2.9.2006
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 212/38
Prasība, kas celta 2006. gada 17. jūlijā — Solvay pret Komisiju
(Lieta T-186/06)
(2006/C 212/67)
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Solvay S.A., Brisele (Beļģija) (pārstāvji — O. W. Brouwer, D. Mes, lawyers, M. O' Regan un A. Villette, Solicitors)
Atbildētāja: Eiropas Kopienas Komisija
Prasītājas prasījumi:
—
atcelt pilnībā vai daļēji Eiropas Komisijas 2006. gada 3. maija lēmumu par procedūru saskaņā ar EKL 81. pantu (lieta COMP/F/38.620 — ūdeņraža peroksīds un perborāts) tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītāju, it īpaši tiktāl, ciktāl ar to konstatē, ka prasītāja pārkāpa EKL 81. panta 1. punktu un EEZ līguma 53. panta 1. punktu: a) laika posmā no 1994. gada 31. janvāra līdz 1997. gada augustam un b) laika posmā no 2000. gada 18. maija līdz 31. decembrim;
—
atcelt vai ievērojami samazināt prasītājai un Solvay Solexis Spa saskaņā ar lēmumu noteikto naudas sodu;
—
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tai skaitā izdevumus, kas prasītājai radušies saistībā ar naudas soda samaksu pilnā apmērā vai daļēji vai bankas sniegto garantiju;
—
veikt citus pasākumus, ko Tiesa uzskata par atbilstošiem.
Pamati un galvenie argumenti
Apstrīdētajā lēmumā Komisija konstatēja, ka prasītāja, piedaloties ūdeņraža peroksīda un sodas perborāta kartelī, kas galvenokārt sastāvēja no informācijas apmaiņas starp konkurentiem par cenām un pārdošanas apjomiem, līgumiem par cenām, līgumiem par ražošanas jaudas samazināšanu EEZ un pret konkurenci vērstu vienošanos kontroli, pārkāpa EKL 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu.
Prasītāja apgalvo, ka Komisija varēja konstatēt, ka Solvay bija pārkāpusi EK līguma 81. pantu laika posmā no 1997. gada augusta līdz 2000. gada 18. maijam, bet Komisija pārkāpa tiesību normas un acīmredzami kļūdījās vērtējumā, piemērojot EKL līguma 81. pantu un konstatējot, ka Solvay bija izdarījusi pārkāpumu, pirmkārt, laika posmā no 1994. gada 31. janvāra līdz 1997. gada augustam un, otrkārt, laika posmā no 2000. gada 18. maija līdz 31. decembrim. Šie pārkāpumi un acīmredzamās kļūdas vērtējumā attiecas it īpaši uz:
a)
jēdzienu “nolīgums”, “saskaņota darbība” un “viens un nepārtraukts pārkāpums” nepareiza lietošanu;
b)
nespēju pierādīt ar prasītajiem standartiem prasītājas līdzdalību kartelī laikposmā, kas nav prasītājas atzītie laikposmi;
c)
pieņēmumu, ka pret konkurenci vērsta iedarbība turpinājās pēc 2000. gada 18. maija; un
d)
lietā esošo pierādījumu attiecībā uz iepriekšminēto laikposmu pienācīgu neizvērtēšanu.
Turklāt prasītāja norāda, ka Komisija, aprēķinot naudas sodu, pārkāpa vairākas tiesību normas un acīmredzami kļūdījās vērtējumā, piemērojot 2002. gada paziņojumu par iespējamo soda samazināšanu (1) un Regulu Nr. 1/2003 (2), t.sk. attiecībā uz:
a)
termiņiem, piemērojot sodu samazināšanu un/vai ar to saistītās būtiskas pievienotās vērtības noteikšanu;
b)
novērtējumu par prasītājas iesniegto pierādījumu pievienoto vērtību, un
c)
prasītājai noteiktās naudas soda samazināšanas apmēru, ar ko saskaņā ar Solvay teikto acīmredzami neņēma vērā ar to sniegtās pierādījumu vērtības apmēru, tāpat kā tās būtisko un turpināto sadarbību.
Turklāt prasītāja apgalvo, ka naudas sods bija pārmērīgs un nesamērīgs un ka Komisija nenorādīja jebkādus vai pakārtoti pietiekamus iemeslus naudas soda aprēķina pamatošanai.
Turklāt prasītāja norāda, ka Komisija netaisnīgi piemēroja naudas sodu prasītājas meitas uzņēmumam Solvay Solexis SpA.
Visbeidzot, prasītāja sūdzas, ka Komisija pārkāpa būtiskas procesuālās prasības un tiesības uz aizstāvību, neļaujot pilnībā iepazīties ar lietu un nedodot pieeju citu lietas dalībnieku procesā Komisijā neoficiālajām atbildēm uz iebildumiem.
(1) Komisijas paziņojums par atbrīvojumu no sodanaudas un sodanaudas samazināšana karteļu gadījumos (OV 2002 C 45, 3. lpp.).
(2) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV 2003 L 1, 1. lpp.)
Full & Egal Universal Law Academy