18.4.2009
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 90/4
Tiesas (virspalāta) 2009. gada 17. februāra spriedums (Raad van State (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – M. Elgafaji, N. Elgafaji/Staatssecretaris van Justitie
(Lieta C-465/07) (1)
(Direktīva 2004/83/EK - Bēgļa statusa vai alternatīvā aizsardzības statusa piešķiršanas nosacījumu obligātie standarti - Persona, kas ir tiesīga uz alternatīvo aizsardzību - 2. panta e) punkts - Reāls risks ciest smagu kaitējumu - 15. panta c) punkts - Smagi un individuāli draudi civiliedzīvotāja dzīvībai vai veselībai plaši izplatītas vardarbības dēļ bruņotu konfliktu gadījumā - Pierādījumi)
2009/C 90/06
Tiesvedības valoda – holandiešu
Iesniedzējtiesa
Raad van State
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāji: M. Elgafaji, N. Elgafaji
Atbildētājs: Staatssecretaris van Justitie
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Nederlandse Raad van State – Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu 2. panta e) apakšpunkta un 15. panta c) apakšpunkta interpretācija – Minimālie noteikumi par bēgļa statusa piešķiršanu – Aizsardzības līmenis, kas atbilst Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. panta aizsardzības līmenim, vai, ja tas neatbilst, kritēriji, kas piemērojami, lai konstatētu būtiskus un individuālus draudus apzinātas vardarbības dēļ
Rezolutīvā daļa:
Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu 15. panta c) punkts, skatīts kopā ar šīs pašas Direktīvas 2. panta e) punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka:
—
lai atzītu smagu un individuālu draudu esamību alternatīvās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja dzīvībai vai veselībai, nav nepieciešams, lai pieteikuma iesniedzējs pierādītu, ka šie draudi ir vērsti konkrēti pret viņu sakarā ar apstākļiem, kas raksturo viņa individuālo stāvokli;
—
šādu draudu esamība izņēmuma kārtā var tikt uzskatīta par pierādītu, ja plaši izplatītās vardarbības, kas raksturo notiekošo bruņoto konfliktu, pakāpe – kuru novērtē kompetentās valsts iestādes, kurās ir iesniegts alternatīvās aizsardzības pieteikums, vai tās dalībvalsts tiesas, kurās izskatīšanai ir nodots lēmums, ar kuru ir noraidīts šāds pieteikums, – sasniedz tādu līmeni, ka pastāv nopietni un pamatoti iemesli uzskatīt, ka civiliedzīvotājs, ja tas atgrieztos attiecīgajā valstī vai reģionā, būtu pakļauts reālam minēto draudu riskam tāpēc vien, ka viņš atrodas šajā teritorijā.
(1) OV C 8, 12.01.2008.
Full & Egal Universal Law Academy