21.11.2009
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 282/8
Tiesas (virspalāta) 2009. gada 6. oktobra spriedums (Rechtbank Amsterdam (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — tiesvedībā par Eiropas apcietināšanas orderi, kurš ir izdots attiecībā uz Dominic Wolzenburg
(Lieta C-123/08) (1)
(Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās - Pamatlēmums 2002/584/TI - Eiropas apcietināšanas orderis un nodošanas procedūras starp dalībvalstīm - 4. panta 6. punkts - Eiropas apcietināšanas ordera fakultatīvas neizpildes pamati - Izpilde valsts tiesībās - Apcietinātais, kurš ir izsniegšanas dalībvalsts pilsonis - Eiropas apcietināšanas ordera neizpilde izpildes dalībvalstī, uz kuru attiecas piecu gadu dzīvesvietas tās teritorijā nosacījums - EKL 12. pants)
2009/C 282/14
Tiesvedības valoda — holandiešu
Iesniedzējtiesa
Rechtbank Amsterdam
Lietas dalībnieki pamata procesā
Dominic Wolzenburg
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmuma 2002/548/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (OV L 190, 1. lpp.) 4. panta 6. punkta interpretācija — Izpildes tiesību aizsardzības iestādes iespēja atteikties izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi, kas izdots, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu personai, kas paliek izpildes dalībvalstī vai ir tās rezidente — Jēdzieni “dzīvesvieta” un “rezidents” — EKL 12., 17. un 18. panta interpretācija — Valsts tiesiskais regulējums, kas pieļauj, ka izpildes tiesību aizsardzības iestāde, atsakoties šo personu izdot, atšķirīgi attiecas pret meklējamo personu atkarībā no tā, vai tā ir izpildes dalībvalsts pilsone vai citas dalībvalsts pilsone
Rezolutīvā daļa:
1)
dalībvalsts pilsonim, kurš likumīgi dzīvo citā dalībvalstī, ir tiesības atsaukties uz EKL 12. panta pirmo daļu, lai apstrīdētu valsts tiesību aktus, piemēram, 2004. gada 29. aprīļa Likumu par personu izdošanu (Overleveringswet), ar kuriem tiek noteikti nosacījumi, pie kuriem kompetentā tiesu iestāde var atteikties izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi, kas ir izsniegts nolūkā izpildīt brīvības atņemšanas sodu;
2)
Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmuma 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm 4. panta 6. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja runa ir par Savienības pilsoni, izpildes dalībvalsts papildus nosacījumam par uzturēšanās ilgumu šajā valstī uz Eiropas apcietināšanas ordera fakultatīvās neizpildes pamatu, kas ir paredzēti šajā noteikumā, piemērošanu nevar attiecināt administratīvas papildprasības, piemēram, beztermiņa uzturēšanās atļaujas esamību;
3)
EKL 12. panta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tā atļauj izpildes dalībvalsts tiesību aktos noteikt, ka šīs valsts par izpildi atbildīgās tiesu iestādes var atteikties izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi par vienu no tās pilsoņiem, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu, lai gan šāda atteikšanās, ja runa ir par citas dalībvalsts pilsoni, kuram ir uzturēšanās tiesības atbilstoši EKL 18. panta 1. punktam, tiek pakļauta nosacījumam, ka šis pilsonis ir likumīgi uzturējies nepārtrauktus piecus gadus minētās izpildes dalībvalsts teritorijā.
(1) OV C 116, 09.05.2008.
Full & Egal Universal Law Academy