9.2.2008
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 37/2
Apelācija, ko 2007. gada 2. novembrī ierosinājusi SELEX Sistemi Integrati SpA, iepriekš Alenia Marconi Systems SpA, par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2007. gada 29. augusta rīkojumu lietā T-186/05 SELEX Sistemi Integrati SpA/Eiropas Kopienu Komisija
(Lieta C-481/07 P)
(2008/C 37/02)
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: SELEX Sistemi Integrati SpA, iepriekš Alenia Marconi Systems SpA (pārstāvji — F. Sciaudone, R. Sciaudone un A. Neri, avvocati)
Cits lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
atcelt Pirmās instances tiesas 2007. gada 29. augusta rīkojumu lietā T-186/05 un nosūtīt lietu atpakaļ Pirmās instances tiesai izskatīt lietu pēc būtības, ņemot vērā norādes, kuras sniegtu Tiesa;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā un lietā T-186/05.
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzēja savu prasījumu atbalstam norāda:
(a)
lietā T-155/04 radušies tiesāšanās izdevumi kļūdaini netika noteikti kā atlīdzināmie zaudējumi. Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Pirmās instances tiesa:
—
kļūdaini atzina prasību par zaudējumu atlīdzību kā mēģinājumu “atcelt lēmumu par tiesāšanās izdevumiem” lietā T-155/04;
—
kļūdaini interpretēja Pirmās instances tiesas Reglamenta 87. un turpmākos pantus saistībā ar zaudējumu atlīdzības principiem;
—
kļūdaini uzskatīja, ka izskatāmajā lietā ir piemērojama judikatūra lietā Montorio;
(b)
Pirmās instances tiesa pieļāva kļūdu, pirmstiesas administratīvajā procesā radušos tiesāšanās izdevumus nenosakot kā atlīdzināmos zaudējumus. Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Pirmās instances tiesa pieļāva kļūdu, interpretējot un piemērojot Reglamenta 87. un turpmākos pantus attiecībā uz īpašu prasību par zaudējumu atlīdzību, kurai tie vispār nebija piemērojami;
(c)
apelācijas sūdzības iesniedzējas iesniegtie pierādījumi tika nepareizi saprasti un sagrozīti. Pirmās instances tiesa nebija pareizi analizējusi prasītājas iesniegtos dokumentus un tajā iekļautos pielikumus;
(d)
pamatojums bija neloģisks un pretrunīgs un tika pārkāpta Kopienas judikatūra zaudējumu atlīdzības jomā. Pirmās instances tiesa pareizi nepiemēroja spriedumos apvienotajās lietās C-104/89 un C-37/90 Mulder (1), un lietā C-243/05 P Agraz (2) minētos principus;
(e)
ir noticis Pirmās instances tiesas Reglamenta 44. panta pārkāpums. Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka šī panta pareiza interpretācija neprasa, ka prasības pieteikumā “obligāti” ir jāiekļauj pierādījumi, bet, pretēji, pants balstās uz “iespējamības” jēdzienu, kas nozīmē, ka lietas dalībniekam ir jāiesniedz pierādījumi tikai tiktāl, ciktāl tas ir iespējams;
(f)
nav norādīts pamatojums apelācijas sūdzības iesniedzējas zaudējumiem, kurus tā ir cietusi saistībā ar administratīvā procesa saprātīga ilguma principa pārkāpumu. Pirmās instances tiesa nebija norādījusi iemeslus, kāpēc tiek noraidīta šī prasība par zaudējumu atlīdzību attiecībā uz konkrēto pārkāpumu, ko norādīja apelācijas sūdzības iesniedzēja;
(g)
ir sagrozīti argumenti un pierādījumi, kā arī ir norādīts neloģisks pamatojums, kas ir pretrunā ar Kopienas judikatūru jautājumā par morālā kaitējuma atlīdzību. Pirmās instances tiesai nebija tiesību pamatoties uz argumentiem, kuri tikai un vienīgi attiecās uz izslēgšanu no piegādes publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas vai šādu tiesību nepiešķiršanu, lai noraidītu prasību par zaudējumu atlīdzību saistībā ar administratīvā procesa sapratīga ilguma principa pārkāpumu vai Komisijas uzraudzības pienākuma pārkāpumu.
(1) 2000. gada 27. janvāra spriedums, Recueil, I-203. lpp.
(2) 2006. gada 9. novembra spriedums, Krājums, I-10833. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy