Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2025/2434 (2025. gada 26. novembris) par Eiropas Jūras drošības aģentūru un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1406/2002 (Dokuments attiecas uz EEZ)

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

L sērija

2025/2434

29.12.2025

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2025/2434

(2025. gada 26. novembris)

par Eiropas Jūras drošības aģentūru un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1406/2002

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Savienība ir pieņēmusi dažādus tiesību aktus, lai uzlabotu kuģošanas drošību un jūras drošību, veicinātu ilgtspēju, tostarp novēršot piesārņojumu, un kuģniecības dekarbonizāciju, kā arī veicinātu informācijas apmaiņu un jūrniecības nozares digitalizāciju. Lai šie tiesību akti būtu iedarbīgi, tos pienācīgā veidā visā Savienībā vajadzētu piemērot vienādi, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, samazinātu konkurences traucējumus, kurus rada ekonomiskās priekšrocības, ko izmanto prasībām neatbilstīgi kuģi, un lai tiktu sniegts labums tādiem kuģniecības operatoriem, kas nodrošina kvalitāti.

(2)

Lai sasniegtu minētos mērķus, ir jāpaveic pamatīgs tehnisks darbs, ko vada specializēta struktūra. Minētā iemesla dēļ tādu pasākumu ietvaros, kas izklāstīti 2000. gada 6. decembra Komisijas paziņojumā par otro Kopienas pasākumu kopumu kuģošanas drošības jomā pēc tankkuģa “Erika” nogrimšanas, un ievērojot esošo iestāžu sistēmu un dalībvalstu kā karoga, ostas un piekrastes valstu pienākumus un tiesības, bija jāizveido Eiropas aģentūra, lai nodrošinātu augstu, vienveidīgu un efektīvu kuģošanas drošības līmeni un kuģu izraisīta piesārņojuma novēršanu.

(3)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1406/2002 (3) tika izveidota Eiropas Jūras drošības aģentūra (“Aģentūra”), lai palīdzētu Komisijai un dalībvalstīm efektīvi īstenot Savienības līmenī tiesību aktus kuģošanas drošības un piesārņojuma novēršanas jomā, veicot attiecīgus apmeklējumus dalībvalstīs, lai uzraudzītu attiecīgos tiesību aktus, un pēc dalībvalstu pieprasījuma, ar to piekrišanu un saskaņā ar to vajadzībām nodrošinot apmācības un spēju veidošanu.

(4)

Pēc Aģentūras izveides 2002. gadā Savienības tiesību akti kuģošanas drošības, jūras drošības, ilgtspējas un piesārņojuma novēršanas jomā tika būtiski paplašināti, tāpēc piecas reizes tika veikti grozījumi Aģentūras pilnvarās.

(5)

Kopš 2013. gada Aģentūra ir turpinājusi būtiski paplašināt savus uzdevumus, aktivizējot attiecīgos Regulas (EK) Nr. 1406/2002 2.a pantā noteiktos papilduzdevumus, un atbildot uz Komisijas un dalībvalstu tehniskās palīdzības pieprasījumiem, jo īpaši jūrniecības nozares dekarbonizācijas un digitalizācijas jomā. Turklāt Aģentūras uzdevumus tieši ietekmējuši grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/35/EK (4), 2009/16/EK (5), 2009/18/EK (6) un 2009/21/EK (7). Minētajās direktīvās jo īpaši ir paredzēts, ka Aģentūra veic uzdevumus saistībā ar kuģu radīto piesārņojumu, ostas valsts kontroles režīmu Savienības līmenī, dalībvalstu darbībām saistībā ar Savienības ūdeņos notikušu jūras negadījumu izmeklēšanu un dalībvalstu kā karoga valstu pienākumiem.

(6)

Turklāt Aģentūras pārvaldība ir jāsaskaņo ar Eiropas Parlamenta, ES Padomes un Eiropas Komisijas 2012. gada Kopīgo paziņojumu par decentralizētām aģentūrām (“Kopīgais paziņojums un Vienotā pieeja”) un Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/715 (8).

(7)

Ņemot vērā ieviesto izmaiņu būtisko dabu, ir lietderīgi atcelt Regulu (EK) Nr. 1406/2002 un aizstāt to ar jaunu tiesību aktu.

(8)

Sākotnēji Aģentūra tika izveidota, lai tā sniegtu ieguldījumu augsta līmeņa kuģošanas drošības izveidē visā Savienībā, vienlaikus palīdzot novērst kuģu izraisītu piesārņojumu un vēlāk arī naftas un gāzes iekārtu izraisītu piesārņojumu. Minētie mērķi tika vēl vairāk nostiprināti, pievienojot jūras drošības veicināšanu, tomēr pēdējos gados Aģentūra lielu uzmanību pievērsa tam, lai atbalstītu regulējuma izstrādi kuģniecības dekarbonizācijas un digitalizācijas jomā. Tādēļ ir lietderīgi minētās jomas pievienot Aģentūras vispārējiem mērķiem, lai Aģentūra varētu sniegt ieguldījumu nozares zaļajā un digitālajā pārkārtošanā. Līdzīgi Aģentūras izšķirošā loma informēšanā par jūrlietu situāciju, izmantojot satelītattēlus un tālvadības gaisa kuģu sistēmas, pamato attiecīga Aģentūras vispārējā mērķa pievienošanu.

(9)

Ar minētajiem mērķiem būtu jānosaka jomas, attiecībā uz kurām Aģentūrai ir jāiesaistās, ar tehnisku un operatīvu palīdzību atbalstot Komisiju un dalībvalstis Savienības politikas īstenošanā jūrniecības jomā.

(10)

Lai pietiekamā mērā sasniegtu minētos mērķus, ir lietderīgi, lai Aģentūra veiktu īpašus uzdevumus tādās jomās kā kuģošanas drošība, vidiskā ilgtspēja, jūrniecības nozares dekarbonizācija, jūras drošība un kiberdrošība, jūras uzraudzība un krīzes situācijas jūrā, jūrniecības digitalizācijas veicināšana un datu apmaiņas atvieglošana. Lai pievērstos konkrētām problēmām un nodrošinātu Aģentūras veikto uzdevumu rentabilitāti, Aģentūras valdei (“valde”) vajadzētu būt tiesībām Aģentūras gada un daudzgadu plānošanā noteikt par prioritāriem konkrētus uzdevumus un darbības.

(11)

Papildus konkrētajiem uzdevumiem Aģentūrai pēc Komisijas vai dalībvalstu pieprasījuma būtu jāsniedz horizontāla, tehniska palīdzība, lai tās varētu īstenot jebkuru uzdevumu, kas ir Aģentūras kompetencē un mērķu jomā un kas izriet no turpmākajām vajadzībām un norisēm Savienības līmenī. Valdei, lemjot par šādu papildu uzdevumu iekļaušanu Aģentūras vienotajā programmdokumentā kā daļu no tās gada vai daudzgadu darba programmas, būtu jāņem vērā pieejamie cilvēkresursi un finanšu resursi. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka noteiktiem uzdevumiem, kas ir Aģentūras pamatuzdevumi, vajadzības gadījumā var piešķirt prioritāti.

(12)

Aģentūrai ir labākās tehniskās zināšanas tās kompetences jomās, un tādēļ tai pēc dalībvalstu pieprasījuma, ar to piekrišanu un saskaņā ar to vajadzībām būtu jānodrošina apmācības un spēju veidošanas pasākumi dalībvalstīm un minēto apmācības un spēju veidošanas pasākumu sniegšanā jāizmanto tehnoloģiski vismodernākie rīki.

(13)

Aģentūras tehniskās zināšanas būtu jāturpina pilnveidot, veicot izpēti jūrniecības jomā un sniedzot ieguldījumu attiecīgajās Savienības darbībās minētajā jomā. Aģentūrai, ciešā sadarbībā ar valdi un izmantojot proaktīvu pieeju, būtu jāsniedz ieguldījums kuģošanas drošības, jūras drošības, kuģniecības dekarbonizācijas un kuģu izraisīta piesārņojuma novēršanas mērķu sasniegšanā. Šajā saistībā aģentūra varētu ierosināt Komisijai attiecīgus nesaistošus norādījumus, ieteikumus vai rokasgrāmatas, kas varētu palīdzēt Komisijai, dalībvalstīm vai jūrniecības nozarei sasniegt minētos mērķus.

(14)

Attiecībā uz kuģošanas drošību Aģentūrai būtu jāizstrādā proaktīva pieeja drošības risku un problēmu noteikšanai. Pamatojoties uz to, tai reizi trijos gados būtu jāiesniedz Komisijai ziņojums par progresu, ka panākts attiecībā uz kuģošanas drošību. Turklāt Aģentūrai būtu jāturpina palīdzēt Komisijai un dalībvalstīm īstenot attiecīgos Savienības tiesību aktus, jo īpaši karoga un ostas valsts pienākumu, jūras negadījumu drošības izmeklēšanas, pasažieru kuģu drošības, atzītu organizāciju, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 391/2009 (9) 2. panta e) punktā (“atzītas organizācijas”), un kuģu aprīkojuma jomā. Atzīstot kuģošanas drošības mainīgo raksturu, Aģentūra pēc valdes iepriekšēja apstiprinājuma saņemšanas varētu palīdzēt Komisijai un dalībvalstīm jaunajās jomās, kas saistītas ar kuģošanas drošību, neskarot dalībvalstu kompetenci minētajās jomās. Ir svarīgi arī vākt papildu statistiku jūrnieku sagatavošanas un sertificēšanas jomā un – pēc valdes pieprasījuma – par to, kā tiek īstenotas attiecīgās starptautiskās konvencijas par jūrnieku darba un dzīves apstākļiem uz kuģa, tostarp attiecīgā gadījumā 2006. gada Konvencija par darbu jūrniecībā (MLC, 2006), lai palīdzētu uzlabot jūrnieku profesijas pievilcību un izstrādātu piemērotus stratēģiskus risinājumus jūrnieku pieņemšanai darbā un paturēšanai darbā. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš darbam, ko jau veic attiecīgās starptautiskās organizācijas, lai izvairītos no dublēšanās.

(15)

Kopš pēdējiem būtiskajiem regulas (EK) Nr. 1406/2002 grozījumiem 2013. gadā ir notikušas svarīgas likumdošanas izmaiņas jūrniecības nozarē attiecībā uz ilgtspēju, piemēram, piesārņojuma novēršanu un reaģēšanu uz to, vides aizsardzību un dekarbonizāciju. Papildus uzdevumiem, uz kuriem līdz šim attiecās Aģentūras pilnvaras, piemēram, kuģu un naftas un gāzes iekārtu izraisīta piesārņojuma novēršana, galvenokārt izmantojot CleanSeaNet, kas izveidota saskaņā ar Direktīvu 2005/35/EK, Aģentūrai būtu jāturpina palīdzēt Komisijai īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/883 (10). Minētajam uzdevumam vajadzētu būt atspoguļotam tās atjauninātajās pilnvarās. Turklāt arvien biežāk ir nepieciešama Aģentūras palīdzība ar kuģniecību saistīto Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/56/EK (11) un (ES) 2016/802 (12) elementu īstenošanā. Aģentūrai reizi trijos gados būtu jāsniedz ziņojums par panākto progresu minēto direktīvu īstenošanā. Atzīstot jūrniecības nozares mainīgo raksturu, Aģentūra pēc valdes iepriekšēja apstiprinājuma saņemšanas varētu palīdzēt Komisijai un dalībvalstīm jaunajās jomās, kas saistītas ar vides aizsardzību un gaisa piesārņojumu, neskarot dalībvalstu kompetenci minētajās jomās.

(16)

Saistībā ar Aģentūras palīdzību Komisijai un dalībvalstīm Direktīvas 2008/56/EK īstenošanā Aģentūrai vajadzības gadījumā būtu jāveic turpmāki pētījumi attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar laba jūras ūdeņu vides stāvokļa sasniegšanu, plastmasas granulu izbiršanu un kuģu radīto zemūdens troksni.

(17)

Kuģniecības nozares dekarbonizācijas jomā notiek darbs, lai ierobežotu globālās jūrniecības emisijas ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) starpniecību, un tas būtu jāveicina, cita starpā ātri īstenojot pārskatīto SJO stratēģiju kuģu radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, kas pieņemta 2023. gadā. Savienības līmenī ir izstrādāts rīcībpolitiku un tiesību aktu kopums, lai atbalstītu dekarbonizāciju un turpinātu veicināt jūrniecības nozares ilgtspēju, kā jo īpaši noteikts Eiropas zaļajā kursā, kas izklāstīts Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumā, “Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija – Eiropas transporta virzība uz nākotni”, kas izklāstīta Komisijas 2020. gada 9. decembra paziņojumā, tiesību aktu paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, kas izklāstīta Komisijas 2021. gada 14. jūlija paziņojumā “Gatavi mērķrādītājam 55 %: ES 2030. gadam nospraustā klimata mērķrādītāja sasniegšana ceļā uz klimatneitralitāti” un nulles piesārņojuma rīcības plānā, kas izklāstīts Komisijas 2021. gada 12. maija paziņojumā “Ceļš uz veselīgu planētu itin visiem. ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns”. Tāpēc nepieciešamība samazināt jūrniecības nozares radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas būtu jāatspoguļo Aģentūras pilnvarās.

(18)

Kamēr Aģentūrai būtu jāturpina palīdzēt Komisijai un dalībvalstīm īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/757 (13), tai būtu arī jāpalīdz īstenot jaunos regulatīvos pasākumus, kas paredzēti, lai dekarbonizētu kuģniecības nozari, un kas izriet no tiesību aktu paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/1805 (14), un no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK (15) paredzētajiem ar kuģniecību saistītajiem elementiem. Šāda palīdzība ietver uzraudzību un ziņošanu par ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS), kas paredzēta Regulā (ES) 2015/757, un Regulas (ES) 2023/1805 ietekmi uz ostu satiksmi, izvairīšanos no ostām un satiksmes novirzīšanu uz pārkraušanas ostām trešās valstīs, tādējādi kaitējot ES ostām. Arī turpmāk Savienības līmenī Aģentūrai vajadzētu būt labākajām specializētajām zināšanām, lai tā varētu palīdzēt jūrniecības nozarei pāriet uz atjaunīgām un mazoglekļa degvielām, veicot izpēti, kas nozīmīga Savienības tiesību aktu īstenošanā un izstrādē attiecībā uz kuģu enerģijas ilgtspējīgu alternatīvu avotu izmantošanu un izvēršanu, piemēram, nulles emisiju tehnoloģijas, krasta elektroapgāde vai vēja palīgpiedziņa, kā definēts Regulā (ES) 2023/1805, vai saules palīgpiedziņa, un attiecībā uz tādu energoefektivitātes risinājumu kā ātruma optimizācija izvēršanu. Lai uzraudzītu progresu kuģniecības nozares dekarbonizācijas jomā, Aģentūrai reizi trijos gados būtu jāziņo Komisijai par siltumnīcefekta gāzu samazināšanas pasākumiem, tostarp minētajā sakarā jāsniedz ieteikumi.

(19)

Jūras drošības jomā Aģentūrai būtu jāturpina sniegt tehnisku palīdzību inspekcijām, ko Komisija veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 725/2004 (16). Ņemot vērā to, ka pēdējos gados kiberdrošības incidentu skaits jūrniecības nozarē ir ievērojami pieaudzis, aģentūrai būtu jāatbalsta Savienība centienos novērst kiberdrošības incidentus un uzlabot kibernoturību jūrniecības nozarē, veicinot paraugprakses un informācijas apmaiņu par kiberdrošības incidentiem starp dalībvalstīm.

(20)

Aģentūrai arī turpmāk būtu jāuztur kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēma, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/59/EK (17), ka arī citas sistēmas, kas palīdz apzināties jūrlietu situāciju. Šajā saistībā Aģentūrai arī turpmāk būtu jāuzņemas būtiska loma Copernicus drošības pakalpojuma jūras uzraudzības komponenta īstenošanā saskaņā ar Copernicus programmas, ko izveidoja Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/696 (18) (“programma Copernicus”), pārvaldības un finanšu shēmu un būtu jāturpina izmantot tādas pieejamās jaunākās tehnoloģijas, piemēram, tālvadības gaisa kuģu sistēmas, kuras nodrošina dalībvalstīm un citām Savienības struktūrām noderīgus pārraudzības un uzraudzības rīkus. Papildus minētajiem pakalpojumiem Aģentūra ir pierādījusi savu stratēģisko lomu, nodrošinot jūrlietu situācijas apzināšanos dažādās krīzēs, piemēram, saistībā ar Covid-19 krīzi un Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Tāpēc, lai palīdzētu Komisijai un dalībvalstīm šādās ārkārtas situācijās, Aģentūrai būtu jāvada diennakts centrs.

(21)

Savienība saskaras ar jauniem ģeopolitiskiem izaicinājumiem, kas rada papildu draudus kuģošanas drošībai un jūras videi. Aģentūras esošajām spējām nodrošināt jūrlietu situācijas apzināšanos, tostarp kuģu pārvietošanās uzraudzību, būtu jāatbalsta piekrastes dalībvalstis, cita starpā, uzraugot un paziņojot par aizdomīgām pārkraušanām no kuģa uz kuģi un starpgadījumiem, kad notiek nelikumīga iejaukšanās kuģu automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) darbībā, tās tiek izslēgtas vai citādi tiek dezaktivēta to darbība, un atvieglojot informācijas apmaiņu, kas balstīta uz Savienības kuģošanas informācijas un apmaiņas sistēmu (SafeSeaNet), kas izveidota ar Direktīvu 2002/59/EK, kura nodrošina informācijas saņemšanu, uzglabāšanu, izguvi un apmaiņu kuģošanas drošības, ostu un jūras drošības, jūras vides aizsardzības un jūras satiksmes un jūras transporta efektivitātes nolūkā. Tas palīdzētu piekrastes dalībvalstīm risināt problēmas, ko rada “tumšā flote” vai “ēnu flote”, kā noteikts SJO Asamblejas Rezolūcijā A.1192(33), kas pieņemta 2023. gada 6. decembrī.

(22)

Aģentūrai, pildot uzdevumu nodrošināt jūrlietu situācijas apzināšanos un analītiskos datus, attiecīgā gadījumā būtu jāpalīdz dalībvalstīm, Komisijai un citām Savienības struktūrām uzraudzīt kuģu pārvietošanos, tostarp kuģu, kuri izmanto modernas automatizētas tehnoloģijas, un kuģošanas apdraudējumus. Šādi kuģošanas apdraudējumi, kam var būt arī ietekme uz vidi, varētu ietvert, piemēram, konteineru pazaudēšanu un dreifēšanu jūrā, kā arī lielākus nozaudētus vai izmestus zvejas rīkus.

(23)

Datu digitalizācija iekļaujas tehnoloģiskajā progresā attiecībā uz datu vākšanu un paziņošanu, lai palīdzētu samazināt izmaksas un panākt cilvēkresursu efektīvu izmantošanu. Jūras autonomo virsūdens kuģu (MASS) izvietošana un ekspluatēšana, kā arī saistītā digitālā un tehnoloģiskā attīstība sniedz plašu jaunu iespēju klāstu datu vākšanas un integrēto sistēmu pārvaldības jomā. Tas rada iespējas digitalizēt, automatizēt un standartizēt vairākus procesus, kas Savienības līmenī ļautu sniegt ieguldījumu jūras operāciju drošumā, drošībā, ilgtspējā un efektivitātē, tostarp uzraudzības mehānismos, vienlaikus samazinot dalībvalstu administratīvo slogu. Šajā saistībā Aģentūrai cita starpā būtu jāatvieglo un jāveicina elektronisko sertifikātu izmantošana, tehnisko datu vākšana, reģistrēšana un izvērtēšana, un esošo datubāzu sistemātiska izmantošana, tostarp to savstarpēja papildināšana, izmantojot inovatīvus IT un mākslīgā intelekta rīkus. Aģentūra arī varētu sniegt ieguldījumu kopīgās Eiropas mobilitātes datu telpas jūrniecības jomā, ar mērķi samazināt administratīvo slogu dalībvalstīm. Minētajā darbā Aģentūrai būtu jāņem vērā, ka jebkuram rīkam vai sistēmai ir jābūt lietotājdraudzīgai un sadarbspējīgai ar esošajiem tehniskajiem risinājumiem, lai neradītu nevajadzīgas izmaksas dalībvalstīm vai nozarei.

(24)

Nolūkā pienācīgi veikt Aģentūrai uzticētos uzdevumus, ir lietderīgi, ka tās amatpersonas dodas pārbaudes apmeklējumos uz dalībvalstīm, lai uzraudzītu vispārēju kuģošanas drošības un piesārņojuma novēršanas sistēmas darbību Savienībā. Aģentūrai būtu arī jāveic inspekcijas, lai palīdzētu Komisijai novērtēt Savienības tiesību aktu efektīvu īstenošanu.

(25)

Lai sniegtu ieguldījumu attiecīgajā darbā, ko veic tehniskās struktūras SJO, Starptautiskajā Darba organizācijā (SDO) un saistībā ar Parīzes saprašanās memorandu par ostas valsts kontroli, kas parakstīts Parīzē 1982. gada 26. janvārī (“Parīzes SM”), Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai lūgt tehnisku palīdzību jautājumos, kuri ir Savienības kompetencē. Komisijai varētu būt nepieciešama arī Aģentūras tehniskā palīdzība, lai sniegtu atbalstu trešām valstīm jūrniecības jomā, jo īpaši saistībā ar spēju veidošanu, piesārņojuma novēršanas un reaģēšanas līdzekļiem. Atbalstu trešām valstīm būtu jāpiešķir, ņemot vērā pieejamos cilvēkresursus un finanšu resursus, un tam nevajadzētu kaitēt Aģentūras prioritātēm.

(26)

Valstu iestādes, kuras veic krasta apsardzes funkcijas, atbild par plašu uzdevumu klāstu, piemēram, kuģošanas drošību, jūras drošību, meklēšanu un glābšanu, robežkontroli, zivsaimniecības kontroli, muitas kontroli, vispārējo tiesībaizsardzību un vides aizsardzību. Tādēļ saskaņā ar – jo īpaši – pārskatīto ES Jūras drošības stratēģiju (EUMSS) un tās rīcības plānu, kurus Padome apstiprināja 2023. gada 24. oktobrī, Aģentūrai, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai (Frontex), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1896 (19), un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai (EFCA), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/473 (20), darbojoties savu attiecīgo pilnvaru ietvaros, būtu jāuzlabo sadarbība savā starpā un ar tām valstu iestādēm, kuras veic krasta apsardzes funkcijas, piemēram, izmantojot Eiropas Krasta apsardzes funkciju forumu (ECGFF), lai uzlabotu jūrlietu situācijas apzināšanos un atbalstītu saskaņotu un izmaksu ziņā efektīvu rīcību.

(27)

Šīs regulas īstenošanai nebūtu jāietekmē nedz kompetenču sadalījums starp Savienību un dalībvalstīm, nedz dalībvalstu saistības, ievērojot starptautiskās konvencijas, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS), un SJO konvencijas, piemēram, Starptautisko konvenciju par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS), Starptautisko konvenciju par meklēšanu un glābšanu uz jūras (SAR konvencija), Starptautisko konvenciju par kuģu izraisīta piesārņojuma novēršanu (MARPOL) un Starptautisko konvenciju par jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem (STCW), un citus attiecīgos starptautiskos jūras tiesību instrumentus.

(28)

Lai racionalizētu lēmumu pieņemšanas procesu Aģentūrā, būtu jāievieš efektīva un lietderīga pārvaldības struktūra. Minētajā nolūkā dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt pārstāvētām valdē, kurai piešķirtas nepieciešamās pilnvaras, tostarp pilnvaras izveidot budžetu un apstiprināt vienoto programmdokumentu. Valdei būtu jāsniedz vispārējas un stratēģiskas pamatnostādnes Aģentūras darbībām un būtu ciešāk jāiesaistās Aģentūras darbību uzraudzīšanā, lai pastiprinātu administratīvu un budžeta jautājumu uzraudzību. Valdei vajadzētu būt iespējai izveidot konsultatīvās grupas vai darba grupas, kuru uzdevums būtu pienācīgi sagatavot valdes sanāksmes un atbalstīt tās lēmumu pieņemšanas procesu, kā arī turpmākos pasākumus un tās lēmumu īstenošanu. Aģentūra būtu jāvada izpilddirektoram.

(29)

Lai nodrošinātu valdes lēmumu pārredzamību, attiecīgo nozaru pārstāvji varētu apmeklēt tās sanāksmju daļas, bet bez tiesībām balsot. Dažādo ieinteresēto personu pārstāvji būtu jāieceļ Komisijai, pamatojoties uz to pārstāvību Savienības līmenī.

(30)

Lai Aģentūra varētu pienācīgi pildīt savus uzdevumus, tai vajadzētu būt juridiskas personas statusam un autonomam budžetam, ko finansē galvenokārt ar Savienības iemaksu un ar iemaksām, ko veic trešās valstis vai citi subjekti. Nekādām finansiālām iemaksām, ko Aģentūra saņem no dalībvalstīm vai trešām valstīm, nevajadzētu negatīvi ietekmēt Aģentūras neatkarību un objektivitāti. Lai nodrošinātu neatkarību Aģentūras ikdienas pārvaldībā un tās izdotajos atzinumos, ieteikumos un lēmumos, Aģentūras organizācijai vajadzētu būt pārredzamai un izpilddirektoram vajadzētu būt pilnīgai atbildībai par Aģentūru. Aģentūras personālam vajadzētu būt neatkarīgam, un tas būtu jānodarbina gan ar īstermiņa, gan ilgtermiņa līgumiem, lai saglabātu tā organizatoriskās zināšanas un darbības nepārtrauktību, vienlaikus uzturot specializēto zināšanu nepieciešamo un nepārtraukto apmaiņu ar jūrniecības nozari. Aģentūras izdevumos būtu jāietilpst darbinieku atalgojumam un administratīvajām, infrastruktūras un darbības izmaksām.

(31)

Attiecībā uz interešu konfliktu novēršanu un to pārvaldību ir svarīgi, lai Aģentūra rīkotos objektīvi, izrādītu godprātību un noteiktu augstus profesionālos standartus. Nedrīkstētu būt neviena likumīga iemesla aizdomām, ka lēmumus varētu ietekmēt intereses, kas ir pretrunā Aģentūras kā struktūras, kas apkalpo Savienību kopumā, lomai, vai jebkura valdes locekļa privātās intereses vai saistības, kas būtu vai varētu būt pretrunā ar attiecīgās personas amata pienākumu pienācīgu izpildi. Tādēļ valdei būtu jāpieņem un jādara publiski pieejami visaptveroši noteikumi par interešu konfliktiem.

(32)

Plašāka stratēģiskā perspektīva attiecībā uz Aģentūras darbību sekmētu tās resursu lietderīgāku plānošanu un pārvaldību un veicinātu tās rezultātu kvalitātes paaugstināšanos. Šādu pieeju apstiprina un pastiprina Deleģētā regula (ES) 2019/715. Tādēļ valdei pēc pienācīgas apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām būtu jāpieņem un periodiski jāatjaunina vienots programmdokuments, kurā būtu gada un daudzgadu darba programmas.

