12.1.2008
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 8/20
Prasība, kas celta 2007. gada 8. novembrī — Ryanair/Komisija
(Lieta T-404/07)
(2008/C 8/36)
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Ryanair Ltd, Dublina (Īrija) (pārstāvis — E. Vahida, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītāja prasījumi:
—
atbilstoši EKL 232. pantam konstatēt, ka Komisija nav izpildījusi savus EK līgumā noteiktos pienākumus, nepieņemot lēmumu par prasītāja sūdzību, kas tika iesniegta Komisijā 2006. gada 8. maijā un kam 2007. gada 31. jūlijā sekoja brīdinājuma vēstule;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, to skaitā tiesāšanās izdevumus, kas radušies prasītājam tiesvedības laikā, pat, ja Komisija pēc prasības celšanas būs veikusi darbības, pēc kurām saskaņā ar Tiesas viedokli vairs nebūs nepieciešams pieņemt nolēmumu, vai ja Tiesa noraidīs prasību kā nepieņemamu; un
—
veikt citus pasākumus, kurus Tiesa uzskatītu par nepieciešamiem.
Pamati un galvenie argumenti
Prasītājs apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi bezdarbību, nepieņemot lēmumu — pēc tam, kad saskaņā ar EKL 232. pantu tā tika aicināta to darīt, — par prasītāja sūdzību, kas 2006. gada 8. maijā tika iesniegta Komisijā par: i) nelikumīgu valsts atbalstu, ko, iespējams, Francija ir sniegusi Air France, nosakot dažādas lidostu nodevas Francijas lidostās atkarībā no lidojumu gala mērķa, vai ii) pakārtoti, ja tiek atzīts, ka Francijas lidostas ir darbojušās autonomi, par konkurenci deformējošu diskrimināciju, pārkāpjot EKL 82. pantu par labu Air France.
Prasības pamatojumam prasītājs apgalvo, ka Komisijai bija pienākums rūpīgi un objektīvi izvērtēt saņemto sūdzību, vai nu lai:
—
pieņemtu lēmumu, kurā tiktu atzīts, ka apstrīdētie pasākumi nav uzskatāmi par valsts atbalstu EKL 87. panta 1. punkta nozīmē, vai arī ka šie pasākumi ir uzskatāmi par valsts atbalstu EKL 87. panta 1. punkta nozīmē, bet tie tomēr ir saderīgi ar kopējo tirgu saskaņā ar EKL 87. panta 2. un 3. punktu, vai
—
uzsāktu EKL 88. panta 2. punktā noteikto procedūru.
Pakārtoti, prasītājs apgalvo, ka Komisijai, saņemot prasītāja papildu sūdzību par konkurences tiesību pārkāpumu, vai nu bija jāuzsāk procedūra par sūdzības priekšmetu, vai jāpieņem galīgs lēmums par sūdzības noraidīšanu, vispirms dodot iespēju iesniegt komentārus prasītājam.
Prasītājs arī apgalvo, ka, ņemot vērā apstākļus un to, ka Komisija pārzināja lietā izskatāmos jautājumus, 14 mēnešu laikposms, kas pagāja no prasītāja sūdzības līdz brīdinājuma vēstules iesniegšanai, bija nesamērīgi ilgs, tādēļ Komisijas rīcības trūkums šajā laikposmā uzskatāms par bezdarbību EKL 232. panta izpratnē.
Visbeidzot, prasītājs apgalvo, ka EKL 232. pants paredz tiesības uzņēmumam iesniegt prasību par Komisijas bezdarbību, neveicot pasākumus, kas uzņēmumu skartu tieši un individuāli, un ka pasākumi, kurus Komisija neveica šīs lietas ietvaros, prasītāju skāra tieši un individuāli kā Air France konkurentu.
Full & Egal Universal Law Academy