1.8.2009
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 180/4
Tiesas (ceturtā palāta) 2009. gada 11. jūnija spriedums (Oberlandesgericht Düsseldorf (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Hans & Christophorus Oymanns GbR, Orthopädie Schuhtechnik/AOK Rheinland/Hamburg
(lieta C-300/07) (1)
(Direktīva 2004/18/EK - Piegāžu un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi - Valsts slimokases - Publisko tiesību subjekti - Līgumslēdzējas iestādes - Uzaicinājums iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā - Pacientu vajadzībām individuāli pielāgotu ortopēdisko apavu ražošana un piegāde - Pacientiem sniegtas detalizētas konsultācijas)
2009/C 180/06
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Oberlandesgericht Düsseldorf
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: Hans & Christophorus Oymanns GbR, Orthopädie Schuhtechnik
Atbildētājs: AOK Rheinland/Hamburg
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Oberlandesgericht Düsseldorf — 1. panta 2. punkta c) un d) apakšpunkta, 4. un 5. punkta un 9. otrās daļas c) apakšpunkta Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, (OV L 134, 114. lpp.) interpretācija — Slimokases, kas ietilpst valsts veselības apdrošināšanas sistēmā, uzaicinājums iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā par ortopēdisko apavu piegādi apdrošinātajiem — “Publisko tiesību subjekta” jēdziens — Pakalpojumi, ko veido individuālām prasībām atbilstoši ražotu apavu piegāde katram apdrošinātājam un detalizēta individuāla konsultācija par preces lietošanu — Šo pakalpojumu klasifikācija kā piegādes publiskā iepirkuma līgumi vai pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi
Rezolutīvā daļa:
1)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu, piegādes publiskā iepirkuma līgumu un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, 1. panta 9. punkta otrās daļas c) apakšpunkta pirmā hipotēze ir jāinterpretē tādējādi, ka lielāko daļu finansējuma nodrošina valsts, ja valsts slimokasu darbība galvenokārt tiek finansēta ar apdrošināto personu iemaksām, kas tiek noteiktas, aprēķinātas un iekasētas saskaņā ar tādām publisko tiesību normām kā pamata tiesvedībā. Šādas slimokases ir jāuzskata par publisko tiesību subjektiem un līdz ar to līgumslēdzējām iestādēm šīs direktīvas noteikumu piemērošanas nolūkā;
2)
ja jaukta publiskā iepirkuma līguma priekšmets ir gan preces, gan pakalpojumi, tad kritērijs, kas ir jāpiemēro, lai noteiktu, vai attiecīgais līgums ir jāuzskata par piegādes vai pakalpojumu līgumu, ir šajā līgumā paredzēto preču vai pakalpojumu attiecīgā vērtība. Ja piegādājamās preces tiek individuāli ražotas un pielāgotas katra klienta vajadzībām un par to lietošanu katram klientam ir jāsniedz individuāla konsultācija, šādu preču ražošana ir jākvalificē kā ietilpstoša šajā līgumā minētajā “piegādē” katras šī līguma daļas vērtības aprēķināšanas nolūkā;
3)
gadījumā, kad attiecīgajā līgumā paredzēto pakalpojumu sniegšana izrādās svarīgāka par preču piegādi, tāds līgums, kāds ir pamata tiesvedībā, kas ir noslēgts starp valsts slimokasi un saimnieciskās darbības subjektu, un kurā ir noteikta samaksa par dažādiem pakalpojumiem, kurus sniedz šis saimnieciskās darbības subjekts, kā arī šī līguma termiņš, minētajam saimnieciskās darbības subjektam uzņemoties pienākumu izpildīt līgumu attiecībā pret apdrošinātajām personām, kas pie tā vērsīsies ar šādu lūgumu, un minētajai slimokasei savukārt esot vienīgajai saimnieciskās darbības subjekta sniegto pakalpojumu maksātājai, ir jāuzskata par “pamatnolīgumu” Direktīvas 2004/18 1. panta 5. punkta izpratnē.
(1) OV C 235, 06.10.2007.
Full & Egal Universal Law Academy