9.2.2008
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 37/10
Prasība, kas celta 2007. gada 23. novembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Nīderlandes Karaliste
(Lieta C-521/07)
(2008/C 37/12)
Tiesvedības valoda — holandiešu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — P. van Nuffel un R. Lyal, pārstāvji)
Atbildētāja: Nīderlandes Karaliste
Prasītājas prasījumi:
—
atzīt, ka, neatbrīvojot no dividenžu nodokļa dividendes, ko maksā Norvēģijā vai Islandē reģistrētajām sabiedrībām, ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā Nīderlandes sabiedrībām maksātās dividendes, Nīderlandes Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek EEK līguma 40. pants;
—
piespriest Nīderlandes Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Saskaņā ar Nīderlandes nodokļu tiesību aktiem, dividenžu nodoklis netiek iekasēts, ja Nīderlandes sabiedrība maksā dividendes Nīderlandē reģistrētai sabiedrībai, kurai pieder vismaz 5 % tās sabiedrības akciju, kas maksā dividendes; turpretī dividenžu nodokli iekasē, ja sabiedrība, kas saņem dividendes ir reģistrēta Norvēģijā vai Islandē, izņemot, ja dividendes saņemošajai sabiedrībai pieder vismaz 25 % (Norvēģijas gadījumā) vai 10 % (Islandes gadījumā) tās Nīderlandes sabiedrības akciju, kas maksā dividendes.
Komisija uzskata, ka Nīderlandes nodokļu tiesību akti tādējādi rada diskrimināciju starp sabiedrībām, kas ir reģistrētas Norvēģijā vai Islandē, un tām, kas ir reģistrētas Nīderlandē. Tas rada šķērsli kapitāla brīvai apritei starp Nīderlandi, no vienas puses, un Norvēģiju un Islandi, no otras puses, un šis šķērslis ir pretrunā Eiropas Ekonomikas zonas līguma (1) (EEZ līgums) 40. pantam, kas attiecas uz kapitāla brīvu apriti, tiesību normai, kas pēc būtības atbilst EKL 56. pantam. To Norvēģijas un Islandes sabiedrību situācija, kuru dalība Nīderlandes sabiedrības kapitālā, ir objektīvi salīdzināma ar Nīderlandes sabiedrību, kurai ir šāda dalība. Nīderlandes tiesiskais regulējums nevar tikt pamatots. Protams, dalībvalstis var veikt pasākumus, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu, bet tiem ir jābūt samērīgiem ar vēlamo mērķi, bet šajā gadījumā tas tā nav.
(1) OV L 1, 3.1.1994.
Full & Egal Universal Law Academy