(33)

Ja Aģentūrai tiek lūgts veikt jaunu uzdevumu, kura veikšanai saskaņā ar tās pilnvarām ir jāapsver un jāanalizē ietekme uz tās cilvēkresursiem un budžetu, valdei šādi uzdevumi būtu jāiekļauj vienotajā programmdokumentā tikai pēc šādas analīzes. Minētajā analīzē būtu jānosaka nepieciešamie resursi, ar kuriem Aģentūra varētu veikt minētos jaunos uzdevumus, un tas, vai Aģentūras pašreizējie uzdevumi tiek negatīvi ietekmēti vai būtu jāpārorientē.

(34)

Aģentūrai vajadzētu būt pienācīgiem resursiem, lai tā varētu veikt savus uzdevumus, un autonomam budžetam. Tā būtu jāfinansē galvenokārt ar iemaksu no Savienības vispārējā budžeta. Savienības budžeta procedūra būtu jāpiemēro attiecībā uz Savienības iemaksu un citām subsīdijām, ko piešķir no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Grāmatvedības revīzijas būtu jāveic Eiropas Revīzijas palātai.

(35)

Lai panāktu finansiālus ietaupījumus, aģentūrai attiecīgā gadījumā būtu cieši jāsadarbojas ar citām Savienības iestādēm, aģentūrām un struktūrām, īpaši tām, kuru mītne atrodas tajā pašā dalībvalstī.

(36)

Pēdējos gados aizvien vairāk decentralizētu aģentūru izveides rezultātā ir uzlabojusies tām piešķirtā Savienības finansējuma pārvaldības pārredzamība un kontrole, jo īpaši attiecībā uz maksas iekļaušanu budžetā, finanšu kontroli, budžeta izpildes apstiprināšanas pilnvarām, iemaksām pensiju fondos un iekšējo budžeta procedūru (rīcības kodeksu). Līdzīgā veidā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (21) būtu bez ierobežojumiem jāattiecina uz Aģentūru, kam būtu jāpievienojas Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, kuru veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (22).

(37)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot specializētu struktūru, kas var palīdzēt Komisijai un dalībvalstīm efektīvi piemērot un īstenot visā Savienībā ar jūras transportu saistītus Savienības tiesību aktus, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet sadarbības, kas ir jāīsteno, dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(38)

Aģentūras pienācīgas darbības nodrošināšanai ir nepieciešams īstenot dažus principus attiecībā uz Aģentūras pārvaldību, lai izpildītu Kopīgo paziņojumu un Vienoto pieeju, kā mērķis ir racionalizēt aģentūru darbību un padarīt to efektīvāku.

(39)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(40)

Eiropas Jūras drošības aģentūra, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1406/2002, paliek tā pati juridiskā persona un turpinās veikt visas savas darbības un procedūras,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN MĒRĶI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šī regula izveido Eiropas Jūras drošības aģentūru (“Aģentūra”).

Aģentūra, ko izveido šī regula, aizstāj Eiropas Jūras drošības aģentūru, ko izveidoja Regula (EK) Nr. 1406/2002, un ir tās pēctece.

2.   Šī regula paredz visaptverošus noteikumus par Aģentūras uzdevumiem, darbību un pārvaldību.

3.   Aģentūra palīdz dalībvalstīm un Komisijai efektīvi piemērot un īstenot visā Savienībā ar jūras transportu saistītus Savienības tiesību aktus. Šajā nolūkā Aģentūra sadarbojas ar dalībvalstīm un Komisiju un sniedz tām tehnisku, operatīvu un zinātnisku palīdzību saskaņā ar Aģentūras mērķiem un uzdevumiem, kas noteikti 2. pantā un II un III nodaļā.

4.   Sniedzot 3. punktā minēto palīdzību, Aģentūra jo īpaši atbalsta dalībvalstis un Komisiju attiecīgo Savienības tiesību aktu piemērošanā un jūras satiksmes un jūras transporta vispārējās efektivitātes, kā noteikts šajā regulā, veicināšanā, lai atvieglotu Savienības mērķu sasniegšanu jūras transporta jomā.

5.   Aģentūras sniegtā palīdzība un uzdevumi, kas izklāstīti 4.–11. pantā, neskar dalībvalstu tiesības un pienākumus.

2. pants

Aģentūras mērķi

1.   Aģentūras galvenie mērķi ir nodrošināt augstu, vienveidīgu un efektīvu kuģošanas drošības līmeni nolūkā panākt maksimālu negadījumu skaita samazināšanu augstu, vienveidīgu un efektīvu kuģošanas drošības līmeni, kuģu radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanos un jūrniecības nozares vidisko ilgtspēju, kā arī kuģu radīta piesārņojuma novēršanu un reaģēšanu uz to un reaģēšanu uz jūras piesārņojumu, ko rada naftas un gāzes iekārtas.

2.   Citi aģentūras mērķi ir atbalstīt administratīvo procedūru digitalizāciju un samazināt administratīvo slogu jūrniecības nozarē, atvieglojot datu elektronisku pārsūtīšanu, un atbalstīt vienkāršošanu un integrētu jūras uzraudzības un jūrlietu situācijas apzināšanās sistēmu un pakalpojumu nodrošināšanu Komisijai un dalībvalstīm.

II NODAĻA

AĢENTŪRAS UZDEVUMI

3. pants

Horizontāla tehniskā palīdzība

1.   Aģentūra palīdz Komisijai:

a)

uzraudzīt to attiecīgo saistošo Savienības tiesību aktu efektīvu īstenošanu, kas attiecas uz Aģentūras mērķiem, jo īpaši veicot apmeklējumus un inspekcijas, kā minēts 10. pantā;

b)

veikt sagatavošanās darbus attiecīgo Savienības tiesību aktu, kas attiecas uz Aģentūras mērķiem, atjaunināšanai un izstrādāšanai, jo īpaši atbilstīgi attiecīgo starptautisko tiesību normu attīstībai;

c)

veikt jebkādu citu uzdevumu, kas ar Savienības tiesību aktiem piešķirts Komisijai saistībā ar Aģentūras mērķiem.

Piemērojot pirmās daļas a) apakšpunktu, Aģentūra var ierosināt Komisijai uzlabojumus.

2.   Aģentūra sadarbojas ar dalībvalstīm, lai:

a)

attiecīgā gadījumā organizētu spēju veidošanas un apmācības pasākumus jomās, uz kurām attiecas Aģentūras mērķi un par kurām ir atbildīgas dalībvalstis;

b)

izstrādātu tehniskus risinājumus, cita starpā nodrošinot attiecīgus operatīvos pakalpojumus, un sniegtu tehnisku palīdzību, nolūkā veidot tās valsts spējas, kuras vajadzīgas, lai īstenotu Savienības tiesību aktus saistībā ar Aģentūras mērķiem.

Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos Aģentūra izveido atbilstīgas spējas, lai izstrādātu, īstenotu un koordinētu apmācības pasākumus, kas ir saistīti ar Aģentūras mērķiem. Apmācības pasākumus izstrādā, cieši apspriežoties ar dalībvalstīm un Komisiju, un tos apstiprina valde saskaņā ar šīs regulas 17. pantu, vienlaikus pilnībā ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 166. pantu.

3.   Aģentūra veicina un atvieglo sadarbību starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un Komisiju Savienības tiesību aktu īstenošanā, veicinot pieredzes un labas prakses apmaiņu un izplatīšanu.

4.   Aģentūra pēc Komisijas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas, saņēmusi valdes iepriekšēju apstiprinājumu saskaņā ar 17. pantu, sniedz ieguldījumu jūras pētniecības pasākumos Savienības līmenī, kad tas nepieciešams, lai izpildītu Aģentūras mērķus. Šajā saistībā Aģentūra palīdz Komisijai un dalībvalstīm noteikt galvenās pētniecības tēmas, neskarot citus pētniecības pasākumus Savienības līmenī, un analizēt notiekošos un pabeigtos pētniecības projektus, kas attiecas uz Aģentūras mērķiem. Attiecīgā gadījumā, ievērojot piemērojamos noteikumus par intelektuālo īpašumu un drošības apsvērumiem, Aģentūra, saņēmusi Komisijas apstiprinājumu, izplata savu pētniecības un inovācijas pasākumu rezultātus kā daļu no tās ieguldījuma sinerģijas radīšanā starp citu Savienības struktūru un dalībvalstu veiktiem pētniecības un inovācijas pasākumiem.

5.   Ja tas nepieciešams Aģentūras uzdevumu izpildei, tā var veikt pētījumus, iesaistot Komisiju un noteiktos gadījumos, konsultējoties ar vadības grupām, dalībvalstis, un attiecīgos gadījumos sociālos partnerus un nozares pārstāvjus, kuriem ir specializētas zināšanas par attiecīgajiem jautājumiem.

6.   Pamatojoties uz Aģentūras veikto izpēti un pētījumiem un uz pieredzi, kas gūta tās darbībās, jo īpaši apmeklējumos un inspekcijās, kā arī informācijas un labas prakses apmaiņā ar dalībvalstīm un Komisiju, Aģentūra, vienojoties ar Komisiju un valdi, var nodrošināt attiecīgus nesaistošus ieteikumus, norādījumus vai rokasgrāmatas, lai atbalstītu dalībvalstis un attiecīgā gadījumā nozari attiecīgo Savienības tiesību aktu īstenošanā.

4. pants

Ar kuģošanas drošību saistīti uzdevumi

1.   Aģentūra uzrauga progresu jūras transporta drošības jomā Savienībā, veic riska analīzi, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, un izstrādā drošības riska novērtējuma modeļus, lai noteiktu drošības problēmas un riskus. Reizi trijos gados Aģentūra sniedz Komisijai ziņojumu par progresu kuģošanas drošības jomā ar iespējamiem tehniskiem ieteikumiem, ko varētu īstenot Savienības vai starptautiskā līmenī, jo īpaši attiecībā uz iespējamiem drošības riskiem, kas izriet no kuģu enerģijas ilgtspējīgu alternatīvu avotu, tostarp nulles emisiju tehnoloģiju un krasta energoapgādes, kā definēts Regulā (ES) 2023/1805, izstrādes, izmantošanas un izvēršanas.

2.   Aģentūra palīdz Komisijai un dalībvalstīm īstenot Direktīvu 2009/21/EK. Jo īpaši Aģentūra vajadzības gadījumā un pamatojoties uz dalībvalstu palīdzības pieprasījumiem, palīdz Komisijai organizēt attiecīgus karoga valsts inspektoru un karoga valsts apskašu veicēju apmācības pasākumus, kas minēti minētās direktīvas 4.c pantā. Aģentūra arī palīdz Komisijai izstrādāt, uzturēt un atjaunināt digitālu sadarbspējīgu portālu saskaņā ar minētās direktīvas 6. pantu un kuģu informācijas datubāzi saskaņā ar minētās direktīvas 6.a pantu un izveidot minētās direktīvas 9.b pantā norādīto elektronisko ziņošanas rīku, un, pamatojoties uz tādā veidā savāktajiem datiem, var sniegt Komisijai ieteikumus.

Aģentūra palīdz Komisijai izstrādāt attiecīgus rīkus un pakalpojumus, kas palīdz dalībvalstīm pēc to pieprasījuma izpildīt pienākumus, ievērojot Direktīvu 2009/21/EK.

3.   Aģentūra palīdz Komisijai izstrādāt, uzturēt un atjaunināt inspekciju datubāzi, kas paredzēta Direktīvas 2009/16/EK 24. pantā, un izstrādā, uztur un atjaunina validācijas rīku, kas paredzēts minētās direktīvas 24.a pantā, un atbalsta dalībvalstis. Pamatojoties uz minētajā datubāzē savāktajiem datiem, Aģentūra palīdz Komisijai analizēt attiecīgo informāciju un publicēt informāciju par kuģiem un uzņēmumiem, kuru darbības līmenis saskaņā ar Direktīvu 2009/16/EK ir zems vai ļoti zems.

Aģentūra nodrošina attiecīgus rīkus un pakalpojumus, lai palīdzētu dalībvalstīm pēc to pieprasījuma izpildīt to pienākumus, ievērojot Direktīvu 2009/16/EK.

Sadarbībā ar dalībvalstīm un tā, kā par to panākta vienošanās Parīzes SM ietvaros, Aģentūra arī palīdz Komisijai izstrādāt profesionālās apmācības programmu dalībvalstu ostas valsts kontroles inspektoriem, kā paredzēts Direktīvas 2009/16/EK 22. panta 7. punktā.

4.   Aģentūra palīdz Komisijai izstrādāt un uzturēt Direktīvas 2009/18/EK 17. pantā paredzēto Eiropas Jūras negadījumu datubāzi. Pamatojoties uz minētajā datubāzē savāktajiem datiem, Aģentūra apkopo gada pārskatu par jūras negadījumiem un starpgadījumiem. Pēc attiecīgo dalībvalstu jūras negadījumu drošības izmeklēšanas iestāžu pieprasījuma un pieņemot, ka nepastāv interešu konflikts, Aģentūra minētajām dalībvalstīm sniedz operatīvu atbalstu jūras negadījumu drošības izmeklēšanas veikšanā. Aģentūra arī veic jūras negadījumu drošības izmeklēšanas ziņojumu analīzi, kā paredzēts Direktīvā 2009/18/EK, lai noteiktu pievienoto vērtību Savienības līmenī, proti, izsecināt jebkādu būtisku pieredzi.

Aģentūra nodrošina regulāru apmācību atbilstoši dalībvalstu jūras negadījumu drošības izmeklēšanas iestāžu vajadzībām.

5.   Aģentūra palīdz Komisijai un dalībvalstīm īstenot Padomes Direktīvu 98/41/EK (23) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/25/EK (24) un 2009/45/EK (25). Aģentūra palīdz Komisijai jo īpaši izstrādāt un uzturēt pasākumu datubāzi, kas paredzēta Direktīvas 2009/45/EK 9. panta 4. punkta septītajā daļā un Direktīvas 98/41/EK 9. panta 3. punkta a) apakšpunktā, un palīdz Komisijai novērtēt šādus pasākumus.

6.   Aģentūra atvieglo sadarbību un informācijas apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm, lai tā varētu novērtēt atzītās organizācijas, kas veic apskates un sertifikācijas uzdevumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 391/2009 8. panta 1. punktu. Aģentūra jo īpaši:

a)

sniedz Komisijai atzinumu par atzīto organizāciju novērtējumu, ko tā veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 391/2009 8. panta 1. punktu;

b)

sniedz dalībvalstīm atbilstošu informāciju saistībā ar apmeklējumiem un inspekcijām, ko Aģentūra veic, lai atbalstītu Komisijas novērtējumu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 391/2009 8. panta 1. punktā, un tādejādi atbalstītu atzīto organizāciju pārraudzību saskaņā ar 9. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/15/EK (26), ar ko atbalsta dalībvalstis to Savienības un starptautisko karoga valstu saistību izpildē;

c)

sniedz Komisijai tehnisku palīdzību par iespējamiem korektīviem pasākumiem vai naudas sodu uzlikšanu atzītajām organizācijām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 391/2009 5. un 6. pantu un attiecīgajām iepriekšējas paziņošanas prasībām.

Piemērojot šā punkta pirmās daļas b) punktu, Aģentūra palīdz Komisijai un dalībvalstīm īstenot Direktīvas 2009/21/EK 9.a pantu.

7.   Aģentūra palīdz Komisijai īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/90/ES (27), sniedzot savu tehnisko novērtējumu par drošības un vidiskajiem aspektiem, sniedzot ieteikumus ar attiecīgo projektēšanas, būvniecības un veiktspējas prasību un testēšanas standartu sarakstiem, un palīdz Komisijai izveidot un uzturēt minētās direktīvas 35. panta 4. punktā paredzēto datubāzi un atvieglot sadarbību starp paziņotajām novērtēšanas struktūrām, darbojoties kā to koordinācijas grupas tehniskais sekretariāts.

8.   Aģentūra palīdz Komisijai un dalībvalstīm apzināt drošības riskus, kas saistīti ar modernu automatizētu tehnoloģiju izstrādi.

9.   Aģentūra analizē statistiku par jūrniekiem, kas sniegta un izmantota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2022/993 (28). Pēc valdes pieprasījuma tā var arī analizēt statistiku par trūkumiem, kas saistīti ar MLC 2006 un kas konstatēti ostas valsts kontroles inspekcijās, kuras veic saskaņā ar Direktīvu 2009/16/EK, lai palīdzētu uzlabot jūrnieku darba un dzīves apstākļus uz kuģa.

10.   Pēc valdes iepriekšēja apstiprinājuma Aģentūra attiecīgā gadījumā un neskarot dalībvalstu kompetenci minētajās jomās var palīdzēt Komisijai un dalībvalstīm tādās jaunās jomās, kas saistītas ar kuģošanas drošību.

5. pants

Ar vidisko ilgtspēju saistīti uzdevumi

1.   Aģentūra izmaksu ziņā efektīvā veidā atbalsta dalībvalstis ar papildu operatīvajiem līdzekļiem reaģēšanai uz piesārņojumu, tostarp ar tādiem līdzekļiem, kurus paredzēts izstrādāt ilgtspējīgām alternatīvām degvielām, piesārņojumam, ko izraisījuši kuģi, un jūras piesārņojumam, ko izraisījušas naftas un gāzes iekārtas.

Aģentūra šādu atbalstu sniedz pēc tās skartās dalībvalsts pieprasījuma, kuras pakļautībā tiek veiktas tīrīšanas darbības. Šāds atbalsts neskar piekrastes valstu atbildību par piemērotu mehānismu ieviešanu reaģēšanai uz piesārņojumu, un, to sniedzot, tiek ņemta vērā esošā dalībvalstu sadarbība šajā jomā.

Operatīvajos līdzekļos, ko Aģentūra nodrošina dalībvalstīm, ņem vērā un paredz nozares pāreju uz kuģu enerģijas ilgtspējīgu alternatīvu avotu izmantošanu. Attiecīgā gadījumā pieprasījumi mobilizēt piesārņojuma novēršanas darbības notiek, izmantojot Savienības civilās aizsardzības mehānismu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES (29) (“Savienības civilās aizsardzības mehānisms”).

2.   Aģentūra sagatavo un atjaunina riska novērtējumu visiem ES jūras baseiniem, kurš kalpo par pamatu tam, lai noteiktu Aģentūras naftas un ķīmiskā piesārņojuma reaģēšanas kuģu atrašanās vietu nolūkā palīdzēt dalībvalstīm reaģēt uz jūras vides piesārņojumu.

3.   Aģentūra palīdz Komisijai un dalībvalstīm atklāt iespējamu piesārņojumu un saukt pie atbildības kuģus, kas veic nelikumīgu novadīšanu saskaņā ar Direktīvu 2005/35/EK. Aģentūra jo īpaši palīdz īstenot minētās direktīvas 10.–10.d pantu ar turpmākajām darbībām:

a)

izstrādājot un uzturot Eiropas piesārņojuma atklāšanas satelītdienestu (CleanSeaNet) kā SafeSeaNet daļu un citus ziņošanas mehānismus un sistēmas;

b)

vācot, analizējot un izplatot attiecīgo informāciju par Direktīvas 2005/35/EK īstenošanu un izpildes nodrošināšanu atbilstīgi tai;

c)

nodrošinot kompetento valsts iestāžu spēju veidošanu un atvieglojot paraugprakses apmaiņu starp tām;

d)

izstrādājot un uzturot tiešsaistes ārēju ziņošanas kanālu, lai saņemtu un apstrādātu informāciju par iespējamu nelikumīgu novadīšanu, par ko paziņojusi apkalpe, un nododot šādu informāciju attiecīgajai dalībvalstij vai dalībvalstīm, vienlaikus nodrošinot nepieciešamo aizsardzību personām, kuras ziņo par iespējamiem pārkāpumiem, un šo personu personas datiem.

4.   Aģentūra sadarbojas ar citām Savienības aģentūrām, piemēram, Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (EFCA), kas izveidota ar Regulu (ES) 2019/473, saskaņā ar darba vienošanos, kas minēta šīs regulas 12. panta 2. punktā.

5.   Aģentūra nodrošina CleanSeaNet pakalpojumu un citus rīkus, lai pēc Komisijas vai dalībvalsts pieprasījuma palīdzētu Komisijai un dalībvalstīm uzraudzīt naftas un gāzes iekārtu izraisītā jūras naftas piesārņojuma apmēru un ietekmi uz vidi.

6.   Aģentūra palīdz Komisijai un dalībvalstīm īstenot Direktīvu (ES) 2019/883, tostarp palīdz izstrādāt, uzturēt un atjaunināt inspekciju datubāzi, kas paredzēta minētās direktīvas 14. pantā.

7.   Aģentūra palīdz Komisijai un dalībvalstīm īstenot Direktīvu 2008/56/EK, palīdzot sasniegt mērķi – panākt vai saglabāt labu jūras ūdeņu vides stāvokli, kā definēts minētajā direktīvā, – ar Direktīvas 2008/56/EK elementiem, kas saistīti ar kuģošanu, un izmantojot esošos Aģentūras rīkus, piemēram, integrētos jūras satiksmes pakalpojumus.

8.   Aģentūra pēc Komisijas vai dalībvalsts pieprasījuma palīdz Komisijai un dalībvalstīm, cita starpā ar operatīviem rīkiem un pakalpojumiem, īstenot Direktīvas (ES) 2016/802 elementus, kas saistīti ar kuģošanu. Šajā sakarā Aģentūra arī uztur attiecīgo inspekciju datubāzi, lai palīdzētu dalībvalstīm novērtēt kuģu neatbilstības minētajai direktīvai risku.

9.   Aģentūra palīdz Komisijai un dalībvalstīm īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1257/2013 (30), vācot un analizējot datus par minētās regulas ievērošanu.

10.   Pēc valdes iepriekšēja apstiprinājuma Aģentūra attiecīgā gadījumā un neskarot dalībvalstu kompetenci minētajās jomās var atbalstīt Komisiju un dalībvalstis tādās jaunās jomās, kas saistītas ar vidisko ilgtspēju.

11.   Reizi trijos gados Aģentūra sniedz Komisijai ziņojumu par progresu, kas panākts, samazinot jūras transporta ietekmi uz vidi Savienības līmenī.

6. pants

Ar dekarbonizāciju saistīti uzdevumi

1.   Aģentūra pēc Komisijas vai dalībvalsts pieprasījuma sniedz tehnisku palīdzību Komisijai un dalībvalstīm saistībā ar operatīviem un tehniskiem pasākumiem, kā arī regulatīviem centieniem samazināt kuģu radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Šajā saistībā Aģentūra var izmantot jebkurus attiecīgos operatīvos rīkus vai pakalpojumus. Aģentūra pēc iepriekšējas apspriešanās ar dalībvalstīm jo īpaši veic izpēti, analīzi un ierosina Komisijai attiecīgus norādījumus vai ieteikumus saistībā ar ilgtspējīgu alternatīvu degvielu, enerģijas un energosistēmu izmantošanu un izvēršanu uz kuģiem, piemēram, nulles emisiju tehnoloģijām, krasta elektroapgādi vai vēja palīgpiedziņu, kā definēts Regulā (ES) 2023/1805, vai saules palīgpiedziņu, un saistībā ar tādiem energoefektivitātes pasākumiem kā ātruma optimizācija.

2.   Aģentūra palīdz Komisijai un dalībvalstīm īstenot Regulu (ES) 2023/1805. Aģentūra jo īpaši palīdz Komisijai izstrādāt un uzturēt FuelEU datubāzi, kas izveidota ar Regulas (ES) 2023/1805 19. pantu, un citus attiecīgos IT rīkus, kā norādīts minētās regulas 19. pantā, nolūkā izstrādāt piemērotus uzraudzības rīkus, norādījumus un uz risku balstītu mērķu noteikšanas rīkus, kas paredzēti jo īpaši minētās regulas 18. pantā, lai atvieglotu īstenošanas, verifikācijas un izpildes darbības, kā arī attiecīgo datu analīzi un ziņojumu sagatavošanu saskaņā ar minētās regulas 30. pantu.

3.   Aģentūra palīdz Komisijai un dalībvalstīm īstenot Regulu (ES) 2015/757. Aģentūra jo īpaši palīdz Komisijai izstrādāt, atjaunināt un uzturēt attiecīgos IT rīkus, datubāzes un norādījumus, lai īstenotu minēto regulu un atvieglotu izpildes darbības, palīdz Komisijai analizēt attiecīgos datus, kas paziņoti saskaņā ar minēto regulu, un atbalsta Komisiju darbībās, ko tā veic, lai tā izpildītu saistības, ievērojot minētās regulas 21. pantu.

4.   Aģentūra palīdz Komisijai un dalībvalstīm īstenot Direktīvu 2003/87/EK attiecībā uz jūrniecības nozari. Jo īpaši Aģentūra palīdz Komisijai izstrādāt atbilstošus IT ieviešanas rīkus, uzraudzības rīkus, norādījumus un uz risku balstītus mērķu noteikšanas rīkus, lai atvieglotu pārbaudes, izpildes un īstenošanas darbības saistībā ar minēto direktīvu attiecībā uz jūrniecības nozari, vienlaikus izmantojot esošos attiecīgos rīkus, pakalpojumus un datubāzes.

5.   Panta 1.–4. punktā minētā palīdzība ietver arī uzraudzību un ziņošanu par iespējamu ietekmi uz ostu satiksmi, izvairīšanos no ostām un satiksmes novirzīšanu uz kaimiņos esošajām konteineru pārkraušanas ostām, kas kaitē Savienības ostām.

6.   Aģentūra reizi trijos gados sniedz Komisijai ziņojumu par progresu, kas panākts, veicot jūras transporta dekarbonizāciju Savienības līmenī. Ja iespējams, ziņojumā iekļauj tehnisko analīzi par konstatētajām problēmām, kuras varētu risināt Savienības līmenī. Ziņojumu dara publiski pieejamu aģentūras tīmekļa vietnē tādā formātā, kas ļauj veikt meklēšanu.

7. pants

Ar jūras drošību un kiberdrošību saistīti uzdevumi

1.   Aģentūra sniedz Komisijai tehnisko palīdzību, veicot inspekcijas uzdevumus, kas tai uzticēti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 725/2004 9. panta 4. punktu.

2.   Aģentūra pēc Komisijas vai dalībvalsts pieprasījuma palīdz Komisijai un dalībvalstīm kopā ar jebkuru citu attiecīgo Savienības struktūru, sniedzot tehniskus norādījumus un veicinot paraugprakses un informācijas apmaiņu par kibernoturību un kiberdrošības incidentiem starp dalībvalstīm.

8. pants

Ar jūras uzraudzību un krīzes situācijām jūrā saistīti uzdevumi

1.   Aģentūra pēc Komisijas vai dalībvalsts pieprasījuma sniedz Komisijai un dalībvalstīm tādus mūsdienīgus jūras uzraudzības un komunikācijas pakalpojumus, to starpā kosmosa un zemes infrastruktūra un uz jebkura veida platformām uzstādīti sensori, kas uzlabo jūrlietu situācijas apzināšanos, tostarp saistībā ar ģeopolitiskiem izaicinājumiem.

2.   Satiksmes uzraudzības jomā, uz ko attiecas Direktīva 2002/59/EK, Aģentūra jo īpaši veicina sadarbību starp piekrastes valstīm attiecīgajās kuģošanas zonās un izstrādā, uztur un vada kuģu identifikācijas un uzraudzības lielos attālumos (LRIT) Eiropas Datu centru, kā definēts minētās direktīvas 6.b pantā, un SafeSeaNet, kā minēts minētās direktīvas 22.a pantā, kā arī LRIT Starptautisko informācijas datu apmaiņas sistēmu saskaņā ar saistībām SJO.

3.   Aģentūra pēc pieprasījuma un neskarot Savienības tiesību aktus un valsts tiesību aktus, Komisijai, kompetentajām valsts iestādēm un attiecīgajām Savienības struktūrām to pilnvaru robežās sniedz atbilstīgos kuģu atrašanās vietas un Zemes novērošanas datus, lai veicinātu pasākumus pret pirātisma un tīšu nelikumīgu darbību draudiem, kā tas paredzēts piemērojamos Savienības tiesību aktos vai starptautiskos juridiskos instrumentos jūras transporta jomā, ievērojot piemērojamos datu aizsardzības noteikumus un saskaņā ar administratīvajām procedūrām, kas noteikts Direktīvā 2002/59/EK. LRIT informācijas sniegšanai saņem attiecīgās karoga valsts piekrišanu.

4.   Aģentūra vada diennakts centru, pēc pieprasījuma un neskarot Savienības tiesību aktus un valsts tiesību aktus, sniedzot Komisijai, kompetentajām valsts iestādēm, neskarot to karoga, piekrastes un ostas valsts tiesības un pienākumus, un attiecīgajām Savienības struktūrām to pilnvaru robežās jūrlietu situācijas apzināšanās un analītiskos datus, vajadzības gadījumā atbalstot tās saistībā ar:

a)

kuģošanas drošību, jūras drošību un jūras piesārņojumu;

b)

ārkārtas situācijām jūrā;

c)

to Savienības tiesību aktu īstenošanu, kas paredz kuģu pārvietošanās un kuģošanas apdraudējumu uzraudzību;

d)

pasākumiem, kas vērsti pret pirātisma draudiem un citām tīšām nelikumīgām darbībām, kā paredzēts piemērojamos Savienības tiesību aktos vai starptautiski saskaņotos juridiskos instrumentos jūras transporta jomā;

e)

to Savienības ierobežojošo pasākumu īstenošanu, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 29. pantu vai LESD 215. pantu un kas ir Aģentūras kompetencē.

Uz šādas informācijas sniegšanu attiecas piemērojamie datu aizsardzības noteikumi un attiecīgā gadījumā pamatnostādnes, kas jāizdod augsta līmeņa vadības grupai, kura izveidota saskaņā ar Direktīvu 2002/59/EK. LRIT informācijas sniegšanai saņem attiecīgās karoga valsts piekrišanu.

5.   Aģentūra savā kompetences jomā veicina savlaicīgu reaģēšanu uz krīzēm un to mazināšanu, pēc pieprasījuma palīdzot dalībvalstīm un Komisijai īstenot ārkārtas rīcības plānus un veicinot informācijas un paraugprakses apmaiņu starp tām.

6.   Aģentūra palīdz Komisijai Copernicus drošības pakalpojuma jūras uzraudzības komponenta īstenošanā saskaņā ar programmas Copernicus pārvaldības un finanšu shēmu.

7.   Aģentūra palīdz Komisijai un dalībvalstīm izstrādāt un uzturēt brīvprātīgu vienotu informācijas apmaiņas vidi (CISE), sadarbspējas risinājumu, kura nolūks ir veicināt informācijas apmaiņu starp dažādām sistēmām, ko izmanto valstu par jūrniecības jomu atbildīgās civilās un militārās iestādes, papildinot informāciju, kas jau ir pieejama, izmantojot obligātās informācijas sistēmas.

9. pants

Ar digitalizāciju un vienkāršošanu saistīti uzdevumi

1.   Aģentūra attiecīgā gadījumā Savienības tiesību jomās, kas ir tās kompetencē, vāc un sniedz objektīvas, ticamas un salīdzināmas statistikas ziņas, informāciju un datus, lai novērtētu pašreizējo pasākumu lietderību un izmaksu efektivitāti. Šādi uzdevumi cita starpā ir elektronisko sertifikātu izsniegšanas atvieglošana un veicināšana, esošo datubāzu izmantošana un inovatīvu IT un mākslīgā intelekta rīku izmantošana.

2.   Aģentūra palīdz Komisijai īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1239 (31), veicot šādus uzdevumus:

a)

Komisijas pārraudzībā izstrādāt un uzturēt Eiropas Jūras vienloga sistēmas vides (“EMSWe”), kas izveidota ar Regulas (ES) 2019/1239 1. pantu, kopējos IT komponentus un pakalpojumus;

b)

uzturēt EMSWe datu kopu, kas izveidota ar Regulu (ES) 2019/1239, ziņojumu īstenošanas rokasgrāmatu un digitālo izklājlapu veidnes;

c)

sniegt nesaistošus tehniskus norādījumus dalībvalstīm par EMSWe īstenošanu;

d)

atvieglot EMSWe apmainīto datu sekmīgāku atkārtotu izmantošanu un koplietošanu, izmantojot SafeSeaNet.

3.   Pēc dalībvalstu pieprasījuma un neskarot esošos tehniskos risinājumus to reģistriem vai to kā karoga valstu tiesības un pienākumus, Aģentūra sniedz tām palīdzību, tostarp apmācību, reģistru digitalizācijā un saistībā ar procedūrām, kas veicina elektronisko sertifikātu izmantošanu un administratīvā sloga samazināšanu.

4.   Izstrādājot IT rīkus un citus tehniskus risinājumus, Aģentūra vienmēr ņem vērā kiberdrošību.

10. pants

Dalībvalstu apmeklējumi un inspekcijas

1.   Lai palīdzētu Komisijai pildīt LESD paredzētos pienākumus un jo īpaši izvērtēt attiecīgo Savienības tiesību efektīvu īstenošanu kuģošanas drošības un piesārņojuma novēršanas jomā, Aģentūra apmeklē dalībvalstis, ja Komisija šādu uzdevumu deleģē Aģentūrai, saskaņā ar valdes izstrādāto metodiku. Šāda metodika ietver integrētu pieeju, kuras mērķis ir pārbaudīt vairāk nekā vienu tiesību aktu, kas attiecas uz attiecīgās apmeklējamās dalībvalsts karoga, ostas vai piekrastes valsts lomu.

2.   Aģentūra saskaņā ar 1. punktā minēto metodiku informē attiecīgo dalībvalsti par plānoto apmeklējumu, pilnvaroto amatpersonu vārdiem, apmeklējuma sākuma dienu un paredzamo ilgumu. Aģentūras amatpersonas, kurām uzdots veikt šādu apmeklējumu, to dara, uzrādot Aģentūras izpilddirektora rakstisku (“izpilddirektors”) lēmumu, kurā norādīti misijas mērķi un uzdevumi.

3.   Aģentūra Komisijas vārdā var veikt inspekcijas, kā paredzēts saistošos Savienības tiesību aktos, tostarp attiecībā uz atzītajām organizācijām un attiecībā uz jūrnieku sagatavošanu un sertificēšanu trešās valstīs saskaņā ar Direktīvu (ES) 2022/993, ja Komisija Aģentūrai šādu uzdevumu deleģē.

4.   Aģentūra Komisijas vārdā var arī veikt inspekcijas uz vietas pārstrādes rūpnīcās trešās valstīs saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1257/2013, ja Komisija šādu uzdevumu deleģē Aģentūrai.

5.   Pēc katra šajā pantā minētā apmeklējuma vai inspekcijas Aģentūra sagatavo ziņojumu un nosūta to Komisijai un attiecīgajai dalībvalstij. Ziņojumu gatavo, izmantojot Komisijas apstiprinātu veidni.

6.   Vajadzības gadījumā un jebkurā gadījumā tad, kad šajā pantā minēto apmeklējumu vai inspekciju cikls ir noslēgts, Aģentūra analizē minētā cikla ziņojumus, lai apzinātu horizontālos konstatējumus un vispārējos secinājumus par pastāvošo pasākumu efektivitāti un rentabilitāti. Aģentūra minētās analīzes rezultātus iesniedz Komisijai un dalībvalstīm turpmākai apspriešanai, lai gūtu attiecīgus secinājumus un veicinātu labas prakses izplatīšanu.

III NODAĻA

CITI AĢENTŪRAS UZDEVUMI SAISTĪBĀ AR STARPTAUTISKAJĀM ATTIECĪBĀM UN SADARBĪBU AR EIROPAS KRASTA APSARDZI

11. pants

Starptautiskās attiecības

1.   Pēc Komisijas vai dalībvalstu pieprasījuma Aģentūra attiecībā uz Savienības kompetencē esošiem jautājumiem sniedz dalībvalstīm un Komisijai tehnisku palīdzību, kas vajadzīga, lai piedalītos attiecīgajā darbā, ko veic SJO tehniskās struktūras, SDO, ciktāl izskatāmie jautājumi skar kuģošu, kā arī Parīzes SM un attiecīgās reģionālās organizācijas.

Lai minētos uzdevumus veiktu efektīvi un lietderīgi, izpilddirektors var pieņemt lēmumu izvietot darbiniekus Savienības delegācijā Apvienotajā Karalistē, ievērojot attiecīgus nolīgumus ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), lai atbalstītu dalībvalstis un Komisiju darbībās, kas saistītas ar to dalību SJO darbā. Šāds lēmums ir iepriekš jāsaskaņo ar Komisiju un valdi. Šādā lēmumā norāda izvietoto darbinieku veicamo darbību tvērumu, izvairoties no liekām izmaksām un aģentūras administratīvo funkciju dublēšanās.

2.   Pēc Komisijas pieprasījuma Aģentūra Savienības kandidātvalstīm un attiecīgos gadījumos Eiropas Kaimiņattiecību partnervalstīm un valstīm, kas piedalās Parīzes SM, var sniegt tehnisku palīdzību, cita starpā attiecīgu apmācību pasākumu organizēšanā saistībā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.

3.   Aģentūra pēc Komisijas vai EĀDD vai abu, vai pēc dalībvalstu pieprasījuma var sniegt palīdzību saistībā ar kuģu izraisītu piesārņojumu un naftas un gāzes iekārtu izraisītu jūras piesārņojumu, kas ietekmē trešās valstis, kurām ir kopīgs reģionāls jūras baseins ar Savienību. Aģentūra sniedz palīdzību saskaņā ar Savienības civilās aizsardzības mehānismu un saskaņā ar nosacījumiem, kas piemērojami dalībvalstīm, kā minēts 5. panta 1. punktā, ko pēc analoģijas piemēro minētajām trešām valstīm. Minētos uzdevumus koordinē ar esošajiem reģionālajiem sadarbības pasākumiem, kas saistīti ar jūras piesārņojumu.

4.   Neskarot 24. pantu, Aģentūra pēc Komisijas pieprasījuma var sniegt tehnisku palīdzību trešām valstīm jautājumos, kas ir Komisijas kompetencē.

5.   Aģentūra, saņēmusi Komisijas apstiprinājumu, var slēgt administratīvus nolīgumus un sadarboties ar citām Savienības struktūrām, kas risina jautājumus, kuri ir Aģentūras kompetencē. Šādu nolīgumu slēgšanai un sadarbībai saņem labvēlīgu valdes atzinumu un regulāri gatavo turpmākus ziņojumus.

6.   Valde kā daļu no vienotā programmdokumenta pieņem Aģentūras starptautisko attiecību stratēģiju attiecībā uz jautājumiem, kas ir Aģentūras kompetencē.

12. pants

Eiropas sadarbība krasta apsardzes funkciju jomā

1.   Aģentūra sadarbībā ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru (Frontex) un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (EFCA), katra saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām, atbalsta valstu iestādes, kuras veic krasta apsardzes funkcijas valstu un Savienības līmenī un vajadzības gadījumā starptautiskā līmenī:

a)

koplietojot, apkopojot un analizējot informāciju, kas ir pieejama kuģu ziņošanas sistēmās un citās minēto aģentūru mitinātās vai minētajām aģentūrām pieejamās informācijas sistēmās, saskaņā ar to attiecīgajiem juridiskajiem pamatiem un neskarot datu atrašanos dalībvalstu īpašumā;

b)

sniedzot mūsdienīgus uzraudzības un komunikācijas pakalpojumus, cita starpā izmantojot kosmosā bāzētu un zemes infrastruktūru un uz jebkura veida platformas uzmontētus sensorus;

c)

spēju veidošanas ceļā, izstrādājot pamatnostādnes un ieteikumus un izveidojot paraugpraksi, kā arī nodrošinot personāla apmācību un apmaiņu;

d)

veicinot informācijas apmaiņu un sadarbību krasta apsardzes funkciju jomā, cita starp analizējot darbības problēmas un apdraudējumus, kas rodas jūrniecības jomā;

e)

spēju koplietošanas ceļā, plānojot un īstenojot vairākmērķu operācijas un koplietojot līdzekļus un citas spējas, ciktāl minētās darbības koordinē minētās aģentūras un par tām ir saņemta attiecīgo dalībvalstu kompetento iestāžu piekrišana.

2.   Neskarot 15. pantā noteiktās valdes pilnvaras, konkrētus veidus sadarbībai krasta apsardzes funkciju jomā starp Aģentūru, Frontex un EFCA nosaka ar darba vienošanos saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām un finanšu noteikumiem, ko piemēro minētajām aģentūrām. Šādu vienošanos apstiprina valde, Frontex valde un EFCA valde.

3.   Komisija, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, Aģentūru, Frontex un EFCA, dara pieejamu praktisku rokasgrāmatu par Eiropas sadarbību krasta apsardzes funkciju jomā. Minētā rokasgrāmata ietver pamatnostādnes, ieteikumus un paraugpraksi informācijas apmaiņai. Komisija rokasgrāmatu pieņem ieteikuma veidā.

4.   Šajā pantā noteiktie uzdevumi neskar 4.–11. pantā minētos Aģentūras uzdevumus vai dalībvalstu tiesības un pienākumus, jo īpaši attiecībā uz karoga valstīm, ostas valstīm vai piekrastes valstīm.

13. pants

Saziņa un informācijas izplatīšana

Savu pilnvaru ietvaros Aģentūra pēc savas iniciatīvas var iesaistīties komunikācijas pasākumos, lai popularizētu tās darbu un izplatītu attiecīgos norādījumus. Komunikācijas pasākumi atbalsta pārējos uzdevumus, kas minēti 3.–12. pantā, un tos veic saskaņā ar attiecīgiem komunikācijas un izplatīšanas plāniem, kurus pieņem valde. Valde regulāri atjaunina minētos plānus, pamatojoties uz vajadzību analīzi.

IV NODAĻA

AĢENTŪRAS ORGANIZĀCIJA

14. pants

Administratīvā un pārvaldības struktūra

Aģentūras administratīvo un pārvaldības struktūru veido:

a)

valde, kas pilda 16. pantā izklāstītās funkcijas;

b)

izpilddirektors, kas pilda 22. pantā izklāstītos pienākumus.

15. pants

Valdes sastāvs

1.   Valdē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un četri Komisijas pārstāvji, un tiem visiem ir balsstiesības.

Valdē ir vēl četri Komisijas izvirzīti speciālisti bez balsstiesībām, kas pārstāv ar Aģentūras darbības mērķiem visciešāk saistītās nozares, kā noteikts 2. pantā.

Visus valdes locekļus ieceļ, ņemot vērā to attiecīgās pieredzes un speciālo zināšanu līmeni 2. pantā minētajās jomās. Dalībvalstis un Komisija katra cenšas nodrošināt sieviešu un vīriešu līdzsvarotu pārstāvību valdē. Viens no četriem speciālistiem ir jūras negadījumu drošības izmeklēšanas iestāžu pastāvīgās sadarbības sistēmas, kas minēta Direktīvas 2009/18/EK 10. pantā, pārstāvis.

2.   Dalībvalstis un Komisija ieceļ savus valdes locekļus un locekļu aizstājējus, kas pārstāv locekļus viņu prombūtnes laikā.

3.   Valdes locekļu pilnvaru termiņš ir četri gadi. Valdes locekļu pilnvaru termiņu var pagarināt.

4.   Ikviens valdes loceklis un aizstājējs, stājoties amatā, paraksta rakstisku paziņojumu par to, ka neatrodas interešu konflikta situācijā. Ikviens valdes loceklis un aizstājējs atjaunina savu paziņojumu, ja mainās apstākļi, kas attiecas uz jebkādu interešu konfliktu. Aģentūra minētos paziņojumus un to atjauninājumus publicē savā tīmekļa vietnē.

16. pants

Valdes funkcijas

1.   Lai nodrošinātu, ka Aģentūra veic savus uzdevumus, valde:

a)

vispārīgi un stratēģiski ievirza Aģentūras darbību;

b)

katru gadu ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu pēc Komisijas atzinuma saņemšanas un saskaņā ar 17. pantu pieņem Aģentūras vienoto programmdokumentu;

c)

ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem Aģentūras gada budžetu un štatu sarakstu un pilda citas funkcijas attiecībā uz Aģentūras budžetu, ievērojot VI nodaļu;

d)

ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem Aģentūras darbības gada pārskatu un katru gadu līdz 1. jūlijam to iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un dalībvalstīm un to publisko;

e)

pieņem Aģentūrai piemērojamos finanšu noteikumus saskaņā ar 24. pantu;

f)

ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu sniedz atzinumu par Aģentūras galīgajiem pārskatiem;

g)

izstrādā metodiku attiecībā uz apmeklējumiem, kas veicami, ievērojot 10. pantu;

h)

izskata un apstiprina administratīvos nolīgumus saskaņā ar 11. panta 5. punktu;

i)

pieņem krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas ir samērīga ar krāpšanas riskiem, ņemot vērā īstenojamo pasākumu izmaksas un ieguvumus;

j)

pieņem un dara publiski pieejamus noteikumus interešu konfliktu novēršanai un pārvaldībai attiecībā uz saviem locekļiem un katru gadu publicē savā tīmekļa vietnē valdes locekļu interešu deklarāciju;

k)

pieņem noteikumus un procedūras par pārredzamību attiecībā uz lobēšanas darbībām un trešo subjektu iesaistīšanos Aģentūras izdotu un tās tīmekļa vietnē publicējamu ziņojumu vai citu dokumentu sagatavošanā, jo īpaši par šādiem trešiem subjektiem;

l)

pamatojoties uz vajadzību analīzi, pieņem un regulāri atjaunina 13. pantā minētos komunikācijas un izplatīšanas plānus;

m)

ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem savu reglamentu un dara to publiski pieejamu;

n)

attiecībā uz Aģentūras personālu saskaņā ar 2. punktu īsteno pilnvaras, kas ar Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (32) noteiktajiem Eiropas Savienības Civildienesta noteikumiem (“Civildienesta noteikumi”) piešķirtas iecēlējinstitūcijai un ar minētajā regulā noteikto Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (“Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība”) – iestādei, kura pilnvarota slēgt darba līgumus;

o)

pieņem īstenošanas noteikumus, lai īstenotu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. panta 2. punktu;

p)

ieceļ izpilddirektoru, sniedz norādījumus un uzrauga izpilddirektora darbības rezultātus, kā arī vajadzības gadījumā pagarina viņa pilnvaru termiņu vai atbrīvo viņu no amata ar tās balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu saskaņā ar 21. pantu;

q)

nosaka kārtību, kādā lēmumus pieņem izpilddirektors;

r)

attiecīgā gadījumā ieceļ grāmatvedi, uz kuru attiecas Civildienesta noteikumi un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un kas, pildot savus uzdevumus, ir pilnīgi neatkarīgs;

s)

nodrošina atbilstīgus turpmākos pasākumus saistībā ar konstatējumiem un ieteikumiem iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumos un izvērtējumos, kā arī saistībā ar Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) vai Eiropas Prokuratūras (EPPO) veiktajām izmeklēšanām;

t)

ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem visus lēmumus par Aģentūras iekšējo struktūru izveidi, tostarp par konsultatīvo vai darba grupu izveidi bez lēmumu pieņemšanas pilnvarām, un attiecīgā gadījumā par to izmaiņām, ņemot vērā pareizu budžeta pārvaldību;

u)

ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu apstiprina vienošanās attiecībā uz trešo valstu dalību Aģentūras darbā saskaņā ar 23. pantu;

v)

pieņem efektivitātes ieguvumu un sinerģijas sasniegšanas stratēģiju;

w)

pieņem 36. pantā minētos Aģentūras iekšējos drošības noteikumus;

x)

norīko Aģentūras datu aizsardzības uzraudzītāju.

Piemērojot pirmās daļas g) punktu, gadījumā, ja Komisija 15 dienu laikā no minētās metodikas pieņemšanas dara zināmu, ka tai nepiekrīt, valde to izskata atkārtoti un ar grozījumiem, ja tādi ir izdarīti, šo metodiku izstrādā otrajā lasījumā vai nu ar tās balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu, ieskaitot Komisijas pārstāvju balsis, vai arī ar dalībvalstu pārstāvju vienprātīgu lēmumu.

2.   Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. panta 2. punktu valde, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, pieņem lēmumu, ar kuru izpilddirektoram deleģē attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras un definē nosacījumus, ar kādiem šo pilnvaru deleģējumu var apturēt. Izpilddirektors ir pilnvarots minētās pilnvaras deleģēt tālāk.

Izņēmuma apstākļu dēļ valde var ar lēmumu uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un izpilddirektora tālāk deleģētās pilnvaras un īstenot tās pati vai deleģēt tās kādam no valdes locekļiem vai darbiniekam, kas nav izpilddirektors.

17. pants

Gada un daudzgadu programma

1.   Valde līdz katra gada 30. novembrim pieņem vienoto programmdokumentu, kurā ietverta gada un daudzgadu programma, pamatojoties uz izpilddirektora sagatavoto projektu un ņemot vērā Komisijas atzinumu. Valde to iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

Ja Komisija 15 dienu laikā no vienotā programmdokumenta pieņemšanas dienas dara zināmu, ka tam nepiekrīt, valde divu mēnešu laikā no Komisijas nepiekrišanas izteikšanas dienas atkārtoti izskata vienoto programmdokumentu un ar grozījumiem, ja tādi ir izdarīti, pieņem to otrajā lasījumā vai nu ar tās balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu, ieskaitot Komisijas pārstāvju balsis, vai arī ar dalībvalstu pārstāvju vienprātīgu lēmumu.

2.   Vienotais programmdokuments kļūst galīgs pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas, un vajadzības gadījumā to atbilstīgi koriģē.

3.   Gada darba programmā ietver sīki izklāstītus mērķus un gaidāmos rezultātus, tostarp snieguma rādītājus. Tā ietver arī finansējamo darbību aprakstu un norādi par katrai darbībai piešķirtajiem finanšu resursiem un cilvēkresursiem, ievērojot tādus principus kā budžeta līdzekļu sadale un pārvaldība pa darbības jomām. Gada darba programma saskan ar daudzgadu darba programmai. Tajā skaidri norāda uzdevumus, kuri ir pievienoti, mainīti vai svītroti salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu. Gada vai daudzgadu programmā vai abās ietver 11. pantā minēto stratēģiju attiecībām ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām un ar šo stratēģiju saistītās darbības.

4.   Valde groza pieņemto gada darba programmu, ja Aģentūrai tiek uzticēts jauns uzdevums. Šāda jauna uzdevuma iekļaušana ir atkarīga no cilvēkresursu un budžeta resursu ietekmes analīzes un var būt atkarīga no valdes lēmuma atlikt citus uzdevumus.

5.   Neatkarīgi no valdes tiesībām gada un daudzgadu plānošanā noteikt prioritātes konkrētiem uzdevumiem un darbībām valde, gatavojot vienoto programmdokumentu, izskata un apstiprina Komisijas vai dalībvalstu tehniskās palīdzības pieprasījumus, kā minēts 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā, 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā, 4. panta 2., 9. un 10. punktā, 5. panta 6., 8. un 10. punktā, 7. panta 2. punktā, 8. panta 6. un 7. punktā, 9. panta 3. punktā, 10. panta 4. punktā un 11. panta 2. un 4. punktā. Šādu pieprasījumu apstiprināšana:

a)

neskar citus Aģentūras uzdevumus;

b)

nerada darba dublēšanos;

c)

ir atkarīga no cilvēkresursu un budžeta resursu ietekmes analīzes; un

d)

var būt atkarīga no valdes lēmuma atlikt citus uzdevumus.

6.   Visus būtiskos grozījumus gada darba programmā pieņem saskaņā ar to pašu procedūru, ar kādu pieņem sākotnējo gada darba programmu. Valde var deleģēt izpilddirektoram pilnvaras izdarīt nebūtiskus grozījumus gada darba programmā.

7.   Daudzgadu darba programmā izklāsta vispārējo stratēģisko plānu, tostarp mērķus, gaidāmos rezultātus un snieguma rādītājus. Tajā arī nosaka resursu plānu, tostarp daudzgadu budžetu un darbinieku plānojumu.

8.   Šā panta 7. punktā minēto stratēģisko plānu vajadzības gadījumā atjaunina, jo īpaši lai reaģētu uz 38. pantā minētās izvērtēšanas iznākumu. Šā panta 7. punktā minēto resursu plānu atjaunina katru gadu.

18. pants

Valdes priekšsēdētājs

1.   Valde ievēlē priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku no tās balsstiesīgo locekļu vidus. Priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ievēlē ar valdes balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

2.   Ja priekšsēdētājs nevar pildīt savus pienākumus, priekšsēdētāja vietnieks automātiski stājas viņa vietā.

3.   Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru termiņš ir četri gadi un to var pagarināt vienu reizi. Tomēr, ja valdes priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka dalība valdē kādā brīdī viņu amata pilnvaru termiņa laikā beidzas, tajā pašā dienā automātiski beidzas arī viņu amata pilnvaru termiņš.

19. pants

Valdes sanāksmes

1.   Valdes sanāksmes organizē saskaņā ar tās reglamentu, un tās sasauc tās priekšsēdētājs.

2.   Izpilddirektors piedalās jautājumu apspriešanā, izņemot gadījumus, kad viņa līdzdalība var izraisīt interešu konfliktu, ja tā nolēmis priekšsēdētājs, vai kad valdei ir jāpieņem lēmums saskaņā ar 32. pantu.

3.   Valde sanāk uz parastām sanāksmēm divas reizes gadā. Turklāt tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja iniciatīvas vai pēc Komisijas vai vienas trešdaļas dalībvalstu pieprasījuma.

4.   Ja rodas konfidencialitātes jautājums vai interešu konflikts, valde var pieņemt lēmumu konkrētus darba kārtības jautājumus izskatīt, nepiedaloties attiecīgajiem locekļiem. Tas neskar dalībvalstu un Komisijas tiesības kā pārstāvi sūtīt aizstājēju vai jebkuru citu personu. Sīki izstrādātas normas par šā noteikuma piemērošanu iekļauj valdes reglamentā.

5.   Valde uz savām sanāksmēm novērotāja statusā konkrētos tās darba kārtības jautājumos var uzaicināt jebkuru personu, kuras viedoklis varētu to interesēt.

