8.4.2006
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 86/40
Prasība, kas celta 2006. gada 17. februārī — Īrija pret Komisiju
(Lieta T-50/06)
(2006/C 86/79)
valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Īrija (pārstāvis — D. Ohegans [D. O'Hagan], P. Makgerijs [P. McGarry], Barrister)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītājas prasījumi:
—
saskaņā ar Līguma 230. pantu pilnībā vai daļēji atcelt Komisijas 7. decembra Lēmumu C[2005] 4436 Final ciktāl tas attiecas uz minerāleļļu, kas tiek uzmantotas kā degviela alumīnija oksīda ražošanai Šenonas reģionā, ko realizē Īrija, atbrīvojumu no akcīzes nodokļa;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Aughinish atbalstītājiem 1970. gadā tika dots solījums attiecībā uz atbrīvojumu no muitas nodokļiem degvielas eļļai, kas paredzēta izmantošanai alumīnija oksīda ražošanā tajā laikā piedāvātajā rūpnīcā Šenonā, Īrijā.1983. gadā Aughinish savu darbību uzsāka rūpnīca un Īrijas iestādes paziņoja Komisijai, ka tās paredz pildīt solījumus attiecībā uz atbrīvojumu no akcīzes nodokļa. Prasītāja apgalvo, ka atbrīvojums tika atļauts saskaņā ar turpmākajiem Padomes lēmumiem (1). 2000. gadā Komisija izvirzīja jautājumu par valsts atbalstu, kā rezultātā tika uzsākta formāla izmeklēšana un, visbeidzot, tika pieņemts apstrīdētais lēmums.
Lai pamatotu savu prasības pieteikumu, prasītāja apgalvo, ka Komisija pieļāva kļūdu tiesību jautājumā, secinot, ka attiecīgais atbalsts ir jauns atbalsts, nevis pastāvošs atbalsts.
Prasītāja apgalvo, ka, pat ja atbalsts būtu jauns atbalsts un par to bija jāpaziņo, kad tas tika piešķirts 1983. gadā, Komisija atzīst, ka par šo atbalstu tika paziņots šajā laikā. Tā kā Komisija nepieņēma nekādu lēmumu pašas noteiktajos termiņos, tā rezultātā attiecīgais atbalsts kļuva par pastāvošu atbalstu. Pakārtoti, Komisija izturējās pret šo atbalstu kā pret pastāvošu atbalstu visā attiecīgajā laikā, un viennozīmīgais apgalvojums, ko Komisija pauda 1992. gadā, apstiprina, ka tas tā bija.
Turklāt atbilstoši 15. pantam kontekstā ar Regulas 659/1999 (2) 1. panta b) punkta (iv) daļu, tā kā atbalsts ir pastāvējis vairāk nekā desmit gadus un tajā noteiktais noilguma termiņš ir izbeidzies, atbalsts ir kļuvis par pastāvošu atbalstu un tādējādi Komisija realizētās procedūras saistībā ar pārraudzību ir kļūdainas.
Saistībā ar savu pirmo pamatu prasītāja arī apgalvo, ka atbalsts bija priekšmets juridiski saistošiem solījumiem, kurus izteica Īrijas iestādes pirms iestāšanās 1973. gadā. Prasītāja apgalvo, ka tikai tādēļ atbalsts bija jāuzskata par pastāvošu atbalstu.
Ar papildprasījumu prasītāja pagalvo, ka lēmums pārkāpj tiesiskās drošības principu apstākļos, kuros tas nonāk pretrunā ar vienbalsīgu Padomes lēmumu, kas tika pieņemts, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu. Šis lēmums ir arī tiešā pretrunā Direktīvai 92/81/EEK (3) par minerāleļļu akcīzes nodokļu likmju tuvināšanu, kas uzlika par pienākumu Komisijai iesniegt priekšlikumu attiecībā par konkurences kropļojumiem vai nesaderību ar kopējo tirgu, lai saņemtu Padomes vienbalsīgu piekrišanu.
Turklāt Komisija ir iespējams pārkāpusi, vismaz ciktāl tiek skarts atbalsta saņēmējs, tiesiskās paļāvības principu apstākļos, kuros Padome bija skaidri atbalstījusi atkāpi līdz 2006. gada 31. decembrim.
Visbeidzot prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi būtisku tiesību normu un ir nepareizi izmantojusi savas pilnvaras sakarā ar tās rīcību, tostarp tās kavēšanos pieņemt apstrīdēto lēmumu, ņemot vērā jo īpaši faktu, kas tas bija pirmais paziņotais attiecīgais atbalsts 1983. gadā. Papildus tam Komisija neievēroja procesu, kas ir noteikts Direktīvā 92/81/EEK, un veica publiskus paziņojumus par attiecīgā atbalsta saderīgumu. Tādējādi, ievērojot tās darbības, Komisijai ir liegts lūgt atbalsta atgūšanu jebkuros apstākļos.
(1) Padomes 1992. gada 19. oktobra lēmums (92/510/EEK), ar kuru dalībvalstīm tiek atļauts turpināt piemērot attiecībā uz noteiktām minerāleļļām, kad tās tiek izmantotas noteiktiem nolūkiem, samazinātas akcīzes nodokļu likmes vai atbrīvojumu no akcīzes nodokļa, saskaņā ar procesu, kas noteikts Direktīvas 92/81/EEK 8. panta 4. punktā (OV L 316, 16. lpp.) un turpmākajiem lēmumiem.
(2) Padomes 1999.gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.)
(3) Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvas 92/81/EEK par minerāleļļu akcīzes nodokļu struktūras harmonizāciju (OV L 316, 12. lpp.)
Full & Egal Universal Law Academy