27.1.2007
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 20/32
Prasība, kas celta 2006. gada 13. decembrī — IBP un International Building Products France pret Komisiju
(Lieta T-384/06)
(2007/C 20/49)
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājas: IBP Ltd, Tiptona (Apvienotā Karaliste) un International Building Products France SA, Sartruvila (Francija) (pārstāvji — M. Clough, QC, un A. Aldred, Solicitor)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītāju prasījumi:
—
atcelt lēmumu tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītājām par laika posmu no 2001. gada 23. novembra līdz 2004. gada 1. aprīlim;
—
jebkurā gadījumā atcelt prasītājām uzlikto naudas sodu vai samazināt to tādā apmērā, kādu Tiesa uzskata par piemērotu, ņemot vērā visus apstākļus;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasītājas lūdz daļēji atcelt Komisijas 2006. gada 20. septembra Lēmumu C(2006) 4180, galīgā redakcija, lietā COMP/F-1/38.121 — Veidgabali, ar kuru Komisija konstatēja, ka prasītājas kopā ar citiem uzņēmumiem ir pārkāpušas EKL 81. pantu un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonas 53. pantu, nosakot cenas, vienojoties par cenu sarakstiem, vienojoties par atlaidēm un atvieglojumiem, vienojoties par cenu paaugstināšanas ieviešanas mehānismiem, sadalot valstu tirgus, sadalot klientu lokus un apmainoties ar citu komerciālu informāciju.
Savas prasības pamatojumā prasītājas norāda, ka Komisija ir pārkāpusi EKL 81. pantu, secinādama, ka prasītājas bija viena, kompleksa un nepārtraukta EKL 81. pantam pretrunā esoša pārkāpuma līdzdalībnieces laika posmā no 2001. gada 23. novembra līdz 2004. gada 1. aprīlim, lai gan tās rīcībā esošie pierādījumu atbilstoši prasītāju teiktajam šādu atzinumu nepamato.
Turklāt prasītājas apgalvo, ka pretēji EKL 253. pantam Komisija savu atzinumu nav pamatojusi vai arī ir pamatojusi nepietiekami.
Prasītājas apgalvo arī to, ka Komisija, konstatēdama pārkāpumus, iepriekš neizvirzot iebildumus prasītājām vai neļaujot prasītājām izteikties pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas, ir pārkāpusi viņu tiesības tikt uzklausītām.
Runājot par prasītājām uzliktā naudas soda atcelšanu vai samazināšanu, tās apgalvo, ka:
a)
Komisija nav piemērojusi Regulas Nr. 17 (1) 15. panta 2. punktu, Regulas Nr. 1/2003 (2) 23. panta 2. punktu un 5. panta a) punktu 1998. gada Pamatnostādnēs sodanaudas [naudas soda] noteikšanai (3);
b)
Komisija ir uzlikusi International Building Products France naudas sodu EUR 5,63 miljonu apmērā divreiz par vienu un to pašu pārkāpumu;
c)
Komisija nav pareizi piemērojusi 1998. gada Pamatnostādnes naudas soda noteikšanai;
d)
Komisija nav pareizi piemērojusi 1996. gada paziņojumu par sadarbību (4).
(1) Padomes 1962. gada 6. februāra Regula Nr. 17, Pirmā Regula par Līguma [81.] un [82.] panta īstenošanu (OV, Speciālizdevums angļu valodā: 1959.–1962., 87. lpp.).
(2) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV 2003, L 1, 1. lpp.).
(3) Komisijas 1998. gada 14. janvāra paziņojums ar nosaukumu “Pamatnostādnes sodanaudas [naudas soda] noteikšanai, piemērojot regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu” (OV 1998, C 9, 3. lpp.).
(4) Komisijas Paziņojumu par atbrīvojumu no sodanaudas [naudas soda] vai sodanaudas [naudas soda] samazināšanu karteļa gadījumos (OV 1996, C 207, 4. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy