursa mērķis ir nodrošināt iedzīvotāju veselības un labsajūtas aizsardzību pret riskiem un ietekmi, kas saistīti ar vidi, vienlaikus nodrošinot iekļaujošu, godīgu un taisnīgu pārkārtošanos, kas nevienu neatstāj novārtā. Turklāt Savienība ir apņēmusies nodrošināt, ka pilnībā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (3) un 8. vides rīcības programma, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2022/591 (4), un ir apņēmusies īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un sasniegt tajā noteiktos ilgtspējīgas attīstības mērķus.

(2)

Ozona slānis pasargā cilvēkus un citas dzīvas būtnes no kaitīgā saules ultravioletā (UV) starojuma. Zinātniski ir pārliecinoši noskaidrots, ka pastāvīgas ozona slāni noārdošu vielu emisijas būtiski kaitē ozona slānim, izraisot ievērojamu negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību, ekosistēmām un biosfēru, un ja šī problēma netiks risināta, arī smagām ekonomiskām sekām.

(3)

Ievērojot Padomes Lēmumu 88/540/EEK (5), Savienība pievienojās Vīnes Konvencijai par ozona slāņa aizsardzību (6) un Monreālas protokolam par ozona slāni noārdošām vielām (7) (“Protokols”). Protokols un tā pušu turpmākie lēmumi veido globāli saistošu kontroles pasākumu kopumu, kura mērķis ir novērst ozona slāņa noārdīšanos.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2009 (8) cita starpā nodrošina, ka Savienība ievēro Protokolu. Izvērtējumā par minēto Regulu Komisija secināja, ka ar minēto regulu izveidotie kontroles pasākumi kopumā joprojām atbilst to mērķim, ir efektīvi un ir ievērojami veicinājuši stratosfēras ozona slāņa atjaunošanos un klimata sasilšanas mazināšanu.

(5)

Ir iegūtas nepārprotamas liecības, ka ozona slāni noārdošo vielu izplūdes atmosfērā samazinās un ozona daudzums stratosfērā atjaunojas. Tomēr saskaņā ar nesen veiktu novērtējumu datiem ozona slāņa atjaunošanās joprojām ir nestabila un atjaunošanās līdz koncentrāciju līmenim, kas bija novērojams pirms 1980. gada, varētu notikt ne agrāk kā 21. gadsimta vidū. Tāpēc paaugstināts UV starojums aizvien ir ievērojams drauds veselībai un videi. Lai novērstu turpmākus kavēkļus, kas varētu palēnināt ozona slāņa atjaunošanos, būtu jānodrošina, ka tiek pilnībā izpildītas esošās saistības, veikti plašāki pasākumi attiecībā uz atlikušajiem emisijas avotiem, lai samazinātu emisijas, un ieviesti nepieciešamie pasākumi, lai ātri un iedarbīgi risinātu iespējamās jaunās problēmas.

(6)

Vairumam ozona slāni noārdošu vielu ir arī augsts globālās sasilšanas potenciāls (GSP), un tāpēc tās ir starp faktoriem, kas veicina planētas temperatūras paaugstināšanos. Ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 2021. gada īpašo ziņojumu, šai regulai būtu jānodrošina, ka tiek veikti visi praktiski īstenojamie pasākumi, lai samazinātu ozona slāni noārdošu vielu emisijas. Emisiju samazināšana palīdzēs sasniegt saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) pieņemtā Parīzes nolīguma (“Parīzes nolīgums”) (9) mērķi, proti, šajā gadsimtā temperatūras pieaugumu pasaulē noturēt krietni zem 2 °C atzīmes, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni, un turpināt centienus to ierobežot līdz pat 1,5 °C.

(7)

Lai paaugstinātu izpratni par ozona slāni noārdošu vielu GSP, šajā regulā papildus ozona slāņa noārdīšanas potenciālam (ONP) būtu jānorāda arī šo vielu attiecīgais GSP.

(8)

Regula (EK) Nr. 1005/2009 un iepriekšējie Savienības tiesību akti noteica stingrākus kontroles pasākumus, nekā noteikts Protokolā, paredzot stingrākus noteikumus par importu un eksportu.

(9)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1005/2009 ozona slāni noārdošu vielu ražošana un laišana tirgū ir pakāpeniski izbeigta attiecībā uz gandrīz visiem lietojumiem. Ir arī aizliegta tādu produktu un aprīkojuma laišana tirgū, kuri satur ozona slāni noārdošas vielas vai kuru darbība ir atkarīga no minētajām vielām, izņemot atsevišķus gadījumus, kad šādu vielu izmantošana joprojām ir atļauta. Pat pēc ozona slāni noārdošu vielu izmantošanas pakāpeniskas izbeigšanas noteiktos apstākļos ir jāturpina atļaut atbrīvojumus attiecībā uz konkrētiem lietojumiem, kuriem vēl nav pieejamas alternatīvas.

(10)

Ozona slāni noārdošo vielu ražošanas apjoms Savienībā 2021. gadā bija lielāks nekā iepriekšējos desmit gados, un 2021. gadā tas pieauga par 27 % salīdzinājumā ar 2020. gadu. Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras 2022. gada ziņojumu par ozona slāni noārdošajām vielām 90 % no pieauguma ir saistīti ar ievadresursu izmantošanu. Ievadresursu izmantošana 2021. gadā palielinājās par 11 % salīdzinājumā ar 2020. gadu. Lai gan atkāpe attiecībā uz ozona slāni noārdošām vielām, ko lieto kā ievadresursus noteiktu preču, tostarp farmaceitisko līdzekļu, ķīmiskajā ražošanā, ir pamatota, ņemot vērā zemos emisiju rādītājus un realizējamu alternatīvu risinājumu trūkumu, ir svarīgi regulāri novērtēt alternatīvu pieejamību, kā arī pašreizējo ievadresursu lietojumu faktisko emisiju līmeni. Komisijai attiecīgā gadījumā būtu jāpieņem deleģētie akti, lai izveidotu sarakstu ar ķīmiskās ražošanas procesiem, kuros kā ievadresursus ir aizliegts izmantot I pielikumā uzskaitītās ozona slāni noārdošās vielas. Deleģētajos aktos būtu jāņem vērā tehniski un ekonomiski realizējamu alternatīvu pieejamība, pamatojoties uz tehniskajiem novērtējumiem, kas veikti saskaņā ar Protokolu, jo īpaši četru gadu ziņojumiem un citiem tehniskiem ziņojumiem, kurus saskaņā ar Protokolu sagatavo vērtēšanas grupas, kuri ietver novērtējumus par pieejamām alternatīvām pašreizējiem ievadresursu lietojumiem un par pašreizējo ievadresursu lietojumu emisiju līmeņiem un kuri nodrošina pietiekamu pamatu lēmumu pieņemšanai par to, vai aizliegt konkrētu ievadresursu lietojumu. Ja šādi novērtējumi, kas veikti saskaņā ar Protokolu, nav pieejami, Komisijai būtu jāveic savs novērtējums, pamatojoties uz tehniskiem datiem par pašreizējiem ievadresursu lietojumiem, ar tiem saistītajām emisijām un to ietekmi uz ozona slāni un klimatu, kā arī par tehniski un ekonomiski īstenojamu alternatīvu pieejamību, un attiecīgā gadījumā un saskaņā ar minēto novērtējumu būtu jāpieņem deleģētais akts, lai izveidotu to ķīmisko ražošanas procesu sarakstu, kuros I pielikumā uzskaitītās ozona slāni noārdošās vielas ir aizliegts izmantot kā ievadresursus. Sarakstu var atjaunināt, ņemot vērā konstatējumus, kas gūti četru gadu ziņojumos, kurus vērtēšanas grupas sagatavojušas saskaņā ar Protokolu, vai Komisijas pašas veiktā novērtējumā.

(11)

Ņemot vērā to ozona slāni noārdošo vielu mazos daudzumus, kuras faktiski izmanto būtiskiem laboratoriskiem un analītiskiem lietojumiem, minētajā sakarā ir jāievieš samērīgs kontroles pasākums. Reģistrācijas pienākums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1005/2009 būtu jāaizstāj ar prasību veikt uzskaiti nolūkā nepieļaut nelikumīgu izmantošanu un sekot līdzi alternatīvu attīstībai.

(12)

Halonu laišana tirgū un izmantošana būtu jāatļauj tikai attiecībā uz kritiskiem lietojumiem, kas būtu jānosaka, ņemot vērā alternatīvu vielu vai tehnoloģiju pieejamību un starptautisko standartu attīstību.

(13)

Saskaņā ar Protokolu izveidotā Halonu tehnisko iespēju komiteja norādīja, ka lietota halona krājumi kritiskiem lietojumiem varētu būt nepietiekami, lai pēc 2030. gada globālā līmenī apmierinātu vajadzības. Lai izvairītos no jaunu halonu ražošanas turpmāko vajadzību apmierināšanai, ir svarīgi veikt pasākumus, lai palielinātu no aprīkojuma atgūto halona krājumu pieejamību un nodrošinātu to pienācīgu monitoringu.

(14)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1005/2009 atbrīvojums attiecībā uz visiem metilbromīda kritiskiem lietojumiem (karantīnas un pirmsnosūtīšanas lietojumiem) beidzās 2011. gada 18. martā. Protokolā ir ietverti noteikumi, kas reglamentē lietojumu ārkārtas situācijās. Minētie noteikumi līdz šim Savienībā nav piemēroti. Tāpēc ir maz ticams, ka kādam dalībniekam Savienībā nāktos izmantot minētos noteikumus. Tomēr, tā kā nevar izslēgt turpmākas ārkārtas situācijas un lai šo regulu saskaņotu ar Protokolu, būtu jāsaglabā iespēja piešķirt atkāpi ārkārtas situācijās, proti, iepriekš neparedzētā konkrētu kaitīgo organismu vai slimību uzliesmojumu gadījumā, kad šādi ārkārtas lietojumi ir atļauti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 (10) un (ES) Nr. 528/2012 (11). Šādos gadījumos būtu jākonkretizē emisiju samazināšanai pieņemtie pasākumi, piemēram, praktiski necaurlaidīgu plēvju izmantošana augsnes apstrādē.

(15)

Pieaug bažas par dažu saskaņā ar Protokolu nekontrolēto, bet II pielikumā uzskaitīto ozona slāni noārdošo vielu ietekmi uz globālajām emisijām, tostarp, piemēram, par dihlormetāna koncentrācijas atmosfērā pieaugumu, kas varētu aizkavēt stratosfēras ozona slāņa atjaunošanos. Minēto ozona slāni noārdošo vielu saražotais apjoms Savienībā tonnās 2021. gadā bija aptuveni četras reizes lielāks nekā to vielu saražotais apjoms, ko kontrolē saskaņā ar Protokolu. Tomēr, izsakot ONP tonnās, šis saražotais apjoms bija aptuveni četras reizes mazāks nekā saražotais I pielikumā uzskaitīto ozona slāni noārdošo vielu apjoms. Ir vajadzīgi papildu lokalizācijas pasākumi, un ir svarīgi pastiprināt monitoringu, tostarp paredzot noteikumus par atgūšanu vai iznīcināšanu, noplūžu novēršanu un to ozona slāni noārdošo vielu netīšas noplūdes novēršanu, kuras nekontrolē saskaņā ar Protokolu.

(16)

Šajā regulā noteiktie ierobežojumi attiecībā uz ozona slāni noārdošas vielas saturošiem produktiem un aprīkojumu būtu jāattiecina arī uz produktiem un aprīkojumu, kuru darbība ir atkarīga no minētajām vielām, lai tādējādi novērstu minēto ierobežojumu apiešanu.

(17)

Ir svarīgi nodrošināt, lai ozona slāni noārdošas vielas būtu atļauts laist tirgū pārgūšanai Savienībā. Ozona slāni noārdošas vielas, kā arī produktus un aprīkojumu, kuri satur minētās vielas vai kuru darbība ir atkarīga no minētajām vielām, arī būtu arī jāatļauj laist tirgū, lai tos iznīcinātu ar Protokola pušu apstiprinātu tehnoloģiju vai tehnoloģiju, ko Protokola puses vēl nav apstiprinājušas, bet kas atbilst Savienības un valsts tiesību aktiem.

(18)

Atkārtoti neuzpildāmas ozona slāni noārdošu vielu tvertnes būtu jāaizliedz, jo tad, kad minētās tvertnes tiek iztukšotas, noteikts daudzums aukstumaģenta tajās nenovēršami paliek un vēlāk nonāk atmosfērā. Šai regulai būtu jāaizliedz šādas tvertnes eksportēt, importēt, laist tirgū, vēlāk piegādāt vai nodrošināt to pieejamību tirgū, kā arī izmantot, izņemot būtiskiem laboratoriskiem un analītiskiem lietojumiem. Lai panāktu, ka atkārtoti uzpildāmas ozona slāni noārdošu vielu tvertnes tiek atkārtoti uzpildītas, nevis izmestas, būtu jāprasa uzņēmumiem, kad tie laiž šādas tvertnes tirgū, iesniegt atbilstības deklarāciju, kas apliecina kārtību, kādā atkārtoti uzpildāmas tvertnes ir nododamas atpakaļ atkārtotai uzpildīšanai.

(19)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (12) paredz, kā marķējamas vielas, kas klasificētas kā ozona slāni noārdošas vielas, un šādas vielas saturoši maisījumi. Tā kā ir atļauts laist brīvā apgrozībā ozona slāni noārdošas vielas, ko ražo, ievadresursu vai procesu aģentu lietojumiem vai būtiskiem laboratoriskiem un analītiskiem lietojumiem, minētās vielas būtu jānošķir no vielām, ko ražo citiem lietojumiem.

(20)

Izņēmuma gadījumos vajadzētu būt iespējai atļaut daļēji halogenētos hlorfluorogļūdeņražus saturošu produktu un aprīkojuma eksportu gadījumos, kad varētu būt izdevīgāk pieļaut, ka šo produktu un aprīkojuma dabiskais aprites cikls izbeidzas trešā valstī, nekā tos dezekspluatēt un likvidēt Savienībā.

(21)

Ņemot vērā, ka dažu ozona slāni noārdošu vielu ražošanas procesā var rasties fluorētas siltumnīcefekta gāzes trifluormetāna kā blakusprodukta emisija, šādu blakusprodukta emisiju iznīcināšanai vai atgūšanai turpmākai lietošanai vajadzētu būt priekšnosacījumam, lai šo ozona slāni noārdošo vielu varētu laist tirgū. Būtu jāprasa ražotājiem un importētājiem dokumentēt ietekmes mazināšanas pasākumus, ko tie apstiprinājuši, lai ražošanas procesā nepieļautu trifluormetāna emisijas, un sniegt pierādījumus, kuri apliecina, ka šādas blakusproduktu emisijas ir iznīcinātas vai atgūtas turpmākas izmantošanas nolūkā, ievērojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus. Laižot tirgū ozona slāni noārdošas vielas, būtu jāiesniedz atbilstības deklarācija.

(22)

Lai atvieglotu muitas kontroli, ir svarīgi precizēt informāciju, kas dalībvalstīs jāiesniedz muitas dienestiem (“muitas dienesti”), ja tiek importētas vai eksportētas ozona slāni noārdošas vielas, kā arī produkti un aprīkojums, uz ko attiecas šī regula, kā arī muitas dienestu un attiecīgā gadījumā tirgus uzraudzības iestāžu uzdevumus gadījumos, kad attiecīgie dienesti vai iestādes īsteno eksporta vai importa aizliegumus un ierobežojumus minētajām vielām, produktiem un aprīkojumam. Ciktāl nav īpašu noteikumu, kuri konkrētāk reglamentē atsevišķus tirgus uzraudzības un izpildes nodrošināšanas aspektus, vielām, produktiem un aprīkojumam, uz ko attiecas šī regula, ir piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1020 (13), kurā izklāstīti noteikumi par tirgus uzraudzību un kontroli produktiem, kas ienāk Savienības tirgū. Ja šī regula paredz īpašus noteikumus, piemēram, par muitas kontroli, noteicošie ir minētie konkrētākie noteikumi, kas tādējādi papildina saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1020 noteiktos noteikumus. Lai garantētu vides aizsardzību, šī regula būtu jāpiemēro visiem šīs regulas reglamentēto ozona slāni noārdošo vielu piegādes veidiem, tostarp tālpārdošanai, kā minēts Regulas (ES) 2019/1020 6. pantā.

(23)

Lai novērstu šajā regulā aptverto aizliegto vielu, produktu un aprīkojuma nelikumīgu tirdzniecību, šajā regulā noteiktie aizliegumi, kā arī licencēšanas prasības tirdzniecībai būtu jāattiecina ne tikai uz preču ievešanu Savienības muitas teritorijā laišanai brīvā apgrozībā, bet arī uz pagaidu glabāšanu un visām citām muitas procedūrām, kas noteiktas Savienības muitas tiesību aktos. Lai novērstu lieku slogu uzņēmējiem un muitas dienestiem, būtu jāatļauj licencēšanas atvieglojumi attiecībā uz precēm, kas ir pagaidu glabāšanā.

(24)

Licencēšanas sistēma ozona slāni noārdošu vielu importam un eksportam ir būtiska Protokolā paredzēta prasība tirdzniecības uzraudzībai un nelikumīgu darbību novēršanai šajā saistībā. Licencēm vajadzētu būt ar ierobežotu termiņu, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi regulāri pārskata alternatīvu izmantošanu. Lai nodrošinātu automātisku muitas kontroli reāllaikā sūtījumu līmenī, kā arī informācijas elektronisku apmaiņu un glabāšanu par visiem šajā regulā aptverto vielu, produktu un aprīkojuma sūtījumiem, kas tiek uzrādīti muitas dienestiem, elektroniskā licencēšanas sistēma attiecībā uz ozona slāni noārdošām vielām ir savstarpēji jāsavieno ar Eiropas Savienības vienloga vidi muitas jomā (“ES vienloga vide muitas jomā”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2399 (14). Ņemot vērā, ka iecerēts veidot šo savstarpējo savienojumu ar ES vienloga vidi muitas jomā, būtu nesamērīgi paredzēt sūtījumu licencēšanas sistēmu Savienībā.

(25)

Lai nodrošinātu, ka šīs regulas aptvertās vielas, produkti un aprīkojums, kas nelikumīgi importēti Savienībā, nenonāk tirgū atkārtoti, dalībvalstu kompetentajām iestādēm (“kompetentās iestādes”) būtu minētās vielas, produkti un aprīkojums jākonfiscē vai jāaiztur likvidēšanai. Šai regulai neatbilstošu vielu, produktu un aprīkojuma reeksports jebkurā gadījumā būtu jāaizliedz.

(26)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka muitas dienestu personālam vai citām saskaņā ar valstu noteikumiem pilnvarotām personām, kas veic kontroli saskaņā ar šo regulu, ir pienācīgi resursi un zināšanas, piemēram, nodrošinot personāla apmācību, un pietiekams aprīkojums, lai rīkotos gadījumos, kad notiek nelikumīga tirdzniecība ar ozona slāni noārdošām vielām, produktiem un aprīkojumu, uz ko attiecas šī regula. Dalībvalstīm būtu jāizraugās muitas iestādes vai citas vietas, kas atbilst minētajiem nosacījumiem un tādējādi ir pilnvarotas īstenot muitas kontroli importa, eksporta un tranzīta gadījumos.

(27)

Lai vērstos pret šīs regulas pārkāpumiem, jo īpaši nelikumīgu tirdzniecību, ļoti svarīga ir sadarbība un nepieciešamās informācijas apmaiņa starp visām šīs regulas īstenošanā iesaistītajām dalībvalstu kompetentajām iestādēm – proti, muitas dienestiem, tirgus uzraudzības iestādēm, vides iestādēm un citām kompetentām inspicējošām iestādēm –, starp dalībvalstīm un ar Komisiju. Tā kā ar risku saistītas muitas informācijas apmaiņa ir konfidenciāla, minētajam nolūkam būtu jāizmanto muitas riska pārvaldības sistēma.

(28)

Lai sekmētu sadarbību un pienācīgu informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un Komisiju gadījumos, kad veicamas atbilstības pārbaudes un notiek nelikumīga tirdzniecība ar ozona slāni noārdošām vielām, Komisijai ar šo regulu uzticētie uzdevumi būtu jāpilda, izmantojot Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), kas izveidots ar Komisijas Lēmumu 1999/352/EK, EOTK, Euratom (15). Lai sekmētu savu uzdevumu veikšanu, OLAF vajadzētu būt piekļuvei visai vajadzīgajai informācijai.

(29)

Lai nodrošinātu atbilstību Protokolam, būtu jāaizliedz ozona slāni noārdošu vielu, kā arī produktu un aprīkojuma, kuri satur šādas vielas vai kuru darbība ir atkarīga no šādām vielām, imports no tādas valsts un eksports uz tādu valsti, kas nav Protokola puse.

(30)

Ozona slāni noārdošu vielu tīša izlaišana atmosfērā, ja šāda izlaišana ir nelikumīga, ir nopietns šīs regulas pārkāpums un būtu skaidri jāaizliedz. Uzņēmumiem būtu jāveic visi iespējamie pasākumi, lai mazinātu ozona slāni noārdošu vielu netīšu izlaišanu atmosfērā, ņemot vērā arī to GSP. Tāpēc ir jāparedz noteikumi par izlietoto ozona slāni noārdošo vielu atgūšanu no produktiem un aprīkojuma un šādu vielu noplūžu novēršanu. Lai maksimāli palielinātu emisiju samazinājumus, atgūšanas pienākumi būtu jāattiecina arī uz ēku īpašniekiem un būvuzņēmējiem, kad tie noņem noteiktu veidu putas no ēkām.

(31)

Prasība no būvmateriālu putām atgūt ozona slāni noārdošas vielas varētu stimulēt inovāciju un pētniecību, kā arī izstrādi saistībā ar nojaukšanas, pārgūšanas un reciklēšanas tehnoloģijām un pozitīvi ietekmēt nodarbinātību, ņemot vērā dezekspluatācijas procesa darbietilpīgumu un vajadzību pēc lielākas minēto atkritumu veidu apstrādes jaudas. Tāpēc ir svarīgi darīt pieejamas piemērotas apmācības programmas, jo ir vajadzīgas pienācīgi kvalificētas fiziskas personas, kuras veiktu to ozona slāni noārdošo vielu atgūšanu, ko satur putas.

(32)

Ir jāparedz noteikumi par ozona slāni noārdošām vielām, kas netiek kontrolētas saskaņā ar Protokolu un kuras uzskaitītas II pielikumā, ņemot vērā Savienībā saražotos un izmantotos daudzumus, kā arī minēto vielu emisiju ietekmi uz stratosfēras ozonu. Ir arī citi atzīti faktori, kas ietekmē ozona slāņa atjaunošanos un ir vērojami nozarēs, uz kurām šīs regulas darbības joma neattiecas. To vidū ir slāpekļa oksīds, kas, pamatojoties uz ONP svērtām emisijām, ir viena no pārējām nozīmīgākajām ozona slāni noārdošajām vielām. Slāpekļa oksīds veido lielāko daļu no lauksaimnieciskās darbības radītajām antropogēnajām emisijām, un minētajai jomai Komisija ir apņēmusies pievērsties saskaņā ar Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā”. Vēl viena problēma ir plaši dabas ugunsgrēki, kurus ir svarīgi nepieļaut, jo tie var būtiski palielināt aerosolu īpatsvaru stratosfērā, kas savukārt var ietekmēt stratosfēras ozona slāņa līdzsvarošanās procesus.

(33)

Dalībvalstīm būtu jāziņo Komisijai par kompetento iestāžu atklātiem nelikumīgas tirdzniecības gadījumiem, tostarp par piemērotajiem sodiem.

(34)

Halonu izmantošana būtu jāatļauj tikai kritiskiem lietojumiem, kas noteikti šajā regulā. Dalībvalstīm būtu jāziņo par halonu daudzumiem, kas uzstādīti, izmantoti vai glabāti kritiskiem lietojumiem, kā arī par lokalizācijas pasākumiem, kas veikti, lai mazinātu emisijas no minētajām vielām, un par progresu alternatīvu apzināšanā. Minētā informācija ir vajadzīga, lai zinātu, kādi halonu daudzumi vēl ir pieejami Savienībā kritiskiem lietojumiem, kā arī lai sekotu līdzi tehnoloģiskajam progresam šajā jomā, kas ļautu noteikt, kad konkrētiem lietojumiem halons vairs nav nepieciešams.

(35)

Protokols nosaka pienākumu ziņot par ozona slāni noārdošu vielu tirdzniecību. Tāpēc ozona slāni noārdošu vielu ražotājiem, importētājiem un eksportētājiem būtu katru gadu jāziņo par ozona slāni noārdošu vielu tirdzniecību. Būtu jāziņo arī par to ozona slāni noārdošo vielu tirdzniecību, kas netiek kontrolētas saskaņā ar Protokolu un uzskaitītas II pielikumā, lai varētu novērtēt, vai pastāv nepieciešamība dažus vai visus kontroles pasākumus, kas piemērojami I pielikumā uzskaitītajām ozona slāni noārdošajām vielām, piemērot arī minētajām vielām.

(36)

Komisija Savienības vārdā katru gadu ziņo Ozona sekretariātam par tādu ozona slāni noārdošu vielu importu un eksportu, kas jākontrolē saskaņā ar Protokolu. Lai gan ziņošana par šādu vielu ražošanu un iznīcināšanu ir dalībvalstu pienākums, Komisijai būtu jāsagatavo datu projekts par minētajām darbībām, lai Ozona sekretariātam būtu vieglāk laikus aprēķināt Savienības patēriņu. Ja vien nav paziņojumu, ka tiek plašāk piemērota klauzula, kura attiecas uz reģionālu ekonomiskās integrācijas organizāciju, Komisijai būtu jāturpina minētā ikgadējas ziņošanas prakse, vienlaikus nodrošinot, ka dalībvalstīm ir pietiekami daudz laika izskatīt Komisijas sagatavoto datu projektu, lai nepieļautu neatbilstības.

(37)

Dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tostarp vides iestādēm, tirgus uzraudzības iestādēm un muitas dienestiem, būtu jāveic pārbaudes, izmantojot uz riska faktoriem balstītu pieeju, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai. Šāda pieeja ir nepieciešama, lai vērstos pret tām darbībām, kas rada vislielāko tādu ozona slāni noārdošu vielu nelikumīgas tirdzniecības vai nelikumīgas noplūdes risku, uz kurām attiecas šī regula. Turklāt kompetentajām iestādēm būtu jāveic pārbaudes, ja to rīcībā ir pierādījumi vai cita būtiska informācija par iespējamas neatbilstības gadījumiem. Attiecīgā gadījumā šāda informācija – ciktāl tas iespējams, – būtu jāpaziņo muitas dienestiem, lai pirms kontroles varētu veikt riska analīzi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (16) 47. pantu. Gadījumos, kad kompetentās iestādes ir konstatējušas šīs regulas pārkāpumus, ir svarīgi nodrošināt, ka kompetentās iestādes, kas atbildīgas par sodu uzlikšanas pārraudzību, tiek informētas, lai tās vajadzības gadījumā varētu uzlikt pienācīgu sodu.

(38)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka uzņēmumiem par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem piemēro iedarbīgus, samērīgus un atturošus sodus.

(39)

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paredzēt noteikumus par kriminālsodiem vai administratīviem sodiem, vai abu veidu sodiem, kas piemērojami par vienu un to pašu pārkāpumu. Ja par vienu un to pašu pārkāpumu dalībvalstis piemēro gan kriminālsodu, gan administratīvo sodu, minētie sodi būtu jāpiemēro, nepieļaujot, ka ir pārkāptas tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam krimināllietā par to pašu noziedzīgo nodarījumu (ne bis in idem), kā tās skaidrojusi Eiropas Savienības Tiesa.

(40)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir šādas īstenošanas pilnvaras Komisijai:

—

izveidot to uzņēmumu sarakstu, kuri drīkst izmantot ozona slāni noārdošas vielas par procesu aģentiem, noteikt maksimālos daudzumus, ko var izmantot papildināšanai vai patēriņam, un noteikt maksimālo emisiju līmeni katram uzņēmumam;

—

noteikt būtiskus laboratoriskos un analītiskos lietojumus, kuru vajadzībām noteiktā periodā ir atļauta ražošana un imports, un norādīt apstiprinātos lietotājus;

—

piešķirt atkāpes no tiem beigu un lietošanas izbeigšanas termiņiem, kuri noteikti kritiskiem halonu lietojumiem;

—

ārkārtas gadījumos atļaut metilbromīda pagaidu ražošanu, laišanu tirgū, vēlāku piegādi un izmantošanu;

—

atļaut daļēji halogenētos hlorfluorogļūdeņražus saturošu produktu un aprīkojuma eksportu;

—

sīki noteikt kārtību, kādā deklarē iepriekš uzpildīta aprīkojuma atbilstību un to verificē;

—

noteikt, kādi pierādījumi sniedzami par tā trifluormetāna iznīcināšanu vai atgūšanu turpmākai lietošanai, kas kā blakusprodukts radies ozona slāni noārdošu vielu ražošanas laikā;

—

noteikt marķēšanas prasību formu un saturu;

—

piešķirt atļauju tirdzniecībai ar struktūrām, uz ko Protokols neattiecas;

—

noteikt, kādā formātā dalībvalstīm jāiesniedz informācija par kritiskiem halonu lietojumiem un nelikumīgu tirdzniecību; un

—

noteikt, kādā formātā un ar kādiem līdzekļiem uzņēmumiem jāpaziņo informācija, jo īpaši par ražošanu, importu, eksportu, ievadresursu lietojumiem un iznīcināšanu.

Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (17).

(41)

Lai papildinātu vai grozītu konkrētus nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz:

—

procesiem, kuros ozona slāni noārdošas vielas var izmantot kā procesu aģentus, un maksimālo pieļaujamo daudzumu šādos lietojumos, kā arī to emisijām Savienībā;

—

nosacījumiem, ar kādiem var laist tirgū un vēlāk izplatīt ozona slāni noārdošas vielas būtiskiem laboratoriskiem un analītiskiem lietojumiem;

—

V pielikumā noteiktajiem termiņiem attiecībā uz kritiskiem halonu lietojumiem;

—

ozona slāni noārdošu vielu licencēšanas sistēmas darbību;

—

papildu pasākumiem, kuru mērķis ir precizēt, kas dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāņem vērā pārbaužu veikšanā, un papildu pasākumiem to vielu, produktu un aprīkojuma monitoringam, uz kuriem attiecas šī regula un kuriem piemēro pagaidu glabāšanas un citas muitas procedūras;

—

noteikumiem, kas piemērojami to produktu un aprīkojuma laišanai brīvā apgrozībā, kurus importē no jebkuras Protokola neaptvertas struktūras vai eksportē uz jebkuru šādu struktūru;

—

to produktu un aprīkojuma saraksta izveidi, no kuriem ir tehniski un ekonomiski iespējams atgūt ozona slāni noārdošas vielas vai tās iznīcināt, un izmantojamo tehnoloģiju specifikāciju;

—

grozījumiem I un II pielikumā;

—

ozona slāni noārdošu vielu GSP un ONP atjaunināšanu;

—

ziņošanas prasībām dalībvalstīm par kritiskiem halonu lietojumiem un nelikumīgu tirdzniecību; un

—

ziņošanas prasībām uzņēmumiem, jo īpaši par ražošanu, importu, eksportu, ievadresursu lietojumiem un iznīcināšanu.

Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (18). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(42)

Personu aizsardzību attiecībā uz dalībvalstu īstenotu personas datu apstrādi reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (19), un personu aizsardzību attiecībā uz Komisijas īstenotu personas datu apstrādi reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (20), jo īpaši attiecībā uz prasībām par datu apstrādes konfidencialitāti un drošību, personas datu pārsūtīšanu no Komisijas uz dalībvalstīm, datu apstrādes likumību un datu subjektu tiesībām saņemt informāciju par saviem personas datiem, tiem piekļūt un tos labot.

(43)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2022. gada 20. maijā sniedza oficiālus komentārus.

(44)

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas iedibināto judikatūru dalībvalstu tiesām ir jānodrošina personas tiesību aizsardzība tiesā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Turklāt Līguma par Eiropas Savienību (LES) 19. panta 1. punktā dalībvalstīm ir prasīts nodrošināt tiesību aizsardzības līdzekļus, kas ir pietiekami efektīvi tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības. Minētajā sakarā dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka sabiedrībai – tostarp fiziskām un juridiskām personām – ir iespējas vērsties tiesā, un tādējādi jāpilda pienākumi, kuriem dalībvalstis ir piekritušas saskaņā ar ANO Eiropas Ekonomikas komisijas 1998. gada 25. jūnija Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (21) (“Orhūsas konvencija”).

(45)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, risināt problēmas saistībā ar ozona slāņa noārdīšanos un tādējādi veicināt stratosfēras ozona atjaunošanos, mazināt klimata sasilšanu un nodrošināt Protokola ievērošanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet aplūkotās vides problēmas pārrobežu rakstura un šīs regulas ietekmes uz Savienības iekšējo un ārējo tirdzniecību dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(46)

Regulā (EK) Nr. 1005/2009 ir jāizdara vairāki grozījumi. Skaidrības labad minētā regula būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1. pants

Priekšmets

Šī regula paredz noteikumus par ozona slāni noārdošu vielu ražošanu, importu, eksportu, laišanu tirgū, uzglabāšanu un turpmāku piegādi, kā arī par to izmantošanu, atgūšanu, reciklēšanu, pārgūšanu un iznīcināšanu un par informācijas paziņošanu saistībā ar minētajām vielām un par tādu produktu un aprīkojuma importu, eksportu, laišanu tirgū, turpmāku piegādi un izmantošanu, kuri satur ozona slāni noārdošas vielas vai kuru darbība ir atkarīga no minētajām vielām.

2. pants

Piemērošanas joma

Šo regulu piemēro:

a)

ozona slāni noārdošajām vielām, kas uzskaitītas regulas I un II pielikumā, un to izomēriem atsevišķi vai maisījumos; un

b)

produktiem un aprīkojumam un to daļām, kuri satur ozona slāni noārdošas vielas vai kuru darbība ir atkarīga no šīm vielām.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“ievadresurss” ir jebkura ozona slāni noārdoša viela, kura ķīmiski pārveidojas procesā, kā rezultātā tā pilnībā maina savu sākotnējo sastāvu, un kuras emisijas ir nenozīmīgas;

2)

“procesu aģenti” ir jebkuras ozona slāni noārdošas vielas, ko izmanto kā ķīmisko procesu aģentus III pielikumā uzskaitītajiem izmantojumiem;

3)

“imports” ir vielu, produktu un aprīkojuma ievešana Savienības muitas teritorijā, ciktāl uz šo teritoriju attiecas ratificētais 1987. gada Monreālas protokols par ozona slāni noārdošām vielām (“Protokols”), un tas ietver arī pagaidu glabāšanu un muitas procedūras, kas minētas Regulas (ES) Nr. 952/2013 201. un 210. pantā;

4)

“eksports” ir vielu, produktu un aprīkojuma izvešana no Savienības muitas teritorijas, ciktāl uz šo teritoriju attiecas ratificētais Protokols;

5)

“laišana tirgū” ir pašu lietojumam saražotu vielu, produktu vai aprīkojuma laišana brīvā apgrozībā Savienībā ar muitas atļauju vai pirmreizēja piegāde vai pieejamības nodrošināšana citai personai Savienībā par maksu vai par brīvu, vai šādu vielu, produktu vai aprīkojuma izmantošana;

6)

“lietojums” attiecībā uz ozona slāni noārdošām vielām ir to izmantošana produktu un aprīkojuma ražošanā, apkopē vai apkalpē, tostarp atkārtotā uzpildīšanā, vai citās šajā regulā minētās darbībās un procesos;

7)

“ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas Savienībā ražo ozona slāni noārdošas vielas;

8)

“atgūšana” ir ozona slāni noārdošu vielu savākšana no tvertnēm, produktiem un aprīkojuma apkopes vai apkalpes laikā vai pirms tvertņu, produktu vai aprīkojuma likvidēšanas, kā arī šo vielu uzglabāšana;

9)

“reciklēšana” ir atgūtas ozona slāni noārdošās vielas atkalizmantošana pēc vienkārša attīrīšanas procesa, kas ietver filtrēšanu un žāvēšanu;

10)

“pārgūšana” ir atgūtas ozona slāni noārdošas vielas atkalpārstrāde, lai panāktu, ka tā darbojas līdzvērtīgi nelietotai vielai, ņemot vērā tās paredzēto lietojumu, un ka tas notiek atļautos pārgūšanas objektos, kuros ir pienācīgs aprīkojums un ir ieviestas attiecīgas procedūras, lai šādas vielas varētu atgūt, un kuros var izvērtēt un apliecināt vajadzīgo kvalitātes līmeni;

11)

“uzņēmums” ir fiziska vai juridiska persona, kas veic kādu no šajā regulā minētajām darbībām;

12)

“tvertne” ir trauks, kas galvenokārt paredzēts ozona slāni noārdošu vielu transportēšanai vai glabāšanai;

13)

“produkti un aprīkojums” ir visi produkti un aprīkojums, tostarp to daļas, ko lieto ozona slāni noārdošu vielu pārvadāšanai vai glabāšanai, izņemot tvertnes;

14)

“nelietota viela” ir viela, kas iepriekš nav lietota;

15)

“dezekspluatācija” ir ozona slāni noārdošu vielu saturoša produkta vai aprīkojuma neatgriezeniska izņemšana no ekspluatācijas vai lietošanas, tostarp objekta galīgā slēgšana;

16)

“iznīcināšana” ir process, kurā ozona slāni noārdošu vielu neatgriezeniski vai pēc iespējas pilnīgāk pārveido vai noārda, tai kļūstot par vienu vai vairākām stabilām vielām, kas nav ozona slāni noārdošas vielas;

17)

“iedibināts Savienībā” attiecībā uz fizisku personu nozīmē, ka minētās personas pastāvīgā dzīvesvieta ir Savienībā, un attiecībā uz juridisku personu – ka minētās personas pastāvīgā darījumdarbības vieta ir Savienībā, kā minēts Regulas (ES) Nr. 952/2013 5. panta 32. punktā;

18)

“putuplasta plāksne” ir izstrādājums ar vairākiem slāņiem, kurš satur putuplastu un cietu materiālu, piemēram, koksni vai metālu, kas piestiprināts no vienas vai abām pusēm;

19)

“laminēta plāksne” ir putuplasta plāksne, kas pārklāta ar plānu elastīga materiāla, piemēram, plastmasas, kārtu.

II NODAĻA

Aizliegumi

4. pants

Ar ozona slāni noārdošām vielām saistīti aizliegumi

1.   Šīs regulas I pielikumā uzskaitīto ozona slāni noārdošo vielu ražošana, laišana tirgū un turpmāka piegāde vai pieejamības nodrošināšana citai personai Savienībā par maksu vai par brīvu ir aizliegta.

2.   Šīs regulas I pielikumā uzskaitīto ozona slāni noārdošo vielu imports un eksports ir aizliegts.

5. pants

Aizliegumi, kas saistīti ar tādiem produktiem un aprīkojumu, kuri satur ozona slāni noārdošas vielas vai kuru darbība ir atkarīga no šādām vielām

1.   Tādu produktu un aprīkojuma laišana tirgū un turpmāka piegāde vai pieejamības nodrošināšana citai personai Savienībā par maksu vai par brīvu, kuri satur I pielikumā uzskaitītās ozona slāni noārdošās vielas vai kuru darbība ir atkarīga no šādām vielām, ir aizliegta.

2.   Tādu produktu un aprīkojuma imports un eksports, kuri satur I pielikumā uzskaitītās ozona slāni noārdošās vielas vai kuru darbība ir atkarīga no šādām vielām, ir aizliegts. Minētais aizliegums neattiecas uz personiskās lietošanas priekšmetiem.

III NODAĻA

Atbrīvojumi no aizliegumiem

6. pants

Ievadresursi

1.   Atkāpjoties no 4. panta 1. punkta, I pielikumā uzskaitītās ozona slāni noārdošās vielas var ražot, laist tirgū un vēlāk piegādāt vai darīt pieejamas citām personām Savienībā par maksu vai par brīvu, lai tās izmantotu kā ievadresursu.

2.   Komisija attiecīgā gadījumā pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, lai papildinātu šo regulu, izveidojot to ķīmisko ražošanas procesu sarakstu, kuros I pielikumā uzskaitīto ozona slāni noārdošo vielu izmantošana par ievadresursiem ir aizliegta, pamatojoties uz tehniskajiem novērtējumiem, kas veikti saskaņā ar Protokolu, jo īpaši četru gadu ziņojumiem, kurus saskaņā ar Protokolu sagatavojušas vērtēšanas grupas un kuri ietver novērtējumus par pieejamajām alternatīvām pašreizējo ievadresursu lietojumiem un pašreizējo ievadresursu lietojumu emisiju līmeņus.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, ja nav pieejami saskaņā ar Protokolu veikti tehniskie novērtējumi par pieejamām alternatīvām pašreizējiem ievadresursu lietojumiem un pašreizējo ievadresursu lietojumu emisiju līmeņiem, kas nodrošinātu pietiekamu pamatu, lai pieņemtu lēmumu par to, vai aizliegt kādu ievadresursa lietojumu, Komisija līdz 2027. gada 31. decembrim veic savu novērtējumu, pamatojoties uz zinātniskiem ieteikumiem par pašreizējiem ievadresursu lietojumiem, ietekmi ONP un precīzāku datu pieejamību par siltumnīcefekta gāzu emisijām no ievadresursiem, tehnoloģisko attīstību, kuras rezultātā būtu pieejamas tehniski īstenojamas alternatīvas, un par minēto alternatīvu enerģijas patēriņu, efektivitāti, ekonomisko īstenojamību un izmaksām, un attiecīgā gadījumā, pamatojoties uz minēto novērtējumu, pieņem 2. punktā norādītos deleģētos aktus.

4.   Sarakstu, kas izveidots, ievērojot 2. punktu, vajadzības gadījumā var atjaunināt, ņemot vērā konstatējumus, kas iekļauti četru gadu ziņojumos, kurus vērtēšanas grupas sagatavojušas saskaņā ar Protokolu, vai Komisijas pašas veiktajos novērtējumos.

7. pants

Procesu aģenti

1.   Atkāpjoties no 4. panta 1. punkta, I pielikumā uzskaitītās ozona slāni noārdošās vielas var ražot, laist tirgū un vēlāk piegādāt vai darīt pieejamas citai personai Savienībā par maksu vai par brīvu, lai tās izmantotu kā procesu aģentus III pielikumā minētajos procesos. Minētās vielas izmanto kā procesu aģentus tikai tad, ja tiek ievēroti nosacījumi, kas noteikti, ievērojot šā panta 2. un 3. punktu.

2.   Šā panta 1. punktā minētās ozona slāni noārdošās vielas izmanto kā procesu aģentus iekārtās, kas pastāvējušas 1997. gada 1. septembrī, vienīgi ar nosacījumu, ka ozona slāni noārdošu vielu emisijas no šīm iekārtām ir nenozīmīgas, un ievērojot nosacījumus, kas noteikti, ievērojot 3. punktu.

3.   Komisija ar īstenošanas aktiem var izveidot to uzņēmumu sarakstu, kuriem ir atļauts I pielikumā uzskaitītās ozona slāni noārdošās vielas izmantot par procesu aģentiem III pielikumā minētajos procesos šā panta 2. punktā minētajās iekārtās, nosakot, kādi ir maksimālie šo vielu daudzumi, ko var izmantot kā procesu aģentus papildināšanai vai patēriņam, un kādi ir maksimālie emisiju līmeņi katram attiecīgajam uzņēmumam. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, lai grozītu III pielikumu, ja tas ir nepieciešams, ņemot vērā tehnikas attīstību vai lēmumus, ko pieņēmušas Protokola puses.

8. pants

Būtiski laboratoriski un analītiski lietojumi

1.   Atkāpjoties no 4. panta 1. punkta, I pielikumā uzskaitītās ozona slāni noārdošās vielas var ražot, laist tirgū un vēlāk piegādāt vai darīt pieejamas citai personai Savienībā par maksu vai par brīvu, lai tās izmantotu būtiskiem laboratoriskiem un analītiskiem lietojumiem, un ievērojot nosacījumus, kas noteikti saskaņā ar šā panta 2. punktu.

2.   Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt būtiskus laboratoriskos un analītiskos lietojumus, kuru vajadzībai I pielikumā uzskaitīto ozona slāni noārdošo vielu ražošana un imports var būt atļauti Savienībā, termiņu, līdz kuram šis atbrīvojums ir spēkā, un lietotājus, kuriem ir tiesības izmantot šīs vielas būtiskiem laboratoriskiem un analītiskiem lietojumiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.

3.   Uzņēmums, kas laiž tirgū un vēlāk piegādā vai par maksu vai par brīvu dara pieejamas citām personām Savienībā ozona slāni noārdošas vielas 1. punktā minētajiem būtiskiem laboratoriskiem un analītiskiem lietojumiem, veic šādu uzskaiti par katru vielu:

a)

nosaukums;

b)

tirgū laistais vai piegādātais daudzums;

c)

lietojuma mērķis;

d)

pircēju un piegādātāju saraksts.

4.   Uzņēmums, kas izmanto ozona slāni noārdošas vielas būtiskiem laboratoriskiem un analītiskiem lietojumiem, kā minēts 1. punktā, veic šādu uzskaiti par katru vielu:

a)

nosaukums;

b)

piegādātais vai izmantotais daudzums;

c)

lietojuma mērķis;

d)

piegādātāju saraksts.

5.   Šā panta 3. un 4. punktā minēto uzskaites dokumentāciju glabā vismaz 5 gadus un pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm vai Komisijai.

6.   Šā panta 1. punktā minētās ozona slāni noārdošās vielas būtiskiem laboratoriskiem un analītiskiem lietojumiem laiž tirgū un vēlāk piegādā vai dara pieejamas citām personām Savienībā par maksu vai par brīvu tikai saskaņā ar IV pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

7.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, lai grozītu IV pielikumu, ja tas ir nepieciešams, ņemot vērā tehnikas attīstību vai lēmumus, ko pieņēmušas Protokola puses.

9. pants

Kritiski halonu lietojumi

1.   Atkāpjoties no 4. panta 1. punkta, halonus drīkst laist tirgū un izmantot kritiskiem lietojumiem saskaņā ar V pielikumu. Halonus drīkst laist tirgū un vēlāk piegādāt vai darīt pieejamus citai personai Savienībā par maksu vai par brīvu tikai uzņēmumi, kam attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde devusi atļauju glabāt halonus kritiskiem lietojumiem.

2.   Ugunsaizsardzības sistēmas un ugunsdzēšamos aparātus, kuri satur halonus, ko izmanto šā panta 1. punktā minētajiem kritiskajiem lietojumiem, vai kuru darbība ir atkarīga no šādiem haloniem, dezekspluatē līdz V pielikumā norādītajiem beigu termiņiem. Ugunsaizsardzības sistēmās un ugunsdzēšamajos aparātos esošos halonus atgūst saskaņā ar 20. panta 5. punktu.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, lai grozītu V pielikumu, ja minētajā pielikumā noteiktajos termiņos nav pieejamas ekonomiski īstenojamas alternatīvas vai tehnoloģijas tajā uzskaitītajiem kritiskajiem lietojumiem vai ja tās nav pieņemamas to ietekmes uz vidi vai veselību dēļ, vai ja ir jānodrošina atbilstība Savienības starptautiskajām saistībām attiecībā uz kritiskiem halonu lietojumiem, kuras jo īpaši noteiktas saskaņā ar Protokolu, Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā vai saskaņā ar Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem.

4.   Komisija pēc dalībvalsts kompetentās iestādes pamatota lūguma ar īstenošanas aktiem var uz noteiktu laiku piešķirt atkāpes no V pielikumā norādītajiem beigu termiņiem vai lietošanas izbeigšanas termiņiem konkrētā gadījumā, kad atkāpes pieprasījumā tiek pierādīts, ka nav pieejama tehniski un ekonomiski īstenojama alternatīva konkrētajam izmantojumam. Komisija minētajos īstenošanas aktos iekļauj ziņošanas prasības un pieprasa, lai tiek iesniegti pamatojoši pierādījumi, kas nepieciešami atkāpes izmantošanas monitoringam, tajā skaitā pierādījumi par halonu daudzumiem, kas atgūti reciklēšanai vai pārgūšanai, noplūžu pārbaužu rezultātiem un krājumos esošo neizmantoto halonu daudzumiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.

10. pants

Metilbromīda lietošana ārkārtas apstākļos

1.   Ārkārtas gadījumā, ja tas vajadzīgs negaidītu slimību uzliesmojumu vai kaitīgo organismu invāziju dēļ, Komisija pēc dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma ar īstenošanas aktiem un pēc paziņojuma Ozona sekretariātam saskaņā ar Protokola pušu Lēmumu IX/7 var atļaut metilbromīda pagaidu ražošanu, laišanu tirgū un lietošanu, ja metilbromīda laišana tirgū un lietojums atļauts saskaņā ar attiecīgi Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un (ES) Nr. 528/2012. Visus neizlietotos metilbromīda daudzumus iznīcina.

2.   Šā panta 1. punktā minētajos īstenošanas aktos nosaka pasākumus, kas veicami, lai mazinātu metilbromīda emisijas lietošanas laikā, un kas ir piemērojami ne ilgāk kā 120 dienas un daudzumam, kurš nepārsniedz 20 tonnas metilbromīda. Komisija minētajos īstenošanas aktos iekļauj ziņošanas prasības un prasa, lai tiek iesniegti pamatojoši pierādījumi, kas nepieciešami metilbromīda lietošanas monitoringam, tajā skaitā pierādījumi par vielas iznīcināšanu pēc atkāpes beigām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.

11. pants

Atkāpes attiecībā uz produktiem un aprīkojumu, kuri satur ozona slāni noārdošas vielas vai kuru darbība ir atkarīga no šādām vielām

1.   Atkāpjoties no 5. panta 1. punkta, produktus un aprīkojumu, attiecībā uz kuriem attiecīgās ozona slāni noārdošās vielas lietošana ir atļauta saskaņā ar 8. vai 9. pantu, var laist tirgū, vēlāk piegādāt vai darīt pieejamus citai personai Savienībā par maksu vai par brīvu.

2.   Izņemot 9. panta 1. punktā minētos kritiskos lietojumus, ugunsaizsardzības sistēmas un ugunsdzēšamie aprāti, kas satur halonus, ir aizliegti un tiek dezekspluatēti.

3.   Produktus un aprīkojumu, kuri satur ozona slāni noārdošas vielas vai kuru darbība ir atkarīga no šādām vielām, dezekspluatē, kad beidzas to aprites cikls.

12. pants

Iznīcināšana un pārgūšana

Atkāpjoties no 4. panta 1. punkta un 5. panta 1. punkta, ozona slāni noārdošās vielas, kas uzskaitītas I pielikumā, un produktus un aprīkojumu, kuri satur I pielikumā uzskaitītās ozona slāni noārdošas vielas vai kuru darbība ir atkarīga no šādām vielām, drīkst laist tirgū, vēlāk piegādāt vai darīt pieejamus citai personai Savienībā par maksu vai par brīvu nolūkā iznīcināt Savienībā atbilstīgi 20. panta 6. punktam. Ozona slāni noārdošās vielas, kas uzskaitītas I pielikumā, drīkst arī laist tirgū pārgūšanai Savienībā.

13. pants

Imports

1.   Atkāpjoties no 4. panta 2. punkta un 5. panta 2. punkta, ir atļauts šāds imports:

a)

ozona slāni noārdošas vielas, kas izmantojamas kā ievadresursi saskaņā ar 6. pantu;

b)

ozona slāni noārdošas vielas, kas izmantojamas kā procesu aģenti saskaņā ar 7. pantu;

c)

ozona slāni noārdošas vielas, kas izmantojamas būtiskiem laboratoriskiem un analītiskiem lietojumiem saskaņā ar 8. pantu;

d)

ozona slāni noārdošas vielas, kas paredzētas iznīcināšanai ar tehnoloģijām, kā minēts 20. panta 6. punktā;

e)

ozona slāni noārdošas vielas, kas paredzētas pārgūšanai, kā minēts 12. pantā;

f)

metilbromīds, kas paredzēts ārkārtas lietošanai saskaņā ar 10. pantu;

g)

atgūti, reciklēti vai pārgūti haloni ar nosacījumu, ka tos importē tikai 9. panta 1. punktā minētajiem kritiskajiem lietojumiem un ja to dara uzņēmumi, kam attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde devusi atļauju glabāt halonus kritiskiem lietojumiem;

h)

produkti un aprīkojums, kuri satur halonus vai kuru darbība ir atkarīga no haloniem, lai nodrošinātu 9. panta 1. punktā minētos kritiskos lietojumus;

i)

produkti un aprīkojums, kuri satur ozona slāni noārdošas vielas vai kuru darbība ir atkarīga no šādām iznīcināšanai paredzētām vielām, attiecīgā gadījumā izmantojot tehnoloģijas, kā minēts 20. panta 6. punktā;

j)

produkti un aprīkojums, kuri satur ozona slāni noārdošas vielas vai kuru darbība ir atkarīga no šādām vielām, lai nodrošinātu būtiskus laboratoriskus un analītiskus lietojumus, kā minēts 8. pantā.

2.   Veicot šā panta 1. punktā minēto importu, muitas dienestiem uzrāda derīgu licenci, ko Komisija izdevusi saskaņā ar 16. pantu, izņemot pagaidu glabāšanas gadījumos.

14. pants

Eksports

1.   Atkāpjoties no 4. panta 2. punkta un 5. panta 2. punkta, ir atļauts šāds eksports:

a)

ozona slāni noārdošas vielas, kas izmantojamas būtiskiem laboratoriskiem un analītiskiem lietojumiem, kā minēts 8. pantā;

b)

ozona slāni noārdošas vielas, kas izmantojamas kā ievadresursi saskaņā ar 6. pantu;

c)

ozona slāni noārdošas vielas, kas izmantojamas kā procesu aģenti saskaņā ar 7. pantu;

d)

nelietoti vai pārgūti daļēji halogenēti hlorfluorogļūdeņraži citiem lietojumiem, kas nav paredzēti a) un b) apakšpunktā, izņemot iznīcināšanai;

e)

atgūti, reciklēti vai pārgūti haloni, ko glabā kritiskiem lietojumiem, kā minēts 9. panta 1. punktā, ja to dara uzņēmumi, kam attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde devusi atļauju glabāt halonus, kuri paredzēti kritiskiem lietojumiem;

f)

produkti un aprīkojums, kuri satur halonus vai kuru darbība ir atkarīga no haloniem, lai nodrošinātu kritiskus lietojumus, kā minēts 9. panta 1. punktā;

g)

produkti un aprīkojums, kuri satur ozona slāni noārdošas vielas vai kuru darbība ir atkarīga no šādām vielām un kurus importē saskaņā ar 13. panta 1. punkta j) apakšpunktu.

2.   Atkāpjoties no 5. panta 2. punkta, Komisija pēc dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma ar īstenošanas aktiem var atļaut eksportēt daļēji halogenētos hlorfluorogļūdeņražus saturošus produktus un aprīkojumu, ja tiek pierādīts, ka, ņemot vērā konkrētās preces ekonomisko vērtību un paredzamo atlikušo kalpošanas laiku, eksporta aizliegums radītu nesamērīgu slogu eksportētājam, un ja šāds eksports atbilst galamērķa valsts tiesību aktiem. Pirms eksporta pieprasījuma apstiprināšanas Komisija pārliecinās, ka galamērķa valsts tiesību akti nodrošina, ka ar šādiem produktiem un aprīkojumu pēc to aprites cikla beigām rīkojas pienācīgā veidā, lai līdz minimumam samazinātu ozona slāni noārdošu vielu noplūdi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.

Pirms šāda eksporta Komisija informē par to galamērķa valsti.

3.   Veicot šā panta 1. un 2. punktā minēto eksportu, muitas dienestiem uzrāda derīgu licenci, ko Komisija izdevusi, ievērojot 16. pantu, izņemot reeksporta gadījumos pēc pagaidu glabāšanas.

15. pants

Nosacījumi atbrīvojumu piešķiršanai

1.   Ir aizliegts importēt, laist tirgū, vēlāk piegādāt vai darīt pieejamus citai personai Savienībā par maksu vai par brīvu, izmantot un eksportēt atkārtoti neuzpildāmas ozona slāni noārdošu vielu tvertnes, kas ir tukšas vai daļēji vai pilnībā uzpildītas, izņemot, ja tas vajadzīgs būtiskiem laboratoriskiem un analītiskiem lietojumiem, kā minēts 8. pantā. Šādas tvertnes drīkst glabāt vai transportēt tikai to vēlākai likvidēšanai.

Pirmo daļu piemēro atkārtoti neuzpildāmām tvertnēm, proti:

a)

tvertnēm, ko nevar atkārtoti uzpildīt bez speciālas pielāgošanas šim nolūkam; un

b)

tvertnēm, ko varētu atkārtoti uzpildīt, bet ko importē vai laiž tirgū, neparedzot to nodošanu atpakaļ atkārtotai uzpildīšanai.

2.   Visas atkārtoti neuzpildāmās tvertnes, kas minētas 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktā, muitas dienesti vai tirgus uzraudzības iestādes aiztur, konfiscē vai atsauc no tirgus nolūkā likvidēt, tās iznīcinot. Ir aizliegts atkārtoti reeksportēt atkārtoti neuzpildāmās tvertnes, kuras ir aizliegtas, ievērojot 1. punktu.

3.   Uzņēmumi, kas laiž tirgū atkārtoti uzpildāmas ozona slāni noārdošu vielu uzglabāšanai paredzētas tvertnes, uzrāda atbilstības deklarāciju, kurā ietverti pierādījumi, kas apliecina, ka ir ieviesta saistoša kārtība minēto tvertņu nodošanai atpakaļ, lai to atkārtoti uzpildītu, un jo īpaši norādītas attiecīgās personas, kas to veiks, to obligātie pienākumi un attiecīgie loģistikas pasākumi. Minēto kārtību dara saistošu personām, kas ozona slāni noārdošu vielu atkārtoti uzpildāmās tvertnes izplata galalietotājam.

Šā punkta pirmajā daļā minētie uzņēmumi glabā atbilstības deklarāciju vismaz 5 gadus no brīža, kad ozona slāni noārdošo vielu atkārtoti uzpildāmās tvertnes laistas tirgū, un pēc pieprasījuma dara minēto deklarāciju pieejamu dalībvalsts kompetentajai iestādei vai Komisijai. Piegādātāji, kas ozona slāni noārdošo vielu atkārtoti uzpildāmās tvertnes piegādā galalietotājiem, glabā pierādījumus par šā punkta pirmajā daļā minētās saistošās kārtības ievērošanu vismaz 5 gadus no piegādes galalietotājam un pēc pieprasījuma dara minētos pierādījumus pieejamus dalībvalsts kompetentajai iestādei vai Komisijai.

Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt prasības to elementu iekļaušanai atbilstības deklarācijā, kas ir būtiski pirmajā daļā minētajai saistošajai kārtībai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.

4.   Ir aizliegts laist tirgū ozona slāni noārdošas vielas, ja vien ražotāji vai importētāji tirgū laišanas brīdī neiesniedz dalībvalsts kompetentajai iestādei pierādījumus, ka viss trifluormetāns, kas radies kā blakusprodukts ozona slāni noārdošu vielu ražošanas procesā, tostarp tad, kad tiek ražoti šādu vielu ražošanas ievadresursi, ir iznīcināts vai atgūts turpmākai lietošanai, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus.

Lai sniegtu minētos pierādījumus, ražotāji un importētāji sagatavo atbilstības deklarāciju, kurai pievieno šādu pamatojošu dokumentāciju:

a)

kurā noteikta tirgū laižamo ozona slāni noārdošo vielu izcelsme;

b)

kurā norādīta tirgū laižamo ozona slāni noārdošo vielu izcelsmes ražotne, kā arī to prekursoru vielu izcelsmes objekti, kuru dēļ tirgū laižamo ozona slāni noārdošo vielu ražošanas procesā rodas hlordifluormetāns (R-22);

c)

kura apliecina, ka konkrētajā izcelsmes objektā ir pieejama un darbojas emisiju samazināšanas tehnoloģija, kas līdzvērtīga ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) apstiprinātai bāzes metodikai AM0001 attiecībā uz trifluormetāna atkritumu plūsmu sadedzināšanu, vai kura apliecina, ka ir uztveršanas un iznīcināšanas metodika, kas garantē trifluormetāna emisiju iznīcināšanu saskaņā ar Protokolā noteiktajām prasībām;

d)

kurā norādīta cita papildu informācija, kas ļauj vieglāk izsekot ozona slāni noārdošas vielas pirms importēšanas.

Atbilstības deklarāciju un pamatojošo dokumentāciju ražotāji un importētāji glabā vismaz 5 gadus no laišanas tirgū un pēc pieprasījuma dara to pieejamu dalībvalsts kompetentajai iestādei vai Komisijai.

Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt detalizētu kārtību saistībā ar otrajā daļā minēto atbilstības deklarāciju un pamatojošo dokumentāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.

5.   Ozona slāni noārdošas vielas, kas uzskaitītas I pielikumā un ko ražo vai laiž tirgū kā ievadresursus, kā procesu aģentus, būtiskiem laboratoriskiem un analītiskiem lietojumiem vai iznīcināšanai vai pārgūšanai, kā minēts attiecīgi 6., 7., 8. un 12. pantā, var izmantot tikai minētajiem nolūkiem.

Tvertnes, kurās ir ozona slāni noārdošas vielas, kas paredzētas šīs regulas 6., 7., 8. un 12. pantā minētajiem lietojumiem, marķē, skaidri norādot, ka konkrēto vielu drīkst izmantot tikai attiecīgajam nolūkam. Ja uz šādām vielām attiecas Regulā (EK) Nr. 1272/2008 paredzētās marķēšanas prasības, šādu norādi iekļauj minētajā regulā paredzētajos marķējumos.

Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt formātu un norādi, kas izmantojama otrajā daļā minētajos marķējumos. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.

6.   Uzņēmumi, kas ražo, tostarp kā blakusproduktus vai papildu produktus, laiž tirgū, piegādā citai personai Savienībā vai saņem no citas personas Savienībā ozona slāni noārdošas vielas, kas uzskaitītas I pielikumā un ko paredzēts izmantot kā ievadresursus vai procesu aģentus, vai ko paredzēts iznīcināt vai pārgūt, kā arī uzņēmumi, kas iznīcina vai pārgūst minētās vielas vai izmanto minētās vielas kā ievadresursus vai procesu aģentus, glabā uzskaites dokumentāciju, kurā attiecīgi ietver vismaz šādu informāciju par katru ozona slāni noārdošu vielu:

a)

ozona slāni noārdošās vielas vai maisījuma, kas satur šādu vielu, nosaukums;

b)

daudzums, kas attiecīgajā kalendārajā gadā saražots, importēts, eksportēts, pārgūts vai iznīcināts;

c)

daudzums, kas attiecīgajā kalendārajā gadā piegādāts un saņemts, par katru piegādātāju vai saņēmēju atsevišķi;

d)

piegādātāju vai saņēmēju vārdi/nosaukumi un kontaktinformācija;

e)

daudzums, kas attiecīgajā kalendārajā gadā izmantots, konkrēti norādot faktisko izmantošanas veidu; un

f)

uzglabātais daudzums attiecīgā kalendārā gada 1. janvārī un 31. decembrī.

Uzņēmumi glabā pirmajā daļā minēto uzskaites dokumentāciju vismaz 5 gadus pēc saražošanas, laišanas tirgū, piegādes vai saņemšanas un pēc pieprasījuma dara to pieejamu attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm vai Komisijai. Minētās kompetentās iestādes un Komisija nodrošina minētās uzskaites dokumentācijā iekļautās informācijas konfidencialitāti.

IV NODAĻA

Tirdzniecība

16. pants

Licencēšanas sistēma

1.   Komisija izveido elektronisku sistēmu I pielikumā uzskaitīto ozona slāni noārdošo vielu un tādu produktu un aprīkojuma, kuri satur šādas vielas vai kuru darbība ir atkarīga no šādām vielām, licencēšanai (“licencēšanas sistēma”) un nodrošina šīs sistēmas darbību.

2.   Uzņēmumi, kuri vēlas saņemt saskaņā ar 13. panta 2. punktu vai 14. panta 3. punktu nepieciešamās licences, iesniedz pieteikumu licencēšanas sistēmā. Pirms šāda pieteikuma iesniegšanas uzņēmumiem ir jābūt derīgai reģistrācijai licencēšanas sistēmā. Uzņēmumi arī nodrošina, ka tiem ir derīga reģistrācija licencēšanas sistēmā, pirms sniedz ziņojumu saskaņā ar 24. pantu.

Licenču pieteikumus izskata 30 dienu laikā. Licences izdod saskaņā ar VII pielikumā noteiktajiem noteikumiem un procedūrām.

3.   Licences var izdot Savienībā iedibinātiem uzņēmumiem un ārpus Savienības iedibinātiem uzņēmumiem.

Ārpus Savienības iedibināti uzņēmumi ieceļ vienīgo pārstāvi, kas ir iedibināts Savienībā un kas uzņemas pilnu atbildību par atbilstību šai regulai. Vienīgais pārstāvis var būt tas pats, kurš iecelts, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (22) 8. pantu.

4.   Licenču darbības termiņš ir ierobežots. Tās ir spēkā līdz brīdim, kad beidzas to termiņš vai kad Komisija saskaņā ar šo pantu tās aptur vai atsauc, vai kad uzņēmums no tām atsakās. Ja importē vai eksportē atgūtus, reciklētus vai pārgūtus halonus, ko glabā 9. panta 1. punktā minētajiem kritiskajiem lietojumiem, termiņš nepārsniedz V pielikumā noteikto kritiskā lietojuma beigu datumu.

5.   Katrs uzņēmums, kuram ir licence, licences derīguma laikā bez liekas kavēšanās ziņo Komisijai par izmaiņām, kas var rasties licences derīguma laikā attiecībā uz informāciju, kas iesniegta saskaņā ar VII pielikumu.

6.   Nepieciešamības gadījumā Komisija var pieprasīt papildu informāciju, lai apstiprinātu uzņēmumu saskaņā ar VII pielikumu sniegtās informācijas precizitāti un pilnīgumu.

7.   Dalībvalstu kompetentās iestādes, tajā skaitā muitas dienesti, vai Komisija var prasīt sertifikātu, kas apliecina importējamo vai eksportējamo vielu īpašības vai sastāvu, un var pieprasīt tās valsts izdotās licences kopiju, no kuras notiek imports vai uz kuru notiek eksports.

8.   Komisija licencēšanas sistēmā iesniegtos datus konkrētos gadījumos nepieciešamajā apmērā var nodot attiecīgo Protokola pušu kompetento iestāžu rīcībā.

9.   Ja ir radušās pamatotas aizdomas, ka nav izpildīts kāds no šajā regulā noteiktajiem pienākumiem, licenci aptur. Ja ir iegūti pierādījumi, ka nav izpildīts kāds no šajā regulā noteiktajiem pienākumiem, licenci atsauc. Licences pieteikumu noraida vai licenci atsauc arī tad, ja ir iegūti pierādījumi, ka uzņēmums saistībā ar darbībām, kas paredzētas šajā regulā, ir nopietni vai atkārtoti pārkāpis Savienības muitas vai vides tiesību aktus.

Uzņēmumus iespējami drīz informē par licences pieteikuma noraidīšanu vai par licences apturēšanu vai atsaukšanu, norādot noraidījuma, apturēšanas vai atsaukšanas iemeslus. Par šādiem gadījumiem informē arī dalībvalstis.

10.   Uzņēmumi veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ozona slāni noārdošu vielu eksports:

a)

nav nelikumīgas tirdzniecības gadījums;

b)

negatīvi neietekmē to galamērķa valsts kontroles pasākumu īstenošanu, ko galamērķa valsts veikusi, lai izpildītu savas Protokolā noteiktās saistības;

c)

nenoved pie situācijas, kad b) apakšpunktā minētajā valstī tiek pārsniegti Protokolā paredzētie kvantitatīvie ierobežojumi.

11.   Dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tajā skaitā muitas dienestiem, ir piekļuve licencēšanas sistēmai nolūkā panākt šīs regulas izpildi. Muitas dienestu piekļuvi licencēšanas sistēmai nodrošina, izmantojot 14. un 15. punktā minēto Eiropas Savienības vienloga vidi muitas jomā (“ES vienloga vide muitas jomā”).

12.   Dalībvalstu kompetentās iestādes un Komisija nodrošina licencēšanas sistēmā iekļautās informācijas konfidencialitāti.

13.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, lai grozītu VII pielikumu, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu netraucētu licencēšanas sistēmas darbību, atvieglotu muitas kontroles izpildi vai nodrošinātu atbilstību Protokolam.

14.   Komisija nodrošina licencēšanas sistēmas starpsavienojumu ar ES vienloga vidi muitas jomā, izmantojot Eiropas Savienības muitas vienloga dokumentu apmaiņas sistēmu, kas izveidota ar Regulu (ES) 2022/2399.

15.   Lai nodrošinātu informācijas apmaiņu ar licencēšanas sistēmu, dalībvalstis nodrošina nacionālās vienloga vides muitas jomā starpsavienojumu ar Eiropas Savienības muitas vienloga dokumentu apmaiņas sistēmu.

17. pants

Tirdzniecības kontroles pasākumi

1.   Muitas dienesti un tirgus uzraudzības iestādes nodrošina, ka tiek ievēroti aizliegumi un citi ierobežojumi, kas šajā regulā noteikti attiecībā uz importu un eksportu.

2.   Importa vajadzībām uzņēmums, kuram ir licence saskaņā ar šīs regulas 13. panta 2. punktu, ir importētājs. Ja importētājs nav pieejams, uzņēmums, kam ir minētā licence, ir muitas deklarācijā norādītais deklarētājs, kurš saņēmis atļauju īpašai procedūrai, kas nav tranzīts, izņemot gadījumus, kad, ievērojot Regulas (ES) Nr. 952/2013 218. pantu, tiek veikta tiesību un pienākumu nodošana citai personai, kas ļauj tai būt deklarētājam. Tranzīta procedūras gadījumā uzņēmums, kuram ir licence, ir procedūras izmantotājs.

Eksporta vajadzībām uzņēmums, kuram ir licence saskaņā ar 14. panta 3. punktu, ir muitas deklarācijā norādītais eksportētājs.

3.   Ja tiek importētas ozona slāni noārdošās vielas, kā arī produkti un aprīkojums, kuri satur minētās vielas vai kuru darbība ir atkarīga no tām, importētājs vai, ja tāds nav pieejams, deklarētājs, kas norādīts muitas deklarācijā vai pagaidu glabāšanas deklarācijā, un eksporta gadījumā muitas deklarācijā norādītais eksportētājs sniedz muitas dienestiem tālāk norādīto informāciju, attiecīgā gadījumā – muitas deklarācijā:

a)

licencēšanas sistēmā reģistrētais identifikācijas numurs un saskaņā ar 13. panta 2. punktu un 14. panta 3. punktu, nepieciešamās licences numurs;

b)

uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas (EORI) numurs;

c)

ozona slāni noārdošās(-o) vielas(-u) neto masa, arī tad, ja tā(-s) ir iekļauta(-s) produktos un aprīkojumā;

d)

neto masa, kas reizināta ar ozona slāni noārdošās(-o) vielas(-u) ONP, arī tad, ja tā(-s) ir iekļauta(-s) produktos un aprīkojumā;

e)

preču kods, ar kādu preces klasificētas.

4.   Muitas dienesti jo īpaši pārbauda, vai importa gadījumā muitas deklarācijā norādītajam importētājam vai, ja tāds nav pieejams, deklarētājam, un eksporta gadījumā muitas deklarācijā norādītajam eksportētājam ir derīga licence saskaņā ar 13. panta 2. punktu un 14. panta 3. punktu.

5.   Attiecīgā gadījumā muitas dienesti informāciju par preču muitošanu iesniedz licencēšanas sistēmā, izmantojot ES vienloga vidi muitas jomā.

6.   Ja I pielikumā uzskaitītas ozona slāni noārdošās vielas tiek importētas atkārtoti uzpildāmās tvertnēs, importētāji brīdī, kad tiek iesniegta muitas deklarācija, kas saistīta ar laišanu brīvā apgrozībā, muitas dienestiem dara pieejamu atbilstības deklarāciju, kā minēts 15. panta 3. punktā, tostarp pierādījumus, kuri apliecina kārtību, kādā tvertnes ir nododamas atpakaļ atkārtotai uzpildīšanai.

7.   Halonu importētāji, kas tādi ir saskaņā ar 13. panta 1. punkta g) apakšpunktu, un halonu eksportētāji, kas tādi ir saskaņā ar 14. panta 1. punkta e) apakšpunktu, iesniedzot ar laišanu brīvā apgrozībā vai eksportu saistīto muitas deklarāciju, muitas dienestiem dara pieejamu sertifikātu, kas apliecina 13. panta 1. punkta g) apakšpunktā vai 14. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētās vielas īpašības.

8.   Ozona slāni noārdošu vielu importētāji 15. panta 4. punktā minētos pierādījumus dara pieejamus muitas dienestiem brīdī, kad tiek iesniegta muitas deklarācija, kas saistīta ar laišanu brīvā apgrozībā.

9.   Muitas dienesti, veicot kontroles, kuru pamatā ir riska analīze muitas riska pārvaldības sistēmas kontekstā un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 46. pantu, pārbaudu atbilstību šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem par importu un eksportu. Minētajā riska analīzē jo īpaši ņem vērā visu pieejamo informāciju par to, vai ir iespējama nelikumīga tirdzniecība ar ozona slāni noārdošām vielām un kā attiecīgais uzņēmums iepriekš ir nodrošinājis prasību izpildi.

10.   Pamatojoties uz riska analīzi, šīs regulas aptverto ozona slāni noārdošo vielu, produktu un aprīkojuma fiziskās muitas kontroles gaitā muitas dienests jo īpaši pārbauda šādu informāciju par importu un eksportu:

a)

vai uzrādītās preces atbilst licencē un muitas deklarācijā aprakstītajām;

b)

vai preces ir pienācīgi marķētas saskaņā ar 15. panta 5. punktu, pirms minētās preces tiek laistas brīvā apgrozībā.

Importētājs vai eksportētājs licenci dara pieejamu muitas dienestiem atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 952/2013 15. pantam.

11.   Muitas dienesti konfiscē vai aiztur ar šo regulu aizliegtās ozona slāni noārdošās vielas, produktus un aprīkojumu, lai tos likvidētu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 197. un 198. pantu, vai arī informē kompetentās iestādes, lai panāktu, ka šādas vielas, produkti un aprīkojums tiek konfiscēti un aizturēti to likvidēšanai. Arī tirgus uzraudzības iestādes šādas vielas, produktus un aprīkojumu izņem vai atsauc no tirgus saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1020 16. pantu.

Ir aizliegts tādu ozona slāni noārdošu vielu, produktu un aprīkojuma reeksports, uz ko attiecas šī regula, bet kas tai neatbilst.

12.   Muitas dienesti vai tirgus uzraudzības iestādes dara visu, kas nepieciešams, lai nepieļautu mēģinājumus importēt vai eksportēt ozona slāni noārdošas vielas, produktus un aprīkojumu, uz kuriem attiecas šī regula un kurus jau iepriekš nav bijis ļauts ievest attiecīgajā teritorijā vai no tās izvest.

13.   Dalībvalstis norīko vai apstiprina muitas iestādes vai citas vietas, kurās jāuzrāda muitas dienestiem šīs regulas I pielikumā uzskaitītās ozona slāni noārdošās vielas un produkti un aprīkojums, kuri satur šādas vielas vai kuru darbība ir atkarīga no šādām vielām, tos ievedot Savienības muitas teritorijā vai izvedot no Savienības muitas teritorijas, kā arī norāda maršrutu uz minētajām iestādēm vai vietām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 135. un 267. pantu. Kontroli veic muitas iestādes personāls vai citas saskaņā ar valsts tiesību aktiem pilnvarotas personas, kuras pārzina jautājumus saistībā ar nelikumīgu darbību novēršanu, uz ko attiecas šī regula, un kurām ir pieejams piemērots aprīkojums, lai īstenotu attiecīgu fizisku kontroli, pamatojoties uz riska analīzi.

Tikai pirmajā daļā minētajām norīkotajām vai apstiprinātajām muitas iestādēm vai citām vietām ir tiesības sākt vai pabeigt tranzīta procedūru attiecībā uz I pielikumā uzskaitītajām ozona slāni noārdošajām vielām vai attiecībā uz produktiem un aprīkojumu, kuri satur šādas vielas vai kuru darbība ir atkarīga no minētajām vielām.

18. pants

Nelikumīgas tirdzniecības monitoringa pasākumi

1.   Pamatojoties uz regulāru ozona slāni noārdošu vielu tirdzniecības monitoringu un izvērtējot iespējamo nelikumīgas tirdzniecības risku saistībā ar ozona slāni noārdošu vielu, kā arī produktu un aprīkojuma, kuri satur šādas vielas vai kuru darbība ir atkarīga no šādām vielām, pārvietošanu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, ar ko:

a)

papildina šo regulu, precizējot kritērijus, kas dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir jāņem vērā, veicot pārbaudes saskaņā ar 26. pantu, lai noskaidrotu, vai uzņēmumi pilda savus pienākumus atbilstīgi šai regulai;

b)

papildina šo regulu, precizējot prasības, kas jāpārbauda saskaņā ar 17. pantu, īstenojot monitoringu attiecībā uz ozona slāni noārdošām vielām, kā arī produktiem un aprīkojumu, kuri satur šādas vielas vai kuru darbība ir atkarīga no šādām vielām, ja šādas vielas, produkti vai aprīkojums atrodas pagaidu glabāšanā vai ja tiem ir piemērots cits muitas režīms, arī uzglabāšana muitas noliktavā vai brīvās zonas procedūra, vai ja tie ir tranzītā caur Savienības muitas teritoriju;

c)

groza šo regulu, to papildinot ar tirgū laistu ozona slāni noārdošu vielu izsekošanas metodiku, lai saskaņā ar 13. un 14. pantu īstenotu monitoringu attiecībā uz to, kā tiek importētas un eksportētas ozona slāni noārdošas vielas, kā arī produkti un aprīkojums, kuri satur šādas vielas vai kuru darbība ir atkarīga no šādām vielām, ja šādas vielas, produkti vai aprīkojums atrodas pagaidu glabāšanā vai ja tiem ir piemērots cits muitas režīms.

2.   Deleģēto aktu saskaņā ar 1. punktu Komisija pieņem, ņemot vērā to, kādus ieguvumus videi un kādu sociālekonomisko ietekmi radīs metodika, kas jānosaka saskaņā ar minētā punkta a), b) un c) apakšpunktu.

19. pants

Tirdzniecība ar valstīm vai reģionālām ekonomiskās integrācijas organizācijām un teritorijām, uz kurām Protokols neattiecas

1.   Šīs regulas I pielikumā uzskaitīto ozona slāni noārdošo vielu, kā arī tādu produktu un aprīkojuma, kuri satur minētās vielas vai kuru darbība ir atkarīga no minētajām vielām, imports no jebkuras valsts vai reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas, kas nav uzņēmusies saistības ievērot Protokola noteikumus, kuri piemērojami konkrētai vielai, kuru kontrolē saskaņā ar Protokolu, un eksports uz šādu valsti vai organizāciju ir aizliegts.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, lai papildinātu šo regulu, proti, paredzētu noteikumus, kas piemērojami tādu produktu un aprīkojuma laišanai brīvā apgrozībā un eksportam, kuri importēti no jebkuras valsts vai reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas 1. punkta nozīmē vai kuri eksportēti uz to, un kuru ražošanā izmantotas I pielikumā uzskaitītās ozona slāni noārdošās vielas, bet kuri paši nesatur vielas, kas neapšaubāmi identificējamas kā minētajā pielikumā uzskaitītās ozona slāni noārdošās vielas, kā arī noteikumus par šādu produktu un aprīkojuma identificēšanu. Pieņemot minētos deleģētos aktus, Komisija ņem vērā attiecīgos Protokola pušu pieņemtos lēmumus un – attiecībā uz noteikumiem par minēto produktu un aprīkojuma identificēšanu – jebkādas tehniskās konsultācijas, kas periodiski tiek sniegtas Protokola pusēm.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, Komisija ar īstenošanas aktiem var atļaut tirdzniecību ar I pielikumā uzskaitītajām ozona slāni noārdošajām vielām, kā arī produktiem un aprīkojumu, kuri satur ozona slāni noārdošas vielas vai kuru darbība ir atkarīga no šīm vielām, vai kuri ir ražoti, izmantojot vienu vai vairākas šādas vielas, ar jebkuru valsti vai reģionālu ekonomiskās integrācijas organizāciju 1. punkta nozīmē, ja Protokola pušu sanāksmē saskaņā ar Protokola 4. panta 8. punktu ir atzīts, ka konkrētā valsts vai konkrētā reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija pilnībā ievēro Protokolu un ir iesniegusi datus, kas to apliecina, kā noteikts Protokola 7. pantā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.

4.   Ievērojot jebkādu lēmumu, kuru pieņem Protokola puses, kā minēts 2. punktā, 1. punkts jebkurai teritorijai, uz kuru neattiecas Protokols, ir piemērojams tāpat, kā šādi lēmumi ir piemērojami jebkurai valstij vai reģionālai ekonomiskās integrācijas organizācijai 1. punkta nozīmē.

5.   Ja Protokols uz konkrētu teritoriju neattiecas, tomēr šādas teritorijas iestādes Protokolu pilnībā ievēro un ir iesniegušas datus, kas to apliecina, kā noteikts Protokola 7. pantā, Komisija ar īstenošanas aktiem var nolemt, ka dažus vai visus šā panta 1. punkta noteikumus minētajai teritorijai nepiemēro. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.

V NODAĻA

Emisiju kontrole

20. pants

Lietotu ozona slāni noārdošu vielu atgūšana un iznīcināšana

1.   Ozona slāni noārdošās vielas no aukstumiekārtu un gaisa kondicionēšanas iekārtu aprīkojumu un siltumsūkņiem, šķīdinātājus saturoša aprīkojuma vai ugunsaizsardzības sistēmām un ugunsdzēšamajiem aparātiem to apkopes vai apkalpes laikā vai pirms to demontāžas vai likvidēšanas atgūst iznīcināšanai, reciklēšanai vai pārgūšanai, ja vien šāda atgūšana nav reglamentēta citos Savienības tiesību aktos.

2.   No 2025. gada 1. janvāra ēku īpašnieki un būvuzņēmēji renovācijas procesā nodrošina, lai atjaunošanas vai nojaukšanas darbu gaitā, kad tiek noņemtas putuplasta plāksnes, kas satur putas ar I pielikumā uzskaitītām ozona slāni noārdošām vielām, emisijas būtu samazinātas līdz minimumam, un tādēļ ar šādās plāksnēs esošajām putām vai putās esošajām vielām strādā tā, lai tiktu nodrošināta minēto vielu iznīcināšana. Minēto vielu atgūšanas gadījumā atgūšanu veic tikai pienācīgi kvalificētas fiziskas personas.

3.   No 2025. gada 1. janvāra ēku īpašnieki un būvuzņēmēji renovācijas procesā nodrošina, lai atjaunošanas vai nojaukšanas darbu gaitā, kad no laminētām plāksnēm, kas uzstādītas dobumos vai iebūvētās struktūrās, tiek izņemtas putas, kas satur I pielikumā uzskaitītās ozona slāni noārdošās vielas, emisijas būtu samazinātas līdz minimumam, ciktāl tas ir iespējams, un tādēļ ar laminētās plāksnēs esošajām putām vai putās esošajām vielām strādā tā, lai tiktu nodrošināta minēto vielu iznīcināšana. Minēto vielu atgūšanas gadījumā atgūšanu veic tikai pienācīgi kvalificētas fiziskas personas.

Ja tehniski nav iespējams īstenot pirmajā daļā minēto putu izņemšanu, ēkas īpašnieks vai būvuzņēmējs sagatavo dokumentāciju, kas apliecina, ka izņemšana konkrētajā gadījumā nav iespējama. Šādu dokumentāciju glabā 5 gadus un pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm vai Komisijai.

4.   Halonus ugunsaizsardzības sistēmās un ugunsdzēšamajos aparātos to aprīkojuma apkopes vai apkalpes laikā vai pirms aprīkojuma demontāžas vai likvidēšanas atgūst reciklēšanai vai pārgūšanai.

Halonu iznīcināšana ir aizliegta, izņemot gadījumus, kad ir dokumentēti pierādījumi, ka atgūtās vai reciklētās vielas tīrība tehniski neļauj to pārgūt un pēc tam atkalizmantot. Uzņēmumi, kuri šādos gadījumos iznīcina halonus, glabā šo dokumentāciju vismaz 5 gadus. Šādu dokumentāciju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm vai Komisijai.

5.   Ja tas ir tehniski un ekonomiski īstenojams, ozona slāni noārdošās vielas, ko satur produkti un aprīkojums, kuri nav minēti 1. līdz 4. punktā, atgūst iznīcināšanai, reciklēšanai vai pārgūšanai vai iznīcina bez iepriekšējas atgūšanas, ja vien šāda atgūšana nav reglamentēta citos Savienības tiesību aktos.

6.   I pielikumā uzskaitītās ozona slāni noārdošās vielas un produktus un aprīkojumu, kas satur šādas vielas, iznīcina tikai ar tādu iznīcināšanas tehnoloģiju, ko apstiprinājušas Protokola puses.

Citas ozona slāni noārdošas vielas, kuru iznīcināšanas tehnoloģija vēl nav apstiprināta, iznīcina tikai ar tādu iznīcināšanas tehnoloģiju, kas atbilst Savienības un valsts tiesību aktiem par atkritumiem, un ar nosacījumu, ka ir izpildītas papildu prasības saskaņā ar šādiem tiesību aktiem.

7.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, lai papildinātu šo regulu, proti, izveidotu to produktu un aprīkojuma sarakstu, no kuriem ozona slāni noārdošo vielu atgūšana vai produktu un aprīkojuma iznīcināšana bez ozona slāni noārdošo vielu iepriekšējas atgūšanas ir tehniski un ekonomiski īstenojama, attiecīgos gadījumos konkrēti norādot izmantojamo tehnoloģiju.

8.   Dalībvalstis veicina I pielikumā uzskaitīto ozona slāni noārdošo vielu atgūšanu, reciklēšanu, pārgūšanu un iznīcināšanu un nosaka minimālās kvalifikācijas prasības attiecīgajam personālam.

21. pants

Ozona slāni noārdošu vielu izlaišana un noplūžu pārbaudes

1.   Aizliegts tīši izlaist ozona slāni noārdošās vielas atmosfērā, tostarp gadījumos, kad tās ir produktos un aprīkojumā, ja izlaišana nav tehniski vajadzīga paredzētajiem lietojumiem, kas atļauti saskaņā ar šo regulu.

2.   Uzņēmumi veic visus nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai nepieļautu un līdz minimumam samazinātu ozona slāni noārdošo vielu netīšu izlaišanu ražošanas laikā, ieskaitot izlaišanu, kas netīši rodas citu ķimikāliju ražošanas gaitā, kā arī šādu vielu netīšu izlaišanu aprīkojuma ražošanas procesā, lietošanas, glabāšanas un pārvietošanas laikā no vienas tvertnes vai sistēmas uz citu vai pārvadāšanas laikā.

3.   Operatori, kas ekspluatē tādu aukstumiekārtu un gaisa kondicionēšanas iekārtu aprīkojumu vai siltumsūkņus, vai ugunsaizsardzības sistēmas, tostarp to kontūrus, kas satur I pielikumā uzskaitītās ozona slāni noārdošās vielas, nodrošina, ka stacionāro aprīkojumu vai sistēmas:

a)

kurās iepilda 3 kg vai vairāk, taču mazāk nekā 30 kg I pielikumā uzskaitīto ozona slāni noārdošo vielu, pārbauda attiecībā uz iespējamām noplūdēm vismaz reizi 12 mēnešos, izņemot attiecībā uz aprīkojumu ar hermētiski slēgtām sistēmām, kuras ir šādi marķētas un satur mazāk nekā 6 kg I pielikumā uzskaitīto ozona slāni noārdošo vielu;

b)

kurās iepilda 30 kg vai vairāk, taču mazāk nekā 300 kg I pielikumā uzskaitīto ozona slāni noārdošo vielu, pārbauda attiecībā uz iespējamām noplūdēm vismaz reizi sešos mēnešos;

c)

kurās iepilda 300 kg vai vairāk I pielikumā uzskaitīto ozona slāni noārdošo vielu, pārbauda attiecībā uz iespējamām noplūdēm vismaz reizi trijos mēnešos.

4.   Operatori, kuri ekspluatē aprīkojumu vai sistēmas, kas satur ozona slāni noārdošās vielas, nodrošina, ka jebkāda konstatēta noplūde tiek novērsta bez nepamatotas kavēšanās, neskarot aizliegumu izmantot minētās ozona slāni noārdošās vielas, ja vien šāda atgūšana nav reglamentēta citos Savienības tiesību aktos.

5.   Šā panta 4. punktā minētie operatori veic uzskaiti par pievienoto halonu daudzumu un veidu un to I pielikumā uzskaitīto ozona slāni noārdošo vielu daudzumu un veidu, kas atgūtas minētajā punktā norādītā aprīkojuma vai sistēmu apkopes vai apkalpes laikā un galīgās likvidēšanas laikā. Tie veic arī citas attiecīgas informācijas uzskaiti, ieskaitot tā uzņēmuma identifikācijas informāciju, kurš veicis noplūžu pārbaudes, apkopes vai apkalpes darbus, kā arī veikto noplūžu pārbaužu datumus un rezultātus. Minēto uzskaites dokumentāciju glabā vismaz 5 gadus un pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei vai Komisijai.

