ĢENERĀLADVOKĀTA F. DŽ. DŽEIKOBSA [F. G. JACOBS] SECINĀJUMI,
sniegti 2005. gada 14. jūlijā (1)
Lieta C‑197/04
Eiropas Kopienu Komisija
pret
Vācijas Federatīvo Republiku
1. Šajā lietā Komisija lūdz atzīt, ka Vācijas Federatīvā Republika, piemērojot tabakas rullīšiem, ko pārdod ar nosaukumu “West Single Packs”, nodokļa likmi, kas uzlikta sasmalcinātai tabakai cigarešu tīšanai, nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Padomes Direktīvas 95/59/EK (2) 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts un Padomes Direktīvas 92/79/EEK (3) 2. panta pirmā daļa.
2. Lietas dalībniekiem ir atšķirīgi viedokļi attiecībā uz to, vai akcīzes nodokļa uzlikšanas nolūkā šādi rullīši būtu jāuzskata par cigaretēm vai arī par sasmalcinātu tabaku cigarešu tīšanai.
Atbilstošās tiesību normas
3. Tabakas izstrādājumiem piemērojamie akcīzes nodokļi Kopienā ir zināmā mērā saskaņoti. Šeit nav nepieciešams izskaidrot šai saskaņošanai piemērojamos detalizētos noteikumus. Vienīgi jānorāda, ka vispārējais nodoklis, kas parasti sastāv no specifiska elementa (uz izstrādājuma vienību) un ad valorem elementa, ir pakļauts minimālajai likmei, kas ir atšķirīga dažādiem izstrādājumu veidiem.
4. Saskaņā ar Direktīvas 92/79 2. panta pirmo daļu (4) šī minimālā likme pieprasītākās cenu kategorijas cigaretēm ir 57 % apjomā no cigarešu mazumtirdzniecības cenas ar visiem nodokļiem un nav mazāka par EUR 60 par 1000 cigaretēm.
5. Sasmalcinātai smēķējamai tabakai, kas paredzēta cigarešu tīšanai, minimālā likme ir noteikta Padomes Direktīvas 92/80/EEK (5) 3. panta 1. punktā kā 36 % no tās mazumtirdzniecības cenas ar visiem nodokļiem vai EUR 32 par vienu kilogramu.
6. Direktīva 95/59 noteic tabakas izstrādājumu atsevišķas definīcijas, lai saskaņotu akcīzes nodokļu struktūru attiecībā uz tabakas izstrādājumiem.
7. Saskaņā ar 4. panta 1. punktu par cigaretēm uzskata:
“(a) tabakas rullīšus, ko var smēķēt tādus, kādi tie ir, un kas nav cigāri vai cigarillas [..];
(b) tabakas rullīšus, kas bez rūpnieciskiem paņēmieniem ielikti cigarešu papīra čaulītēs;
(c) tabakas rullīšus, kas bez rūpnieciskiem paņēmieniem ietīti cigarešu papīrā.”
8. Šīs direktīvas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā iekļautās definīcijas prototips ir tās preambulas četrpadsmitajā apsvērumā iekļautā norāde, ka “tabakas rullīši, ko var smēķēt pēc vienkāršas apstrādes [ar rokām], vienotas nodokļu uzlikšanas nolūkā [..] būtu jāuzskata par cigaretēm”.
9. Sasmalcināta tabaka cigarešu tīšanai lielā mērā ir pašaprakstošs jēdziens. To sīkāk apraksta Direktīvas 95/59 6. pants, atsaucoties uz tabakas daļiņu platumu, bet pašreizējā lietā nav jautājumu par šo kritēriju.
10. Vācijā Direktīvas 95/59 4. panta 1. punktā ietvertās definīcijas būtībā identiskā redakcijā transponē Tabaksteuergesetz (likuma par tabakas aplikšanu ar nodokli) 2. panta 2. punkta 2. apakšpunkts ar grozījumiem.
Apskatāmais izstrādājums
11. “West Single Packs” ir Vācijā tirgots tabakas izstrādājums. Tie ir sasmalcinātas tabakas rullīši, kas katrs ir iesaiņots abos galos atvērtā alumīnija folijas čaulītē, kuras izmēri ir piemēroti, lai to varētu ievietot cigarešu papīra čaulītē ar filtru, kas arī tiek tirgotas ar “West” preču zīmi.
12. Lai no šīm sastāvdaļām izveidotu cigareti, smēķētājs ievieto alumīnija iesaiņojumā atrodošos izstrādājumu cigaretes papīra čaulītē un pēc tam noņem šo iesaiņojumu, atstājot tabaku čaulītē.
13. Šim mērķim ražotājs tirgo ierīci “West Maker”, kuras izmēri un ārējais izskats ir līdzīgi lodīšu pildspalvai. Tā būtībā sastāv no caurulītes, kuras vienā galā ir tvērējmehānisms un kurā ir ievietots stienītis vai gremdvirzulis. Tvērējmehānisms viegli satver alumīnija folijas iesaiņojuma pašu galu, kas nedaudz izvirzās ārpus cigaretes papīra čaulītes. Virzot stienīti vai gremdvirzuli, smēķētājs pēc tam atdala folijas iesaiņojumu no tabakas rullīša un papīra čaulītes, tiem tādējādi izveidojot veselu cigareti, kas ir gatava smēķēšanai (6).
Procedūra
14. Šķiet, ka akcīzes nodoklis, kas Vācijā tiek uzlikts cigaretēm un sasmalcinātai tabakai cigarešu tīšanai, apmierina Kopienu tiesību aktos noteiktās attiecīgās minimālās likmes, bet ka Vācija attiecībā uz “West Single Packs” piemēro tabakai cigarešu tīšanai piemērojamo zemāko likmi.
15. Komisija, iebilstot pret šādu klasifikāciju, 2002. gada 18. oktobrī uzsāka EKL 226. pantā paredzēto procedūru, 2003. gada 11. jūlijā attiecīgi nosūtot Vācijai argumentētu atzinumu.
16. Vācija turpināja uzskatīt, ka tās klasifikācija bija pareiza. Tādēļ Komisija 2004. gada 30. aprīlī cēla šo prasību.
Vērtējums
17. Lieta attiecas uz atsevišķa izstrādājuma klasifikāciju attiecībā uz akcīzes nodokli. Tā kā Tiesai nav tikuši iesniegti argumenti par citu līdzīgu, bet ne identisku izstrādājumu klasifikāciju, vienīgais jautājums ir, vai šis atsevišķais izstrādājums atbilst Direktīvas 95/59 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajai cigaretes definīcijai. Ja tas šai definīcijai neatbilst, nav tikusi ieteikta cita iespējama klasifikācija, izņemot sasmalcinātu tabaku cigarešu tīšanai.
18. Attiecībā uz jautājumu, vai “West Single Packs” atbilst cigaretes definīcijai, pusēm ir atšķirīgi uzskati tikai par to, vai tās izgatavošana ir uzskatāma par vienkāršu nerūpniecisku apstrādi.
19. Tiesas sēdē Komisijas pārstāvis izveicīgi izgatavoja cigareti, izmantojot manis 11.–13. punktā aprakstītās sastāvdaļas un metodi. Tas katrā ziņā izskatījās ļoti vienkārši. Tomēr attiecībā uz Direktīvas 95/59 interpretāciju ir tikuši izvirzīti vairāki argumenti.
20. Šie argumenti lielā mērā kavējas pie 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta un preambulas četrpadsmitā apsvēruma formulējuma. Es tomēr neuzskatu, ka no šo formulējumu izpētes var izdarīt kādus detalizētus secinājumus.
21. Piemēram, angļu valodas frāze “simple non‑industrial handling” [vienkārša nerūpnieciska apstrāde] (vācu valodā – “einfachen nichtindustriellen Vorgang”) franču valodā tiek atveidota kā “simple manipulation non industrielle”; šī vārdu kārtība (kas ir līdzīga arī citās romāņu valodās) var liecināt par attiecībām starp vārdien “simple” [vienkāršs] un “non‑industrial” [nerūpniecisks], kas ir citādas nekā angļu vai vācu valodā, un tādēļ tas, ka ne angļu, ne vācu valodā netiek lietots komats starp vārdiem “simple” un “non‑industrial”, kļūst mazāk svarīgi. Pēc manām domām, nevar izdarīt vispār nekādus kopīgus secinājumus no četrpadsmitā apsvēruma formulējuma trīs valodās: “simple handling” [vienkārša apstrāde ar rokām] angļu valodā, “simple manipulation manuelle” franču valodā un “einfachen Vorgang nicht industrieller Art” vācu valodā. Nešķiet ticami, ka visu valodu versiju analīze dotu lielāku skaidrību.
22. Pēc manām domām, ievērojamās semantiskās atšķirības starp dažādo valodu redakcijām un starp preambulu un galveno daļu nozīmē, ka nav iespējams precīzi interpretēt izolēti apskatītu frāzi “vienkārša nerūpnieciska apstrāde”. Tā vietā jāatrod kāds sistemātisks kritērijs. Lietas dalībnieki piekrīt, ka tiesiskās drošības interesēs šim kritērijam jābūt skaidram un precīzam. Es uzskatu, ka, ja definīcijas formulējums tiek pareizi apskatīts attiecīgo tiesību normu sistēmas kontekstā, tad tas sniedz šādu skaidru un precīzu kritēriju.
23. Saskaņā ar Kopienu tiesību normām tabakai, kas tiek pārdota vai var tikt izveidota cigarešu formā, jāpiemēro viena no divām minimālajām nodokļa likmēm, un vismaz šobrīd starp šīm divām minimālajām likmēm pastāv nozīmīga atšķirība.
24. Šajā kontekstā nebūtu vēlams kā kritēriju, kas atšķir abas kategorijas, izvēlēties kādu punktu uz skalas, uz kuras nav izmērāmu vienību, starp cigaretes izgatavošanas no tās dažādajām sastāvdaļām vienkāršumu vai sarežģītību. Neatkarīgi no tā, kad un kā šāds punkts tiktu noteikts, vienmēr pastāvētu neskaidrība attiecībā uz tādu izstrādājumu klasifikāciju, kas būtu tuvi šim punktam.
25. Es patiesi uzskatu, ka, interpretējot to loģiski, praktiski jebkurš process, kura laikā smēķētājs no saražotiem izstrādājumiem izgatavo pats savas cigaretes, ir vienkārša nerūpnieciska apstrāde. Ja vidējais smēķētājs pēc minimālas vingrināšanās nevarētu izgatavot pieņemamu cigareti relatīvi viegli un salīdzinoši labi, nav ticams, ka pēc šādiem izstrādājumiem būtu pieprasījums.
26. Tātad atšķirība starp izstrādājumiem, kas Direktīvas 95/59 4. panta 1. punktā tiek definēti kā cigaretes, un “sasmalcinātu tabaku cigarešu tīšanai” nav cigaretes izgatavošanas ar rokām relatīvā sarežģītība vai vienkāršība.
27. Tomēr skaidra nošķiroša iezīme pastāv faktā, ka visi izstrādājumi, kas ir definēti kā cigaretes, ir tabakas (izstrādājumu) “rullīši”, savukārt otra kategorija ir tabaka “tīšanai”. Kaut arī šī atšķirība citu valodu redakcijās var nebūt tik izteikta kā tā ir angļu valodā, pastāv nepārprotama būtiska atšķirība starp ražotāja vienā vienībā safasēto tabaku, kurai ir cigaretes forma un izmērs, un neiesaiņoto tabaku, kurai šo formu piešķir smēķētājs.
28. Pie šādiem apstākļiem “West Single Packs” saskaņā ar Direktīvas 95/59 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu jākvalificē kā cigaretes un tām jāpiemēro Direktīvas 92/79 2. panta pirmajā daļā noteiktā minimālā nodokļa likme. Tādējādi, kā norādīja Komisija, Vācija nav izpildījusi savus pienākumus, ko tai uzliek šīs tiesību normas.
Par tiesāšanās izdevumiem
29. Saskaņā ar Reglamenta 69. panta 2. punktu lietas dalībniekam, kuram spriedums nav labvēlīgs, jāatlīdzina tiesāšanās izdevumi, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Komisija ir prasījusi piespriest atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Secinājumi
30. Tādēļ es uzskatu, ka Tiesai vajadzētu:
– nospriest, ka Vācijas Federatīvā Republika, piemērojot tabakas rullīšiem, ko pārdod ar nosaukumu “West Single Packs”, nodokļa likmi, kas uzlikta sasmalcinātai tabakai cigarešu tīšanai, nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Padomes Direktīvas 95/59/EK 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts un Padomes Direktīvas 92/79/EEK 2. panta pirmā daļa;
– piespriest Vācijas Federatīvajai Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
1 – Oriģinālvaloda – angļu.
2 – Padomes 1995. gada 27. novembra Direktīva par nodokļiem, kas nav apgrozījuma nodokļi un kas ietekmē [uzlikti] tabakas izstrādājumu patēriņu [patēriņam] (OV L 291, 40. lpp.).
3 – Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīva par nodokļu saskaņošanu cigaretēm (OV L 316, 8. lpp.).
4 – Pēc grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes 2002. gada 12. februāra Direktīvu 2002/10/EK (OV L 46, 26. lpp.).
5 – Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīva par nodokļu saskaņošanu tabakas izstrādājumiem, kas nav cigaretes (OV L 316, 10. lpp.), ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2004. gada 1. jūlijā un kas izdarīti ar Direktīvu 2002/10 (minēta iepriekšējā zemsvītras piezīmē).
6 – Ziņkārīgi smēķētāji, kuri ir vecāki par 18 gadiem, var apskatīt šo procesu “West” interneta lapā .
Full & Egal Universal Law Academy