Lieta T‑445/04
Energy Technologies ET SA
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)
Kopienas preču zīme – Pārstāvība ar advokāta palīdzību – Acīmredzama nepieņemamība
Pirmās instances tiesas rīkojums (ceturtā palāta) 2005. gada 28. februārī II‑0000. lpp.
Rīkojuma kopsavilkums
Process – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Advokāta paraksts – Prasītājs, ko pārstāv pārstāvis, kas nav advokāts – Nepieņemamība
(Kopienu Tiesas Statūtu 19. panta 4. punkts)
No Tiesas Statūtu, kas piemērojami Pirmās instances tiesā atbilstoši šo statūtu 53. punktam, 19. panta ceturtās daļas skaidri izriet, ka persona ir tiesīga pārstāvēt Kopienu tiesu iestādēs lietas dalībniekus, izņemot dalībvalstis un Kopienu institūcijas, ja tā atbilst diviem kumulatīviem nosacījumiem, proti, tā ir advokāts un tā ir tiesīga praktizēt dalībvalstu tiesās vai to valstu tiesās, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas līguma līgumslēdzējas puses. Šie priekšnosacījumi ir būtiskas formas prasības, kuru neievērošanas gadījumā prasība ir nepieņemama.
Tādēļ viena no nepriviliģētajiem lietas dalībniekiem iesniegtā prasība, kuru ir parakstījis pārstāvis, kurš, lai gan saskaņā ar dalībvalsts tiesībām var pārstāvēt lietas dalībniekus dalībvalsts tiesās, tomēr neatbilst visiem valsts tiesību aktos noteiktajiem atbilstošajiem nosacījumiem advokātiem un šī iemesla dēļ nav advokāts Tiesas Statūtu 19. panta nozīmē, ir nepieņemama.
(sal. ar 7., 9. un 10. punktu)
PIRMĀS INSTANCES TIESAS RĪKOJUMS (ceturtā palāta)
2005. gada 28. februārī (*)
Kopienas preču zīme – Pārstāvība ar advokāta palīdzību – Acīmredzama nepieņemamība
Lieta T‑445/04
Energy Technologies ET SA, Freiburga (Šveice), ko pārstāv A. Bomane [A. Boman],
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB),
atbildētājs,
otrs procesa ITSB Apelācijas padomē dalībnieks –
Aparellaje eléctrico, SL, Ospitaleta de Ljobregata (Spānija),
par prasību atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) ceturtās palātas 2004. gada 7. jūlijā lēmumu (lieta R 366/2002‑4) par vārdiskas preču zīmes “UNEX” kā Kopienas preču zīmes reģistrāciju.
EIROPAS KOPIENU PIRMĀS INSTANCES TIESA (ceturtā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs I. Legāls [H. Legal], tiesneši P. Mengoci [P. Mengozzi] un I. Višņevska‑Bjalecka [I. Wiszniewska-Białecka],
sekretārs H. Jungs [H. Jung],
izdod šo rīkojumu.
Rīkojums
Fakti un tiesvedība
1 Ar prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā reģistrēts 2004. gada 10. novembrī, prasītāja ir cēlusi šo prasību par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2004. gada 7. jūlija lēmumu (lieta R 366/2002‑4).
2 Prasības pieteikumā ir norādīts, ka prasītāju pārstāv Andžela Bomane [Angela Boman], pārstāve (Attorney at Law). Šim prasības pieteikumam ir pievienota Länsrätt i Göteborg (Gēteburgas Administratīvā tiesa (Zviedrija) priekšsēdētāja izziņa, kas apliecina, ka Bomane ir tiesīga pārstāvēt savus klientus un personīgi darboties visās Zviedrijas tiesas iestādēs. Prasības pieteikumu ir parakstījusi Bomane.
3 Pirmās instances tiesa 2004. gada 3. decembrī, pamatojoties uz Pirmās instances tiesas Reglamenta 44. panta 6. punktu, aicināja Bomani iesniegt pierādījumus tam, ka saskaņā ar Tiesas Statūtu 19. pantu viņai ir tiesības praktizēt kā advokātei dalībvalsts tiesās, tātad, ka viņai ir tiesības darboties Zviedrijā kā advokat. 2004. gada 10. decembrī Bomane, atbildot uz šo aicinājumu, paziņoja, ka viņa gan nav Zviedrijas Advokātu kolēģijas (Advokatsamfundet) locekle, tomēr viņai ir tiesības darboties Zviedrijas tiesās, jo viņa ir izturējusi pārbaudījumus tiesībās (juris kandidatexamen) un divus gadus bijusi praksē Zviedrijas tiesās (notarietjänstgöring).
Juridiskais pamatojums
4 Saskaņā ar Pirmās instances tiesas Reglamenta 111. pantu Pirmās instances tiesa var, ja prasība ir acīmredzami nepieņemama vai acīmredzami juridiski nepamatota, neveicot turpmākas procesuālas darbības, lemt, izdodot attiecīgu motivētu rīkojumu.
5 Šajā gadījumā Pirmās instances tiesa, piemērojot šo pantu, lemj, neveicot turpmākas procesuālas darbības.
6 Saskaņā ar Tiesas Statūtu 19. panta 3. punktu, kas saskaņā ar 53. pantu ir piemērojams pirmstiesas procesā, nepriviliģētos lietas dalībniekus Kopienu tiesās ir jāpārstāv advokātam atbilstoši zviedru valodas redakcijai advokat. Saskaņā ar Zviedrijas tiesībām termins advokat ir attiecināms uz personām, kuras ir izturējušas pārbaudījumus tiesībās un ir uzņemtas Advokātu kolēģijā.
7 Turklāt no Tiesas Statūtu 19. panta ceturtās daļas skaidri izriet, ka persona ir tiesīga pārstāvēt Kopienu tiesu iestādēs lietas dalībniekus, izņemot dalībvalstis un Kopienu institūcijas, ja tā atbilst diviem kumulatīviem nosacījumiem, proti, tā ir advokāts (advokat saskaņā ar zviedru valodas redakciju) un tā ir tiesīga praktizēt dalībvalstu tiesās vai to valstu tiesās, kas ir EEZ līguma līgumslēdzējas puses. Šie priekšnosacījumi ir būtiskas formas prasības, kuru neievērošanas gadījumā prasība ir nepieņemama.
8 Tiesas Statūtu 19. pantā noteiktās prasības pamatā ir fakts, ka advokāts ir uzskatāms par tiesību aizsardzības sistēmas daļu, kuram, paliekot neatkarīgam un darbojoties pārstāvamā interesēs, ir jāsniedz klientam nepieciešamā juridiskā palīdzība. No otras puses, šo aizsardzību papildina amata pienākumi, ko kompetentas iestādes ir noteikušas un kontrolē vispārējo interešu labā. Šāda izpratne atbilst dalībvalstu kopējām tiesību tradīcijām un ir arī nostiprināta Kopienu tiesību sistēmā (salīdz. pēc analoģijas ar Tiesas 1982. gada 18. maija spriedumu lietā 155/79 AM & S/Komisija, Recueil, 1575. lpp., 24. punkts).
9 Tā kā Bomane nav Advokātu kolēģijas locekle, viņa nav advokāte Tiesas Statūtu 19. panta nozīmē. Pat tad, ja viņa saskaņā ar Zviedrijas tiesībām var pārstāvēt lietas dalībniekus Zviedrijas tiesās, viņa neatbilst pirmajai no abām 19. panta 4. punktā noteiktajām kumulatīvajām prasībām un līdz ar to nav tiesīga pārstāvēt prasītāju Pirmās instances tiesā.
10 No iepriekš minētā izriet, ka šī prasība ir noraidāma kā acīmredzami nepieņemama, neizsniedzot prasības pieteikumu atbildētājai.
Par tiesāšanās izdevumiem
11 Tā kā šis lēmums ir pieņemts pirms prasības pieteikuma izsniegšanas atbildētājai un tai līdz ar to nevarēja rasties izdevumi, saskaņā ar Tiesas Reglamenta 87. panta 1. punktu ir jālemj, ka prasītāja sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (ceturtā palāta)
izdod rīkojumu:
1) noraidīt prasību kā acīmredzami nepieņemamu;
2) prasītāja sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Luksemburgā 2005. gada 28. februārī.
Sekretārs
Priekšsēdētājs
H. Jung
H. Legal
* Tiesvedības valoda – angļu.
Full & Egal Universal Law Academy