6.   Dalībvalstis nosaka obligātās kvalifikācijas prasības personālam, kas veic 3. un 4. punktā minētās darbības.

VI NODAĻA

Ozona slāni noārdošu vielu saraksti un ziņošana

22. pants

Grozījumi ozona slāni noārdošu vielu sarakstos

1.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, lai grozītu II pielikumu, proti, tajā iekļautu vielas, uz kurām šī regula neattiecas, bet par kurām saskaņā ar Protokolu izveidotā zinātniskās vērtēšanas grupa (SAP) vai cita atzīta līdzvērtīga iestāde ir konstatējusi, ka tām ir ievērojams ONP.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, lai grozītu I pielikumu, proti, tajā iekļautu vielas, kas atbilst šā panta 1. punktā noteiktajiem nosacījumiem un tiek eksportētas, importētas, ražotas vai laistas tirgū ievērojamos daudzumos, kā arī attiecīgā gadījumā noteiktu iespējamos atbrīvojumus no II vai IV nodaļā noteiktajiem ierobežojumiem.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, lai grozītu I un II pielikumu attiecībā uz minēto vielu GSP un ONP, ja tas ir nepieciešams, ņemot vērā jaunus Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes novērtējuma ziņojumus vai jaunus SAP ziņojumus, un iekļaut minētajos pielikumos minēto vielu GSP 20 gadu laikposmā, ja šādi dati ir pieejami.

23. pants

Dalībvalstu ziņojumi

1.   Līdz 2024. gada 30. jūnijam un pēc tam reizi gadā dalībvalstis elektroniskā formātā paziņo Komisijai šādu informāciju par iepriekšējo kalendāro gadu:

a)

9. panta 1. punktā minēto kritisko lietojumu vajadzībām uzstādīto, izmantoto vai uzglabāto halonu daudzums, halonu emisiju samazināšanai veiktie pasākumi un šādu emisiju aplēse, kā arī progress piemērotu alternatīvu izvērtēšanā un izmantošanā;

b)

nelikumīgas tirdzniecības gadījumi, jo īpaši tādi, kas atklāti saskaņā ar 26. pantu veikto pārbaužu laikā, tostarp attiecīgā gadījumā uzliktie 27. pantā minētie sodi.

2.   Komisija vajadzības gadījumā ar īstenošanas aktiem var noteikt šā panta1. punktā minētās informācijas iesniegšanas formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, lai grozītu šā panta 1. punktu, ja tas ir nepieciešams, ņemot vērā Protokola pušu lēmumus.

24. pants

Uzņēmumu ziņojumi

1.   Līdz 2025. gada 31. martam un pēc tam reizi gadā katrs uzņēmums, izmantojot elektronisku ziņošanas rīku, ziņo Komisijai VI pielikumā uzskaitītos datus par katru ozona slāni noārdošo vielu par iepriekšējo kalendāro gadu.

Arī dalībvalstīm ir piekļuve to uzņēmumu elektroniskajam ziņošanas rīkam, kuri ir to jurisdikcijā.

Pirms ziņošanas uzņēmumi reģistrējas licencēšanas sistēmā.

2.   Dalībvalstu kompetentās iestādes un Komisija īsteno pienācīgus pasākumus, lai aizsargātu tām saskaņā ar šo pantu iesniegtās informācijas konfidencialitāti.

3.   Vajadzības gadījumā Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka VI pielikumā minētā ziņojuma formātu un iesniegšanas līdzekļus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, lai grozītu VI pielikumu, ja tas ir nepieciešams, ņemot vērā Protokola pušu lēmumus.

VII NODAĻA

Izpilde

25. pants

Sadarbība un informācijas apmaiņa

1.   Ja tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, katras dalībvalsts kompetentās iestādes, tostarp muitas dienesti, tirgus uzraudzības iestādes, vides aizsardzības un jebkura cita kompetentā inspicējošā iestāde, sadarbojas savā starpā, ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ar Komisiju un, ja nepieciešams, ar trešo valstu administratīvajām iestādēm.

Ja ir nepieciešama sadarbība ar muitas dienestiem, lai nodrošinātu muitas riska pārvaldības sistēmas pareizu ieviešanu, kompetentās iestādes sniedz dalībvalstu muitas dienestiem visu nepieciešamo informāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 47. panta 2. punktu.

2.   Ja muitas dienesti, tirgus uzraudzības iestādes vai jebkura cita dalībvalsts kompetentā iestāde konstatē šīs regulas pārkāpumu, minētā kompetentā iestāde informē vides aizsardzības iestādi vai attiecīgā gadījumā jebkuru citu iestādi, kas ir atbildīga par sodu piemērošanu saskaņā ar 27. pantu.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentajām iestādēm ir iespēja efektīvi piekļūt jebkurai informācijai, kas vajadzīga šīs regulas izpildes panākšanai, kā arī savstarpēji apmainīties ar to. Šāda informācija ietver ar muitu saistītos datus, informāciju par īpašumtiesībām un finansiālo stāvokli, par jebkuru vides tiesību aktu pārkāpumu, kā arī licencēšanas sistēmā reģistrētos datus.

Pirmajā daļā minēto informāciju dara pieejamu arī citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu šīs regulas izpildi.

4.   Kompetentās iestādes brīdina citu dalībvalstu kompetentās iestādes, ja tās konstatē šīs regulas pārkāpumu, kas var skart vairāk nekā vienu dalībvalsti. Kompetentās iestādes jo īpaši informē citu dalībvalstu kompetentās iestādes, ja tās tirgū atklāj attiecīgu produktu, kas neatbilst šai regulai, lai šādu produktu varētu aizturēt, konfiscēt, izņemt vai atsaukt no tirgus likvidēšanai.

Apmaiņai ar muitas informāciju, kas saistīta ar riskiem, izmanto muitas riska pārvaldības sistēmu.

Muitas dienesti arī apmainās ar attiecīgo informāciju par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 515/97 (23) un nepieciešamības gadījumā lūdz citu dalībvalstu un Komisijas palīdzību.

26. pants

Pienākums veikt pārbaudes

1.   Dalībvalstu kompetentās iestādes veic pārbaudes, lai noskaidrotu, vai uzņēmumi pilda tiem šajā regulā noteiktos pienākumus.

2.   Pārbaudes veic atbilstoši uz risku balstītai pieejai, kurā it īpaši ņem vērā to, kā uzņēmumi līdz šim nodrošinājuši atbilstību, un to, kāds ir risks, ka konkrētais produkts neatbilst šai regulai, kā arī jebkādu citu attiecīgu informāciju, kas saņemta no Komisijas, muitas dienestiem, tirgus uzraudzības iestādēm, vides iestādēm un citām dalībvalstu inspicējošām iestādēm vai no trešo valstu kompetentajām iestādēm.

Dalībvalstu kompetentās iestādes pārbaudes veic arī tad, ja to rīcībā ir pierādījumi vai cita būtiska informācija, cita starpā pamatojoties uz trešo personu vai Komisijas paustām pamatotām bažām, par iespējamu neatbilstību šīs regulas prasībām.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētās pārbaudes ietver:

a)

uzņēmumu apmeklējumus uz vietas ar pienācīgu regularitāti, kā arī attiecīgās dokumentācijas un aprīkojuma pārbaudi; un

b)

tiešsaistes platformu pārbaudi saskaņā ar šo punktu.

Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2065 (24), ja tiešsaistes platforma, uz kuru attiecas minētās regulas III nodaļas 4. iedaļas noteikumi, ļauj slēgt distances līgumus ar uzņēmumiem, kas piedāvā ozona slāni noārdošas vielas vai produktus un aprīkojumu, kuri satur šādas vielas, dalībvalstu kompetentās iestādes pārliecinās, vai konkrētā uzņēmuma, piedāvāto ozona slāni noārdošo vielu, produktu vai aprīkojuma gadījumā ir izpildītas šajā regulā noteiktās prasības. Kompetentās iestādes informē Komisiju un Regulas (ES) 2022/2065 49. pantā minētās attiecīgās kompetentās iestādes un ar attiecīgajām iestādēm un Komisiju sadarbojas, lai nodrošinātu minētās regulas izpildi.

Pārbaudes tiek veiktas, uzņēmumu iepriekš nebrīdinot, izņemot gadījumus, kad iepriekšējs paziņojums ir vajadzīgs, lai nodrošinātu pārbaužu efektivitāti. Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi sniedz kompetentajām iestādēm visu nepieciešamo atbalstu, lai šīs iestādes varētu veikt šajā pantā paredzētās pārbaudes.

4.   Dalībvalstu kompetentās iestādes pārbaudes dokumentē, jo īpaši norādot pārbaužu veidu un rezultātus, kā arī neatbilstības gadījumā veiktos pasākumus. Visu pārbaužu dokumentāciju glabā vismaz 5 gadus.

5.   Pēc citas dalībvalsts pieprasījuma dalībvalsts var veikt pārbaudes vai citu oficiālu izmeklēšanu attiecībā uz uzņēmumiem, kuri darbojas konkrētās dalībvalsts teritorijā un kurus tur aizdomās par iesaistīšanos to vielu, produktu vai aprīkojuma nelikumīgā pārvietošanā, uz ko attiecas šīs regula. Dalībvalsti, kas iesniegusi pieprasījumu, informē par pārbaudes vai izmeklēšanas rezultātu.

6.   Veicot šajā regulā paredzētos uzdevumus, Komisija drīkst pieprasīt visu nepieciešamo informāciju no dalībvalstu kompetentajām iestādēm un no uzņēmumiem. Pieprasot informāciju no uzņēmumiem, Komisija vienlaikus nosūta pieprasījuma kopiju tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kuras teritorijā ir uzņēmuma galvenā mītne.

7.   Komisija veic pienācīgus pasākumus, lai veicinātu pietiekamu informācijas apmaiņu un sadarbību dalībvalstu kompetento iestāžu starpā, kā arī minēto kompetento iestāžu un Komisijas starpā. Komisija veic pienācīgus pasākumus, lai aizsargātu saskaņā ar šo pantu iegūtās informācijas konfidencialitāti.

VIII NODAĻA

Sodi, komiteju procedūra un deleģēšanas īstenošana

27. pants

Sodi

1.   Neskarot pienākumus, kas dalībvalstīm noteikti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/99/EK (25), dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu minēto sodu piemērošanu. Dalībvalstis minētos noteikumus un pasākumus pirms 2026. gada 1. janvāra dara zināmus Komisijai un nekavējoties paziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

2.   Sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši, un tos nosaka, attiecīgā gadījumā pienācīgi ņemot vērā šādus faktorus:

a)

pārkāpuma veidu un smagumu;

b)

pārkāpuma skarto iedzīvotāju skaitu vai vides mērogu, ņemot vērā nepieciešamību augstā līmenī nodrošināt cilvēka veselības un vides aizsardzību;

c)

jebkādus iepriekšējos šīs regulas pārkāpumus, ko pieļāvis pie atbildības sauktais uzņēmums;

d)

pie atbildības sauktā uzņēmuma finansiālais stāvoklis.

3.   Sodi cita starpā ir šādi:

a)

administratīvi naudassodi saskaņā ar 4. punktu; tomēr dalībvalstis var arī – tostarp kā alternatīvu – izmantot kriminālsodus, ar noteikumu, ka tie ir tikpat iedarbīgi, samērīgi un atturoši kā administratīvie naudassodi;

b)

nelikumīgi iegūtās preces dalībvalstu kompetentās iestādes konfiscē vai aiztur, vai atsauc vai izņem tās no tirgus;

c)

ja pārkāpums ir smags vai izdarīts atkārtoti – aizliegums uz laiku izmantot, ražot, importēt, eksportēt vai laist tirgū ozona slāni noārdošas vielas vai produktus un aprīkojumu, kuri satur ozona slāni noārdošas vielas vai kuru darbība no tām ir atkarīga.

4.   Šā panta 3. punkta a) apakšpunktā minētie administratīvie naudassodi attiecīgā gadījumā ir samērīgi ar videi nodarīto kaitējumu un efektīvi nodrošina, ka vainīgie negūst ekonomisku labumu no izdarītā pārkāpuma. Administratīvo naudassodu apmērs atkārtotu pārkāpumu gadījumā pakāpeniski palielinās.

Gadījumā, ja tiek nelikumīgi ražotas, importētas, eksportētas, laistas tirgū vai izmantotas fluorētās siltumnīcefekta gāzes vai produkti un aprīkojums, kuri satur minētās vielas vai kuru darbība ir atkarīga no minētajām vielām, tad maksimālais administratīvā naudassoda apmērs ir vismaz piecas reizes lielāks par attiecīgo ozona slāni noārdošo vielu vai produktu un aprīkojuma tirgus vērtību. Ja piecu gadu laikā šādus pārkāpumus izdara atkārtoti, maksimālais administratīvā naudassoda apmērs ir vismaz astoņas reizes lielāks par ozona slāni noārdošo vielu vai produktu un aprīkojuma tirgus vērtību.

28. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Komiteja ozona slāni noārdošo vielu jautājumos. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

29. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 6. panta 2. punktā, 7. panta 4. punktā, 8. panta 7. punktā, 9. panta 3. punktā, 18. panta 1. punktā, 19. panta 2. punktā, 20. panta 7. punktā, 22. pantā, 23. panta 3. punktā un 24. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz neierobežotu laikposmu no 2024. gada 11. marta.

Pilnvaras pieņemt 16. panta 13. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laikposmu no 2025. gada 3. marta.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6. panta 2. punktā, 7. panta 4. punktā, 8. panta 7. punktā, 9. panta 3. punktā, 16. panta 13. punktā, 18. panta 1. punktā, 19. panta 2. punktā, 20. panta 7. punktā, 22. pantā, 23. panta 3. punktā un 24. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 6. panta 2. punktu, 7. panta 4. punktu, 8. panta 7. punktu, 9. panta 3. punktu, 16. panta 13. punktu, 18. panta 1. punktu, 19. panta 2. punktu, 20. panta 7. punktu, 22. pantu, 23. panta 3. punktu un 24. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

IX NODAĻA

Pārejas un nobeiguma noteikumi

30. pants

Pārskatīšana

1.   Komisija līdz 2030. gada 1. janvārim publicē ziņojumu par šīs regulas ietekmi. Minētajā ziņojumā iekļauj novērtējumu par ozona slāni noārdošu vielu alternatīvu pieejamību 6. līdz 9. pantā reglamentētajiem lietojumiem.

2.   Eiropas Zinātniskā konsultatīvā padome klimata pārmaiņu jautājumos, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 401/2009 (26) 10.a pantu, pēc savas iniciatīvas var sniegt zinātniskus ieteikumus vai ziņojumus par šīs regulas atbilstību Regulas (ES) 2021/1119 mērķiem un Savienības starptautiskajām saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu.

31. pants

Atcelšana un pārejas noteikumi

1.   Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 1005/2009.

2.   Regulas (EK) Nr. 1005/2009 18. pantu, kā tas piemērojams 2024. gada 10. martā, turpina piemērot līdz 2025. gada 2. martam.

3.   Regulas (EK) Nr. 1005/2009 27. pantu, kā tas piemērojams 2024. gada 10. martā, turpina piemērot attiecībā uz pārskata periodu no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim.

4.   Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu VIII pielikumā.

32. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs regulas 16. panta 1., 2. un 4. līdz 15. punktu, 17. panta 5. punktu un VII pielikuma 2. punktu piemēro no 2025. gada 3. marta attiecībā uz laišanu brīvā apgrozībā, kā minēts Regulas (ES) Nr. 952/2013 201. pantā, un attiecībā uz visām citām importa procedūrām un eksportu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2024. gada 7. februārī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

H. LAHBIB

(1)   OV C 365, 23.9.2022., 50. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2024. gada 16. janvāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2024. gada 29. janvāra lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) ( OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2022/591 (2022. gada 6. aprīlis) par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2030. gadam (OV L 114, 12.4.2022., 22. lpp.).

(5)  Padomes Lēmums 88/540/EEK (1988. gada 14. oktobris) par Vīnes Konvenciju ozona slāņa aizsardzībai un Monreālas Protokolu par vielām, kas noārda ozona slāni (OV L 297, 31.10.1988., 8. lpp.).

(6)   OV L 297, 31.10.1988., 10. lpp.

(7)   OV L 297, 31.10.1988., 21. lpp.

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2009 (2009. gada 16. septembris) par ozona slāni noārdošām vielām (OV L 286, 31.10.2009., 1. lpp.).

(9)   OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/2012 (2012. gada 22. maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1020 (2019. gada 20. jūnijs) par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (OV L 169, 25.6.2019., 1. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2399(2022. gada 23. novembris), ar ko izveido Eiropas Savienības vienloga vidi muitas jomā un groza Regulu (ES) Nr. 952/2013 (OV L 317, 9.12.2022., 1. lpp.).

(15)  Komisijas Lēmums 1999/352/EK, EOTK, Euratom (1999. gada 28. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) (OV L 136, 31.5.1999., 20. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(18)   OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(21)   OV L 124, 17.5.2005., 4. lpp.

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

(23)  Padomes Regula (EK) Nr. 515/97 (1997. gada 13. marts) par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu (OV L 82, 22.3.1997., 1. lpp.).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2065 (2022. gada 19. oktobris) par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts) (OV L 277, 27.10.2022., 1. lpp.).

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/99/EK (2008. gada 19. novembris) par vides krimināltiesisko aizsardzību (OV L 328, 6.12.2008., 28. lpp.).

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 401/2009 (2009. gada 23. aprīlis) par Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklu (OV L 126, 21.5.2009., 13. lpp.).

I PIELIKUMS

2. PANTA A) PUNKTĀ MINĒTĀS OZONA SLĀNI NOĀRDOŠĀS VIELAS  (1)

Grupa

Viela

Ozona noārdīšanas potenciāls (ONP) (2)

Globālās sasilšanas potenciāls (GSP) (3)

I grupa

CFCl3

CFC-11

Trihlorfluormetāns

1,0

5 560

CF2Cl2

CFC-12

Dihlordifluormetāns

1,0

11 200

C2F3Cl3

CFC-113

Trihlortrifluoretāns

0,8

6 520

C2F4Cl2

CFC-114

Dihlortetrafluoretāns

1,0

9 430

C2F5Cl

CFC-115

Hlorpentafluoretāns

0,6

9 600

II grupa

CF3Cl

CFC-13

Hlortrifluormetāns

1,0

16 200

C2FCl5

CFC-111

Pentahlorfluoretāns

1,0

 (*1)

C2F2Cl4

CFC-112

Tetrahlordifluoretāns

1,0

4 620

C3FCl7

CFC-211

Heptahlorfluorpropāns

1,0

 (*1)

C3F2Cl6

CFC-212

Heksahlordifluorpropāns

1,0

 (*1)

C3F3Cl5

CFC-213

Pentahlortrifluorpropāns

1,0

 (*1)

C3F4Cl4

CFC-214

Tetrahlortetrafluorpropāns

1,0

 (*1)

C3F5Cl3

CFC-215

Trihlorpentafluorpropāns

1,0

 (*1)

C3F6Cl2

CFC-216

Dihlorheksafluorpropāns

1,0

 (*1)

C3F7Cl

CFC-217

Hlorheptafluorpropāns

1,0

 (*1)

III grupa

CF2BrCl

halons-1211

Bromhlordifluormetāns

3,0

1 930

CF3Br

halons-1301

Bromtrifluormetāns

10,0

7 200

C2F4Br2

halons-2402

Dibromtetrafluoretāns

6,0

2 170

 

CBr2 F2

halons-1202

Dibromdifluormetāns

1,25

216

IV grupa

CCl4

CTC

Tetrahlormetāns (tetrahlorogleklis)

1,1

2 200

V grupa

C2H3Cl3  (4)

1,1,1-TCA

1,1,1-trihloretāns (metilhloroforms)

0,1

161

VI grupa

CH3Br

metilbromīds

Brommetāns

0,6

2,43

VII grupa

CHFBr2

HBFC-21 B2

Dibromfluormetāns

1,00

 (*1)

CHF2Br

HBFC-22 B1

Bromdifluormetāns

0,74

380

CH2FBr

HBFC-31 B1

Bromfluormetāns

0,73

 (*1)

C2HFBr4

HBFC-121 B4

Tetrabromfluoretāns

0,8

 (*1)

C2HF2Br3

HBFC-122 B3

Tribromdifluoretāns

1,8

 (*1)

C2HF3Br2

HBFC-123 B2

Dibromtrifluoretāns

1,6

 (*1)

C2HF4Br

HBFC-124 B1

Bromtetrafluoretāns

1,2

201

C2H2FBr3

HBFC-131 B3

Tribromfluoretāns

1,1

 (*1)

C2H2F2Br2

HBFC-132 B2

Dibromdifluoretāns

1,5

 (*1)

C2H2F3Br

HBFC-133 B1

Bromtrifluoretāns

1,6

177

C2H3FBr2

HBFC-141 B2

Dibromfluoretāns

1,7

 (*1)

C2H3F2Br

HBFC-142 B1

Bromdifluoretāns

1,1

 (*1)

C2H4FBr

HBFC-151 B1

Bromfluoretāns

0,1

 (*1)

C3HFBr6

HBFC-221 B6

Heksabromfluorpropāns

1,5

 (*1)

C3HF2Br5

HBFC-222 B5

Pentabromdifluorpropāns

1,9

 (*1)

C3HF3Br4

HBFC-223 B4

Tetrabromtrifluorpropāns

1,8

 (*1)

C3HF4Br3

HBFC-224 B3

Tribromtetrafluorpropāns

2,2

 (*1)

C3HF5Br2

HBFC-225 B2

Dibrompentafluorpropāns

2,0

 (*1)

C3HF6Br

HBFC-226 B1

Bromheksafluorpropāns

3,3

 (*1)

C3H2FBr5

HBFC-231 B5

Pentabromfluorpropāns

1,9

 (*1)

C3H2F2Br4

HBFC-232 B4

Tetrabromdifluorpropāns

2,1

 (*1)

C3H2F3Br3

HBFC-233 B3

Tribromtrifluorpropāns

5,6

 (*1)

C3H2F4Br2

HBFC-234 B2

Dibromtetrafluorpropāns

7,5

 (*1)

C3H2F5Br

HBFC-235 B1

Brompentafluorpropāns

1,4

 (*1)

C3H3FBr4

HBFC-241 B4

Tetrabromfluorpropāns

1,9

 (*1)

C3H3F2Br3

HBFC-242 B3

Tribromdifluorpropāns

3,1

 (*1)

C3H3F3Br2

HBFC-243 B2

Dibromtrifluorpropāns

2,5

 (*1)

C3H3F4Br

HBFC-244 B1

Bromtetrafluorpropāns

4,4

 (*1)

C3H4FBr3

HBFC-251 B1

Tribromfluorpropāns

0,3

 (*1)

C3H4F2Br2

HBFC-252 B2

Dibromdifluorpropāns

1,0

 (*1)

C3H4F3Br

HBFC-253 B1

Bromtrifluorpropāns

0,8

 (*1)

C3H5FBr2

HBFC-261 B2

Dibromfluorpropāns

0,4

 (*1)

C3H5F2Br

HBFC-262 B1

Bromdifluorpropāns

0,8

 (*1)

C3H6FBr

HBFC-271 B1

Bromfluorpropāns

0,7

 (*1)

VIII grupa

CHFCl2

HCFC-21 (5)

Dihlorfluormetāns

0,040

160

CHF2Cl

HCFC-22 (4)

Hlordifluormetāns

0,055

1 960

CH2FCl

HCFC-31

Hlorfluormetāns

0,020

79,4

C2HFCl4

HCFC-121

Tetrahlorfluoretāns

0,040

58,3

C2HF2Cl3

HCFC-122

Trihlordifluoretāns

0,080

56,4

C2HF3Cl2

HCFC-123 (4)

Dihlortrifluoretāns

0,020

90,4

C2HF4Cl

HCFC-124 (4)

Hlortetrafluoretāns

0,022

597

C2H2FCl3

HCFC-131

Trihlorfluoretāns

0,050

30  (6)

C2H2F2Cl2

HCFC-132

Dihlordifluoretāns

0,050

122

C2H2F3Cl

HCFC-133

Hlortrifluoretāns

0,060

275  (5)

C2H3FCl2

HCFC-141

Dihlorfluoretāns

0,070

46,6

CH3CFCl2

HCFC-141b (4)

1,1-dihlor-1-fluoretāns

0,110

860

C2H3F2Cl

HCFC-142

Hlordifluoretāns

0,070

175  (5)

CH3CF2Cl

HCFC-142b (4)

1-hlor–1,1 -difluoretāns

0,065

2 300

C2H4FCl

HCFC-151

Hlorfluoretāns

0,005

10  (5)

C3HFCl6

HCFC-221

Heksahlorfluorpropāns

0,070

110  (5)

C3HF2Cl5

HCFC-222

Pentahlordifluorpropāns

0,090

500  (5)

C3HF3Cl4

HCFC-223

Tetrahlortrifluorpropāns

0,080

695  (5)

C3HF4Cl3

HCFC-224

Trihlortetrafluorpropāns

0,090

1 090  (5)

C3HF5Cl2

HCFC-225

Dihlorpentafluorpropāns

0,070

1 560  (5)

CF3CF2CHCl2

HCFC-225ca (4)

3,3-dihlor-1,1,1,2,2-pentafluorpropāns

0,025

137

CF2ClCF2CHClF

HCFC-225cb (4)

1,3-dihlor-1,1,2,2,3-pentafluorpropāns

0,033

568

C3HF6Cl

HCFC-226

Hlorheksafluorpropāns

0,100

2 455  (5)

C3H2FCl5

HCFC-231

Pentahlorfluorpropāns

0,090

350  (5)

C3H2F2Cl4

HCFC-232

Tetrahlordifluorpropāns

0,100

690  (5)

C3H2F3Cl3

HCFC-233

Trihlortrifluorpropāns

0,230

1 495  (5)

C3H2F4Cl2

HCFC-234

Dihlortetrafluorpropāns

0,280

3 490  (5)

C3H2F5Cl

HCFC-235

Hlorpentafluorpropāns

0,520

5 320  (5)

C3H3FCl4

HCFC-241

Tetrahlorfluorpropāns

0,090

450  (5)

C3H3F2Cl3

HCFC-242

Trihlordifluorpropāns

0,130

1 025  (5)

C3H3F3Cl2

HCFC-243

Dihlortrifluorpropāns

0,120

2 060  (5)

C3H3F4Cl

HCFC-244

Hlortetrafluorpropāns

0,140

3 360  (5)

C3H4FCl3

HCFC-251

Trihlorfluorpropāns

0,010

70  (5)

C3H4F2Cl2

HCFC-252

Dihlordifluorpropāns

0,040

275  (5)

C3H4F3Cl

HCFC-253

Hlortrifluorpropāns

0,030

665  (5)

C3H5FCl2

HCFC-261

Dihlorfluorpropāns

0,020

84  (5)

C3H5F2Cl

HCFC-262

Hlordifluorpropāns

0,020

227  (5)

C3H6FCl

HCFC-271

Hlorfluorpropāns

0,030

340  (5)

IX grupa

CH2BrCl

BCM

Bromhlormetāns

0,12

4,74

(1)  Šajā pielikumā ir iekļautas ozona slāni noārdošas vielas un to izomēri. Saskaņā ar 2. panta a) punktu maisījumus, kas satur šajā pielikumā uzskaitītās ozona slāni noārdošās vielas, uzskata par ozona slāni noārdošām vielām, uz kurām attiecas šī regula.

(2)  Skaitļi saistībā ar ONP ir aprēķināti, pamatojoties uz esošo informāciju, un tie tiks regulāri pārskatīti, ņemot vērā pušu lēmumus.

(3)  Pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes pieņemto papildmateriālu “ Sixth Assessment Report, Chapter 7: The Earth’s energy budget, climate feedbacks, and climate sensitivity ”, ja vien nav norādīts citādi.

(*1)  Šī formula neattiecas uz 1,1,2-trihloretānu.

(4)  Norāda komerciāli izdevīgāko vielu, kā to nosaka Protokols.

(5)   Scientific Assessment of Ozone Depletion: 2018; Appendix A Summary of Abundances, Lifetimes, Ozone Depletion Potentials (ODPs), Radiative Efficiencies (REs), Global Warming Potentials (GWPs), and Global Temperature change Potentials (GTPs).

(6)  Noklusējuma vērtība, globālās sasilšanas potenciāls vēl nav pieejams.

II PIELIKUMS

2. PANTA A) PUNKTĀ MINĒTĀS OZONA SLĀNI NOĀRDOŠĀS VIELAS, KAS NETIEK KONTROLĒTAS SASKAŅĀ AR PROTOKOLU  (1)

Viela

Ozona noārdīšanas potenciāls (ONP) (2)

Globālās sasilšanas potenciāls (GSP) (3)

C3H7Br

1-brompropāns (n-propilbromīds)

0,02 – 0,10

0,052

C2H5Br

Brometāns (etilbromīds)

0,1 – 0,2

0,487

CF3I

Trifluorjodmetāns (trifluormetiljodīds)

0,01 – 0,02

 (*1)

CH3Cl

Hlormetāns (metilhlorīds)

0,02

5,54

C3H2BrF3

2-brom-3,3,3-trifluorprop-1-ēns (2-BTP)

 (4)

 (*1)

CH2Cl2

Dihlormetāns (DCM)

nav nulle (5)

11,2

C2Cl4

Tetrahlorētēns (perhloretilēns (PCE))

0,006 – 0,007  (4)

 (*1)

(1)  Šajā pielikumā ir iekļautas ozona slāni noārdošas vielas un to izomēri. Saskaņā ar 2. panta a) punktu maisījumus, kas satur šajā pielikumā uzskaitītās ozona slāni noārdošās vielas, uzskata par ozona slāni noārdošām vielām, uz kurām attiecas šī regula.

(2)  Skaitļi saistībā ar ONP ir aprēķināti, pamatojoties uz esošo informāciju, un tie tiks regulāri pārskatīti, ņemot vērā pušu lēmumus.

(3)  Pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes pieņemto papildmateriālu “ Sixth Assessment Report, Chapter 7: The Earth’s energy budget, climate feedbacks, and climate sensitivity ”, ja vien nav norādīts citādi.

(*1)  Scientific Assessment of Ozone Depletion: 2018; Appendix A Summary of Abundances, Lifetimes, Ozone Depletion Potentials (ODPs), Radiative Efficiencies (REs), Global Warming Potentials (GWPs), and Global Temperature change Potentials (GTPs).

(4)  Jaunas ozona slāni noārdošas vielas, par kurām ziņojušas Puses: Lēmumi XIII/5, X/8 un IX/24 (2012. gada maija atjauninājums), https://ozone.unep.org/resources?term_node_tid_depth%5B883%5D=883.

(5)  Noklusējuma vērtība, GSP vēl nav pieejams.

III PIELIKUMS

PROCESU AĢENTI

Šīs regulas 7. pantā minētie procesi ir jebkurš no šiem:

a)

tetrahloroglekļa izmantošana hlora un kaustiskās sodas ražošanā attīrīšanai no slāpekļa trihlorīda;

b)

tetrahloroglekļa izmantošana hlorkaučuka ražošanā;

c)

tetrahloroglekļa izmantošana polifenilēntereftalamīda ražošanā;

d)

CFC-12 izmantošana Z-perfluorpoliēteru un difunkcionālu atvasinājumu perfluorpoliēteru poliperoksīda prekursoru fotoķīmiskajā sintēzē;

e)

tetrahloroglekļa izmantošana ciklodīma ražošanā.

Maksimālais ozona slāni noārdošu vielu daudzums, ko Savienībā drīkst izmantot par procesu aģentiem, nedrīkst pārsniegt 921 tonnas gadā. Maksimālais ozona slāni noārdošu vielu daudzums, kuru drīkst emitēt no procesu aģenta lietojumiem Savienībā, nedrīkst pārsniegt 15 tonnas gadā.

IV PIELIKUMS

NOSACĪJUMI TĀDU OZONA SLĀNI NOĀRDOŠU VIELU TIRGŪ LAIŠANAI UN VĒLĀKAI PIEGĀDEI VAI PIEEJAMĪBAS NODROŠINĀŠANAI, KO IZMANTO 8. PANTA 6. PUNKTĀ MINĒTAJIEM BŪTISKIEM LABORATORISKIEM UN ANALĪTISKIEM LIETOJUMIEM

1.   

Būtiskiem laboratoriskiem un analītiskiem lietojumiem paredzētas ozona slāni noārdošas vielas ir ar šādu tīrības pakāpi:

Viela

%

CTC (reaģenta klase)

99,5

1,1,1-trihloretāns

99,0

CFC 11

99,5

CFC 13

99,5

CFC 12

99,5

CFC 113

99,5

CFC 114

99,5

Citas ozona slāni noārdošas vielas ar viršanas punktu > 20 °C

99,5

Citas ozona slāni noārdošas vielas ar viršanas punktu

99,0

Pēc tam ražotāji, aģenti vai izplatītāji pēc vajadzības būtiskiem laboratoriskiem un analītiskiem lietojumiem minētās ozona slāni noārdošās vielas drīkst sajaukt ar citām ķimikālijām, uz ko var attiekties vai neattiekties Protokolā paredzētā kontrole.

2.   

Šā panta 1. punktā minētās ozona slāni noārdošās vielas un šādas vielas saturošus maisījumus piegādā tikai atkārtoti noslēdzamās tvertnēs, augstspiediena balonos, kuru tilpums ir mazāks par 3 dm3, vai 10 cm3 un mazāka tilpuma stikla ampulās ar skaidru marķējumu, ka tajos ir ozona slāni noārdošas vielas un ka tās drīkst izmantot tikai būtiskiem laboratoriskiem un analītiskiem lietojumiem, un norādi, ka gadījumos, kad tas ir iespējams, lietotās vielas un vielu pārpalikumi ir jāsavāc un jāreciklē. Ja materiālu reciklēt nav iespējams, to iznīcina.

3.   

Ja iespējams, lietotas vai pārpalikušas 1. punktā minētās ozona slāni noārdošās vielas un tās saturošus maisījumus savāc un reciklē. Ja vielas un maisījumus, kas satur minētās vielas, reciklēt nav iespējams, tos iznīcina.

V PIELIKUMS

9. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTIE HALONU KRITISKIE LIETOJUMI

Šajā pielikumā piemēro šādas definīcijas:

1.

“lietošanas izbeigšanas termiņš” ir diena, pēc kuras ugunsdzēsības aparātos vai ugunsaizsardzības sistēmās attiecīgajam izmantojumam halonus vairs nedrīkst lietot jaunā aprīkojumā un jaunos objektos;

2.

“jauns aprīkojums” ir aprīkojums, attiecībā uz ko līdz lietošanas izbeigšanas termiņam nav veikta neviena no šīm darbībām:

a)

attiecīga pirkuma līguma vai attīstīšanas līguma parakstīšana;

b)

tipa apstiprināšanas vai tipa sertifikācijas pieteikuma iesniegšana attiecīgajai pārvaldes iestādei; attiecībā uz gaisa kuģiem ar tipa sertifikācijas pieteikuma iesniegšanu saprot jauna gaisa kuģa tipa sertifikācijas pieteikuma iesniegšanu;

3.

“jauni objekti” ir objekti, attiecībā uz kuriem līdz lietošanas izbeigšanas termiņam nav veikta neviena no šīm darbībām:

a)

attiecīgā attīstīšanas līguma parakstīšana;

b)

plānošanas atļaujas pieteikuma iesniegšana attiecīgajai pārvaldes iestādei;

4.

“beigu termiņš” ir diena, pēc kuras attiecīgajam izmantojumam vairs nedrīkst lietot halonus un līdz kurai ugunsdzēsības aparāti vai ugunsaizsardzības sistēmas, kas satur halonus, ir jādezekspluatē;

5.

“inertizācija” ir degtspējīga vai sprādzienbīstama maisījuma aizdegšanās novēršana, pievienojot inhibitoru vai atšķaidītāju;

6.

“telpa, kurā parasti uzturas personāls” ir aizsargāta telpa, kurā visu vai gandrīz visu laiku jāatrodas personālam, lai nodrošinātu aprīkojuma vai objekta efektīvu funkcionēšanu; attiecībā uz militāriem lietojumiem to, vai aizsargātajā telpā parasti uzturas personāls, nosaka pēc tā, vai personālam tajā jāuzturas kaujas apstākļos;

7.

“telpa, kurā parasti neuzturas personāls” ir aizsargāta telpa, kurā uzturas tikai ierobežotu laiku, jo īpaši – lai veiktu uzturēšanas darbus, un kur aprīkojuma vai objekta efektīvai funkcionēšanai nav nepieciešama personāla pastāvīga klātbūtne.

HALONU KRITISKIE LIETOJUMI

Izmantojums

Lietošanas izbeigšanas termiņš

(norādītā gada 31. decembris)

Beigu termiņš

(norādītā gada 31. decembris)

Aprīkojuma vai objekta kategorija

Mērķis

Ugunsdzēsības līdzekļa tips

Halona tips

1.

Militārie sauszemes transportlīdzekļi

1.1.

