30.8.2008
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 223/11
Tiesas (otrā palāta) 2008. gada 10. jūlija spriedums (Arbeidshof te Brussel (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Centrum voor gelijkheid van kansen en voor racismebestrijding/Firma Feryn NV
(Lieta C-54/07) (1)
(Direktīva 2000/43/EK - Diskriminējoši personāla atlases kritēriji - Pierādīšanas pienākums - Sankcijas)
(2008/C 223/17)
Tiesvedības valoda — holandiešu
Iesniedzējtiesa
Arbeidshof te Brussel
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: Centrum voor gelijkheid van kansen en voor racismebestrijding
Atbildētāja: Firma Feryn NV
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Arbeidshof te Brussel — Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OV L 180, 22. lpp.), 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta, 8. panta 1. punkta un 15. panta interpretācija — Rasu vai etniskās piederības dēļ tieši diskriminējoši personāla atlases kritēriji — Pierādīšanas pienākums — Valsts tiesas izdarīts vērtējums un konstatējums — Valsts tiesas pienākums izdot rīkojumu par diskriminācijas pārtraukšanu vai šāda pienākuma neesamība
Rezolutīvā daļa:
1)
tas, ka darba devējs publiski paziņo, ka nepieņems darbā algotus darbiniekus ar noteiktu etnisku vai rasu piederību, ir tieša diskriminācija saistībā ar pieņemšanu darbā Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē, jo šādi paziņojumi var nopietni atturēt zināmus kandidātus pieteikt savu kandidatūru un tādēļ radīt šķērsli viņu pieejai darba tirgum;
2)
publiski darba devēja paziņojumi, ka, pamatojoties uz viņa īstenoto darbā pieņemšanas politiku, viņš nepieņems darbā algotus darbiniekus ar noteiktu etnisku vai rasu piederību, ir pietiekami, lai Direktīvas 2000/43 8. panta 1. punkta izpratnē varētu prezumēt, ka tiek īstenota tieši diskriminējoša darbā pieņemšanas politika. Līdz ar to šim darba devējam jāpierāda, ka vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums nav noticis. Viņš to var darīt, pierādot, ka patiesā uzņēmuma darbā pieņemšanas prakse neatbilst šiem paziņojumiem. Iesniedzējtiesai jāpārbauda, vai pārmestie fakti ir pierādīti, un jāizvērtē, vai šī darba devēja apgalvojumu, ka viņš neesot pārkāpis vienlīdzīgas attieksmes principu, pierādījumi ir pietiekami;
3)
Direktīvas 2000/43 15. pantā prasīts, lai pat tad, ja nav identificējama upura, šīs direktīvas transponēšanai pieņemto valsts tiesību normu pārkāpumiem piemērojamo sankciju sistēma būtu efektīva, proporcionāla un preventīva.
(1) OV C 82, 14.4.2007.
Full & Egal Universal Law Academy