9.2.2008
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 37/16
Apelācija, ko 2007. gada 30. novembrī ierosinājušas William Prym GmbH & Co. KG un Prym Consumer GmbH par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2007. gada 12. septembra spriedumu lietā T-30/05 William Prym GmbH & Co. KG un Prym Consumer GmbH & Co. KG/Eiropas Kopienu Komisija
(Lieta C-534/07 P)
(2008/C 37/21)
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējas: William Prym GmbH & Co. KG un Prym Consumer GmbH (pārstāvji — H.-J. Niemeyer un Ch. Herrmann, Rechtsanwälte)
Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:
1)
atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedumu lietā T-30/05, ciktāl šajā spriedumā apelācijas sūdzības iesniedzējām ir uzlikts sods;
2)
atcelt Eiropas Kopienu Komisijas 2004. gada 26. oktobra Lēmumu C (2004) 4221 (galīgā red.) (lieta COMP/F-1/38.338-PO/Needles), ciktāl tas attiecas uz prasītājām;
pakārtoti, atcelt vai samazināt šī lēmuma 2. pantā apelācijas sūdzību iesniedzējām uzlikto naudas sodu;
3)
pakārtoti otrajā punktā minētajam, lietu nosūtīt atpakaļ izlemšanai Pirmās instances tiesā;
4)
piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
—
Pirmās instances tiesa neesot ievērojusi, ka sākotnēji vienotās procedūras “Metāla galantērijas preces” sadalīšana atsevišķās procedūrās “Metāla galantērijas preces: adatas” un “Metāla galantērijas preces: aiztaisāmie”, nepamatojot šo sadalījumu, pārkāpa apelācijas iesniedzēju tiesības uz aizstāvību, it īpaši tiesības uz taisnīgu tiesu.
—
Atsakoties pārbaudīt, vai procedūras “Metāla galantērijas preces” sadalīšana viena vienīga un turpināta nodarījuma pastāvēšanas dēļ nebija nelikumīga, Pirmās instances tiesa esot pārkāpusi aizliegumu liegt tiesības un pamattiesības uz efektīvu tiesas aizsardzību.
—
Pirmās instances tiesa esot nelikumīgi noraidījusi apgalvojumu, ka nebija izpildīts pienākums norādīt pamatojumu saskaņā ar EKL 253. pantu. Tā esot juridiskā aspektā nepareizi uzskatījusi, ka juridiski nav nozīmes Komisijas nepilnīgajiem apgalvojumiem par attiecīgo konkrēto tirgu lielumu, kā arī par nodarījuma konkrēto ietekmi uz tirgu.
—
Pirmās instances tiesa esot pārkāpusi Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai. Nodarījuma smagumu tā esot novērtējusi, tikai ņemot vērā nodarījuma abstrakto raksturu un nodarījuma smaguma kategorijas mazāko pamatsummu ir uzskatījusi par minimālo summu, kuru nedrīkst samazināt. Tā, pārkāpjot tiesiskas valsts principu un vienlīdzīgas attieksmes principu, labprātīgu nodarījuma pārtraukšanu nav uzskatījusi par atbildību mīkstinošu apstākli.
—
Visbeidzot, Pirmās instances tiesa esot pārkāpusi samērīguma principu. Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai, nosakot nodarījuma smagumu, tā esot piemērojusi tikpat formāli un neobjektīvi, kaitējot apelācijas sūdzības iesniedzējām, kā atbildētāja. Tā turklāt neesot veikusi vispārēju izvērtējumu, kumulatīvi apskatot visus konkrētās lietas būtiskos apstākļus, kā to prasa samērīguma princips, bet naudas soda samērīgumu pārbaudījusi, tikai ņemot vērā katru kritēriju atsevišķi.
Full & Egal Universal Law Academy