Dzinēja nodalījumu aizsardzība

Stacionāra sistēma

1301

1211

2402

2010

2035

1.2.

Apkalpes nodalījumu aizsardzība

Stacionāra sistēma

1301

2402

2011

2040

2.

Militārie virsūdens kuģi

2.1.

Tādu mašīntelpu aizsardzība, kurās parasti uzturas personāls

Stacionāra sistēma

1301

2402

2010

2040

2.2.

Tādu mašīntelpu aizsardzība, kurās parasti neuzturas personāls

Stacionāra sistēma

1301

1211

2402

2010

2035

2.3.

Tādu elektroiekārtu nodalījumu aizsardzība, kuros parasti neuzturas personāls

Stacionāra sistēma

1301

1211

2010

2030

 

2.4.

Komandcentru aizsardzība

Stacionāra sistēma

1301

2010

2030

2.5.

Degvielas sūkņu telpu aizsardzība

Stacionāra sistēma

1301

2010

2030

2.6.

Degtspējīgu šķidrumu glabāšanas nodalījumu aizsardzība

Stacionāra sistēma

1301

1211

2402

2010

2030

3.

Militārās zemūdenes

3.1.

Mašīntelpu aizsardzība

Stacionāra sistēma

1301

2010

2040

3.2.

Komandcentru aizsardzība

Stacionāra sistēma

1301

2010

2040

3.3.

Dīzeļģeneratoru telpu aizsardzība

Stacionāra sistēma

1301

2010

2040

3.4.

Elektroiekārtu nodalījumu aizsardzība

Stacionāra sistēma

1301

2010

2040

4.

Gaisa kuģi

4.1.

Tādu kravas nodalījumu aizsardzība, kuros parasti neuzturas personāls

Stacionāra sistēma

1301

1211

2402

2024

2040

4.2.

Kabīņu un apkalpes nodalījumu aizsardzība

Pārnēsājams ugunsdzēsības aparāts

1211

2402

2014

2025

4.3.

Dzinēja gondolu un spēka palīgiekārtu aizsardzība

Stacionāra sistēma

1301

1211

2402

2014

2040

4.4.

Degvielas tvertņu inertizācija

Stacionāra sistēma

1301

2402

2011

2040

4.5.

Sauso nodalījumu aizsardzība

Stacionāra sistēma

1301

1211

2402

2011

2040

5.

Sauszemes komandpunkti un sakaru objekti, kas ir būtiski valsts drošībai

Tādu telpu aizsardzība, kurās parasti uzturas personāls

Stacionāra sistēma

1301

2402

2010

2025

VI PIELIKUMS

24. PANTĀ MINĒTĀ ZIŅOŠANA

1.   

Šajā pielikumā “produkcija” ir tādu ozona slāni noārdošo vielu daudzums, kas saražotas tīši vai netīši, tostarp kā blakusprodukti, ja vien minētais blakusprodukts netiek iznīcināts ražošanas procesā vai saskaņā ar dokumentētu procedūru atbilstīgi šai regulai un Savienības un valsts tiesību aktiem par atkritumiem, bet neietver reciklētos vai pārgūtos daudzumus.

2.   

Katrs ražotājs par katru ozona slāni noārdošo vielu atsevišķi paziņo šādus datus:

a)

kopējā produkcija;

b)

visa produkcija, kas laista tirgū vai ko ražotājs izlietojis savām vajadzībām Savienībā, atsevišķi norādot produkciju ievadresursu, procesu aģentu un citiem lietojumiem;

c)

visa produkcija, kas paredzēta būtiskiem laboratoriskiem un analītiskiem lietojumiem Savienībā;

d)

visa produkcija, kas paredzēta kādas citas Protokola puses būtiskiem laboratoriskiem un analītiskiem lietojumiem;

e)

visi daudzumi, kas reciklēti, pārgūti vai iznīcināti, iznīcināšanā izmantotā tehnoloģija, ieskaitot daudzumus, kas saražoti un iznīcināti kā blakusprodukti atbilstīgi 1. punktam;

f)

visi krājumi, kas tiek glabāti pārskata perioda sākumā un beigās;

g)

visi pirkumi no citiem uzņēmumiem Savienībā un pārdevumi tiem;

h)

visas emisijas, tostarp tās, kas saistītas ar ražošanu, blakusproduktu rašanos, glabāšanu un transportēšanu, tostarp pārvietošanu no vienas tvertnes uz citu.

3.   

Katrs importētājs par katru ozona slāni noārdošo vielu atsevišķi paziņo šādus datus:

a)

visi daudzumi, kas laisti brīvā apgrozībā, atsevišķi norādot, kādi daudzumi importēti lietojumam par ievadresursu, lietojumam par procesu aģentu, būtiskiem laboratoriskiem un analītiskiem lietojumiem un iznīcināšanai; importētāji, kas ozona slāni noārdošās vielas importējuši iznīcināšanai, paziņo arī katras vielas faktisko galamērķi vai galamērķus, pie katra galamērķa atsevišķi norādot katras vielas daudzumu, kā arī tā iznīcināšanas kompleksa nosaukumu un adresi, uz kuru attiecīgā viela tikusi nogādāta;

b)

visi daudzumi, kas importēti saskaņā ar citām muitas procedūrām, atsevišķi norādot muitas procedūru un paredzētos lietojumus;

c)

visi lietoto vielu daudzumi, kas importēti reciklēšanai vai pārgūšanai;

d)

visi krājumi, kas tiek glabāti pārskata perioda sākumā un beigās;

e)

visi pirkumi no citiem uzņēmumiem Savienībā un pārdevumi tiem;

f)

izcelsmes valsts.

4.   

Katrs eksportētājs par katru ozona slāni noārdošo vielu atsevišķi paziņo šādus datus:

a)

visi eksportētie šādu vielu daudzumi, atsevišķi norādot daudzumus, kas eksportēti uz katru galamērķa valsti, un daudzumus, kas eksportēti lietojumiem par ievadresursu un procesu aģentu, būtiskiem laboratoriskiem un analītiskiem lietojumiem un kritiskiem lietojumiem;

b)

visi krājumi, kas tiek glabāti pārskata perioda sākumā un beigās;

c)

visi pirkumi no citiem uzņēmumiem Savienībā un pārdevumi tiem;

d)

galamērķa valsts.

5.   

Ikviens uzņēmums, kas iznīcina ozona slāni noārdošās vielas un uz ko neattiecas šā pielikuma 2. punkta e) apakšpunkts, par katru vielu atsevišķi paziņo šādus datus:

a)

visi iznīcinātie daudzumi, atsevišķi norādot visus daudzumus, kurus satur produkti vai aprīkojums, un visi daudzumi, kas radušies kā blakusprodukti un iznīcināti, pamatojoties uz ražotāju vai importētāju sniegto informāciju, ja tāda ir pieejama;

b)

visi krājumi, kas tiek glabāti pārskata perioda sākumā un beigās un kas paredzēti iznīcināšanai, ieskaitot daudzumus, kurus satur produkti vai aprīkojums;

c)

iznīcināšanai izmantotā tehnoloģija;

d)

visas emisijas, tostarp tās, kas saistītas iznīcināšanu, transportēšanu un glabāšanu, tostarp pārvietošanu no vienas tvertnes uz citu.

Ikviens uzņēmums, kas iznīcina ozona slāni noārdošās vielas, kuras uzskaitītas I pielikumā un uz kurām neattiecas šā pielikuma 2. punkta e) apakšpunkts, paziņo arī datus par visiem pirkumiem no citiem uzņēmumiem Savienībā un pārdevumiem tiem.

6.   

Ikviens uzņēmums, kas ozona slāni noārdošas vielas izmanto kā ievadresursu vai procesu aģentus, par katru vielu atsevišķi paziņo šādus datus:

a)

visi daudzumi, ko izmanto par ievadresursu vai procesu aģentu;

b)

visi krājumi, kas tiek glabāti pārskata perioda sākumā un beigās;

c)

ievadresursu lietojumu veidi, procesi un visas emisijas, tostarp tās, kas saistītas ar transportēšanu un glabāšanu, tostarp pārvietošanu no vienas tvertnes uz citu.

Katrs uzņēmums, kas I pielikumā uzskaitītās ozona slāni noārdošās vielas izmanto kā ievadresursu vai procesu aģentu, paziņo arī datus par visiem pirkumiem no citiem uzņēmumiem Savienībā un pārdevumiem tiem.

VII PIELIKUMS

LICENCĒŠANAS SISTĒMA

1.   

Lai reģistrētos 16. pantā minētajā licencēšanas sistēmā, uzņēmumi sniedz Komisijai šādu informāciju:

a)

uzņēmuma kontaktinformācija, tostarp tālruņa numurs, oficiālajos dokumentos norādītais nosaukums un pilna adrese, tostarp attiecīgā gadījumā 16. panta 3. punkta otrajā daļā minētā vienīgā pārstāvja adrese;

b)

uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas (EORI) numurs;

c)

uzņēmuma kontaktpersonas, tostarp attiecīgā gadījumā 16. panta 3. punkta otrajā daļā minētā vienīgā pārstāvja, pilns vārds, uzvārds un elektroniskā adrese;

d)

uzņēmuma uzņēmējdarbības apraksts, cita starpā tas, vai uzņēmums ir ozona slāni noārdošu vielu importētājs vai šo vielu eksportētājs;

e)

rakstisks apstiprinājums par uzņēmuma nodomu reģistrēties, kas apliecina licencēšanas sistēmā sniegtās informācijas pareizību un precizitāti un ko parakstījis uzņēmuma faktiskais īpašnieks vai darbinieks, kurš ir pilnvarots uzņēmuma vārdā sniegt juridiski saistošus paziņojumus, un attiecīgā gadījumā arī 16. panta 3. punkta otrajā daļā minētais uzņēmuma vienīgais pārstāvis;

f)

jebkāda cita informāciju, kas vajadzīga uzņēmuma juridiskā vai finansiālā veidola vai uzņēmējdarbības specifikas identificēšanai.

2.   

Lai pieteiktos 13. panta 2. punktā un 14. panta 3. punktā prasītās licences saņemšanai, uzņēmumi, izmantojot licencēšanas sistēmas nodrošināto elektronisko formātu, sniedz Komisijai šādu informāciju:

a)

ja tiek importētas vai eksportētas ozona slāni noārdošas vielas – katras šādas vielas apraksts, tai skaitā:

i)

vielas nosaukums un paredzētais lietojums;

ii)

preču tarifa klasifikācijas numurs Eiropas Savienības integrētajā muitas tarifā (Taric);

iii)

vai viela ietilpst maisījuma sastāvā;

b)

ja tiek importēti vai eksportēti produkti un aprīkojums, kas satur ozona slāni noārdošas vielas vai kuru darbība ir atkarīga no šīm vielām:

i)

produktu un aprīkojuma veids un paredzētais lietojums;

ii)

vielas nosaukums;

iii)

preču tarifa klasifikācijas numurs Eiropas Savienības integrētajā muitas tarifā (Taric);

c)

ja I pielikumā uzskaitītās ozona slāni noārdošās vielas vai produktus un aprīkojumu importē iznīcināšanai – tā(-o) kompleksa(-u) nosaukums un adrese, kur notiks iznīcināšana;

d)

jebkāda papildu informācija, ko uzskata par vajadzīgu, lai nodrošinātu importa un eksporta noteikumu pareizu īstenošanu saskaņā ar šo regulu un saskaņā ar starptautiskajām saistībām.

VIII PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Regula (EK) Nr. 1005/2009

Šī regula

1. pants

1. pants

2. pants

2. pants

3. panta 1. punkts

–

3. panta 2. punkts

–

3. panta 3. punkts

–

3. panta 4. punkts

–

3. panta 5. punkts

–

3. panta 6. punkts

–

3. panta 7. punkts

–

3. panta 8. punkts

–

3. panta 9. punkts

–

3. panta 10. punkts

–

3. panta 11. punkts

3. panta 1. punkts

3. panta 12. punkts

3. panta 2. punkts

3. panta 13. punkts

3. panta 7. punkts

3. panta 14. punkts

VI pielikuma 1. punkts

3. panta 15. punkts

–

3. panta 16. punkts

–

3. panta 17. punkts

–

3. panta 18. punkts

3. panta 3. punkts

3. panta 19. punkts

3. panta 4. punkts

3. panta 20. punkts

3. panta 5. punkts

3. panta 21. punkts

3. panta 6. punkts

3. panta 22. punkts

–

3. panta 23. punkts

3. panta 8. punkts

3. panta 24. punkts

3. panta 9. punkts

3. panta 25. punkts

3. panta 10. punkts

3. panta 26. punkts

3. panta 11. punkts

3. panta 27. punkts

–

3. panta 28. punkts

–

3. panta 29. punkts

–

3. panta 30. punkts

3. panta 14. punkts

3. panta 31. punkts

3. panta 13. punkts

4. pants

4. panta 1. punkts

5. panta 1. punkts

4. panta 1. punkts

5. panta 2. punkts

15. panta 1. punkta pirmā daļa

5. panta 3. punkts

–

6. panta 1. punkts

5. panta 1. punkts un 11. panta 1. punkts

6. panta 2. punkts

11. panta 2. punkts

7. panta 1. punkts

6. pants

7. panta 2. punkts

15. panta 5. punkts

8. panta 1. punkts

7. panta 1. punkts

8. panta 2. punkts

7. panta 2. punkts

8. panta 3. punkts

15. panta 5. punkts

8. panta 4. punkta pirmā daļa

7. panta 3. punkts

8. panta 4. punkta otrā un trešā daļa

III pielikums

8. panta 5. punkts

7. panta 4. punkts

9. pants

12. pants

10. panta 1. punkts

8. panta 1. punkts

10. panta 2. punkts

8. panta 2. punkts

10. panta 3. punkta pirmā un otrā daļa

15. panta 5. punkts

10. panta 3. punkta trešā daļa

8. panta 6. punkts

10. panta 4. līdz 8. punkts

–

11. pants

–

12. panta 1. punkts

–

12. panta 2. punkts

–

12. panta 3. punkts

10. panta 1. un 2. punkts

13. panta 1. punkts

9. panta 1. punkts

13. panta 2. punkts

9. panta 3. punkts

13. panta 3. punkts

9. panta 2. punkts

13. panta 4. punkts

9. panta 4. punkts

14. pants

–

15. panta 1. punkts

4. panta 2. punkts un 5. panta 2. punkts

15. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunkts

13. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunkts

15. panta 2. punkta e) apakšpunkts

–

15. panta 2. punkta f) apakšpunkta pirmā vārdkopa

13. panta f) punkts

15. panta 2. punkta f) apakšpunkta otrā un trešā vārdkopa

–

15. panta 2. punkta g) apakšpunkts

13. panta 1. punkta g) apakšpunkts

15. panta 2. punkta h) apakšpunkts

13. panta 1. punkta i) apakšpunkts

15. panta 2. punkta i) apakšpunkts

13. panta 1. punkta j) apakšpunkts

15. panta 2. punkta j) apakšpunkts

13. panta 1. punkta h) apakšpunkts

15. panta 2. punkta k) apakšpunkts

–

15. panta 3. punkts

13. panta 2. punkts

16. pants

–

17. panta 1. punkts

4. panta 2. punkts un 5. panta 2. punkts

17. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunkts

14. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkts

17. panta 2. punkta d) apakšpunkts

14. panta 1. punkta g) apakšpunkts

17. panta 2. punkta e) apakšpunkts

14. panta 1. punkta e) apakšpunkts

17. panta 2. punkta f) apakšpunkts

14. panta 1. punkta d) apakšpunkts

17. panta 2. punkta g) un h) apakšpunkts

–

17. panta 3. punkts

14. panta 2. punkts

17. panta 4. punkts

14. panta 3. punkts

18. panta 1. punkts

16. panta 1. punkts

18. panta 2. punkts

16. panta 2. punkts

18. panta 3. punkts

VII pielikuma 2. punkts

18. panta 4. punkts

16. panta 5. punkts

18. panta 5. punkts

16. panta 7. punkts

18. panta 6. punkta ievadvārdi

16. panta 8. punkts

18. panta 6. punkta un a) un b) apakšpunkts

–

18. panta 7. punkts

–

18. panta 8. punkts

–

18. panta 9. punkts

16. panta 13. punkts

19. pants

18. pants

20. pants

19. pants

21. pants

–

22. panta 1. punkts

20. panta 1. punkts

22. panta 2. punkts

20. panta 6. punkts

22. panta 3. punkts

–

22. panta 4. punkta pirmā daļa

20. panta 5. punkts

22. panta 4. punkta otrā daļa

20. panta 7. punkts

22. panta 5. punkta pirmā daļa

20. panta 8. punkts

22. panta 5. punkta otrā un trešā daļa

–

23. panta 1. punkts

21. panta 2. punkts

23. panta 2. punkts

21. panta 3. punkts

23. panta 3. punkts

21. panta 5. punkts

23. panta 4. punkta pirmās daļas pirmais teikums

21. panta 6. punkts

23. panta 4. punkta pirmā daļas otrais teikums un otrā daļa

–

23. panta 5. punkts

21. panta 2. punkts

23. panta 6. punkts

21. panta 2. punkts

23. panta 7. punkts

–

24. panta 1. punkts

–

24. panta 2. punkts

–

24. panta 3. punkts

22. panta 1. punkts

25. pants

28. pants

26. pants

23. pants

27. panta 1. punkts

24. panta 1. punkts

27. panta 2. līdz 6. punkts

VI pielikums

27. panta 7. punkts

–

27. panta 8. punkts

24. panta 2. punkts

27. panta 9. punkts

24. panta 3. punkts

27. panta 10. punkts

24. panta 4. punkts

28. panta 1. punkta pirmais teikums

26. panta 1. punkts

28. panta 1. punkta otrais teikums

26. panta 2. punkta otrā daļa

28. panta 2. punkts

–

28. panta 3. punkts

25. panta 6. punkts

28. panta 4. punkts

26. panta 7. punkts

28. panta 5. punkts

26. panta 5. punkts

29. pants

27. panta 1. punkts

30. pants

31. pants

31. pants

32. pants

I pielikums

I pielikums

II pielikums

II pielikums

III pielikums

III pielikums

IV pielikums

–

V pielikums

IV pielikums

VI pielikums

V pielikums

VII pielikums

–

VIII pielikums

VIII pielikums

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/590/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)

Top

Full & Egal Universal Law Academy