Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2025/2518 (2025. gada 26. novembris), ar ko paredz papildu procesuālos noteikumus par Regulas (ES) 2016/679 īstenošanu (Dokuments attiecas uz EEZ)

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

L sērija

2025/2518

12.12.2025

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2025/2518

(2025. gada 26. novembris),

ar ko paredz papildu procesuālos noteikumus par Regulas (ES) 2016/679 īstenošanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 16. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (3) izveido decentralizētas izpildes nodrošināšanas sistēmu, kuras mērķis ir nodrošināt minētās regulas konsekventu interpretēšanu un piemērošanu lietās, kas attiecas uz pārrobežu apstrādi. Šādās lietās decentralizētas izpildes nodrošināšanas sistēma paredz uzraudzības iestāžu savstarpēju sadarbību to centienos panākt konsensu. Ja uzraudzības iestādes nespēj panākt konsensu, Regula (ES) 2016/679 paredz, ka strīdus risina Eiropas Datu aizsardzības kolēģija (“kolēģija”).

(2)

Lai nodrošinātu Regulas (ES) 2016/679 attiecīgi 60. un 65. pantā paredzētā sadarbības mehānisma un strīdu risināšanas mehānisma raitu un efektīvu darbību, ir jāparedz noteikumi par to, kā uzraudzības iestādes ved lietvedību lietās, kas attiecas uz pārrobežu apstrādi, un kolēģija – strīdu risināšanas laikā, tostarp sūdzību izskatīšanu. Šā iemesla dēļ ir arī jāparedz noteikumi par tiesību tikt uzklausītam īstenošanu, pirms uzraudzības iestādes un attiecīgā gadījumā kolēģija pieņem lēmumu.

(3)

Ja nav reglamentējošu Savienības noteikumu, katrai dalībvalstij saskaņā ar dalībvalstu procesuālās autonomijas principu ir jāparedz sīki izstrādāti noteikumi par administratīvajām un tiesas procedūrām, kuru mērķis ir nodrošināt no Savienības tiesību aktiem izrietošo indivīda tiesību augstu aizsardzības līmeni. Tādēļ uzraudzības iestādēm būtu jāpiemēro katras dalībvalsts procesuālie tiesību akti, ciktāl ar šo regulu netiek saskaņots kāds jautājums un ciktāl šādi valsts procesuālie noteikumi neliek šķēršļus Savienības tiesību aktu efektivitātes un līdzvērtības principam.

(4)

Šīs regulas mērķis ir nodrošināt, ka izmeklēšanu lietās, kas attiecas uz pārrobežu apstrādi, veic saskaņā ar labas pārvaldības principu, un jo īpaši – ka to veic objektīvi, taisnīgi un saprātīgā termiņā. Tādēļ šī regula nosaka dažus horizontālus principus attiecībā uz procedūrām Regulas (ES) 2016/679 izpildes nodrošināšanai šādās lietās.

(5)

Sūdzības ir ļoti svarīgs informācijas avots datu aizsardzības noteikumu pārkāpumu atklāšanai. Informācija, kuru sūdzības iesniedzējs sniedzis kā daļu no iesniegtās sūdzības vai darot zināmu savu viedokli, var ietvert argumentus un pierādījumus, kas var palīdzēt panākt progresu izmeklēšanā. Skaidru un efektīvu procedūru noteikšana sūdzību izskatīšanai lietās, kas attiecas uz pārrobežu apstrādi, ir nepieciešama tāpēc, ka pastāv iespēja, ka sūdzību izskatīs cita uzraudzības iestāde, nevis tā, kurai sūdzība tika iesniegta.

(6)

Ar sūdzību būtu jāsaprot prasījums, ko datu subjekts iesniedzis uzraudzības iestādei saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 77. panta 1. punktu vai 80. pantu. Par sūdzību nebūtu uzskatāma vienkārši paziņošana par iespējamiem pārkāpumiem, kas neattiecas uz datu subjekta personas datu apstrādi, pārziņu vai apstrādātāju lūgumi sniegt konsultāciju vai pārziņu, apstrādātāju vai fizisku personu vispārīgi pieprasījumi attiecībā uz Regulas (ES) 2016/679 piemērošanu.

(7)

Lai sūdzība, kas attiecas uz pārrobežu apstrādi, būtu pieņemama, tai būtu jāietver konkrēta informācija. Šādas sūdzības pieņemamības atzīšanai nebūtu jāpieprasa nekāda cita informācija papildus tai, kas noteikta šajā regulā. Aizvien ir piemērojama administratīvā kārtība un prasības attiecībā uz sūdzību pieņemamību saskaņā ar tās uzraudzības iestādes valsts tiesību aktiem, kurai sūdzība iesniegta, – piemēram, valoda, noilgums, identifikācijas līdzekļi, elektroniskā veidlapa, īpaša veidne vai paraksts.

(8)

Personas, kas iesniedz sūdzību, kontaktinformācija varētu ietvert pasta adresi, dzīvesvietu un e-pasta adresi, ja tā ir pieejama. Sūdzības iesniegšanas brīdī ir skaidri jānorāda tas, ka sūdzības iesniedzējs ir fiziska persona, kas nespēj īstenot savas tiesības iesniegt sūdzību bez likumīgā pārstāvja palīdzības – piemēram, tāpēc ka šī persona ir bērns, persona ar invaliditāti vai neaizsargāta persona –, un tāpēc tā īsteno savas tiesības ar citas personas, tādas kā viens no vecākiem, likumīgais aizbildnis vai ģimenes loceklis, starpniecību, ar noteikumu, ka šāda pārstāvība ir atļauta saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(9)

Ja sūdzību iesniedz bezpeļņas struktūra, organizācija vai apvienība, kas minēta Regulas (ES) 2016/679 80. pantā, būtu jāsniedz pierādījums tam, ka struktūra, organizācija vai apvienība ir pienācīgi izveidota saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, kopā ar šādas struktūras, organizācijas vai apvienības nosaukumu un kontaktinformāciju, kā arī pierādījums tam, ka šāda struktūra, organizācija vai apvienība rīkojas, pamatojoties uz datu subjekta pilnvarojumu. Šāda pierādījuma sniegšanas kārtību un procedūras nosaka saskaņā ar tās uzraudzības iestādes dalībvalsts tiesību aktiem, kurai sūdzība ir iesniegta.

(10)

Sūdzības pieņemamības atzīšanai nebūtu jāprasa, lai sūdzības iesniedzējs pirms sūdzības iesniegšanas sazinātos ar pusi, pret kuru notiek izmeklēšana. Ja sūdzība attiecas uz tādām datu subjekta tiesībām, kuras īsteno, datu subjektam vēršoties ar pieprasījumu pie datu pārziņa, minētais pieprasījums pārzinim būtu jāiesniedz pirms sūdzības iesniegšanas.

(11)

Uzraudzības iestādei, kurai sūdzība ir iesniegta, ar iepriekšēju slēdzienu būtu jānosaka, vai sūdzība attiecas uz pārrobežu apstrādi, uzraudzības iestāde, kas tiek uzskatīta par kompetentu rīkoties kā vadošā uzraudzības iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 56. panta 1. punktu, un vai ir piemērojams minētās regulas 56. panta 2. punkts. Ja nav ierosināta agrīnas atrisināšanas procedūra, uzraudzības iestādei, kurai sūdzība ir iesniegta, pieņemamās sūdzības būtu jānodod vadošajai uzraudzības iestādei, kas tiek uzskatīta par kompetentu rīkoties kā vadošā uzraudzības iestāde, un par to jāinformē sūdzības iesniedzējs. Sūdzības pieņemamībai, ko noteikusi uzraudzības iestāde, kurai sūdzība ir iesniegta, vajadzētu būt saistošai vadošajai uzraudzības iestādei.

(12)

Ir svarīgi, lai uzraudzības iestādes atvieglotu sūdzības iesniedzējam visas prasītās informācijas iesniegšanu, piemēram, nodrošinot veidnes vai elektroniskas veidlapas, ņemot vērā attiecīgos kolēģijas norādījumus. Uzraudzības iestādes var atvieglot sūdzību iesniegšanu lietotājdraudzīgā elektroniskā formātā un ņemot vērā personu ar invaliditāti vajadzības, ciktāl no sūdzības iesniedzēja prasītā informācija atbilst prasītajai specifiskajai informācijai. Nebūtu jāprasa nekāda papildu informācija, lai sūdzību atzītu par pieņemamu.

(13)

Lai atvieglotu sūdzības izskatīšanu, uzraudzības iestādēm būtu jāspēj pieprasīt sūdzības iesniedzējam papildu informāciju. Ja trūkst daļa informācijas, kas nepieciešama, lai sūdzība būtu pieņemama, uzraudzības iestāde, kurai sūdzība ir iesniegta, varētu sazināties ar sūdzības iesniedzēju, lai iegūtu trūkstošo informāciju, ja tas ir iespējams. Ja sūdzība ir nepieņemama, uzraudzības iestādei tā būtu jāpasludina par nepieņemamu un šajā regulā noteiktajā termiņā būtu jāinformē sūdzības iesniedzējs par trūkstošo informāciju, lai sūdzības iesniedzējs varētu iesniegt pieņemamu sūdzību.

(14)

Ja pēc tam, kad no uzraudzības iestādes saņemta pieņemama sūdzība, kas attiecas uz pārrobežu apstrādi, vadošā uzraudzības iestāde pieprasa sūdzības iesniedzējam papildu informāciju, lai varētu veikt sūdzības pilnīgu izmeklēšanu, uzraudzības iestādei, kurai sūdzība tika iesniegta, būtu jāpalīdz vadošajai uzraudzības iestādei, tostarp, nepieciešamības gadījumā sazinoties ar sūdzības iesniedzēju, lai iegūtu vajadzīgo informāciju.

(15)

Ja vadošā uzraudzības iestāde ierosina izmeklēšanu, pamatojoties uz sūdzību, puses, pret kurām notiek izmeklēšana, būtu nekavējoties jāinformē par minētās sūdzības iesniegšanu un tās galvenajiem elementiem. Tomēr vadošā uzraudzības iestāde šādas informācijas sniegšanu varētu atlikt uz laiku, kāds nepieciešams, lai aizsargātu izmeklēšanas integritāti un ļautu efektīvi veikt izmeklēšanas pasākumus.

(16)

Lai garantētu Regulas (ES) 2016/679 VII nodaļā paredzēto sadarbības un konsekvences mehānismu efektīvu darbību, ir svarīgi, lai lietas, kas attiecas uz pārrobežu apstrādi, tiktu atrisinātas savlaicīgi un lojālas un efektīvas sadarbības garā, kas ir Regulas (ES) 2016/679 60. panta pamatā. Vadošajai uzraudzības iestādei sava kompetence būtu jāīsteno ciešā sadarbībā ar citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm. Tāpat attiecīgajām uzraudzības iestādēm savos centienos panākt konsensu būtu aktīvi jāiesaistās izmeklēšanā agrīnā posmā, pilnībā izmantojot Regulā (ES) 2016/679 paredzētos instrumentus. Ir svarīgi, lai uzraudzības iestāžu sadarbība balstītos uz atklātu dialogu, kas attiecīgajām uzraudzības iestādēm ļauj būtiski ietekmēt izmeklēšanas gaitu, daloties pieredzē un apmainoties viedokļiem ar vadošo uzraudzības iestādi un vienlaikus pienācīgi ņemot vērā katras uzraudzības iestādes rīcības brīvību. Uzraudzības iestādēm būtu jāīsteno procedūras ātri un efektīvi, un tām būtu lojāli un efektīvi jāsadarbojas citai ar citu, tostarp, nepieciešamības gadījumā sniedzot atbalstu un nekavējoties atbildot uz pieprasījumiem.

(17)

Uzraudzības iestādēm lēmumi par sūdzībām būtu jāpieņem saprātīgā termiņā. Tādēļ šī regula nosaka termiņus. Saprātīgs termiņš ir atkarīgs no katras atsevišķas lietas apstākļiem un jo īpaši no tās konteksta, dažādajiem procedūras posmiem, ko īsteno vadošā uzraudzības iestāde, to pušu, pret kurām notiek izmeklēšana, un sūdzības iesniedzēju rīcības procedūras gaitā un lietas sarežģītības. Lai efektīvi aizsargātu datu subjektu pamattiesības un pamatbrīvības saistībā ar personas datu apstrādi, ir svarīgi, lai sūdzības tiktu izskatītas ātri un efektīvi. Atkarībā no lietas apstākļiem sūdzības izskatīšanai nepieciešamais laiks varētu būt īsāks nekā šajā regulā paredzētais termiņš. Efektīva sadarbība starp vadošo uzraudzības iestādi un citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm arī var labvēlīgi ietekmēt lietas ātru izskatīšanu.

(18)

Sūdzības iesniedzējam vajadzētu būt iespējai sazināties tikai ar to uzraudzības iestādi, kurai iesniegta minētā sūdzības iesniedzēja sūdzība. Minētā iespēja neliedz sūdzības iesniedzējam tieši sazināties ar citu uzraudzības iestādi, tostarp ar vadošo uzraudzības iestādi.

(19)

Ir svarīgi ņemt vērā apstrādātos personas datus un datu subjekta situāciju, piemēram, ja sūdzība attiecas uz bērnu personas datu apstrādi.

(20)

Vadošajai uzraudzības iestādei būtu jāsniedz uzraudzības iestādei, kurai sūdzība ir iesniegta, nepieciešamā informācija par izmeklēšanā panākto progresu, lai sūdzības iesniedzējam sniegtu jaunāko informāciju.

(21)

Lai uzraudzības iestādes varētu ātri novērst Regulas (ES) 2016/679 pārkāpumus un nodrošināt sūdzības iesniedzējiem ātru sūdzības atrisinājumu, uzraudzības iestādēm attiecīgā gadījumā būtu jācenšas sūdzību atrisināt, izmantojot agrīnas atrisināšanas procedūru saskaņā ar šo regulu. Minētajā nolūkā uzraudzības iestādei būtu jānosaka, vai sūdzībā norādītais iespējamais pārkāpums ir izbeigts tādā veidā, ka sūdzībai ir zudis priekšmets. Dalībvalstīm netiek prasīts ieviest jaunas procedūras saskaņā ar valsts tiesību aktiem, lai to uzraudzības iestādes varētu atrisināt sūdzību, izmantojot agrīnas atrisināšanas procedūru.

(22)

Sūdzība būtu jāatrisina ar agrīnas atrisināšanas procedūru tikai tad, ja sūdzības iesniedzējs nav savlaicīgi iesniedzis iebildumu pret konstatējumu, ka iespējamais pārkāpums ir ticis izbeigts un ka sūdzībai tādēļ ir zudis priekšmets. Tādēļ sūdzības agrīna atrisināšana būtu jāpiemēro lietās, kurās sūdzības iesniedzējs ir spējīgs pienācīgi izvērtēt ierosināto iznākumu.

(23)

Sūdzības agrīna atrisināšana var būt īpaši noderīga, lai sūdzības iesniedzējam labvēlīgā veidā ātri atrisinātu sūdzības par Regulas (ES) 2016/679 III nodaļā noteikto datu subjekta tiesību pārkāpumiem. Minētajai agrīnajai atrisināšanai būtu jāļauj uzraudzības iestādei, kurai sūdzība ir iesniegta, vai vadošajai uzraudzības iestādei, pamatojoties uz pārziņa iepriekšēju iesaisti un ar noteikumu, ka ir iegūti apstiprinoši pierādījumi, konstatēt, ka sūdzībai ir zudis priekšmets.

(24)

Sūdzības agrīnai atrisināšanai, izmantojot agrīnas atrisināšanas procedūru, nebūtu jāskar Regulā (ES) 2016/679 noteikto vadošās uzraudzības iestādes pilnvaru īstenošana attiecībā uz to pašu jautājumu, piemēram, sistēmisku vai atkārtotu minētās regulas pārkāpumu gadījumā.

(25)

Ja vadošā uzraudzības iestāde, kurai nodota sūdzība, uzskata, ka sūdzību iespējams atrisināt, izmantojot agrīnas atrisināšanas procedūru, tad, ievērojot Regulas (ES) 2016/679 60. panta 3. punktu, būtu jānosūta lēmuma projekts citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm, lai saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 7. punktu pieņemtu galīgo lēmumu, ar ko nosaka, ka iespējamais pārkāpums ir izbeigts un ka vadošā uzraudzības iestāde sūdzību vai tās daļu ir atrisinājusi. Tādēļ iesniedzamo lēmuma projektu varētu vienkāršot un tajā norādīt tikai informāciju, ka sūdzība ir pilnībā vai daļēji atrisināta, izmantojot agrīnas atrisināšanas procedūru, minot iemeslus šāda lēmuma pieņemšanai un atrisinājuma tvērumu un apstiprinot, ka sūdzībai tādēļ ir zudis priekšmets. Šādos gadījumos vadošajai uzraudzības iestādei savs lēmuma projekts būtu jāiesniedz tieši pārējām attiecīgajām uzraudzības iestādēm bez nepieciešamības sagatavot un izplatīt pamatjautājumu vai iepriekšējo konstatējumu kopsavilkumu.

(26)

Ja vadošā uzraudzības iestāde ir sagatavojusi iepriekšēju viedokli par svarīgākajiem izmeklēšanas jautājumiem, vadošajai uzraudzības iestādei vajadzētu būt iespējai sadarboties ar citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm, izmantojot vienkāršu sadarbības procedūru. Vienkārša sadarbības procedūra būtu jāizmanto katrā gadījumā atsevišķi ar noteikumu, ka vadošā uzraudzības iestāde uzskata, ka nepastāv pamatotas šaubas par izmeklēšanas tvērumu un ka konstatēto juridisko un faktisko jautājumu atrisināšanai nav nepieciešama papildu sadarbība, kas būtu nepieciešama sarežģītas izmeklēšanas gadījumā, jo īpaši, ja minētos jautājumus var atrisināt, pamatojoties uz lietas raksturīgajām iezīmēm un iepriekšējiem lēmumiem līdzīgās lietās. Turklāt ir svarīgi, lai vadošā uzraudzības iestāde, nonākot pie uzskata, ka par lietas galvenajiem elementiem ir iespējams panākt konsensu, ņemtu vērā arī esošo judikatūru un kolēģijas pieņemtās pamatnostādnes par iespējamajiem Regulas (ES) 2016/679 pārkāpumiem. Vienkāršu sadarbības procedūru principā nepiemēro gadījumos, kad lieta rada sistēmiskas vai atkārtotas problēmas vairākās dalībvalstīs, attiecas uz vispārēju juridisku jautājumu saistībā ar Regulas (ES) 2016/679 interpretēšanu, piemērošanu vai izpildi, ir saistīta ar datu aizsardzības mijiedarbību ar citām juridiskajām jomām, ietekmē lielu skaitu datu subjektu vairākās dalībvalstīs, vai attiecas uz lielu skaitu sūdzību vairākās dalībvalstīs vai kad varētu pastāvēt augsts datu subjektu tiesību un brīvību apdraudējums.

(27)

Ja vadošā uzraudzības iestāde plāno piemērot vienkāršu sadarbības procedūru, tai par savu nodomu būtu jāinformē citas attiecīgās uzraudzības iestādes un jāsniedz visa būtiskā informācija par lietas un sūdzības raksturīgajām iezīmēm, tostarp par galvenajiem attiecīgajiem faktiem un iespējamo pārkāpumu, kas ir jāizmeklē. Ja piemēro vienkāršu sadarbības procedūru, vadošajai uzraudzības iestādei būtu jāturpina sadarboties ar citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm un šajā regulā noteiktajā termiņā jāiesniedz lēmuma projekts.

(28)

Ja kādai uzraudzības iestādei tiek prasīts īstenot konkrētus procedūras posmus noteiktā termiņā, šāda termiņa mērķis ir nodrošināt, ka attiecīgās procedūras īstenošanā tiek panākts progress un kā tā noslēdzas saprātīgā laikā. Minētais termiņš neliedz uzraudzības iestādēm īstenot nepieciešamos procedūras posmus pēc šāda termiņa beigām. Tādēļ ir nepieciešams nodrošināt, ka šādu procedūras posmu īstenošanu pēc to atbilstošā termiņa beigām nevar uzskatīt par pamatu tam, lai attiecīgo procedūras posmu vai galīgo lēmumu atzītu par nelikumīgu vai spēkā neesošu.

(29)

Vadošajai uzraudzības iestādei vajadzētu būt iespējai pagarināt lēmuma projekta iesniegšanas termiņu. Šāda pagarināšana būtu jāpiemēro tikai izņēmuma kārtā lietas sarežģītības dēļ. Par to būtu jāinformē citas attiecīgās uzraudzības iestādes, kurām vajadzētu būt iespējai izteikt iebildumus pret šādu pagarināšanu. Šie iebildumi vadošajai uzraudzības iestādei būtu jāņem vērā, kad tā nosaka to, vai ir piemērojams termiņa pagarinājums, un attiecīgā gadījumā minētā pagarinājuma ilgumu.

(30)

Ja vadošā uzraudzības iestāde pagarina lēmuma projekta iesniegšanas termiņu, citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm vajadzētu būt iespējai informēt vadošo uzraudzības iestādi par savu izvērtējumu, ka ir nepieciešams rīkoties, lai aizsargātu datu subjektu tiesības un brīvības. Ja vadošā uzraudzības iestāde ir informēta par šādu izvērtējumu un pagarinātajā termiņā neiesniedz lēmuma projektu, būtu jāuzskata, ka ir izpildīta Regulas (ES) 2016/679 66. panta 1. punktā minētā nepieciešamība steidzami rīkoties. Neraugoties uz minēto iespēju, uzraudzības iestādes joprojām var izmantot steidzamības procedūru, ievērojot Regulas (ES) 2016/679 66. pantā paredzētos nosacījumus.

(31)

Lai nodrošinātu, ka lietvedība notiek efektīvi, neskarot dalībvalstu procesuālo autonomiju, ir vēlams, lai tiesiskās aizsardzības līdzekļi pret uzraudzības iestāžu īstenotiem procedūras posmiem būtu pieejami tikai kopā ar tiesiskās aizsardzības līdzekli pret galīgo lēmumu, ja vien attiecīgais procedūras posms pats par sevi neatgriezeniski neietekmē puses, pret kuru notiek izmeklēšana, vai sūdzības iesniedzēja tiesības neatkarīgi no galīgā lēmuma.

(32)

Uzraudzības iestādēm ir īpaši svarīgi panākt konsensu par galvenajiem lietas aspektiem pēc iespējas ātrāk un pirms Regulas (ES) 2016/679 60. pantā minētā lēmuma projekta pieņemšanas.

(33)

Būtiskas informācijas apmaiņa starp vadošo uzraudzības iestādi un citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm ir svarīgs elements, lai atbalstītu efektīvas un lojālas sadarbības garu. Minētā apmaiņa un savlaicīga konkrētas informācijas sniegšana, ko veic vadošā uzraudzības iestāde, ir nepārtraukts process visā izmeklēšanas laikā, un prasītie dokumenti un detalizētā informācija var atšķirties atkarībā no lietas sarežģītības. Atkarībā no izmeklēšanas stadijas un lietas apstākļiem būtiskā informācija cita starpā varētu ietvert saraksti ar pārzini vai datu subjektu saistībā ar sūdzību vai izmeklēšanu, sagatavošanas dokumentus revīzijas vai pārbaudes veikšanai vai vadošās uzraudzības iestādes veiktu iepriekšēju tehnisku vai juridisku izvērtēšanu konkrēta izmeklēšanas posma ietvaros.

(34)

Vadošajai uzraudzības iestādei jebkāda būtiska informācija citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm būtu jāsniedz nekavējoties pēc tam, kad šī informācija ir kļuvusi pieejama, un citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm būtu proaktīvi jādara pieejama arī jebkāda būtiska informācija, kas tiek uzskatīta par noderīgu, lai izvērtētu lietas juridiskos un faktiskos elementus. Būtiskas informācijas apmaiņai būtu jāpalīdz nodrošināt ātru un efektīvu sadarbību starp uzraudzības iestādēm, un atsevišķos gadījumos to var papildināt ar dokumentu kopsavilkumiem, izrakstiem vai kopijām, lai atvieglotu ātru lietas izpratni, vienlaikus ļaujot sniegt papildu informāciju, kad tas ir nepieciešams. Lai atvieglotu efektīvu un atbilstošu būtiskas informācijas apmaiņu starp uzraudzības iestādēm, kolēģijai būtu jāspēj precizēt šādas informācijas apmaiņas kārtību un prasības attiecībā uz šādu informācijas apmaiņu.

(35)

Kā daļa no būtiskās informācijas par konkrēto lietu vadošajai uzraudzības iestādei būtu jāsniedz citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm pamatjautājumu kopsavilkums, izklāstot tajā savu iepriekšējo viedokli par galvenajiem izmeklēšanas jautājumiem. Minētais kopsavilkums būtu jānodrošina pietiekami agrīnā stadijā, lai varētu efektīvi ņemt vērā citu attiecīgo uzraudzības iestāžu sniegto viedokli, taču vienlaikus stadijā, kad vadošās uzraudzības iestādes rīcībā ir pietiekami daudz elementu, lai formulētu savu viedokli par lietu, nepieciešamības gadījumā veicot iepriekšēju analīzi un iespējamus sākotnējus izmeklēšanas pasākumus. Pamatjautājumu kopsavilkumam attiecīgā gadījumā būtu jāietver arī iespējamo korektīvo pasākumu iepriekšēja identificēšana, ja vadošās uzraudzības iestādes rīcībā ir pietiekami daudz elementu, lai formulētu iepriekšēju viedokli par minētajiem pasākumiem, jo īpaši gadījumos, kad Regulas (ES) 2016/679 noteikumus, uz kuriem attiecas iespējamais pārkāpums, var viegli identificēt agrīnā stadijā.

(36)

Attiecīgajām uzraudzības iestādēm vajadzētu būt iespējai sniegt komentārus par pamatjautājumu kopsavilkumu, tostarp par plašu jautājumu klāstu, piemēram, par izmeklēšanas tvērumu, iespējamo pārkāpumu identificēšanu un izmeklēšanai būtisku faktisku un juridisku jautājumu identificēšanu. Ņemot vērā to, ka izmeklēšanas tvērums nosaka jautājumus, kuri jāizmeklē vadošajai uzraudzības iestādei, uzraudzības iestādēm būtu jācenšas pēc iespējas ātrāk panākt konsensu par izmeklēšanas tvērumu.

(37)

Lai nodrošinātu efektīvu iekļaujošu sadarbību starp vadošo uzraudzības iestādi un visām citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm, ir svarīgi, lai pamatjautājumu kopsavilkums un attiecīgo uzraudzības iestāžu komentāri būtu kodolīgi un formulēti pietiekami skaidri un precīzi, lai tie būtu viegli saprotami visām uzraudzības iestādēm. Juridiskie argumenti būtu jāsagrupē atkarībā no pamatjautājumu kopsavilkuma daļas, uz kuru tie attiecas. Pamatjautājumu kopsavilkumam un attiecīgo uzraudzības iestāžu komentāriem var pievienot papildu dokumentus. Tomēr attiecīgās uzraudzības iestādes komentāros sniegta atsauce uz papildu dokumentiem vien nevar kompensēt tādu svarīgu juridisku vai faktisku argumentu neesamību, kuriem jābūt iekļautiem šajos komentāros. Svarīga juridiskā un faktiskā informācija, kas ir šādu dokumentu pamatā, būtu vismaz kopsavilkuma veidā sakarīgi un saprotami jānorāda pašā komentārā.

(38)

Uzraudzības iestādēm būtu jāspēj izmantot visus nepieciešamos līdzekļus, lai panāktu konsensu lojālas un efektīvas sadarbības garā. Ja atšķiras vadošās uzraudzības iestādes un citu attiecīgo uzraudzības iestāžu viedoklis par izmeklēšanas, kuras pamatā ir sūdzība, tvērumu, tostarp par tiem Regulas (ES) 2016/679 noteikumiem, uz kuriem attiecas izmeklējamais iespējamais pārkāpums, vai ja attiecīgo uzraudzības iestāžu komentāri attiecas uz būtiskām izmaiņām sarežģītajā juridiskajā vai faktiskajā izvērtējumā vai uz iespējamu korektīvo pasākumu iepriekšējo identificēšanu, attiecīgās uzraudzības iestādes var izmantot Regulas (ES) 2016/679 61. un 62. pantā paredzētos instrumentus.

(39)

Regula (ES) 2016/679 ļauj uzraudzības iestādei prasīt kolēģijai pieņemt steidzamu saistošu lēmumu, ja kāda kompetentā uzraudzības iestāde nav veikusi atbilstošu pasākumu situācijā, kad ir nepieciešams steidzami rīkoties, lai aizsargātu datu subjektu tiesības un brīvības. Saskaņā ar šo regulu gadījumos, kad pēc šajā regulā minēto līdzekļu izmantošanas uzraudzības iestādēm neizdodas panākt konsensu par izmeklēšanas, kuras pamatā ir sūdzība, tvērumu, būtu jāuzskata, ka ir piepildījušies Regulas (ES) 2016/679 66. panta 3. punktā minētie nosacījumi steidzama saistoša lēmuma pieprasīšanai, un vadošajai uzraudzības iestādei būtu jāprasa kolēģijai pieņemt steidzamu saistošu lēmumu. Kolēģijas steidzamais saistošais lēmums par izmeklēšanas, kuras pamatā ir sūdzība, tvērumu nevar ietekmēt vadošās uzraudzības iestādes veiktās izmeklēšanas iznākumu un pušu, pret kurām notiek izmeklēšana, tiesību tikt uzklausītām efektivitāti.

(40)

Procesuālās tiesības sūdzības iesniedzējam būtu jāpiešķir tik lielā mērā, cik lielā mērā ir skartas tā kā datu subjekta tiesības un brīvības. Šajā regulā noteiktie procedūras posmi, kas attiecas uz uzraudzības iestāžu sadarbību, nepiešķir tiesības ne sūdzības iesniedzējam, ne pusēm, pret kurām notiek izmeklēšana. Tādēļ šajā regulā ir precizēts, kuri noteikumi par procedūras posmiem nepiešķir tiesības indivīdiem vai pusēm, pret kurām notiek izmeklēšana, vai neierobežo minētās tiesības.

(41)

Sūdzības iesniedzējiem vajadzētu būt iespējai darīt zināmu savu viedokli, pirms tiek pieņemts viņus nelabvēlīgi ietekmējošs lēmums. Tādēļ, ja lietā, kas attiecas pārrobežu apstrādi, sūdzība tiek pilnībā vai daļēji noraidīta vai tās izskatīšana pilnībā vai daļēji izbeigta, sūdzības iesniedzējam vajadzētu būt iespējai darīt zināmu savu viedokli pirms lēmuma projekta nosūtīšanas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 3. punktu, pārskatīta lēmuma projekta nosūtīšanas saskaņā ar minētās regulas 60. panta 5. punktu vai saistoša kolēģijas lēmuma pieņemšanas saskaņā ar minētās regulas 65. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

(42)

Gadījumos, kad lietā, kas attiecas uz pārrobežu apstrādi, sūdzība ir pilnībā vai daļēji noraidīta vai tās izskatīšana izbeigta, ir nepieciešams precizēt pienākumu sadalījumu starp vadošo uzraudzības iestādi un to uzraudzības iestādi, kurai sūdzība ir iesniegta. Uzraudzības iestādei, kurai sūdzība ir iesniegta, kā sūdzības iesniedzēja kontaktpunktam izmeklēšanas laikā sūdzības iesniedzējam būtu jānodrošina iespēja darīt zināmu savu viedokli par ierosināto sūdzības pilnīgo vai daļējo noraidīšanu vai tās izskatīšanas izbeigšanu, un minētajai iestādei vajadzētu būt atbildīgai par visu saziņu ar sūdzības iesniedzēju. Visa šāda saziņa būtu jānodod vadošajai uzraudzības iestādei. Tā kā saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 8. un 9. punktu uzraudzības iestādei, kurai sūdzība iesniegta, ir pienākums pieņemt galīgo lēmumu par sūdzības pilnīgu vai daļēju noraidīšanu vai tās izskatīšanas izbeigšanu, vadošajai uzraudzības iestādei sadarbībā ar uzraudzības iestādi, kurai sūdzība iesniegta, būtu jāsagatavo lēmuma projekts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 3. punktu. Minētā sadarbība ietver iespēju lūgt uzraudzības iestādei, kurai sūdzība iesniegta, palīdzību šāda lēmuma projekta sagatavošanā.

(43)

Savienības datu aizsardzības noteikumu efektīvā izpildes nodrošināšanā pilnībā būtu jāievēro pušu, pret kurām notiek izmeklēšana, tiesības uz aizstāvību, kas ir Savienības tiesību pamatprincips, kurš jāievēro jebkādos apstākļos, un minētās tiesības ir īpaši svarīgas procedūrās, kuru iznākums varētu būt soda piemērošana.

(44)

Lai efektīvi aizsargātu tiesības uz labu pārvaldību un tiesības uz aizstāvību, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”), ir svarīgi paredzēt skaidrus noteikumus par ikvienas personas tiesībām tikt uzklausītai pirms jebkādu tādu individuālu pasākumu veikšanas, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt šo personu, īstenošanu.

(45)

Noteikumiem par administratīvo procedūru, ko uzraudzības iestādes piemēro, nodrošinot Regulas (ES) 2016/679 īstenošanu, būtu jānodrošina, ka pusēm, pret kurām notiek izmeklēšana, ir reāla iespēja darīt zināmu savu viedokli par uzraudzības iestādes apgalvoto apstākļu un iebildumu patiesumu un atbilstību visā procedūras laikā, tādējādi ļaujot tām īstenot savas tiesības uz aizstāvību. Iepriekšējos konstatējumos izklāsta iepriekšējo nostāju attiecībā uz iespējamo Regulas (ES) 2016/679 pārkāpumu pēc tam, kad veikta izmeklēšana. Līdz ar to tie ir ļoti svarīga procesuālā garantija, kas nodrošina tiesību tikt uzklausītam ievērošanu. Pusēm, pret kurām notiek izmeklēšana, būtu jānodrošina dokumenti, kas nepieciešami, lai efektīvi aizstāvētos un komentētu pret tām vērstos apgalvojumus. Šajā nolūkā tām būtu jāsaņem piekļuve administratīvajai lietai.

(46)

Minētajiem noteikumiem nevajadzētu skart iespēju saskaņā ar vadošās uzraudzības iestādes valsts tiesību aktiem uzraudzības iestādēm piešķirt plašāku piekļuvi administratīvajai lietai, lai lietvedības gaitā uzklausītu jebkuras puses, pret kuru notiek izmeklēšana, vai sūdzības iesniedzēja viedokli.

(47)

Iepriekšējie konstatējumi nosaka izmeklēšanas tvērumu un līdz ar to jebkāda tāda turpmāka pārziņiem vai apstrādātājiem adresēta galīgā lēmuma tvērumu, kas atkarībā no apstākļiem varētu tikt pieņemts, pamatojoties uz saistošu lēmumu, kuru pieņēmusi kolēģija saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Iepriekšējiem konstatējumiem, pat ja tie ir īsi, vajadzētu būt pietiekami skaidriem, lai puses, pret kurām notiek izmeklēšana, varētu pienācīgi noteikt iespējamā Regulas (ES) 2016/679 pārkāpuma būtību. Pienākums sniegt pusēm, pret kurām notiek izmeklēšana, visu nepieciešamo informāciju, lai tās varētu pienācīgi aizstāvēties, ir izpildīts, ja galīgajā lēmumā netiek apgalvots, ka puses, pret kurām notiek izmeklēšana, ir izdarījušas pārkāpumus, kas nav pārkāpumi, kuri minēti iepriekšējos konstatējumos, un ja tajos ņemti vērā tikai tie fakti, par kuriem pusēm, pret kurām notiek izmeklēšana, ir bijusi iespēja darīt zināmu savu viedokli. Tomēr vadošās uzraudzības iestādes galīgajam lēmumam nav obligāti jābūt iepriekšējo konstatējumu kopijai. Būtu jāļauj vadošajai uzraudzības iestādei galīgajā lēmumā ņemt vērā pušu, pret kurām notiek izmeklēšana, atbildes uz iepriekšējiem konstatējumiem un attiecīgā gadījumā uz tās pārskatīto lēmuma projektu, kas minēts Regulas (ES) 2016/679 60. panta 5. punktā. Vadošajai uzraudzības iestādei vajadzētu būt iespējai veikt pašai savu izvērtējumu attiecībā uz faktiem un juridiskajiem argumentiem, ko sniegušas puses, pret kurām notiek izmeklēšana, lai vai nu noraidītu iebildumus – ja uzraudzības iestāde uzskata, ka tie ir nepamatoti –, vai papildinātu un pārstrādātu savus konstatējumus gan faktiski, gan juridiski, pamatojot argumentus, kurus tā saglabā. Piemēram, tāda argumenta ņemšana vērā, ko administratīvās procedūras laikā izvirzījusi puse, pret kuru notiek izmeklēšana, ja tai pirms galīgā lēmuma pieņemšanas nav tikusi dota iespēja paust viedokli šajā sakarā, nevar per se būt tiesību uz aizstāvību pārkāpums.

(48)

Šī regula paredz noteikumus situācijām, kad saskaņā ar valsts tiesību aktiem vadošajai uzraudzības iestādei jāiesaistās turpmākā valsts lietvedībā, kas saistīta ar to pašu lietu, piemēram, administratīvas pārsūdzības gadījumā.

(49)

Pusēm, pret kurām notiek izmeklēšana, vajadzētu būt nodrošinātām tiesībām tikt uzklausītām, pirms ir nosūtīts pārskatīts lēmuma projekts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 5. punktu vai pirms kolēģija ir pieņēmusi saistošu lēmumu saskaņā ar minētās regulas 65. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Jauni juridiskie elementi ietver būtiskus un motivētus iebildumus, ja minētie iebildumi satur juridisku izvērtējumu, kas atšķiras no izvērtējuma, kuru vadošā uzraudzības iestāde ierosinājusi lēmuma projektā, kas iesniegts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 4. punktu.

(50)

Sūdzības iesniedzējiem būtu jādod iespēja pievienoties lietvedībai, ko kāda uzraudzības iestāde ierosinājusi, lai noteiktu vai noskaidrotu jautājumus, kuri saistīti ar iespējamu Regulas (ES) 2016/679 pārkāpumu. Tas, ka kāda uzraudzības iestāde jau ir ierosinājusi izmeklēšanu par sūdzības priekšmetu vai izskatīs sūdzību ex officio izmeklēšanā pēc sūdzības saņemšanas, neliedz iespēju datu subjektu uzskatīt par sūdzības iesniedzēju. Uzraudzības iestādes veikta izmeklēšana par Regulas (ES) 2016/679 iespējamu pārkāpumu, ko izdarījis pārzinis vai apstrādātājs, ir procedūra, kuru uzraudzības iestāde sāk pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz sūdzību, lai pildītu savus minētās regulas 57. panta 1. punktā noteiktos uzdevumus. Puses, pret kurām notiek izmeklēšana, un sūdzības iesniedzējs neatrodas vienādā procesuālajā situācijā, un ir ļoti svarīgi aizsargāt puses, pret kuru notiek izmeklēšana, tiesības uz aizstāvību. Puses, pret kurām notiek izmeklēšana, un sūdzības iesniedzējs var atsaukties uz pamattiesībām tikt uzklausītam, ja lēmums nelabvēlīgi ietekmē to tiesisko stāvokli.

(51)

Sūdzības iesniedzējiem vajadzētu būt dotai iespējai rakstiski iesniegt savu viedokli par iepriekšējiem konstatējumiem tiktāl, ciktāl minētais viedoklis attiecas uz viņu sūdzību par viņu personas datu apstrādi. Tomēr viņiem nevajadzētu būt piekļuvei komercnoslēpumiem un citai konfidenciālai informācijai, kas pieder pusēm, pret kurām notiek izmeklēšana, vai trešām personām.

(52)

Nosakot termiņu, kuros pusēm, pret kurām notiek izmeklēšana, un sūdzības iesniedzējiem jāsniedz viedoklis par iepriekšējiem konstatējumiem, ir ļoti svarīgi, lai uzraudzības iestādes ņemtu vērā iepriekšējos konstatējumos izvirzīto jautājumu sarežģītību nolūkā nodrošināt, ka pusēm, pret kurām notiek izmeklēšana, un sūdzības iesniedzējiem ir pietiekamas iespējas būtiskā veidā paust viedokli par izvirzītajiem jautājumiem.

(53)

Viedokļu apmaiņa starp uzraudzības iestādēm pirms lēmuma projekta iesniegšanas nozīmē atklātu dialogu un plašu viedokļu apmaiņu, kuros uzraudzības iestādēm būtu jādara viss iespējamais, lai panāktu konsensu par izmeklēšanas turpmāko virzību. Savukārt domstarpībām, kas izpaužas kā Regulas (ES) 2016/679 60. panta 4. punktā minētie būtiskie un motivētie iebildumi, kuri palielina iespējamību, ka būs nepieciešama uzraudzības iestāžu strīda risināšana saskaņā ar minētās regulas 65. pantu, un aizkavē galīgā lēmuma pieņemšanu, ko veic kompetentā uzraudzības iestāde, būtu jārodas tikai tad, ja uzraudzības iestādēm neizdodas panākt konsensu un ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu Regulas (ES) 2016/679 konsekventu interpretāciju. Šādi iebildumi būtu jāizmanto, kad uz spēles ir likta konsekventa Regulas (ES) 2016/679 izpildes nodrošināšana.

(54)

Lai efektīvā un iekļaujošā veidā noslēgtu strīdu risināšanas procedūru, kurā visām uzraudzības iestādēm būtu jāspēj darīt zināmu savu viedokli, būtisku un motivētu iebildumu formai un struktūrai, ņemot vērā laika ierobežojumus strīdu risināšanas laikā, būtu jāatbilst konkrētām prasībām.

(55)

Piekļuve administratīvajai lietai ir paredzēta kā daļa no Hartā noteiktajām tiesībām uz aizstāvību un tiesībām uz labu pārvaldību. Piekļuve administratīvajai lietai pusēm, pret kurām notiek izmeklēšana, būtu jānodrošina, kad tām paziņo par iepriekšējiem konstatējumiem, un būtu jānosaka termiņš, kādā tām jāiesniedz rakstiska atbilde uz iepriekšējiem konstatējumiem.

(56)

Piešķirot pusēm, pret kurām notiek izmeklēšana, un sūdzības iesniedzējam piekļuvi administratīvajai lietai, uzraudzības iestādēm būtu jānodrošina komercnoslēpumu un citas konfidenciālas informācijas aizsardzība. Citas konfidenciālas informācijas kategorijā ietilpst informācija, kas nav komercnoslēpumi un ko var uzskatīt par konfidenciālu saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem, tiktāl, ciktāl tās atklāšana būtiski kaitētu pārzinim, apstrādātājam vai fiziskai vai juridiskai personai. Konfidenciālai informācijai jo īpaši būtu jāietver informācija, kura ir zināma tikai ierobežotam personu skaitam un kuras atklāšana var radīt nopietnu kaitējumu personai, kas to sniegusi, vai trešām personām, un ja intereses, kurām var kaitēt šādas informācijas atklāšana, objektīvi vērtējot, ir aizsargāšanas vērtas. Uzraudzības iestādēm vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai puses, pret kurām notiek izmeklēšana un kuras iesniedz vai ir iesniegušas dokumentus vai paziņojumus, norādītu, kura informācija ir konfidenciāla.

(57)

Ja komercnoslēpumi vai cita konfidenciāla informācija ir nepieciešama, lai pierādītu pārkāpumu, uzraudzības iestādēm attiecībā uz katru atsevišķo dokumentu samērīgā veidā būtu jāizvērtē, vai nepieciešamība atklāt informāciju ir svarīgāka par kaitējumu, ko varētu radīt šāda atklāšana.

(58)

Piekļuvi administratīvās lietas dokumentiem, pamatojoties uz piekļuvi publiskiem dokumentiem, sniedz saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem. Šajā sakarā ir svarīgi, lai tiktu aizsargāta lēmumu pieņemšanas procesa integritāte līdz brīdim, kad kompetentā uzraudzības iestāde būs pieņēmusi galīgo lēmumu.

(59)

Ir svarīgi, lai kolēģija atvieglotu piekļuvi saskaņā ar sadarbības un konsekvences mehānismu pieņemtajiem lēmumiem, ar viegli pieejamu reģistru palīdzību padarot valstu uzraudzības iestāžu pieņemto galīgo lēmumu tekstu pieejamu tiešsaistē. Saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem uzraudzības iestādes var aizklāt vārdu/nosaukumu un jebkuru citu informāciju, kas ļauj identificēt puses, pret kurām notiek izmeklēšana, vai sūdzības iesniedzēju, un citu informāciju, kura ir aizsargāta saskaņā ar piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem.

(60)

Ir svarīgi, lai galīgā lēmuma versijas nodrošināšana sūdzības iesniedzējam saskaņā ar šo regulu neskartu uzraudzības iestādes iespēju savu korektīvo pilnvaru ietvaros izlemt, vai lēmums ir publiskojams.

(61)

Nododot jautājumu Regulas (ES) 2016/679 65. pantā minētajai strīdu risināšanai, vadošajai uzraudzības iestādei būtu jāsniedz kolēģijai visi nepieciešamie dokumenti un informācija, lai tā varētu izvērtēt būtisku un motivētu iebildumu pieņemamību un pieņemt lēmumu saskaņā ar minētās regulas 65. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Tiklīdz kolēģijas rīcībā ir visi nepieciešamie dokumenti un informācija, kolēģijas priekšsēdētājam būtu jāreģistrē jautājuma nodošana, kas veikta saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. panta 2. punktu.

(62)

Kolēģijas saistošajam lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. panta 1. punkta a) apakšpunktu, būtu jāattiecas tikai uz jautājumiem, kuri ir pamatā strīdu risināšanas procedūras sākšanai, un tam vajadzētu būt sagatavotam tā, lai vadošā uzraudzības iestāde varētu pieņemt galīgo lēmumu, pamatojoties uz kolēģijas lēmumu.

(63)

Lai racionalizētu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu kolēģijai iesniegtu strīdu risināšanu starp uzraudzības iestādēm, ir jāprecizē procesuālie noteikumi attiecībā uz dokumentiem un informāciju, kuri iesniedzami kolēģijai un uz kuriem kolēģijai būtu jābalsta savs lēmums. Nepieciešams precizēt arī brīdi, kad kolēģijai būtu jāreģistrē jautājuma nodošana strīda risināšanai.

(64)

Lai racionalizētu procedūru kolēģijas steidzamu atzinumu un steidzamu saistošu lēmumu pieņemšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 66. panta 2. punktu, nepieciešams precizēt procesuālos noteikumus attiecībā uz steidzama atzinuma vai steidzama saistoša lēmuma pieprasīšanas laiku un kolēģijai iesniedzamajiem dokumentiem un informāciju, uz kuriem kolēģijai būtu jābalsta savs lēmums.

(65)

Regula (ES) 2016/679 paredz, ka datu subjektam ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, ja kompetentā uzraudzības iestāde neizskata sūdzību. Šī regula nerada jaunu tiesisko aizsardzību tiesā papildus tai, kas jau ir noteikta ar Regulu (ES) 2016/679, un neierobežo minētajā regulā noteikto tiesiskās aizsardzības tiesā piemērošanu. Atsevišķi šīs regulas noteikumi ir īpaši svarīgi, lai uzraudzības iestādes, izskatot sūdzību, savlaicīgi pieņemtu galīgo lēmumu. Nosakot, vai uzraudzības iestāde ir izskatījusi sūdzību, būtu jāņem vērā tas, vai šī uzraudzības iestāde ir ievērojusi konkrētus šajā regulā un Regulā (ES) 2016/679 noteiktos termiņus. To nosakot, ir ļoti svarīgi aizsargāt sūdzības iesniedzēja tiesības uz viņa sūdzības izskatīšanu saprātīgā termiņā. Šīs regulas noteikumi neskar iespēju valsts tiesību aktos paredzēt tiesiskās aizsardzības līdzekļus pusei, pret kuru notiek izmeklēšana, ņemot vērā tās tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā.

(66)

Šīs regulas īstenošanai ir nepieciešami atbilstoši digitālie rīki, kas ļauj veikt ātru un drošu informācijas apmaiņu. Ir svarīgi nodrošināt, ka visu datu aizsardzības iestāžu rīcībā ir atbilstošs drošs kopējs elektronisks rīks, kas balstās uz esošo rīku izmantošanā gūto pieredzi. Ir svarīgi arī tas, lai tiktu nodrošināti resursi, kas nepieciešami šāda elektroniska rīka ieviešanai, un lai tas atvieglotu kolēģijas veikto izpildes nodrošināšanas statistikas vākšanu un apkopošanu lietās, kas attiecas pārrobežu apstrādi.

(67)

Šīs regulas III un IV nodaļa attiecas uz sadarbību starp uzraudzības iestādēm, pušu, pret kurām notiek izmeklēšana, procesuālajām tiesībām un sūdzības iesniedzēju iesaisti. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, minētos noteikumus nevajadzētu piemērot šīs regulas spēkā stāšanās laikā jau notiekošajām izmeklēšanām. Tie būtu jāpiemēro ex officio izmeklēšanām, kas sāktas pēc tam, kad ir pagājuši 15 mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas, un uz sūdzību balstītām izmeklēšanām, ja šāda sūdzība ir iesniegta pēc tam, kad ir pagājuši 15 mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Šīs regulas V un VI nodaļa paredz procesuālos noteikumus attiecībā uz lietām, kas nodotas strīdu risināšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. pantu, un attiecībā uz steidzama atzinuma vai steidzama saistoša lēmuma pieprasījumiem, kas minēti Regulas (ES) 2016/679 66. pantā. Juridiskās noteiktības labad minētās nodaļas nevajadzētu piemērot lietām, kas strīdu risināšanai nodotas pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Tās būtu jāpiemēro visām lietām, kas strīdu risināšanai nodotas pēc tam, kad ir pagājuši 15 mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(68)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (4) 42. panta 1. un 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un kolēģiju, kuri sniedza kopīgu atzinumu 2023. gada 19. septembrī,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šī regula paredz procesuālos noteikumus par to, kā uzraudzības iestādes, nodrošinot Regulas (ES) 2016/679 izpildi, izskata sūdzības un veic izmeklēšanu lietās, kuru pamatā ir sūdzība, un ex officio lietās gadījumos, kad minētās lietas attiecas uz pārrobežu apstrādi. Sūdzību izskatīšana un izmeklēšanas veikšana lietās, kas attiecas uz pārrobežu apstrādi, ietver noteikšanu, vai lieta attiecas uz pārrobežu apstrādi.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro Regulas (ES) 2016/679 4. pantā noteiktās definīcijas.

Piemēro arī šādu definīciju:

“puse, pret kuru notiek izmeklēšana” ir pārzinis vai apstrādātājs, pret kuru tiek veikta izmeklēšana par iespējamu Regulas (ES) 2016/679 pārkāpumu, kas attiecas uz pārrobežu apstrādi.

3. pants

Principi attiecībā uz Regulas (ES) 2016/679 izpildes nodrošināšanu lietās, kas attiecas uz pārrobežu apstrādi

1.   Uzraudzības iestādes šīs regulas darbības jomā ietilpstošo lietvedību ved ātri un efektīvi. Tās lojāli un efektīvi sadarbojas cita ar citu, tostarp nepieciešamības gadījumā sniedzot atbalstu un nekavējoties atbildot cita uz citas pieprasījumiem.

2.   Uzraudzības iestāde var apvienot vai nošķirt lietvedības saskaņā ar valsts procesuālajām tiesībām tiktāl, ciktāl minēto lietvedību nošķiršana neapdraud pušu, pret kurām notiek izmeklēšana, un sūdzības iesniedzēja tiesības.

3.   Sūdzības iesniedzējam ir iespēja sazināties tikai ar to uzraudzības iestādi, kurai tas ir iesniedzis savu sūdzību, ievērojot Regulas (ES) 2016/679 77. pantu.

4.   Sūdzības izskatīšanas rezultātā vienmēr tiek pieņemts lēmums, kas ir pakļauts efektīvai tiesību aizsardzībai tiesā Regulas (ES) 2016/679 78. panta nozīmē.

5.   Lietvedības efektivitātes interesēs uzraudzības iestādes, ņemot vērā lietas sarežģītību un jau iesniegtos dokumentus, var ierobežot dokumentācijas apjomu, ko iesniedz puse, pret kuru notiek izmeklēšana, un sūdzības iesniedzējs.

II NODAĻA

SŪDZĪBU IESNIEGŠANA UN AGRĪNA ATRISINĀŠANA

4. pants

Sūdzības, kas attiecas uz pārrobežu apstrādi

1.   Sūdzību, kas iesniegta, pamatojoties uz Regulu (ES) 2016/679, un kas attiecas uz pārrobežu apstrādi, uzskata par pieņemamu, ar noteikumu, ka tā ietver šādu informāciju:

a)

personas, kas iesniedz sūdzību, vārds/nosaukums un kontaktinformācija;

b)

ja sūdzību iesniedz bezpeļņas struktūra, organizācija vai apvienība, kas minēta Regulas (ES) 2016/679 80. pantā, – pierādījums tam, ka minētā struktūra, organizācija vai apvienība ir pienācīgi izveidota saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem;

c)

ja sūdzību iesniedz, pamatojoties uz Regulas (ES) 2016/679 80. panta 1. punktu, – bezpeļņas struktūras, organizācijas vai apvienības nosaukums un kontaktinformācija un pierādījums tam, ka minētā struktūra, organizācija vai apvienība rīkojas, pamatojoties uz datu subjekta pilnvarojumu;

d)

informācija, kas atvieglo pārziņa vai apstrādātāja, pret kuru vērsta attiecīgā sūdzība, identificēšanu;

e)

iespējamā Regulas (ES) 2016/679 pārkāpuma apraksts.

Sūdzības par pārrobežu apstrādi pieņemamības atzīšanas nolūkā nepieprasa nekādu citu informāciju papildus tai, kas minēta pirmajā daļā.

Turpina piemērot administratīvo kārtību un prasības, ko paredz tās uzraudzības iestādes valsts procesuālie tiesību akti, kurai sūdzība ir iesniegta.

2.   Ja uzraudzības iestāde, kurai sūdzība ir iesniegta, nosaka, ka sūdzība nesatur 1. punkta pirmajā daļā minēto informāciju, tā divu nedēļu laikā pēc minētās sūdzības saņemšanas pasludina minēto sūdzību par nepieņemamu un informē sūdzības iesniedzēju par tā iemesliem.

3.   Lai sūdzība būtu pieņemama, netiek prasīts, lai sūdzības iesniedzējs pirms sūdzības iesniegšanas būtu sazinājies ar pusi, pret kuru notiek izmeklēšana.

Neskarot pirmo daļu, ja sūdzība attiecas uz tādām datu subjekta tiesībām, kuras īsteno, datu subjektam vēršoties ar pieprasījumu pie datu pārziņa, minēto pieprasījumu pārzinim iesniedz pirms minētās sūdzības iesniegšanas.

4.   Uzraudzības iestāde, kurai sūdzība ir iesniegta, ar iepriekšēju slēdzienu nosaka:

a)

vai sūdzība attiecas uz pārrobežu apstrādi;

b)

kuru uzraudzības iestādi tā uzskata par kompetentu rīkoties kā vadošajai uzraudzības iestādei saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 56. panta 1. punktu; un

c)

vai ir piemērojams Regulas (ES) 2016/679 56. panta 2. punkts.

5.   Ja sūdzība, kas attiecas uz pārrobežu apstrādi, ir pieņemama un ja nav panākta agrīna atrisināšana saskaņā ar 5. pantu, uzraudzības iestāde, kurai sūdzība ir iesniegta, nosūta minēto sūdzību uzraudzības iestādei, kura tās ieskatā ir kompetenta rīkoties kā vadošā uzraudzības iestāde, ne vēlāk kā sešas nedēļas pēc minētās sūdzības saņemšanas un par minēto nosūtīšanu informē sūdzības iesniedzēju.

Sūdzības pieņemamība, ko noteikusi uzraudzības iestāde, kurai minētā sūdzība ir iesniegta, ir saistoša vadošajai uzraudzības iestādei.

6.   Sešu nedēļu laikā pēc sūdzības saņemšanas uzraudzības iestāde, kas tiek uzskatīta par kompetentu rīkoties kā vadošā uzraudzības iestāde, vai nu apstiprina savu kompetenci, vai – ja pastāv pretrunīgi viedokļi par to, kura no citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm ir kompetenta attiecībā uz galveno uzņēmējdarbības vietu, – nodod jautājumu Eiropas Datu aizsardzības kolēģijai (“kolēģija”) strīda risināšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

Ja uzraudzības iestāde, kas tiek uzskatīta par kompetentu rīkoties kā vadošā uzraudzības iestāde, pirmajā daļā minētajā termiņā neapstiprina savu kompetenci vai nenodod jautājumu kolēģijai, uzraudzības iestāde, kurai sūdzība ir iesniegta, nodod jautājumu kolēģijai strīda risināšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

7.   Neskarot sūdzības pieņemamību, uzraudzības iestāde, kurai sūdzība ir iesniegta, vai vadošā uzraudzības iestāde var pieprasīt sūdzības iesniedzējam sniegt papildu informāciju, lai atvieglotu minētās sūdzības izskatīšanu un ļautu to pilnībā izmeklēt.

8.   Vadošā uzraudzības iestāde par sūdzības iesniegšanu un tās galvenajiem elementiem nekavējoties informē pusi, pret kuru notiek izmeklēšana.

5. pants

Agrīna atrisināšana

1.   Sūdzību, kas attiecas uz pārrobežu apstrādi un kas ir saistīta ar datu subjekta tiesību īstenošanu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 III nodaļu, attiecīgā gadījumā var atrisināt, izmantojot procedūru, kas ļauj panākt agrīnu atrisināšanu, ko veic:

a)

uzraudzības iestāde, kurai sūdzība ir iesniegta, pēc tam, kad tā ar iepriekšēju slēdzienu ir noteikusi, ka sūdzība attiecas uz pārrobežu apstrādi, un pirms sūdzības iespējamās nosūtīšanas uzraudzības iestādei, kas tiek uzskatīta par kompetentu rīkoties kā vadošā uzraudzības iestāde; vai

b)

vadošā uzraudzības iestāde, kurai sūdzība ir nodota, jebkurā laikā pirms iepriekšēju konstatējumu iesniegšanas citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm, ievērojot šīs regulas 19. pantu, vai, ja piemēro šīs regulas 6. pantā minēto vienkāršo sadarbības procedūru, pirms lēmuma projekta iesniegšanas.

Uzraudzības iestādes var mudināt izmantot sūdzību agrīnu atrisināšanu un atvieglot to, un šajā nolūkā sazināties attiecīgi ar pusi, pret kuru notiek izmeklēšana, vai ar sūdzības iesniedzēju.

2.   Agrīnas atrisināšanas nolūkā gadījumos, ja 1. punkta pirmās daļas a) vai b) apakšpunktā minētā uzraudzības iestāde, pamatojoties uz apstiprinošiem pierādījumiem, konstatē, ka iespējamais pārkāpums ir izbeigts, minētā uzraudzības iestāde uzskata, ka sūdzībai ir zudis priekšmets.

Ja ir konstatēts, ka sūdzībai ir zudis priekšmets, 1. punkta pirmās daļas a) vai b) apakšpunktā minētā uzraudzības iestāde, izmantojot skaidru un vienkāršu valodu, informē sūdzības iesniedzēju:

a)

ka iespējamais pārkāpums ir izbeigts un ka tā uzskata, ka sūdzībai ir zudis priekšmets;

b)

par agrīnas atrisināšanas sekām; un

c)

par iespēju sūdzības iesniedzējam četru nedēļu laikā pēc šādas informācijas saņemšanas iesniegt iebildumus pret agrīno atrisināšanu.

3.   Ja procedūrā, ko īsteno uzraudzības iestāde, kurai sūdzība ir iesniegta, sūdzības iesniedzējs neiesniedz iebildumus 2. punkta otrās daļās c) apakšpunktā noteiktajā termiņā, minētā uzraudzības iestāde divu nedēļu laikā pēc minētā termiņa beigām konstatē, ka sūdzība ir atrisināta, un par minēto atrisināšanu informē sūdzības iesniedzēju, pusi, pret kuru notiek izmeklēšana, un attiecīgā gadījumā vadošo uzraudzības iestādi.

4.   Ja procedūrā, ko īsteno vadošā uzraudzības iestāde, kurai sūdzība ir nodota, sūdzības iesniedzējs nav iesniedzis iebildumus šā panta 2. punkta otrajā daļā noteiktajā termiņā, minētā vadošā uzraudzības iestāde četru nedēļu laikā pēc minētā termiņa beigām iesniedz lēmuma projektu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 3. punktu, lai saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 7. punktu pieņemtu galīgo lēmumu, ar kuru nosaka, ka sūdzība ir atrisināta.

5.   Sūdzības agrīna atrisināšana neskar vadošās uzraudzības iestādes Regulas (ES) 2016/679 58. pantā noteikto pilnvaru īstenošanu attiecībā uz to pašu priekšmetu.

6.   Sūdzībām, kas atrisinātas saskaņā ar šo pantu, nepiemēro 10. līdz 20. pantu.

III NODAĻA

REGULAS (ES) 2016/679 60. PANTĀ PAREDZĒTĀ SADARBĪBA

1. IEDAĻA

VIENKĀRŠA SADARBĪBA

6. pants

Vienkārša sadarbības procedūra

1.   Tiklīdz vadošā uzraudzības iestāde ir formulējusi iepriekšēju viedokli par galvenajiem ar izmeklēšanu saistītajiem jautājumiem, tā var sadarboties ar citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm, izmantojot vienkāršu sadarbības procedūru saskaņā ar šo pantu, ja:

a)

tā uzskata, ka nav pamatotu šaubu par izmeklēšanas tvērumu, jo īpaši attiecībā uz tiem Regulas (ES) 2016/679 noteikumiem, uz kuriem attiecas iespējamais pārkāpums, kas ir jāizmeklē; un

b)

saistībā ar vadošās uzraudzības iestādes konstatētajiem juridiskajiem un faktiskajiem jautājumiem nav nepieciešama papildu sadarbība ar citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm, kas būtu nepieciešama sarežģītas izmeklēšanas veikšanai, jo īpaši, ja minētos jautājumus var atrisināt, pamatojoties uz iepriekšējiem lēmumiem līdzīgās lietās.

Ja vadošā uzraudzības iestāde piemēro pirmajā daļā minēto vienkāršo sadarbības procedūru, šīs regulas 10., 11., 16., 19. un 20. pantu, 23. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu un 23. panta 2. punktu nepiemēro. Vadošā uzraudzības iestāde šīs regulas 12. panta 6. punktā minētajā termiņā iesniedz lēmuma projektu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 3. punktu.

2.   Vadošā uzraudzības iestāde paziņo citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm par savu nodomu piemērot vienkāršo sadarbības procedūru un sniedz informāciju par lietas raksturīgajām iezīmēm, – kas ir svarīgas, lai noteiktu, vai ir izpildīti šā panta 1. punktā izklāstītie nosacījumi, – sešu nedēļu laikā pēc tam, kad vadošā uzraudzības iestāde ir apstiprinājusi savu kompetenci saskaņā ar šīs regulas 4. panta 6. punktu vai kad kolēģija ir pieņēmusi saistošu lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

3.   Ja kāda no citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm iebilst pret vienkāršās sadarbības procedūras izmantošanu divu nedēļu laikā pēc tam, kad tām par to paziņots, minēto procedūru neizmanto, un vadošā uzraudzības iestāde sagatavo svarīgāko jautājumu kopsavilkumu saskaņā ar 10. pantu un sadarbojas ar citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm saskaņā ar III nodaļā izklāstītajām procedūrām.

4.   Izmantojot vienkāršo sadarbības procedūru, vadošā uzraudzības iestāde pirms lēmuma projekta iesniegšanas nodrošina, ka attiecīgā gadījumā pusēm, pret kurām notiek izmeklēšana, tiek nodrošinātas tiesības tikt uzklausītām un ka sūdzības iesniedzējam ir dota iespēja darīt zināmu savu viedokli. Šā punkta nolūkā turpina piemērot administratīvo kārtību un prasības atbilstīgi vadošās uzraudzības iestādes valsts procesuālajiem tiesību aktiem vai attiecīgā gadījumā tās uzraudzības iestādes valsts procesuālajiem tiesību aktiem, kurai sūdzība ir iesniegta.

5.   Šīs regulas III nodaļu nepiemēro lietām, ko attiecīgā uzraudzības iestāde izskata, ievērojot Regulas (ES) 2016/679 56. panta 2. punktu.

2. IEDAĻA

KONSENSA PANĀKŠANA REGULAS (ES) 2016/679 60. PANTA 1. PUNKTA NOZĪMĒ

7. pants

Tiesību piešķiršana vai ierobežošana

Šīs iedaļas noteikumi attiecas uz sadarbību starp uzraudzības iestādēm un nepiešķir vai neierobežo to indivīdu vai pušu tiesības, pret kurām notiek izmeklēšana.

8. pants

Sadarbība starp uzraudzības iestādēm

Uzraudzības iestādēm sadarbojoties centienos panākt konsensu, kā paredzēts Regulas (ES) 2016/679 60. panta 1. punktā, tās var izmantot visus minētajā regulā paredzētos līdzekļus, tostarp minētās regulas 61. pantā paredzēto savstarpējo palīdzību un minētās regulas 62. pantā paredzētās kopīgās operācijas.

9. pants

Būtiska informācija, ar ko apmainās vadošā uzraudzības iestāde un citas attiecīgās uzraudzības iestādes

1.   Vadošā uzraudzības iestāde un citas attiecīgās uzraudzības iestādes apmainās ar būtisku informāciju, kas minēta Regulas (ES) 2016/679 60. panta 1. un 3. punktā. Attiecīgā gadījumā minētā informācija ietver:

a)

informāciju par iespējama Regulas (ES) 2016/679 pārkāpuma izmeklēšanas sākšanu;

b)

informācijas pieprasījumus, ievērojot Regulas (ES) 2016/679 58. panta 1. punkta e) apakšpunktu, un no minētajiem pieprasījumiem izrietošus saistītus dokumentus;

c)

informāciju par citu Regulas (ES) 2016/679 58. panta 1. punktā minēto izmeklēšanas pilnvaru izmantošanu un no minēto izmeklēšanas pilnvaru īstenošanas izrietošus saistītus dokumentus;

d)

ja ir paredzēts sūdzību pilnībā vai daļēji noraidīt vai izbeigt tās izskatīšanu – vadošās uzraudzības iestādes pamatojumu sūdzības noraidīšanai vai tās izskatīšanas izbeigšanai;

e)

informāciju par sūdzības agrīno atrisināšanu saskaņā ar šīs regulas 5. pantu;

f)

šīs regulas 10. pantā minēto kopsavilkumu par svarīgākajiem jautājumiem un komentārus par minēto kopsavilkumu;

g)

informāciju par izmeklēšanas tvērumu;

h)

informāciju par norisēm vai konstatējumiem, kas varētu izraisīt izmaiņas izmeklēšanas tvērumā vai jaunas izmeklēšanas ierosināšanu;

i)

informāciju par pasākumiem un juridisko analīzi, kas veikti, lai noteiktu, vai ir bijis Regulas (ES) 2016/679 pārkāpums, pirms iepriekšējo konstatējumu un lēmuma projekta sagatavošanas;

j)

iepriekšējos konstatējumus;

k)

pušu, pret kurām notiek izmeklēšana, atbildes uz iepriekšējiem konstatējumiem;

l)

sūdzības iesniedzēja viedokli par iepriekšējo konstatējumu nekonfidenciālo versiju un, attiecīgā gadījumā, par citiem izmeklēšanas aspektiem, par kuriem sūdzības iesniedzējs varētu būt iesniedzis oficiālu rakstisku dokumentāciju;

m)

gadījumā, ja sūdzība tiek pilnībā vai daļēji noraidīta vai tiek izbeigta tās izskatīšana – sūdzības iesniedzēja rakstiski iesniegto dokumentāciju;

n)

informāciju par jebkādiem atbilstošiem pasākumiem, ko vadošā uzraudzības iestāde veikusi pēc tam, kad tā no pusēm, pret kurām notiek izmeklēšana, saņēmusi atbildes uz iepriekšējiem konstatējumiem, un pirms Regulas (ES) 2016/679 60. panta 3. punktā minētā lēmuma projekta iesniegšanas;

o)

pušu, pret kurām notiek izmeklēšana, viedokli par pārskatīto lēmuma projektu;

p)

jebkādu citu informāciju, ko uzskata par lietderīgu un būtisku izmeklēšanai.

2.   Izmeklēšanas laikā vadošā uzraudzības iestāde un citas attiecīgās uzraudzības iestādes apmainās ar šā panta 1. punktā minēto informāciju pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā vienas nedēļas laikā pēc tam, kad šāda informācija kļuvusi pieejama, ja vien šajā regulā vai Regulā (ES) 2016/679 nav noteikts citādi.

3.   Kolēģija var precizēt kārtību un prasības attiecībā uz apmaiņu ar būtisku informāciju starp uzraudzības iestādēm.

10. pants

Svarīgāko jautājumu kopsavilkums

1.   Tiklīdz vadošā uzraudzības iestāde ir sagatavojusi iepriekšēju viedokli par galvenajiem ar izmeklēšanu saistītajiem jautājumiem, tā Regulas (ES) 2016/679 60. panta 1. punktā paredzētās sadarbības nolūkā sagatavo svarīgāko jautājumu kopsavilkumu.

2.   Svarīgāko jautājumu kopsavilkums ietver šādu informāciju:

a)

galvenie attiecīgie fakti;

b)

izmeklēšanas tvēruma, jo īpaši Regulas (ES) 2016/679 noteikumu, uz kuriem attiecas izmeklējamais iespējamais pārkāpums, iepriekšēja noteikšana;

c)

identificētie juridiskie un faktiskie jautājumi;

d)

puses, pret kuru notiek izmeklēšana, vai sūdzības iesniedzēja paustā attiecīgā viedokļa analīze, ja minētais viedoklis ir pieejams svarīgāko jautājumu kopsavilkuma sagatavošanas laikā;

e)

attiecīgā gadījumā – iespējamo korektīvo pasākumu iepriekšēja identificēšana.

3.   Vadošā uzraudzības iestāde iesniedz svarīgāko jautājumu kopsavilkumu citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm nekavējoties un trīs mēnešu laikā pēc tam, kad vadošā uzraudzības iestāde ir apstiprinājusi savu kompetenci saskaņā ar šīs regulas 4. panta 6. punktu vai kolēģija ir pieņēmusi saistošu lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

4.   Attiecīgās uzraudzības iestādes var sniegt komentārus par svarīgāko jautājumu kopsavilkumu četru nedēļu laikā pēc minētā kopsavilkuma saņemšanas. Vadošā uzraudzības iestāde var pagarināt minēto laikposmu par divām nedēļām lietas sarežģītības dēļ vai pēc citu attiecīgo uzraudzības iestāžu pieprasījuma.

5.   Ja attiecīgās uzraudzības iestādes sniedz komentārus, ievērojot 4. punktu, minētos komentārus kopīgo ar visām citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm. Vadošā uzraudzības iestāde atbild uz minētajiem komentāriem četru nedēļu laikā pēc 4. punktā minētā termiņa beigām, norādot, vai un kā tā plāno tos ņemt vērā. Vadošā uzraudzības iestāde var pagarināt minēto laikposmu par divām nedēļām lietas sarežģītības dēļ.

6.   Nosūtot lietu vadošajai uzraudzības iestādei, uzraudzības iestāde, kurai sūdzība ir iesniegta, var sniegt vadošajai uzraudzības iestādei informāciju, kas ir būtiska svarīgāko jautājumu kopsavilkuma sagatavošanai.

7.   Kolēģija var precizēt kārtību, kādā attiecīgās uzraudzības iestādes sniedz komentārus par svarīgāko jautājumu kopsavilkumu, un prasības attiecībā uz šādu komentāru sniegšanu.

11. pants

Līdzekļu izmantošana konsensa panākšanai

1.   Vadošā uzraudzības iestāde un citas attiecīgās uzraudzības iestādes, ievērojot Regulas (ES) 2016/679 60. panta 1. punktu, saskaņā ar šo pantu cenšas panākt konsensu lietās, kas attiecas uz pārrobežu apstrādi, un var izmantot visus Regulā (ES) 2016/679 paredzētos līdzekļus, tostarp Regulas (ES) 2016/679 61. pantā paredzēto savstarpējo palīdzību un minētās regulas 62. pantā paredzētās kopīgās operācijas.

2.   Ja attiecīgā uzraudzības iestāde nepiekrīt vadošajai uzraudzības iestādei un ja nav panākts konsenss, minētā uzraudzības iestāde var vērsties pie vadošās uzraudzības iestādes ar Regulas (ES) 2016/679 61. pantā paredzētās savstarpējās palīdzības pieprasījumu vai var prasīt vadošajai uzraudzības iestādei veikt minētās regulas 62. pantā paredzētās kopīgās operācijas, vai abus, lai panāktu konsensu par:

a)

izmeklēšanas tvērumu lietās, kuru pamatā ir sūdzība, tostarp par Regulas (ES) 2016/679 noteikumiem, uz kuriem attiecas izmeklējamais iespējamais pārkāpums;

b)

attiecīgā gadījumā – juridiskajiem vai faktiskajiem jautājumiem, kas minēti šīs regulas 10. panta 2. punkta c) apakšpunktā;

c)

iespējamo korektīvo pasākumu iepriekšēju identificēšanu, ievērojot šīs regulas 10. panta 2. punkta e) apakšpunktu.

3.   Šā panta 2. punktā minēto pieprasījumu iesniedz viena mēneša laikā pēc 10. panta 5. punktā minētā laikposma beigām.

4.   Ja, ievērojot šā panta 2.punktu, ir iesniegts pieprasījums veikt Regulas (ES) 2016/679 62. pantā paredzētās kopīgās operācijas, vadošā uzraudzības iestāde atbild uz minēto pieprasījumu viena mēneša laikā pēc tā saņemšanas.

5.   Cenšoties panākt konsensu, vadošā uzraudzības iestāde aktīvi iesaistās dialogā ar citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm, pamatojoties uz to komentāriem par svarīgāko jautājumu kopsavilkumu un attiecīgā gadījumā – atbildot uz pieprasījumiem, kas iesniegti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 61. un 62. pantu. Konsensu par šā panta 2. punktā minētajiem jautājumiem izmanto par pamatu tam, lai vadošā uzraudzības iestāde turpinātu izmeklēšanu un sagatavotu iepriekšējos konstatējumus vai – attiecīgā gadījumā – lai sniegtu uzraudzības iestādei, kurai sūdzība ir iesniegta, pamatojumu 16. panta 1. punkta piemērošanas nolūkā.

6.   Ja izmeklēšanā, kuras pamatā ir sūdzība, pēc šīs regulas 10. panta 5. punktā un šā panta 5. punktā paredzēto procedūru īstenošanas nav panākts konsenss starp vadošo uzraudzības iestādi un vienu vai vairākām citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm par šīs regulas 10. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto izmeklēšanas tvēruma iepriekšējo identificēšanu, uzskata, ka ir izpildīti nosacījumi steidzama saistoša lēmuma pieprasīšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 66. panta 3. punktu, un vadošā uzraudzības iestāde prasa kolēģijai pieņemt steidzamu saistošu lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 66. panta 3. punktu.

7.   Prasot kolēģijai pieņemt steidzamu saistošu lēmumu saskaņā ar šā panta 6. punktu, vadošā uzraudzības iestāde kolēģijai sniedz:

a)

informāciju, kas minēta 10. panta 2. punktā;

b)

to citu attiecīgo uzraudzības iestāžu komentārus, kuras nepiekrīt vadošās uzraudzības iestādes veiktajai izmeklēšanas tvēruma iepriekšējai identificēšanai;

c)

turpmāku apmaiņu starp vadošo uzraudzības iestādi un citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm saskaņā ar 10. panta 5. punktu un 11. panta 5. punktu;

d)

jebkādus citus attiecīgus dokumentus vai informāciju, ko pieprasa kolēģija.

8.   Kolēģija pieņem steidzamu saistošu lēmumu par izmeklēšanas tvērumu, pamatojoties uz visu saņemto informāciju.

12. pants

Lēmuma projekta nosūtīšanas termiņš

1.   Vadošā uzraudzības iestāde nosūta lēmuma projektu, ievērojot Regulas (ES) 2016/679 60. panta 3. punktu, 15 mēnešu laikā pēc tam, kad vadošā uzraudzības iestāde ir apstiprinājusi savu kompetenci, ievērojot šīs regulas 4. panta 6. punktu, vai kad kolēģija ir pieņēmusi saistošu lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

2.   Ja vadošā uzraudzības iestāde iesniedz pieprasījumu, ievērojot 11. panta 6. punktu, šā panta 1. punktā minēto termiņu aptur līdz dienai, kad kolēģija pieņem savu saistošo lēmumu.

3.   Izņēmuma kārtā vadošā uzraudzības iestāde var vienu reizi pagarināt 1. punktā minēto termiņu uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus, lietas sarežģītības dēļ. Vadošā uzraudzības iestāde vismaz četras nedēļas pirms 1. punktā minētā termiņa beigām informē citas attiecīgās uzraudzības iestādes par savu nodomu pagarināt 1. punktā minēto termiņu, norādot plānotā pagarinājuma ilgumu un pagarināšanas iemeslus.

4.   Jebkura attiecīgā uzraudzības iestāde var iesniegt iebildumus pret termiņa pagarināšanu divu nedēļu laikā pēc tam, kad tā par to tika informēta, ievērojot 3. punktu. Minētā iestāde izklāsta savu iebildumu iemeslus. Nosakot, vai pagarināt 1. punktā minēto termiņu, un attiecīgā gadījumā minētā pagarinājuma ilgumu, vadošā uzraudzības iestāde pienācīgi ņem vērā šādus iebildumus.

5.   Ja vadošā uzraudzības iestāde pagarina šā panta 1. punktā minēto termiņu saskaņā ar šā panta 3. un 4. punktu, jebkura no citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm var informēt vadošo uzraudzības iestādi, ka tā uzskata, ka pastāv nepieciešamība rīkoties, lai aizsargātu datu subjektu tiesības un brīvības. Ja vadošā uzraudzības iestāde nenosūta lēmuma projektu pagarinātajā termiņā, uzraudzības iestāde, kura ir informējusi vadošo uzraudzības iestādi par nepieciešamību rīkoties, lai aizsargātu datu subjektu tiesības un brīvības, var pieņemt pagaidu pasākumu savas dalībvalsts teritorijā saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 55. pantu. Šādā gadījumā uzskata, ka ir izpildīta Regulas (ES) 2016/679 66. panta 1. punktā minētā steidzamā nepieciešamība rīkoties.

6.   Ja saskaņā ar šīs regulas 6. pantu izmanto vienkāršu sadarbības procedūru, vadošā uzraudzības iestāde nosūta lēmuma projektu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 3. punktu 12 mēnešu laikā pēc tam, kad vadošā uzraudzības iestāde ir apstiprinājusi savu kompetenci, ievērojot šīs regulas 4. panta 6. punktu, vai kad kolēģija ir pieņēmusi saistošu lēmumu, ievērojot Regulas (ES) 2016/679 65. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

Ja valsts tiesību akti paredz iepriekšēju vai turpmāku valsts lietvedību, kuras īstenošanai nepieciešams, lai pēc pirmajā daļā minētā termiņa beigām tiktu nosūtīts lēmuma projekts, ievērojot Regulas (ES) 2016/679 60. panta 3. punktu, vadošā uzraudzības iestāde var pagarināt minēto termiņu vienu reizi uz laiku, kas nepārsniedz divus mēnešus. Šādā gadījumā vadošā uzraudzības iestāde vismaz divas nedēļas pirms pirmajā daļā minētā termiņa beigām informē citas attiecīgās uzraudzības iestādes par termiņa pagarināšanu, norādot minētās pagarināšanas ilgumu.

13. pants

Turpmāka valsts lietvedība

1.   Ja valsts tiesību akti paredz, ka pēc lēmuma pieņemšanas, ievērojot 18. vai 21. pantu, ir jāsāk turpmāka valsts lietvedība, kas saistīta ar to pašu lietu, vadošā uzraudzības iestāde:

a)

nesagatavo jaunu svarīgāko jautājumu kopsavilkumu;

b)

atkārto procedūras posmus saskaņā ar 16. pantu vai 19. un 20. pantu tikai tad, ja vadošās uzraudzības iestādes faktiskais vai juridiskais izvērtējums atšķiras no iepriekšējā lēmuma, kas pieņemts, ievērojot 18. vai 21. pantu; un

c)

nosūta lēmuma projektu pirms jebkāda tāda turpmāka lēmuma pieņemšanas, kas atšķiras no iepriekšējā lēmuma, kurš pieņemts, ievērojot 18. vai 21. pantu.

2.   Jebkurā šā panta 1. punktā minētajā turpmākajā lietvedībā lēmuma projekta nosūtīšanai piemēro šīs regulas 12. pantā minētos termiņus.

3. IEDAĻA

TERMIŅU PIEMĒROŠANA

14. pants

Procedūras posmu un galīgā lēmuma likumība un spēkā esamība

Ja šī regula vai Regulas (ES) 2016/679 65. panta 6. punkts paredz, ka uzraudzības iestāde noteiktā termiņā īsteno kādu procedūras posmu, šāda posma īstenošana pēc minētā termiņa beigām neietekmē minētā procedūras posma vai galīgā lēmuma likumību vai spēkā esamību.

15. pants

Termiņi un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā

Lai, ievērojot Regulas (ES) 2016/679 78. panta 2. punktu, noteiktu, vai uzraudzības iestāde sūdzību nav izskatījusi, ņem vērā to, vai minētā uzraudzības iestāde šajā regulā vai Regulas (ES) 2016/679 65. panta 6. punktā paredzētajā termiņā, tostarp jebkādos iespējamos šāda termiņa pagarinājumos, nav:

a)

nosūtījusi lēmuma projektu vai pārskatītu lēmuma projektu; vai

b)

pieņēmusi galīgo lēmumu.

4. IEDAĻA

SŪDZĪBU PILNĪGA VAI DAĻĒJA NORAIDĪŠANA VAI TO IZSKATĪŠANAS IZBEIGŠANA

16. pants

Procedūra sūdzības pilnīgai vai daļējai noraidīšanai vai tās izskatīšanas izbeigšanai Regulas (ES) 2016/679 60. panta 8. un 9. panta nozīmē

1.   Ja vadošā uzraudzības iestāde ir nodomājusi sūdzību pilnībā vai daļēji noraidīt vai izbeigt tās izskatīšanu, tā pirms lēmuma projekta nosūtīšanas, ievērojot Regulas (ES) 2016/679 60. panta 3. punktu, sniedz uzraudzības iestādei, kurai sūdzība iesniegta, iemeslus savam iepriekšējam viedoklim, ka sūdzība ir pilnībā vai daļēji noraidāma vai tās izskatīšana – izbeidzama.

Uzraudzības iestāde, kurai sūdzība ir iesniegta, informē sūdzības iesniedzēju par pirmajā daļā minētajiem iepriekšēja viedokļa iemesliem, dod sūdzības iesniedzējam iespēju rakstiski darīt zināmu savu viedokli un informē sūdzības iesniedzēju par sekām, kas iestāsies, ja tas nedarīs zināmu savu viedokli.

Vadošā uzraudzības iestāde nosaka atbilstošu termiņu, kurā sūdzības iesniedzējam jādara zināms savs viedoklis. Minētais termiņš nav īsāks par trim nedēļām un garāks par sešām nedēļām.

2.   Uzraudzības iestāde, kurai sūdzība iesniegta, jebkādu viedokli, ko tai darījis zināmu sūdzības iesniedzējs, nosūta vadošajai uzraudzības iestādei pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā vienu nedēļu pēc tam, kad tas kļuvis pieejams.

3.   Ja viedoklis, ko sūdzības iesniedzējs darījis zināmu saskaņā ar šā panta 1. punktu, neizraisa izmaiņas 1. punkta pirmajā daļā minētajā iepriekšējā viedoklī, vadošā uzraudzības iestāde sadarbībā ar uzraudzības iestādi, kurai sūdzība ir iesniegta, sagatavo lēmuma projektu un nosūta to citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 3. punktu.

4.   Ja lēmuma projektā, kas nosūtīts saskaņā ar 3. punktu, ir secināts, ka sūdzība ir daļēji jānoraida vai jāizbeidz tās izskatīšana, vadošā uzraudzības iestāde sadarbībā ar citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm turpina izmeklēšanu par atlikušo izmeklējamo sūdzības daļu.

17. pants

Pārskatīts lēmuma projekts, ar ko pilnībā vai daļēji noraida sūdzību vai izbeidz tās izskatīšanu

Ja vadošā uzraudzības iestāde, balstoties uz savu izvērtējumu, nosaka, ka pārskatītajā lēmuma projektā Regulas (ES) 2016/679 60. panta 5. punkta nozīmē, ar ko pilnībā vai daļēji noraida sūdzību vai izbeidz tās izskatīšanu, ir izvirzīti jauni elementi, par kuriem sūdzības iesniedzējam vajadzētu būt iespējai paust savu viedokli, uzraudzības iestāde, kurai sūdzība ir iesniegta, pirms pārskatītā lēmuma projekta nosūtīšanas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 5. punktu dod sūdzības iesniedzējam iespēju darīt zināmu savu viedokli par šādiem jauniem elementiem saskaņā ar šīs regulas 16. pantu.

18. pants

Lēmums, ar ko pilnībā vai daļēji noraida sūdzību vai izbeidz tās izskatīšanu

Pieņemot lēmumu, ar ko pilnībā vai daļēji noraida sūdzību vai izbeidz tās izskatīšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 8. vai 9. punktu, uzraudzības iestāde, kurai sūdzība ir iesniegta, informē sūdzības iesniedzēju par tiesiskās aizsardzības līdzekli, kas tam pieejams saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 78. pantu.

5. IEDAĻA

LĒMUMI, KAS ADRESĒTI PUSĒM, PRET KURĀM NOTIEK IZMEKLĒŠANA

19. pants

Iepriekšēji konstatējumi un tiesības tikt uzklausītam

1.   Ja pēc apspriešanās un šīs regulas 10. un 11. pantā minēto procedūru īstenošanas vadošā uzraudzības iestāde plāno nosūtīt citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm tāda lēmuma projektu Regulas (ES) 2016/679 60. panta 3. punkta nozīmē, kurā konstatēts Regulas (ES) 2016/679 pārkāpums, tā sagatavo iepriekšējo konstatējumu projektu.

2.   Iepriekšējos konstatējumos iekļauj izmeklēšanas konstatējumus un izsmeļoši un pietiekami skaidri izklāsta izvirzītos apgalvojumus, lai puses, pret kurām notiek izmeklēšana, varētu pieņemt zināšanai vadošās uzraudzības iestādes izmeklēto rīcību. Iepriekšējos konstatējumos jo īpaši skaidri izklāsta visus faktus, to pamatā esošo pierādījumu sarakstu un pilnu juridisko izvērtējumu, kas izvirzīti pret pusēm, pret kurām notiek izmeklēšana, lai tās varētu paust savu viedokli par minētajiem faktiem un juridiskajiem secinājumiem, kurus vadošā uzraudzības iestāde ir nodomājusi iekļaut lēmuma projektā Regulas (ES) 2016/679 60. panta 3. punkta nozīmē.

Iepriekšējos konstatējumos, pamatojoties uz šajā stadijā pieejamo informāciju un neskarot pušu, pret kurām notiek izmeklēšana, viedokli, norāda korektīvos pasākumus, ko vadošā uzraudzības iestāde apsver izmantot.

Ja vadošā uzraudzības iestāde, pamatojoties uz šajā stadijā pieejamo informāciju un neskarot pušu, pret kurām notiek izmeklēšana, viedokli, apsver iespēju piemērot administratīvu naudas sodu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 83. pantu, tā iepriekšējos konstatējumos uzskaita galvenos tai zināmos juridiskos un faktiskos elementus, uz kuru pamata tā plāno pieņemt lēmumu par to, vai piemērot administratīvu naudas sodu, un par naudas soda apmēru, ņemot vērā elementus, kas uzskaitīti Regulas (ES) 2016/679 83. panta 2. punktā, tostarp jebkādus atbildību pastiprinošus vai mīkstinošus apstākļus, kurus tā ir iecerējusi ņemt vērā.

3.   Vadošā uzraudzības iestāde nosūta iepriekšējos konstatējumus citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm. Minētās iestādes četru nedēļu laikā no iepriekšējo konstatējumu nosūtīšanas citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm var sniegt vadošajai uzraudzības iestādei komentārus par minētajiem konstatējumiem. Pēc vienas no citu attiecīgo uzraudzības iestāžu pieprasījuma vadošā uzraudzības iestāde minēto laikposmu pagarina par divām nedēļām.

4.   Vadošā uzraudzības iestāde paziņo iepriekšējos konstatējumus, kas attiecīgā gadījumā grozīti, lai ņemtu vērā citu attiecīgo uzraudzības iestāžu saņemtos komentārus, ikvienai pusei, pret kuru notiek izmeklēšana.

5.   Vadošā uzraudzības iestāde, paziņojot iepriekšējos konstatējumus pusēm, pret kurām notiek izmeklēšana, nosaka atbilstošu termiņu – kas nav īsāks par trim nedēļām un garāks par sešām nedēļām no paziņošanas dienas –, kurā minētās puses var rakstiski paust savu viedokli, vai tādā pašā termiņā rīko uzklausīšanu, lai uzklausītu pušu, pret kurām notiek izmeklēšana, mutiski pausto viedokli.

6.   Paziņojot iepriekšējos konstatējumus pusēm, pret kurām notiek izmeklēšana, vadošā uzraudzības iestāde minētajām pusēm nodrošina piekļuvi administratīvajai lietai saskaņā ar 24. un 25. pantu.

7.   Puses, pret kurām notiek izmeklēšana, savā atbildē uz iepriekšējiem konstatējumiem izklāsta visus tām zināmos faktus un juridiskos argumentus, kas ir būtiski to aizstāvībai pret vadošās uzraudzības iestādes apgalvojumiem. Kā pierādījumu izklāstītajiem faktiem tās pievieno jebkādus atbilstošus dokumentus. Vadošā uzraudzības iestāde savu lēmuma projektu balsta tikai uz tādiem apgalvojumiem un faktiem un uz minētajiem faktiem balstītu juridisko izvērtējumu, par kuriem pusēm, pret kurām notiek izmeklēšana, ir bijusi dota iespēja sniegt savu viedokli.

20. pants

Iepriekšējo konstatējumu nosūtīšana sūdzības iesniedzējam

1.   Ja vadošā uzraudzības iestāde izdod iepriekšējos konstatējumus, kas saistīti ar jautājumu, attiecībā uz kuru tā saņēmusi sūdzību, uzraudzības iestāde, kurai sūdzība ir iesniegta, nodrošina sūdzības iesniedzējam minētos iepriekšējos konstatējumus saskaņā ar noteikumiem par piekļuvi administratīvajai lietai un par konfidenciālu informāciju saskaņā ar šīs regulas 24. un 25. pantu, un vadošā uzraudzības iestāde nosaka atbilstošu termiņu – kas nav īsāks par trim nedēļām un garāks par sešām nedēļām –, kurā sūdzības iesniedzējs var rakstiski darīt zināmu savu viedokli.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkā turpina piemērot administratīvo kārtību un prasības, ko paredz tās uzraudzības iestādes, kurai sūdzība ir iesniegta, valsts procesuālie tiesību akti.

3.   Šā panta 1. punktu piemēro arī tad, ja vadošā uzraudzības iestāde:

a)

sūdzību izskata kopā ar citām sūdzībām;

b)

daļu sūdzības izskata atsevišķi; vai

c)

iepriekšējos konstatējumos jebkādā veidā maina izmeklēšanas tvērumu, tostarp pēc tam, kad kolēģija ir pieņēmusi saistošu lēmumu saskaņā ar 11. panta 8. punktu.

21. pants

Galīgā lēmuma pieņemšana

1.   Pēc lēmuma projekta nosūtīšanas citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm, ievērojot Regulas (ES) 2016/679 60. panta 3. punktu, un ja neviena no minētajām citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm attiecīgi Regulas (ES) 2016/679 60. panta 4. vai 5. punktā minētajā laikposmā nav izteikusi iebildumus pret minēto lēmuma projektu, vadošā uzraudzības iestāde viena mēneša laikā pēc Regulas (ES) 2016/679 60. panta 4. vai 5. punktā minētā laikposma beigām:

a)

pieņem attiecīgi Regulas (ES) 2016/679 60. panta 7. vai 9. punktā minēto lēmumu; un

b)

paziņo a) apakšpunktā minēto lēmumu pārziņa vai apstrādātāja galvenajai uzņēmējdarbības vietai vai attiecīgā gadījumā vienīgajai uzņēmējdarbības vietai.

2.   Informācija, ko sūdzības iesniedzējam sniedz saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 7. un 9. punktu, ietver:

a)

pieņemtā lēmuma versiju, kas pilnībā ietver tā rezolutīvo daļu un minētā lēmuma pamatojumu, kurā nav iekļauti elementi, ko uzskata par konfidenciāliem saskaņā ar šīs regulas 25. pantu; vai

b)

pieņemtā lēmuma kopsavilkumu, tostarp attiecīgos faktus un minētā lēmuma pamatojumu.

Jebkurā gadījumā sūdzības iesniedzējam pēc pieprasījuma nodrošina pirmajā daļā minētā lēmuma versiju, kura ietver minētā lēmuma pilnu rezolutīvo daļu un tā pamatojumu, kas neietver elementus, kurus uzskata par konfidenciāliem saskaņā ar šīs regulas 25. pantu.

Turpina piemērot administratīvo kārtību un prasības, ko paredz vadošās uzraudzības iestādes valsts procesuālie tiesību akti.

22. pants

Tiesības tikt uzklausītam attiecībā uz pārskatīto lēmuma projektu, ar ko konstatē pārkāpumu

1.   Ja vadošā uzraudzības iestāde nosaka, ka pārskatītajā lēmuma projektā Regulas (ES) 2016/679 60. panta 5. punkta nozīmē, ar ko konstatē Regulas (ES) 2016/679 pārkāpumu, ir izvirzīti jauni elementi, par kurām pusēm, pret kurām notiek izmeklēšana, jābūt iespējai darīt zināmu savu viedokli, vadošā uzraudzības iestāde pirms pārskatītā lēmuma projekta nosūtīšanas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 5. punktu dod pusēm, pret kurām notiek izmeklēšana, iespēju darīt zināmu savu viedokli par šādiem jauniem elementiem.

2.   Vadošā uzraudzības iestāde nosaka atbilstošu termiņu – kas nav īsāks par trim nedēļām un garāks par sešām nedēļām –, kurā puses, pret kurām notiek izmeklēšana, var darīt zināmu savu viedokli.

3.   Vadošā uzraudzības iestāde par viedokli, ko tai darījušas zināmu puses, pret kurām notiek izmeklēšana, pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā vienu nedēļu pēc tam, kad minētais viedoklis kļuvis pieejams, informē citas attiecīgās uzraudzības iestādes.

6. IEDAĻA

BŪTISKI UN MOTIVĒTI IEBILDUMI

23. pants

Būtiski un motivēti iebildumi

1.   Būtisks un motivēts iebildums, kā definēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 24) punktā:

a)

balstās uz lēmuma projektā vai sadarbības lietā iekļautajiem faktiskajiem un juridiskajiem elementiem;

b)

neattiecas uz izmeklēšanas tvērumu, ja neviena no attiecīgajām uzraudzības iestādēm nav sniegusi komentārus saskaņā ar šīs regulas 10. panta 4. punktu vai ja pēc komentāru saņemšanas ir panākts konsenss, vai uz izmeklēšanas tvērumu, kā definēts saistošā lēmumā, kuru kolēģija pieņēmusi saskaņā ar šīs regulas 11. panta 8. punktu;

c)

neattiecas uz lēmuma projektu, kas pieņemts saskaņā ar šīs regulas 5. pantu.

2.   Neraugoties uz 1. punkta b) apakšpunktu, attiecīgā uzraudzības iestāde pienācīgi pamatotos gadījumos var iesniegt būtiskus un motivētus iebildumus, kas attiecas uz 1. punkta b) apakšpunktā minēto izmeklēšanas tvērumu, ar noteikumu, ka:

a)

vadošā uzraudzības iestāde nav izmeklējusi visus elementus svarīgāko jautājumu kopsavilkumā, par kuru ir panākts konsenss, ievērojot 10. panta 5. punktu vai 11. panta 5. punktu, vai nav ievērojusi kolēģijas saistošo lēmumu saskaņā ar 11. panta 8. punktu; vai

b)

jauni elementi, kuri nebija pieejami laikā, kad tika panākts konsenss par svarīgāko jautājumu kopsavilkumu, ievērojot 10. panta 5. punktu vai 11. panta 5. punktu, vai laikā, kad kolēģija pieņēma saistošo lēmumu saskaņā ar 11. panta 8. punktu, liecina par to, ka lēmuma projekts rada būtisku risku datu subjekta pamattiesībām un pamatbrīvībām un attiecīgā gadījumā personas datu brīvai apritei Savienībā; vai abi iepriekšminētie.

3.   Būtisks un motivēts iebildums ir pietiekami skaidrs, sakarīgs un precīzs, un nepieciešamības gadījumā tajā ir identificēti lēmuma projekta elementi, kas ir jāgroza, lai uzraudzības iestādes varētu sagatavot savu nostāju un – attiecīgā gadījumā – kolēģija varētu efektīvi atrisināt strīdu.

IV NODAĻA

ADMINISTRATĪVĀ LIETA, SADARBĪBAS LIETA UN KONFIDENCIĀLAS INFORMĀCIJAS APSTRĀDE

24. pants

Administratīvā lieta

1.   Administratīvo lietu izmeklēšanā par Regulas (ES) 2016/679 iespējamu pārkāpumu veido dokumenti, kurus ir ieguvusi vai sagatavojusi vadošā uzraudzības iestāde un citas attiecīgās uzraudzības iestādes un kurus izmeklēšanas procedūras laikā ir apkopojusi vadošā uzraudzības iestāde, tostarp visi apsūdzošie un attaisnojošie pierādījumi.

Administratīvā lieta neietver uzraudzības iestādes iekšējo saziņu.

2.   Pēc puses, pret kuru notiek izmeklēšana, vai sūdzības iesniedzēja pieprasījuma gadījumos, kad lēmums var nelabvēlīgi ietekmēt tā intereses, vadošā uzraudzības iestāde piešķir piekļuvi administratīvajai lietai pusēm, pret kurām notiek izmeklēšana, vai sūdzības iesniedzējam, lai tie varētu īstenot savas tiesības tikt uzklausītam.

Pirmā daļa neskar labvēlīgākus noteikumus par piekļuvi administratīvajai lietai, kurus paredz vadošās uzraudzības iestādes valsts tiesību akti.

Ja ir piešķirta piekļuve saskaņā ar pirmo daļu, pusei, pret kuru notiek izmeklēšana, šādu piekļuvi sniedz vadošā uzraudzības iestāde, savukārt sūdzības iesniedzējam šādu piekļuvi sniedz uzraudzības iestāde, kurai sūdzība ir iesniegta.

3.   Piekļuvi nepiešķir šādiem dokumentiem vai šādu dokumentu daļām, neatkarīgi no tā, vai piekļuvi piešķir Savienības vai valsts tiesību akti:

a)

uzraudzības iestāžu savstarpēja sarakste vai apspriešanās;

b)

konfidenciāla informācija saskaņā ar 25. panta 1. punktu.

4.   Vadošā uzraudzības iestāde piešķir piekļuvi būtiskiem un motivētiem iebildumiem, kas iesniegti, ievērojot Regulas (ES) 2016/679 60. panta 4. punktu, uz kuru pamata minētā uzraudzības iestāde ir nodomājusi pieņemt pārskatītu lēmuma projektu, tikai tad, ja šāda piekļuve ir nepieciešama, lai puses, pret kurām notiek izmeklēšana, vai sūdzības iesniedzējs varētu darīt zināmu savu viedokli un aizstāvēt savas tiesības.

25. pants

Konfidenciālas informācijas noteikšana un aizsardzība

1.   Jebkādu informāciju, dokumentus vai dokumentu daļas uzskata par konfidenciāliem tiktāl, ciktāl tie satur komercnoslēpumus, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/943 (5), vai citu konfidenciālu informāciju saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem.

2.   Ja vien Savienības vai valsts tiesību aktos nav noteikts citādi, informāciju, ko kāda uzraudzības iestāde savākusi, sagatavojusi vai ieguvusi lietā, kas attiecas uz pārrobežu apstrādi saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un ko uzskata par konfidenciālu saskaņā ar 1. punktu, nepaziņo un nedara pieejamu pusei, pret kuru notiek izmeklēšana, sūdzības iesniedzējam vai nevienai trešai personai.

3.   Puse, pret kuru notiek izmeklēšana, sūdzības iesniedzējs vai trešā persona, kas iesniedz informāciju, kuru tā uzskata par konfidenciālu, skaidri identificē minēto informāciju, norādot prasītās konfidencialitātes iemeslus. Puse, pret kuru notiek izmeklēšana, sūdzības iesniedzējs vai trešā persona vienmēr sniedz informācijas pilnu versiju. Ja iespējams, tā sniedz arī ierosināto nekonfidenciālo versiju.

4.   Neskarot 3. punktu, uzraudzības iestāde, kurai informācija tiek iesniegta, var pieprasīt, lai puses, pret kurām notiek izmeklēšana, vai jebkura cita persona, kas iesniedz dokumentus, norādītu dokumentus vai dokumentu daļas, kuras tās uzskata par tādām, kas satur komercnoslēpumus vai citu tām piederošu konfidenciālu informāciju, un identificētu attiecīgās personas attiecībā uz minēto komercnoslēpumu vai citas konfidenciālas informācijas konfidencialitāti.

5.   Uzraudzības iestāde, kurai informācija tiek iesniegta, pusēm, pret kurām notiek izmeklēšana, un jebkurai citai personai, kas apgalvo, ka iesniegtā informācija ir konfidenciāla, nosaka atbilstošu termiņu – kas nepārsniedz sešas nedēļas –, kurā tās:

a)

pamato savu apgalvojumu, ka iesniegtā informācija satur komercnoslēpumus vai citu konfidenciālu informāciju, attiecībā uz katru atsevišķo dokumentu vai dokumenta daļu, paziņojumu vai paziņojuma daļu;

b)

ja iespējams, piedāvā dokumentu un paziņojumu nekonfidenciālu versiju, kurā komercnoslēpumi vai cita konfidenciāla informācija ir aizklāti;

c)

sniedz ikvienas aizklātās informācijas daļas kodolīgu nekonfidenciālu aprakstu.

6.   Ja puses, pret kurām notiek izmeklēšana, vai kāda cita persona neievēro 4. un 5. punktu, uzraudzības iestāde, kurai informācija tiek iesniegta, var pieņemt, ka attiecīgie dokumenti vai paziņojumi nesatur komercnoslēpumus vai citu konfidenciālu informāciju.

7.   Uzraudzības iestāde, kurai informācija tiek iesniegta, saskaņā ar 1. punktu nosaka, vai informācija vai atbilstošās un konkrētās dokumentu daļas ir vai nav konfidenciālas. Tā nodrošina, ka dokumentu daļu aizklāšana aprobežojas ar to, kas ir nepieciešams un samērīgs, lai aizsargātu konfidenciālo informāciju. Uzraudzības iestāde, kurai informācija tiek iesniegta, nododot šo informāciju tālāk, informē citas uzraudzības iestādes par attiecīgās informācijas konfidencialitāti.

8.   Uzraudzības iestāde, kura saņem informāciju, kas tiek uzskatīta par konfidenciālu saskaņā ar tās uzraudzības iestādes valsts tiesību aktiem, kurai informācija tika iesniegta, un ar ko notiek apmaiņa starp uzraudzības iestādēm, piemērojot Regulu (ES) 2016/679, turpina to uzskatīt par konfidenciālu.

26. pants

Sadarbības lieta

1.   Lai veiktu būtiskas informācijas apmaiņu starp vadošo uzraudzības iestādi un citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm saskaņā ar 9. pantu, vadošā uzraudzības iestāde nodrošina, ka šāda būtiska informācija tiek darīta pieejama, izmantojot katrai sūdzībai vai izmeklēšanai paredzētu sadarbības lietu. Sadarbības lieta ietver visu informāciju, ar ko apmainās, ievērojot 9. pantu.

2.   Sadarbības lietu uztur elektroniski, un, izmantojot kopīgu elektronisku rīku, tā ir attālināti pieejama uzraudzības iestādēm un – nododot jautājumu strīda risināšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un attiecīgā gadījumā, kad tiek pieprasīts steidzams atzinums vai steidzams saistošs lēmums saskaņā ar minētās regulas 66. pantu, – kolēģijai. Sadarbības lieta nav tieši pieejama pusēm, pret kurām notiek izmeklēšana, sūdzības iesniedzējiem un trešām personām.

V NODAĻA

STRĪDU RISINĀŠANA

27. pants

Nodošana strīdu risināšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. panta 1. punkta a) apakšpunktu

1.   Trīs mēnešu laikā pēc Regulas (ES) 2016/679 60. panta 4. punktā minētā laikposma beigām vadošā uzraudzības iestāde vai nu nosūta pārskatītu lēmuma projektu, ievērojot minētās regulas 60. panta 5. punktu, vai arī jautājumu nodod kolēģijai strīda risināšanai saskaņā ar minētās regulas 65. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

2.   Trīs mēnešu laikā pēc Regulas (ES) 2016/679 60. panta 5. punktā minētā laikposma beigām vadošā uzraudzības iestāde vai nu nosūta citu pārskatītu lēmuma projektu, ievērojot minētās regulas 60. panta 5. punktu, vai arī jautājumu nodod kolēģijai strīda risināšanai saskaņā ar minētās regulas 65. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

3.   Nododot jautājumu strīda risināšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. panta 1. punkta a) apakšpunktu, vadošā uzraudzības iestāde kolēģijai iesniedz:

a)

lēmuma projektu vai pārskatītu lēmuma projektu, uz ko attiecas būtiskie un motivētie iebildumi;

b)

attiecīgo faktu kopsavilkumu;

c)

viedokļus, ko rakstiski paudušas puses, pret kurām notiek izmeklēšana, ievērojot šīs regulas 19. pantu un attiecīgā gadījumā – 22. pantu, vismaz tādā apmērā, kādā minētie viedokļi attiecas uz kolēģijai iesniegto jautājumu;

d)

attiecīgā gadījumā viedokļus, ko rakstiski pauduši sūdzību iesniedzēji attiecīgi saskaņā ar šīs regulas 16., 17. un 20. pantu, vismaz tādā apmērā, kādā minētie viedokļi attiecas uz kolēģijai iesniegto jautājumu;

e)

būtiskos un motivētos iebildumus, kurus vadošā uzraudzības iestāde nav ņēmusi vērā, un iebildumus, kurus vadošā uzraudzības iestāde ir noraidījusi kā tādus, kas nav būtiski vai motivēti;

f)

iemeslus, uz kuru pamata vadošā uzraudzības iestāde nav ņēmusi vērā būtiskos un motivētos iebildumus vai noraidījusi iebildumus kā tādus, kas nav būtiski vai motivēti.

4.   Kolēģija var pieprasīt uzraudzības iestādei papildu dokumentus attiecībā uz tai iesniegto jautājumu.

5.   Kolēģija četru nedēļu laikā pēc tam, kad tai ir iesniegti šā panta 3. punktā minētie dokumenti un informācija, veic iepriekšēju noteikšanu par to, vai Regulas (ES) 2016/679 65. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie iebildumi ir būtiski un motivēti un vai tie atbilst šīs regulas 23. pantam. Tajā pašā laikposmā kolēģijas priekšsēdētājs reģistrē kolēģijai iesniegtā jautājuma nodošanu. Tiklīdz nodošana ir reģistrēta, lietu nodod tālāk kolēģijas locekļiem.

6.   Laikposmu, kas paredzēts Regulas (ES) 2016/679 65. panta 2. punktā kolēģijas saistošā lēmuma pieņemšanai, aptur šā panta 5. punktā paredzētajā laikposmā.

28. pants

Puses, pret kuru notiek izmeklēšana, un sūdzības iesniedzēja uzklausīšana pirms lēmuma pieņemšanas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. panta 1. punkta a) apakšpunktu

1.   Pirms saistošā lēmuma pieņemšanas, ievērojot Regulas (ES) 2016/679 65. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kolēģija sniedz pusei, pret kuru notiek izmeklēšana, vai – ja kolēģijas lēmuma rezultātā sūdzība varētu tikt pilnībā vai daļēji noraidīta vai izbeigta tās izskatīšana– sūdzības iesniedzējam iespēju rakstiski darīt zināmu savu viedokli par jebkādiem jauniem faktiskiem vai juridiskiem elementiem, uz kuriem jābalstās tās lēmumam, tostarp par būtiskajiem un motivētajiem iebildumiem, kurus tā ir nodomājusi ņemt vērā savā lēmumā.

2.   Ja pusēm, pret kurām notiek izmeklēšana, vai attiecīgā gadījumā sūdzības iesniedzējam ir dota iespēja darītu zināmu savu viedokli saskaņā ar 1. punktu, kolēģija tiem viedokļa paziņošanai nosaka atbilstošu termiņu, kas nepārsniedz divas nedēļas.

3.   Termiņu, kas paredzēts Regulas (ES) 2016/679 65. panta 2. punktā kolēģijas saistošā lēmuma pieņemšanai, aptur līdz brīdim, kad puse, pret kuru notiek izmeklēšana, vai attiecīgā gadījumā sūdzības iesniedzējs ir darījis zināmu savu viedokli, vai līdz brīdim, kad beidzas šā panta 2. punktā minētais termiņš, – atkarībā no tā, kas notiek ātrāk.

29. pants

Procedūra saistībā ar Regulas (ES) 2016/679 65. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto lēmumu

1.   Nododot jautājumu kolēģijai saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. panta 1. punkta b) apakšpunktu, uzraudzības iestāde, kura nodod jautājumu, iesniedz kolēģijai šādus informācijas elementus:

a)

attiecīgo faktu kopsavilkums, tostarp attiecībā uz konkrēto apstrādi;

b)

minēto attiecīgo faktu izvērtējums, lai noteiktu, vai uzraudzības iestāde ir kompetenta rīkoties kā vadošā uzraudzības iestāde, ievērojot Regulas (ES) 2016/679 56. panta 1. punktu, jo īpaši izvērtējums attiecībā uz to, vai konkrētā apstrāde uzskatāma par pārrobežu apstrādi, un attiecībā uz to, kur atrodas pārziņa vai apstrādātāja galvenā uzņēmējdarbības vieta;

c)

viedoklis, ko darījis zināmu pārzinis vai apstrādātājs, kura galvenā uzņēmējdarbības vieta ir jautājuma nodošanas priekšmets;

d)

to citu attiecīgo uzraudzības iestāžu viedoklis, uz kurām attiecas minētā nodošana;

e)

jebkāds cits dokuments vai informācija, ko uzraudzības iestāde, kas nodod jautājumu, uzskata par būtisku un nepieciešamu, lai rastu jautājuma risinājumu.

2.   Kolēģija var pieprasīt uzraudzības iestādei papildu dokumentus attiecībā uz tai iesniegto jautājumu.

3.   Kolēģijas priekšsēdētājs vienas nedēļas laikā pēc tam, kad tam ir iesniegti 1. punktā minētie dokumenti un informācija, reģistrē tam iesniegtā jautājuma nodošanu. Tiklīdz jautājuma nodošana ir reģistrēta, lietu nodod kolēģijas locekļiem.

30. pants

Procedūra saistībā ar Regulas (ES) 2016/679 65. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēto lēmumu

1.   Nododot jautājumu kolēģijai saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. panta 1. punkta c) apakšpunktu, uzraudzības iestāde vai Komisija kolēģijai iesniedz:

a)

attiecīgo faktu kopsavilkumu;

b)

attiecīgā gadījumā atzinumu, ko sniegusi kolēģija, ievērojot Regulas (ES) 2016/679 64. pantu; vai attiecīgā gadījumā lēmumu, ko pieņēmusi kompetentā uzraudzības iestāde, ņemot vērā atzinumu, kuru sniegusi kolēģija, ievērojot Regulas (ES) 2016/679 64. pantu;

c)

uzraudzības iestādes, kura nodod jautājumu, vai attiecīgā gadījumā Komisijas viedokli par to, vai uzraudzības iestādei bija jānosūta lēmuma projekts kolēģijai, ievērojot Regulas (ES) 2016/679 64. panta 1. punktu, vai par to, vai uzraudzības iestāde nav ņēmusi vērā kolēģijas atzinumu, kas sniegts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 64. pantu, tostarp norādot, kuras minētā atzinuma daļas nav ņemtas vērā, un atsauci uz attiecīgo pieņemtā lēmuma daļu.

2.   Kolēģija pieprasa šādus informācijas elementus:

a)

tās uzraudzības iestādes viedoklis, kura, iespējams, nav izpildījusi prasību nodot kolēģijai lēmuma projektu vai nav ņēmusi vērā kolēģijas atzinumu;

b)

jebkāds cits dokuments vai informācija, ko minētā uzraudzības iestāde uzskata par būtisku un nepieciešamu, lai rastu jautājuma risinājumu.

3.   Kolēģija var pieprasīt uzraudzības iestādei papildu dokumentus attiecībā uz tai iesniegto jautājumu.

4.   Kolēģijas priekšsēdētājs vienas nedēļas laikā pēc tam, kad tam ir iesniegti 2. punktā minētie dokumenti un informācija, reģistrē tam iesniegtā jautājuma nodošanu. Tiklīdz jautājuma nodošana ir reģistrēta, lietu nodod kolēģijas locekļiem.

5.   Ja kāda uzraudzības iestāde paziņo par savu nodomu iesniegt savu viedokli par nodoto jautājumu, tā iesniedz minēto viedokli divu nedēļu laikā pēc 1. punktā minētās nodošanas.

VI NODAĻA

STEIDZAMĪBAS PROCEDŪRA

31. pants

Regulas (ES) 2016/679 66. panta 2. punktā paredzētais steidzamais atzinums

1.   Pieprasījumu kolēģijai sniegt steidzamu atzinumu, ievērojot Regulas (ES) 2016/679 66. panta 2. punktu, iesniedz ne vēlāk kā četras nedēļas pirms to pagaidu pasākumu termiņa beigām, kuri pieņemti saskaņā ar minētās regulas 66. panta 1. punktu, un tas ietver šādus informācijas elementus:

a)

attiecīgo faktu, tostarp apgalvojumu par Regulas (ES) 2016/679 pārkāpumu, kopsavilkums;

b)

steidzamo atzinumu pieprasošās uzraudzības iestādes dalībvalsts teritorijā pieņemtais pagaidu pasākums, ilgums un pieņemšanas iemesli, tostarp pamatojums steidzamajai nepieciešamībai rīkoties, lai aizsargātu datu subjektu tiesības un brīvības;

c)

pamatojums steidzamajai nepieciešamībai pieņemt galīgos pasākumus, tostarp to apstākļu ārkārtas rakstura skaidrojums, kuru dēļ minētie galīgie pasākumi jāpieņem.

2.   Kolēģija var pieprasīt uzraudzības iestādei papildu dokumentus attiecībā uz jautājumu, kas tai iesniegts steidzama atzinuma sniegšanai.

3.   Kolēģijas priekšsēdētājs vienas nedēļas laikā pēc tam, kad tam ir iesniegti 1. punktā minētie dokumenti un informācija, reģistrē tam iesniegtā jautājuma nodošanu. Tiklīdz jautājuma nodošana ir reģistrēta, lietu nodod kolēģijas locekļiem.

32. pants

Regulas (ES) 2016/679 66. panta 2. punktā paredzētais steidzamais saistošais lēmums

1.   Pieprasījumu kolēģijai pieņemt steidzamu saistošu lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 66. panta 2. punktu iesniedz ne vēlāk kā četras nedēļas pirms to pagaidu pasākumu termiņa beigām, kas pieņemti saskaņā ar minētās regulas 61. panta 8. punktu, 62. panta 7. punktu vai 66. panta 1. punktu. Minētais pieprasījums ietver šādus informācijas elementus:

a)

attiecīgo faktu, tostarp apgalvojumu par Regulas (ES) 2016/679 pārkāpumu, kopsavilkums;

b)

pagaidu pasākums, kas pieņemts steidzamo saistošo lēmumu pieprasošās uzraudzības iestādes dalībvalsts teritorijā, tā ilgums un pieņemšanas iemesli, tostarp pamatojums steidzamajai nepieciešamībai rīkoties, lai aizsargātu datu subjektu tiesības un brīvības;

c)

informācija par visiem izmeklēšanas pasākumiem, kas veikti steidzamo saistošo lēmumu pieprasošās uzraudzības iestādes dalībvalsts teritorijā, un atbildes, kuras saņemtas no pusēm, pret kurām notiek izmeklēšana, vai jebkāda cita informācija, kas ir pieprasošās uzraudzības iestādes rīcībā;

d)

pamatojums steidzamajai nepieciešamībai pieņemt galīgos pasākumus, ņemot vērā to apstākļu ārkārtas raksturu, kuru dēļ minētie galīgie pasākumi jāpieņem, vai pierādījums tam, ka uzraudzības iestāde nav ievērojusi Regulas (ES) 2016/679 61. panta 5. punktu vai 62. panta 2. punktu;

e)

ja pieprasošā uzraudzības iestāde nav vadošā uzraudzības iestāde, – vadošās uzraudzības iestādes viedoklis;

f)

attiecīgā gadījumā – pušu, pret kurām notiek izmeklēšana un kurām paredzēti Regulas (ES) 2016/679 66. panta 1. punktā minētie pagaidu pasākumi, vietējās uzņēmējdarbības vietas viedoklis.

2.   Kolēģija var pieprasīt uzraudzības iestādei papildu dokumentus attiecībā uz tai iesniegto jautājumu.

3.   Kolēģijas priekšsēdētājs vienas nedēļas laikā pēc 1. punktā minēto dokumentu un informācijas saņemšanas reģistrē tam iesniegtā jautājuma nodošanu. Tiklīdz jautājuma nodošana ir reģistrēta, lietu nodod kolēģijas locekļiem.

4.   Ja kolēģija pieņem steidzamu saistošu lēmumu, kurā norādīts, ka jāpieņem galīgie pasākumi, uzraudzības iestāde, kurai šis lēmums adresēts, pieņem šādus pasākumus pirms to pagaidu pasākumu termiņa beigām, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 66. panta 1. punktu.

5.   Ja steidzamajā saistošajā lēmumā norādīts, ka nav nepieciešams steidzami pieņemt galīgos pasākumus, vadošā uzraudzības iestāde un citas attiecīgās uzraudzības iestādes ievēro Regulas (ES) 2016/679 60. pantā paredzēto procedūru.

33. pants

Regulas (ES) 2016/679 66. panta 3. punktā paredzētais steidzamais atzinums vai steidzamais saistošais lēmums

1.   Pieprasījums kolēģijai pieņemt steidzamu atzinumu vai steidzamu saistošu lēmumu, ievērojot Regulas (ES) 2016/679 66. panta 3. punktu, ietver šādus informācijas elementus:

a)

attiecīgo faktu kopsavilkums;

b)

pamatojums steidzamai nepieciešamībai veikt atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu datu subjektu tiesības un brīvības, ņemot vērā ārkārtas apstākļus, kuru dēļ ir jāpieņem šādi pasākumi, jo īpaši jebkādus elementus, kas kompetentajai uzraudzības iestādei būtu bijis jāņem vērā, lai aizsargātu datu subjektu tiesības un brīvības;

c)

attiecīgā gadījumā un ja ir pieejama – informācija par jebkādiem izmeklēšanas pasākumiem, ko pieprasošā uzraudzības iestāde veikusi tās uzraudzības iestādes dalībvalsts teritorijā, kura pieprasa steidzamu atzinumu vai steidzamu saistošu lēmumu, un atbildes, kuras saņemtas no pusēm, pret kurām notiek izmeklēšana, vai jebkāda cita informācija, kas ir pieprasošās uzraudzības iestādes rīcībā;

d)

Regulas (ES) 2016/679 66. panta 3. punktā minētās kompetentās uzraudzības iestādes viedoklis.

2.   Kolēģija var pieprasīt uzraudzības iestādei papildu dokumentus attiecībā uz tai iesniegto jautājumu.

3.   Kolēģijas priekšsēdētājs vienas nedēļas laikā pēc tam, kad tam ir iesniegti 1. punktā minētie dokumenti un informācija, reģistrē tam iesniegtā jautājuma nodošanu. Tiklīdz jautājuma nodošana ir reģistrēta, lietu nodod kolēģijas locekļiem.

VII NODAĻA

VISPĀRĒJI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

34. pants

Izpildes nodrošināšanas statistika par lietām, kas attiecas uz pārrobežu apstrādi

1.   Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 71. pantu sagatavojamā gada ziņojuma ietvaros kolēģija sniedz statistiku par Regulas (ES) 2016/679 izpildes nodrošināšanu lietās, kuras ietilpst šīs regulas darbības jomā, un jo īpaši šādus datus:

a)

sākto uz sūdzību balstīto lietu un sākto ex officio lietu skaits;

b)

slēgto uz sūdzību balstīto lietu un sākto ex officio lietu skaits;

c)

to izmeklēšanu skaits, kuras pieprasījušas attiecīgās uzraudzības iestādes, ievērojot Regulas (ES) 2016/679 61. panta 1. punktu;

d)

iesniegto sūdzību skaits;

e)

to sūdzību skaits, kuras pilnībā vai daļēji noraidītas vai kuru izskatīšana ir izbeigta;

f)

slēgto uz sūdzību balstīto lietu un slēgto ex officio lietu vidējais ilgums;

g)

ievērojot Regulas (ES) 2016/679 83. un 84. pantu piemēroto administratīvo naudas sodu skaits un apmērs.

2.   Ja 1. punktā minētā statistika kolēģijai nav tieši pieejama, uzraudzības iestādes to savlaicīgi sniedz kolēģijai to pēc pieprasījuma.

35. pants

Komisijas ziņojums

Komisija savā Regulas (ES) 2016/679 97. pantā minētajā ziņojumā par minētās regulas izvērtēšanu un pārskatīšanu ziņo arī par šīs regulas piemērošanu un darbību.

36. pants

Pārejas noteikumi

Regulas III un IV nodaļu piemēro ex officio izmeklēšanām, kas sāktas pēc 2027. gada 2. aprīļa, un uz sūdzību balstītām izmeklēšanām, ja sūdzība ir iesniegta pēc 2027. gada 2. aprīļa.

Šīs regulas V un VI nodaļu piemēro visām lietām, kas nodotas strīdu risināšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. pantu un 66. panta 2. un 3. punktā paredzēto steidzamības procedūru pēc 2027. gada 2. aprīļa.

37. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Šo regulu piemēro no 2027. gada 2. aprīļa.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2025. gada 26. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

M. BJERRE

(1)   OV C, C/2024/1578, 5.3.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/1578/oj.

(2)  Eiropas Parlamenta 2025. gada 21. oktobra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2025. gada 17. novembra lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/679/oj).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1725/oj).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/943 (2016. gada 8. jūnijs) par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (OV L 157, 15.6.2016., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2016/943/oj).

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2025/2518/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)

Top

Full & Egal Universal Law Academy