6.   Valdes locekļiem saskaņā ar valdes reglamenta noteikumiem var palīdzēt padomdevēji vai eksperti.

7.   Aģentūra izveido valdes sekretariātu.

20. pants

Balsošanas noteikumi valdē

1.   Valde pieņem lēmumus ar tās balsstiesīgo locekļu absolūtu balsu vairākumu, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi.

2.   Ja Komisija pauž nopietnas bažas par valdei iesniegtu lēmuma priekšlikumu par jautājumiem, kuri saistīti ar Deleģēto regulu (ES) 2019/715, Civildienesta noteikumiem un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, valde atliek attiecīgā lēmuma pieņemšanu. Valde 15 dienu laikā no Komisijas nopietno bažu par valdei iesniegtu lēmuma priekšlikumu paušanas dienas atkārtoti izskata minēto lēmumu un ar grozījumiem, ja tādi ir izdarīti, pieņem to otrajā lasījumā vai nu ar valdes balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu, ieskaitot Komisijas pārstāvju balsis, vai arī ar dalībvalstu pārstāvju četru piektdaļu balsu vairākumu.

3.   Katram valdes loceklim ir viena balss. Izpilddirektors nebalso.

4.   Ja kāds valdes loceklis balsošanā nepiedalās, minētā locekļa balsstiesības ir tiesīgs izmantot viņa aizstājējs.

5.   Reglamentā paredz sīkāk izstrādātu balsošanas kārtību, tostarp nosacījumus, atbilstīgi kuriem viens valdes loceklis var pārstāvēt kādu citu locekli.

V NODAĻA

IZPILDDIREKTORS

21. pants

Iecelšana, amata pilnvaru termiņa pagarināšana un atbrīvošana no amata

1.   Izpilddirektoru ieceļ valde, pamatojoties uz nopelniem un ar dokumentiem apliecinātu kompetenci un pieredzi, kas attiecināma uz jūrniecības nozari, no Komisijas ierosināto kandidātu saraksta pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras, kurā ievēro dzimumu un ģeogrāfiskā līdzsvara principu.

2.   Pirms iecelšanas amatā valdes izraudzīto kandidātu uzaicina uz Eiropas Parlamenta kompetento komiteju sniegt paziņojumu un atbildēt uz komitejas locekļu uzdotajiem jautājumiem.

3.   Lai noslēgtu līgumu ar izpilddirektoru, Aģentūru pārstāv valdes priekšsēdētājs.

4.   Izpilddirektora amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Savlaicīgi, pirms šā termiņa beigām, Komisija veic novērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora snieguma izvērtējumu un Aģentūras turpmākos uzdevumus un risināmos jautājumus, un informatīvos nolūkos iesniedz to valdei kopā ar priekšlikumu amata pilnvaru termiņa pagarināšanai.

5.   Valde, rīkojoties saskaņā ar Komisijas priekšlikumu, ņemot vērā 4. punktā minēto novērtējumu, var pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu vienu reizi uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. Valde informē Eiropas Parlamentu un Padomi par nodomu pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu. Pirms valde pieņem lēmumu pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu, izpilddirektoru var uzaicināt sniegt paziņojumu Eiropas Parlamenta kompetentajai komitejai un atbildēt uz tās locekļu uzdotajiem jautājumiem.

6.   Izpilddirektors, kura amata pilnvaru termiņš ir ticis pagarināts, nevar piedalīties citā atlases procedūrā uz to pašu amata vietu.

7.   Izpilddirektoru var atcelt no amata tikai ar valdes lēmumu, kas pieņemts pēc priekšlikuma, kuru var iesniegt Komisija vai vismaz viena trešdaļa valdes balsstiesīgo locekļu.

8.   Izpilddirektoru pieņem darbā kā Aģentūras pagaidu darbinieku saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

22. pants

Izpilddirektora uzdevumi un pienākumi

1.   Izpilddirektors vada Aģentūru saskaņā ar valdes lēmumiem un atskaitās valdei.

2.   Neskarot Komisijas un valdes pilnvaras, izpilddirektors savus pienākumus pilda neatkarīgi un nelūdz un nepieņem nedz kādas valdības, nedz arī citas struktūras norādījumus.

3.   Izpilddirektors pēc Eiropas Parlamenta uzaicinājuma tam ziņo par savu pienākumu izpildi. Padome var aicināt izpilddirektoru ziņot par savu pienākumu izpildi.

4.   Izpilddirektors ir Aģentūras likumīgais pārstāvis.

5.   Izpilddirektors ir atbildīgs par to uzdevumu izpildi, kas Aģentūrai noteikti ar šo regulu. Proti, izpilddirektors:

a)

nodrošina ilgtspējīgu un efektīvu Aģentūras ikdienas vadību;

b)

saskaņā ar valdes lēmumiem organizē, vada un pārrauga Aģentūras darbību un personālu;

c)

sagatavo un īsteno valdes pieņemtos lēmumus;

d)

sagatavo Aģentūrai piemērojamo finanšu noteikumu projektus apstiprināšanai valdē;

e)

sagatavo Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu saskaņā ar 26. pantu un nodrošina Aģentūras budžeta izpildi saskaņā ar 27. pantu;

f)

sagatavo vienotā programmdokumenta projektu un pēc apspriešanās ar Komisiju vismaz četras nedēļas pirms attiecīgās valdes sēdes iesniedz to pieņemšanai valdē;

g)

īsteno vienoto programmdokumentu, novērtē progresu salīdzinājumā ar attiecīgajiem rādītājiem un ziņo valdei par tā īstenošanu;

h)

sagatavo Aģentūras konsolidēto gada darbības pārskatu un iesniedz to valdei novērtēšanai un pieņemšanai;

i)

atbild uz visiem tehniskās palīdzības pieprasījumiem saskaņā ar 17. panta 5. punktu;

j)

pēc apspriešanās ar Komisiju un ievērojot apmeklējumu metodiku, ko valde izstrādājusi saskaņā ar 16. panta 1. punkta g) apakšpunktu, pieņem lēmumus par 10. pantā paredzēto apmeklējumu un inspekciju veikšanu;

k)

lemj par administratīvu nolīgumu slēgšanu ar citām Savienības struktūrām, kas strādā Aģentūras darbības jomās, ar noteikumu, ka nolīguma projekts vispirms ir iesniegts apspriešanai Komisijā un valdē saskaņā ar 11. panta 5. punktu un ka valde četru nedēļu laikā no tā iesniegšanas neceļ iebildumus;

l)

veic visus vajadzīgos pasākumus, tostarp pieņem iekšējos administratīvos norādījumus un publicē paziņojumus, lai nodrošinātu Aģentūras darbību saskaņā ar šo regulu;

m)

organizē efektīvu uzraudzības sistēmu, lai Aģentūras veikumu varētu salīdzināt ar tās mērķiem un uzdevumiem, kā noteikts šajā regulā;

n)

izveido efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu un nodrošina tās darbību, kā arī ziņo valdei par visām būtiskajām izmaiņām šādā sistēmā;

o)

nodrošina, ka tiek veikti Aģentūras riska novērtējumi un riska pārvaldība;

p)

sagatavo rīcības plānu ar turpmākiem pasākumiem attiecībā uz secinājumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un izvērtējumiem, kā arī no OLAF un EPPO veiktas izmeklēšanas, kā minēts 35. pantā, un divreiz gadā par plāna īstenošanas gaitu ziņo Komisijai un regulāri – valdei;

q)

neskarot OLAF un EPPO kompetenci izmeklēšanas jomā, aizsargā Savienības finanšu intereses, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un – pārkāpumu atklāšanas gadījumā – atgūstot nepamatoti izmaksātās summas, un attiecīgā gadījumā uzliekot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus sodus, tostarp finansiālas sankcijas;

r)

sagatavo Aģentūras krāpšanas apkarošanas stratēģiju, efektivitātes paaugstināšanas un sinerģiju veidošanas stratēģiju, stratēģiju sadarbībai ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, vai gan trešām valstīm, gan starptautiskām organizācijām, kā arī organizācijas pārvaldības un iekšējās kontroles sistēmu stratēģiju un iesniedz tās valdei apstiprināšanai;

s)

pieņemot darbā Aģentūras personālu, veicina dažādību un nodrošina dzimumu līdzsvaru;

t)

pieņem darbā darbiniekus, ņemot vērā pēc iespējas plašāku ģeogrāfisko teritoriju;

u)

izstrādā un īsteno Aģentūras komunikācijas politiku;

v)

veic jebkurus citus uzdevumus, ko viņam uzticējusi vai deleģējusi valde vai kas var tikt prasīti saskaņā ar šo regulu.

Piemērojot pirmās daļas m) punktu, izpilddirektors, vienojoties ar Komisiju un valdi, izstrādā pieskaņotus snieguma rādītājus, lai varētu efektīvi novērtēt sasniegtos rezultātus. Izpilddirektors nodrošina, ka Aģentūras organizatoriskā struktūra tiek regulāri pielāgota mainīgajām vajadzībām, ņemot vērā pieejamos finanšu resursus un cilvēkresursus. Šajā sakarā izpilddirektors izstrādā atzītiem profesionāliem standartiem atbilstīgas regulāras izvērtēšanas procedūras.

23. pants

Trešo valstu dalība

1.   Aģentūras darbā var iesaistīties trešās valstis, kurām ar Savienību noslēgti nolīgumi saskaņā ar kuriem tās ir pieņēmušas un ieviesušas tos Savienības tiesību aktus, kas attiecas uz kuģošanas drošību, jūras drošību, piesārņojuma novēršanu un reaģēšanu uz kuģu izraisīto piesārņojumu.

2.   Saskaņā ar attiecīgajiem minēto nolīgumu noteikumiem Aģentūra pēc Komisijas atzinuma un valdes apstiprinājuma saņemšanas noslēdz vienošanās, kurās precizē sīki izstrādāto noteikumu par šo trešo valstu dalību Aģentūras darbā, tostarp noteikumu par finansiālām iemaksām un darbiniekiem, būtību un apmēru.

VI NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

24. pants

Finanšu noteikumi

Aģentūrai piemērojamos finanšu noteikumus pieņem valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Finanšu noteikumi neatkāpjas no Deleģētajā regulā (ES) 2019/715 noteiktajiem, izņemot gadījumus, kad tas īpaši nepieciešams Aģentūras darbībai un Komisija ir devusi iepriekšēju piekrišanu.

25. pants

Budžets

1.   Katram finanšu gadam, kas atbilst kalendārajam gadam, tiek sagatavota visu Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāme, kuru atspoguļo Aģentūras budžetā.

2.   Aģentūras budžeta ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

3.   Neskarot citus resursus, Aģentūras ieņēmumos ietilpst:

a)

Savienības iemaksa, kas ir iekļauta Savienības vispārējā budžetā, un Savienības struktūru dotācijas;

b)

iespējamās jebkuras tādas trešās valsts iemaksas, kura iesaistās Aģentūras darbā saskaņā ar 23. pantu;

c)

jebkādas maksas par infrastruktūru, publikācijām, mācībām vai jebkādiem citiem Aģentūras sniegtiem pakalpojumiem, uz kuriem attiecas šīs regulas darbības joma;

d)

jebkura dalībvalstu, trešo valstu vai citu subjektu brīvprātīgi veikta finansiāla iemaksa ar noteikumu, ka šāda iemaksa ir pārredzama, budžetā skaidri norādīta un ka tā negatīvi neietekmē Aģentūras neatkarību un objektivitāti.

4.   Aģentūras izdevumi ietver darbinieku atalgojumu, administratīvos un infrastruktūras izdevumus un darbības izmaksas.

26. pants

Budžeta izveide

1.   Izpilddirektors katru gadu sagatavo Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes, tostarp štatu saraksta, projektu nākamajam finanšu gadam un nosūta to valdei.

2.   Valde, pamatojoties uz 1. punktā minēto projektu, sagatavo provizorisku Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam.

3.   Aģentūras provizorisko ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu līdz katra gada 31. janvārim nosūta Komisijai. Valde galīgo tāmes projektu nosūta Komisijai līdz attiecīgā gada 31. martam.

4.   Komisija tāmi kopā ar Savienības vispārējā budžeta projektu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (“budžeta lēmējinstitūcija”).

5.   Ņemot vērā tāmi, Komisija Savienības vispārējā budžeta projektā iekļauj aplēses, ko tā uzskata par vajadzīgām attiecībā uz štatu sarakstu, un tās subsīdijas apjomu, kas attiecināma uz Savienības vispārējo budžetu, un iesniedz tās budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar LESD 313. un 314. pantu.

6.   Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina Aģentūrai paredzētās iemaksas apropriācijas.

7.   Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina Aģentūras štatu sarakstu.

8.   Aģentūras budžetu pieņem valde. Tas kļūst par galīgo budžetu pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

9.   Visiem būvprojektiem, kuriem paredzama būtiska ietekme uz Aģentūras budžetu, piemēro Deleģēto regulu (ES) 2019/715.

27. pants

Budžeta izpilde

1.   Aģentūras budžetu izpilda tās izpilddirektors.

2.   Ik gadu izpilddirektors nosūta budžeta lēmējinstitūcijai visu informāciju, kas attiecas uz izvērtēšanas procedūrās izdarītajiem konstatējumiem.

28. pants

Pārskatu sniegšana un budžeta izpildes apstiprināšana

1.   Līdz nākamā finanšu gada 1. martam Aģentūras grāmatvedis nosūta provizoriskos pārskatus Komisijas grāmatvedim un Eiropas Revīzijas palātai.

2.   Līdz nākamā finanšu gada 31. martam Aģentūra nosūta pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Revīzijas palātai.

3.   Līdz nākamā finanšu gada 31. martam Komisijas grāmatvedis nosūta Eiropas Revīzijas palātai Aģentūras provizoriskos pārskatus, kas konsolidēti ar Komisijas pārskatiem.

4.   Saņemot Eiropas Revīzijas palātas apsvērumus par Aģentūras provizoriskajiem pārskatiem, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 (33) 252. pantu, izpilddirektors uz savu atbildību izstrādā Aģentūras galīgos pārskatus un iesniedz tos valdei, lai saņemtu atzinumu.

5.   Valde sniedz atzinumu par Aģentūras galīgajiem pārskatiem.

6.   Līdz nākamā finanšu gada 1. jūlijam Aģentūras grāmatvedis galīgos pārskatus kopā ar valdes atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Eiropas Revīzijas palātai.

7.   Galīgos pārskatus līdz nākamā finanšu gada 15. novembrim publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

8.   Līdz 30. septembrim izpilddirektors Eiropas Revīzijas palātai nosūta atbildi par tās apsvērumiem. Minēto atbildi izpilddirektors nosūta arī valdei.

9.   Izpilddirektors pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma sniedz tam visu informāciju, kas vajadzīga netraucētai attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras piemērošanai saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 267. panta 3. punktu.

10.   Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments līdz N+2 gada 15. maijam sniedz izpilddirektoram apstiprinājumu par N gada budžeta izpildi.

VII NODAĻA

DARBINIEKI

29. pants

Vispārīgs noteikums

Aģentūras darbiniekiem piemēro Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā arī pēc Savienības iestāžu vienošanās pieņemtos noteikumus, kuri nodrošina Civildienesta noteikumu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības stāšanos spēkā.

30. pants

Pārceltie valstu eksperti un citi darbinieki

1.   Aģentūra var izmantot pārceltos valstu ekspertus vai citus darbiniekus, kurus nenodarbina Aģentūra.

2.   Valde pieņem lēmumu, kurā izklāstīti noteikumi par valstu ekspertu pārcelšanu darbā Aģentūrā.

VIII NODAĻA

VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

31. pants

Juridiskais statuss un mītne

1.   Aģentūra ir Savienības struktūra, un tai ir juridiskas personas statuss.

2.   Visās dalībvalstīs Aģentūrai ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Jo īpaši tā var iegūt vai atsavināt kustamo un nekustamo īpašumu un būt par pusi tiesas prāvās.

3.   Aģentūru pārstāv tās izpilddirektors.

4.   Aģentūras mītne atrodas Lisabonā, Portugālē.

5.   Pēc Komisijas pieprasījuma ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu un sadarbībā ar tām un, pienācīgi ņemot vērā ietekmi uz budžetu, tostarp attiecīgo dalībvalstu jebkādu iespējamo ieguldījumu, valde var pieņemt lēmumu izveidot reģionālus centrus, kas vajadzīgi, lai visefektīvāk un vislietderīgāk veiktu dažus Aģentūras uzdevumus. Pieņemot šādu lēmumu, valde definē precīzu reģionālā centra darbības jomu, vienlaikus izvairoties no nevajadzīgām finansiālām izmaksām un nodrošinot ciešāku sadarbību ar jau pastāvošiem reģionāliem un valstu tīkliem.

32. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz Aģentūru un tās darbiniekiem attiecas Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.

33. pants

Valodu lietojums

1.   Uz Aģentūru attiecas Padomes Regula Nr. 1 (34).

2.   Aģentūrai nepieciešamos tulkošanas un visus pārējos lingvistiskos pakalpojumus, izņemot mutisko tulkošanu, sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

34. pants

Pārredzamība

1.   Uz Aģentūras rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (35).

2.   Valde sešu mēnešu laikā pēc pirmās sanāksmes pieņem detalizētus noteikumus par Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanu.

3.   Aģentūras pieņemtie lēmumi, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var būt Eiropas ombudam iesniegtas sūdzības vai Eiropas Savienības Tiesā (EST) iesniegtas prasības priekšmets saskaņā ar nosacījumiem, kas attiecīgi noteikti LESD 228. un 263. pantā.

4.   Personas datu apstrādi Aģentūrā reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (36).

35. pants

Krāpšanas apkarošana

1.   Lai veicinātu krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanu saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013, Aģentūra pieņem atbilstošus noteikumus, kas piemērojami visam Aģentūras personālam.

2.   Eiropas Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, revidēt visus dotāciju saņēmējus, līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus, kuri no Aģentūras ir saņēmuši Savienības līdzekļus.

3.   Saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas paredzēti Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013, OLAF var veikt izmeklēšanas, tostarp pārbaudes un inspekcijas uz vietas, lai noskaidrotu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finanšu intereses, saistībā ar dotāciju vai līgumu, kuru finansē Aģentūra.

4.   Neskarot 1., 2. un 3. punktu, Aģentūras sadarbības vienošanās ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un lēmumos par dotāciju piešķiršanu ir ietverti noteikumi, kas skaidri pilnvaro Eiropas Revīzijas palātu, OLAF un EPPO veikt šādas revīzijas un izmeklēšanas savas attiecīgās kompetences ietvaros.

36. pants

Drošības noteikumi par klasificētas informācijas un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību

Aģentūra pieņem pati savus drošības noteikumus, kas līdzvērtīgi Komisijas drošības noteikumiem par Eiropas Savienības klasificētas informācijas un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību, kā noteikts Komisijas Lēmumos (ES, Euratom) 2015/443 (37) un (ES, Euratom) 2015/444 (38). Aģentūras drošības noteikumi ietver noteikumus par šādas informācijas apmaiņu, apstrādi un glabāšanu.

37. pants

Atbildība

1.   Aģentūras līgumisko atbildību reglamentē tiesību akti, ko piemēro attiecīgajam līgumam.

2.   EST jurisdikcijā ir pieņemt nolēmumus, ievērojot jebkuru šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta Aģentūras noslēgtā līgumā.

3.   Ja pastāv ārpuslīgumiskas saistības, Aģentūra saskaņā ar vispārējiem tiesību principiem, kas ir kopīgi dalībvalstu tiesību aktiem, novērš jebkādu kaitējumu, ko ir radījusi Aģentūra vai tās darbinieki, pildot savus pienākumus.

4.   EST kompetencē ir strīdi, kas saistīti ar jebkura 3. punktā minētā kaitējuma atlīdzināšanu.

5.   Aģentūras personāla personisko atbildību pret Aģentūru reglamentē tiem piemērojamie Civildienesta noteikumi vai pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības noteikumi.

38. pants

Izvērtēšana un pārskatīšana

1.   Līdz 2031. janvārī 19. decembrim un pēc tam reizi piecos gados Komisija, ņemot vērā valdes viedokli, veic izvērtējumu, kurā jo īpaši novērtē Aģentūras un tās darba prakses ietekmi, lietderību un efektivitāti. Minētajā izvērtējumā jo īpaši pievēršas iespējamai vajadzībai grozīt Aģentūras pilnvaras, jo īpaši, lai ņemtu vērā Savienības tiesību aktu attīstību jūras transporta jomā un jebkādu šādu grozījumu finansiālo ietekmi, kā arī vajadzībai izveidot maksu un nodevu shēmu un noteikt pakalpojumus, ko Aģentūra var piedāvāt saskaņā ar šādu shēmu.

2.   Izvērtējuma ziņojumu kopā ar saviem secinājumiem par minēto ziņojumu Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un valdei. Izvērtējuma konstatējumus publisko.

3.   Katram otrajam izvērtējumam Komisija pievieno arī novērtējumu par Aģentūras sasniegtajiem rezultātiem, ņemot vērā Aģentūras mērķus, pilnvaras un uzdevumus. Ja Komisija uzskata, ka Aģentūras turpmāka pastāvēšana vairs nav pamatota, ņemot vērā tai izvirzītos mērķus, piešķirtās pilnvaras un uzticētos uzdevumus, tā var ierosināt šo regulu attiecīgi grozīt vai atcelt.

39. pants

Eiropas ombuda administratīvā izmeklēšana

Uz Aģentūras darbībām attiecas Eiropas ombuda izmeklēšana saskaņā ar LESD 228. pantu.

40. pants

Pārejas noteikumi

1.   Atkāpjoties no šīs regulas 15. panta, Administratīvās padomes locekļi, kuri iecelti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1406/2002 līdz 2026. janvārī 18. decembrim, paliek amatā kā valdes locekļi līdz viņu amata pilnvaru termiņa beigām, neskarot katras dalībvalsts tiesības iecelt jaunu pārstāvi.

2.   Izpilddirektors, kas iecelts, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1406/2002 16. pantu, paliek izpilddirektora amatā ar šīs regulas 22. pantā paredzētajiem uzdevumiem un pienākumiem.

3.   Šīs regulas stāšanās spēkā neskar nevienu darba līgumu, kas ir spēkā 2026. janvārī 18. decembrī.

41. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 1406/2002 atceļ.

42. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2025. gada 26. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

M. BJERRE

(1)   OV C, C/2023/873, 8.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2023/873/oj.

(2)  Eiropas Parlamenta 2024. gada 12. marta nostāja (OV C, C/2025/1026, 27.2.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/1026/oj) un Padomes 2025. gada 13. oktobra nostāja pirmajā lasījumā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Eiropas Parlamenta 2025. gada 13. novembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1406/2002 (2002. gada 27. jūnijs) par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu (OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2002/1406/oj).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/35/EK (2005. gada 7. septembris), ar kuru īsteno starptautiskos standartus kuģu radīta piesārņojuma jomā un ievieš administratīvus sodus par nodarījumiem, kas saistīti ar piesārņojumu (OV L 255, 30.9.2005., 11. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2005/35/oj).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/16/EK (2009. gada 23. aprīlis) par ostas valsts kontroli (OV L 131, 28.5.2009., 57. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2009/16/oj).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/18/EK (2009. gada 23. aprīlis), ar ko nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transporta nozarē un groza Padomes Direktīvu 1999/35/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/59/EK (OV L 131, 28.5.2009., 114. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2009/18/oj).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/21/EK (2009. gada 23. aprīlis) par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu (OV L 131, 28.5.2009., 132. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2009/21/oj).

(8)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/715 (2018. gada 18. decembris) par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. pantā (OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2019/715/oj).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 391/2009 (2009. gada 23. aprīlis) par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates (OV L 131, 28.5.2009., 11. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2009/391/oj).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/883 (2019. gada 17. aprīlis) par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām kuģu atkritumu nodošanai un ar ko groza Direktīvu 2010/65/ES un atceļ Direktīvu 2000/59/EK (OV L 151, 7.6.2019., 116. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2019/883/oj).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2008/56/oj).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/802 (2016. gada 11. maijs), ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem (OV L 132, 21.5.2016., 58. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2016/802/oj).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/757 (2015. gada 29. aprīlis) par jūras transporta radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (OV L 123, 19.5.2015., 55. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2015/757/oj).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1805 (2023. gada 13. septembris) par atjaunīgo un mazoglekļa degvielu izmantošanu jūras transportā un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (OV L 234, 22.9.2023., 48. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/1805/oj).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2003/87/oj).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 725/2004 (2004. gada 31. marts) par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu (OV L 129, 29.4.2004., 6. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2004/725/oj).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/59/EK (2002. gada 27. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK (OV L 208, 5.8.2002., 10. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2002/59/oj).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/696 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūru un atceļ Regulas (ES) Nr. 912/2010, (ES) Nr. 1285/2013 un (ES) Nr. 377/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES (OV L 170, 12.5.2021., 69. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/696/oj).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1896 (2019. gada 13. novembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 (OV L 295, 14.11.2019., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/1896/oj).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/473 (2019. gada 19. marts) par Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (OV L 83, 25.3.2019., 18. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/473/oj).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/883/oj).

(22)   OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_interinstit/1999/531/oj.

(23)  Padomes Direktīva 98/41/EK (1998. gada 18. jūnijs) par to personu reģistrāciju, kas atrodas uz pasažieru kuģiem, kuri kursē uz Kopienas dalībvalstu ostām vai no tām (OV L 188, 2.7.1998., 35. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/1998/41/oj).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/25/EK (2003. gada 14. aprīlis) par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem (OV L 123, 17.5.2003., 22. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2003/25/oj).

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/45/EK (2009. gada 6. maijs) par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem (OV L 163, 25.6.2009., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2009/45/oj).

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/15/EK (2009. gada 23. aprīlis) par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā (OV L 131, 28.5.2009., 47. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2009/15/oj).

(27)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/90/ES (2014. gada 23. jūlijs) par kuģu aprīkojumu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 96/98/EK (OV L 257, 28.8.2014., 146. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2014/90/oj).

(28)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/993 (2022. gada 8. jūnijs) par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni (OV L 169, 27.6.2022., 45. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2022/993/oj).

(29)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2013/1313/oj).

(30)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1257/2013 (2013. gada 20. novembris) par kuģu pārstrādi un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1013/2006 un Direktīvu 2009/16/EK (OV L 330, 10.12.2013., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/1257/oj).

(31)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1239 (2019. gada 20. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un ar ko atceļ Direktīvu 2010/65/ES (OV L 198, 25.7.2019., 64. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/1239/oj).

(32)   OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1968/259(1)/oj.

(33)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (OV L, 2024/2509, 26.9.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/2509/oj).

(34)  Padomes Regula Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (OV 17, 6.10.1958., 385. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1958/1(1)/oj).

(35)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2001/1049/oj).

(36)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1725/oj).

(37)  Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/443 (2015. gada 13. marts) par drošību Komisijā (OV L 72, 17.3.2015., 41. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2015/443/oj).

(38)  Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 (2015. gada 13. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2015/444/oj).

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2025/2434/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)

Top

Full & Egal Universal Law Academy