Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis
LV
L sērija
2026/1384
24.6.2026
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2026/1384
(2026. gada 17. jūnijs),
ar ko risina negatīvās ar tirdzniecību saistītās sekas, kuras Savienības tērauda tirgū izraisījis globālais jaudas pārpalikums, un groza Regulu (ES) 2020/2170
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),
tā kā:
(1)
Tērauda nozarei ir liela nozīme Savienības konkurētspējā un drošībā. Tērauds ir arī neatsverams daudzām citām nozarēm, piemēram, Savienības tīro tehnoloģiju, transporta, būvniecības un enerģētikas infrastruktūras nozarēm. Tāpēc konkurētspējīgas un tehnoloģiski progresīvas tērauda ražošanas nozares saglabāšana ir ļoti svarīga Savienības ekonomiskajai drošībai. Attiecīgi Savienība uzskata, ka tērauda nozare ir stratēģiski svarīga, un ir apņēmusies nodrošināt tās dzīvotspēju, noturību un ilgtermiņa ilgtspēju.
(2)
Savienībai ir senas tērauda ražošanas tradīcijas pilsētās un reģionos, kur no paaudzes paaudzē prasmes ir tālāk nodevuši tērauda ražošanas nozares darbinieki, kuri bija vieni no Savienības rūpnieciskās ražošanas attīstības pamatlicējiem un kuriem ir būtiska nozīme tērauda nozares konkurētspējas un augstās sociālās vērtības saglabāšanā.
(3)
Tērauda ražošanas nozare visās valstīs un reģionos, tostarp Savienībā, cieš no negatīvās ietekmes, ko rada pieaugošais globālais strukturālais jaudas pārpalikums. Minētā globālā problēma negatīvi ietekmē Savienības tirgu un citu valstu tirgus vai nu tieši, ar importu no valstīm ar jaudas pārpalikumu, vai netieši, “izspiešanas” efekta rezultātā, vai abos veidos. Lai reāli noregulētu globālo jaudas pārpalikumu, ir vajadzīgi pastiprināti kopīgi centieni, kuros iesaistās Savienība un līdzīgi domājošas partnervalstis, kas neveicina globālo jaudas pārpalikumu. Tāpēc Savienība pastiprinās tās centienus vadīt starptautisko darbu, tostarp Pasaules foruma par tēraudrūpniecības jaudas pārpalikumu (GFSEC) ietvaros, kas tiek veikts, lai pievērstos globālā jaudas pārpalikuma pamatcēloņiem un īstenotu risinājumus, kuri stiprina globālā tērauda tirgus pārredzamību un ņem vērā modernas ražošanas un piegādes metodes, tostarp piemērojot “kausēšanas un liešanas” principu, kā arī uzraugot importu un eksportu. Savienība joprojām ir apņēmības pilna saglabāt godīgus un atvērtus tirgus un vēl vairāk stiprināt attiecības ar tās pašreizējiem un turpmākajiem brīvās tirdzniecības partneriem. Ņemot vērā minēto un nolūkā pasargāt savu ekonomiku no globāla jaudas pārpalikuma un savstarpēji palielināt piekļuvi tirgum, Savienībai un līdzīgi domājošām valstīm būtu steidzami kopīgi jāstrādā, atspoguļojot kopīgas stratēģiskās intereses un savstarpējus ieguvumus, vienlaikus joprojām nodrošinot drošas, paredzamas un diversificētas piegādes ķēdes.
(4)
Padziļinātā analīze, ko Komisija pabeidza 2019. gadā, rādīja, ka Savienības tērauda ražošanas nozarē jau tobrīd pastāvēja nopietna kaitējuma draudi un ka situācija tuvākajā nākotnē varētu nonākt faktiska nopietna kaitējuma stadijā, ja vien nebūs aizsardzības pasākumu. Komisija secināja, ka Savienības interesēs būtu pieņemt atbilstīgus pasākumus, lai izvairītos no tērauda ražojumu importa apjoma turpmāka pieauguma.
(5)
Komisija 2019. gada 31. janvārī pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2019/159 (2), ar ko nosaka galīgos aizsardzības pasākumus pret konkrētu tērauda ražojumu importu, tādējādi pārvaldot tirdzniecības novirzīšanas risku un nopietna kaitējuma draudus, kuriem, iespējams, tiktu pakļauti ražojumi, uz kuriem attiecas minētā regula. Īstenošanas regulas (ES) 2019/159 spēkā esības termiņš beigsies 2026. gada 30. jūnijā.
(6)
Savienības līderi 2024. gada novembrī pieņēma Budapeštas deklarāciju par jauno Eiropas konkurētspējas kursu, uzsverot steidzamu nepieciešamību un viņu apņēmību padarīt Savienību konkurētspējīgāku . Turklāt Savienības līderi paziņoja, ka ir apņēmušies nodrošināt industriālo atjaunotni un dekarbonizāciju, kā arī iespēju Savienībai arī turpmāk būt industriālai un tehnoloģiskai lielvarai, kas sekmē kvalitatīvas darbavietas. Savienības līderi arī atzina, ka ir jāpalielina aizsardzības gatavība un spējas, jo īpaši attiecīgi stiprinot aizsardzības tehnoloģisko un industriālo bāzi. Minētajā nolūkā Savienības līderi apņēmās izstrādāt Savienības rūpniecības politiku, kas nodrošinātu svarīgu nākotnes tehnoloģiju pieaugumu, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot tradicionālajām nozarēm, kurās notiek pārkārtošanās.
(7)
Tērauda nozares rūpnieciskā konkurētspēja ir viena no galvenajām Savienības prioritātēm, kas veicinās ilgtspējīgu izaugsmi, ilgtermiņa labklājību un noturību. Dekarbonizācija var būt spēcīgs izaugsmes un noturības paātrinātājs, ja tā ir integrēta rūpniecības, konkurences, ekonomikas un tirdzniecības politikā. Globālais jaudas pārpalikums ietekmē Savienības tērauda ražošanas nozari saistībā ar tās pāreju uz oglekļneitrālu ražošanu. Tāpēc Savienības tērauda nozares dekarbonizācijas gaitai vajadzētu būt vienam no elementiem, ko Komisija var ņemt vērā, grozot saskaņā ar šo regulu atvērto tarifa kvotu apjomus, un vienam no elementiem, kas jāņem vērā, izvērtējot šīs regulas efektivitāti.
(8)
Energoietilpīgās nozares ir galvenās nozares, kurām steidzami vajadzīgs atbalsts, lai tās dekarbonizētu un elektrificētu un lai tās tiktu galā ar visiem faktoriem, kas kaitē to konkurētspējai, piemēram, augstām enerģijas izmaksām, negodīgu globālo konkurenci un sarežģītiem noteikumiem. Ir svarīgi ļaut minētajām nozarēm saglabāt globālo konkurētspēju un palielināt ražošanu un jaudas izmantojumu Savienībā.
(9)
Kā atzīts Komisijas 2025. gada 19. marta paziņojumā “Eiropas Tēraudrūpniecības un metālrūpniecības rīcības plāns”, tērauds ir Savienības aizsardzības spējām stratēģiski svarīgs metāls. Jo īpaši ņemot vērā pieaugošo globālo nestabilitāti un paaugstināto spiedienu drošības jomā, stabilas un noturīgas metālu, tostarp tērauda, piegādes ķēdes un spēcīga un konkurētspējīga ražošanas bāze iekšzemē ir būtiskas aizsardzībai un kosmiskajai aviācijai, ekonomikas noturības panākšanai un nevēlamas atkarības no trešo valstu piegādātājiem novēršanai.
(10)
Gaidāms, ka līdz 2024. gadam jaudas pārpalikums pasaulē no 602 miljoniem tonnu 2027. gadā, kas pieckārtīgi pārsniedz pieprasījumu Savienībā, būs palielinājies līdz 721 miljonam tonnu. Savienība jau ir pieņēmusi vairākus tirdzniecības aizsardzības pasākumus metālu nozarēs, tostarp attiecībā uz dzelzi un tēraudu. Taču minētos tirdzniecības aizsardzības pasākumus kompensē pastāvīga un pilnībā no iekšzemes un globālā pieprasījuma dinamikas nošķirta jaudas palielināšana lielos apjomos citos reģionos. Savienības tērauda nozari arvien negatīvāk ietekmē globālais jaudas pārpalikums un globālie kropļojumi, tostarp ārpustirgus politika un prakse konkrētās trešās valstīs, kas mākslīgi atbalsta savu iekšzemes ražošanas nozari vai apiet Savienības tirdzniecības aizsardzības pasākumus un sankcijas. Tā rezultātā Savienība ir vienīgais lielais tērauda ražošanas reģions, kurā šobrīd jauda samazinās. Tāpēc jebkuram pasākumam attiecībā uz tērauda nozari vajadzētu būt ar ilgtermiņa perspektīvu, jo globālais jaudas pārpalikums ir strukturāla problēma, kas, visticamāk, netiks atrisināta īstermiņā vai vidējā termiņā.
(11)
Turklāt trešo valstu tirdzniecību ierobežojošo pasākumu nesenā dinamika gan apjoma, gan cenu ziņā vēl papildus palielina importa spiedienu uz Savienības tirgu. Gaidāms, ka šāds spiediens tikai turpinās palielināties, tāpēc pastāv risks, ka Savienības ražošana samazināsies vēl vairāk.
(12)
Rezultātā Savienības tērauda ražošanas nozare ir nonākusi smagā situācijā, kad kopš 2018. gada ražošanas jauda ir samazinājusies bezprecedenta apmēros – par vairāk nekā 30 miljoniem tonnu –, 2024. gadā jaudas izmantojuma rādītājs sasniedza vēsturiski zemu 67 % līmeni, un kopš 2018. gada ir zaudēti aptuveni 30 000 darbvietu, turklāt ir ziņots par vēl vairākiem tūkstošiem zaudētu darbvietu un pastāvīgiem finansiāliem zaudējumiem.
(13)
Uz noteikumiem balstītā daudzpusējā tirdzniecības sistēma, kuras centrā ir Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO), joprojām ir būtiska stabilitātes, paredzamības un taisnīguma nodrošināšanā globālajā tirdzniecībā. Tāpēc šī regula būtu jāizstrādā un jāīsteno, pilnībā ievērojot PTO noteiktās Savienības saistības, jo īpaši attiecībā uz tarifa kvotu sadali.
(14)
Ņemot vērā, ka Savienības tērauda ražošanas nozarē strauji pasliktinās situācija, pieaug tās stratēģiskais nozīmīgums, un to, ka līdz šim jo īpaši GFSEC satvarā nav gūts apmierinošs kopīgs globālā jaudas pārpalikuma risinājums, ir vajadzīgs pieņemt pasākumu, kas aizstāj Īstenošanas regulu (ES) 2019/159. Vienlaikus Savienība joprojām ir apņēmības pilna īstenot 2025. gada 10. oktobrīGFSEC ministru sanāksmē pausto vienošanos strādāt pie visaptveroša satvara kopīgai rīcībai, ar ko jānovērš globālās jaudas pārpalikuma pamatcēloņi.
(15)
Tāpēc šai regulai būtu jāizveido saskaņots un visaptverošs satvars nolūkā novērst negatīvās ar tirdzniecību saistītās sekas, kuras Savienības tērauda tirgū izraisījis globālais jaudas pārpalikums. Ņemot vērā nopietnos traucējumus tērauda nozarē un Savienības tērauda ražošanas nozares stāvokļa straujo pasliktināšanos, ir jāaptver visas trešās valstis, tostarp tās, ar kurām Savienība ir noslēgusi brīvās tirdzniecības nolīgumu, un tās, uz kurām attiecas autonomās tarifa preferences, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 978/2012 (3) noteiktā Savienības vispārējo tarifa preferenču sistēma. Saskaņā ar šo regulu izveidotajam satvaram būtu jāparedz, no vienas puses, tarifa kvotu atvēršana un ārpuskvotas nodokļa noteikšana un, no otras puses, iespēja vajadzības gadījumā piemērot divpusējus aizsardzības pasākumus attiecībā uz ražojumiem no trešām valstīm, ar kurām Savienība ir noslēgusi brīvās tirdzniecības nolīgumu. Gadījumos, kuros nav pamatoti piemērot divpusējus aizsardzības pasākumus, uz ražojumiem no trešām valstīm, ar kurām Savienība ir noslēgusi brīvās tirdzniecības nolīgumu, būtu jāattiecina šajā regulā paredzētās tarifa kvotas un ārpuskvotas nodoklis.
(16)
Lai gan saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/159 ārpuskvotas tarifs ir noteikts 25 % apmērā, tomēr, ņemot vērā tarifu līmeni tērauda nozarē citos svarīgos tirgos, ir lietderīgi ārpuskvotas nodokli palielināt līdz 50 %, lai līdz minimumam samazinātu tirdzniecības novirzīšanas risku. Minētais nodoklis papildinātu citus nodokļus, ko piemēro ražojumu kategorijām, uz kurām attiecas šī regula.
(17)
Ņemot vērā ciešo un unikālo integrāciju, kas notikusi Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (4) ietvaros, imports Savienībā no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas būtu jāizslēdz no tarifa kvotu un ārpuskvotas nodokļa piemērošanas.
(18)
Kopējais tarifa kvotu apjoms ir aprēķināts, par atsauci izmantojot importa tirgus daļu Savienības tirgū 2013. gadā, kas bija aptuveni 13 %, kopējam patēriņam Savienības tērauda tirgū 2024. gadā, kas ir pēdējais gads, par kuru ir pieejami pilnīgi dati. Aprēķinā nav ņems vērā imports, kura izcelsme ir Baltkrievijā un Krievijas Federācijā, un uz kuru pašlaik attiecas importa aizliegumi. Rezultātā kopējais gada tarifu kvotu apjoms ir 18 345 922 tonnas.
(19)
Tarifu kvotas būtu jāsadala pa ražojumu kategorijām, pamatojoties uz katras ražojumu kategorijas importa īpatsvaru laikposmā no 2022. līdz 2024. gadam. Minētais atsauces periods tarifu kvotas daļas sadalei ir pamatots, jo tas precīzi atspoguļo nesenākās tirdzniecības plūsmas.
(20)
Tarifa kvotas būtu jāadministrē pa ceturkšņiem saskaņā ar pārvaldības sistēmu, kas paredzēta Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447 (5). Minētā veida administrēšana nodrošina pasākuma efektivitāti, izvairoties no nesamērīgi lieliem importa apjomiem ļoti īsā laikposmā un vienlaikus nepamatoti nekavējot tirdzniecības plūsmas. Lai nodrošinātu lielāku elastību uzņēmējiem un palīdzētu nodrošināt piegādes ķēžu nepārtrauktību un spēkā esošo piegādes līgumu izpildi, pirmajā šīs regulas piemērošanas gadā tās tarifa kvotas, kas nav izmantotas viena ceturkšņa laikā, būtu jāpārnes uz nākamo ceturksni tajā pašā tarifa kvotas piemērošanas gada periodā. Pēc šīs regulas piemērošanas pirmā gada varētu būt nepieciešams pielāgot noteikumus par neizmantoto tarifa kvotu pārnešanu, ņemot vērā tirgus reakciju uz šajā regulā paredzētajiem pasākumiem, kā arī vajadzību novērst iespējamos tirgus traucējumus. Piemēram, pieredze ar tarifa kvotu pārvaldību tērauda nozarē, kas apkopota saistībā ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/159, liecina, ka neizmantoto tarifa kvotu pārnešana noteiktos apstākļos var palielināt importa spiedienu konkrētos ceturkšņos vai ražojumu kategorijās, jo īpaši tad, ja samazinās tirgus pieprasījums vai patēriņš, bet imports joprojām ir liels. Savukārt pārnešanas iespējas nepieejamība noteiktos apstākļos var radīt grūtības nodrošināt piegādes ķēžu nepārtrauktību un esošo piegādes līgumu izpildi.
(21)
Tāpēc, lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai nolūkā noteikt, vai būtu jāatļauj pārnest neizmantotās tarifa kvotas, ņemot vērā, no vienas puses, pieaugošo importa spiedienu un, no otras puses, tarifa kvotu vidējo izmantošanas līmeni un nepietiekamo piegādes pieejamību lejupējiem tērauda lietotājiem. Jo īpaši pārnešana būtu jāatļauj, ja tarifa kvotu piemērošanas gada perioda pirmajos trīs ceturkšņos konkrētai ražojumu kategorijai tarifa kvotu vidējais izmantojums pārsniedz 80 %, jo šādi ievērojami samazinātos risks, ka konkrētā ceturksnī varētu būt ļoti liels beznodokļu importa apjoms.
(22)
Lai nodrošinātu, ka šī regula reāli vēršas pret globālā jaudas pārpalikuma sekām, un ņemot vērā tērauda ražojumu specifiku un modernās ražošanas un piegādes metodes, ir svarīgi identificēt “kausēšanas un liešanas” valsti, sākotnējo vietu, kurā neapstrādātu tēraudu vai dzelzi sākotnēji ražo šķidrā veidā tērauda ražošanas vai dzelzs ražošanas krāsnī un pēc tam izlej tā pirmajā cietajā formā. Minētā pirmā cietā forma var būt vai nu pusfabrikāti, tostarp plātnes, sagataves vai lietņi vai gatavi tērauda rūpnīcu ražojumi. Importētājiem būtu jāprasa sniegt pierādījumus par “kausēšanas un liešanas” valsti, piemēram, izmantojot rūpnīcas pārbaudes apliecību. Šāda prasība palielinātu pārredzamību tērauda importa piegādes ķēdē un ļautu Komisijai iegūt uzticamu informāciju par tērauda importa Savienībā izcelsmi.
(23)
Īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai arī nolūkā noteikt to pierādījumu veidu, kas importētājiem jāsniedz, lai pierādītu “kausēšanas un liešanas” valsti. Pirms īstenošanas pilnvaru izmantošanas attiecībā uz “kausēšanas un liešanas” valsts pierādīšanu, ir svarīgi, ka Komisija apspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp tērauda ražotājiem, lietotājiem un dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka ar prasītajiem pierādījumiem pietiek, lai pierādītu “kausēšanas un liešanas” valsti, kā arī rūpīgi izvērtē mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) īpašo situāciju un izvairās no nesamērīga administratīvā sloga radīšanas.
(24)
Īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai arī nolūkā sadalīt tarifa kvotu, kas atvērtas saskaņā ar šo regulu, sadalījumu pa valstīm. Nosakot minēto sadalījumu, Komisijai būtu jāņem vērā tirgus daļa, kāda Savienības tērauda tirgū bija importam pirms globālā jaudas pārpalikuma ietekmes. Minētajos aprēķinos kā atsauci vispamatotāk ir izmantot 2013. gada rādītājus, jo togad vēl nebija samilzis globālais jaudas pārpalikums, kurš sasniedza maksimumu 2015. gadā, bet kura sekas jau izpaudās, kad 2014. gadā aizvien vairāk pieauga importa apjomi. Tajā pašā laikā ir būtiski tarifa kvotu sadalē par pamatu izmantot iepriekšējās tarifa kvotas, jo īpaši tās, kas noteiktas ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/1331 (6) un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/2840 (7) attiecībā uz tādu Apvienotās Karalistes izcelsmes tērauda ražojumu tirdzniecības plūsmām, kuri ievesti Ziemeļīrijā tiešā pārvadājumā no citām Apvienotās Karalistes daļām. Turklāt Komisijai būtu jāņem vērā pašreizējie un turpmākie brīvās tirdzniecības nolīgumi, jo īpaši tie, par kuriem sarunas ir noslēguma posmā. Attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā arī citi elementi, piemēram, trešo valstu pasākumu tirdzniecību kropļojošā ietekme, kas skar Savienības tērauda tirgu, konstatējumi par to, ka kāda trešā valsts ir pārkāpusi Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijas vai daudzpusējus vides nolīgumus, tas, ka Savienība ir noslēgusi starptautiskus nolīgumus saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXVIII pantu, jebkura tāda starptautiska nolīguma vai nesaistošas starptautiskās vienošanās noslēgšana, ar ko risina globālā jaudas pārpalikuma līmeni ražojumiem, uz kuriem attiecas šī regula, un nepieciešamība nodrošināt piegādes avotu diversifikāciju. Tāpat, nemazinot šīs regulas efektivitāti, būtu jāņem vērā Savienības kandidātvalstu intereses, kuras saskaras ar ārkārtēju un tūlītēji risināmu drošības situāciju, jo īpaši, ja tās, kā, piemēram, Ukraina, iepriekš ir guvušas labumu no preferenciālas piekļuves Savienības tirgum attiecībā uz ražojumu kategorijām, kuras reglamentē šī regula. Turklāt, lai nodrošinātu, ka Savienības atvērto tarifa kvotu kopējais apjoms nepārsniedz attiecīgajā pielikumā paredzēto apjomu, Komisijai būtu jāņem vērā tarifa kvotas – ja tādas ir, kas atvērtas, īstenojot divpusējus aizsardzības pasākumus. Savukārt, lai nodrošinātu Savienības ārējās darbības saskaņotību un konsekvenci, ja ierobežojošie pasākumi aizliedz importēt no trešām valstīm vienu vai vairākas ražojumu kategorijas, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, Komisijai nebūtu minētajām trešām valstīm jāsadala tarifa kvotas minētajām ražojumu kategorijām. Visbeidzot, no 2027. gada 1. oktobra Komisijai būtu jāņem vērā no importētājiem savāktā informācija par “kausēšanas un liešanas” valsti.
(25)
Būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai arī nolūkā piemērot vajadzības gadījumā piemērot divpusējus aizsardzības pasākumus attiecībā uz tādu ražojumu importu, kuru izcelsme ir trešās valstīs, ar ko Savienība ir noslēgusi brīvās tirdzniecības nolīgumu. Minētajiem divpusējiem aizsardzības pasākumiem būtu jāatbilst piemērojamā nolīguma prasībām. Nosakot piemērojamos divpusējos aizsardzības pasākumus, ir svarīgi, ka Komisija ņem vērā nepieciešamību izveidot saskaņotu un visaptverošu satvaru saskaņā ar šo regulu un novērst negatīvās ar tirdzniecību saistītās sekas, kuras Savienības tērauda tirgū izraisījis globālais jaudas pārpalikums. Turklāt, lai nodrošinātu, ka Komisija var ātri piemērot divpusējus aizsardzības pasākumus, ir nepieciešams, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/287 (8) paredzētie nosacījumi un procedūras netiek piemēroti divpusējiem aizsardzības pasākumiem, ko piemēro saskaņā ar šo regulu.
(26)
Šīs regulas piešķirtās īstenošanas pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (9). Attiecīgo īstenošanas aktu pieņemšanai būtu jāizmanto pārbaudes procedūra.
(27)
Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kas jāpiemēro nekavējoties, ja pienācīgi pamatotos gadījumos, kas saistīti ar nepieciešamību nodrošināt savlaicīgu tarifa kvotu sadali vai divpusēju aizsardzības pasākumu savlaicīgu piemērošanu, tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ.
(28)
Lai nodrošinātu, ka to kvotu līmenis, kas atvērtas saistībā ar importu Savienībā, tiek pielāgots mainīgiem apstākļiem to ražojumu tirgos, uz kuriem attiecas šī regula, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz šajā regulā noteikto tarifa kvotu apjomu grozīšanu. Vienlaikus visiem minēto apjomu grozījumiem arī turpmāk vajadzētu būt saskanīgiem ar šīs regulas mērķiem. Tāpēc ir lietderīgi noteikt šajā regulā noteikto tarifa kvotu apjomu minimālo un maksimālo kopējo vērtību, vienlaikus ņemot vērā to, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Tērauda prognozē 2025 ir paredzēts, ka tērauda patēriņš Savienībā līdz 2030. gadam saglabāsies stabils. Maksimālā kopējā vērtība būtu jāaprēķina, piemērojot 13 % tirgus daļu 2018. gadā reģistrētā patēriņa līmenim – augstākajam gada līmenim laikposmā no 2013. līdz 2024. gadam sasniegtajam patēriņa līmenim. Minimālā kopējā vērtība būtu jānosaka, ņemot vērā vajadzību nodrošināt līdzvērtīgu elastīguma līmeni tirgus lejupslīdes gadījumā. Attiecīgi Komisija būtu jāpilnvaro grozīt šajā regulā noteiktos tarifa kvotu apjomus tikai tiktāl, ciktāl to kopējā vērtība ir no 14 400 000 tonnām līdz 22 200 000 tonnām. Īstenojot savas deleģētās pilnvaras, Komisijai attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā pieprasījuma attīstība, izmaiņas importa tirgus daļās, būtiskas globālās jaudas pārpalikuma izmaiņas, progresa līmenis tērauda nozares dekarbonizācijas gaitā Savienībā, ņemot vērā Savienības klimata mērķus, to trešo valstu pasākumu attīstība un apmērs, kuri ietekmē tērauda importu, iespējamās piegādes pieejamības problēmas konkrētās ražojumu kategorijās, kas saistītas ar nepietiekamu jaudu un būtisku saistīto cenu pieaugumu, Savienības kopējās drošības un aizsardzības politikas mērķi un pārmērīgs izspiešanas efekts konkrētās tarifa kvotās. Lai grozītu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/2170 (10) pielikumā iekļauto ražojumu sarakstu, būtu jādeleģē Komisijai arī pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (11). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
(29)
Ja Komisija sadala tarifu kvotas, piemēro divpusējus aizsardzības pasākumus vai groza tarifu kvotu apjomus, tai būtu jāņem vērā Savienības intereses. Savienības intereses būtu jānosaka, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju un novērtējot dažādās iesaistītās intereses kopumā. Minētās intereses ietver Savienības ekonomikas dalībnieku, tostarp augšupējo un lejupējo nozaru, intereses un Savienības galapatērētāju intereses.
(30)
Tā kā šī regula nosaka jaunas prasības Savienības ekonomikas dalībniekiem, Komisijai būtu jānodrošina tiešsaistes kontaktpunkts, kurā Savienības ekonomikas dalībnieki var pieprasīt informāciju par šīs regulas īstenošanu, tostarp par tarifu pārvaldības shēmu, tarifa kvotu sadali un “kausēšanas un liešanas” principa piemērošanu.
(31)
Komisijai būtu periodiski jāizvērtē šīs regulas ražojumu tvērums. Konkrētāk, Komisijai vēlākais, līdz 2026. gada 31. decembrim būtu jāizvērtē vajadzība grozīt ražojumu tvērumu, lai tajā ietvertu konkrētus ražojumus. Līdz 2027. gada 30. jūnijam Komisijai būtu jāizvērtē vajadzība grozīt ražojumu tvērumu, jo īpaši, lai noteiktu, vai tajā būtu jāiekļauj arī ražojumi, kas izgatavoti no tērauda vai satur to nozīmīgā apjomā, tostarp prioritāri lejasposma dzelzs un tērauda ražojumi, uz kuriem šī regula neattiecas. Turklāt Komisijai līdz 2029. gada 30. jūnijam un reizi divos gados būtu jāveic ražojumu tvēruma turpmāka izvērtēšana, ja vien būtisku tirgus traucējumu vai pēkšņu izmaiņu pasaules tirdzniecības modeļos dēļ nav vajadzīgs agrāks izvērtējums. Kā arī Komisija pirms katras ražojumu tvēruma izvērtēšanas būtu savlaicīgi jāapspriežas ar ieinteresētajām personām. Jo īpaši sākotnējās izvērtēšanas drīzā termiņa dēļ apspriešanās par to būtu jāsāk līdz 2026. gada 1. jūlijam. Ja izvērtēšanā tiek konstatēta vajadzība grozīt ražojumu tvērumu, Komisijai būtu jāapsver iespēja iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei leģislatīvā akta priekšlikumu šīs regulas grozīšanai.
(32)
Līdz 2028. gada 30. jūnijam Komisijai, pamatojoties uz informāciju, kas savākta saskaņā ar šo regulu, būtu jāizvērtē, vai par pamatu šajā regulā paredzēto tarifa kvotu izmantošanai būtu jānosaka “kausēšanas un liešanas” valsts, jo īpaši, lai novērstu situāciju, kurā tērauds, kas ražots noteiktās trešās valstīs, kas veicina globālo jaudas pārpalikumu, nepamatoti ienāk Savienības tirgū pēc turpmākas pārveidošanas citās valstīs. Pamatojoties uz minēto izvērtējumu, Komisijai būtu jāapsver iespēja iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei leģislatīvā akta priekšlikumu.
(33)
Līdz 2028. gada 30. jūnijam un pēc tam reizi divos gados Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par šīs regulas īstenošanu. Minētais ziņojums būtu jāpublisko, un tajā jo īpaši varētu iekļaut informāciju par tarifa kvotu izmantošanu un dinamiku, kā arī par tā importa kategorijām un apjomu, uz ko neattiecas tarifa kvotas.
(34)
Līdz 2029. gada 30. jūnijam un pēc tam reizi trijos gados Komisijai būtu jāizvērtē šīs regulas efektivitāte, to svarīgo parametru dinamika, kuri pamatoja tās pieņemšanu, tostarp globālā jaudas pārpalikuma dinamika un globālā jaudas pārpalikuma tendences, kā arī tā ar tirdzniecību saistītās sekas attiecībā uz Savienības tērauda tirgu, un Savienības intereses, un jāizvērtē Savienības tērauda ražošanas nozares situācijas dinamika, tostarp apskatot cenu līmeņus un jaudas izmantojumu, ietekmi uz augšupējām un lejupējām nozarēm, kā arī galapatērētājiem Savienībā, un Savienības tērauda nozares dekarbonizācijas gaitu, ņemot vērā Savienības klimata mērķus. Turklāt ir svarīgi, lai Komisija ņemtu vērā trešo valstu attiecībā uz tēraudu ieviestu tirdzniecību ierobežojošu pasākumu situāciju un to iespējamo ietekmi un sekas saistībā ar risku, ka tirdzniecība tiks novirzīta uz Savienības tirgu, kā arī analizētu situāciju, kas saistīta ar ārpustirgus politikas un prakses pastāvēšanu trešās valstīs un to ietekmi uz Savienības tērauda tirgu.
(35)
Regula (ES) 2020/2170 ir jāgroza, lai nodrošinātu, ka tiek turpināta spēkā esošās kārtības piemērošana minētās regulas pielikumā uzskaitītajiem tērauda ražojumiem, kuru izcelsme ir Apvienotajā Karalistē un kuri laisti brīvā apgrozībā Ziemeļīrijā.
(36)
Saskaņā ar proporcionalitātes principu pamatmērķa – novērst globālā jaudas pārpalikuma negatīvo ietekmi uz tirdzniecību Savienības tērauda tirgū – sasniegšanai ir vajadzīgs un ir lietderīgi paredzēt noteikumus attiecībā uz tarifa kvotu atvēršanu un noteikt ārpuskvotas maksājumu, un paredzēt iespēju piemērot divpusējus aizsardzības pasākumus attiecībā uz tērauda ražojumu importu Savienībā. Šī regula paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu izvirzīto mērķi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punktu.
(37)
Tā kā ir nepieciešams nodrošināt, ka šajā regulā paredzētie pasākumi tiek piemēroti no 2026. gada 1. jūlija, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
1. Šīs regulas mērķis ir novērst negatīvās ar tirdzniecību saistītās sekas, kuras Savienības tērauda tirgū izraisījis globālais jaudas pārpalikums, izveidojot saskaņotu un visaptverošu satvaru, kura pamatā būtu, no vienas puses, tarifa kvotu atvēršana un ārpuskvotas nodokļa noteikšana attiecībā uz šīs regulas darbības jomā ietilpstošajiem ražojumiem, kas importēti Savienībā, un, no otras puses, iespēja attiecīgā gadījumā piemērot divpusējus aizsardzības pasākumus attiecībā uz tiem ražojumiem, kuru izcelsme ir trešās valstīs, ar kurām Savienība ir noslēgusi brīvās tirdzniecības nolīgumu.
2. Saskaņā ar šo regulu pieņemtie pasākumi nedrīkst ierobežot tirdzniecību vairāk, nekā ir absolūti nepieciešams tam, lai novērstu globālā jaudas pārpalikuma negatīvo ietekmi uz Savienības tērauda tirgu.
2. pants
1. Ar šo katru gadu attiecībā uz katras I pielikumā uzskaitītās ražojumu kategorijas importu Savienībā, uz kuru attiecas šī regula, tiek atvērtas Savienības tarifu kvotas.
2. Katrai I pielikumā uzskaitītajai ražojumu kategorijai uz gadu no kārtējā gada 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam (“piemērošanas gada periods”) tiek atvērts konkrēts tarifa kvotu apjoms, kā paredzēts II pielikumā. Kopējais tarifa kvotu apjoms gadā ir noteikts II pielikumā.
3. Ja tarifa kvota ir izlietota vai ja ražojumu kategoriju importam nepiemēro tarifa kvotu, tad I pielikumā uzskaitīto ražojumu kategoriju importam piemēro ārpuskvotas nodokli ar 50 % ad valorem likmi, kā noteikts II pielikumā.
4. Šo pantu piemēro visam I pielikumā uzskaitīto ražojumu kategoriju importam, tostarp tādu ražojumu importam, kuru izcelsme ir valstī, ar ko Savienība ir noslēgusi nolīgumu, kurā paredz tarifu preferences, vai valstī, kas gūst labumu no autonomajām tarifu preferencēm.
5. Šo pantu nepiemēro ražojumiem, kuru izcelsme ir:
a)
Islande, Lihtenšteina vai Norvēģija;
b)
valstis, kurām saskaņā ar 6. pantu piemēro divpusējus aizsardzības pasākumus.
3. pants
1. Tarifu kvotas, kas noteiktas 2. pantā, pārvalda Komisija un dalībvalstis saskaņā ar tarifu kvotu pārvaldības sistēmu, kura paredzēta Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 49.–54. pantā.
2. Tarifu kvotas administrē pa ceturkšņiem.
3. Katras ceturkšņa kvotas sadale tiek apturēta Komisijas 20. darba dienā pēc attiecīgā ceturkšņa beigām.
4. No 2026. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam vienā ceturksnī neizmantotos tarifa kvotu apjomus pārnes uz nākamo ceturksni tajā pašā piemērošanas gada periodā.
5. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka, vai katrā I pielikumā uzskaitīto ražojumu kategorijā vienā ceturksnī neizmantotie tarifa kvotu apjomi ir jāpārnes uz nākamo ceturksni tajā pašā piemērošanas gada periodā, attiecīgā gadījumā ņemot vērā:
a)
importa spiediena līmeņa pieaugumu, jo īpaši tāpēc, ka konkrētā ceturksnī ir koncentrēts ļoti liels beznodokļu importa apjoms;
b)
tarifa kvotu vidējo izmantojumu piemērošanas gada perioda pirmajos trīs ceturkšņos, jo īpaši, ja minētais vidējais izmantojums pārsniedz 80 %;
c)
nepietiekamu piegādes pieejamību lejupējiem tērauda lietotājiem tirgus norišu dēļ.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 7. panta 2. punktā. Pirmo no šādiem īstenošanas aktiem piemēro no 2027. gada 1. jūlija.
4. pants
1. Importējot I pielikumā uzskaitīto ražojumu kategoriju importētāji sniedz attiecīgus pārbaudāmus pierādījumus, piemēram, rūpnīcas pārbaudes apliecību, kas apliecina valsti, kurā neapstrādātais tērauds vai dzelzs sākotnēji ražots šķidrā veidā tērauda ražošanas vai dzelzs ražošanas krāsnī un pēc tam izliets tā pirmajā cietajā formā (“kausēšanas un liešanas valsts”).
2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu, kāda veida pierādījumi importētājiem jāsniedz, ievērojot 1. punktu, vienlaikus ņemot vērā MVU īpašo situāciju un izvairoties no nesamērīga administratīvā sloga radīšanas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 7. panta 2. punktā. Pirmo no minētajiem īstenošanas aktiem pieņem ne vēlāk kā 2026. gada 31. augustā.
5. pants
1. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuri nosaka, kā II pielikumā uzskaitītās tarifu kvotas piešķirtas valstīm, ņemot vērā Savienības intereses un attiecīgā gadījumā šādus elementus:
a)
tarifu kvotu līmeņus, kas līdzvērtīgi importa tirgus daļai, kura Savienības tērauda tirgū dominēja 2013. gadā;
b)
tarifu kvotas katrai ražojumu kategorijai, pamatojoties uz katras ražojumu kategorijas importa īpatsvaru laikposmā no 2022. līdz 2024. gadam, kuru aprēķina kā daļu no a) punktā minētajiem tarifa kvotas līmeņiem;
c)
esošos un turpmākos brīvās tirdzniecības nolīgumus, kuru piemērošanas jomā ietilpst jebkura no I pielikumā uzskaitīto ražojumu kategorijām;
d)
trešo valstu ieviestu pasākumu tirdzniecību kropļojošo ietekmi, kas skar Savienības tērauda tirgu;
e)
to, vai ir konstatēts, ka trešā valsts pārkāpj SDO konvencijas vai daudzpusējus vides nolīgumus;
f)
jebkuru starptautisku nolīgumu, ko Savienība noslēgusi saskaņā ar 1994. gada GATT XXVIII pantu attiecībā uz tarifu kvotām, kas atvērtas saistībā ar I pielikumā uzskaitīto ražojumu kategorijām;
g)
jebkuru starptautisku nolīgumu vai nesaistošu starptautiskas saprašanās dokumentu, kas attiecas uz globālā jaudas pārpalikuma līmeni saistībā ar I pielikumā uzskaitīto ražojumu kategorijām;
h)
piegādes avotu diversifikāciju,
i)
situāciju Savienības kandidātvalstī, kas nonākusi ārkārtējā un tūlītēji risināmā drošības situācijā, jo īpaši, ja tā iepriekš ir guvusi labumu no preferenciālas piekļuves Savienības tērauda tirgum attiecībā uz I pielikumā uzskaitīto ražojumu kategorijām;
j)
informāciju, kas apkopot, piemērojot 4. pantu.
2. Ja Komisija, ievērojot 6. pantu, ir piemērojusi divpusējus aizsardzības pasākumus, kas ietver tarifa kvotas, šā panta 1. punktā minētie īstenošanas akti nepiešķir tādu tarifu kvotu apjomu, kas atbilst tarifu kvotām, kuras atvērtas, piemērojot minētos divpusējos aizsardzības pasākumus.
3. Ja ierobežojošie pasākumi, kas pieņemti, ievērojot LES 29. pantu un LESD 215. pantu, aizliedz importēt no trešām valstīm vienu vai vairākas šīs regulas I pielikumā uzskaitītās ražojumu kategorijas, šā panta 1. punktā minētie īstenošanas akti minētajām trešām valstīm nepiešķir tarifa kvotas minētajām produktu kategorijām.
4. Šā panta 1. daļā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 7. panta 2. punktā. Pirmo no minētajiem īstenošanas aktiem piemēro no 2026. gada 1. jūlija.
5. Pienācīgi pamatotu nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, kas saistīti ar nepieciešamību nodrošināt, ka II pielikumā uzskaitītās tarifu kvotas tiek piešķirtas līdz 2026. gada 1. jūlijam, Komisija saskaņā ar 7. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties.
6. pants
Atkāpjoties no Regulas (ES) 2019/287, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko piemēro divpusējus aizsardzības pasākumus attiecībā uz tādu ražojumu importu, kuri ietilpst šīs regulas piemērošanas jomā un kuru izcelsme ir valstīs, ar ko Savienība ir noslēgusi brīvās tirdzniecības nolīgumu. Minētie divpusējie aizsardzības pasākumi atbilst piemērojamajam brīvās tirdzniecības nolīgumam, un tiem jāņem vērā Savienības intereses.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 7. panta 2. punktā.
Pienācīgi pamatotu nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, kas saistīti ar nepieciešamību nodrošināt, ka divpusējos aizsardzības pasākumus var piemērot no 2026. gada 1. jūlija, Komisija saskaņā ar 7. panta 3. punktā minēto procedūru var pieņemt īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties.
7. pants
1. Komisijai palīdz Tirdzniecības šķēršļu komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/1843 (12) 7. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.
8. pants
1. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 9. pantu, lai grozītu II pielikumā uzskaitītos tarifu kvotu apjomus, vienlaikus nodrošinot, ka to kopējā vērtība nav mazāka par 14 400 000 tonnām un lielāka par 22 200 000 tonnām.
Komisija ņem vērā Savienības intereses un attiecīgā gadījumā šādus elementus:
a)
pieprasījuma dinamiku;
b)
pārmaiņas importa tirgus daļā;
c)
būtiskas pārmaiņas globālās jaudas pārpalikuma dinamikā;
d)
tērauda nozares dekarbonizācijas gaitu Savienībā;
e)
trešo valstu ieviestu tērauda importu ietekmējošu pasākumu dinamiku un apmēru;
f)
potenciālas ar konkrētu kategoriju ražojumu piegādes pieejamību saistītas problēmas, kas izriet no konkrētās ražojumu kategorijās nepietiekamas Savienībā viegli pieejamas jaudas salīdzinājumā ar pieprasījumu, un no ievērojama saistīto cenu pieauguma, kas negatīvi ietekmē Savienības lejupējās nozares;
g)
Savienības kopējās drošības un aizsardzības politikas mērķus;
h)
pārmērīgu izspiešanas efektu konkrētās tarifu kvotās.
2. Ja šī regula ir ātri jāgroza sakarā ar pēkšņām izmaiņām to ražojumu tirgos, kuri uzskaitīti I pielikumā, un tas vajadzīgs nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, tad deleģētajiem aktiem, kas pieņemti, ievērojot šo pantu, piemēro 10. pantā paredzēto procedūru.
9. pants
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 8. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz pieciem gadiem no 2026. gada 25. jūnija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms minēto piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts norīkotajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6. Saskaņā ar 8. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
10. pants
1. Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģēto aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.
2. Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 9. panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.
11. pants
Komisija nodrošina pieejamu tiešsaistes kontaktpunktu. Savienības ekonomikas dalībnieki minēto kontaktpunktu var izmantot, lai pieprasītu attiecīgu informāciju par šīs regulas īstenošanu.
12. pants
1. Līdz 2026. gada 31. decembrim Komisija izvērtē vajadzību grozīt ražojumu tvērumu, lai tajā ietvertu ražojumus, uz kuriem attiecas šādi kombinētās nomenklatūras (KN) kodi, kā noteikts Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 (13):
a)
7303 00 10 , 7303 00 90 ;
b)
7229 20 00 , 7229 90 20 , 7229 90 50 , 7229 90 90 ;
c)
7223 00 11 , 7223 00 19 , 7223 00 91 , 7223 00 99 ;
d)
7214 10 00 , 7228 10 50 , 7228 40 10 , 7228 40 90 .
Ja izvērtējumā ir savākti pietiekami pierādījumi, kas apliecina minēto vajadzību, Komisija bez liekas kavēšanās var iesniegt leģislatīvā akta priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Minētajā nolūkā Komisija vēlākais 2026. gada 1. jūlijā uzsāk apspriešanās procesu ar ieinteresētajām personām, tostarp ekonomikas dalībniekiem un dalībvalstīm.
2. Līdz 2027. gada 30. jūnijam Komisija izvērtē vajadzību grozīt ražojumu tvērumu, jo īpaši izvērtējot, vai tajā būtu papildus jāiekļauj arī ražojumi, kas izgatavoti no tērauda vai satur to nozīmīgā apjomā, tostarp prioritārā kārtā lejasposma dzelzs un tērauda ražojumi, uz kuriem neattiecas I pielikums. Ja izvērtējumā ir savākti pietiekami pierādījumi, kas apliecina minēto vajadzību grozīt šīs regulas ražojumu tvērumu, Komisija bez liekas kavēšanās var iesniegt leģislatīvā akta priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei.
3. Līdz 2029. gada 30. jūnijam un pēc tam reizi divos gados Komisija izvērtē vajadzību grozīt ražojumu tvērumu, ņemot vērā Savienības konkurētspējas un Savienības tērauda ražošanas nozares – gan augšupējo, gan lejupējo dalībnieku – plašāku situāciju, jo īpaši MVU situāciju, kā arī Savienības kopējo drošības un aizsardzības politiku. Ja rodas būtiski tirgus traucējumi vai pēkšņas izmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, Komisija izvērtējumu veic agrāk.
4. Lai veiktu 2. un 3. punktā minētos izvērtējumus, Komisija sāk savlaicīgu apspriešanos ar ieinteresētajām personām, tostarp ekonomikas dalībniekiem un dalībvalstīm.
5. Līdz 2028. gada 30. jūnijam Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas savākta, ievērojot 4. pantu, izvērtē, vai par pamatu šajā regulā paredzēto tarifa kvotu izmantošanai būtu jānosaka “kausēšanas un liešanas” valsts. Pamatojoties uz minēto izvērtējumu, Komisija šajā nolūkā var iesniegt leģislatīvā akta priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei.
6. Līdz 2029. gada 30. jūnijam un pēc tam reizi trijos gados Komisija izvērtē šīs regulas efektivitāti. Minētās izvērtēšanas vajadzībām Komisija veic plašas apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām visā tērauda vērtības ķēdē.
Šādā izvērtēšanā ņem vērā:
a)
to apstākļu pastāvīgumu, kuru dēļ pieņemta šī regula;
b)
Savienības intereses; un
c)
situāciju Savienības tērauda ražošanas nozarē, tostarp:
i)
cenu līmeņus un jaudas izmantojumu;
ii)
ietekmi uz augšupējām un lejupējām nozarēm, kā arī galapatērētājiem Savienībā; un
iii)
tērauda nozares dekarbonizācijas gaitu Savienībā.
Pamatojoties uz minēto izvērtēšanu, Komisija var iesniegt leģislatīvā akta priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas grozīšanu.
7. Līdz 2028. gada 30. jūnijam un pēc tam reizi divos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Minēto ziņojumu publisko.
13. pants
Regulu (ES) 2020/2170 groza šādi:
1)
regulas 1. panta otro daļu aizstāj ar šādu:
“Pielikumā uzskaitītajām Apvienotās Karalistes izcelsmes precēm, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2026/1384 (*1), un kuras Ziemeļīrijā ievestas, tieši transportējot no citām Apvienotās Karalistes daļām, arī ir tiesības uz Savienības importa tarifa kvotu režīmu, ja minētās preces tiek laistas brīvā apgrozībā Ziemeļīrijas teritorijā.
(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2026/1384 (2026. gada 17. jūnijs), ar ko risina negatīvās ar tirdzniecību saistītās sekas, kuras Savienības tirgū izraisījis globālais jaudas pārpalikums, un groza Regulu (ES) 2020/2170 (OV L, 2026/1384, 24.6.2026., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2026/1384/oj).”;"
2)
regulas 1.a pantu aizstāj ar šādu:
“1.a pants
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 1.b pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza šo regulu, lai pielikumā iekļautajam sarakstam pievienotu konkrētas Apvienotās Karalistes izcelsmes preču kategorijas, uz kurām attiecas Regula (ES) 2026/1384 un kuras Ziemeļīrijā ievestas, tieši transportējot no citām Apvienotās Karalistes daļām, ar noteikumu, ka Apvienotā Karaliste ir pierādījusi Savienībai nepieciešamību minētās preces laist brīvā apgrozībā Ziemeļīrijā.”
14. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2026. gada 1. jūlija.
Tomēr:
a)
regulas 4. panta 2. punktu, 5. panta 1, punkta a) līdz i) apakšpunktu, 5. panta 2. līdz 5. punktu un 6. un 7. pantu piemēro no 2026. gada 25. jūnija;
b)
regulas 4.panta 1. punktu piemēro no 2026. gada 1. oktobra;
c)
regulas 5. panta 1. punkta i) apakšpunktu piemēro no 2027. gada 1. oktobra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Strasbūrā, 2026. gada 17. jūnijā
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētāja
R. METSOLA
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
M. RAOUNA
(1) Eiropas Parlamenta 2026. gada 19. maija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2026. gada 8. jūnija lēmums
(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/159 (2019. gada 31. janvāris), ar ko nosaka galīgos aizsardzības pasākumus pret konkrētu tērauda ražojumu importu (OV L 31, 1.2.2019., 27. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2019/159/oj).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 978/2012 (2012. gada 25. oktobris) par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 732/2008 (OV L 303, 31.10.2012., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2012/978/oj).
(4) OV L 1, 3.1.1994., 3. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/1994/1/oj.
(5) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2015/2447/oj).
(6) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1331 (2023. gada 29. jūnijs), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2019/159, ar ko nosaka galīgo aizsardzības pasākumu konkrētu tērauda ražojumu importam (OV L 166, 30.6.2023., 98. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2023/1331/oj).
(7) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/2840 (2023. gada 14. decembris), ar kuru groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/159, ar ko nosaka galīgos aizsardzības pasākumus pret konkrētu tērauda ražojumu importu (OV L, 2023/2840, 15.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2023/2840/oj).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/287 (2019. gada 13. februāris), ar ko īsteno divpusējas aizsardzības pasākumu klauzulas un citus mehānismus, kuri ļauj pagaidu kārtā atcelt preferences konkrētos tirdzniecības nolīgumos, kas noslēgti starp Eiropas Savienību un trešām valstīm (OV L 53, 22.2.2019., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/287/oj).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2011/182/oj).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/2170 (2020. gada 16. decembris) par Savienības tarifa kvotu un citu importa kvotu piemērošanu (OV L 432, 21.12.2020., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2020/2170/oj).
(11) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_interinstit/2016/512/oj.
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/1843 (2015. gada 6. oktobris), ar ko nosaka Savienības procedūras kopējās tirdzniecības politikas jomā, lai nodrošinātu Savienības tiesību īstenošanu saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības noteikumiem, jo īpaši tiem, kas ieviesti Pasaules Tirdzniecības organizācijas aizgādnībā (OV L 272, 16.10.2015., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2015/1843/oj).
(13) Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1987/2658/oj).
I PIELIKUMS
RAŽOJUMU KATEGORIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS ŠĪ REGULA
Ražojumu kategorijas numurs
Ražojumu kategorijas numurs
KN kods
1.A
Neleģētā un citādu leģēto tēraudu loksnes un sloksnes, karsti velmētas
7208 10 00 , 7208 25 00 , 7208 26 00 , 7208 27 00 , 7208 36 00 , 7208 37 00 , 7208 38 00 , 7208 39 00 , 7208 40 00 , 7208 52 10 , 7208 52 99 , 7208 53 10 , 7208 53 90 , 7208 54 00 , 7211 13 00 , 7211 14 00 , 7211 19 00 , 7225 19 10 , 7225 30 10 , 7225 30 30 , 7225 30 90 , 7225 40 15 , 7225 40 90 , 7226 19 10 , 7226 91 20 , 7226 91 91 , 7226 91 99
1.B
Neleģētā un citādu leģēto tēraudu loksnes un sloksnes, karsti velmētas
7212 60 00
2
Neleģētā un citādu leģēto tēraudu loksnes, auksti velmētas
7209 15 00 , 7209 16 90 , 7209 17 90 , 7209 18 91 , 7209 25 00 , 7209 26 90 , 7209 27 90 , 7209 28 90 , 7209 90 20 , 7209 90 80 , 7211 23 20 , 7211 23 30 , 7211 23 80 , 7211 29 00 , 7211 90 20 , 7211 90 80 , 7225 50 20 , 7225 50 80 , 7226 20 00 , 7226 92 00
3.A
Elektrotehniskās loksnes (izņemot GOES)
7209 16 10 , 7209 17 10 , 7209 18 10 , 7209 26 10 , 7209 27 10 , 7209 28 10
3.B
7225 19 90 , 7226 19 80
4.A
Loksnes ar metāla pārklājumu
KN kods 7212 50 20
TARIC kodi: 7210 41 00 20, 7210 41 00 30, 7210 49 00 20, 7210 49 00 30, 7210 61 00 20, 7210 61 00 30, 7210 69 00 20, 7210 69 00 30, 7212 30 00 20, 7212 30 00 30, 7212 50 61 20, 7212 50 61 30, 7212 50 69 20, 7212 50 69 30, 7225 92 00 20, 7225 92 00 30, 7225 99 00 11, 7225 99 00 22, 7225 99 00 23, 7225 99 00 41, 7225 99 00 45, 7225 99 00 91, 7225 99 00 92, 7225 99 00 93, 7226 99 30 10, 7226 99 30 30, 7226 99 70 11, 7226 99 70 13, 7226 99 70 91, 7226 99 70 93, 7226 99 70 94
4.B
Loksnes ar metāla pārklājumu
KN kodi: 7210 20 00 , 7210 30 00 , 7210 90 80 , 7212 20 00 , 7212 50 30 , 7212 50 40 , 7212 50 90 , 7225 91 00 , 7226 99 10
TARIC kodi: 7210 41 00 80, 7210 49 00 80, 7210 61 00 80, 7210 69 00 80, 7212 30 00 80, 7212 50 61 80, 7212 50 69 80, 7225 92 00 80, 7225 99 00 25, 7225 99 00 95, 7226 99 30 90, 7226 99 70 19, 7226 99 70 96
5
Loksnes ar organisku pārklājumu
7210 70 80 , 7212 40 80
6
Skārda velmētavu ražojumi
7209 18 99 , 7210 11 00 , 7210 12 20 , 7210 12 80 , 7210 50 00 , 7210 70 10 , 7210 90 40 , 7212 10 10 , 7212 10 90 , 7212 40 20
7
Neleģētā un citādu leģēto tēraudu quarto loksnes
7208 51 20 , 7208 51 91 , 7208 51 98 , 7208 52 91 , 7208 90 20 , 7208 90 80 , 7210 90 30 , 7225 40 12 , 7225 40 40 , 7225 40 60
8
Nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, karsti velmētas
7219 11 00 , 7219 12 10 , 7219 12 90 , 7219 13 10 , 7219 13 90 , 7219 14 10 , 7219 14 90 , 7219 22 10 , 7219 22 90 , 7219 23 00 , 7219 24 00 , 7220 11 00 , 7220 12 00
9
Nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, auksti velmētas
7219 31 00 , 7219 32 10 , 7219 32 90 , 7219 33 10 , 7219 33 90 , 7219 34 10 , 7219 34 90 , 7219 35 10 , 7219 35 90 , 7219 90 20 , 7219 90 80 , 7220 20 21 , 7220 20 29 , 7220 20 41 , 7220 20 49 , 7220 20 81 , 7220 20 89 , 7220 90 20 , 7220 90 80
10
Nerūsējošā tērauda quarto loksnes, karsti velmētas
7219 21 10 , 7219 21 90
12
Neleģētā tērauda un citādu leģēto tēraudu šķirņu velmējumi un vieglie profili
7214 30 00 , 7214 91 10 , 7214 91 90 , 7214 99 31 , 7214 99 39 , 7214 99 50 , 7214 99 71 , 7214 99 79 , 7214 99 95 , 7215 90 00 , 7216 10 00 , 7216 21 00 , 7216 22 00 , 7216 40 10 , 7216 40 90 , 7216 50 10 , 7216 50 91 , 7216 50 99 , 7216 99 00 , 7228 10 20 , 7228 20 10 , 7228 20 91 , 7228 30 20 , 7228 30 41 , 7228 30 49 , 7228 30 61 , 7228 30 70 , 7228 30 89 , 7228 60 20 , 7228 60 80 , 7228 70 10 , 7228 70 90 , 7228 80 00
TARIC kods: 7228 30 69 99
13
Stiegras
7214 20 00 , 7214 99 10
TARIC kods: 7228 30 69 11
14
Nerūsējošā tērauda stieņi un vieglie profili
7222 11 11 , 7222 11 19 , 7222 11 81 , 7222 11 89 , 7222 19 10 , 7222 19 90 , 7222 20 11 , 7222 20 19 , 7222 20 21 , 7222 20 29 , 7222 20 31 , 7222 20 39 , 7222 20 81 , 7222 20 89 , 7222 30 51 , 7222 30 91 , 7222 30 97 , 7222 40 10 , 7222 40 50 , 7222 40 90
15
Nerūsējošā tērauda stiepļu stieņi
7221 00 10 , 7221 00 90
16
Neleģētā tērauda un citādu leģēto tēraudu stiepļu stieņi
7213 10 00 , 7213 20 00 , 7213 91 10 , 7213 91 20 , 7213 91 41 , 7213 91 49 , 7213 91 70 , 7213 91 90 , 7213 99 10 , 7213 99 90 , 7227 10 00 , 7227 20 00 , 7227 90 10 , 7227 90 50 , 7227 90 95
17
Dzelzs un neleģēta tērauda leņķi, fasonprofili un speciālie profili
7216 31 10 , 7216 31 90 , 7216 32 11 , 7216 32 19 , 7216 32 91 , 7216 32 99 , 7216 33 10 , 7216 33 90
18
Rievkonstrukcijas
7301 10 00
19
Dzelzceļa materiāli
7302 10 22 , 7302 10 28 , 7302 10 40 , 7302 10 50 , 7302 40 00
20
Gāzes cauruļvadi
7306 30 41 , 7306 30 49 , 7306 30 72 , 7306 30 77
21
Dobi profili
7306 61 10 , 7306 61 92 , 7306 61 99
22
Nerūsējošā tērauda bezšuvju caurules un caurulītes
7304 11 00 , 7304 22 00 , 7304 24 00 , 7304 41 00 , 7304 49 83 , 7304 49 85 , 7304 49 89
24
Citādas bezšuvju caurules
7304 19 10 , 7304 19 30 , 7304 19 90 , 7304 23 00 , 7304 29 10 , 7304 29 30 , 7304 29 90 , 7304 31 20 , 7304 31 80 , 7304 39 50 , 7304 39 82 , 7304 39 83 , 7304 39 88 , 7304 51 81 , 7304 51 89 , 7304 59 30 , 7304 59 82 , 7304 59 83 , 7304 59 89 , 7304 90 00
25.A
Lielas metinātas caurules
7305 11 00 , 7305 12 00
25.B
7305 19 00 , 7305 20 00 , 7305 31 00 , 7305 39 00 , 7305 90 00
26
Citādas metinātas caurules
7306 11 00 , 7306 19 00 , 7306 21 00 , 7306 29 00 , 7306 30 12 , 7306 30 18 , 7306 30 80 , 7306 40 20 , 7306 40 80 , 7306 50 21 , 7306 50 29 , 7306 50 80 , 7306 69 10 , 7306 69 90 , 7306 90 00
27
Neleģētā un citādu leģēto tēraudu aukstās apdares stieņi
7215 10 00 , 7215 50 11 , 7215 50 19 , 7215 50 80 , 7228 10 90 , 7228 20 99 , 7228 50 20 , 7228 50 40 , 7228 50 61 , 7228 50 69 , 7228 50 80
28
Neleģētā tērauda stieples
7217 10 10 , 7217 10 31 , 7217 10 39 , 7217 10 50 , 7217 10 90 , 7217 20 10 , 7217 20 30 , 7217 20 50 , 7217 20 90 , 7217 30 41 , 7217 30 49 , 7217 30 50 , 7217 30 90 , 7217 90 20 , 7217 90 50 , 7217 90 90
II PIELIKUMS
TARIFA KVOTU APJOMS PA RAŽOJUMU KATEGORIJĀM
Kopējais tarifa kvotu apjoms gadā ir 18 345 922 tonnu.
Ražojumu kategorijas numurs
Ražojumu kategorijas numurs
KN kods
Tarifa kvotas apjoms (tonnās)
Ārpuskvotas nodokļa likme
1.A
Neleģētā un citādu leģēto tēraudu loksnes un sloksnes, karsti velmētas
7208 10 00 , 7208 25 00 , 7208 26 00 , 7208 27 00 , 7208 36 00 , 7208 37 00 , 7208 38 00 , 7208 39 00 , 7208 40 00 , 7208 52 10 , 7208 52 99 , 7208 53 10 , 7208 53 90 , 7208 54 00 , 7211 13 00 , 7211 14 00 , 7211 19 00 , 7225 19 10 , 7225 30 10 , 7225 30 30 , 7225 30 90 , 7225 40 15 , 7225 40 90 , 7226 19 10 , 7226 91 20 , 7226 91 91 , 7226 91 99
5 198 754
50 %
1.B
Neleģētā un citādu leģēto tēraudu loksnes un sloksnes, karsti velmētas
7212 60 00
4 581
50 %
2
Neleģētā un citādu leģēto tēraudu loksnes, auksti velmētas
7209 15 00 , 7209 16 90 , 7209 17 90 , 7209 18 91 , 7209 25 00 , 7209 26 90 , 7209 27 90 , 7209 28 90 , 7209 90 20 , 7209 90 80 , 7211 23 20 , 7211 23 30 , 7211 23 80 , 7211 29 00 , 7211 90 20 , 7211 90 80 , 7225 50 20 , 7225 50 80 , 7226 20 00 , 7226 92 00
1 544 759
50 %
3.A
Elektrotehniskās loksnes (izņemot GOES)
7209 16 10 , 7209 17 10 , 7209 18 10 , 7209 26 10 , 7209 27 10 , 7209 28 10
612
50 %
3.B
7225 19 90 , 7226 19 80
199 079
50 %
4.A
Loksnes ar metāla pārklājumu
7212 50 20
TARIC kodi: 7210 41 00 20, 7210 41 00 30, 7210 49 00 20, 7210 49 00 30, 7210 61 00 20, 7210 61 00 30, 7210 69 00 20, 7210 69 00 30, 7212 30 00 20, 7212 30 00 30, 7212 50 61 20, 7212 50 61 30, 7212 50 69 20, 7212 50 69 30, 7225 92 00 20, 7225 92 00 30, 7225 99 00 11, 7225 99 00 22, 7225 99 00 23, 7225 99 00 41, 7225 99 00 45, 7225 99 00 91, 7225 99 00 92, 7225 99 00 93, 7226 99 30 10, 7226 99 30 30, 7226 99 70 11, 7226 99 70 13, 7226 99 70 91, 7226 99 70 93, 7226 99 70 94
1 620 686
50 %
4.B
Loksnes ar metāla pārklājumu
7210 20 00 , 7210 30 00 , 7210 90 80 , 7212 20 00 , 7212 50 30 , 7212 50 40 , 7212 50 90 , 7225 91 00 , 7226 99 10
TARIC kodi: 7210 41 00 80, 7210 49 00 80, 7210 61 00 80, 7210 69 00 80, 7212 30 00 80, 7212 50 61 80, 7212 50 69 80, 7225 92 00 80, 7225 99 00 25, 7225 99 00 95, 7226 99 30 90, 7226 99 70 19, 7226 99 70 96
1 238 995
50 %
5
Loksnes ar organisku pārklājumu
7210 70 80 , 7212 40 80
627 871
50 %
6
Skārda velmētavu ražojumi
7209 18 99 , 7210 11 00 , 7210 12 20 , 7210 12 80 , 7210 50 00 , 7210 70 10 , 7210 90 40 , 7212 10 10 , 7212 10 90 , 7212 40 20
542 840
50 %
7
Neleģētā un citādu leģēto tēraudu quarto loksnes
7208 51 20 , 7208 51 91 , 7208 51 98 , 7208 52 91 , 7208 90 20 , 7208 90 80 , 7210 90 30 , 7225 40 12 , 7225 40 40 , 7225 40 60
1 196 903
50 %
8
Nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, karsti velmētas
7219 11 00 , 7219 12 10 , 7219 12 90 , 7219 13 10 , 7219 13 90 , 7219 14 10 , 7219 14 90 , 7219 22 10 , 7219 22 90 , 7219 23 00 , 7219 24 00 , 7220 11 00 , 7220 12 00
153 186
50 %
9
Nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, auksti velmētas
7219 31 00 , 7219 32 10 , 7219 32 90 , 7219 33 10 , 7219 33 90 , 7219 34 10 , 7219 34 90 , 7219 35 10 , 7219 35 90 , 7219 90 20 , 7219 90 80 , 7220 20 21 , 7220 20 29 , 7220 20 41 , 7220 20 49 , 7220 20 81 , 7220 20 89 , 7220 90 20 , 7220 90 80
496 342
50 %
10
Nerūsējošā tērauda quarto loksnes, karsti velmētas
7219 21 10 , 7219 21 90
17 025
50 %
12
Neleģētā tērauda un citādu leģēto tēraudu šķirņu velmējumi un vieglie profili
7214 30 00 , 7214 91 10 , 7214 91 90 , 7214 99 31 , 7214 99 39 , 7214 99 50 , 7214 99 71 , 7214 99 79 , 7214 99 95 , 7215 90 00 , 7216 10 00 , 7216 21 00 , 7216 22 00 , 7216 40 10 , 7216 40 90 , 7216 50 10 , 7216 50 91 , 7216 50 99 , 7216 99 00 , 7228 10 20 , 7228 20 10 , 7228 20 91 , 7228 30 20 , 7228 30 41 , 7228 30 49 , 7228 30 61 , 7228 30 70 , 7228 30 89 , 7228 60 20 , 7228 60 80 , 7228 70 10 , 7228 70 90 , 7228 80 00
TARIC kods: 7228 30 69 99
881 735
50 %
13
Stiegras
7214 20 00 , 7214 99 10
TARIC kods: 7228 30 69 11
844 526
50 %
14
Nerūsējošā tērauda stieņi un vieglie profili
7222 11 11 , 7222 11 19 , 7222 11 81 , 7222 11 89 , 7222 19 10 , 7222 19 90 , 7222 20 11 , 7222 20 19 , 7222 20 21 , 7222 20 29 , 7222 20 31 , 7222 20 39 , 7222 20 81 , 7222 20 89 , 7222 30 51 , 7222 30 91 , 7222 30 97 , 7222 40 10 , 7222 40 50 , 7222 40 90
133 595
50 %
15
Nerūsējošā tērauda stiepļu stieņi
7221 00 10 , 7221 00 90
40 462
50 %
16
Neleģētā tērauda un citādu leģēto tēraudu stiepļu stieņi
7213 10 00 , 7213 20 00 , 7213 91 10 , 7213 91 20 , 7213 91 41 , 7213 91 49 , 7213 91 70 , 7213 91 90 , 7213 99 10 , 7213 99 90 , 7227 10 00 , 7227 20 00 , 7227 90 10 , 7227 90 50 , 7227 90 95
1 569 532
50 %
17
Dzelzs un neleģēta tērauda leņķi, fasonprofili un speciālie profili
7216 31 10 , 7216 31 90 , 7216 32 11 , 7216 32 19 , 7216 32 91 , 7216 32 99 , 7216 33 10 , 7216 33 90
184 607
50 %
18
Rievkonstrukcijas
7301 10 00
31 263
50 %
19
Dzelzceļa materiāli
7302 10 22 , 7302 10 28 , 7302 10 40 , 7302 10 50 , 7302 40 00
16 472
50 %
20
Gāzes cauruļvadi
7306 30 41 , 7306 30 49 , 7306 30 72 , 7306 30 77
222 413
50 %
21
Dobi profili
7306 61 10 , 7306 61 92 , 7306 61 99
499 493
50 %
22
Nerūsējošā tērauda bezšuvju caurules un caurulītes
7304 11 00 , 7304 22 00 , 7304 24 00 , 7304 41 00 , 7304 49 83 , 7304 49 85 , 7304 49 89
32 967
50 %
24
Citādas bezšuvju caurules
7304 19 10 , 7304 19 30 , 7304 19 90 , 7304 23 00 , 7304 29 10 , 7304 29 30 , 7304 29 90 , 7304 31 20 , 7304 31 80 , 7304 39 50 , 7304 39 82 , 7304 39 83 , 7304 39 88 , 7304 51 81 , 7304 51 89 , 7304 59 30 , 7304 59 82 , 7304 59 83 , 7304 59 89 , 7304 90 00
268 901
50 %
25.A
Lielas metinātas caurules
7305 11 00 , 7305 12 00
28 749
50 %
25.B
7305 19 00 , 7305 20 00 , 7305 31 00 , 7305 39 00 , 7305 90 00
83 616
50 %
26
Citādas metinātas caurules
7306 11 00 , 7306 19 00 , 7306 21 00 , 7306 29 00 , 7306 30 12 , 7306 30 18 , 7306 30 80 , 7306 40 20 , 7306 40 80 , 7306 50 21 , 7306 50 29 , 7306 50 80 , 7306 69 10 , 7306 69 90 , 7306 90 00
250 757
50 %
27
Neleģētā un citādu leģēto tēraudu aukstās apdares stieņi
7215 10 00 , 7215 50 11 , 7215 50 19 , 7215 50 80 , 7228 10 90 , 7228 20 99 , 7228 50 20 , 7228 50 40 , 7228 50 61 , 7228 50 69 , 7228 50 80
97 315
50 %
28
Neleģētā tērauda stieples
7217 10 10 , 7217 10 31 , 7217 10 39 , 7217 10 50 , 7217 10 90 , 7217 20 10 , 7217 20 30 , 7217 20 50 , 7217 20 90 , 7217 30 41 , 7217 30 49 , 7217 30 50 , 7217 30 90 , 7217 90 20 , 7217 90 50 , 7217 90 90
317 886
50 %
Par šo regulu ir sniegts paziņojums, kas atrodams OV C, C/2026/3336, 22.6.2026., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2026/3336/oj.
ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2026/1384/oj
ISSN 1977-0715 (electronic edition)
Top