30.9.2006
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 237/11
Prasība, kas celta 2006. gada 17. augustā — Imperial Chemical Industries pret Komisiju
(Lieta T-214/06)
(2006/C 237/20)
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Imperial Chemical Industries plc (ICI), Londona (Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — D. Anderson, QC, H. Rosenblatt, B. Lebrun, juristi, W. Turner un S. Berwick, Solicitors)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītājas prasījumi:
—
atcelt apstrīdētā lēmuma 2. panta c) punktu, vai arī;
—
grozīt apstrīdētā lēmuma 2. panta c) punktu tādā veidā, lai tiktu samazināts ICI piespriestais naudas sods;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasītāja lūdz daļēji atcelt Komisijas 2006. gada 31. maija Lēmumu C(2006) 2098, galīgais, lietā COMP/F/38.645 Methacrylates, ar kuru Komisija uzskatīja, ka prasītāja ir pārkāpusi EKL 81. panu un Eiropas Ekonomikas zonas līguma 53. pantu, piedaloties polimetilmetakrilātu kartelī, kurā notika apspriešanās par cenām, vienošanās par cenām, kā arī uzraudzība attiecībā uz cenu pieaugumu vai vismaz attiecībā uz cenu lieluma noteikšanu, kā arī notika vienošanās attiecībā uz papildu izmaksu ieviešanu patērētājiem par pakalpojumiem, apmaiņa ar komerciāli svarīgu un konfidenciālu tirgus vai/un uzņēmuma informāciju, un regulāras tikšanās vai kontaktu uzturēšana ar mērķi veicināt tiesību pārkāpumu.
Pirmkārt, prasītāja norāda, ka Komisija attiecībā uz pārkāpumiem saistībā ar polimetilmetakrilātu savienojumu pārveidi nav veikusi pierādīšanas pienākumu, kas paredzēts Padomes Regulas Nr. 1/2003 (1) 2. pantā, jo tā savus pierādījumus attiecībā uz prasītājas darbību kartelī, pamatoja atsaucoties uz atsevišķu daļu stabilitāti un sadarbības pieteikumu, kuri tajā daļā, kas saistās ar polimetilmetakrilātu savienojumu pārveidi un prasītājas saimniecisko darbību veikšanas laiku akrila jomā, nav pamatoti ar jebkādiem atbilstošiem pierādījumiem, kā arī attiecībā uz svarīgiem aspektiem tie bija pamatoti ar pierādījumiem, kas bija savstarpēji konfliktējoši viens ar otru. Prasītāja uzskata, ka šādi pierādījumi ir pretēji Komisijas pienākumam konstatēt pārkāpuma faktus, balstoties uz pamatotiem un ticamiem pierādījumiem.
Otrkārt, prasītāja uzskata, ka Komisija nav pamatojusi naudas soda apmēru, aprēķinot pārkāpuma smagumu, un tādējādi rīkojusies pretēji EK 253. pantam.
Treškārt, prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi tiesību kļūdu, nepareizi uzskatot prasītāju un sabiedrību Lucite kā konkurentus, nevis kā apgalvotā pārkāpuma secīgus dalībniekus, tādējādi vērtējot ietekmi uz konkurenci dubultā. Kā rezultātā uz prasītāju un Lucite tika attiecināts lielāks naudas sods vienīgi tādēļ, ka saimnieciskās darbībās tika nodotas citās rokās.
Ceturtkārt, prasītāja uzskata, ka Komisija piemēroja nepareizus standartus, nosakot preventīvo indeksu, balstoties vienīgi uz prasītājas apgrozījumu un neņemot vērā pierādījumus attiecībā uz prasītājas saimnieciskām iespējām. Papildus, prasītāja uzskata, ka preventīvais indekss nav samērīgs ar to indeksu, kas noteikts citai karteļa dalībniecei.
Piektkārt, prasītāja apgalvo, ka Komisija nepamatoti atteica prasītājas pieteikumu par sadarbību un sadarbību ārpus Paziņojuma par sadarbību (2). Pēc prasītājas uzskatiem, dokumenti, ko tā brīvprātīgi iesniedza Komisijai, ir pieteikums, kas dod nozīmīgu pievienoto vērtību Paziņojumam par sadarbību.
(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV 2003 L 1, 1. lpp.).
(2) Komisijas paziņojums par atbrīvojumu no sodanaudas un sodanaudas samazināšanu karteļu gadījumos (OV 2002 C 45, 3. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy