8.3.2008
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 64/24
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Raad van State (Nīderlande) 2007. gada 27. decembra rīkojumu — Minister voor Wonen, Wijken en Integratie/Woningstichting Sint Servatius
(Lieta C-567/07)
(2008/C 64/36)
Tiesvedības valoda — nīderlandiešu
Iesniedzējtiesa
Raad van State
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: Minister voor Wonen, Wijken en Integratie
Atbildētājs: Woningstichting Sint Servatius
Prejudiciālie jautājumi
1.
Vai neļaujot uzņēmumam, kam likumā noteiktā kārtībā ir atļauts Nīderlandē risināt mājokļu jautājumus, šim nolūkam saņemot valsts līdzekļus, un kas atbilstoši likumam drīkst darboties tikai šādās interesēs un pamatā darbojas Nīderlandē (licencēts uzņēmums), veikt pārrobežu darbību, iepriekš nesaņemot ministra atļauju, tiek ierobežota kapitāla brīva aprite EK Līguma 56. panta izpratnē?
2.a
Vai dalībvalsts mājokļu jautājumus var uzskatīt par sabiedriskās kārtības interesēm EK Līguma 58. panta izpratnē?
2.b
Vai dalībvalsts mājokļu jautājumus var uzskatīt par Tiesas judikatūrā nostiprinātiem obligātiem vispārējo interešu iemesliem?
2.c
Vai jo īpaši dalībvalsts interesi par mājokļu sistēmas efektivitāti un finansēšanas iespējām var uzskatīt par sabiedriskās kārtības interesēm EK Līguma 58. panta izpratnē vai par Tiesas judikatūrā nostiprinātiem obligātiem vispārējo interešu iemesliem?
3.a
Vai licencētam uzņēmumam pirmā jautājuma izpratnē izvirzītā prasība iepriekš saņemt atļauju, pieņemot, ka tas ir ierobežojums, kas ir pamatots 2. jautājuma a), b) un c) punkta izpratnē, ir nepieciešama un samērīga?
3.b
Vai dalībvalstij, kas atsaucas uz šo pamatojumu, ir plaša rīcības brīvība, nosakot attiecīgo vispārējo interešu piemērojamību un veidu, kādā šīs intereses tiek ņemtas vērā? Vai šajā sakarā ir nozīme arī apstāklim, ka Kopienai nav vai arī ir ļoti ierobežota kompetence mājokļu jomā?
4.a
Vai dalībvalsts, lai pamatotu kapitāla brīvas aprites ierobežojumu situācijā, kad attiecīgajiem uzņēmumiem ir piešķirtas īpašas tiesības un uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, var papildus vai kopā ar EK Līguma 58. pantā minētiem un Tiesas judikatūrā nostiprinātiem obligātiem vispārējo interešu iemesliem vienlaicīgi atsaukties uz EK Līguma 86. panta 2. punktu?
4.b
Vai vispārējās intereses EK Līguma 58. panta izpratnē un Tiesas judikatūrā nostiprinātie obligātie vispārējo interešu iemesli pēc satura atbilst interesēm ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi EK Līguma 86. panta 2. punkta izpratnē?
4.c
Vai attiecīgās dalībvalsts atsaucei uz EK Līguma 86. panta 2. punktu, norādot, ka attiecīgie uzņēmumi, kuriem ir piešķirtas īpašas tiesības, pilda uzdevumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, ir papildus nozīme, salīdzinot ar atsauci uz vispārējām interesēm EK Līguma 58. panta izpratnē un Tiesas judikatūrā nostiprinātiem obligātiem vispārējo interešu iemesliem?
5.a
Vai tādus kā licencētos uzņēmumus pirmā jautājuma izpratnē, kam, no vienas puses, visi līdzekļi ir jāizmanto, lai risinātu mājokļu jautājumus, bet kuri, no otras puses, veic arī saimniecisko darbību mājokļu jomā, kopumā vai daļā to uzdevumu var uzskatīt par uzņēmumiem, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi EK Līguma 86. panta 2. punkta izpratnē?
5.b
Vai, lai uz 5. jautājuma a) punktu atbildētu apstiprinoši, attiecīgajiem uzņēmumiem ir jāved atsevišķa grāmatvedības uzskaite, balstoties uz kuru var skaidri noteikt, kādi izdevumi un kādi ieņēmumi ir saistīti, no vienas puses, ar to sociālo darbību un, no otras puses, ar to saimniecisko darbību, un šim pienākumam ir jābūt noteiktam valsts tiesību aktā? Vai šādā gadījumā ir jānodrošina, ka dalībvalsts piešķirtie finanšu līdzekļi tiek izlietoti tikai sociālai darbībai un tās nepārtrauktībai?
6.a
Vai gadījumā, ja licencēts uzņēmums pirmā jautājuma izpratnē kopumā vai daļā savas darbības ir uzskatāms par uzņēmumu, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi EK Līguma 86. panta 2. punkta izpratnē, pilnvarojums sniegt šādus pakalpojumus var kalpot par pamatojumu, lai licencētam uzņēmumam piemērotu kapitāla brīvas aprites ierobežojumu EK Līguma 56. panta izpratnē?
6.b
Vai dalībvalstij, kas atsaucas uz šo pamatojumu, ir plaša rīcības brīvība, nosakot attiecīgo interešu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi piemērojamību un veidu, kādā šīs intereses tiek ņemtas vērā? Vai šajā sakarā ir nozīme arī apstāklim, ka Kopienai nav vai arī ir ļoti ierobežota kompetence mājokļu jomā?
7.a
Vai apstākļa, ka dalībvalsts noteiktiem uzņēmumiem EK Līguma 86. panta 2. punkta izpratnē piešķir finanšu līdzekļus, dēļ var būt vajadzīgs teritoriāli ierobežot šo uzņēmumu darbību, lai tādējādi nepieļautu, ka šie finanšu līdzekļi ir nelikumīgs valsts atbalsts un uzņēmumi, izmantojot attiecīgos līdzekļus citā dalībvalstī, konkurē ar attiecīgās dalībvalsts uzņēmumiem nosacījumos, kas nav saderīgi ar [kopējo] tirgu?
7.b
Vai dalībvalsts, šajā gadījumā — Nīderlande, attiecībā uz licencētiem uzņēmumiem pirmā jautājuma izpratnē, kas plāno citā dalībvalstī veikt sociāla un saimnieciska rakstura darbības mājokļu jomā, var noteikt prasību iepriekš saņemt atļauju [šādai darbībai], ja attiecīgās dalībvalsts likumdošanā vēl nav noteikts pienākums nošķirt šos abus darbības veidus? Vai šajā gadījumā, ņemot vērā EK Līguma 87. un 88. pantu, prasība iepriekš saņemt atļauju ir nepieciešams un samērīgs līdzeklis?
Full & Egal Universal Law Academy