20.6.2009
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 141/8
Tiesas (trešā palāta) 2009. gada 23. aprīļa spriedums (Monomeles Protodikeio Rethymnis (Grieķija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — K. Angelidaki, A. Aivali, A. Vavouraki, Ch. Kaparou, M. Lioni, E. Makrygiannaki, E. Nisanaki, Ch. Panagioto, A. Pitsidianaki, M. Chalkiadaki, Ch. Chalkiadaki (C-378/07), Charikleia Giannoudi (C-379/07), Georgios Karabousanos, Sofoklis Michopoulos (C-380/07)/Nomarchiaki Aftodioikisi Rethymnis, Dimos Geropotamou
(apvienotās lietas no C-378/07 līdz C-380/07) (1)
(Direktīva 1999/70/EK - Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 5. un 8. klauzula - Uz noteiktu laiku noslēgtie darba līgumi publiskajā sektorā - Pirmais vai vienīgais līgums - Secīgi līgumi - Līdzvērtīgs tiesisks pasākums - Darba ņēmēju vispārējā aizsardzības līmeņa pazemināšana - Pasākumi, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu - Sankcijas - Absolūts aizliegums pārveidot uz noteiktu laiku noslēgtus darba līgumus par uz nenoteiktu laiku noslēgtiem līgumiem publiskajā sektorā - Direktīvas nepareizas transpozīcijas sekas - Atbilstīga interpretācija)
2009/C 141/12
Tiesvedības valoda — grieķu
Iesniedzējtiesa
Monomeles Protodikeio Rethymnis
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāji: K. Angelidaki, A. Aivali, A. Vavouraki, Ch. Kaparou, M. Lioni, E. Makrygiannaki, E. Nisanaki, Ch. Panagioto, A. Pitsidianaki, M. Chalkiadaki, Ch. Chalkiadaki (C-378/07), Charikleia Giannoudi (C-379/07), Georgios Karabousanos, Sofoklis Michopoulos (C-380/07)
Atbildētāja: Nomarchiaki Aftodioikisi Rethymnis, Dimos Geropotamou
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Monomeles Protodikeio Rethymnis — Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvas 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku (OV L 175, 43. lpp.) pielikuma 5. klauzulas un 8. klauzulas 1. un 3. punkta interpretācija — Aizliegums pieņemt valsts tiesiskos pasākumus, ar kuriem tiek transponēta direktīva, ja tiesiskajā regulējumā jau pirms direktīvas spēkā stāšanās pastāvēja līdzvērtīgas tiesību normas Pamatnolīguma 5. klauzulas 1. punkta izpratnē un ja ar jauno tiesisko regulējumu tiek samazināts vispārējais darba ņēmēju, kuriem ir noslēgts līgums uz noteiktu laiku, aizsardzības līmenis
Rezolutīvā daļa
1)
1999. gada 18. martā noslēgtā pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas ietverts Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvas 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku pielikumā, 5. klauzulas 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ļauj dalībvalstij pieņemt tādu valsts tiesisko regulējumu kā Prezidenta dekrēts Nr. 164/2004 par noteikumiem attiecībā uz darba ņēmējiem, kas nodarbināti saskaņā ar uz noteiktu laiku noslēgtiem darba līgumiem publiskajā sektorā, kurā — nolūkā transponēt īpaši Direktīvu 1999/70 saistībā ar tās normu piemērošanu publiskajā sektorā — ir paredzēts ieviest secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu vai darba attiecību ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas pasākumus, kas uzskaitīti minētās klauzulas 1. punkta a)–c) apakšpunktā, gadījumā, ja valsts tiesībās jau pastāv — kas jāpārbauda iesniedzējtiesai — “līdzvērtīgs tiesisks pasākums” minētās klauzulas izpratnē, tāds kā Likuma Nr. 2112/1920, kas attiecas uz privātā sektora darba ņēmēju darba līgumu obligātu izbeigšanu, 8. panta 3. punkts, tomēr ar nosacījumu, ka minētais tiesiskais regulējums, pirmkārt, neietekmē uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu vai darba attiecību ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas efektivitāti, kas izriet no minētā līdzvērtīgā tiesiskā pasākuma, un, otrkārt, tajā tiek ievērotas Kopienu tiesības un cita starpā minētā pamatnolīguma 8. klauzulas 3. punkts;
2)
pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 5. klauzulas 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neļauj attiecīgās dalībvalsts iestādēm piemērot tādu valsts tiesisku regulējumu kā pamata lietās tādā veidā, ka secīgu darba līgumu noslēgšana uz noteiktu laiku publiskajā sektorā ir uzskatāma par attaisnotu ar “objektīviem iemesliem” minētās klauzulas izpratnē, pamatojoties tikai uz to, ka šie līgumi ir balstīti uz tiesību normām, kas atļauj atjaunot šādus līgumus, lai apmierinātu noteiktas pagaidu vajadzības, lai gan patiesībā šīs vajadzības ir pastāvīgas un ilgstošas. Savukārt šī pati klauzula nav piemērojama pirmā vai vienīgā darba līguma noslēgšanai vai pirmo vai vienīgo darba attiecību nodibināšanai uz noteiktu laiku;
3)
pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 8. klauzulas 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka minētajā klauzulā paredzētā “līmeņa pazemināšana” ir jāizskata vienīgi salīdzinājumā ar vispārējo aizsardzības līmeni, kāds attiecīgajā dalībvalstī bija piemērojams gan darba ņēmējiem, kuri noslēguši secīgus darba līgumus uz noteiktu laiku, gan darba ņēmējiem, kuri noslēguši pirmo un vienīgo darba līgumu uz noteiktu laiku;
4)
pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 8. klauzulas 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj tādu valsts tiesisku regulējumu kā Prezidenta dekrēts Nr. 164/2004, saskaņā ar kuru — atšķirībā no iepriekšējās valsts tiesību normas, tādas kā Likuma Nr. 2112/1920 8. panta 3. punkts —, pirmkārt, gadījumos, kad publiskajā sektorā ir notikusi uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu ļaunprātīga izmantošana, vairs nav paredzēta to pārkvalificēšana par uz nenoteiktu laiku noslēgtiem darba līgumiem vai arī šāda pārkvalificēšana ir pakļauta noteiktiem kumulatīviem un ierobežojošiem nosacījumiem un, otrkārt, tajā paredzētie aizsardzības pasākumi nav piemērojami darba ņēmējiem, kas noslēguši pirmo vai vienīgo darba līgumu uz noteiktu laiku, ja šādi grozījumi — kas jāpārbauda minētajai tiesai — attiecas uz darba ņēmēju, kas noslēguši darba līgumu uz noteiktu laiku, ierobežotu kategoriju vai ir kompensēti, veicot uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas pasākumus minētā pamatnolīguma 5. klauzulas 1. punkta izpratnē;
Tomēr, ieviešot šo pamatnolīgumu ar tādu valsts tiesisko regulējumu kā Prezidenta dekrēts Nr. 164/2004, nedrīkst samazināt aizsardzību, kāda iepriekš bija piemērojama iekšējā tiesību sistēmā uz noteiktu laiku nodarbinātajiem darba ņēmējiem, līdz līmenim, kas būtu zemāks par to, kāds noteikts ar minimālajām obligātajām aizsardzības normām, kuras paredzētas pamatnolīgumā. It īpaši, lai tiktu ievērots pamatnolīguma 5. klauzulas 1. punkts, saistībā ar secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu šādā tiesiskā regulējumā ir jāparedz efektīvi un saistoši pasākumi šādas ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai, kā arī sankcijas, kas ir pietiekami efektīvas un preventīvas, lai nodrošinātu pilnīgu šo novēršanas pasākumu efektivitāti. Līdz ar to iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai šie nosacījumi ir izpildīti;
5)
tādos apstākļos kā pamata lietās pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja attiecīgās dalībvalsts iekšējā tiesību sistēmā konkrētajā sektorā ir paredzēti citi efektīvi pasākumi, lai novērstu un, ja nepieciešams, noteiktu sankciju par secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu pamatnolīguma 5. klauzulas 1. punkta izpratnē, tas neliedz piemērot valsts tiesību normu, ar kuru tikai publiskajā sektorā absolūti ir aizliegts pārveidot par uz nenoteiktu laiku noslēgtiem darba līgumiem secīgus uz noteiktu laiku noslēgtus darba līgumus, kas ir jāuzskata par ļaunprātīgi izmantotiem, jo tie ir paredzēti, lai apmierinātu pastāvīgas un ilgstošas darba devēja vajadzības. Tomēr iesniedzējtiesai ir jāizvērtē, kādā mērā attiecīgo valsts tiesību normu piemērošanas nosacījumi un faktiskā īstenošana veido atbilstīgu pasākumu, lai novērstu un, ja nepieciešams, noteiktu sankciju gadījumā, kad publiskā administrācija ļaunprātīgi izmanto secīgus uz noteiktu laiku noslēgtus darba līgumus vai darba attiecības;
Savukārt, tā kā pamatnolīguma 5. klauzulas 1. punkts nav piemērojams darba ņēmējiem, kas noslēguši pirmo vai vienīgo darba līgumu uz noteiktu laiku, ar šo normu dalībvalstīm nav uzlikts pienākums ieviest sankcijas gadījumā, ja šāds līgums patiesībā attiecas uz pastāvīgām un ilgstošām darba devēja vajadzībām;
6)
iesniedzējtiesai attiecīgās valsts tiesību normas ir jāinterpretē cik vien iespējams atbilstoši pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 5. klauzulas 1. punktam un 8. klauzulas 3. punktam, kā arī, to darot, ir jāpārbauda, vai “līdzvērtīgs tiesisks pasākums” pirmās minētās klauzulas izpratnē — tāds kā Likuma Nr. 2112/1920 8. panta 3. punktā paredzētais — pamata lietās ir jāpiemēro dažu citu valsts tiesību normu vietā.
(1) OV C 269, 10.11.2007.
Full & Egal Universal Law Academy