7.7.2007
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 155/29
Prasība, kas celta 2007. gada 7. maijā — ThyssenKrupp Liften Ascenseurs/Komisija
(Lieta T-144/07)
(2007/C 155/55)
Tiesvedības valoda — holandiešu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: ThyssenKrupp Liften Ascenseurs NV/SA, Brisele (Beļģija) (pārstāvji — V. Turner un D. Mes, advocaten)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītājas prasījumi:
—
atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl lēmums attiecas uz prasītāju;
—
pakārtoti, samazināt naudas soda apmēru, kas prasītājai jāmaksā solidāri;
—
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasītāja apstrīd Komisijas Lēmumu C(2007) 512 final (Lieta COMP/E-1/38.823 — PO/Lifti un eskalatori). Tā lūdz atcelt lēmumu, ciktāl tas skar prasītāju, kā arī samazināt tai uzlikto sodu.
Savas prasības atbalstam prasītāja vispirms norāda, ka Komisija nevarēja piemērot EKL 81. pantu, jo pārkāpums būtiski neiespaidoja tirdzniecību starp dalībvalstīm ES.
Pakārtoti prasītāja norāda, ka Komisija nebija atbilstīgā konkurences iestāde, lai piemērotu EKL 81. pantu saskaņā ar Komisijas Paziņojumu par sadarbību konkurences iestāžu tīklā (1). Kā uzskata prasītāja, ierosinot vēl vienu procedūru, Komisija pārkāpa tiesisko paļāvību, kas prasītājai radās no šī paziņojuma piemērošanas.
Treškārt, ierosinot procedūru un uzliekot sodu, Komisija pārkāpa principu ne bis in idem, tiesiskās noteiktības principu, tiesiskās paļāvības principu un labas pārvaldības principu, tā kā Beļģijas konkurences iestāde bija piemērojusi prasītājai imunitāti pret sodiem par dalību ar aizliegtu vienošanos saistītā pārkāpumā, par ko ir apstrīdētais lēmums.
Komisija turklāt nepareizi secināja, ka prasītāja ThyssenKrupp Elevators AG un ThyssenKrupp AG bija solidāri atbildīgas par pārkāpumu, ko bija izdarījusi prasītāja.
Prasītāja arī norāda, ka, nosakot piemērojamo sodu, Komisija pārkāpa Regulas Nr. 1/2003 (2) 23. pantu, Komisijas Pamatnostādnes [vadlīnijas] sodanaudas [naudas soda] noteikšanai (3), vienlīdzības principu un samērīguma principu. Komisija arī neievēroja 23. pantā noteiktos maksimālos naudas soda apmērus.
Prasītāja arī norāda, ka Komisija pārkāpa paziņojumu par sadarbību (4) un vienlīdzības principu, nosakot naudas soda samazinājuma summu, kas piemērojama prasītājai sakarā ar tās sadarbību paziņojuma par sadarbību ietvaros.
Visbeidzot, Komisija pārkāpa vienlīdzības principu, samērīguma principu, tiesiskās paļāvības principu un labas pārvaldības principu, nosakot naudas soda samazinājuma summu, kas piemērojama prasītājai sakarā ar tās sadarbību ārpus paziņojuma par sadarbību ietvariem.
(1) OV 2004, C 101, 43. lpp.
(2) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).
(3) Komisijas paziņojums: Pamatnostādnes sodanaudas noteikšanai, piemērojot regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu (OV 1998, C 9, 3. lpp.).
(4) Komisijas paziņojums par atbrīvojumu no sodanaudas (naudassoda) un sodanaudas (naudassoda) samazināšanu karteļu (aizliegtas vienošanās) gadījumos (OV 2002, C 45, 3. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy