23.2.2008
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 51/49
Prasība, kas celta 2007. gada 19. decembrī — Visa Europe un Visa International Service Association/Komisija
(Lieta T-461/07)
(2008/C 51/91)
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Visa Europe Ltd, Londona (Apvienotā Karaliste) un Visa International Service Association, Vilmingtona (Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji — S. Morris, QC, H. Davies, Barrister, A. Howard, Barrister, V. Davies, Solicitor un H. Masters, Solicitor)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītāju prasījumi:
—
pilnībā atcelt lēmumu; pakārtoti
—
pilnībā atcelt lēmuma 2. pantu vai, pakārtoti, atbilstoši samazināt tajā noteikto naudas sodu; un
—
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Ar savu prasības pieteikumu Visa Europe un Visa International Service Association (“Visa”) saskaņā ar EKL 230. pantu lūdz atcelt Komisijas 2007. gada 3. oktobra lēmumu C(2007) 4471 galīgā redakcija par EKL 81. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/D1/37860 — Morgan Stanley/Visa International un Visa Europe) no vienas puses, attiecībā uz secinājumu, ka Visa, atsakoties uzņemt Morgan Stanley Bank International Limited (“Morgan Stanley”) par Visa Europe biedru pirms 2006. gada 22. septembra, jo tai piederēja un tā vadīja konkurējošu karšu sistēmu, ir pārkāpusi EKL 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu, un no otras puses attiecībā uz EUR 10,2 miljonu soda naudas noteikšanu prasītājiem.
Visa izvirza trīs pamatus attiecībā uz Komisijas atklātajiem pārkāpumiem. Tā norāda, ka Komisijas secinājumi, ka Morgan Stanley neuzņemšana Visa biedru skaitā ir EKL 81. panta 1. punktā noteiktās konkurences ievērojams ierobežojums, nav spēkā tajos ietverto acīmredzamo tiesisko kļūdu dēļ un apgalvo, ka Komisija nav norādījusi nepieciešamos elementus šo secinājumu pamatošanai.
(a)
Pirmkārt, tiek apgalvots, ka Komisija minēto noteikumu piemērošanā ir piemērojusi nepareizu tiesisko un ekonomisko pārbaudi, proti, ka pastāvēja “tālākas konkurences iespēja” un tādējādi nonākusi pie nepareiza faktiskā un ekonomiskā novērtējuma par tās norādītajām sekām, ko radīja Morgan Stanley neuzņemšanu. Saskaņā ar Visa apgalvoto Morgan Stanley netika atturēts no iekļūšanas attiecīgajā tirgū (“Lielbritānijas iegādes tirgū”).
(b)
Otrkārt, tiek apgalvots, ka Komisija, lēmuma stadijā mainot tās lietu par ierobežojošo ietekmi un nedodot Visa iespēju atbildēt uz jauno lietas formulējumu ir pārkāpusi būtisku procedūras prasību.
(c)
Treškārt, tā apgalvo, ka, pat ja Morgan Stanley tika atturēts no iekļūšanas Lielbritānijā, iegūstot tirgu, tam neradās nozīmīgi konkurences traucējumi.
Attiecībā uz noteikto soda naudu, Visa saskaņā ar EKL 229. pantu norāda šādus pamatus:
(a)
Saskaņā ar Kopienas tiesību pamatprincipu piemērošanu konkrētajos lietas apstākļos un pastāvīgajām šaubām, kas pastāvēja attiecībā uz Morgan Stanley pretlikumīgo neuzņemšanu, Komisijai vispār nebija jāuzliek Visa soda nauda. Visa uzskata, ka naudas soda uzlikšanai nebija pamats, jo attiecīgā vienošanās bija oficiāli paziņota Komisijai atbilstoši Regulai (EEK) Nr. 17/62 (1) un soda naudas, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1/2003 (2), tika noteikta tikai Komisijas administratīvās procedūras nopietno kavējumu dēļ.
(b)
Pakārtoti, pēc Visa teiktā Komisija esot pieļāvusi vairākas juridiskas kļūdas un kļūdas naudas soda līmeņa novērtējumā, ko tā varēja prasītājiem likumīgi noteikt. Pamatojoties uz to, Visa apgalvo, ka naudas sods EUR 10,2 miljonu apmērā bija acīmredzami pārmērīgs un nesamērīgs, neņemot vērā saprātīgās šaubas par Visa rīcības prettiesiskumu.
Visbeidzot Visa norāda, ka Komisija bija tiesīga noteikt Visa soda naudu tikai par laika posmu, par kuru bija iesniegti pierādījumi, ka Morgan Stanley tika atturēts no ieejas Lielbritānijā, iegūstot tirgu. Pat ja Visa iepriekšējais atteikums pieņemt Morgan Stanley dalību Visa būtu varējuši radīt atšķirību konkurences apstākļos attiecīgajā tirgū, tas nevarēja būt pirms šī perioda un tādējādi Komisija atbilstoši tās 1998. gada Pamatnostādnēm naudas soda apmēra noteikšanai nebija jāpiemēro ilguma reizinātājs.
(1) EEK Padomes Regula Nr. 17 Pirmā Regula par Līguma 85. un 86. panta īstenošanu (OV 13, 204. lpp.).
(2) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy