Lieta T‑215/07
Beniamino Donnici
pret
Eiropas Parlamentu
Atteikšanās no jurisdikcijas
Rīkojuma kopsavilkums
Process – Pilnvaru sadalījums starp Tiesu un Pirmās instances tiesu
(Tiesas Statūtu 40. panta otrā daļa un 54. panta trešā daļa; Pirmās instances tiesas reglamenta 80. pants)
Tiesas Statūtu 40. panta otrajā daļā ir noteikts, ka lietās starp dalībvalstīm, no vienas puses, un Kopienu iestādēm, no otras puses, nevar piedalīties fiziskas vai juridiskas personas. Vienīgā iespēja fiziskām vai juridiskām personām izvirzīt savus pamatus vai argumentus ir – gadījumos, kad tām ir tiesības to darīt, – celt pašām prasību kompetentajā tiesā. Pareizas tiesvedības interesēs un ieinteresēto personu tiesību uz aizstāvību ievērošanas dēļ kompetentajai tiesai, lai tā varētu izskatīt dalībvalsts celtu prasību, ir jābūt pieejamiem tiem dažādajiem faktiskajiem un juridiskajiem pamatiem un argumentiem, kurus fiziskas un juridiskas personas izvirzījušas savu prasību atcelt šo pašu tiesību aktu atbalstam. Tādēļ Pirmās instances tiesai ir jāatsakās no jurisdikcijas, lai ļautu Tiesai izskatīt prasību atcelt tiesību aktu.
(sal. ar 9., 10. un 12. punktu)
PIRMĀS INSTANCES TIESAS RĪKOJUMS (trešā palāta)
2007. gada 13. decembrī (*)
Atteikšanās no jurisdikcijas
Lieta T‑215/07
Beniamino Donnici, ar dzīvesvietu Kastrolibero [Castrolibero] (Itālija), ko pārstāv M. Sanino [M. Sanino], Dž. M. Roberti [G. M. Roberti], I. Peredžo [I. Perego] un P. Salvatore [P. Salvatore], advokāti,
prasītājs,
pret
Eiropas Parlamentu, ko pārstāv H. Krīks [H. Krück], N. Lorencs [N. Lorenz] un L. Vizadžo [L. Visaggio], pārstāvji,
atbildētājs,
par prasību atcelt Eiropas Parlamenta 2007. gada 24. maija Lēmumu (2007/2121 (REG)) par Benjamino Doniči [Beniamino Donnici] pilnvaru pārbaudi, ar kuru tika atzīts par spēkā neesošu viņa Eiropas Parlamenta deputāta mandāts.
EIROPAS KOPIENU PIRMĀS INSTANCES TIESA (trešā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs J. Azizi [J. Azizi], tiesneši E. Kremona [E. Cremona] un S. Frimods Nilsens [S. Frimodt Nielsen] (referents),
sekretārs E. Kulons [E. Coulon],
izdod šo rīkojumu.
Rīkojums
1 Ar prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2007. gada 22. jūnijā un reģistrēts ar numuru T‑215/07, Doniči cēla prasību atcelt Eiropas Parlamenta 2007. gada 24. maija Lēmumu (2007/2121 (REG)) par viņa pilnvaru pārbaudi, ar kuru tika atzīts par spēkā neesošu viņa Eiropas Parlamenta deputāta mandāts (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).
2 Ar tajā pašā dienā iesniegtu atsevišķu dokumentu Doniči lūdza apturēt apstrīdētā lēmuma izpildi. Pagaidu noregulējuma tiesnesis šo lūgumu apmierināja ar 2007. gada 15. novembra rīkojumu lietā T‑215/07 R Donnici/Parlaments (Krājums, II‑0000. lpp.) un apturēja apstrīdētā lēmuma izpildi.
3 Ar prasības pieteikumu, kas Tiesas kancelejā iesniegts 2007. gada 9. augustā un reģistrēts ar numuru C‑393/07, Itālijas Republika cēla prasību atcelt apstrīdēto lēmumu.
4 Saskaņā ar Tiesas Statūtu 54. panta trešo daļu, ja Tiesā un Pirmās instances tiesā ir nodotas lietas, kurās ir tas pats prasījums, kurās jāizskata tas pats interpretācijas jautājums vai kurās apstrīdēta tā paša tiesību akta spēkā esamība, Pirmās instances tiesa pēc pušu uzklausīšanas var atlikt lietas izskatīšanu līdz sprieduma pieņemšanai Tiesā vai, ja lieta sākta atbilstīgi EKL 230. pantam, atteikties no jurisdikcijas, lai tādējādi ļautu Tiesai izskatīt šādas lietas. Tajos pašos gadījumos Tiesa var arī izlemt atlikt lietas izskatīšanu tajā; tādā gadījumā turpinās tiesvedība Pirmās instances tiesā.
5 Šajā gadījumā Tiesā un Pirmās instances tiesā ir celtas prasības atcelt vienu un to pašu lēmumu.
6 Jāatgādina, ka Tiesa saskaņā ar Tiesas Statūtu 54. panta trešo daļu nav pārtraukusi tiesvedību lietā C‑393/07. Tādēļ Pirmās instances tiesai ir jāpieņem lēmums par iespējamu lietas izskatīšanas atlikšanu vai par iespējamu atteikšanos no jurisdikcijas šajā lietā.
7 Saskaņā ar Tiesas Statūtu 54. panta trešo daļu lietas dalībnieki ar Pirmās instances tiesas sekretāra 2007. gada 25. oktobra vēstuli tika uzaicināti sniegt savus apsvērumus sakarā ar Pirmās instances tiesas iespējamo atteikšanos no jurisdikcijas, lai Tiesa varētu vienlaikus izskatīt abas prasības atcelt tiesību aktu, vai par iespējamo Pirmās instances tiesā uzsāktās lietas izskatīšanas atlikšanu līdz Tiesas sprieduma pasludināšanai.
8 Parlaments norādīja, ka piekrīt, ka Pirmās instances tiesa atsakās no jurisdikcijas, tomēr Doniči iebilda kā pret lietas izskatīšanas Pirmās instances tiesā atlikšanu, tā arī pret tās atteikšanos no jurisdikcijas un pauda atbalstu tiesvedības turpināšanai šajā tiesā, lai, viņaprāt, nodrošinātu divu instanču jurisdikcijas un sacīkstes principa ievērošanu.
9 Šajā sakarā ir jāatgādina, ka Tiesas Statūtu 40. panta otrajā daļā ir noteikts, ka lietās starp dalībvalstīm, no vienas puses, un Kopienu iestādēm, no otras puses, nevar piedalīties fiziskas vai juridiskas personas. Vienīgā iespēja fiziskām vai juridiskām personām izvirzīt savus pamatus vai argumentus ir – gadījumos, kad tām ir tiesības to darīt, – celt pašām prasību kompetentajā tiesā, lai to izskatītu (Pirmās instances tiesas 1998. gada 16. novembra rīkojums lietā T‑41/97 Antillean Rice Mills/Padome, Recueil, II‑4117. lpp., 6. punkts, un 2003. gada 16. maija rīkojums lietā T‑140/03 Forum 187/Komisija, Recueil, II‑2069. lpp., 7. punkts).
10 Tā kā Tiesa nav atlikusi lietas C‑393/07 izskatīšanu un Pirmās instances tiesa var vai nu atlikt lietas T‑215/07 izskatīšanu, vai arī atteikties no jurisdikcijas tajā, pareizas tiesvedības interesēs un ieinteresēto personu tiesību uz aizstāvību ievērošanas dēļ kompetentajai tiesai, lai tā varētu izskatīt dalībvalsts celtu prasību, ir jābūt pieejamiem tiem dažādajiem faktiskajiem un juridiskajiem pamatiem un argumentiem, kurus izvirzījušas fiziskas un juridiskas personas savu prasību atcelt šo pašu tiesību aktu atbalstam.
11 Šajā lietā lietas izskatīšanas atlikšana Pirmās instances tiesā līdz Tiesas spriedumam par apstrīdēto lēmumu neļautu Tiesai pārbaudīt pamatus un argumentus, ko Doniči ir iesniedzis savas prasības atcelt šo pašu tiesību aktu atbalstam.
12 Tādēļ saskaņā ar Tiesas Statūtu 54. panta trešo daļu un Pirmās instances tiesas reglamenta 80. pantu Pirmās instances tiesai ir jāatsakās no jurisdikcijas, lai ļautu Tiesai izskatīt prasību atcelt tiesību aktu.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (trešā palāta)
izdod rīkojumu:
1) Pirmās instances tiesa atsakās no jurisdikcijas lietā T‑215/07, to nododot Tiesai, lai tā varētu lemt par prasību atcelt lēmumu;
2) lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.
Luksemburgā, 2007. gada 13. decembrī.
Sekretārs
Priekšsēdētājs
E. Coulon
J. Azizi
* Tiesvedības valoda – itāļu.
Full & Egal Universal Law Academy