12.1.2008
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 8/28
Prasība, kas celta 2007. gada 15. novembrī — Ryanair/Komisija
(Lieta T-423/07)
(2008/C 8/50)
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Ryanair Ltd, Dublina (Īrija) (pārstāvis — E. Vahida, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītāja prasījumi:
—
atbilstoši EKL 232. pantam konstatēt, ka Komisija nav izpildījusi savus EK līgumā noteiktos pienākumus, nepieņemot lēmumu par prasītāja sūdzību, kas tika iesniegta Komisijā 2005. gada 3. novembrī un kam 2007. gada 31. jūlijā sekoja brīdinājuma vēstule;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, to skaitā tiesāšanās izdevumus, kas radušies prasītājam tiesvedības laikā, pat, ja Komisija pēc prasības celšanas būs veikusi darbības, pēc kurām saskaņā ar Tiesas viedokli vairs nebūs nepieciešams pieņemt nolēmumu, vai ja Tiesa noraidīs prasību kā nepieņemamu;
—
veikt citus pasākumus, kurus Tiesa uzskatītu par nepieciešamiem.
Pamati un galvenie argumenti
Iesniedzot prasības pieteikumu, prasītājs apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi bezdarbību, nepieņemot lēmumu — pēc tam, kad saskaņā ar EKL 232. pantu tā tika aicināta to darīt, — par prasītāja sūdzību, kas 2005. gada 3. novembrī tika iesniegta par Lufthansa un tās Star Alliance partneriem nelikumīgi sniegtu valsts atbalstu, piešķirot tiem ekskluzīvas tiesības izmantot Minhenes lidostas 2. terminālu, vai, pakārtoti, gadījumā, ja tiek atzīts, ka Minhenes lidosta ir darbojusies autonomi, par konkurenci deformējošu diskrimināciju, kas tika veikta Lufthansa un tās Star Alliance partneru labā. Minhenes lidostas veiktā termināla rezervēšana prasītāja potenciālajiem konkurentiem ir uzskatāma par dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un EKL 82. panta pārkāpumu.
Pirmā pamata pamatojumam prasītājs apgalvo, ka saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999 (1), Padomes Regulu (EK) Nr. 1/2003 (2) un Komisijas Regulu (EK) Nr. 773/2004 (3) Komisijai bija pienākums rūpīgi un objektīvi izvērtēt sūdzību, vai nu lai pieņemtu lēmumu, kurā tiktu atzīts, ka valsts pasākumi nav uzskatāmi par atbalstu EKL 87. panta 1. punkta nozīmē vai arī ka šie pasākumi ir uzskatāmi par atbalstu minētās tiesību normas nozīmē, bet ka tie tomēr ir saderīgi ar kopējo tirgu saskaņā ar EKL 87. panta 2. un 3. punktu, vai arī lai uzsāktu EKL 88. panta 2. punktā noteikto procedūru.
Pakārtoti, prasītājs apgalvo, ka Komisijai, saņemot papildu sūdzību par iespējamu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, vai nu bija jāuzsāk procedūra par sūdzības priekšmetu, vai jāpieņem galīgs lēmums par sūdzības noraidīšanu, vispirms dodot iespēju iesniegt komentārus sūdzības iesniedzējam.
Prasītājs turklāt apgalvo, ka 20 mēnešu laikposms, kas pagāja kopš prasītāja sūdzības līdz brīdinājuma vēstules iesniegšanai, bija nesamērīgi ilgs, tādēļ Komisijas rīcības trūkums šajā laikposmā ir uzskatāms par bezdarbību EKL 232. panta nozīmē.
(1) Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.).
(2) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 1, 1. lpp.).
(3) Komisijas 2004. gada 7. aprīļa Regula (EK) Nr. 773/2004 par lietas izskatīšanu saskaņā ar EK līguma 81. un 82. pantu, ko vada Komisija (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 123, 18. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy