EUR-Lex -  62006TB0011 - LV

11.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 60/48

Prasība, kas celta 2006. gada 19. janvārī — Romana Tabacchi pret Komisiju

(lieta T-11/06)

(2006/C 60/90)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Romana Tabacchi Spa (Roma, Itālija) (pārstāvji — Mario Siragusa un G. Cesare Rizza, avvocati)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi

—

būtiski samazināt Romana Tabacchi uzlikto sodanaudu;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājai šajā lietā radušos tiesāšanās izdevumus;

—

noteikt visus citus vajadzīgos pasākumus, ieskaitot izmeklēšanu.

Pamati un galvenie argumenti

Šīs prasības priekšmets ir daļēja Komisijas 2005. gada 20. oktobra Lēmuma par EK Līguma 81. panta piemērošanas procesu (lieta COMP/C-38.281/B.2 — neapstrādāta tabaka — Itālija) atcelšana, un tā attiecas tikai uz daļu, kas skar prasītājai uzliktās sodanaudas aprēķinu un, attiecīgi, minētās sodanaudas samazināšanu.

Šajā Lēmumā, Komisija konstatēja, ka seši uzņēmumi Itālijā neapstrādātas tabakas pārstrādes nozarē no 1995. gada līdz 2002. gada sākumam ar līgumu un saskaņotu darbību palīdzību, koordinējot to individuālo iepirkumu stratēģiju, kā arī ar regulāras informācijas apmaiņas un savstarpējas konsultēšanās palīdzību ir pārkāpusi EK Līguma 81. panta 1. punktu. Jo īpaši, atbilstoši Komisijas uzskatam, pārstrādātāji bija vienojošies par neapstrādātās tabakas ar nosaukumu Burley maksimālo un vidējo piegādes cenu, kā arī iepērkamo preču apjomu. Aizliegtā vienošanās attiecās uz piedāvājumu saskaņošanu attiecībā uz AIMA -Azienda di Stato per gli interventi nel mercato agricolo publiskajām izsolēm 1995. gadā un ATI — Azienda Tabacchi Italiani S.p.A. publiskajām izsolēm 1998. gadā.

Turklāt Komisija konstatēja, ka laikā no 1999. gada februāra līdz 2001. gada novembrim Associazione Professionale Trasformatori Tabacchi Italiani (APTI) un Unione Italiana Tabacco (UNITAB) ir pieņēmušas lēmumus attiecībā uz to nostāju sarunās par dažādu tabakas veidu katras kvalitātes pakāpes cenām, ar mērķi noslēgt līgumus starp profesionāļiem.

Savu iebildumu pamatojumā prasītāja norāda:

—

vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma principa pārkāpumu, jo Komisija, aprēķinot sodanaudas sākuma punktu, nav ņēmusi vērā apstākli, ka attiecīgais kartelis faktiski tirgu nav ietekmējis vai tā ietekme ir bijusi pavisam neliela;

—

attiecībā uz sodanaudas pamatsummas maksājuma sadalīšanas, lai to piemērotu īpaši uzņēmuma, pret kuru tā ir vērsta, lielumam, neesamības pamatojums ir neloģisks un ir pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips. Lai gan jo īpaši tirgus daļas izmantošana visā pārkāpuma izdarīšanas pēdējā gadā, kurā uzņēmuma līdzdalība konkurenci ierobežojošajās darbībās ir ietvērusi pārtraukumus, ir jāsamazina un jāpiemēro;

—

divu gadu un astoņu mēnešu termiņa, kad prasītājas ir piedalījusies kartelī, noteikšana ir acīmredzama vērtējuma kļūda;

—

Komisija nav ņēmusi vērā divus atbildību mīkstinošos apstākļus — ka prasītājas loma kartelī bija samērā pasīva, kā arī biežo līgumu mērķu grozīšanu;

—

attiecīgās sodanaudas apmērs ir uzskatāms par pārāk lielu un nesamērīgu, jo ir gandrīz divreiz lielāks par prasītājas pamatkapitālu.

Full & Egal Universal Law Academy