Apvienotās lietas C‑522/07 un C‑65/08
Dinter GmbH
pret
Hauptzollamt Düsseldorf
un
Europol Frost‑Food GmbH
pret
Hauptzollamt Krefeld
(Finanzgericht Düsseldorf lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Kopējais muitas tarifs – Regula (EEK) Nr. 2658/87 – Kombinētā nomenklatūra – Tarifu klasifikācija – Spēkā esamība – Papildu piezīme – Ābolu sulas koncentrāts
Sprieduma kopsavilkums
Kopējais muitas tarifs – Tarifu pozīcijas – Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi
(Padomes Regula Nr. 2658/87; Komisijas Regulas Nr. 1776/2001, Nr. 2031/2001 un Nr. 1810/2004)
Regulas Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikuma 20. nodaļas 5. papildu piezīmes b) punkts redakcijā, kas izriet no Regulas Nr. 1776/2001, Regulas Nr. 2031/2001 un Regulas Nr. 1810/2004, ar kurām groza Regulas Nr. 2658/87 I pielikumu, nav spēkā tiktāl, ciktāl ar to pozīcijā 2009 nav iekļauts dabīgas ābolu sulas koncentrāts.
Tādējādi apakšpozīcijas 2009 79 sistēma ļauj skaidri secināt, ka dabīgas ābolu sulas koncentrāts ar Briksa vērtību nedaudz zem 67 nav zaudējis savas augļu sulas raksturīgās īpašības, pretēji tam, kas ir norādīts minētajā piezīmē. Šī piezīme neiekļauj ābolu sulas koncentrātu, veicot mākslīgu pievienotā cukura satura aprēķinu, iegūstot rezultātu, kurš ir lielāks par 50 % no svara, lai gan ābolu sulu koncentrāti, kuri ir tikuši dehidratēti un tādējādi sasniedz paaugstinātu Briksa vērtību, saglabā savas dabīgās pazīmes. Ja nav pievienots cukurs un paaugstinātais pievienotā cukura saturs, kurš sniedz rezultātu, kas ir lielāks par 50 % no svara, izriet vienīgi no koncentrācijas, kas ir panākta dehidratācijas rezultātā, ar attiecīgo papildu piezīmi, neiekļaujot ābolu sulas koncentrātu pozīcijā 2009, noteiktā veidā tiek grozīts attiecīgo tarifa pozīciju saturs, pārsniedzot Regulas Nr. 2658/87 9. pantā Komisijai noteiktās pilnvaras.
(sal. ar 40.–42. punktu un rezolutīvo daļu)
TIESAS SPRIEDUMS (astotā palāta)
2009. gada 29. oktobrī (*)
Kopējais muitas tarifs – Regula (EEK) Nr. 2658/87 – Kombinētā nomenklatūra – Tarifu klasifikācija – Spēkā esamība – Papildu piezīme – Ābolu sulas koncentrāts
Apvienotās lietas C‑522/07 un C‑65/08
par diviem lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Finanzgericht Düsseldorf (Vācija) iesniedza ar lēmumiem, kas pieņemti 2007. gada 8. novembrī un 2008. gada 12. februārī un kas Tiesā reģistrēti 2007. gada 22. novembrī un 2008. gada 18. februārī, tiesvedībās
Dinter GmbH
pret
Hauptzollamt Düsseldorf (C‑522/07),
un
Europol Frost‑Food GmbH
pret
Hauptzollamt Krefeld (C‑65/08).
TIESA (astotā palāta)
šādā sastāvā: Dž. Arestis [G. Arestis] (referents), kurš pilda astotās palātas priekšsēdētāja amata pienākumus, tiesneši J. Malenovskis [J. Malenovský] un T. fon Danvics [T. von Danwitz], tiesneši,
ģenerāladvokāte E. Šarpstone [E. Sharpston],
sekretārs B. Fileps [B. Fülöp], administrators,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2009. gada 14. maija tiesas sēdi,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– Dinter GmbH vārdā – H. Bleijers [H. Bleier], Rechtsanwalt,
– Europol Frost‑Food GmbH vārdā – A. Erbens [A. Erben], Rechtsanwalt,
– Eiropas Kopienu Komisijas vārdā – G. Vilmss [G. Wilms] un A. Siposs [A. Sipos], pārstāvji,
ņemot vērā pēc ģenerāladvokātes uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Kombinētās nomenklatūras (turpmāk tekstā – “KN”), kas ir iekļauta Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 1. lpp.), redakcijā, kas bija spēkā faktisko apstākļu rašanās brīdī (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 2658/87”), I pielikumā, 20. nodaļas 5. papildu piezīmes b) punkta spēkā esamību.
2 Šie lūgumi tika iesniegti divu tiesvedību ietvaros starp, pirmkārt, Dinter GmbH (turpmāk tekstā – “Dinter”) un Hauptzollamt Düsseldorf (Diseldorfas Galvenā muitas pārvalde) un, otrkārt, Europol Frost‑Food GmbH (turpmāk tekstā – “Europol”) un Hauptzollamt Krefeld (Krēfeldes Galvenā muitas pārvalde) par ābolu sulas koncentrāta klasifikāciju KN.
Atbilstošās tiesību normas
3 1983. gada 14. jūnijā Briselē noslēgtā Starptautiskā konvencija, ar ko izveidota preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētā sistēma (turpmāk tekstā – “HS”), un tās 1986. gada 24. jūnija grozījumu protokols (turpmāk tekstā – “HS konvencija”) Eiropas Ekonomikas Kopienas vārdā ir apstiprināti ar Padomes 1987. gada 7. aprīļa Lēmumu 87/369/EEK (OV L 198, 1. lpp.).
4 Saskaņā ar HS konvencijas 3. panta 1. punktu katra līgumslēdzēja puse apņemas nodrošināt, lai to muitas tarifu nomenklatūra un statistika atbilstu HS, izmantot visas HS pozīcijas un apakšpozīcijas, tās nepapildinot un negrozot, un atbilstošos ciparu kodus un ievērot šīs sistēmas ciparu secību. Katra līgumslēdzēja puse apņemas arī piemērot vispārīgos noteikumus HS interpretācijai un visas iedaļu, nodaļu un apakšpozīciju piezīmes un negrozīt HS iedaļu, nodaļu, pozīciju vai apakšpozīciju piemērojamību.
5 Regulas Nr. 2658/87 9. pantā ir norādītas Komisijas rīcības brīvības robežas, pieņemot papildu piezīmes:
“1. Pasākumus attiecībā uz tālāk izklāstītajiem jautājumiem nosaka 10. pantā noteiktajā kārtībā:
a) kombinētās nomenklatūras un TARIC piemērošana, jo īpaši attiecībā uz:
– preču klasifikāciju 8. pantā norādītajās nomenklatūrās,
– paskaidrojumiem [papildu piezīmēm],
– [..];
b) kombinētās nomenklatūras grozījumi, ievērojot izmaiņas prasībās, kas saistītas ar statistiku vai tirdzniecības politiku;
c) II pielikuma grozījumi;
d) kombinētās nomenklatūras grozījumi un nodokļu korekcija saskaņā ar Padomes vai Komisijas pieņemtajiem lēmumiem;
e) kombinētās nomenklatūras grozījumi, kas paredzēti tās pielāgošanai tehnikas vai tirdzniecības attīstībai vai vērsti uz tekstu savstarpēju pielīdzināšanu vai precizēšanu;
f) kombinētās nomenklatūras grozījumi sakarā ar harmonizētās sistēmas nomenklatūras grozījumiem;
g) ar harmonizētās sistēmas piemērošanu, darbību un pārvaldi saistīti jautājumi, kas apspriežami Muitas sadarbības padomē, kā arī to īstenošana Kopienā.
2. Saskaņā ar 1. punktu pieņemtie noteikumi negroza:
– muitas nodokļu likmes,
– lauksaimniecības maksājumus, kompensācijas maksājumus vai citas summas, kas piemērojamas saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku vai saskaņā ar īpašām shēmām, kuras piemēro noteiktām precēm, ko iegūst, pārstrādājot lauksaimniecības produktus,
– Kopienas noteikumos paredzētus daudzuma ierobežojumus,
– saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku pieņemtas nomenklatūras.
3. Vajadzības gadījumā KN apakšpozīciju grozījumus nekavējoties iekļauj TARIC apakšpozīcijās. Tos iekļauj KN tikai saskaņā ar 12. pantā minētajiem nosacījumiem.”
6 Komisijas 2000. gada 13. oktobra Regula (EK) Nr. 2388/2000, ar kuru groza Regulas Nr. 2658/87 I pielikumu (OV L 264, 1. lpp.), stājās spēkā 2001. gada 1. janvārī. Ar labojumu minētajā regulā (OV L 276, 92. lpp.) tās sākotnējais numurs 2263/2000 tika aizstāts ar numuru 2388/2000.
7 Komisijas 2001. gada 6. augusta Regula Nr. 2031/2001 grozīja Regulas Nr. 2658/87 I pielikumu (OV L 279, 1. lpp.) un arī stājās spēkā 2002. gada 1. janvārī.
8 Pēdējie grozījumi Regulas Nr. 2658/87 I pielikumā, kas attiecas uz pamata lietas faktiskajiem apstākļiem, tika veikti ar Komisijas 2004. gada 7. septembra Regulu Nr. 1810/2004 (OV L 327, 1. lpp.), kas stājās spēkā 2005. gada 1. janvārī.
9 Saskaņā ar Regulu Nr. 2388/2000 apakšpozīcijā 2009 70 ar nosaukumu “ābolu sula” ir noteikts:
“2009 70 – ābolu sula:
– – ar blīvumu 1,33 g/cm3 vai vairāk pie 20 °C:
2009 70 11 – – – kuras vērtība nepārsniedz € 22 par 100 kg tīrā svara
2009 70 19 – – – citāda
– – ar blīvumu 1,33 g/cm3 vai mazāk pie 20 °C:
2009 70 30 – – – kuras vērtība pārsniedz € 18 par 100 kg tīrā svara, ar cukura piedevu
– – – citāda:
2009 70 91 – – – – kurai pievienotā cukura saturs pārsniedz 30 % no svara
2009 70 93 – – – – kurai pievienotā cukura saturs nepārsniedz 30 % no svara
2009 70 99 – – – – bez cukura piedevas”
10 Regulās Nr. 2031/2001 un Nr. 1810/2004 ir noteikti identiski tarifu apraksti tām apakšpozīcijām, kuras ir iekļautas apakšpozīcijā ar nosaukumu “ābolu sula”.
11 Saskaņā ar minētajām regulām šī apakšpozīcija, kurai iepriekš bija piešķirts Nr. 2009 70, ir izteikta šādā redakcijā:
“– ābolu sula:
2009 71 – – kuras Briksa vērtība nepārsniedz 20:
2009 71 10 – – – kuras vērtība pārsniedz € 18 par 100 kg tīrā svara, ar cukura piedevu
– – – citāda:
2009 71 91 – – – – ar cukura piedevu
2009 71 99 – – – – bez cukura piedevas
2009 79 – – citāda:
– – – kuras Briksa vērtība pārsniedz 67:
2009 79 11 – – – – kuras vērtība nepārsniedz € 22 par 100 kg tīrā svara
2009 79 19 – – – – citāda
– – – kuras Briksa vērtība pārsniedz 20, bet nepārsniedz 67:
2009 79 30 – – – – kuras vērtība pārsniedz € 18 par 100 kg tīrā svara, ar cukura piedevu
– – – – citāda:
2009 79 91 – – – – – kurai pievienotā cukura saturs pārsniedz 30 % no svara
2009 79 93 – – – – – kurai pievienotā cukura saturs nepārsniedz 30 % no svara
2009 79 99 – – – – – bez cukura piedevas”
12 KN 20. nodaļas 5. papildu piezīme laikā, kad radās pamata lietas faktiskie apstākļi, vairākkārt tika grozīta.
13 Atbilstoši Regulai Nr. 2388/2000 minētā piezīme nosaka:
“Pievienotā cukura saturs pozīcijas 2009 produktos atbilst “cukura saturam”, kurš atkarībā no attiecīgās sulu šķirnes nepārsniedz turpmāk minētos skaitļus:
– citronu vai tomātu sula: 3,
– ābolu sula: 11,
– vīnogu sula: 15,
– citu augļu vai dārzeņu sulas, ieskaitot sulu maisījumus: 13.”
14 Vēlāk ar Komisijas 2001. gada 7. septembra Regulu (EK) Nr. 1776/2001, ar ko veic grozījumus Regulas Nr. 2658/87 I pielikumā (OV L 240, 3. lpp.), KN 20. nodaļai tika pievienots 5. papildu piezīmes b) punkts, kurā ir noteikts:
“Augļu sulas ar cukura piedevu, ar blīvumu 1,33 g/cm3 vai mazāk pie 20 °C un kuras satur mazāk par 50 svara % augļu sulu dabiskā stāvoklī, iegūtas no augļiem vai atšķaidot koncentrētu sulu, zaudē pozīcijā 2009 minēto augļu sulu sākotnējās raksturīgās īpašības.”
15 Ar Regulu Nr. 2031/2001 5. papildu piezīmes b) punkts tika grozīts šādi:
“Augļu sulas ar cukura piedevu, kuru Briksa vērtība nepārsniedz 67 un kuras satur mazāk par 50 svara % augļu sulu dabiskā stāvoklī, iegūtas no augļiem vai atšķaidot koncentrētu sulu, zaudē pozīcijā 2009 minēto augļu sulu sākotnējās raksturīgās īpašības.”
16 Regulas Nr. 1810/2004 5. papildu piezīmē ir noteikts:
“5. a) Pievienotā cukura saturs pozīcijas 2009 produktos atbilst “cukura saturam”, kurš atkarībā no attiecīgās sulu šķirnes nepārsniedz turpmāk minētos skaitļus:
– citronu vai tomātu sula: 3,
– vīnogu sula: 15,
– citu augļu vai dārzeņu sulas, ieskaitot sulu maisījumus: 13.
b) augļu sulas ar cukura piedevu, kuru Briksa vērtība nepārsniedz 67 un kuras satur mazāk par 50 svara % augļu sulu dabiskā stāvoklī, iegūtas no augļiem vai atšķaidot koncentrētu sulu, zaudē pozīcijā 2009 minēto augļu sulu sākotnējās raksturīgās īpašības”.
17 KN 20. nodaļas 5. papildu piezīmes b) punkts nesen ar 2008. gada 18. aprīļa Regulu (EK) Nr. 360/2008 (OV L 111, 9. lpp.) tika grozīts šādi:
“5. Uz produktiem aprakstītajā stāvoklī attiecas šādi norādījumi:
[..]
b) augļu sulas ar cukura piedevu, kuru Briksa vērtība nepārsniedz 67 un kuras satur mazāk par 50 svara % augļu sulu, zaudē pozīcijā 2009 minēto augļu sulu sākotnējās raksturīgās īpašības.
Punktu b) nepiemēro koncentrētām dabīgām augļu sulām. Tādējādi koncentrētas dabīgas augļu sulas neizslēdz no pozīcijas 2009.”
Pamata prāvas un prejudiciālie jautājumi
Lieta C‑522/07
18 2005. gada 27. oktobrī muitas dienests piekrita Dinter importētā ābolu sulas koncentrāta bez pievienota cukura ar Briksa vērtību 66,8 tarifu klasifikācijai, iekļaujot to KN apakšpozīcijā 2009 79 99. Ābolu sula bija vienīgi dehidratēta.
19 Ar 2006. gada 15. marta lēmumu Hauptzollamt Düsseldorfa posteriori pieprasīja piedzīt muitas nodevu par Dinter importēto ābolu sulu, pamatojoties uz to, ka saskaņā ar KN 20. nodaļas 2. papildu piezīmes a) punktu, 5. papildu piezīmes a) punktu un 5. papildu piezīmes b) punktu importētā ābolu sula bija zaudējusi augļu sulu sākotnējās raksturīgās īpašības, tā neietilpst pozīcijā 2009, bet gan KN apakšpozīcijā 2106 90 98.
20 Dinter par šo lēmumu iesniedza prasību Finanzgericht Düsseldorf [Diseldorfas Finanšu tiesa], neveicot iepriekšēju administratīvu procedūru, kam Hauptzollamt Düsseldorf piekrita.
21 Šādos apstākļos Finanzgericht Düsseldorf nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālos jautājumus:
“1) Vai [KN] 20. nodaļas 5. papildu piezīmes b) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar jēdzienu “augļu sulas ar cukura piedevu” ir domātas arī augļu sulas, kurām faktiski cukura piedevas nav, bet kuru cukura piedevas saturs ir noteikts saskaņā ar [KN] 20. nodaļas 5. papildu piezīmes a) punktu?
2) Vai [KN] 20. nodaļas 5. papildu piezīmes b) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka formulējums “iegūtas no augļiem vai atšķaidot koncentrētu augļu sulu” vienīgi paskaidro tajā minēto jēdzienu “augļu sulas dabiskā stāvoklī”, bet faktiski to piemēro visu veidu sulām (neraudzētām un bez alkohola piedevas) neatkarīgi no to noformējuma?
3) Ja atbildes uz abiem iepriekš minētajiem jautājumiem ir apstiprinošas, vai [KN] 20. nodaļas 5. papildu piezīmes b) punkts ir spēkā?”
Lieta C‑65/08
22 Laikā no 2001. gada 13. novembra līdz 2002. gada 11. oktobrim Europol importēja ābolu sulas koncentrātu ar Briksa vērtību 65, deklarējot, ka prece attiecīgi 2001. gadā ietilpa KN apakšpozīcijā 2009 70 30 un 2002. gadā – apakšpozīcijā 2009 79 19.
23 Ar 2003. gada 14. augusta paziņojumu Hauptzollamt Krefeld, uzskatot, ka, piemērojot KN 20. nodaļas 5. papildu piezīmi, importētā sula bija zaudējusi to augļu sulu sākotnējās raksturīgās īpašības, kuras ietilpst pozīcijā 2009, un tās būtu jāklasificē KN apakšpozīcijā 2106 90 98, pieprasīja a posteriori piedzīt attiecīgo muitas nodevu.
24 2005. gada 15. martā iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu, ko Europol iesniedza par šo paziņojumu par piedziņu, tika noraidīts kā nepamatots.
25 Prasītājs Finanzgericht Düsseldorf lūdza atcelt minēto lēmumu par atteikumu.
26 Finanzgericht Düsseldorf 2008. gada 12. februārī nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālo jautājumu:
“Vai [KN] 20. nodaļas 5. papildu piezīmes b) punkts Regulu (EK) Nr. 2388/2000 un Nr. 2031/2001 redakcijā ir spēkā?”
27 Ar Tiesas priekšsēdētāja 2008. gada 27. jūnija rīkojumu lieta C‑522/07 un lieta C‑65/08 tika apvienotas mutvārdu procesam un sprieduma pasludināšanai.
Par prejudiciālajiem jautājumiem
28 Uzdodot šos jautājumus, kuri ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai ir spēkā KN 20. nodaļas 5. papildu piezīmes b) punkts redakcijā, kas izriet no Regulām Nr. 1776/2001, Nr. 2031/2001 un Nr. 1810/2004. Precīzāk, tā vaicā, vai minētā piezīme ir jāinterpretē tādējādi, ka augļu sulās ar cukura piedevu ietilpst arī augļu sulas koncentrāts bez jebkādas cukura piedevas, un vai formulējums “iegūtas no augļiem vai atšķaidot koncentrētu augļu sulu” attiecas uz visām augļu sulām to dabīgajā stāvoklī neatkarīgi no to noformējuma.
29 Vispirms ir jāatgādina pastāvīgā judikatūra, saskaņā ar kuru, lai nodrošinātu tiesisko drošību un lai būtu vieglāk veikt kontroli, izšķirošais kritērijs preču tarifu klasifikācijā parasti ir to objektīvās īpašības un pazīmes, kas ir norādītas KN pozīcijas aprakstā un iedaļas vai nodaļas piezīmēs (it īpaši skat. 2007. gada 18. jūlija spriedumu lietā C‑142/06 Olicom, Krājums, I‑6675. lpp., 16. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2008. gada 11. decembra spriedumu lietā C‑362/07 Kip Europe u.c., Krājums, I‑9489. lpp., 26. punkts).
30 Šajā sakarā KN nodaļu piezīmes, tāpat kā HS skaidrojošās piezīmes ir svarīgi līdzekļi, lai nodrošinātu vienādu šī tarifa piemērošanu, un sniedz noderīgu informāciju tā interpretācijai (skat. 1994. gada 19. maija spriedumu lietā C‑11/93 Siemens Nixdorf, Recueil, I‑1945. lpp., 12. punkts; 1997. gada 18. decembra spriedumu lietā C‑382/95 Techex, Recueil, I‑7363. lpp., 12. punkts; 2000. gada 19. oktobra spriedumu lietā C‑339/98 Peacock, Recueil, I‑8947. lpp., 10. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā Olicom, 17. punkts).
31 Līdz ar to minēto piezīmju saturam ir jābūt saderīgam ar KN normām un tās nevar grozīt to piemērošanas jomu (it īpaši skat. 1999. gada 9. februāra spriedumu lietā C‑280/97 ROSE Elektrotechnik, Recueil, I‑689. lpp., 23. punkts; 2000. gada 26. septembra spriedumu lietā C‑42/99 Eru Portuguesa, Recueil, I‑7691. lpp., 20. punkts, un 2005. gada 15. septembra spriedumu lietā C‑495/03 Intermodal Transports, Krājums, I‑8151. lpp., 48. punkts).
32 Šajā sakarā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Padome ir piešķīrusi Komisijai plašu rīcības brīvību, lai tā, sadarbojoties ar dalībvalstu muitas dienestu ekspertiem, varētu precizēt to tarifa pozīciju saturu, kas ir jāņem vērā, klasificējot konkrētu preci. Tomēr Komisijas pilnvaras veikt Regulas Nr. 2658/87 9. panta 1. punkta a), b), d) un e) apakšpunktā paredzētos pasākumus neļauj tai izdarīt grozījumus to tarifu pozīciju saturā, kas izveidotas, pamatojoties uz HS, kura ieviesta ar konvenciju, par kuras piemērojamības negrozīšanu atbilstoši tās 3. pantam Kopiena ir uzņēmusies saistības (1995. gada 14. decembra spriedums lietā C‑267/94 Francija/Komisija, Recueil, I‑4845. lpp., 19. un 20. punkts, kā arī 2006. gada 27. aprīļa spriedums lietā C‑15/05 Kawasaki Motors Europe, Krājums, I‑3657. lpp., 35. punkts).
33 Tātad šajā gadījumā ir jāpārbauda, vai Komisija, Regulās Nr. 1776/2001, Nr. 2031/2001 un Nr. 1810/2004 pieņemot 5. papildu piezīmes b) punktu, ir grozījusi KN pozīciju 2009 70, tādējādi pārsniedzot tai Regulas Nr. 2658/87 9. pantā piešķirto pilnvaru apmēru.
34 KN 20. nodaļas 5. papildu piezīmes b) punkts redakcijā, kas bija piemērojama laikā, kad radās abu pamata lietu faktiskie apstākļi, paredz, ka augļu sulas ar cukura piedevu, kuru Briksa vērtība nepārsniedz 67 un kuras satur mazāk par 50 svara % augļu sulu dabiskā stāvoklī, iegūtas no augļiem vai atšķaidot koncentrētu sulu, zaudē pozīcijā 2009 minēto augļu sulu sākotnējās raksturīgās īpašības. Jākonstatē, ka kritērijs par blīvumu 1,33 g/cm3 vai mazāk pie 20 °C atbilst Briksa vērtībai 67 un tādējādi Regulu Nr. 1776/2001, Nr. 2031/2001 un Nr. 1810/2004 5. papildu piezīmes b) punktiem ir vienāds saturs. Šajā sakarā nav strīda par to, ka šīs piezīmes piemērošana pozīcijā 2009 neiekļauj ābolu sulu koncentrātu ar Briksa vērtību nedaudz mazāku par 67.
35 Pamata lietas dalībnieki norāda, ka saskaņā ar pozīcijas 2009 tarifu aprakstu pats cukura saturs augļos nav ierobežots. Šajā gadījumā, piemērojot KN 20. nodaļas 5. papildu piezīmes b) punktu, valsts iestādes cukura piedevas sastāvu ir aprēķinājušas mākslīgi. Importētajā ābolu sulas koncentrātā augļu sulas saturs bija 100 % no svara, un tā nebija nekādā veidā pārveidota, vienīgi dehidratēta, un tas nekādi neietekmē augļu sulas sākotnējās raksturīgās īpašības. Pamata lietas dalībnieki norāda, ka šī piezīme nav piemērojama ābolu sulas koncentrātam bez cukura piedevas. Turklāt HS neparedzot ābolu sulas koncentrāta ar Briksa vērtību nedaudz zem 67 neiekļaušanu pozīcijā 2009.
36 Komisija lietā C‑522/07 norāda, ka KN 20. nodaļas 5. papildu piezīmes b) punkta mērķis ir neiekļaut preces, kuras zaudē augļu sulas sākotnējās raksturīgas īpašības paaugstinātā cukura satura tajās dēļ. Saskaņā ar Komisijas 2001. gada 7. septembra Regulas (EK) Nr. 1776/2001, ar kuru groza Regulas Nr. 2658/87 I pielikumu (OV L 240, 3. lpp.), preambulas pirmo un piekto apsvērumu minētās regulas mērķis neiekļaut preces, kuru dabīgās augļu sulas saturs ir mazāks par 50 % no svara, esot par labu tādai šīs piezīmes interpretācijai, saskaņā ar kuru cukura piedeva tiek aprēķināta tīri matemātiski.
37 Komisija uzskata, ka KN 20. nodaļas 5. papildu piezīmes b) punkts ir piemērojams visiem augļu sulas veidiem, neatkarīgi no to noformējuma, līdz ar to arī ābolu sulas koncentrātam. Pozīcijas 2009 struktūra un pastāvīga judikatūra, saskaņā ar kuru augļu sula tās smaržas un garšas dēļ saglabā savu sākotnējo augļu sulas raksturu, šo pazīmi padarītu nepiemērojamu tādā gadījumā, kāds ir pamata lietās, jo attiecīgā prece saglabā savas ābolu sulas pazīmes tās smaržas un garšas dēļ.
38 Turklāt lietā C‑65/08 Komisija piekrīt, ka, pieņemot KN 20. nodaļas 5. papildu piezīmes b) punktu, tā ir pārsniegusi tai Regulas Nr. 2658/87 9. pantā piešķirtās pilnvaras. Šī iemesla dēļ Komisija šo piezīmi grozīja, pieņemot Regulu Nr. 360/2008 un iekļaujot tajā jaunu tiesību normu, kurā ir precizēts, ka šīs piezīmes b) punkts neattiecas uz dabīgu augļu sulu koncentrātu.
39 Vispirms ir jānorāda, ka pozīcijā 2009, kas izriet no Regulām Nr. 2388/2000, Nr. 2031/2001 un Nr. 1810/2004, gan HS, gan KN ietver ābolu sulas koncentrātu. Regulās Nr. 2031/2001 un Nr. 1810/2004 apakšpozīcijām, kuras attiecas uz apakšpozīciju ar nosaukumu “ābolu sula”, ir noteikti identiski tarifu apraksti un tajās ir ietverts attiecīgās KN 20. nodaļas 5. papildu piezīmes b) punkts. Regulā Nr. 2388/2000 šāda piezīme nav ietverta un ir izmantots kritērijs “ar blīvumu 1,33 g/cm3 vai vairāk pie 20 °C”, kas atbilst Briksa vērtībai 67. No tā izriet, ka Regulā Nr. 2388/2000 noteiktajām tarifu pozīcijām ir tādas pašas atšķirības, kādas ir noteiktas Regulās Nr. 2031/2001 un Nr. 1810/2004.
40 Dažādu pozīcijā 2009 iekļautu ābolu sulu veidu aprakstu redakcijas nosaka atšķirības starp precēm, kuras tiek klasificētas apakšpozīcijā 2009 71 ar Briksa vērtību mazāku par 20, un precēm, kuras ietilpst apakšpozīcijā 2009 79 “citāda”. Apakšpozīcija 2009 79 aptver abas ābolu sulu kategorijas – gan ar Briksa vērtību virs 67, gan Briksa vērtību, kas pārsniedz 20, tomēr ir mazāka par 67. Abās apakšpozīcijās 2009 71 un 2009 79 ir apakšpozīcijas ar aprakstu “bez cukura piedevas”. Nedz šīs pozīcijas 2009 redakcija, ne struktūra neizslēdz šīs pozīcijas piemērošanu ābolu sulas koncentrātam ar noteiktajām Briksa vērtībām.
41 Tādējādi apakšpozīcijas 2009 79 sistēma ļauj skaidri secināt, ka dabīgas ābolu sulas koncentrāts ar Briksa vērtību nedaudz zem 67 nav zaudējis savas augļu sulas raksturīgās īpašības, pretēji tam, kas ir norādīts attiecīgās KN 20. nodaļas 5. papildu piezīmes b) punktā, ar ko minētās sulas nav iekļautas šajā apakšpozīcijā. Šī piezīme neiekļauj ābolu sulas koncentrātu, veicot mākslīgu pievienotā cukura satura aprēķinu, iegūstot rezultātu, kurš ir lielāks par 50 % no svara. Attiecīgie ābolu sulu koncentrāti, kuri ir tikuši dehidratēti un tādējādi sasniedz paaugstinātu Briksa vērtību, saglabā savas dabīgās pazīmes. Šajā gadījumā cukurs nav pievienots. Paaugstinātais pievienotā cukura saturs, kurš sniedz rezultātu, kas ir lielāks par 50 % no svara, izriet vienīgi no koncentrācijas, kas ir panākta dehidratācijas rezultātā. Tādējādi ar KN 20. nodaļas 5. papildu piezīmes b) punktu, neiekļaujot ābolu sulas koncentrātu [pozīcijā] Nr. 2009, noteiktā veidā tiek grozīts attiecīgo tarifa pozīciju saturs, tādējādi pārsniedzot Regulas Nr. 2658/87 9. pantā Komisijai noteiktās pilnvaras.
42 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, jākonstatē, ka KN 20. nodaļas 5. papildu piezīmes b) punkts redakcijā, kas izriet no Regulām Nr. 1776/2001, 2031/2001 un 1810/2004, nav spēkā tiktāl, ciktāl ar to pozīcijā 2009 nav iekļauts dabīgas ābolu sulas koncentrāts.
Par tiesāšanās izdevumiem
43 Attiecībā uz pamata lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (astotā palāta) nospriež:
Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikuma 20. nodaļas 5. papildu piezīmes b) punkts redakcijā, kas izriet no Komisijas 2001. gada 7. septembra Regulas (EK) Nr. 1776/2001, Komisijas 2001. gada 6. augusta Regulas (EK) Nr. 2031/2001 un Komisijas 2004. gada 7. septembra Regulas (EK) Nr. 1810/2004, ar kurām groza Regulas Nr. 2658/87 I pielikumu, nav spēkā tiktāl, ciktāl ar to pozīcijā 2009 nav iekļauts dabīgas ābolu sulas koncentrāts.
[Paraksti]
* Tiesvedības valoda – vācu.
Full & Egal Universal Law Academy