8.9.2007
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 211/43
Prasība, kas celta 2007. gada 4. jūlijā — Heineken Nederland un Heineken/Komisija
(Lieta T-240/07)
(2007/C 211/81)
Tiesvedības valoda — holandiešu
Lietas dalībnieki
Prasītājas: Heineken Nederland BV un Heineken NV (pārstāvji — T. Ottervanger, advocaat, M. A. de Jong, advocaat)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītāju prasījumi:
—
atcelt pilnībā vai daļēji lēmumu, kas, citu starpā, adresēts prasītājām;
—
atcelt vai samazināt tām noteikto naudas sodu;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasītājas apstrīd Komisijas 2007. gada 18. aprīļa lēmumu attiecībā uz procedūru saskaņā ar EK līguma 81. pantu (lieta COMP/B–2/37.766 — Nīderlandes alus tirgus), saskaņā ar kuru tām tika noteikts naudas sods.
Pamatojumā prasītājas pirmām kārtām norāda uz virkni procesuālo pārkāpumu. Pirmkārt, tās apgalvo, ka izmeklēšanas laikā Komisija, pārkāpa labas pārvaldības principu un Regulas Nr. 1/2003 27. pantu, jo tā nenodrošināja pieeju citu uzņēmumu apsvērumiem. Otrkārt, prasītājas apgalvo, ka Komisija neveica rūpīgu un objektīvu izmeklēšanu. Treškārt, prasītājas norāda, ka ar komisāra konkurences lietās uzvedību tika pārkāpta nevainīguma prezumpcija. Ceturtkārt, tās apgalvo, ka Komisija nav izpildījusi prasību, ka procedūra pabeidzama saprātīgā laika periodā, kā rezultātā, apgalvo prasītājas, tika pārkāptas to tiesības uz aizstāvību.
Turklāt prasītājas apgalvo, ka noticis EK līguma 81. panta pārkāpums. Šajā sakarā tās min, pirmkārt, nepietiekamu pierādījumu savākšanu, kā arī nevainīguma prezumpcijas un pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu. Otrkārt, prasītājas apstrīd apgalvojumu par vienošanos un/vai saskaņotu rīcību. Treškārt, prasītājas apgalvo, ka Komisija kļūdaini noteica varbūtējā pārkāpuma ilgumu.
Turklāt prasītājas izvirza vairākus iebildumus attiecībā uz noteiktā naudas soda apmēru. Pirmkārt, tās norāda uz Regulas Nr. 1/2003 23. panta 3. punkta pārkāpumu, kļūdainu Pamatnostādņu sodanaudas noteikšanai piemērošanu, kā arī uz vienlīdzības principa, tiesiskās paļāvības principa, samērīguma principa un pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu. Prasītājas apgalvo, ka Komisija novērtēja pārkāpuma smagumu — konkrētāk, — kļūdaini nosakot pārkāpuma raksturu, neņemot vērā apstākli, ka ietekme uz tirgu bija nenozīmīga, un kļūdaini nosakot atbilstošo ģeogrāfisko tirgu. Turklāt tās apgalvo, ka Komisija nepareizi noteica naudas soda pamata apjomu, piemērojamo palielinājuma koeficentu pietiekamas preventīvas ietekmes nodrošināšanai un pārkāpuma ilgumu. Turklāt tiek apgalvots, ka Komisija nav pietiekami ņēmusi vērā vainu mīkstinošos apstākļus, un to, ka neatbilstoši ilgais administratīvais process bija iemesls nesamērīgi liela naudas soda noteikšanai, jo strapposmā Komisija noteica stingrāku politiku attiecībā uz naudas soda lielumu.
Visbeidzot, prasītājas norāda, ka Komisijas noteiktais naudas soda samazinājums neatbilstoši ilgā administratīvā procesa dēļ ir nesamērīgi mazs.
Full & Egal Universal Law Academy