22.4.2006
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 96/20
Prasība, kas celta 2006. gada 23. februārī — RKW pret Komisiju
(Lieta T-55/06)
(2006/C 96/37)
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: RKW AG Rheinische Kunststoffwerke (Vormsa, Vācija) (pārstāvis — H.-J. Hellmann, Rechtsanwalt)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītājas prasījumi:
—
atcelt prasītājai 2005. gada 14. decembrī paziņoto Komisijas 2005. gada 30. novembra Lēmumu par EKL 81. panta piemērošanas procedūru (lieta C (2005) 4634 final, COMP/F/38.354 — Rūpnieciskie maisi) tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;
pakārtoti, samazināt prasītājai uzlikto soda naudu;
—
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasītāja apstrīd Komisijas 2005. gada 30. novembra Lēmumu C (2005) 4634 final lietā COMP/F/38.354 — Rūpnieciskie maisi. Ar apstrīdēto lēmumu prasītājai tika uzlikta soda nauda par EKL 81. panta pārkāpumu, jo tā atbilstoši Komisijas teiktajam piedalījās nolīgumu un saskaņotu darbību sistēmā rūpniecisko maisu nozarē Beļģijā, Vācijā, Spānijā, Francijā, Luksemburgā un Nīderlandē.
Prasības pieteikuma pamatojumam prasītāja apgalvo, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpts administratīvo iestāžu pienākums ievērot likumību. Atbildētājas soda naudu noteikšanas prakse neatbilst pilnvarojuma aktam, proti, Regulas Nr. 17/1962 (1) 15. panta 2. punktam vai Regulas Nr. 1/2003 (2) 23. pantam. Šajā sakarā prasītāja apgalvo, ka ir pārkāpti vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma principi.
Tālāk prasītāja apgalvo, ka nepareizi piemērots Regulas Nr. 17/1962 15. panta 2. punkts un Vadlīnijas par soda naudas noteikšanu. Jo īpaši pierādījumu iesniegšana un vērtēšana attiecībā uz prasītāju bija kļūdaina. Turklāt, ņemot vērā iepriekšējo administratīvo praksi, RKW tika sodīta nesamērīgi. Attiecībā uz pamatsummas apmēru par pārkāpuma smagumu prasītāja apgalvo, ka vairākos aspektos pret prasītāju ir izrādīta nevienlīdzīga attieksme salīdzinājumā ar citiem apstrīdētā lēmuma adresātiem. Bez tam prasītāja apgalvo, ka Komisija pieļāva tiesisku maldību attiecībā uz pārkāpuma ilguma novērtēšanu, un tā nav ņēmusi vērā vainu mīkstinošus apstākļus. Visbeidzot prasītāja apgalvo, ka Regulas Nr. 17/1962 15. panta 2. punkts ir pārkāpts arī tādēļ, ka, ievērojot paziņojuma par atbrīvojumu no soda naudas un soda naudas samazināšanu piemērošanu, soda nauda tika noteikta nepareizi.
(1) Padomes 1962. gada 6. februāra Regula Nr. 17, Pirmā Regula par Līguma 85. un 86. panta īstenošanu (OV 1962, 13, 204. lpp.).
(2) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy