7.7.2007
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 155/34
Prasība, kas celta 2007. gada 8. maijā — KONE u.c./Komisija
(Lieta T-151/07)
(2007/C 155/62)
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājas: KONE Corp., Helsinki (Somija), KONE GmbH Hanovere (Vācija) un KONE BV, Hāga (Nīderlande), (pārstāvji — T. Vinje, solicitor, D. Paemen, J. Schindler, B. Nijs, advokāti, J. Flynn, QC, un D. Scannell, barrister)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītāju prasījumi:
—
atcelt lēmuma 2. panta 2. punktu tiktāl, ciktāl tajā ir noteikts naudas sods KONE Corportion un KONE GmbH, un uzlikt naudas sodu, kas ir mazāks par to, kāds ir noteikts Komisijas lēmumā;
—
atcelt Komisijas lēmuma 2. panta 4. punktu tiktāl, ciktāl tajā ir noteikts naudas sods KONE Corporation un KONE BV, un noteikt mazāku naudas sodu par to, kāds ir noteikts Komisijas lēmumā;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Ar prasību prasītājas saskaņā ar EKL 230. pantu lūdz daļēji atcelt Komisijas 2007. gada 21. februāra Lēmumu C(2007) 512 galīgā redakcija (Lieta COMP/E—1/38.823 — PO/Elevators and Escalators), pamatojoties uz ko prasītājas līdzās citiem uzņēmumiem tika sauktas pie atbildības par piedalīšanos četros atsevišķos, daudzpusīgos un ilgstošos EKL 81. panta 1. punkta pārkāpumos, sadalot tirgu, vienojoties un/vai veicot saskaņotas darbības, lai manipulētu ar konkursa procedūrām un līgumu noslēgšanu par liftu un eskalatoru pārdošanu, ierīkošanu, apkopi un modernizāciju.
Prasītājas — KONE Corporation un tās filiāles KONE GmbH un KONE BV — iebilst pret apstrīdēto lēmumu tikai saistībā ar naudas sodu noteikšanu KONE kopumā par tās piedalīšanos pārkāpumos Vācijā un Nīderlandē.
Attiecībā uz Vācijā notikušo pārkāpumu prasītājas norāda, ka Komisija ir kļūdījusies, nosakot naudas soda apmēru. It īpaši prasītājas apgalvo, ka, pirmkārt, Komisija nav pareizi piemērojusi 2002. gada Paziņojumu par sadarbību (1), jo a) tai bija jāpiešķir KONE imunitāte saskaņā ar Paziņojuma 8.a un 8.b punktu vai, pakārtoti, b) tai bija jāsamazina prasītāju naudas sods saskaņā ar minētā paziņojuma 23. punkta pēdējo daļu.
Otrkārt, prasītājas apgalvo, ka Komisija nav pareizi piemērojusi Pamatnostādnes par naudas sodu noteikšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 17 15. panta 2. punktu un 1998. gada EOTK Līguma (2) 65. panta 5. punktu (turpmāk tekstā — “1998. gada Pamatnostādnes par naudas sodu uzlikšanu”), jo tā, a) nosakot naudas sodu, nav ņēmusi vērā skartā tirgus apmēru un b) nav pienācīgi atzinusi to, ka prasītājas neapstrīd faktus, ko pierāda piešķirtais [naudas soda] samazinājums tikai par 1 % attiecībā uz šo ieguldījumu.
Treškārt, prasītājas apgalvo, ka Komisija nav ievērojusi EK tiesību pamatprincipus, jo a) Komisija nav ievērojusi tiesiskās paļāvības principu, savlaicīgi neinformējot prasītājas par imunitātes neesamību; b) Komisija nav ievērojusi vienlīdzīgas attieksmes principu, izturoties atšķirīgi pret prasītājām, kas atrodas vienādā situācijā, raugoties no imunitātes viedokļa, un c) Komisija nav ņēmusi vērā prasītāju tiesības uz aizstāvību, atsakoties sniegt piekļuvi dokumentiem.
Attiecībā uz Nīderlandē notikušo pārkāpumu prasītājas norāda, ka Komisija ir kļūdījusies, liedzot tām jebkādu naudas soda samazinājumu un nosakot naudas sodu EUR 7 975 000 apmērā. It īpaši prasītājas norāda, ka, pirmkārt, Komisija nav pareizi piemērojusi 2002. gada Paziņojumu par sadarbību, nesamazinot prasītāju naudas sodu, neatzīdama, ka prasītājas ir sniegušas informāciju un ir sadarbojušās administratīvās procedūras laikā. Otrkārt, prasītājas norāda, ka Komisija nav ņēmusi vērā tiesiskās paļāvības un vienlīdzīgas attieksmes principus. Visbeidzot, prasītājas uzskata, ka Komisija nav pareizi piemērojusi 1998. gada Pamatnostādnes par naudas sodu uzlikšanu gan tādējādi, ka tā nav ņēmusi vērā prasītāju atbildību mīkstinošos apstākļus, gan tādējādi, ka tā nav atzinusi to, ka prasītājas neapstrīd faktus.
(1) Komisijas paziņojums par atbrīvojumu no sodanaudas un sodanaudas samazināšanu karteļu gadījumos (OV 2002, C 45, 3. lpp.).
(2) OV 1998 C 9, 3. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy