26.1.2008
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 22/31
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Supremo Tribunal Administrativo (Portugāle) 2007. gada 19. novembra rīkojumu — Associação Nacional de Transportes Rodoviários de Pesados de Passageiros (Antrop) u.c./Conselho de Ministros u.c.
(Lieta C-504/07)
(2008/C 22/56)
Tiesvedības valoda — portugāļu
Iesniedzējtiesa
Supremo Tribunal Administrativo
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājas: Associação Nacional de Transportes Rodoviários de Pesados de Passageiros (Antrop) u.c.
Atbildētāji: Conselho de Ministros u.c.
Prejudiciālie jautājumi
a)
Vai, ievērojot EKL 73., 87. un 88. pantu un Regulu Nr. 1191/69 (1), valsts iestādes var uzlikt sabiedrisko pakalpojumu saistības publiskam uzņēmumam, kas rūpējas par pasažieru sabiedriskā transporta nodrošināšanu kādā pašvaldībā?
b)
Vai apstiprinošas atbildes gadījumā valsts iestādēm par šādām saistībām ir jāmaksā atlīdzība?
c)
Vai gadījumā, kad valsts iestādēm nav pienākuma rīkot iepirkuma procedūras, lai piešķirtu transporta tīkla ekspluatēšanas tiesības, minētajām iestādēm atlīdzināšanas pienākums paplašināti jāattiecina uz visiem šādiem uzņēmumiem, kuri saskaņā ar valsts tiesībām un tajā pašā teritorijā tiek uzskatīti par pasažieru sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem?
d)
Gadījumā, ja tas ir tā, kādam jābūt atlīdzības kritērijam?
e)
Vai tādu pasažieru autobusu transporta uzņēmumu gadījumā, kas, pamatojoties uz publisku koncesiju, savu darbību noteiktos pilsētas perimetros veic, būdami apveltīti ar izņēmuma tiesībām, bet šo darbību, konkurējot ar privātiem uzņēmumiem, veic arī ārpus izņēmuma tiesību aptvertajām pilsētu teritorijām, valstij gadu no gada sniedzot atbalstu, kas paredzēts, lai dzēstu pastāvīgo deficītu šo uzņēmumu darbības izmaksās, šāds atbalsts uzskatāms par EKL 87. panta 1. punktā aizliegtu valsts atbalstu, ar nosacījumu, ka:
i)
balstoties uz ticamām attiecīgās grāmatvedības ziņām, nav iespējams noteikt starpību starp izmaksām, kas attiecināmas uz minēto uzņēmumu darbības daļu teritorijā, attiecībā uz kuru ir piešķirta koncesija, un [tai] atbilstošajiem ieņēmumiem, un līdz ar to nav iespējams aprēķināt no sabiedrisko pakalpojumu saistību izpildes izrietošās papildizmaksas, attiecībā uz kurām var tikt paredzēts valsts atbalsts atbilstoši attiecīgajiem koncesijas noteikumiem?
ii)
iepriekš minēto uzņēmumu sniegto transporta pakalpojumu apjoms šā iemesla dēļ var saglabāties vai pieaugt, tā iznākumā mazinoties iespējām, ka transporta pakalpojumus sniedz citi minētajā vai kādā citā dalībvalstī dibināti uzņēmumi?
iii)
un iepriekš minētais [ir tā], neskatoties uz EKL 73. pantā noteikto?
f)
Ņemot vērā nosacījumus, kas atbalsta uzskatīšanai par valsts atbalstu izvirzīti EKL 87. panta 1. punktā (bijušais [EK līguma] 92. panta 1. punkts) atbilstoši tam, kā noteikusi Tiesa — konkrēti, 2003. gada 24. jūlija spriedumā lietā Altmark — (“pirmkārt, tam jābūt valsts vai ar valsts līdzekļiem veiktam pasākumam; otrkārt, šim pasākumam jābūt tādam, kas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm; treškārt, tam jāpiešķir priekšrocība tā adresātam, un, ceturtkārt, tam jārada vai jādraud radīt konkurences izkropļojumi”), kāda nozīme un apjoms piemīt formulējumiem (i) priekšrocības piešķiršana, kas (ii) rada konkurences izkropļojumus, apsverot situāciju, kurā saņēmējiem ir koncesijas ceļā piešķirtas izņēmuma tiesības pasažieru pārvadājumu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai Lisabonas un Porto pilsētās, bet kuri darbojas arī satiksmē ar šīm pilsētām, teritorijās, kurās darbojas arī citi uzņēmumi? Vai, citiem vārdiem sakot, pēc kādiem kritērijiem [mums] jāvadās, lai varētu noteikt, ka priekšrocības piešķiršana rada konkurences izkropļojumus? Vai šiem mērķiem ir būtiski noteikt, kāda procentuālā daļa no uzņēmumu izmaksām ir attiecināma uz pārvadājumu maršrutiem, kuros tie darbojas ārpus izņēmuma tiesību aptvertās teritorijas? Vai galu galā ir vajadzīgs, lai atbalsts ievērojami ietekmētu darbību, kas veikta ārpus izņēmuma tiesību aptvertās teritorijas (Lisabonas un Porto)?
g)
Vai EKL 76. un 88. pantā paredzētā Komisijas iejaukšanās ir vienīgais tiesiskais veids, kā panākt Līguma noteikumu izpildi valsts atbalsta jomā, vai arī Kopienu tiesību lietderīgajai iedarbībai vajadzīgs kas vairāk, proti, iespēja iepriekš minētos noteikumus tieši piemērot valsts tiesās pēc to privātpersonu lūguma, kuras sevi uzskata par cietušām no subsīdijas vai cita atbalsta piešķiršanas pretēji noteikumiem par konkurenci?
(1) Padomes 1969. gada 26. jūnija Regula (EEK) Nr. 1191/69 par dalībvalstu darbību sakarā ar saistībām, kuras parasti uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem, dzelzceļa pārvadājumu, autopārvadājumu un iekšējo ūdensceļu pārvadājumu nozarē (OV L 156, 1. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy