4.7.2009
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 153/7
Tiesas (otrā palāta) 2009. gada 7. maija spriedums (Supremo Tribunal Administrativo (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Associação Nacional de Transportadores Rodoviários de Pesados de Passageiros (Antrop), J. Espírito Santo & Irmãos Lda, Sequeiro, Lucas, Venturas & Ca Lda, Barraqueiro Transportes SA, Rodoviária de Lisboa/Conselho de Ministros, Companhia Carris de Ferro de Lisboa SA (Carris), Sociedade de Transportes Colectivos do Porto SA (STCP)
(lieta C-504/07) (1)
(Regula (EEK) Nr. 1191/69 - Pienākums sniegt sabiedriskos pakalpojumus - Kompensāciju piešķiršana - Pasažieru pilsētas transporta joma)
2009/C 153/14
Tiesvedības valoda — portugāļu
Iesniedzējtiesa
Supremo Tribunal Administrativo
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāji: Associação Nacional de Transportadores Rodoviários de Pesados de Passageiros (Antrop), J. Espírito Santo & Irmãos Lda, Sequeiro, Lucas, Venturas & Ca Lda, Barraqueiro Transportes SA, Rodoviária de Lisboa
Atbildētāji: Conselho de Ministros, Companhia Carris de Ferro de Lisboa SA (Carris), Sociedade de Transportes Colectivos do Porto SA (STCP)
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Supremo Tribunal Administrativo — EKL 73., 76., 87. un 88. panta un Padomes 1969. gada 26. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1191/69 par dalībvalstu darbību sakarā ar saistībām, kuras parasti uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem, dzelzceļa pārvadājumu, autopārvadājumu un iekšējo ūdensceļu pārvadājumu nozarē (OV L 156, 1. lpp.), interpretācija — Pašvaldību pakalpojumi pasažieru transporta jomā — Kompensēšanas pienākuma esamība vai neesamība — Atbalsts, lai kompensētu šo uzņēmumu ekspluatācijas deficītu
Rezolutīvā daļa:
1)
Padomes 1969. gada 26. jūnija Regula (EEK) Nr. 1191/69 par dalībvalstu darbību sakarā ar saistībām, kuras parasti uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem, dzelzceļa pārvadājumu, autopārvadājumu un iekšējo ūdensceļu pārvadājumu nozarē, kas grozīta ar Padomes 1991. gada 20. jūnija Regulu (EEK) Nr. 1893/91, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstis var noteikt sabiedrisko pakalpojumu pienākumu valsts uzņēmumam, kas rūpējas par pasažieru sabiedriskā transporta nodrošināšanu pilsētā, atbilstoši minētās regulas noteikumiem paredzot kompensācijas piešķiršanu par finansiālajiem apgrūtinājumiem, kas rodas no šī pienākuma;
2)
pamata lietā minēto kompensāciju piešķiršana, ja nav iespējams noteikt izmaksu apmēru, kas attiecināmas uz attiecīgo uzņēmumu darbībām, kuras veiktas, izpildot to sabiedrisko pakalpojumu pienākumus, ir pretrunā ar Regulu Nr. 1191/69, kas grozīta ar Regulu Nr. 1893/91;
3)
gadījumā, ja valsts tiesa konstatē noteiktu atbalsta pasākumu neatbilstību Regulai Nr. 1191/69, kas grozīta ar Regulu Nr. 1893/91, tai saskaņā ar valsts tiesībām ir jāizdara visi secinājumi attiecībā uz tiesību aktu, ar kuriem tiek īstenoti minētie pasākumi, spēkā esamību.
(1) OV C 22, 26.01.2008.
Full & Egal Universal Law Academy