2.9.2006
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 212/37
Prasība, kas celta 2006. gada 17. jūlijā — L'Air Liquide pret Komisiju
(Lieta T-185/06)
(2006/C 212/66)
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: L'Air Liquide SA, Parīze (Francija) (pārstāvji — R. Saint Esteben, advokāts, un M. Pittie, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītāja prasījumi:
—
atzīt prasību par pieņemamu;
—
atcelt Komisijas 2006. gada 3. maija Lēmuma K (2006) 1766 galīgajā redakcijā par EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošas procedūru (lieta COMP/F/38.620 — Ūdeņraža peroksīds un perborāts) 1. panta i) punktu, jo tajā ir nolemts, ka no 1995. gada 12. maijam līdz 1997. gada 31. decembrimAir Liquide ir pārkāpusi EKL 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu;
—
līdz ar to atcelt Komisijas 2006. gada 3. maija Lēmuma K (2006) 1766 galīgajā redakcijā 2. panta f) punktu un 4. pantu tiktāl, ciktāl tas skar Air Liquide;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, kas prasītājam radušies saistībā ar šo lietu.
Pamati un galvenie argumenti
Ar šo prasību prasītājs lūdz daļēji atcelt Komisijas 2006. gada 3. maija Lēmumu K (2006) 1766 galīgajā redakcijā lietā COMP/F/38.620 — Ūdeņraža peroksīds un perborāts, ar kuru Komisija ir konstatējusi, ka uzņēmumi, uz kuriem attiecas lēmums, kuru skaitā ir ietverts arī prasītājs, ir pārkāpuši EKL 81. panta 1. punktu un EEZ līguma 53. pantu, jo ir piedalījušies virknē nolīgumu un veikuši saskaņotas darbības, konkurentiem apmainoties ar informāciju un vienojoties par cenām un ražošanas apjomiem, kā arī uzraugot šo nolīgumu īstenošanu ūdeņraža peroksīda un nātrija perborāta nozarē.
Savu argumentu pamatošanai prasītājs atsaucas uz četriem pamatiem.
Pirmajā pamatā prasītājs apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā apstākļus, uz kuriem tā atsaucas, uzskatot par pietiekamiem saskaņā ar judikatūrā noteiktajiem kritērijiem, lai pieņemtu, ka Air Liquide ir kopīgi un solidāri atbildīga par meitas uzņēmuma rīcību, un ka tādējādi Komisija nav ievērojusi normas, kas reglamentē atbildības uzlikšanu mātes uzņēmumam par sava meitas uzņēmuma rīcību, un tādēļ ir pārkāpusi EKL 81. pantu.
Otrajā pamatā prasītājs apgalvo, ka, nepamatoti atsaucoties uz Air Liquide vainas prezumpciju, Komisija turklāt tai ir nepamatoti uzlikusi pierādīšanas pienākumu, novēršot to no sevis, un tādējādi ir pārkāpusi prasītāja aizstāvības tiesības.
Trešajā pamatā prasītājs norāda, ka pat ja Pirmās instances tiesa uzskatītu, ka Komisija pamatoti prezumēja Air Liquide vainu par sava meitas uzņēmuma Chemoxal rīcību, Komisija nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu, jo tā nav apspriedusi nevienu no apstākļiem, ko Air Liquide bija norādījusi, lai pierādītu Chemoxal autonomiju, un tādējādi izdarījusi šo pieņēmumu par kopīgu un solidāru atbildību, kas ir tikai relatīvs pieņēmums.
Ceturtajā pamatā prasītājs apgalvo, ka Komisija atbilstoši tiesību normām un faktiskajiem apstākļiem nav pietiekami pierādījusi šajā tiesvedībā savu likumīgo interesi vērsties pret viņu, neskatoties uz to, ka tai nav tiesību sodīt Air Liquide, ar lēmumu, kurā konstatēts Air Liquide pieļautais EKL 81. panta 1. punkta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums, un ka bez šādas likumīgas intereses Komisijai tādējādi nebija tiesību pieņemt šādu pret prasītāju vērstu lēmumu.
Full & Egal Universal Law Academy