22.4.2006
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 96/28
Prasība, kas celta 2006. gada 23. februārī — Stempher un Koninklijke Verpakkingsindustrie Stempher pret Komisiju
(Lieta T-68/06)
(2006/C 96/46)
Tiesvedības valoda — holandiešu
Lietas dalībnieki
Prasītājas: Stempher B.V. un Koninklijke Verpakkingsindustrie Stempher C.V., Rijssen, Nīderlande (pārstāvis — J.K. de Pree, advokāts)
Atbildētāja: Komisija
Prasītāju prasījumi:
—
atcelt 1. panta 2., 3. un 4. punktu Komisijas 2005. gada 30. novembra lēmumā C (2005)4634 saistībā ar procedūru, piemērojot EKL 81. pantu (Lieta COMP/F/38.354 — Rūpnieciskie maisi), tā Komisijas 2005. gada 7. decembra lēmuma versijā, ciktāl ar to konstatēts, ka Stempher ir pārkāpusi EKL 81. pantu, ar to Stempher ir uzlikts naudas sods, Stempher ir aicināta šo pārkāpumu izbeigt un turpmāk atturēties no 1. pantā minētās darbības vai izturēšanās, kā arī no cita veida darbības vai izturēšanās, kurai ir tāds pats mērķis vai tāds pats rezultāts, un ciktāl ar šo lēmumu tiek skarta Stempher;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt savus un prasītāju tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasītāja vēršas pret Komisijas pieņemto 2005. gada 30. novembra lēmumu C (2005)4634 saistībā ar procedūru, piemērojot EKL 81. pantu (Lieta COMP/F/38.354 — Rūpnieciskie maisi).
Savas prasības atbalstam tām norāda, ka lēmums ir pretrunā EKL 81. pantam un Regulas Nr. 1/2003 (1) 7. un 23. pantam, jo nav pietiekamu pierādījumu, lai konstatētu, ka prasītājas ir pārkāpušas EKL 81. pantu.
Turklāt lēmums ir pretrunā Regulas Nr. 1/2003 25. pantam un pirms tam spēkā bijušajai Regulai Nr. 2988/74 (2), jo attiecībā uz pārkāpumu, par kuru celti iebildumi, izmeklēšanu ir iestājies noilgums.
Pakārtoti prasītājas norāda, ka apstrīdētā lēmuma 2. pants ir pretrunā Regulas Nr. 1/2003 23. panta 3. punktam un Vadlīnijām par naudas sodu (3). Prasītājām inkriminētais pārkāpums ir nepareizi pamatots un nepamatoti kvalificēts kā ļoti smags. Turklāt, nosakot naudas sodu, ir tikuši ņemti vērā kļūdaini kritēriji un dati. Tā rezultātā ir ticis piespriests nesamērīgi augsts naudas sods.
Visbeidzot prasītājas min, ka apstrīdētais lēmums ir ticis pieņemts, pārkāpjot būtiskas procesuālo tiesību normas un neievērojot pamatošanas pienākumu, jo nav veikta rūpīga pārbaude, un pareizi nav atspoguļots nedz pārkāpums, kuru prasītājas it kā ir izdarījušas, nedz arī tirgus, kurā tas, iespējams, ir noticis. Bez tam nav izklāstīti kritēriji, ar kuru palīdzību ir pamatots tām inkriminētā pārkāpuma smagums.
(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).
(2) Padomes 1974. gada 26. novembra Regula (EEK) Nr. 2988/74 attiecībā uz noilguma termiņiem procesuālās darbībās un sankciju piemērošanā atbilstīgi Eiropas Ekonomikas kopienas transporta un konkurences noteikumiem.
(3) Komisijas paziņojums — Vadlīnijas to naudas sodu noteikšanas procedūrai, kas noteikti saskaņā ar Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un saskaņā ar EOTK līguma 65. panta 5. punkts (OV 1998, C 9, 3. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy