Lieta T‑45/01
Stephen G. Sanders u.c.
pret
Eiropas Kopienu Komisiju
Kopuzņēmumā JET nodarbinātais personāls – Cita, nevis pagaidu darbinieka tiesiskā statusa piemērošana – Ciesto mantisko zaudējumu atlīdzināšana
Pirmās instances tiesas (pirmā palāta) 2007. gada 12. jūlija spriedums
Sprieduma kopsavilkums
1. Tiesvedība – Jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības laikā
(Pirmās instances tiesas reglamenta 44. pants)
2. Ierēdņi – Prasība – Neierobežota kompetence
3. Ierēdņi – Prasība – Neierobežota kompetence
4. Ierēdņi – Prasība – Neierobežota kompetence
1. Aprēķinus, kas prasības par zaudējumu atlīdzību ietvaros iesniegti pēc tā starpsprieduma pasludināšanas, kurā Pirmās instances tiesa Kopienai piesprieda atlīdzināt zaudējumus, kas radušies EAEK kopuzņēmuma darbiniekiem tādēļ, ka viņiem tika piemērots cits, nevis pagaidu darbinieka tiesiskais statuss, nevar uzskatīt par nepieņemamiem, ņemot vērā, ka tie ir pieļaujama prasības pieteikumā ietverto [prasījumu] izvēršana, it īpaši tāpēc, ka, pirmkārt, Pirmās instances tiesa pirmo reizi bija noteikusi zaudējumu aprēķināšanai nepieciešamos kritērijus savā starpspriedumā, un, otrkārt, precīzs zaudējumu sastāvs un attiecīgā atlīdzinājuma precīza aprēķināšanas kārtība vēl nebija tikuši apspriesti.
Tā kā ar starpspriedumu tika noteikts laika periods, par kuru jāmaksā atlīdzinājums, to veidojošie elementi un katram pienākošās atlīdzības precīza apmēra noteikšanai izmantojamā metode, katra prasītāja individuālo prasījumu aprēķinu noteikti bija jāvar koriģēt pēc šī sprieduma.
(sal. ar 21. un 22. punktu)
2. Prasības par zaudējumu atlīdzību ietvaros pēc starpsprieduma pasludināšanas, ar kuru Pirmās instances tiesa Kopienai piesprieda atlīdzināt zaudējumus, kas radušies Joint European Torus (JET) kopuzņēmuma darbiniekiem tādēļ, ka viņiem tika piemērots cits, nevis pagaidu darbinieka tiesiskais statuss, katra prasītāja pakāpe un līmenis atlīdzināmā laikposma sākumā jānosaka, ņemot vērā viņa faktisko pieņemšanu darbā, un šis periods ir pieci gadi, skaitot no hronoloģiski vecākā ar attiecīgo personu noslēgtā vai pagarinātā līguma spēkā stāšanās datuma, turklāt šis datums nedrīkst būt agrāks par pieciem gadiem.
Kaut arī Pirmās instances tiesa ir ierobežojusi katra prasītāja tiesības uz atlīdzību ar, augstākais, piecu gadu ilgu periodu, tā tomēr nosprieda, ka no paša sākuma, tas ir, sākot ar pirmo pieņemšanu darbā, attiecīgās personas bija jāpieņem darbā pagaidu darbinieku līgumu ietvaros, nelikumībai tādējādi turpinoties visā kopuzņēmuma pastāvēšanas periodā. Tādējādi katra prasītāja situācija atlīdzināmā laikposma sākumā nevar tikt pielīdzināta situācijai, kāda būtu pirmās pieņemšanas darbā laikā, bet gan, to aplūkojot, jāņem vērā, ka, viņu pirmo reizi pieņemot darbā līgumdarbinieka statusā, attiecīgā persona būtu bijusi jāpieņem darbā pagaidu darbinieka statusā, kas nozīmē, ka attiecīgi jāņem vērā viņas “karjera” pirms atlīdzināmā laikposma sākuma. Šāda “karjeras atveidošanas” metode noteikti ietver paaugstināšanu amatā, kuru būtu varējis panākt ikviens prasītājs.
Attiecībā uz paaugstināšanu amatā atlīdzināmā laikposmā, ņemot vērā JET projekta darba grupas locekļu stāvokli, Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka prasītāji atradās juridiski diskriminējošā stāvoklī un ka tā rezultātā viņi cieta zaudējumus. Tādējādi līdzīgā situācija kā EAEKL pagaidu darbiniekiem, kam jābūt salīdzināšanas pamatā, nosakot karjeras izaugsmi, kādu prasītāji būtu varējuši panākt, ir JET darba grupas locekļu situācija – un vajadzības gadījumā labvēlīgāka.
(sal. ar 49.–51., 65. un 68. punktu)
3. Starpspriedumā, ar kuru Pirmās instances tiesa Kopienai piepsprieda atlīdzināt zaudējumus, kas radušies Joint European Torus (JET) kopuzņēmuma darbiniekiem tādēļ, ka viņiem tika piemērots cits, nevis pagaidu darbinieka tiesiskais statuss, tā nosprieda, ka prasītāju zaudējumi rodas no starpības starp darba algu un ar to saistītām priekšrocībām, ko šīs personas saņemtu vai iegūtu, ja strādātu JET kā pagaidu darbinieki, un darba algu un ar to saistītām priekšrocībām, ko viņi faktiski saņēma vai ieguva līgumdarbinieku statusā.
No tā izriet, pirmkārt, ka, nosakot Kopienu neto ienākumus, ko katrs no prasītājiem būtu saņēmis Pirmās instances tiesas noteiktajā atlīdzināmajā laikposmā, ja viņš būtu ticis pieņemts darbā pagaidu darbinieka statusā, jāņem vērā visas priekšrocības, kuras attiecīgajai personai būtu pienākušās, ņemot vērā visus faktus attiecībā uz viņas personisko un profesionālo situāciju, par kuriem tā var iesniegt dokumentārus pierādījumus. Savukārt dienas nauda, kas būtu tikusi izmaksāta saistībā ar komandējumiem, nav ieskaitāma, jo JET tika atlīdzināti visi izdevumi, kamēr dienas nauda bija ļoti maza vai pat netika maksāta nemaz. Otrkārt, nosakot katra prasītāja līgumdarbinieka statusā minētajā atlīdzināmajā laikposmā gūtos valsts ienākumus, jāņem vērā viss atalgojums, ko prasītāji šajā sakarā ir faktiski saņēmuši, tostarp dienas nauda, ko daži no prasītājiem saņēmuši saistībā ar viņu attālumu no JET atrašanās vietas.
(sal. ar 77.–79. punktu)
4. Starpspriedumā, ar kuru Pirmās instances tiesa Kopienai piesprieda atlīdzināt zaudējumus, kas radušies Joint European Torus (JET) kopuzņēmuma darbiniekiem tādēļ, ka viņiem tika piemērots cits, nevis pagaidu darbinieka tiesiskais statuss, tā nosprieda, ka no paša sākuma prasītāji bija jāpieņem darbā pagaidu darbinieku līgumu ietvaros un ka pieļautā nelikumība turpinājās laikā, kas pārsniedz Pirmās instances tiesas noteiktā atlīdzināmā laikposma ilgumu. Šis secinājums neizbēgami liek ņemt vērā, ka prasītāji būtu varējuši iegūt tiesības uz pensiju par visu laiku, ko katrs no viņiem faktiski strādāja JET, bet, ka atlīdzinājums saistībā ar šīm iespējamām tiesībām tomēr ir ierobežots ar atlīdzināmo laikposmu.
Tādējādi, lai noteiktu tiesībām uz pensiju atbilstošo atlīdzinājuma daļu, attiecībā uz katru no prasītājiem jāņem vērā datums, kad viņš pirmo reizi tika faktiski pieņemts darbā JET, vajadzības gadījumā šim datumam esot pirms atlīdzināmā laikposma, un atlīdzinājums ir jāmaksā par tiesību uz pensiju zaudējumu par, augstākais, piecu gadu ilgu laikposmu, kas atbilst atlīdzināmajam laikposmam. Iepriekš minētie, augstākais, pieci gadi tādējādi nav vienīgais laiks, kas rada tiesības uz pensiju. Faktiski tas ir katra prasītāja kopējais JET nostrādātais laiks, kas rada tiesības uz pensiju, un attiecīgās tiesības tad tiek samazinātas atbilstoši atlīdzināmā laikposma attiecībai pret kopējo nostrādāto laiku.
Turklāt jāņem vērā, ka atlīdzinājums saistībā ar tiesībām uz pensiju nevar būt mazāks par katra prasītāja vārdā no darba ņēmēja un darba devēja, augstākais, piecu gadu laikā, kas atbilst atlīdzināmajam laikposmam, veikto iemaksu izveidoto rezervju aktuāro vērtību.
Savukārt gadījumā, kad prasītājs it īpaši tāpēc, ka viņš strādāja JET mazāk nekā desmit gadus, jebkurā gadījumā nevarēja iegūt tiesības uz izdienas pensiju, bet gan tikai tiesības uz pabalstu sakarā ar atbrīvošanu no amata, alternatīvs risinājums, kas viņam katrā ziņā jāpiešķir, ir atlīdzinājums par šāda pabalsta zaudējumu, to samazinot atbilstoši atlīdzināmā laikposma attiecībai pret kopējo nostrādāto laiku.
(sal. ar 90.–93. punktu)
PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)
2007. gada 12. jūlijā (*)
Kopuzņēmumā JET nodarbinātais personāls – Cita, nevis pagaidu darbinieka tiesiskā statusa piemērošana – Ciesto mantisko zaudējumu atlīdzināšana
Lieta T‑45/01
Stephen G. Sanders, ar dzīvesvietu Oksonā [Oxon] (Apvienotā Karaliste), un 94 citi prasītāji, kuru vārdi ir nosaukti pielikumā, ko sākotnēji pārstāvēja P. Rots [P. Roth], QC, I. Hatons [I. Hutton], E. Mitrofanuss [E. Mitrophanous] un A. Hovards [A. Howard], barristers, un pēc tam P. Rots, I. Hatons un B. Lasks [B. Lask], barrister,
prasītāji,
pret
Eiropas Kopienu Komisiju, ko pārstāv J. Kurals [J. Currall], pārstāvis,
atbildētāja,
ko atbalsta
Eiropas Savienības Padome, ko sākotnēji pārstāvēja Dž. P. Hikss [J.‑P. Hix] un A. Pilete [A. Pilette] un pēc tam Hikss un B. Drīsens [B. Driessen], pārstāvji,
persona, kas iestājusies lietā,
par prasību saskaņā ar Pirmās instances tiesas 2004. gada 5. oktobra spriedumu lietā T‑45/01 Sanders u.c./Komisija (Krājums, II‑3315. lpp.) noteikt apmēru atlīdzībai par finansiālajiem zaudējumiem, ko katrs no prasītājiem cieta tāpēc, ka netika pieņemts darbā kā Eiropas Kopienu pagaidu darbinieks laikā, kad viņš strādāja kopuzņēmumā Joint European Torus (JET).
EIROPAS KOPIENUPIRMĀS INSTANCES TIESA (pirmā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs B. Vesterdorfs [B. Vesterdorf], tiesneši M. Jēgers [M. Jaeger] un I. Legāls [H. Legal],
sekretāre K. Kristensena [C. Kristensen], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi 2007. gada 20. martā,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas priekšvēsture un process
1 2004. gada 5. oktobra spriedumā lietā T‑45/01 Sanders u.c./Komisija (Krājums, II‑3315. lpp., turpmāk tekstā – “starpspriedums”), Pirmās instances tiesa nosprieda, ka, tā kā Komisija, pārkāpjot kopuzņēmuma Joint European Torus (JET) statūtus, nepiedāvāja prasītājiem pagaidu darbinieku darba līgumus, tā ir veikusi vainojamu prettiesisku rīcību, kuras dēļ var iestāties Eiropas Kopienas atbildība, ka šīs prettiesiskās rīcības dēļ viņi zaudēja nopietnu iespēju tikt pieņemti darbā kā pagaidu darbinieki un ka prasītāju zaudējumi rodas no starpības starp darba algu un ar to saistītām priekšrocībām un ar tiesībām uz pensiju, ko šīs personas saņemtu vai iegūtu, ja strādātu JET kā pagaidu darbinieki, un darba algu un ar to saistītām priekšrocībām un ar tiesībām uz pensiju, ko viņi kā līgumpersonāls faktiski saņēma vai ieguva (starpsprieduma 142., 158. un 167. punkts).
2 Tomēr, tā kā Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka prasītājiem viņu prasības atlīdzināt zaudējumus būtu bijušas jāiesniedz saprātīgā termiņā, kas nedrīkst pārsniegt piecus gadus no brīža, kad tās uzzināja par diskriminējošo situāciju, par ko tās sūdzējās, tā nosprieda, ka atlīdzinājums, kas pienākas katram prasītājam, jāaprēķina, skaitot no hronoloģiski vecākā ar attiecīgo personu noslēgtā vai pagarinātā līguma spēkā stāšanās datuma, turklāt šis datums nedrīkst būt laikposmā, kas pārsniedz piecus gadus pirms tam, kad Komisijai tika iesniegts pieteikums par zaudējumu atlīdzināšanu (starpsprieduma 72. punkts).
3 Tā kā Pirmās instances tiesa nevarēja noteikt katram prasītājam pienākošos atlīdzinājumu, starpspriedumā (170. punkts) tika noteikti principi un kritēriji, pamatojoties uz kuriem lietas dalībnieki tika aicināti panākt vienošanos, gadījumā, ja tā netiktu panākta, iesniedzot Pirmās instances tiesai savus aprēķinus par atlīdzinājuma summu.
4 Tādējādi lietas dalībniekiem bija:
1) jānosaka amats un pakāpe, kurai atbilstu katra prasītāja pildītie uzdevumi, ja viņiem būtu piedāvāts pagaidu darbinieka darba līgums, skaitot no hronoloģiski vecākā ar attiecīgo personu noslēgtā vai pagarinātā līguma spēkā stāšanās datuma, turklāt šis datums nedrīkst būt laikā, kas pārsniedz piecus gadus pirms datuma, kad Komisijai tika iesniegts pieteikums par zaudējumu atlīdzību (starpsprieduma 169. un 171. punkts);
2) jāatveido katra prasītāja karjeras virzība, sākot ar brīdi, kad viņi tika pieņemti darbā, vai – vēlākais – sākot ar iepriekš minēto piecu gadu termiņu, ņemot vērā:
– vidējo darba samaksas pieaugumu līdzvērtīga amata un pakāpes Eiropas Atomenerģijas kopienas (EAEK) darbiniekam, kurš ir strādājis JET, un
– iespējamo paaugstināšanu amatā, ko attiecīgā persona varētu šajā laikposmā panākt atbilstoši izvēlētajai pakāpei un amatam, balstoties uz vidējo to EAEK pagaidu darbinieku skaitu, kuri līdzīgā situācijā tika paaugstināti amatā (starpsprieduma 172. punkts);
3) jāveic Kopienu pagaidu darbinieka un līgumdarbinieka statusa salīdzināšana, pamatojoties uz neto ienākumiem, atskaitot iemaksas, atvilkumus un citus atskaitījumus, ko paredz piemērojamās tiesības (starpsprieduma 173. punkts).
5 Pirmās instances tiesa precizēja, ka atlīdzināmais laikposms sākas ar hronoloģiski vecākā ar attiecīgo personu noslēgtā vai pagarinātā līguma spēkā stāšanās datumu piecu gadu laikposmā pirms datuma, kad tika iesniegts pieteikums par zaudējumu atlīdzību, un beidzas datumā, kad attiecīgā persona ir beigusi strādāt JET projektā, ja tas ir noticis pirms projekta beigu datuma – 1999. gada 31. decembra, vai arī šajā datumā, ja attiecīgā persona strādāja JET projektā līdz tā beigām (starpsprieduma 174. punkts).
6 Visbeidzot, Pirmās instances tiesa nosprieda, ka, tā kā atlīdzinājums, ar ko atlīdzinātu neiegūto darba samaksu un priekšrocību zudumu, kuras noteiktas Protokolā par Eiropas Kopienu ierēdņu un pārējo darbinieku privilēģijām un neaizskaramību, aprēķināms, ņemot vērā Kopienu nodokļus, tas jāaprēķina kā neto summa pēc visu nodokļu nomaksas un nav apliekams ar valsts nodokļiem (starpsprieduma 176. punkts).
7 Tā kā lietas dalībnieki nespēja vienoties par visiem atlīdzinājuma, kas pienākas katram no prasītājiem, noteikšanas punktiem, 2005. gada 28. oktobrī tie iesniedza Pirmās instances tiesai savus aprēķinus [par atlīdzinājuma summu].
8 Veicot procesa organizatorisko pasākumu, par ko ir paziņots 2006. gada 19. decembrī, Pirmās instances tiesa atbilstoši tās reglamenta 64. pantam lūdza lietas dalībniekiem informāciju un precizējumus par viedokļu atšķirībām starp tiem attiecībā uz katram no prasītājiem nodarītā kaitējuma novērtēšanu.
9 Prasītāji atbildēja uz Pirmās instances tiesas lūgumu ar vēstuli, kas tika saņemta kancelejā 2007. gada 20. februārī. Komisija darīja zināmus savus apsvērumus par prasītāju atbildēm ar vēstuli, kas kancelejā saņemta 2007. gada 1. martā.
10 Savās atbildēs uz Pirmās instances tiesas jautājumiem lietas dalībnieki, kas pēc procesa organizatorisko pasākumu veikšanas precizēja savus aprēķinus, norādīja, ka viņi ir atrisinājuši dažas no domstarpībām un atzīmējuši punktus, par kuriem turpinājās diskusijas.
11 Ar Pirmās instances tiesas pirmās palātas priekšsēdētāja 2007. gada 7. marta rīkojumu Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes 2007. gada 27. februāra lūgums par iestāšanos lietā tika noraidīts sakarā ar tā novēloto iesniegšanu atbilstoši Pirmās instances tiesas reglamenta kombinētajiem 115. panta 1. punkta un 116. panta 6. punkta noteikumiem.
12 Tika uzklausīti lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un viņu atbildes uz jautājumiem, ko Pirmās instances tiesa uzdeva 2007. gada 20. marta tiesas sēdē. Komisija iesniedza izlabotu savu 2007. gada 1. marta apsvērumu pielikumu versiju.
13 Tiesas sēdes noslēgumā priekšsēdētājs piešķīra prasītājiem vienu nedēļu laika, lai tie darītu zināmus viņu iespējamos grozījumus dokumentiem, kurus Komisija iesniedza tiesas sēdē. 2007. gada 27. martā priekšsēdētājs pēc viena no prasītājiem lūguma piešķīra termiņa pagarinājumu Komisijai un prasītājiem attiecīgi līdz 2007. gada 30. martam un 3. aprīlim, lai atbildētāja varētu veikt galīgās korekcijas savos aprēķinos un prasītāji formulēt savus apsvērumus par tiem.
14 Mutvārdu process tika pabeigts 2007. gada 17. aprīlī.
Lietas dalībnieku prasījumi
15 Prasītāju prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– piespriest Komisijai atlīdzināt prasītāju zaudējumus sakarā ar darba algas, pensijas, kompensāciju un priekšrocību zudumu, kas radušies pret viņiem pieļauto Kopienu tiesību pārkāpumu rezultātā, kopējo visu prasītāju atlīdzinājuma summu nosakot 27 744 467 sterliņu mārciņas (GBP) līdz 2005. gada 31. oktobrim;
– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
16 Komisija, ko atbalsta Padome, lūdz Pirmās instances tiesu:
– piespriest tai atlīdzināt prasītāju zaudējumus saskaņā ar starpspriedumu un atbilstoši tās apsvērumiem par kopējo summu attiecībā uz visiem prasītājiem GBP 5 767 682 līdz 2005. gada 31. oktobrim;
– piespriest tai atlīdzināt pusi no prasītāju tiesāšanās izdevumiem.
Juridiskais pamatojums
Prāvas apjoms rationae personae
17 Atbildot uz tiesas sēdē Pirmās instances tiesas uzdotajiem jautājumiem, prasītāji norādīja, ka divi no viņiem, proti, M. Organs [M. Organ] un R. Sibalds [R. Sibbald] nav iesnieguši prasību atlīdzināt zaudējumus.
18 Tādējādi Pirmās instances tiesai tas ir jāpieņem zināšanai un jāatzīmē, ka 93 no 95 prasītājiem lūdz atlīdzināt zaudējumus.
19 Prasītāji arī precizēja, ka S. Riversa [S. Rivers], kas tiesvedības laikā ir stājusies laulībā, prasījumos atlīdzināt zaudējumus ir minēta kā S. Pleila [S. Playle]. Lai novērstu jebkādu sajaukšanas risku, šajā spriedumā viņa tiks identificēta kā Riversa‑Pleila [Rivers‑Playle].
Par zaudējumu atlīdzināšanas prasījumu summu
20 Neizvirzīdama iebildi par nepieņemamību, Komisija apgalvo, ka prasītāju prasījumi atlīdzināt zaudējumus par starpspriedumā noteikto atlīdzināmo laikposmu (1995.–1999. gads) ir vairāk nekā pusotru reizi lielāki nekā to sākotnējie prasījumi. Tā uzskata, ka, lai gan šos prasījumus attiecīgās personas ir pielāgojušas tostarp informācijai, ko tā viņām sniegusi sarunu gaitā, tomēr šis ievērojamais prasītāju prasījumu [summas] palielinājums nevar būt atbilstošs Reglamenta 44. panta noteikumiem.
21 Attiecībā uz principu jāatzīmē, ka Tiesa lietā, kurā starpspriedumā bija noteikta ciesto zaudējumu aprēķināšanas kārtība un kurā bija noteikta ekspertīze, atļāva sākotnējo prasījumu palielinājumu, uzskatīdama šādus grozītus prasījumus par pieņemamiem. Tā uzskatīja, ka šie prasījumi bija pieļaujama, pat nepieciešama prasības pieteikumā ietverto prasījumu izvēršana, it īpaši tāpēc, ka, pirmkārt, tā pirmo reizi bija noteikusi zaudējumu aprēķināšanai nepieciešamos kritērijus starpspriedumā, un, otrkārt, precīzs zaudējumu sastāvs un attiecīgā atlīdzinājuma precīza aprēķināšanas kārtība vēl nebija tikuši apspriesti. Tiesa piebilda, ka starpsprieduma rezolutīvajā daļā tā bija aicinājusi lietas dalībniekus iesniegt to aprēķinus gadījumā, ja tiem neizdotos vienoties par zaudējumu apjomu. Tā nosprieda, ka šim aicinājumam nebūtu jēgas, ja pēc šī starpsprieduma lietas dalībnieki nevarētu formulēt prasījumus, kas atšķirtos no to prasības pieteikumā ietvertajiem (Tiesas 2000. gada 27. janvāra spriedums apvienotajās lietās C‑104/89 un C‑37/90 Mulder u.c./Padome un Komisija, Recueil, I‑203. lpp., 38.–40. punkts).
22 Tāpat šajā lietā, tā kā ar starpspriedumu tika noteikts laika periods, par kuru jāmaksā atlīdzinājums, to veidojošie elementi un katram pienākošās atlīdzības precīza apmēra noteikšanai izmantojamā metode, katra prasītāja individuālo prasījumu aprēķins noteikti bija jāvar koriģēt pēc šī sprieduma.
23 Turklāt no lietas materiāliem izriet, ka prasītāju prasījumu summa par zaudējumu atlīdzību līdz 2005. gada 31. oktobrim, kas ir grozīta atbilstoši starpsprieduma pamatojumam, ir mazāka, nevis lielāka par to sākotnējiem prasījumiem, ja ņem vērā to kopējo apjomu, nevis, kā to darījusi atbildētāja, tikai to sākotnējo prasījumu daļu, kas attiecas uz atlīdzināmo laikposmu.
24 No iepriekš minētā izriet, ka Komisijas apsvērums par galīgo prasījumu apmēru ir jānoraida kā neatbilstošs.
Ievada apsvērumi
25 Šī sprieduma mērķis ir noteikt atlīdzību, kas jāmaksā katram no prasītājiem, atlīdzinot zaudējumus, kas viņiem nodarīti starpspriedumā konstatētās nelikumības rezultātā, atbilstoši tajā noteiktajiem principiem un kritērijiem, kā atgādināts iepriekš 1.–6. punktā, tā kā lietas dalībnieki nav nonākuši pie pilnīgas vienošanās par visiem punktiem, lai īstenotu Pirmās instances tiesas noteiktos principus un kritērijus.
26 Sākumā jāatzīmē, ka starpspriedums nav ticis apstrīdēts ne attiecībā uz principu par Kopienas atbildības atzīšanu konstatētās prettiesiskās rīcības rezultātā, ne par prasītāju ciesto zaudējumu atzīšanu, kuru tiesības uz atlīdzību ir ierobežotas ar, augstākais, piecu gadu periodu, ne attiecībā uz principiem un kritērijiem, kas izmantojami katram pienākošās atlīdzības noteikšanai. Šis spriedums ir kļuvis galīgs visos šajos punktos, kas ir ieguvuši res judicata spēku, un ir saistošs strīda galīgajam risinājumam (Tiesas 1991. gada 19. februāra spriedums lietā C‑281/89 Itālija/Komisija, Recueil, I‑347. lpp., 14. punkts; Tiesas 1996. gada 11. jūlija rīkojums lietā C‑397/95 P Coussios/Komisija, Recueil, I‑3873. lpp., 25. punkts; Tiesas 1996. gada 28. novembra rīkojums lietā C‑277/95 P Lenz/Komisija, Recueil, 6109. lpp., 48.–54. punkts, un attiecībā uz starpsprieduma res judicata spēku – iepriekš minētais Tiesas spriedums apvienotajās lietās Mulder u.c./Padome un Komisija, 54.–56. punkts). Komisija turklāt savos iepriekš minētajos 2007. gada 1. marta apsvērumos ir uzsvērusi, ka ne prasītāji, ne arī tā pati ir iesniegusi Tiesā apelāciju par 2004. gada 5. oktobra spriedumu un ka tādējādi tas ir ieguvis galīgo res judicata raksturu.
27 Turklāt tiesvedības stadijā pēc mutvārdu procesa pabeigšanas bija redzams, ka salīdzinājumā ar to attiecīgajiem prasījumiem 2005. gada 28. oktobrī lietas dalībnieki bija spējuši vienoties par virkni vispārēju vai konkrētu jautājumu attiecībā uz katram prasītājam pienākošās atlīdzības noteikšanu, ņemot vērā starpspriedumā noteiktos principus un kritērijus.
28 Vispirms ir redzams, ka lietas dalībnieki ir vienojušies par prasītāju zaudējumu aprēķināšanas vispārējo metodoloģiju, attiecīgo personu vērā ņemamo Kopienu un valsts ienākumu galveno sastāvdaļu noteikšanu, vienkāršas procentu likmes 5,25 % apmērā piemērošanu katram maksājamās atlīdzības galīgajam apjomam un to, ka prasītāju saņemamā atlīdzība nav apliekama ar nodokli saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesisko regulējumu, jo jautājums par šai atlīdzībai piemērojamo nodokļu sistēmu jau ir expressis verbis galīgi izlemts starpspriedumā (skat. iepriekš 6. punktu). No lietas materiāliem arī izriet, ka diviem no prasītājiem – D. Hamiltonam [D. Hamilton] un T. Praisam [T. Price], kuri pēc JET atstāšanas bija bezdarbnieki, saskaņā ar piemērojamo tiesisko regulējumu būtu tiesības uz bezdarbnieka pabalstu.
29 Lietas dalībnieku 2005. gada 28. oktobrī iesniegtajos prasījumos atzīmētas domstarpības, kas joprojām pastāv attiecībā uz sešiem punktiem, no kuriem ir atkarīga katram prasītājam pienākošās atlīdzības precīza noteikšana, un ko lietas dalībnieki nodod Pirmās instances tiesai izlemšanai. Tās attiecas, pirmkārt, uz atlīdzināmā laikposma sākumu attiecībā uz katru prasītāju (skat. iepriekš 5. punktu), otrkārt, uz katram prasītājam nosakāmo pakāpi un līmeni atlīdzināmā laikposma sākumā (skat. iepriekš 4. punktu), treškārt, uz paaugstināšanu amatā, kāda attiecīgajām personām būtu varējusi būt (skat. iepriekš 4. punktu), ceturtkārt, uz priekšrocībām saistībā ar darba algu, ko viņi būtu varējuši saņemt (skat. iepriekš 1. punktu), piektkārt, iemaksām, atvilkumiem un citiem atskaitījumiem, kas jāņem vērā, nosakot Kopienu pagaidu darbinieka un līgumdarbinieka neto ienākumus (skat. iepriekš 4. punktu), un, sestkārt, tiesībām uz pensiju, ko katrs no prasītājiem varētu prasīt (skat. iepriekš 1. punktu).
30 Pēc 2006. gada 19. decembrī paziņotā procesa organizatoriskā pasākuma lietas dalībnieki vienojās vēl par dažiem punktiem. Tādējādi viņi panāca vienošanos, pirmkārt, par atlīdzināmā laikposma sākumu attiecībā uz katru prasītāju un, otrkārt, par iemaksām, atvilkumiem un citiem atskaitījumiem, kas jāņem vērā, nosakot attiecīgo personu līgumdarbinieku statusā faktiski saņemtos ienākumus. Savukārt attiecībā uz pārējiem strīda punktiem turpina pastāvēt vairāk vai mazāk nopietnas domstarpības.
31 Turklāt lietas dalībnieki, kuru viedokļi šajā jautājumā sakrīt, savos procesuālajos rakstos un tiesas sēdē ir aprakstījuši grūtības, mēģinot panākt, lai Apvienotās Karalistes nodokļu iestādes piekristu, ka atbilstoši Pirmās instances tiesas starpspriedumā nospriestajam prasītāju saņemamā atlīdzība nevar tikt aplikta ar valsts nodokļiem, jo šīs iestādes ir norādījušas savu nodomu aplikt ar nodokli ja ne atlīdzības pamatsummu, tad vismaz tai pievienojamos procentus. Prasītāji un Komisija lūdz Pirmās instances tiesai lemt konkrēti par jautājumu gan par šīs atlīdzības pamatsummas, gan procentu neapliekamību ar nodokļiem.
32 Iepriekš 29. punktā minētie kritēriji jāaplūko pēc kārtas, nošķirot punktus, par kuriem ir vienprātība, no tiem, par kuriem ir domstarpības, un uzsverot arī jautājumu par prasītāju saņemamās atlīdzības procentiem piemērojamo nodokļu sistēmu.
Par punktiem, par kuriem ir vienprātība
Par atlīdzināmā laikposma sākumu
33 Starpspriedumā Pirmās instances tiesa nosprieda, ka atlīdzinājums, kas pienākas katram prasītājam, jāaprēķina, skaitot no hronoloģiski vecākā ar attiecīgo personu noslēgtā vai pagarinātā līguma spēkā stāšanās datuma, turklāt šis datums nedrīkst būt agrāks par pieciem gadiem pirms datuma, kad viņš Komisijai iesniedza savu pieteikumu par zaudējumu atlīdzināšanu, kas ir laikā starp 1994. gada 12. novembri un 1995. gada 16. februāri (starpsprieduma 84. un 169. punkts). Turklāt no sprieduma (174. punkts) izriet, ka atlīdzināmais laikposms beidzas vai nu datumā, kad attiecīgais prasītājs ir beidzis strādāt JET projektā, ja tas ir noticis pirms projekta beigu datuma – 1999. gada 31. decembra, vai arī šī projekta beigu datumā, ja attiecīgā persona strādāja JET projektā līdz tā beigām.
34 No lietas dalībnieku atbildēm uz iepriekš 8. punktā minēto procesa organizatorisko pasākumu izriet, ka viņi nonākuši pie iepriekš minētajam starpsprieduma pamatojumam atbilstošas vienošanās par atlīdzināmā perioda sākuma datumu, kā arī tā ilgumu attiecībā uz katru prasītāju.
35 Pirmās instances tiesai lietas dalībnieku vienošanās jāpieņem zināšanai un jānosaka atlīdzināmā laikposma sākuma datums attiecībā uz katru prasītāju atbilstoši šī sprieduma 2. pielikuma otrajā ailē minētajam.
Par iemaksām, atvilkumiem un citiem atskaitījumiem
36 Pirmās instances tiesa starpspriedumā (173. punkts) nosprieda, ka Kopienu pagaidu darbinieka un tāda līgumdarbinieka, kā katrs no prasītājiem, statusa salīdzināšana ir jāveic, pamatojoties uz neto ienākumiem, atskaitot iemaksas, atvilkumus un citus atskaitījumus, ko paredz piemērojamās tiesības.
37 Pēc procesa organizatoriskajiem pasākumiem prasītāji atbilstoši iepriekš minētajam starpsprieduma pamatojumam viņu līgumdarbinieku statusā saņemto ienākumu noteikšanai atskaitīja summas, kuras viņi savos 2005. gada 28. oktobra prasījumos sākotnēji bija ņēmuši vērā un kas atbilda iemaksām pensiju fondos, atskaitot astoņus prasītājus, kuru Civildienesta noteikumos paredzētajam režīmam pielīdzināmās apdrošināšanas polises paredzēja aizsardzību pret arodslimību un nelaimes gadījumu riskiem. Komisija šo kārtību pieņēma.
38 Pirmās instances tiesai tas jāpieņem zināšanai, nosakot katra prasītāja līgumdarbinieka statusā atlīdzināmajā laikposmā reāli saņemtos neto ienākumus.
Par punktiem, par kuriem ir domstarpības
Par pakāpi un līmeni atlīdzināmā laikposma sākumā
– Lietas dalībnieku argumenti
39 Prasītāji apgalvo, ka pakāpe un līmenis papildus viņu akadēmiskās kvalifikācijas un viņu iepriekšējās darba pieredzes vērā ņemšanai jānosaka, pamatojoties arī uz katra no viņiem karjeru JET, kopš viņš tur sācis strādāt, proti, attiecībā uz dažiem no viņiem pirms atlīdzināmā laikposma sākuma. Viņi uzskata, ka Pirmās instances tiesa starpspriedumā noteikusi funkcionālās ekvivalences kritēriju starp līgumdarbinieku statusā ieņemtajiem amatiem un amatiem, kādi būtu ieņemti pagaidu darbinieku statusā. Prasītāji norāda, ka, lai noteiktu šo funkcionālo ekvivalenci, viņi ir balstījušies uz JET līgumu [nodaļas] vadītāja Bairna [Byrne] 1989. gada 25. augusta memorandu.
40 Prasītāji, atsaukdamies uz starpspriedumu, apgalvo, ka Komisija nevar šobrīd pieprasīt tādu pašu pierādīšanas līmeni – ko noteiktos gadījumos nebūtu iespējams izpildīt, kāds tiktu prasīts, ja būtu runa par reālu viņu pieņemšanu darbā, jo viņi tiešām tika pieņemti darbā JET. Turklāt viņi norāda, ka katrs ir iesniedzis oficiālu liecību par savu karjeru un curriculum vitae.
41 Komisija apgalvo, ka pakāpe un līmenis jānosaka attiecībā uz hronoloģiski vecākā līguma spēkā stāšanās datumu, kas ietilpst atlīdzināmajā laikposmā, ņemot vērā katra prasītāja diplomus un iepriekšējo darba pieredzi, it kā būtu runa par pirmo pieņemšanu darbā. Tā uzskata, ka prasītājiem jāiesniedz tādi paši pierādījumi par kvalifikāciju un darba pieredzi kā tad, ja viņi būtu tiešām pieņemti darbā. Atbildētāja uzskata, ka no starpsprieduma izriet, ka Kopienas atbildība ir iestājusies un atlīdzība jāmaksā par, augstākais, piecu gadu periodu un ka iepriekšējie līgumi nav jāņem vērā.
42 Turklāt Komisija norāda, ka atbilstošie dokumenti, ko tā izmantojusi, lai noteiktu pakāpi un līmeni, ir, pirmkārt, Komisijas 1984. gada 11. oktobra lēmums par kritērijiem, kas piemērojami klasificēšanai pakāpē un līmenī, pieņemot darbā zinātnisko un tehnisko personālu, un, otrkārt, Komisijas lēmums, kas stājās spēkā 1983. gada 1. septembrī, par kritērijiem, kas piemērojami iecelšanai pakāpē un klasificēšanai līmenī, pieņemot darbā administratīvo personālu.
43 Atbildētāja arī izvirza jautājumu par to pierādījumu pieņemamību, kurus prasītāji tai iesniedza 2005. gada jūlijā vai pat 2005. gada septembrī vai oktobrī, ņemot vērā Reglamenta 44. pantu.
44 Turklāt no lietas dalībnieku atbildēm uz procesa organizatorisko pasākumu izriet, ka viņi dažos punktos ir daļēji spējuši vienoties. Pirmkārt, lietas dalībnieki ir vienojušies, ka attiecībā uz 22 attiecīgajiem prasītājiem jāsaglabā C3–B5/B3 klasifikācija, kas tika izmantota JET. Otrkārt, Komisija piekrīt, ka “Chartered Engineer” akadēmiskā kvalifikācija, kas attiecas uz pieciem prasītājiem, tiek pieņemta pieejai A kategorijai. Savukārt tā iebilst pret to, ka “Ordinary National Diploma” un “City & Guilds Part III” kvalifikācijas īpašnieki tiktu klasificēti B kategorijā.
– Pirmās instances tiesas vērtējums
45 Ievadam attiecībā uz pierādījumiem par prasītāju kvalifikāciju un darba pieredzi, kas ir noderīgi, nosakot katra prasītāja pakāpi un līmeni atlīdzināmā laikposma sākumā, jāatgādina, ka starpspriedumā Pirmās instances tiesa nosprieda, ka prasītājiem, ņemot vērā it īpaši viņu kvalifikāciju, būtu bijusi nopietna iespēja tikt pieņemtiem darbā kā pagaidu darbiniekiem (starpsprieduma 156. un 158. punkts). Tādējādi, lai noteiktu katram pienākošos atlīdzību, nav jāpārliecinās, vai atlīdzināmā laikposma sākumā attiecīgā persona atbilda nosacījumiem šādai pieņemšanai darbā. No starpsprieduma motīvu daļas izriet, ka pierādījumu līmenis, kas nepieciešams katra prasītāja klasifikācijas noteikšanai, nevar būt līdzvērtīgs reālai pieņemšanai darbā prasītajam, kā to apgalvo Komisija.
46 Attiecībā uz atbildētājas apgalvojumu, ka daži pierādījumi, kurus prasītāji tai iesniedza laika posmā starp 2005. gada jūliju un oktobri, ir novēloti, ņemot vērā Reglamenta 44. pantu, šīs lietas apstākļos pret šiem pierādījumiem nevar izvirzīt [iebildi] par nepieņemamību.
47 Faktiski tieši starpsprieduma motīvu daļā, kurā noteikta Kopienu atbildība, ir definēti prasītāju ciestie zaudējumi, noteikta to lieluma aprēķināšanai izmatojamā metode un, tostarp atsaucoties uz akadēmisko kvalifikāciju, profesionālo pieredzi un JET veicamajiem pienākumiem, atļauts lietas dalībniekiem noteikt maksājamās atlīdzības noteikšanai atbilstīgos faktus. Ņemot vērā prasītāju lūgtos termiņu pagarinājumus, pret ko atbildētāja neiebilda, un apstākli, ka šī pēdējā atļāva prasītājiem piekļūt JET arhīviem tikai 2005. gada decembra beigās, ne pret kādiem pierādījumiem nevar izvirzīt [iebildi] par nepieņemamību.
48 Attiecībā uz katra no prasītājiem klasifikāciju pakāpē un līmenī atlīdzināmā laikposma sākumā jāatgādina, ka Pirmās instances tiesa starpspriedumā atzina, ka prasītāju amati un kvalifikācija, ko uzskaitījusi Komisija, pēc to būtības un līmeņa atbilst pastāvīgo projekta darba grupas locekļu amatiem un kvalifikācijai. Tā atzīmēja (121. punkts), ka Komisija tiesas sēdē atzina, ka nebija būtisku atšķirību starp projekta darba grupas pastāvīgajiem locekļiem un prasītājiem un ka abu grupu kvalifikācija un darba pieredze bija līdzīgas. Pirmās instances tiesa arī atzīmēja (122. punkts), ka šo funkciju līdzību apstiprina JET struktūrshēma.
49 Tādējādi no starpsprieduma (169. un 171. punkts) izriet, ka katram prasītājam nosakāmajam amatam, pakāpei un līmenim jāatbilst funkcijām, ko viņš veica JET ar hronoloģiski vecākā ar katru personu noslēgtā vai pagarinātā līguma spēkā stāšanās datumā, kas ietilpst atlīdzināmajā laikposmā, un attiecīgās funkcijas ir tās, ko attiecīgā persona veica JET šajā datumā, ja viņa jau bija strādājusi pirms tam, kā tas ir attiecībā uz vairumu prasītāju, vai funkcijas, kuru veikšanai viņa tajā laikā sāka tur strādāt. Katra prasītāja klasifikācija tādējādi jānosaka, ņemot vērā viņa faktisko pieņemšanu darbā JET, kas parasti bija pirms atlīdzināmā laikposma sākuma datuma.
50 Kaut arī Pirmās instances tiesa ir ierobežojusi katra prasītāja tiesības uz atlīdzību ar, augstākais, piecu gadu ilgu periodu, tā tomēr nosprieda, ka no paša sākuma, tas ir, sākot ar pirmo pieņemšanu darbā, attiecīgās personas bija jāpieņem darbā pagaidu darbinieku līgumu ietvaros, nelikumībai [tādējādi] turpinoties visā JET pastāvēšanas periodā (starpsprieduma 128. un 140. punkts). Pretēji Komisijas uzskatam nelikumības konstatācija attiecas uz visu darba attiecību ar JET periodu, bet atlīdzība starpspriedumā (59.–85. punkts) izklāstīto iemeslu dēļ ir maksājama tikai par tajā noteikto atlīdzināmo laikposmu.
51 Tādējādi katra prasītāja situācija atlīdzināmā laikposma sākumā nevar tikt pielīdzināta situācijai, kāda būtu pirmās pieņemšanas darbā laikā, bet gan, to aplūkojot, jāņem vērā, ka, viņu pirmo reizi pieņemot darbā līgumdarbinieka statusā, attiecīgā persona būtu bijusi jāpieņem darbā pagaidu darbinieka statusā, kas nozīmē, ka attiecīgi jāņem vērā viņas “karjera” pirms atlīdzināmā laikposma sākuma, nosakot katras personas šī laikposma sākumā veiktajām funkcijām atbilstošo klasifikāciju.
52 Turklāt iepriekšējās “karjeras” JET vērā ņemšana, strikti runājot un pretēji Komisijas apgalvotajam, nav karjeras virzības atveidošana, bet gan tikai tās klasifikācijas ņemšana vērā, kāda attiecīgajai personai būtu piešķirta JET līgumdarbinieka statusā, kas izriet no starpsprieduma, kurš atsaucas uz katra prasītāja atlīdzināmā laikposma sākumā veiktajām funkcijām, lai noteiktu viņa amatu un pakāpi (169. un 171. punkts), atceroties, ka Pirmās instances tiesa atzina, ka prasītāju amati, kvalifikācija un darba pieredze atbilst pastāvīgo projekta darba grupas locekļu amatiem, kvalifikācijai un darba pieredzei (starpsprieduma 121. un 122. punkts). Tādējādi atlīdzināmā laikposma sākumā nosakāmajai klasifikācijai jāņem vērā šī funkciju līdzība.
53 Lai noteiktu katra prasītāja klasifikāciju atlīdzināmā laikposma sākumā, jāizmanto visi lietas dalībnieku minētie pieejamie atbilstīgie kritēriji, proti, pirmkārt, JET līgumu [nodaļas] vadītāja 1989. gada 25. augusta memorands, kurā noteikta atbilstība starp līgumdarbinieku pakāpēm un astoņām EAEK darbinieku pakāpēm un JET līgumdarbinieku klasifikācija, kāda izriet no šī personāla saraksta par 1994. gadu, un, otrkārt, Komisijas 1984. gada 11. oktobra lēmums par kritērijiem, kas piemērojami klasificēšanai pakāpē un līmenī, pieņemot darbā zinātnisko un tehnisko personālu, kā arī Komisijas lēmums, kas stājās spēkā 1983. gada 1. septembrī, par kritērijiem, kas piemērojami iecelšanai pakāpē un klasificēšanai līmenī, pieņemot darbā administratīvo personālu.
54 Ņemot vērā šos dažādos dokumentus, katra prasītāja klasifikācija pakāpē un līmenī atlīdzināmā laikposma sākumā nosakāma šādi.
55 Pirmkārt, ir jānosaka katra prasītāja kā līgumdarbinieka klasifikācija hronoloģiski vecākā ar attiecīgo personu noslēgtā vai pagarinātā līguma spēkā stāšanās datumā attiecīgajā laikposmā, kā to var noteikt, pamatojoties uz JET līgumu [nodaļas] vadītāja 1989. gada 25. augusta memorandu un JET līgumdarbinieku personāla sarakstu par 1994. gadu. Izņemot pirmās pieņemšanas darbā gadījumus, šī klasifikācija līgumdarbinieka statusā ņem vērā attiecīgo darbinieku stāvokļa attīstību kopš viņu sākotnējās pieņemšanas darbā līdz viņu līguma pagarināšanas datumam, kad sākas atlīdzināmais laikposms, atbilstoši iepriekš noteiktajiem principiem.
56 Otrkārt, pamatojoties uz Komisijas 1984. gada 11. oktobra lēmumu par kritērijiem, kas piemērojami klasificēšanai pakāpē un līmenī, pieņemot darbā zinātnisko un tehnisko personālu, un Komisijas lēmumu, kas stājās spēkā 1983. gada 1. septembrī, par kritērijiem, kas piemērojami iecelšanai pakāpē un klasificēšanai līmenī, pieņemot darbā administratīvo personālu, ir jānosaka šai klasifikācijai atbilstošo EAEK darbinieku pakāpe un līmenis.
57 Turklāt ir jāpieņem zināšanai lietas dalībnieku vienošanās par, pirmkārt, 22 prasītāju, uz kuriem attiecas C3–B5/B3 karjera, klasifikāciju, un, otrkārt, to, ka “Chartered Engineer” kvalifikācija dod tās īpašniekam tiesības ieņemt A kategorijas amatu. Ir arī jāuzskata, ka “Ordinary National Diploma” un “City & Guilds Part III” kvalifikācija dod tiesības uz pieeju B kategorijas amatiem, tā kā prasītāji ir iesnieguši pierādījumus no Apvienotās Karalistes kompetentajām iestādēm, kas parāda šo diplomu atbilstību līmenim, kas tiek prasīts pieejai šai kategorijai, ko atbildētāja neapstrīd.
58 No iepriekš minētā izriet, ka katra prasītāja klasificēšana pakāpē un līmenī atlīdzināmā laikposma sākumā ir jānosaka atbilstoši šī sprieduma 2. pielikuma trešajā ailē norādītajam.
Par paaugstināšanu amatā
– Lietas dalībnieku argumenti
59 Prasītāji apgalvo, ka paaugstināšanas amatā temps JET bija īpaši labvēlīgs, kam šajā lietā būtu jānozīmē, pirmkārt, pāreju uz augstāku pakāpi, tiklīdz līmeņa paaugstināšanās rezultātā darba alga pārsniedz nākamās augstākās pakāpes pirmā līmeņa algu, izņemot trīs gadījumus, attiecībā uz kuriem viņi piekrīt Komisijas nostājai, proti, B pakāpes nepaaugstināšanu uz A pakāpi, A5 pakāpes nepaaugstināšanu uz A4 pakāpi un A4 pakāpes nepaaugstināšanu uz A3 pakāpi. Otrkārt, ik piecus gadus jāpievieno vidējai karjeras attīstībai atbilstošs paaugstinājums.
60 Ciešā atbilstība starp prasītāju prasītajām pakāpēm un JET līgumdarbinieku personāla sarakstā minētajām pakāpēm apliecina viņu piedāvātās metodes pamatotību. Tā arī ļauj iecelšanu atbildīgā amatā izteikt kā paaugstinājumu amatā.
61 Komisija apgalvo, ka pienākumu maiņa automātiski neietver paaugstināšanu amatā, jo nepastāv automātiska saikne starp pakāpi un amatu, tā kā ierēdnis var pāriet no administratora amata uz struktūrvienības vadītāja amatu, netiekot paaugstināts amatā.
62 Atbildot uz procesa organizatorisko pasākumu, lietas dalībnieki norādīja, ka viņi bija vienojušies, pirmkārt, par 20 % normu paaugstināšanai amatā, kas atbilst paaugstināšanai amatā ik pēc pieciem gadiem, un, otrkārt, uzskatīt, ka divi prasītāji, M. Brauns [M. Browne] un Dž. Teits [J. Tait] bija sasnieguši A4 pakāpi, sākot ar 1998. gadu, kad viņi kļuva par grupas vadītājiem.
63 Komisija turpina nepiekrist attiecībā uz to, kādā veidā prasītāji šo normu piemērojuši laikposmam pirms atlīdzināmā laikposma atbilstoši viņu metodei, kura paredz ņemt vērā viņu karjeras attīstību JET laikā pirms atlīdzināmā laikposma, lai noteiktu klasifikāciju šī laikposma sākumā.
– Pirmās instances tiesas vērtējums
64 Sākumā jāatzīmē, ka Komisijas izklāstītās domstarpības attiecas nevis uz to paaugstināšanu amatā sekām, kuras prasītāji būtu panākuši atlīdzināmā laikposmā ar lietas dalībnieku noteikto normu 20 % gadā, bet gan uz šīs normas piemērošanu, nosakot katra sākotnējo klasifikāciju atlīdzināmā laikposma sākumā, vajadzības gadījumā atveidojot attiecīgās personas iepriekšējo karjeru JET. Šī kritika tātad attiecas uz pakāpes un līmeņa noteikšanu atlīdzināmā laikposma sākumā un nav saistīta ar paaugstināšanu amatā šajā laikposmā, par kuras atveidošanu šeit ir runa.
65 Kas attiecas uz pirms atlīdzināmā laikposma notikušo paaugstināšanu amatā vērā ņemšanu, par ko šeit nav runa, tomēr jāatzīmē, ka, ņemot vērā atbildētājas bažas, ir skaidrs, ka, sākot ar brīdi, kad atbilstoši starpsprieduma motīvu daļai tika atzīts (skat. iepriekš 50. un turpmākos punktus), ka, nosakot katra prasītāja klasifikāciju atlīdzināmā laikposma sākumā, jāņem vērā attiecīgās personas karjera kopš viņas faktiskās pieņemšanas darbā, tā kā šāda “karjeras atveidošanas” metode noteikti ietver paaugstināšanu amatā, kuru šī persona būtu varējusi panākt. Tā kā lietas dalībnieki akceptēja, ka paaugstināšanas amatā norma JET bija 20 % gadā, prasītāji varēja loģiski to izmantot, lai veiktu šo sākotnējās “karjeras atveidošanu”, nosakot katra no viņiem pakāpi un līmeni atlīdzināmā laikposma sākumā.
66 Attiecībā uz paaugstināšanu amatā atlīdzināmā laikposma laikā Pirmās instances tiesa starpspriedumā nosprieda (172. punkts), ka lietas dalībniekiem ir jāvienojas par to, kā atveidot katra prasītāja karjeras virzību, sākot ar brīdi, kad viņi tika pieņemti darbā, līdz piecu pēdējo gadu laikposmam, par kuru maksājama atlīdzība, ņemot vērā vidējo darba samaksas pieaugumu līdzvērtīga amata un pakāpes EAEK darbiniekam, kurš ir strādājis JET, un iespējamo paaugstināšanu amatā, ko katrs no prasītājiem varētu šajā laikposmā panākt atbilstoši izvēlētajai pakāpei un amatam, balstoties uz vidējo to EAEK pagaidu darbinieku skaitu, kuri līdzīgā situācijā tika paaugstināti amatā.
67 No starpsprieduma izriet, ka iespējamo paaugstināšanu amatā atlīdzināmā laikposmā atveidošana jāveic atbilstoši izvēlētajai pakāpei un amatam, balstoties uz vidējo to EAEK pagaidu darbinieku skaitu, kuri līdzīgā situācijā tika paaugstināti amatā, proti, kas strādāja JET, atbilstoši JET tolaik pastāvošai paaugstināšanas amatā praksei.
68 Tieši ņemot vērā JET projekta darba grupas locekļu stāvokli, Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka prasītāji atradās juridiski diskriminējošā stāvoklī, kas bija [Komisijas] vainojama prettiesiska rīcība (starpsprieduma 141. un 142. punkts), un ka tā rezultātā viņi cieta zaudējumus (starpsprieduma 167. un 172. punkts). Tādējādi “līdzīgā situācija”, kam jābūt salīdzināšanas pamatā, nosakot karjeras izaugsmi, kādu prasītāji būtu varējuši panākt, ir JET darba grupas locekļu situācija – un vajadzības gadījumā labvēlīgāka.
69 Iespējamā pieeja amatiem, kas ietver sevišķu atbildību, nav šajos aprēķinos jāņem vērā, jo, kā to atzīmē Komisija, nepastāv automātiska saikne starp pakāpi un amatu, un ierēdnis var mainīt amatu, netiekot paaugstināts amatā. Savukārt, atveidojot paaugstināšanu amatā, jāietver pakāpes un līmeņa izmaiņas atbilstoši JET praksei.
70 Tādējādi atbilstoši starpspriedumā noteiktajiem principiem jāņem vērā paaugstināšana amatā, kas atveidota, balstoties uz iepriekš minētajiem kritērijiem, lai noteiktu neto ienākumus, ko katrs no prasītājiem būtu varējis saņemt pagaidu darbinieka statusā atlīdzināmajā laikposmā.
Par saistītajām priekšrocībām
– Lietas dalībnieku argumenti
71 Prasītāji apgalvo, ka katra no viņiem reāli gūtie neto ienākumi ir jāaprēķina, atskaitot summas, ko viņi nopelnīja par darbu atvaļinājuma laikā vai strādājot virsstundas, uzskatot, ka katrs no viņiem ir strādājis tādu pašu dienu skaitu kā līdzvērtīgā situācijā esošs EAEK pagaidu darbinieks un nestrādājot virsstundas. Viņi uzskata, ka, ja tiktu ņemtas vērā prasītāju šajā sakarā saņemtās naudas summas (kas pārsniedz JET pagaidu darbinieku saņemtās), tiktu izslēgts jebkāds atlīdzinājums par apmaksātu atvaļinājumu un virsstundām.
72 Komisija apgalvo, ka naudas summas, kuras prasītāji saņēmuši par apmaksātu atvaļinājumu un virsstundām sakarā ar viņu elastīgajām iespējām palielināt savus ienākumus, atšķirībā no EAEK darbiniekiem, jāņem vērā, aprēķinot attiecīgo personu līgumdarbinieku statusā gūtos ienākumus. Attiecībā uz Kopienu ienākumiem, ko katrs no viņiem būtu varējis saņemt, tā apgalvo, ka, kas attiecas uz atlīdzības daļu, kas atbilst noteiktiem pabalstiem, tādiem kā apgādnieka pabalsts, apgādājamā bērna pabalsts vai pabalsts izglītībai, ir jāiesniedz pierādījumi, ka attiecīgā persona atbilda prasītajiem nosacījumiem.
73 Attiecībā uz prasītāju iespējamajiem komandējumiem Komisija apgalvo, ka runa ir par izdevumu atlīdzināšanu, nevis zaudētiem ienākumiem. Attiecībā uz dienas naudu, ko saņēma daži no prasītājiem, kas dzīvoja tālu no JET, Komisija uzskata, ka Civildienesta noteikumi neparedz līdzvērtīgas priekšrocības [pagaidu] darbiniekiem un ka attiecīgā dienas nauda iegrāmatojama kā līgumdarbinieka statusā faktiski saņemti ienākumi.
74 Pēc procesa organizatoriskajiem pasākumiem ir redzams, ka lietas dalībnieki ir vienojušies par šādiem punktiem.
75 Attiecībā uz apmaksātu atvaļinājumu ir pieļaujami, ņemot vērā to, ka vairākums prasītāju tādu nesaņēma, prasītāju līgumdarbinieku statusā reāli saņemtajos ienākumos ieskaitāmas naudas summas, ko attiecīgās personas saņēma par darbu par tādu skaitu stundu, kādu tie būtu veikuši EAEK darbinieku statusā.
76 Attiecībā uz virsstundām lietas dalībnieki ir vienojušies nošķirt A kategorijas prasītāju situāciju no B un C kategorijas prasītāju situācijas. Pirmkārt, tā kā A kategorijas EAEK personālam netika maksāts par virsstundām atšķirībā no līgumdarbiniekiem, kādi ir prasītāji, šie pēdējie piekrīt 10 % palielinājumam, ko Komisija piemēro viņu valsts ienākumiem. Otrkārt, ir redzams, ka B un C kategorijas EAEK personāls saņēma atlīdzību par virsstundām, taču tā bija nevis finansiāla atlīdzība, bet gan atlīdzība brīva laika veidā, kuru ir neiespējami aprēķināt. Līdz ar to prasītāji nolēma neņemt vērā virsstundas vienādojuma abās pusēs (valsts ienākumi un Kopienu ienākumi). Komisija savukārt turpina visiem vienādi piemērot 10 % palielinājumu ienākumiem, ko prasītāji saņēmuši līgumdarbinieku statusā. Tas tādējādi noved pie atšķirības šo ienākumu novērtējumā lietas dalībnieku iesniegtajos aprēķinos.
– Pirmās instances tiesas vērtējums
77 Pirmās instances tiesa starpspriedumā nosprieda (167. punkts), ka attiecībā uz kopuzņēmumā JET nostrādāto laikposmu prasītāju zaudējumi rodas no starpības starp darba algu un ar to saistītām priekšrocībām un ar tiesībām uz pensiju, ko šīs personas saņemtu vai iegūtu, ja strādātu JET kā pagaidu darbinieki, un darba algu un ar to saistītām priekšrocībām un ar tiesībām uz pensiju, ko viņi faktiski saņēma vai ieguva līgumdarbinieku statusā.
78 No tā izriet, pirmkārt, ka, nosakot Kopienu neto ienākumus, ko katrs no prasītājiem būtu saņēmis atlīdzināmajā laikposmā, ja viņš būtu ticis pieņemts darbā pagaidu darbinieka statusā, jāņem vērā visas priekšrocības, kuras attiecīgajai personai būtu pienākušās, ņemot vērā visus faktus attiecībā uz viņas personisko un profesionālo situāciju, par kuriem tā var iesniegt dokumentārus pierādījumus. Savukārt dienas nauda, kas būtu tikusi izmaksāta saistībā ar komandējumiem, nav ieskaitāma, jo Komisija šajā sakarā apgalvo – pret ko [prasītāji] nav iebilduši, ka JET tika atlīdzināti visi uzturēšanās izdevumi, kamēr dienas nauda bija ļoti maza vai pat netika maksāta nemaz.
79 Otrkārt, nosakot katra prasītāja līgumdarbinieka statusā atlīdzināmajā laikposmā gūtos valsts ienākumus, jāņem vērā viss atalgojums, ko prasītāji šajā sakarā ir faktiski saņēmuši, tostarp dienas nauda, ko daži no prasītājiem saņēmuši saistībā ar viņu attālumu no JET atrašanās vietas.
80 Attiecībā uz apmaksāto atvaļinājumu jāpieņem zināšanai vienošanās starp lietas dalībniekiem un jāņem vērā naudas summas, ko attiecīgās personas ir saņēmušas par darbu par tādu skaitu stundu, kādu tie būtu strādājuši EAEK darbinieku statusā.
81 Kas attiecas uz virsstundām, tā kā A kategorijas EAEK personālam netika maksāts par virsstundām atšķirībā no līgumdarbiniekiem, kādi ir prasītāji, jāpiemēro, kā vienojušies lietas dalībnieki, 10 % palielinājums ienākumiem, ko attiecīgās personas ir saņēmušas līgumdarbinieku statusā.
82 Attiecībā uz prasītājiem, kas ir klasificēti B vai C kategorijā, jāatzīmē, ka atbildētāja nesaka, ka prasītāju apgalvojumi, saskaņā ar kuriem B un C kategorijas EAEK personāls saņēma atlīdzību par virsstundām, kas bija nevis finansiāla atlīdzība, bet gan atlīdzība brīva laika veidā, kuru ir neiespējami aprēķināt, neatbilstu patiesībai. Šajos apstākļos jāuzskata, ka visadekvātākais risinājums ir prasītāju piedāvātais, proti, neņemt vērā virsstundas ne prasītāju līgumdarbinieku statusā gūto ienākumu noteikšanai, ne to ienākumu noteikšanai, kurus viņi būtu varējuši gūt EAEK pagaidu darbinieku statusā.
83 Tādējādi jānosaka neto ienākumi, ko katrs no prasītājiem būtu varējis atlīdzināmajā laikposmā gūt pagaidu darbinieka statusā, un neto ienākumi, ko viņš faktiski saņēmis šajā pašā laikposmā līgumdarbinieka statusā, atbilstoši iepriekš izklāstītajiem principiem attiecībā uz saistītajām priekšrocībām.
84 No tā izriet, ka [līgum]darbinieku gūtie neto ienākumi, ienākumi, ko viņi būtu guvuši pagaidu darbinieku statusā, zaudējumu apjoms, kas izriet no starpības starp šīm divām summām, un kumulatīvie zaudējumi, kas izriet no šīs pēdējās summas aktualizēšanas uz 1999. gada 31. decembri, ir tie, kas norādīti šī sprieduma 3. pielikuma attiecīgi 1., 2., 3. un 4. ailē.
Par tiesībām uz pensiju
– Lietas dalībnieku argumenti
85 Prasītāji apgalvo, ka viņiem ir tiesības uz atlīdzinājumu par tiesību uz pensiju zaudēšanu un ka to nevar aizstāt ar pabalstu sakarā ar atbrīvošanu no amata. Viņi apgalvo, ka vairākums no viņiem JET strādāja ilgāk nekā, augstākais, piecu gadu laikposmu, pamatojoties uz kuru aprēķināma atlīdzība. Viņi uzskata, ka pareizais veids, kā noteikt tiesības uz pensiju, būtu aprēķināt mūža renti, kas atbilst pensijai, ko viņi būtu saņēmuši, ja būtu tikusi ievērota likumība, un ņemt vērā atlīdzināmajam laikposmam atbilstošo šīs summas daļu.
86 Komisija apgalvo, ka prasītāji var prasīt tikai pabalstu sakarā ar atbrīvošanu no amata, jo Pirmās instances tiesas noteiktais laikposms, par kuru iestājusies Kopienas atbildība nepieņemšanas darbā dēļ un tai uzlikts pienākums par to izmaksāt atlīdzinājumu, ir, augstākais, pieci gadi. Piešķirt tiesības uz pensiju, ņemot vērā to, ka daži no prasītājiem strādāja JET jau pirms tam, kas nozīmētu balstīties uz līgumiem, kas noslēgti pirms atlīdzināmā laikposma sākuma, būtu pretēji Pirmās instances tiesas minētajam noilgumam.
– Pirmās instances tiesas vērtējums
87 Pirmās instances tiesa starpspriedumā nosprieda (167. punkts), ka attiecībā uz kopuzņēmumā JET nostrādāto laikposmu prasītāju zaudējumi ietver tiesības uz pensiju, kas atbilst starpībai starp tiesībām uz pensiju, ko šīs personas būtu saņēmušas, ja strādātu JET kā pagaidu darbinieki, un tiesībām uz pensiju, ko viņi kā līgumdarbinieki faktiski saņēma.
88 Tā turklāt uzskatīja, ka atlīdzinājums ir jāaprēķina par laikposmu, skaitot no hronoloģiski vecākā ar attiecīgo personu noslēgtā vai pagarinātā līguma spēkā stāšanās datuma, turklāt šis datums nedrīkst būt laikā, kas pārsniedz piecus gadus pirms datuma, kad viņa Komisijai iesniedza pieteikumu par zaudējumu atlīdzināšanu, līdz datumam, kad attiecīgais prasītājs ir beidzis strādāt JET projektā, ja tas ir noticis pirms projekta beigu datuma – 1999. gada 31. decembra, vai arī līdz šim datumam, ja attiecīgā persona strādāja JET projektā līdz tā beigām (starpsprieduma 174. punkts).
89 No iepriekš minētā pamatojuma nepārprotami izriet, ka Pirmās instances tiesa ir noteikti atzinusi prasītāju tiesības uz zaudējumu atlīdzību saistībā ar tiesībām uz pensiju. Tādējādi, lai gan tā pirms tam ierobežoja prasījumu par zaudējumu atlīdzināšanu pieņemamību ar, augstākais, piecu gadu ilgu laikposmu, sākot no katra no prasītājiem prasības par zaudējumu atlīdzināšanu iesniegšanas brīža, no tā nevar secināt, ka šo zaudējumu sastāvdaļa visos gadījumos būtu jāaizstāj ar pabalstu sakarā ar atbrīvošanu no amata. Komisijas šajā sakarā aizstāvētā interpretācija tādējādi nevar tikt pieņemta.
90 Kā jau atgādināts iepriekš 50. punktā, Pirmās instances tiesa starpspriedumā nosprieda, ka no paša sākuma prasītāji bija jāpieņem darbā pagaidu darbinieku līgumu ietvaros un ka pieļautā nelikumība turpinājās laikā, kas pārsniedz atlīdzināmā laikposma ilgumu. Šis secinājums neizbēgami liek ņemt vērā, ka prasītāji būtu varējuši iegūt tiesības uz pensiju par visu laiku, ko katrs no viņiem faktiski strādāja JET, bet ka atlīdzinājums saistībā ar šīm iespējamām tiesībām tomēr ir ierobežots ar atlīdzināmo laikposmu.
91 Tādējādi, lai noteiktu tiesībām uz pensiju atbilstošo atlīdzinājuma daļu, attiecībā uz katru no prasītājiem jāņem vērā datums, kad viņš pirmo reizi tika faktiski pieņemts darbā JET, vajadzības gadījumā šim datumam esot pirms atlīdzināmā laikposma, un atlīdzinājums ir jāmaksā par tiesību uz pensiju zaudējumu par, augstākais, piecu gadu ilgu laikposmu, kas atbilst atlīdzināmajam laikposmam. Iepriekš minētie, augstākais, pieci gadi tādējādi nav vienīgais laiks, kas rada tiesības uz pensiju. Faktiski tas ir katra prasītāja kopējais JET nostrādātais laiks, kas rada tiesības uz pensiju, un attiecīgās tiesības tad tiek samazinātas atbilstoši atlīdzināmā laikposma attiecībai pret kopējo nostrādāto laiku saskaņā ar iepriekš minētajiem starpsprieduma motīviem.
92 Turklāt jāņem vērā, ka atlīdzinājums saistībā ar tiesībām uz pensiju nevar būt mazāks par katra prasītāja vārdā no darba ņēmēja un darba devēja, augstākais, piecu gadu laikā, kas atbilst atlīdzināmajam laikposmam, veikto iemaksu izveidoto rezervju aktuāro vērtību.
93 Savukārt gadījumā, kad prasītājs it īpaši tāpēc, ka viņš strādāja JET mazāk nekā desmit gadus, jebkurā gadījumā nevarēja iegūt tiesības uz izdienas pensiju, bet gan tikai tiesības uz pabalstu sakarā ar atbrīvošanu no amata, alternatīvs risinājums, kas viņam katrā ziņā atbilstoši iepriekš minētajiem starpsprieduma motīviem jāpiešķir, ir atlīdzinājums par šāda pabalsta zaudējumu, to samazinot atbilstoši atlīdzināmā laikposma attiecībai pret kopējo nostrādāto laiku. No prasītāju atbildēm uz procesa organizatorisko pasākumu izriet, ka savu prasījumu pēdējā versijā attiecībā uz tiem no viņiem, kas strādājuši JET mazāk nekā desmit gadus, viņi tiesību uz pensiju vietā prasa pabalstu sakarā ar atbrīvošanu no amata.
94 Apstākļi, uz kuriem Komisija atsaucās, neliek apšaubīt iepriekš minēto vērtējumu.
95 Lai gan 1990. gada 17. maija spriedumā lietā C‑262/88 Barber (Recueil, I‑1889. lpp.) Tiesa ierobežoja sniegtās EKL 141. panta interpretācijas spēku laikā imperatīvu tiesiskās drošības apsvērumu dēļ, kas ir pret to, ka tiktu apšaubītas juridiskās situācijas, kuru sekas ir beigušās pagātnē, šajā lietā šāds risinājums nešķiet atbilstošs.
96 Šīs lietas apstākļi par to zaudējumu atlīdzināšanu, kurus radījusi Komisijas prettiesiskā rīcība attiecībā pret prasītājiem, nav salīdzināmi ar iepriekš minētās lietas apstākļiem, kurā problēma bija pensiju režīma izmaiņas ar atpakaļejošu spēku visā Kopienu teritorijā ar ievērojamām finansiālām sekām. Turklāt atbildētāja nav atsaukusies ne uz kādiem imperatīviem vispārējo interešu apsvērumiem.
97 Turklāt arī Komisijas apgalvojums, saskaņā ar kuru laikposmā pirms atlīdzināmā laikposma JET nepastāvēja pensiju fondi un tādējādi piešķirt prasītājiem tiesības uz pensiju par šo iepriekšējo periodu nozīmētu viņiem piešķirt priekšrocību, kādas nebija JET strādājošajiem EAEK darbiniekiem, nevar tikt pieņemts.
98 No Eiropas Kopienas Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības, kas piemērojama tostarp EAEK darbiniekiem, 2. panta saistībā ar 39. pantu izriet, ka pagaidu darbiniekiem saskaņā ar Eiropas Kopienas Civildienesta noteikumu nosacījumiem ir tiesības uz izdienas pensiju vai pabalstu par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. JET statūtu, kas pievienoti Padomes 1978. gada 30. maija Lēmumam 78/471/Euratom par kopuzņēmuma JET izveidošanu (OV L 151, 10. lpp.), prasītāju tiesību uz pensiju noteikšanai atbilstošajā redakcijā, 8. panta 5. punktā ir skaidra atsauce uz Eiropas Kopienas Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību attiecībā uz pagaidu darbinieku statusā pieņemto personālu, kādam vajadzēja būt arī prasītājiem. Tādējādi, pat ja piemērojamajos tekstos noteiktā kārtība praksē netika ievērota attiecībā uz JET nodarbinātajiem EAEK pagaidu darbiniekiem, uz šo nožēlojamo faktu atbildētāja nevar atsaukties, nosakot atlīdzību, kas prasītājiem pienākas pret viņiem pieļauto Kopienas Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības pārkāpumu dēļ.
99 Turklāt, lai gan kopš savas prasības iesniegšanas 2001. gadā prasītāji ir pieprasījuši atlīdzinājumu par tiesību uz pensiju zaudējumu un starpspriedums skaidri atzina, ka principā šāds atlīdzinājums [viņiem pienākas], jāatzīmē, ka Komisija nav nedz pierādījusi sava apgalvojuma patiesumu, nedz arī sniegusi precizējumus par praktiskajām grūtībām, kas no tā varētu izrietēt.
100 No iepriekš minētā izriet, ka atlīdzinājums prasītājiem saistībā ar tiesību uz pensiju zaudējumu vai attiecīgi pabalsta sakarā ar atbrīvošanu no amata zaudējumu saskaņā ar iepriekš minēto jānosaka atbilstoši šī sprieduma 3. pielikuma 5. ailē minētajam. Ērtības labad tajā jānorāda bezdarbnieka pabalsts, uz kuru ir tiesības diviem no prasītājiem, kā norādīts iepriekš 28. punktā.
Par kopējo katram no prasītājiem maksājamā atlīdzinājuma lielumu
101 Pirmās instances tiesa starpspriedumā nosprieda (167. punkts), ka attiecībā uz kopuzņēmumā JET nostrādāto laikposmu prasītāju zaudējumi rodas no starpības starp darba algu un ar to saistītām priekšrocībām un ar tiesībām uz pensiju, ko šīs personas saņemtu, ja strādātu JET kā pagaidu darbinieki, un darba algu un ar to saistītām priekšrocībām un ar tiesībām uz pensiju, ko viņi kā līgumdarbinieki faktiski saņēma.
102 No visa iepriekš minētā izriet, ka galīgais katram no prasītājiem par attiecīgajiem zaudējumiem maksājamā atlīdzinājuma lielums uz 1999. gada 31. decembri, kas katrā ziņā noslēdz atlīdzināmo laikposmu, ir šī sprieduma 3. pielikuma 6. ailē minētā kopējā summa. Sākot ar šo datumu, par šo summu tiek rēķināti vienkārši procenti ar likmi 5,25 %, kā noteikts iepriekš 28. punktā, līdz pat atlīdzinājuma faktiskai samaksai.
Par prasītāju atlīdzinājuma nodokļu sistēmu
103 Lietas dalībnieki ir izklāstījuši problēmas, kādas valsts līmenī var rasties šī sprieduma izpildes ietvaros saistībā ar Apvienotās Karalistes nodokļu iestāžu izteikto nodomu, pretēji starpspriedumā noteiktajam, aplikt ar nodokli ja ne atlīdzības pamatsummu, tad vismaz ar to saistītos procentus, par ko šeit ir runa.
104 Jāatgādina, ka Pirmās instances tiesa nosprieda, ka atlīdzinājums, kas pienākas katram no prasītājiem, lai atlīdzinātu neiegūto darba samaksu un ar to saistīto priekšrocību zudumu, aprēķinot to saskaņā ar šiem pašiem noteikumiem un ņemot vērā Kopienu nodokļus, jāaprēķina kā neto summa un tam ir jāatbilst nodokļu sistēmai, kuru Kopienas piemēro saviem darbiniekiem saskaņā ar Protokola par Eiropas Kopienu ierēdņu un pārējo darbinieku privilēģijām un neaizskaramību 16. pantu. Tādējādi šis atlīdzinājums, kas jāaprēķina kā neto summa bez nodokļiem, nav apliekams ar valsts nodokļiem. Tātad nav maksājama papildu atlīdzība, lai kompensētu par šādu aplikšanu ar nodokļiem (starpsprieduma 176. punkts).
105 No starpsprieduma izriet, ka gan katram prasītājam maksājamās atlīdzības pamatsumma, gan ar to saistītie procenti, kas atspoguļo laiku, kas bija nepieciešams attiecīgajām personām nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai un tādējādi nav nodalāmi no pamatsummas, nekādā gadījumā nevar tikt pakļauti nekādai aplikšanai ar valsts nodokli, kā tiešas sekas būtu mazināt minēto zaudējumu atlīdzinājumu. Turklāt, kā izriet no starpsprieduma, Kopienai nevar piespriest maksāt prasītājiem papildu atlīdzību, kam nebūtu saiknes ar Pirmās instances tiesas konstatēto prettiesisko rīcību, lai kompensētu valsts nodokļu iestāžu lēmumu rezultātā radušos prasītāju galu galā paturētās atlīdzības samazinājumu, šādam maksājumam reāli nozīmējot maksājumu dalībvalsts budžetā bez likumīga pamata.
106 Kaut arī nav nepieciešams iepriekš pievērsties iespējamajām procesuālajām sekām, kuru piemērotība būtu jānovērtē Komisijai, ar kādām šādā gadījumā būtu jāsastopas attiecīgajai dalībvalstij, Pirmās instances tiesa var tikai apstiprināt prasītājiem maksājamās atlīdzības kā pamatsummas, tā procentu, imunitāti no nodokļiem saskaņā ar valsts tiesību normām, šai imunitātei izrietot no starpsprieduma, kurš ir ieguvis res judicata galīgo raksturu, kā norādīts iepriekš 26. un 28. punktā.
Par tiesāšanās izdevumiem
Lietas dalībnieku argumenti
107 Prasītāji, kas lūdz, lai atbilstoši Reglamenta 87. pantam atbildētājai piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, apgalvo, ka, lai gan Pirmās instances tiesa ir ierobežojusi atlīdzināmo laikposmu, viņiem spriedums nav nelabvēlīgs nevienā punktā un ka viņu tiesāšanās izdevumi nav proporcionāli atlīdzināmajam laikposmam.
108 Komisija uzskata, ka prasītāji nevar sevi uzskatīt par uzvarējušo pusi, jo spriedums viņiem ir nelabvēlīgs vienā no būtiskiem punktiem, proti, jautājumā par noilgumu, kā rezultātā viņu sākotnējie prasījumi bija jādala ar 5 vai 6. Atzīmējot, ka Pirmās instances tiesa šim jautājumam veltījusi gandrīz vai pusi no starpsprieduma, tā uzskata, ka vienīgais iespējamais risinājums būtu tai piespriest atlīdzināt tikai pusi no prasītāju tiesāšanās izdevumiem.
Pirmās instances tiesas vērtējums
109 Jāatgādina, ka ar starpsprieduma rezolutīvās daļas 4) punktu lēmums par tiesāšanās izdevumiem tika atlikts.
110 No Reglamenta 88. panta, kas ir piemērojams šajā lietā, jo šis strīds tika izskatīts tiesvedībā, kurā puses ir Kopienas un to darbinieki (starpsprieduma 54. punkts), izriet, ka šajā tiesvedībā iestādes sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas, neietekmējot 87. panta 3. punkta otrajā daļā noteikto.
111 Atbilstoši šī reglamenta 87. panta 3. punktam, ja lietas dalībniekiem spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs vai ja pastāv izņēmuma apstākļi, Pirmās instances tiesa var nolemt, ka tiesāšanās izdevumi ir jāsadala vai ka lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.
112 Turklāt Reglamenta 87. panta 4. punkts nosaka, ka dalībvalstis un iestādes, kas iestājas lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.
113 Jāatzīmē, ka gan no starpsprieduma rezolutīvās daļas, gan no motīviem, kas ir tās nepieciešamais pamatojums, izriet, ka prasītāju prasījumi ir būtībā apmierināti. Pirmās instances tiesa ir atzinusi tiesības uz atlīdzību par finansiālajiem zaudējumiem, ko katrs no prasītājiem cieta tāpēc, ka netika pieņemts darbā kā Kopienu pagaidu darbinieks laikā, kad viņš strādāja kopuzņēmumā JET. Tādējādi prasītājas apgalvojums, ka Pirmās instances tiesa ir ierobežojusi atlīdzināmo laikposmu, nekādā veidā nemazina atzinumu par pilnīgo Kopienas atbildību par prettiesisko rīcību, kuras pastāvēšana ir atzīta attiecībā uz visu laikposmu, ko prasītāji strādāja JET.
114 Jāatzīmē arī, ka, kaut arī prasītājiem spriedums ir daļēji nelabvēlīgs attiecībā uz viņu prasījumiem par atlīdzinājumu, ciktāl Pirmās instances tiesa nav piespriedusi visu summu, kas tika prasīta kā atlīdzība par attiecīgajiem zaudējumiem, prasītāji tomēr ir panākuši atlīdzinājumu, kas pārsniedz to, ko Komisija bija gatava viņiem piešķirt (skat iepriekš minēto Tiesas spriedumu apvienotajās lietās Mulder u.c./Padome un Komisija, 363.–365. punkts).
115 Šajos apstākļos jānolemj, ka attiecībā uz visu tiesvedību Pirmās instances tiesā Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina prasītāju tiesāšanās izdevumus un ka Padome, kas ir persona, kas iestājusies lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (pirmā palāta)
nospriež:
1) piespriest Komisijai izmaksāt katram no prasītājiem atlīdzību, kas atbilst katram no viņiem šī sprieduma 3. pielikuma 6. ailē norādītajai summai;
2) par šo summu tiek rēķināti procenti ar likmi 5,25 %, sākot no 1999. gada 31. decembra līdz faktiskās samaksas brīdim;
3) Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina prasītāju tiesāšanās izdevumus saistībā ar visu tiesvedību Pirmās instances tiesā;
4) Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Vesterdorf
Jaeger
Legal
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2007. gada 12. jūlijā.
Sekretārs
Priekšsēdētājs
E. Coulon
B. Vesterdorf
1. pielikums
Prasītāju saraksts (95 personas)
Ashby Keith
Ashman Mark
Atkins Geoff
Austin Yvonne
Bainbridge Neville
Baker R.
Barlow Ian
Boyce Terry
Bracey Robert
Brown Brian C.
Browne Mike
Bruce James
Butler Neil
Carman Paul
Clapinson Roy
Clay Royce
Downes Derek
Evans Graham
Evans Jim
Gallagher Tony
Gear David
Gedney John
Grey David
Grieveson Barry
Haist Bernhard
Hamilton David
Handley Ray
Harrison Roy
Hart Michael
Haydon Phillip
Hayward Ivor
Hopkins Mark
Howard Keith
Howarth Peter
Hume Cyril
Jones Eifion
Jones Glyn
Lawler Andrew
MacMillan Gordon
Martin Peter
May Christopher
May Derek
Merrigan Ian
Middleton Richard
Mills Simon
Musselwhite Ray
Napper Tim
Nicholls Keith
Organ Mike
Page Robert
Parry Dai
Parsons Bill
Pledge Derek
Potter Tim R.
Preece Geoff
Price Tom
Richardson Steve
Rivers‑Playle Shirley
Rolfe Alan
Russell Michael
Sanders Stephen
Sanders Stephen G.
Scott Stephen
Shaw John
Sibbald Michael R.
Skinner Nigel
Smith Paul G.
Smith Tracey
Spelzini Tony
Stafford‑Allen Robin
Stagg Robin
Stanley Graham
Starkey David
Sutton Dave
Tait John
Taylor Michael E.
Tigwell Paul
Toft George
Tulloch Jim
Twynam Pat
Walden Tony
Walker Martin
Wallace Norman
Walsh Patrick
Watkins Peter
Way Mike
West Alan
Whitby Andy
Wijetunge Srilal P.
Willis Brian L.
Wilson David J.
Wilson David W.
Wright Julie
Yorkshades John
Young David
2. pielikums
Prasītāju vārdi
Atlīdzināmā laikposma sākums
Pakāpe un līmenis atlīdzināmā laikposma sākumā
Ashby
1995. gada 1. janvāris
B1/4
Ashman
1995. gada 1. marts
B2/2
Atkins
1995. gada 1. janvāris
A6/1
Austin
1995. gada 1. janvāris
C2/3
Bainbridge
1995. gada 1. jūnijs
A6/2
Baker
1995. gada 1. janvāris
B1/8
Barlow
1995. gada 1. janvāris
B1/2
Boyce
1995. gada 1. janvāris
B2/1
Bracey
1995. gada 12. janvāris
B1/6
Brown B.
1995. gada 1. janvāris
B1/8
Browne M.
1995. gada 1. februāris
A5/8
Bruce
1995. gada 1. februāris
B2/4
Butler
1995. gada 1. janvāris
B3/4
Carman
1995. gada 1. janvāris
B1/4
Clapinson
1995. gada 1. janvāris
B1/8
Clay
1995. gada 1. janvāris
B1/7
Downes
1995. gada 1. janvāris
B2/3
Evans G.
1995. gada 1. janvāris
B1/5
Evans J.
1995. gada 1. janvāris
B1/5
Gallagher
1995. gada 1. maijs
B1/8
Gear
1995. gada 2. jūlijs
B4/4
Gedney
1995. gada 1. janvāris
B1/4
Grey
1995. gada 1. janvāris
B1/8
Grieveson
1995. gada 1. novembris
B2/1
Haist
1995. gada 1. janvāris
A6/3
Hamilton
1995. gada 1. janvāris
A6/2
Handley
1995. gada 1. janvāris
B2/1
Harrison
1995. gada 1. marts
B2/1
Hart
1995. gada 31. marts
B2/4
Haydon
1995. gada 1. augusts
B1/2
Hayward
1995. gada 1. janvāris
B1/8
Hopkins
1995. gada 1. janvāris
B1/4
Howard
1995. gada 1. janvāris
B1/8
Howarth
1995. gada 1. janvāris
B2/4
Hume
1997. gada 1. aprīlis
B2/2
Jones E.
1995. gada 1. aprīlis
B1/2
Jones G.
1995. gada 1. maijs
B1/4
Lawler
1995. gada 3. maijs
A5/3
Mac Millan
1995. gada 1. janvāris
B1/4
Martin
1995. gada 1. janvāris
B1/2
May C.
1995. gada 1. augusts
B3/4
May D.
1995. gada 18. aprīlis
B2/3
Merrigan
1995. gada 1. maijs
B3/4
Middleton
1995. gada 6. marts
A5/1
Mills
1995. gada 1. maijs
A5/8
Musselwhite
1995. gada 1. janvāris
B2/1
Napper
1995. gada 1. janvāris
B2/1
Nicholls
1995. gada 1. janvāris
B1/3
Page
1995. gada 1. janvāris
B1/4
Parry
1995. gada 1. janvāris
B1/3
Parsons
1995. gada 1. maijs
A5/4
Pledge
1995. gada 1. janvāris
B1/4
Potter
1995. gada 1. janvāris
B1/3
Preece
1995. gada 19. jūnijs
B4/2
Price
1995. gada 1. janvāris
B1/4
Richardson
1995. gada 1. marts
B2/3
Rivers‑Playle
1996. gada 1. aprīlis
D3/2
Rolfe
1995. gada 1. februāris
A4/8
Russell
1995. gada 1. marts
B1/3
Sanders S.
1995. gada 1. aprīlis
B3/2
Sanders S. G.
1995. gada 1. janvāris
A5/4
Scott
1995. gada 6. janvāris
B3/4
Shaw
1995. gada 1. februāris
B1/4
Skinner
1995. gada 1. maijs
B2/2
Smith P. G.
1995. gada 1. maijs
B1/2
Smith T.
1995. gada 1. janvāris
B3/3
Spelzini
1995. gada 1. janvāris
B2/4
Stafford‑Allen
1995. gada 1. aprīlis
A5/3
Stagg
1995. gada 1. jūnijs
A5/6
Stanley
1995. gada 1. aprīlis
B4/3
Starkey
1995. gada 1. janvāris
A6/2
Sutton
1995. gada 1. janvāris
B3/4
Tait
1995. gada 1. novembris
B1/4
Taylor
1995. gada 1. aprīlis
B2/2
Tigwell
1995. gada 1. janvāris
B1/5
Toft
1995. gada 1. janvāris
B2/4
Tulloch
1995. gada 1. jūnijs
B2/1
Twynam
1995. gada 1. janvāris
A5/8
Walden
1995. gada 1. janvāris
A5/7
Walker
1995. gada 1. janvāris
B2/2
Wallace
1995. gada 1. janvāris
B3/4
Walsh
1995. gada 1. janvāris
B1/8
Watkins
1995. gada 1. janvāris
B1/8
Way
1995. gada 1. janvāris
B1/5
West
1995. gada 1. oktobris
B3/4
Whitby
1995. gada 1. janvāris
B2/4
Wijetunge
1995. gada 1. janvāris
B1/3
Willis
1995. gada 1. janvāris
B2/2
Wilson David J.
1995. gada 1. maijs
A5/4
Wilson David W.
1995. gada 1. aprīlis
B3/3
Wright
1995. gada 1. janvāris
C1/6
Yorkshades
1995. gada 31. jūlijs
B2/1
Young
1995. gada 16. janvāris
B1/4
3. pielikums
Prasītāju vārdi
Kopējie līgumdarbinieka statusā gūtie neto ienākumi (1) Lielbritānijas ienākumi
(GBP)
Kopējie atbilstošie pagaidu darbinieka neto ienākumi (2)
Kopienu ienākumi
(GBP)
Starpība: vienkāršie neto zaudējumi
(3 = 2 – 1)
(GBP)
Starpība:
Kumulatīvie zaudējumi
(4 = 3 aktualizēti līdz 1999. gada 31. decembrim)
(GBP)
Izdienas pensijas (vai pabalsta sakarā ar atbrīvošanu no amata) zaudējums + attiecīgajos gadījumos bezdarbnieka pabalsts (5)
(GBP)
Kopējie zaudējumi līdz 1999. gada 31. decembrim
(6 = 4 + 5)
(GBP)
Ashby
130 241
221 535
91 294
100 375
192 027
292 401
Ashman
74 905
166 244
91 339
99 773
43 647
143 420
Atkins
139 741
238 403
98 662
107 830
48 050
155 880
Austin
56 991
126 224
69 233
76 018
31 194
107 211
Bainbridge
86 407
161 292
74 885
83 289
15 557
98 846
Baker
141 265
240 123
98 858
109 525
177 809
287 334
Barlow
124 685
230 699
106 014
116 339
52 718
169 057
Boyce
85 014
176 158
91 145
99 873
124 135
224 007
Bracey
82 044
206 021
123 976
135 884
163 221
299 105
Brown B.
132 086
299 845
167 759
185 165
184 781
369 946
Browne M.
197 775
290 026
92 250
103 268
136 666
239 935
Bruce
96 829
273 189
176 360
192 718
60 556
253 274
Butler
79 686
173 660
93 974
103 308
79 778
183 085
Carman
145 150
233 290
88 140
97 480
152 453
249 933
Clapinson
121 921
218 248
96 327
106 541
203 431
309 973
Clay
129 801
265 631
135 830
150 347
158 431
308 779
Downes
117 129
210 762
93 632
102 374
121 201
223 575
Evans G.
73 566
248 627
175 061
192 018
141 165
333 184
Evans J.
125 013
286 433
161 419
177 490
158 431
335 921
Gallagher
108 878
238 044
129 166
141 649
179 225
320 874
Gear
62 054
165 185
103 131
111 768
34 077
145 845
Gedney
111 391
201 693
90 302
99 087
164 593
263 680
Grey
131 095
261 486
130 391
144 034
184 781
328 815
Grieveson
89 710
165 150
75 440
81 096
36 386
117 483
Haist
137 162
270 098
132 936
145 846
54 146
199 992
Hamilton
68 752
137 679
68 928
76 973
20 429
+ 9254
106 657
Handley
99 803
210 536
110 733
120 698
45 181
165 879
Harrison
69 257
174 519
105 262
114 884
147 207
262 091
Hart
78 363
224 136
145 772
158 112
153 615
311 727
Haydon
80 000
207 028
127 027
138 023
48 130
186 153
Hayward
131 015
258 144
127 129
140 446
184 781
325 227
Hopkins
65 486
125 416
59 929
69 620
32 412
102 031
Howard
99 629
237 913
138 283
152 547
211 408
363 955
Howarth
79 800
220 085
140 285
154 223
109 733
263 956
Hume
52 126
121 377
69 251
72 243
24 015
96 258
Jones E.
59 227
192 238
133 011
145 101
129 770
274 871
Jones G.
71 500
249 345
177 845
193 568
165 605
359 173
Lawler
68 730
128 743
60 012
69 116
65 862
134 978
MacMillan
121 329
212 844
91 515
100 689
92 142
192 831
Martin
130 727
216 603
85 876
94 741
162 412
257 153
May C.
104 466
138 630
34 163
36 835
77 944
114 779
May D.
74 803
178 980
104 178
113 695
57 332
171 027
Merrigan
108 107
182 196
74 089
80 117
97 918
178 035
Middleton
172 567
232 437
59 869
64 880
57 815
122 695
Mills
177 809
242 033
64 224
71 667
178 566
250 233
Musselwhite
111 539
227 126
115 587
127 577
158 254
285 831
Napper
67 017
201 685
134 667
147 989
36 436
184 425
Nicholls
79 159
207 443
128 284
141 468
61 434
202 902
Page
91 825
241 553
149 728
163 731
149 503
313 234
Parry
99 210
223 866
124 655
136 539
149 110
285 649
Parsons
155 422
271 874
116 452
127 752
177 524
305 276
Pledge
111 220
212 844
101 624
111 105
206 944
318 049
Potter
29 665
48 297
18 632
22 329
6699
29 027
Preece
72 369
88 576
16 208
18 058
17 997
36 055
Price
119 511
195 068
75 556
83 455
88 421
+ 20 404
192 280
Richardson
124 313
188 507
64 194
69 610
53 133
122 743
Rivers‑Playle
29 747
69 948
40 202
42 969
14 812
57 782
Rolfe
247 601
390 887
143 286
158 212
228 949
387 161
Russell
68 108
208 170
140 062
153 428
144 140
297 568
Sanders S.
115 996
157 096
41 101
44 627
37 137
81 764
Sanders S. G.
146 352
315 672
169 320
185 733
67 780
253 513
Scott
66 865
169 720
102 854
113 622
120 030
233 653
Shaw
79 404
217 076
137 672
150 933
220 231
371 165
Skinner
124 852
213 489
88 637
96 115
98 200
194 315
Smith P. G.
125 770
177 863
52 094
56 457
123 707
180 164
Smith T.
79 341
169 426
90 086
99 297
87 930
187 227
Spelzini
86 280
201 903
115 624
126 833
107 642
234 476
Stafford‑Allen
50 407
140 309
89 902
97 751
21 152
118 903
Stagg
117 358
258 629
141 270
153 397
150 142
303 540
Stanley
90 323
134 101
43 778
47 436
33 512
80 948
Starkey
166 303
212 171
45 868
50 027
151 261
201 289
Sutton
36 813
108 580
71 767
81 219
15 734
96 953
Tait
121 790
173 160
51 370
55 094
168 898
223 992
Taylor
68 819
180 446
111 627
121 505
101 894
223 399
Tigwell
133 215
266 550
133 335
146 385
155 414
301 799
Toft
62 458
210 341
147 883
162 114
144 078
306 192
Tulloch
61 440
112 213
50 773
56 835
115 114
171 948
Twynam
115 388
272 347
156 960
173 380
236 393
409 774
Walden
135 796
282 686
146 890
161 689
202 683
364 372
Walker
84 893
231 965
147 072
161 465
48 402
209 867
Wallace
64 766
147 993
83 227
91 230
38 838
130 068
Walsh
131 125
240 123
108 998
120 805
184 781
305 586
Watkins
132 413
240 123
107 710
119 396
215 513
334 910
Way
142 667
278 237
135 569
149 648
164 644
314 291
West
59 445
151 241
91 796
99 443
71 839
171 281
Whitby
107 244
243 356
136 113
148 728
134 396
283 123
Wijetunge
111 181
239 653
128 472
140 345
198 970
339 315
Willis
124 289
184 913
60 624
66 216
120 376
186 592
Wilson D. J.
130 907
250 709
119 802
130 596
143 676
274 272
Wilson D. W.
112 222
181 198
68 976
75 234
37 918
113 152
Wright
72 261
164 076
91 815
100 891
85 607
186 498
Yorkshades
126 132
196 207
70 075
75 609
113 137
188 746
Young
140 516
247 755
107 240
117 362
65 253
182 615
* Tiesvedības valoda – angļu.
Full & Egal Universal Law Academy