16.9.2006
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 224/52
Prasība, kas celta 2006. gada 8. augustā — Quinn Barlo un citi pret Komisiju
(Lieta T-208/06)
(2006/C 224/108)
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Quinn Barlo Ltd, Kauntikevena [County Cavan] (Īrija), Quinn Plastics NV, Hēla (Beļģija) un Quinn Plastics GmbH, Mainca (Vācija) (pārstāvji — W. Blau, F. Wijkmans un F. Tuytschaever, juristi)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītāju prasījumi:
—
pirmkārt, atcelt Lēmumu, ciktāl tajā noteikts, ka prasītāji pārkāpuši EKL 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (1. un 2. panta atcelšana, ciktāl tie attiecas uz prasītājiem);
—
pakārtoti, atcelt Lēmuma 2. pantu, ciktāl tas attiecas uz prasītājiem;
—
alternatīvi pakārtoti — atcelt Lēmuma 2. pantu, ciktāl ar to prasītājiem uzliek naudas sodu EUR 9 miljonu apmērā, un samazināt naudas sodu atbilstoši šajā prasībā izvirzītajai argumentācijai;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasītāji lūdz daļēji atcelt Komisijas 2006. gada 31. maija Lēmumu C(2006) 2098 fin lietā COMP/F/38.645 — Metakrilāti, ar kuru Komisija konstatē, ka prasītāji ir pārkāpuši EKL 81. pantu un Eiropas Ekonomikas zonas līguma 53. pantu, piedalīdamies kartelī, kuru veidoja cenu apspriešana, vienošanās par cenām, vienošanos par cenām īstenošana un uzraudzīšana vai nu cenu palielināšanas veidā, vai vismaz esošo cenu līmeņa nostabilizēšanas veidā, pakalpojumu papildu izmaksu nodošanas klientiem apspriešana, apmaiņa ar komerciāli svarīgu un konfidenciālu tirgus un/vai uz sabiedrību attiecošos informāciju un piedalīšanās regulārās sapulcēs un citos kontaktos, lai atvieglotu pārkāpuma izdarīšanu.
Savas prasības atbalstam prasītāji izvirza divus pamatus.
Pirmkārt, prasītāji apgalvo, ka apstrīdētais lēmums ir kļūdains, jo tas atbilstoši prasītajam pierādīšanas standartam nepierāda, ka prasītāji piedalījušies vienotā un kopīgā pret konkurenci vērstā shēmā un ilgstošā pārkāpumā. Tālāk, prasītāju pārstāvju loma četrās konkrētās tikšanās reizēs ir nepareizi novērtēta un, atskaitot prasītāju klātbūtni šajās četrās tikšanās reizēs, apstrīdētajā lēmumā nav pierādījumu, ka prasītāji būtu iesaistījušies jebkādās darbībās, kuras lēmums atzīst par nelikumīgām.
Otrkārt, prasītāji atsaucas uz to, ka pārkāpts Regulas Nr. 1/2003 (1) 23. panta 3. punkts, jo nepareizi novērtēts apgalvotā pārkāpuma ilgums, nepareizi novērtēts apgalvotā pārkāpuma smagums un nepareizi novērtēti atbildību mīkstinošie apstākļi.
(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV 2003 L 1, 1. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy