19.12.2009
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 312/4
Tiesas (trešā palāta) 2009. gada 29. oktobra spriedums (Tribunal du travail d'Esch-sur-Alzette (Luksemburga) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Virginie Pontin/T-Comalux SA
(Lieta C-63/08) (1)
(Sociālā politika - Strādājošu grūtnieču, sieviešu, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošu sieviešu, kas baro bērnu ar krūti, aizsardzība - Direktīva 92/85/EEK - 10. un 12. pants - Aizliegums atlaist no darba no grūtniecības sākuma līdz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma beigām - Tiesību, kas attiecīgajām personām ir paredzētas Kopienu tiesībās, aizsardzība tiesā - Vienlīdzīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm - Direktīva 76/207/EEK - 2. panta 7. punkta trešā daļa - Nelabvēlīgāka attieksme pret sievieti, kas saistīta ar grūtniecību vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu - Tiesību aizsardzības līdzekļu, kas ir pieejami sievietēm, kuras ir atlaistas no darba grūtniecības laikā, ierobežojumi)
2009/C 312/05
Tiesvedības valoda — franču
Iesniedzējtiesa
Tribunal du travail d'Esch-sur-Alzette
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Virginie Pontin
Atbildētāja: T-Comalux SA
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunal du travail d'Esch-sur-Alzette — 10. un 12. panta interpretācija Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvā 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti (OV L 348, 1. lpp.), un 2. panta interpretācija Padomes 1976. gada 9. februāra Direktīvā 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem (OV L 39, 40. lpp.) — Strādājošas grūtnieces, kas cietusi no atlaišanas, aizsardzības tiesā apjoms — Valsts tiesiskā regulējuma, kas piemēro atlaistas strādājošas grūtnieces prasības celšanai tiesā ļoti īsus iepriekš noteiktus termiņus, respektīvi, astoņas un 15 dienas, un ierobežo prasījumu ar atlaistās darbinieces darba attiecību turpināšanu vai atjaunošanu darbā uzņēmumā, izslēdzot zaudējumu atlīdzību, saderīgumu ar iepriekš minētajām direktīvām
Rezolutīvā daļa:
1)
Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvas 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti (desmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē), 10. un 12. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts īpašs tiesību aizsardzības līdzeklis strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, kuras nosauktas šajā 10. pantā, kas tiek īstenots atbilstoši šai prasībai noteiktajiem procesuālajiem noteikumiem, tomēr ar nosacījumu, ka tie nav nelabvēlīgāki par noteikumiem, kas attiecas uz līdzīgām prasībām valsts teritorijā (līdzvērtības princips) un nepadara praktiski neiespējamu vai pārmērīgi neapgrūtina to tiesību izmantošanu, kuras piešķirtas ar Kopienu tiesību sistēmu (efektivitātes princips). Piecpadsmit dienu noilguma termiņš, kas ir ieviests ar L. 337-1. panta 1) punkta ceturto daļu, šķiet, neatbilst šim nosacījumam, kas tomēr ir jāpārbauda iesniedzējtiesai;
2)
Padomes 1976. gada 9. februāra Direktīvas 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem, kas ir grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīvu 2002/73/EK, 2. pants, skatīts kopā ar šīs grozītās Direktīvas 76/207 3. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, kāds ir noteikts ar Darba kodeksa L. 337-1. pantu, kurš īpaši attiecas uz Direktīvas 92/85 10. pantā paredzēto aizsardzību strādājošu grūtnieču, sieviešu, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošu sieviešu, kas baro bērnu ar krūti, atlaišanas no darba gadījumā, saskaņā ar kuru strādājošai grūtniecei, kas atlaista no darba grūtniecības laikā, ir atņemtas tiesības celt zaudējumu atlīdzības prasību, lai gan šāda iespēja pastāv visiem pārējiem darbiniekiem, kas atlaisti no darba, jo šāds tiesību aizsardzības līdzekļu ierobežojums ir mazāk labvēlīga attieksme pret sievieti saistībā ar grūtniecību. Tas īpaši attiecas uz gadījumu, kad vienīgajai prasībai, kas pieejama šo darbinieču atlaišanas no darba gadījumā, paredzētie procesuālie noteikumi neatbilst tiesību, kuras attiecīgajai personai piešķirtas Kopienu tiesībās, efektīvas aizsardzības tiesā principam, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.
(1) OV C 93, 12.04.2008.
Full & Egal Universal Law Academy