TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2008. gada 21. februārī
Lieta C‑348/06 P
Eiropas Kopienu Komisija
pret
Marie‑Claude Girardot
Apelācija – Pagaidu darbinieks – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Iespējas tikt pieņemtam darbā zaudējums – Reāls un droši zināms kaitējums – Zaudējumu atlīdzības apmēra noteikšana
Priekšmets Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2006. gada 6. jūnija spriedumu lietā T‑10/02 Girardot/Komisija (Krājums‑CDL, II‑A‑2‑609. lpp.), lai panāktu šī lēmuma atcelšanu. Girardot k‑dzes pretapelācijas sūdzība
Nolēmums Galveno apelācijas sūdzību un pretapelāciju noraidīt.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Prasība – Neierobežota kompetence – Tādu materiālo zaudējumu atlīdzība, kas saistīti ar iespējas zaudējumu kandidatūras nelikumīgas noraidīšanas dēļ
(Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkts)
2. Apelācija – Pamati – Pirmās instances tiesā izvirzīto pamatu un argumentu vienkārša atkārtošana – Nepieņemamība
(EKL 225. pants; Tiesas Statūtu 58. pants; Tiesas Reglamenta 112. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
1. Strīdos, kas saistīti ar finansēm Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkta izpratnē, Pirmās instances tiesai ir neierobežota kompetence, un tādējādi tā vajadzības gadījumā ir tiesīga piespriest atbildētājai samaksāt atlīdzību par zaudējumiem, kas radīti tās vainas dēļ, un šādā gadījumā, ņemot vērā lietas apstākļus, izvērtēt zaudējumus ex aequo et bono. Turklāt, ja Pirmās instances tiesa atzīst, ka zaudējumi pastāv, tikai tā vien, prasības pieteikuma ietvaros un ievērojot pienākumu norādīt pamatojumu, var izvērtēt šo zaudējumu atlīdzības veidu un apmēru.
Šajā ziņā attiecībā uz tādu zaudējumu atlīdzības apmēra noteikšanu, kas rodas tādēļ, ka pagaidu darbinieks, kura kandidatūra tikusi nelikumīgi noraidīta, ir zaudējis iespēju tikt pieņemtam darbā Kopienu iestādē, tādas metodes izmantošana, kas nostiprināta vairāku valstu tiesībās un kas balstīta uz atalgojuma zaudējuma kritēriju, nosakot starpību starp gaidīto atalgojumu un faktiski saņemto atalgojumu un tad izvērtējot procentos viņa iespēju tikt pieņemtam darbā, lai līdzsvarotu šo zaudējumu, noteikti liek Kopienu tiesai ievērot vairākus pēc būtības nenoteiktus pieņēmumus par neatkarīgu Pirmās instances tiesas veikto faktu vērtējumu un tās rīcības brīvību.
2. No EKL 225. panta, Tiesas Statūtu 58. panta pirmās daļas un Tiesas Reglamenta 112. panta 1. punkta c) apakšpunkta izriet, ka apelācijas sūdzībā ir precīzi jānorāda tā sprieduma apstrīdētās daļas, kura atcelšana tiek pieprasīta, kā arī juridiskie argumenti, kas konkrēti izvirzīti šīs prasības atbalstam.
Šai prasībai neatbilst apelācijas sūdzība, ar kuru tiek lūkots nevis identificēt juridiskas kļūdas esamību Pirmās instances tiesas argumentācijā pārsūdzētajā spriedumā, bet gan, pirmkārt, atkārtojot argumentus, kas tikuši izvirzīti pirmajā instancē, un, otrkārt, atsaucoties uz it kā jauniem pierādījumiem, apstrīdēt faktu vērtējumu, ko šī tiesa sniegusi minētajā spriedumā.
Full & Egal Universal Law Academy