8.3.2008
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 64/21
Prasība, kas celta 2007. gada 18. decembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Itālijas Republika
(Lieta C-561/07)
(2008/C 64/32)
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Enegren un L. Pignataro)
Atbildētāja: Itālijas Republika
Prasītājas prasījumi:
—
atzīt, ka, saglabājot spēkā 1990. gada 29. decembra Likuma Nr. 428 47. panta 5. un 6. punkta noteikumus uzņēmumu krīzes gadījumā atbilstoši 1977. gada 12. augusta Likuma Nr. 675 2. panta 5. punkta c) apakšpunktam, kā rezultātā Direktīvas 2001/23/EK 3. un 4. pantā paredzētās darbinieku tiesības netiek aizsargātas uzņēmumu maiņas gadījumā, kura notikusi “krīzes situācijā”, Itālijas Republika nav izpildījusi savus pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva;
—
piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Komisija uzskata, ka likuma Nr. 428/1990 (47. panta 5. un 6. punkts) noteikumi ir pretrunā 2001. gada 12. marta Direktīvai 2001/23/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā (1), jo uzņēmuma darbinieki, kuriem ir pieejama ārkārtas rezerves fonda sistēma, kura nodota uzņēmuma pārņēmējam, zaudē tiesības, kas paredzētas Civilkodeksa 211. pantā, izņemot garantijas, kas paredzētas koplīgumā (“vislielākās labvēlības režīms”, kas paredzēts 47. panta 5. punktā).
Tas nozīmē, ka uzņēmuma darbinieki, kuriem ir pieejama krīzes situācijai izveidotā rezerves fonda sistēma (CIGS), uzņēmuma maiņas gadījumā nesaņem Direktīvas 3. un 4. pantā paredzētās garantijas.
Runājot par 47. panta 6. punktu, kas paredz, ka darbiniekiem, kuri nekļūst par uzņēmuma pārņēmēja, nomnieka vai jaunā darba devēja darbiniekiem, ir prioritāte pēc uzņēmuma maiņas tikt pieņemtiem darbā uz gadu, skaitot no maiņas dienas, vai uz ilgāku laiku, kas ir noteikts koplīgumos. Civilkodeksa 212. pants nav piemērojams šiem darbiniekiem, ko pieņēmis darbā uzņēmuma pārņēmējs, nomnieks vai jaunais darba devējs pēc uzņēmuma maiņas.
Itālijas valdība nav apstrīdējusi Komisijas analīzi, ka uzņēmuma darbinieki, kuriem ir pieejama CIGS sistēma krīzes situācijās, uzņēmuma maiņas gadījumā nesaņem direktīvas 3. un 4. pantā paredzētās garantijas. Minētā valdība tomēr ir apgalvojusi, ka šajā gadījumā ir piemērojams direktīvas 5. panta 3. punkts.
Komisija prasības pieteikumā ir norādījusi, ka minētā norma uzņēmuma maiņas gadījumā, kurā persona, kas nodod uzņēmumu, atrodas būtiskas ekonomiskas krīzes situācijā, neļauj grozīt darbinieku nodarbinātības nosacījumus, lai garantētu nodarbinātības iespējas, nodrošinot uzņēmuma vai uzņēmējdarbības vai uzņēmuma vai uzņēmējdarbības daļas izdzīvošanu. Tomēr minētā norma dalībvalstij dod tiesības tikai ļaut personai, kas nodod uzņēmumu, un darbinieku pārstāvjiem vienoties grozīt nodarbinātības nosacījumus konkrētos apstākļos un neizslēgt direktīvas 3. un 4. panta piemērošanu, kā tas ir likuma Nr. 428/90 47. panta 5. un 6. punkta gadījumā.
(1) OV L 82, 16. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy