8.3.2008
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 64/17
Prasība, kas celta 2007. gada 5. decembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Vācijas Federatīvā Republika
(Lieta C-546/07)
(2008/C 64/26)
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — E. Traversa un P. Dejmek)
Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika
Prasītājas prasījumi:
—
konstatēt, ka Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek EKL 49. pants un atturēšanās no darbības klauzula XII pielikuma 2. nodaļas “Personu brīva pārvietošanās” 13. punktā saskaņā ar 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta 24. pantu,
a)
tās administratīvajā praksē jēdzienu “otras puses uzņēmums”, kas minēts Vācijas — Polijas valdību 1990. gada 31. janvāra nolīgumā par Polijas uzņēmumu darbinieku nosūtīšanu uzņēmuma līgumu izpildei, saprotot kā “Vācijas uzņēmums”;
b)
ar tā dēvēto darba tirgus klauzulu paplašinot reģionālos ierobežojumus darba ņēmēju piekļuvei pēc 2003. gada 16. aprīļa, tas ir, pēc Polijas pievienošanās ES līguma parakstīšanas;
—
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
A.
Polijas darbinieku nosūtīšana uzņēmuma līgumu izpildei Vācijā ir regulēta 1990. gada 31. janvāra nolīgumā starp Vācijas Federatīvās Republikas un Polijas valdībām par Polijas uzņēmumu darbinieku nosūtīšanu uzņēmuma līgumu izpildei. Saskaņā ar Vācijas administratīvo praksi “otras puses uzņēmums” minētā nolīguma 1. punkta pirmajā daļā tiek interpretēts kā “Vācijas uzņēmums”.
B.
No tā izriet, ka tikai Vācijas uzņēmumi var noslēgt uzņēmuma līgumus saskaņā ar nolīgumu. Citu dalībvalstu uzņēmumiem, kas Vācijā grib veikt darbus, atliek tikai iespēja dibināt Vācijā meitas uzņēmumu. Citu dalībvalstu uzņēmumi tādējādi tiek atturēti no EKL 49. pantā paredzētās pakalpojumu sniegšanas brīvības izmantošanas, lai par darbiem, kas ir jāveic Vācijas Federatīvajā Republikā, slēgtu uzņēmuma līgumus ar Polijas uzņēmumiem saskaņā ar Vācijas — Polijas nolīgumu. Tātad ir runa par tiešu citu dalībvalstu, izņemot Vācijas, uzņēmumu diskrimināciju, pamatojoties uz pilsonību vai, attiecīgi, uz uzņēmuma reģistrācijas vietu.
C.
Saskaņā ar EKL 46. pantu, skatītu kopā ar EKL 55. pantu, diskriminējošu īpašu regulējumu var pamatot tikai ar sabiedriskās kārtības, drošības vai veselības interesēm. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru uz EKL 46. pantā paredzēto attaisnojuma pamatu var atsaukties ar nosacījumu, ka diskriminējoša pasākuma saglabāšana ir nepieciešama, lai aizsargātos pret faktisku un pietiekami nozīmīgu apdraudējumu, kas skar sabiedrības pamatintereses.
D.
Šajā gadījumā šie nosacījumi nav izpildīti. Nolīguma atbilstošas īstenošanas uzraudzībai nav nepieciešams attiecināt tā iedarbību tikai uz Vācijā reģistrētiem uzņēmumiem, jo jebkurā gadījumā visi pieteikumi ir jāiesniedz Vācijas iestādēs. Attiecībā uz uzdevuma devēja atbildības par sociālās apdrošināšanas iemaksu samaksu īstenošanu un likumpārkāpumu novēršanu jāatzīmē, ka šie jautājumi nav īpaši saistīti ar nolīgumu par uzņēmuma līgumu, bet gan tie radās vispārīgi, citu dalībvalstu uzņēmumiem sniedzot pakalpojumus Vācijā. Nav arī saprotams, kāpēc divpusēja nolīguma noslēgšanas rezultātā attiecībā uz citu dalībvalstu uzņēmumiem varētu tikt nepareizi piemēroti vai apieti Pievienošanās līguma pārejas noteikumi. Nekādā gadījumā iespēja, ka pārejas noteikumi tiks nelikumīgi izmantoti, nav pietiekami nopietni draudi sabiedriskajai kārtībai un drošībai, kas varētu attaisnot diskriminējošu pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežošanu.
E.
Saskaņā ar 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta 24. pantu no atturēšanās no darbības klauzulas XII pielikuma 2. nodaļas 13. punktā teksta izriet, ka pienākums atturēties no darbības ir absolūts, un ir aizliegts pasliktināt Polijas uzņēmuma līgumu darbinieku piekļuvi Vācijas darba tirgum salīdzinājumā ar 2003. gada 16. aprīlī pastāvošo situāciju. Atbilstoši tā dēvētajai darba tirgus klauzulai, kas Bundesagentur für Arbeit administratīvajā praksē tiek konsekventi piemērota, principā nekādā gadījumā netiek pieļauti uzņēmuma līgumi, ja tie ir jāīsteno aģentūras iecirknī, kurā bezdarbs pēdējos 6 mēnešos vidēji vismaz par 30 % pārsniedz Vācijas Federatīvās Republikas bezdarba līmeni. Tie aģentūras iecirkņi, uz kuriem attiecas šis noteikums, tiek noteikti reizi gada ceturksnī. Sekojoši darba tirgus klauzula pārkāpj Pievienošanās akta atturēšanas no darbības klauzulu, jo pēc 2003. gada 16. aprīļa jauni iecirkņi ir iekļauti slēgto iecirkņu skaitā.
Full & Egal Universal Law Academy