9.2.2008
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 37/5
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Tribunal Supremo (Spānija) 2007. gada 19. novembra rīkojumu — Compañía Española de Comercialización de Aceite, SA/Asociación Española de la Industria y Comercio Exportador de Aceite de Oliva (ASOLIVA), Asociación Nacional de Industriales Envasadores y Refinadores de Aceites Comestibles (ANIERAC) un Administración del Estado
(Lieta C-505/07)
(2008/C 37/06)
Tiesvedības valoda — spāņu
Iesniedzējtiesa
Tribunal Supremo (Spānija)
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: Compañía Española de Comercialización de Aceite, SA
Citi lietas dalībnieki: Asociación Española de la Industria y Comercio Exportador de Aceite de Oliva (ASOLIVA), Asociación Nacional de Industriales Envasadores y Refinadores de Aceites Comestibles (ANIERAC) un Administración del Estado
Prejudiciālie jautājumi
1)
Vai Padomes 1966. gada 22. septembra Regulas Nr. 136/66/EEK (1) par eļļas un tauku tirgus kopīgo organizāciju 12.a pants redakcijā, kādā tas izteikts ar Regulu Nr. 1638/98 (2), ļauj kapitālsabiedrību, kuras dalībnieku vairākums ir olīvu ražotāji, eļļas spiestuves un kooperatīvi, kā arī finanšu organizācijas, iekļaut to “organizāciju” starpā, kurām atļauts slēgt līgumus par olīveļļas uzglabāšanu? Vai var uzskatīt, ka sabiedrība ar šādām pazīmēm ir ekvivalenta ražotāju grupām un to apvienībām, kas atzītas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 952/97 (3)?
2)
Vai gadījumā, ja sabiedrība būtu pieskaitāma “organizācijām”, kuras var nodarboties ar uzglabāšanu, “dalībvalsts apstiprinājums”, ko šīm organizācijām jābūt saņēmušām saskaņā ar iepriekš minēto Regulas Nr. 136/66 12.a pantu, varētu būt tas, kas saņemts saistībā ar lūgumu piešķirt īpašu atbrīvojumu (“atļauju”), kas iesniegts valsts konkurences aizsardzības iestādēm?
3)
Vai Regulas Nr. 136/66 12.a pantā kategoriski pieprasīts, lai Komisija katrā konkrētajā gadījumā atļautu olīveļļas uzglabāšanu, vai, gluži pretēji, ar to ir saderīgs mehānisms, kas, vienojoties ražotājiem, izveidots minētās olīveļļas iegādei un turpmākai uzglabāšanai, to finansējot privāti, kas sāktu darboties tikai un vienīgi tādā pašā kārtībā un ar tiem pašiem nosacījumiem, kā veicot privātu uzglabāšanu ar Kopienu finansējumu, ar mērķi papildināt un pilnveidot minēto Kopienas finansēto uzglabāšanu, nepārsniedzot tās robežas?
4)
Vai Tiesas judikatūra, kas iedibināta 2003. gada 9. septembra spriedumā lietā C-137/00 Milk Marque attiecībā uz valsts iestāžu veiktu konkurences aizsardzības tiesību normu piemērošanu ražotāju nolīgumiem, kas principā var tikt iekļauti Padomes Regulas Nr. 26 (4) (ar ko piemēro konkrētus konkurences noteikumus lauksaimniecības produktu ražošanai un tirdzniecībai) 2. pantā, var tikt paplašināti attiecināta uz nolīgumiem, kas savu īpašību dēļ un attiecīgās nozares īpašību dēļ var skart Kopienu olīveļļas tirgu kopumā?
5)
Vai gadījumā, ja valsts konkurences iestādes būtu tiesīgas piemērot valsts tiesību normas attiecībā uz iepriekš minētajiem nolīgumiem, kas var skart eļļas un tauku tirgus kopīgo organizāciju, attiecīgās iestādes var tādai sabiedrībai, kāda ir apelācijas sūdzības iesniedzējs, kategoriski liegt iespēju izmantot olīveļļas uzglabāšanas mehānismus pat “nopietnu traucējumu” situācijās, kas paredzētas Regulas Nr. 136/66 12.a pantā?
(1) OV 172, 3025. lpp.
(2) Padomes 1998. gada 20. jūlija Regula,ar ko groza Regulu Nr. 136/66/EEK par eļļas un tauku tirgus kopīgo organizāciju, OV L 210., 32. lpp.
(3) Padomes 1997. gada 20. maija Regula par ražotāju grupām un to apvienībām, OV L 142, 30. lpp.
(4) 1962. gada OV 30, 993. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy