1.5.2009
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 102/4
Tiesas (otrā palāta) 2009. gada 5. marta spriedums (Tribunal Supremo (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Unión de Televisiones Comerciales Asociadas (UTECA)/Administración General del Estado
(Lieta C-222/07) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - EKL 12. pants - Diskriminācijas pilsonības dēļ aizliegums - EKL 39., 43., 49. un 56. pants - EK līgumā garantētās pamatbrīvības - EKL 87. pants - Valsts atbalsts - Direktīva 89/552/EEK - Televīzijas raidījumu veidošana un apraide - Televīzijas raidorganizāciju pienākums noteiktu procentuālu daļu no to darbības ienākumiem avansa veidā atvēlēt Eiropas kinofilmu un televīzijas filmu finansēšanai, 60 % no šī finansējuma atvēlot darbiem, kuru oriģinālvaloda ir kāda no Spānijas Karalistes valsts valodām un kuri galvenokārt producēti Spānijas kinematogrāfijas nozarē)
2009/C 102/05
Tiesvedības valoda – spāņu
Iesniedzējtiesa
Tribunal Supremo
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Unión de Televisiones Comerciales Asociadas (UTECA)
Atbildētājs: Administración General del Estado
Piedaloties: Federación de Asociaciones de Productores Audiovisuales, Radiotelevisión Española (RTVE), Entidad de Gestión de Derechos de los Productores Audiovisuales (Egeda)
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tribunal Supremo – EKL 12. panta un 87. panta 3. punkta un Padomes 1989. gada 3. oktobra Direktīvas 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (OV L 298, 23. lpp.), 3. panta 1. punkta interpretācija – Televīzijas raidorganizāciju pienākums noteiktu procentuālu daļu no to darbības ienākumiem avansa veidā atvēlēt Eiropas kinofilmu un televīzijas filmu finansēšanai, 60 % no šī finansējuma atvēlot darbiem, kuru oriģinālvaloda ir kāda no Spānijas valsts valodām un kuri galvenokārt producēti Spānijas kinematogrāfijas nozarē
Rezolutīvā daļa:
1)
Padomes 1989. gada 3. oktobra Direktīva 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 30. jūnija Direktīvu 97/36EK, un it īpaši tās 3. pants, kā arī EKL 12. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj tādu dalībvalsts īstenotu pasākumu kā pamata lietā apstrīdētais pasākums, saskaņā ar kuru televīzijas raidorganizācijām 5 % no to darbības ieņēmumiem avansa veidā ir jāatvēl Eiropas kinofilmu un televīzijas filmu finansēšanai, kā arī 60 % no šiem 5 % ir jāatvēl darbiem, kuru oriģinālvaloda ir kāda no šīs dalībvalsts valsts valodām;
2)
EKL 87. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tāds dalībvalsts īstenots pasākums kā pamata lietā apstrīdētais pasākums, saskaņā ar kuru televīzijas raidorganizācijām 5 % no to darbības ieņēmumiem avansa veidā ir jāatvēl Eiropas kinofilmu un televīzijas filmu finansēšanai, kā arī 60 % no šiem 5 % ir jāatvēl darbiem, kuru oriģinālvaloda ir kāda no šīs dalībvalsts valsts valodām, nav uzskatāms par valsts atbalstu šīs dalībvalsts kinematogrāfijas nozarei.
(1) OV C 155, 7.7.2007.
Full & Egal Universal Law Academy