2.12.2006
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 294/51
Prasība, kas celta 2006. gada 4. septembrī — NOS pret Komisiju
(Lieta T-237/06)
(2006/C 294/106)
Tiesvedības valoda — holandiešu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Nederlandse Omroep Stichting (pārstāvji — J. J. Feenstra un H. M. H. Speyart, advocaten)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītājas prasījumi:
—
atzīt Komisijas lēmumu, it īpaši 1. panta 1. un 2. punktu, 2. un 3. pantu, kā arī to pamatā esošos apsvērumus, par spēkā neesošiem;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Ar savu prasību Nederlandse Omroep Stichting (NOS) lūdz atzīt par spēkā neesošu Komisijas 2006. gada 22. jūnija lēmumu par Nīderlandes sabiedriskajai raidorganizācijai piešķirto ad-hoc finansējumu (valsts atbalsts C 2/2004 [ex NN 170/2003]).
Pamatojot savu prasību, prasītāja pirmkārt norāda, ka ir pārkāpts EKL 88. panta 1. 2. un 2. punkts un Regula Nr. 659/1999 (1). Komisija esot nepareizi interpretējusi un piemērojusi atšķirību starp pastāvošu un jaunu atbalstu. Ad-hoc atbalsts, kas esot apstrīdētā lēmuma priekšmets, esot Nīderlandes sabiedriskās raidorganizācijas valsts finansējuma sistēmas daļa. Komisija šo vispārējo sistēmu esot uzskatījusi par pastāvošo atbalstu. Nauda, ko Komisija uzskata par ad-hoc finansējumu, tiekot piešķirta tās pašas sistēmas ietvaros un tādēļ tā būtu uzskatāma par pastāvošo atbalstu.
Otrkārt, prasītāja norāda, ka ir pārkāpts EKL 87. un 88. pants, jo Komisija esot nepareizi interpretējusi un piemērojusi spriedumu lietā Altmark (2). Komisija nepamatoti un balstoties uz nepareizas premisas esot konstatējusi, ka ad-hoc finansējums uzskatāms par valsts atbalstu. Kritēriji, ko Tiesa ir izstrādājusi spriedumā lietā Altmark, konkrētajā situācijā neesot piemērojami. Tā vietā būtu jāņem vērā Amsterdamas Protokols par dalībvalstu sabiedrisko raidorganizāciju sistēmu (3).
Treškārt, prasītāja norāda, ka EKL 87., 88. un 253. pants un Regula Nr. 659/1999 ir pārkāpta tā iemesla dēļ, ka trūkst saistības starp ad-hoc finansējuma piešķiršanu un Komisijas konstatēto pārmērīgo kompensāciju. Pārmērīgā kompensācija, kas esot saistīta ar raidorganizāciju rezervju veidošanu, neesot pietiekama mērā attiecināma uz līdzekļu piešķiršanu, ko Komisija apzīmē ar ad-hoc finansējumu.
Ceturtkārt, Komisija esot pārkāpusi EKL 87. un 88. pantu, nepamatoti uzskatot autortiesību maksājumus par valsts atbalstu. Turklāt ad-hoc finansējums nedodot priekšrocības prasītajai kā uzņēmumam EKL 87. panta 1. punkta izpratnē un piešķirtais valsts finansējums neradot konkurences izkropļojumus EKL 87. panta 1. punkta izpratnē.
Piektkārt, nepietiekamas samērīguma pārbaudes dēļ esot pārkāpts EKL 86. panta 2. punkts. Arī ņemot vērā Amsterdamas Protokolu par dalībvalstu sabiedrisko raidorganizāciju sistēmu Komisija, konstatējot, ka konkurences izkropļojums nepastāv, esot nepamatoti atturējusies no tā, lai pārmērīgās kompensācijas kaitīgas ietekmes trūkumu izvērtētu saistībā ar sabiedriskā uzdevuma interesēm un Kopienas interesēm vispārēji. Prasītāja uzskata, ka Komisijai turklāt būtu jāņem vērā teritorijas, kurā lieto holandiešu valodu, ierobežotais raksturs un tas, ka uzkrātās rezerves būtu izmantotas paredzamā nākotnē un līdz ar to būtu iztērētas.
Visbeidzot, prasītāja norāda, ka ir pārkāpts 88. panta 2. punkta procesa noteikumus un tiesības uz aizstāvēšanos, jo Komisija esot no dažādiem aspektiem paplašinājusi izmeklēšanas apjomu.
(1) Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.).
(2) 2003. gada 24. jūlija spriedums lietā C-280/00 Altmark Trans GmbH un Regierungspräsidium Magdeburg, Recueil, I-7747. lpp.
(3) Eiropas Kopienas Dibināšanas līgumam pievienotais Protokols par dalībvalstu sabiedrisko raidorganizāciju sistēmu.
Full & Egal Universal Law Academy