12.4.2008
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 92/10
Tiesas (septītā palāta) rīkojums 2008. gada 16. janvārī (Commissione tributaria provinciale di Latina (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Angelo Molinari (C-128/07), Giovanni Galeota (C-129/07), Salvatore Barbagallo (C-130/07), Michele Ciampi (C-131/07)/Agenzia delle Entrate — Ufficio di Latina
(Apvienotās lietas no C-128/07 līdz C-131/07) (1)
(Direktīva 76/207/EEK - Vienlīdzīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm - Atlīdzība sakarā ar darba attiecību izbeigšanu - Nodokļu priekšrocība, ko piešķir dažādos vecumos atkarībā no darba ņēmēju dzimuma)
(2008/C 92/16)
Tiesvedības valoda — itāļu
Iesniedzējtiesa
Commissione tributaria provinciale di Latina
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Angelo Molinari (C-128/07), Giovanni Galeota (C-129/07), Salvatore Barbagallo (C-130/07), Michele Ciampi (C-131/07)
Atbildētājs: Agenzia delle Entrate — Ufficio di Latina
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Commissione tributaria provinciale di Latina — Padomes 1976. gada 9. februāra Direktīvas 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem (OV L 39, 40. lpp.), un Padomes Direktīvas 79/7/EEK par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos (OV L 6, 24. lpp.) interpretācija — Sprieduma lietā C-207/04 Vergani interpretācija un piemērojamība — Samazinātas nodokļa likmes piemērošana summām, kuras saņemtas darba attiecību izbeigšanās dēļ, lai veicinātu darba attiecību izbeigšanu ar darbiniekiem, kuri ir sasnieguši konkrētu vecumu — Nodokļa priekšrocība, ko piešķir darbiniekiem dažādos vecumos atkarībā no to dzimuma
Rezolutīvā daļa:
1)
Pēc 2005. gada 21. jūlija sprieduma lietā C-207/04 Vergani pasludināšanas, no kura izriet, ka ar Kopeinu tiesībām nav saderīga valsts tiesību norma, attiecīgās dalībvalsts iestādēm ir pienākums veikt vispārējus vai konkrētus pasākumus, lai tās teritorijā nodrošinātu Kopienu tiesību izpildi, tajā pašā laikā minētajām iestādēm saglabājas diskrecionārā vara izlemt, kādus pasākumus veikt, lai nodrošinātu valsts tiesību atbilstību Kopienu tiesībām un pilnībā īstenot tiesības, kuras personām izriet no Kopienu tiesībām. Gadījumā, ja tiek atzīta Kopienu tiesībām pretēja diskriminācija tiktāl, ciktāl nav veikti atbilstīgi uz vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšanu vērsti pasākumi, valsts tiesai ir pienākums nepiemērot jebkādu diskriminējošu tiesību normu, nelūdzot vai negaidot to, lai likumdevējs šo tiesību normu vispirms atceļ, un attiecībā uz personām, kuras ir nostādītas neizdevīgākā situācijā, valsts tiesai ir jāpiemēro tas pats tiesību regulējums, kāds tiek piemērots citas kategorijas personām.
2)
Padomes 1978. gada 19. decembra Direktīvas 79/7/EEK par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētā atkāpe nav piemērojama tādam nodokļu pasākumam kā 1986. gada 22. decembra Republikas Prezidenta dekrēta Nr. 917, kā to groza 1997. gada 2. septembra Likuma-dekrēts Nr. 314, 17. panta 4.a punktam.
(1) OV C 117, 26.5.2007.
Full & Egal Universal Law Academy