23.6.2007
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 140/30
Prasība, kas celta 2007. gada 18. aprīlī — Alstom/Komisija
(lieta T-121/07)
(2007/C 140/51)
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Alstom, Levallois Perret (Francija) (pārstāvji — J. Derenne, advokāts, W. Broere, Solicitor, un A. Müller Rappard, C. Guirado, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītājas prasījumi:
—
atcelt apstrīdētā lēmuma 1. panta b) punktu, 2. panta b) punktu un 2. panta c) punktu;
—
pakārtoti, būtiski samazināt Alstom uzliktos naudas sodus;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Ar šo prasību prasītāja lūdz daļēji atcelt Komisijas 2007. gada 24. janvāra lēmumu C(2006) 6762 galīgā redakcija par EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/F/38.899 — Gāzes izolācijas slēgiekārtas) par aizliegtu vienošanos attiecībā uz projektiem gāzes izolācijas slēgiekārtu nozarē, par manipulācijām ar konkursa procedūrām attiecībā uz šiem projektiem, par minimālo piedāvājumu cenu noteikšanai, par kvotu un projektu sadalīšanu un par informācijas apmaiņu. Pakārtoti prasītāja prasa atcelt vai samazināt naudas sodu, kas tai uzlikts ar apstrīdēto lēmumu.
Prasījumu pamatojumam prasītāja izvirza astoņus pamatus.
Pirmais ir par noteikumu par tiesas aizsardzību un vispārējā principa par “tiesībām uz efektīvu tiesisko aizsardzību” pārkāpumu, jo, uzliekot naudas sodu solidāri diviem gan juridiski, gan ekonomiski neatkarīgiem uzņēmumiem, Komisija ir radījusi situāciju, kurā jebkāda varbūtēja priekšrocība prasītājai prasībā, kas vērsta pret apstrīdēto lēmumu, ir atkarīga tikai no neatkarīgās trešās personas celtās prasības iznākuma.
Otrais pamats ir par solidārai atbildībai piemērojamo tiesību normu pārkāpumu, jo Komisija par vienu pārkāpumu ir noteikusi par solidāri atbildīgiem divus uzņēmumus, starp kuriem nav juridiskas saiknes tādējādi pārkāpjot tiesiskās drošības un naudas sodu individuālā rakstura principus.
Ar trešo pamatu prasītāja iebilst, ka Komisijai ir pārkāpusi EKL 253. pantu, jo tā nav izskaidrojusi, kādā veidā fakti, uz kuriem prasītāja atsaukusies, pierādot savas noteicošās ietekmes neesamību uz tās meitas uzņēmumiem, kuru pamatkapitālā tai ir 100 % dalība, nebija pietiekami, lai atspēkotu pieņēmumu šajā ziņā.
Ceturtais pamats uz ko atsaucas prasītāja ir par EKL 81. panta un it īpaši par noteikumu par meitas sabiedrību izdarītiem pārkāpumiem, kuros vainojamas mātes sabiedrības, kā arī noteikumu par atbildības par pārkāpumiem pāreju, pārkāpumu.
Ar piekto pamatu prasītāja norāda, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāptas normas, kas piemērojamas “aizliegtās vienošanās organizatora” atbildību pastiprinošo apstākļu atzīšanai, kopā ar vienlīdzīgas attieksmes principu. Prasītāja apgalvo, ka Komisija nepamatoti ir atzinusi prasītāju par organizatoru, ka tās “Eiropas sekretāra” loma aizliegtajā vienošanās bija tikai administratīva rakstura un tā nebija tāda, kas piešķirtu prasītājai nozīmīgāku lomu nekā citiem aizliegtās vienošanas dalībniekiem. Tādējādi prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā, ka tā nav ievērojusi piemērojamās tiesību normas un ka tā nav pietiekami pamatojusi lēmumu šajā jautājumā.
Tāpat prasītāja norāda, ka Komisija ir pārkāpusi tiesību normas par pārkāpuma ilguma pierādījumu, jo tā nav sniegusi faktiskus pierādījumus, kas būtu pietiekami saistīti laikā, lai noteiktu pārkāpuma vienotību.
Septītais prasītājas izvirzītais pamats ir par tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, jo saskaņā ar tās teikto apstrīdētais lēmums ir balstīts uz konkrētu informāciju, kas nav ietverta Komisijas paziņojumā par iebildumiem un attiecībā uz kuriem Komisija nav prasītāju informējusi par sekām, kas izriet no tās lēmuma.
Visbeidzot, ar astoto pamatu prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi noteikumus par naudas soda pamatapmēra aprēķināšanu, jo apstrīdētajā lēmumā attiecībā uz visu pārkāpuma periodu naudas soda summa bija noteikta, pamatojoties uz apgrozījumu Eiropas Ekonomikas Zonā, lai arī EEZ līgums stājās spēkā tikai 1994. gada 1. janvārī.
Full & Egal Universal Law Academy