5.7.2008
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 171/4
Tiesas (virspalāta) spriedums 2008. gada 20. maijā (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Staatssecretaris van Financiën/Orange European Smallcap Fund N. V.
(Lieta C-194/06) (1)
(EKL 56.-58. pants - Kapitāla brīva aprite - Dividenžu aplikšana ar nodokli - Kompensācija, kas piešķirta fiskāla rakstura kolektīvo ieguldījumu uzņēmumam sakarā ar tā saņemto dividenžu aplikšanu ar nodokļiem citā dalībvalstī - Šīs kompensācijas piešķiršana tikai tādā apmērā, kādā tās dalībvalsts, kurā ir reģistrēts šis uzņēmums, akcionārs rezidents, kas ir veicis ieguldījumu bez šādas sabiedrības starpniecības, var to atskaitīt no ienākuma nodokļa saskaņā ar konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu - Šīs kompensācijas ierobežošana atkarībā no akcionāru nerezidentu daļas šī uzņēmuma kapitālā lieluma)
(2008/C 171/05)
Tiesvedības valoda — holandiešu
Iesniedzējtiesa
Hoge Raad der Nederlanden
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: Staatssecretaris van Financiën
Atbildētāja: Orange European Smallcap Fund N. V.
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hoge Raad der Nederlanden — EKL 56. panta, EKL 57. panta 1. punkta un EKL 58. panta 1. punkta interpretācija — Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru piešķir nodokļa kredītu ieguldījumu sabiedrībai sakarā ar to, ka cita dalībvalsts ir atvilkusi dividenžu nodokli pirms dividenžu izmaksas — Ierobežojums, ja kapitāla daļu turētāji nav Nīderlandes iedzīvotāji vai nav Nīderlandes uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji
Rezolutīvā daļa:
1)
EKL 56. un 58. pantam nav pretrunā tādi dalībvalsts tiesību akti, kādi tiek aplūkoti pamata prāvā, kas, šīs dalībvalsts teritorijā reģistrētiem kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem paredzot kompensāciju, lai kompensētu nodokļus, kurus cita dalībvalsts ienākumu gūšanas vietā iekasējusi par šiem uzņēmumiem izmaksātajām dividendēm, ierobežo šīs kompensācijas apmēru līdz tādam apmēram, ko fiziska persona, kas ir šīs pirmās dalībvalsts rezidente, līdzīgu nodokļu gadījumā varētu atskaitīt saskaņā ar konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kas noslēgta ar šo citu dalībvalsti;
2)
EKL 56. un 58. pantam ir pretrunā tādi dalībvalsts tiesību akti, kādi tiek aplūkoti pamata prāvā, kas, šīs dalībvalsts teritorijā reģistrētiem fiskāla rakstura kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem paredzot kompensāciju, lai kompensētu nodokļus, ko ienākumu gūšanas vietā cita dalībvalsts vai trešā valsts iekasējusi par šiem uzņēmumiem izmaksātajām dividendēm, šo kompensāciju samazina, ja un ciktāl to akcionāri ir fiziskas vai juridiskas personas, kas ir citu dalībvalstu vai trešo valstu rezidenti vai ir reģistrēti citās dalībvalstīs vai trešās valstīs, jo šāds samazinājums vienādi nelabvēlīgā situācijā nostāda visus minēto uzņēmumu akcionārus.
Šajā sakarā nozīmes nav tam, ka fiskāla rakstura kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma ārvalstu akcionāri ir tādas valsts rezidenti vai ir reģistrēti tādā valstī, ar kuru šī uzņēmuma reģistrācijas dalībvalsts ir noslēgusi konvenciju, paredzot savstarpēju to nodokļu atskaitīšanu, kas ienākumu gūšanas vietā iekasēti par dividendēm;
3)
ierobežojums ir uzskatāms par EKL 57. panta 1. punktā minēto ierobežojumu kapitāla apritei, kas ietver tiešas investīcijas, ja tas attiecas uz visdažādākajām investīcijām, ko veic fiziskas vai juridiskas personas un kuras palīdz izveidot vai saglabāt ilgstošas un tiešas attiecības starp personu, kas nodrošina kapitālu, un uzņēmumu, kam kapitāls ir darīts pieejams saimnieciskas darbības veikšanai.
(1) OV C 178, 29.7.2006.
Full & Egal Universal Law Academy