8.3.2008
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 64/13
Tiesas (trešā palāta) rīkojums 2007. gada 8. novembrī (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Fratelli Martini & C. SpA, Cargill Srl/Ministero delle Politiche Agricole e Forestali, Ministero della Salute, Ministero delle Attività Produttive
(Lieta C-421/06) (1)
(Tiesas reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa - Spriedumu, ar kuru atzīta Kopienu tiesību normas spēkā neesamība - Iestāžu pienākumi - Veterinārās pārbaudes - Barības maisījumi - Barības sastāvdaļu svara norāde uz marķējuma ar novirzi ± 15 % apmērā no norādītā daudzuma - Aizliegums patērētājam radīt maldīgu priekšstatu)
(2008/C 64/19)
Tiesvedības valoda — itāļu
Iesniedzējtiesa
Consiglio di Stato
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Fratelli Martini & C. SpA, Cargill Srl
Atbildētāji: Ministero delle Politiche Agricole e Forestali, Ministero della Salute, Ministero delle Attività Produttive
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Consiglio di Stato — Tiesas sprieduma apvienotajās lietās C-453/03, C-11/04, C-12/04 un C-194/04 (ABNA u.c.), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Direktīva 2002/2/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 79/373/EEK par barības maisījumu apriti un atceļ Komisijas Direktīvu 91/357/EEK (OV L 63, 23. lpp.), atzīta par daļēji spēkā neesošu, sekas — Iestāžu pienākums pieņemt jaunu tiesību aktu
Rezolutīvā daļa:
1)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Direktīvas 2002/2/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 79/373/EEK par barības maisījumu apriti un atceļ Komisijas Direktīvu 91/357/EEK, 1. panta 4. punkts, kurā paredzēts pienākums uz barības marķējuma norādīt barības sastāvdaļu svaru ar novirzi ± 15 % apmērā no norādītā daudzuma attiecībā uz šiem procentiem, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nav pretrunā ar 8. un 16. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulā (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, kuru mērķi ir, lai barības marķējums un noformējums nemaldina patērētājus.
2)
Tā kā Direktīvas 2002/2 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir paredzēts atsevišķs pienākums, kas nav saistīts ar citos šīs direktīvas noteikumos paredzētajiem pienākumiem, minētā noteikuma atzīšana par spēkā neesošu saskaņā ar Tiesas 2005. gada 6. decembra spriedumu apvienotajās lietās C-453/03, C-11/04, C-12/04 un C-194/04 ABNA u.c., nav radījusi juridisku nepilnību vai nekonsekvenci, uzdodot Kopienu iestādēm pieņemt jaunus Direktīvas 2002/2 grozījumus pēc būtības.
Katrā gadījumā Kopienu noteikuma spēkā neesamība tieši izriet no Tiesas sprieduma, kurā tā ir tikusi konstatēta, un gan dalībvalstu iestādēm, gan arī tiesām no tā ir jāizdara secinājumi savu tiesisko kārtību kontekstā.
(1) OV C 326, 30.12.2006.
Full & Egal Universal Law Academy